MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas

Republikā

Kandidāti gatavojas Lietuvas prezidenta vēlēšanām

Visiespaidīgāk izskatās Vītauta Landsberģa vēlēšanu štābā, kurā darbojas tikai Seima locekļi. Štāba vadītājs, sakaru un informācijas ministrs Rimants Pleiķis informēja, ka vēlēšanu kampaņai paredzēts izdot ap 1 miljonu litu. Plānots sagatavot 5-6 televīzijas un radio reklāmas sižetus, bukletus, plakātus, varbūt arī krūzītes, kā arī 2 autobusus (viens no tiem - liels “Neoplan”, uz kura rakstīts “Vītauts - prezidents”). Savu atbalstītāju vārdus R. Pleiķis nevēlējās nosaukt - būšot interesantāk redzēt visu sarakstu kopumā.

Trimdas lietuvieša Valda Adamkus štābs iekārtojies Centra savienības telpās, arī te darbojas galvenokārt centristi (starp tiem ir gan Seima locekļi, gan ministrs, gan trimdas pārstāvji). Reklāmas kampaņai tiks sagatavoti 5 reklāmas sižeti radio un 3 TV programmas ar V. Adamkus biogrāfiju, bukleti un plakāti, par ko paredzēts izdot ap 500 000 litu. Štāba vadītājs V. Staņulis ir solījis, ka V. Adamkus vēlēšanu kampaņa krasi atšķirsies no citiem kandidātiem.

Artūra Paulauska štābā vēlēšanu kampaņā plānots izdot apmēram 1 miljonu litu. Paredzēts sagatavot 2-3 reklāmas sižetus TV, jau sagatavots mikroautobuss ar uzrakstu “Artūrs Paulausks - esam pelnījuši dzīvot labāk”. Jau trīs mēnešus pats A. Paulausks ceļo pa valsti un tiekas ar vēlētājiem.

Rolanda Paviļoņa vēlēšanu kampaņā dominē apgaismotāja misija, jo viņš nevēlas organizēt šovu. Vislielāko uzmanību R. Paviļonis pievērš savai programmai, kura atšķirsies no visām līdzšinējām un, iespējams, būs pat izaicinoša. Tā kā finanses ir pati lielākā problēma, viņš samierināsies ar jau esošo (piemēram, TV reklāmai tiks izmantots fragments no sižeta par Lietuvas intelektuāļu tikšanos ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu 1990. gadā) un ar valsts dotajām iespējām.

Arī Rimanta Smetonas vēlēšanu kampaņa būs ļoti pieticīga - tikai plakāts, buklets un programma. Štābā darbojas tikai 7 cilvēki, bet bez tam R. Smetonam ir arī 10 padomdevēji. Vēlēšanu kampaņai paredzēts izdot tik, cik izdosies savākt. Pašlaik R. Smetonas kontā ir 500 no ASV pārskaitītu ASV dolāru.

Vītēna Andrjukaiša štāba vadītājs Seima loceklis V. Oleks informēja, ka štāba kontā pašlaik ir 10 000 litu, kas saziedoti sociāldemokrātu konferencē, kurā V. Andrjukaitis tika izvirzīts par prezidenta kandidātu. Vēlēšanu kampaņai jau izdots ap 18 000 litu, pavisam paredzēts izdot 150 000. Štābs vēl domā, vai gatavot speciālus reklāmas sižetus TV un radio, vai apmierināties ar 10 ētera minūtēm nedēļā “Radiocentrā”. Sociāldemokrāti vēlas parādīt savu kandidātu dzīvu, tāpēc plāno pēc iespējas biežāk piedalīties tikšanās un diskusijās ar citiem kandidātiem, kuriem tiek gatavoti arī negaidīti pārsteigumi.

Visnoslēpumainākais ir Kaža Bobeļa štābs, jo līdz šim neviens nezina, cik tajā locekļu un kas tie ir. No citiem kandidātiem K. Bobelis atšķiras ar to, ka savu kampaņu solās finansēt pats. Pēc CVK iesniegtās deklarācijas datiem, K. Bobeļa un viņa sievas kopīgais īpašums šī gada sākumā bija vairāk nekā 450 000 litu.

Pieņemšanā pie prezidenta — prezidenta kandidāti

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks rīkoja pieņemšanu ar pusdienām visiem 7 prezidenta amata kandidātiem un viņu kundzēm. Pusdienu dalībnieki runāja par tradīcijām, kā vajadzētu nodot valsts vadītāja pilnvaras. Vītēnis Andrjukaitis teica, ka jaunajam prezidentam būtu jāturpina A. Brazauska iesāktais un jābeidz Valdnieka nama restaurācija. Par politiku prezidents un viņa viesi nerunāja. Pusdienām sekoja ekskursija pa prezidenta namu.

A. Brazausks atteicās žurnālistiem prognozēt, kas nāks viņa vietā. Viņš uzskata, ka prezidents nedrīkst šokēt sabiedrību, viņam jābūt mierīgam, viņa rīcībai - nosvērtai un konsekventai. A. Brazausks teica, ka jau ir nospriedis, par ko balsos. Viņaprāt, XXI gadsimtā Lietuvai jābūt jaunu cilvēku valstij, tāpēc viņš balsos par jaunās paaudzes pārstāvi.

A. Brazauska prezidenta pilnvaras beidzas 1998. gada 25.janvārī.

Lietuvā būs jaunas banknotes un monētas

Lietuvas Banka laidusi apgrozībā 200 litu banknotes, bet no 1.decembra apgrozībā parādīsies arī jaunās 50 centu monētas. Lietuvas Bankas kases departamenta direktors Arūns Duļķis norādīja, ka sakarā ar inflāciju, darba algas vairākkārtēju palielināšanos un citiem iemesliem, ir mainījusies naudas apjoma struktūra: vairāk nekā 71% no apgrozībā esošajām banknotēm ir 100 liti. Tādēļ bija obligāti nepieciešams izlaist lielāka nomināla papīrnaudu. 200 litu banknotēm vajadzētu apmēram par 25 % samazināt simtnieku apjomu apgrozībā.

Jaunās 200 litu banknotes ir iespiestas Vācijā, un tās ir daudz labāk aizsargātas nekā līdzšinējā Lietuvas papīrnauda. Atšķirībā no citiem nomināliem, 200 litiem ir metāliskā hologrammas aizsargjosla, apslēptais uzraksts “20 LT” un mikroteksti vairākās vietās, kā arī cita ūdenszīme. Uz banknotes ir lietuviešu filozofa un rakstnieka Vīdūna portrets, un tas pats portrets ir arī tās ūdenszīmē. Tas aizkavēs šīs banknotes viltošanu - mazāka nomināla pārveidošanu par 200 litiem.

Jaunās monētas tiek kaltas Lietuvas monētu kaltuvē. Tās ir nedaudz lielākas un smagākas par līdzšinējām. Jaunās 10 un 20 centu monētas paralēli vecajām ir apgrozībā jau ilgāku laiku. No 1998. g. 1.janvāra paredzēts vecās monētas pamazām izņemt no apgrozības. Turklāt jau decembrī apgrozībā vajadzētu parādīties arī jaunām 10 un 20 litu banknotēm, bet nākamgad - jaunām 50 litu banknotēm.

Lietuvas banka apspriež arī iespēju izlaist 1,2 un 5 litu monētas.

Savās mājās un citur iegūtā nauda

Lietuvas finansu ministrs Aļģirds Šemeta preses konferencē paziņojis, ka valstij vajadzētu pārskatīt naudas aizņemšanās stratēģiju. Kā izteicies ministrs, Lietuva jau ir iemanījusies gūt aizdevumus starptautiskajā tirgū, tāpēc valdība samazinās iekšējo parādu un vairāk aizņemsies ārzemēs.

Lietuvas Bankas viedoklis ir pretējs — valsts iekšējais tirgus ir pietiekami stabils, un tam pietiek līdzekļu aizdevumu sniegšanai. Centrālās bankas un Finansu ministrijas ierēdņi apsprieduši ministra piedāvātā projekta perspektīvu. Pēc neoficiālām ziņām, ierēdņi vienojušies, ka šāds aizņemšanās restrukturēšanas projekts ir neloģisks.

Šajā gadā valsts kopējais parāds ir palielinājies par vairāk nekā 500 miljoniem litu, taču, pēc Finansu ministrijas apgalvojuma, attiecība starp valsts parādu un vidējo kopproduktu ir samazinājusies. Lietuvas ārējais parāds palielinājies par 902,5 miljoniem litu, Lietuva ir atdevusi 350 miljonus litu.

Finansu ministrs apgalvoja, ka, nomainot īslaicīgus iekšējos kredītus pret ilgtermiņa aizdevumiem ārvalstu valūtā, palielināsies Lietuvas banku rezerves un būs iespējams samazināt valdības obligāciju ieņēmumu normu.

Lietuvas centrālās bankas Bankas politikas departamenta direktors, ekonomikas zinātņu doktors Ģitans Nausēda domā, ka šajā projektā paredzēts pārāk strauji mainīt valsts aizņemšanās stratēģiju. Viņš arī norādīja, ka jau tagad valdības obligāciju ieņēmumi ir stipri zem optimālās robežas, kura atbilst prognozējamai inflācijai.

Ekonomikas problēmu analītiķe Margarita Starkevičute, komentējot finansu ministra piedāvāto projektu, norādīja: valsts tirgus stabilitāti garantē tas, ka investīciju pamatu veido vietējie līdzekļi. Lietuvā nav izveidota ilgtermiņa ietaupījumu bāze, tāpēc uzņēmumi sākuši izplatīt obligācijas ārzemēs.

Igaunijas

Republikå

Igaunijas vēstnieks Latvijā —

diplomātiskā korpusa vecākais

Par Rīgā akreditēto ārvalstu diplomātu vecāko kļuvis Igaunijas vēstnieks Latvijā Tomass Tīvels (45 g.v.), kurš savu akreditācijas rakstu Latvijas Valsts prezidentam iesniedzis 1994.gada 22.februārī un kura darbības laiks Latvijā beigsies nākamā gada Igaunijas Neatkarības dienā. Pirmais pasākums, ko rīkoja T.Tīvels, bija pieņemšana Igaunijas vēstniecībā par godu iepriekšējam diplomātiskā korpusa vecākajam, Baltkrievijas vēstniekam. Būt par diplomātiskā korpusa vecāko ir liels gods, taču tas arī uzliek papildu pienākumus. “Nāksies pārstāvēt vēstniekus, kuru Rīgā ir vairāk nekā 20, un arī starptautisko organizāciju pārstāvjus,” laikrakstam “Postimees” precizēja Tomass Tīvels.

Valstī akreditētie diplomāti pēc akreditēšanas raksta iesniegšanas Valsts prezidentam dodas vizītē pie diplomātiskā korpusa vecākā. Kopā ar nerezidējošiem vēstniekiem Rīgā pārstāvētas 70 valstis un organizācijas, kuru korpusa vecākais tagad ir Tīvela kungs.

Tīvels teica laikrakstam “Postimees” ka, piemēram, viens no kopējiem jautājumiem, kas viņam tagad kārtojams ir — iegūt iebraukšanas atļaujas Vecrīgā diplomātiskajām misijām.

Tallinā akreditētā diplomātiskā korpusa vecākais ir Ķīnas vēstnieks Sun Dadongs. Šis ir pirmais gadījums mūsdienu Igaunijas diplomātijas vēsturē, kad Igaunijas vēstnieks ir diplomātiskā korpusa vecākais.

Igaunis Pasaules bankā

Premjera Marta Sīmana ekonomikas padomnieks Ardo Hansons no jaunā gada uzsāks darbu Pasaules bankā. Šādu piedāvājumu izteikusi Pasaules banka. Premjers atzinis, ka viņš ar nožēlu uzņēmis šķiršanos no padomnieka, tomēr šāds uzaicinājums no tik respektablas organizācijas kā Pasaules banka darot godu Igaunijai.

Svešatnes igaunis Hansons, kurš bija viens no tiem, kas īstenoja dzīvē naudas reformu 1992. gadā, kā tautsaimniecības padomnieks ieradās Igaunijā pēc premjera Tita Vehi uzaicinājuma. Padomnieks Hansons ir atkārtoti pasargājis Igaunijas ekonomiku no “pārkaršanas”. Kādreizējais naudas komitejas viens no trim locekļiem Ardo Hansons ir sniedzis padomus arī Ukrainas un Mongolijas valdībām.

Uz laikraksta “Eesti Päevaleht” vaicājumu, kāds būs jaunā darba raksturs, Hansons atbildējis, ka tā būs makroekonomika. Viņš būšot atbildīgais par Polijas un Baltijas valstu makroekonomikas analīzi. Citi cilvēki šo darbu dara Vašingtonā, bet viņš šos pienākumus veikšot Varšavā, kur atrodas Polijas un Baltijas valstu nodaļa. Darbam būs eirointegrācijas virziens, jo visas šīs valstis ir ceļā uz Eiropas Savienību.

Pasaules banka iecerējusi daudzus darbības laukus pārcelt no Amerikas uz Eiropu, tuvāk tām valstīm, kuru problēmas tiek risinātas. Pasaules bankai tā ir pavisam jauna nozare. Nāksies rakstīt analīzes par šo valstu ekonomiku, dažbrīd ļoti specifiskas, dažbrīd pavisam vispārējas. Tas nenozīmē, ka Pasaules bankai būtu īpašas intereses par šo reģionu, nē, vienkārši darbs tiek pārkārtots un pārcelts problēmu valstu tuvumā. Par šīm četrām valstīm ir atsevišķa nodaļa, ko vada direktors. Hansons būšot šī direktora rīcībā, tātad varētu teikt — ekonomikas padomnieks.

Hansons ir bijis ekonomikas padomnieks četriem premjeriem — Lāram, Tarandam, Vehi un Sīmanam. Uz “Eesti Päevaleht” vaicājumu, kā viņš šīs četras personas var salīdzināt, Hansons atbildēja diplomātiski, ka avīzē gan viņš to paust nevēloties, piebilstot, ka Igaunijai esot ļoti paveicies ar pēdējiem četriem premjerministriem, bet personīgi viņš vislabāk esot sapraties ar Sīmanu.

Tuberkulozei nav robežu

Plašsaziņas līdzekļi jau ir ziņojuši par saslimšanas ar tuberkulozi strauju pieaugumu pasaulē. Attīstītajās zemēs tas notika 1984.–1985. gadā. Pašlaik slimības kāpums tur ir apturēts un vērojama lejupslīdoša tendence (10 vai mazāk slimnieku uz 100 000 iedzīvotāju).

Krievijā un citās bijušajās sociālisma zemēs stāvoklis ir citāds. Tuberkulozes uzliesmojums sākās pēc sociālisma pasaules sabrukuma. Arī Igaunija nav izņēmums.

Igaunijai tuberkulozes programmas apkarošanai ir nepieciešamas ievērojami lielākas summas nekā paredzētās — 5,5 miljoni. Tas vajadzīgs vispirms ambulatoriski kontrolējamās ārstēšanas organizēšanai, esošās laboratorijas darba intensificēšanai (slimības ātrākai diagnostēšanai) un ilgstošas ārstēšanas nodrošināšanai sociālajiem slimniekiem. Atsevišķus slimniekus nāksies ārstēt stacionāros. Jācer, ka līdz ar to mazināsies arī tuberkulozes “eksporta” iespējas, no kā tā baidās pasaule.

No tuberkulozes mirušo skaits 1993. gadā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju

Kazahstāna 13,9

Krievija 13,3

Ukraina 10,2

Lietuva 10,2

Latvija 9,7

Igaunija 7,3

Ungārija 6,3

Baltkrievija 5,1

Somija 1,5

Vācija 0,9

Zviedrija 0,5

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Evija Liparte,

par Igauniju — Katrīna Ducmane