Zemes dienestus gaida lielas pārmaiņas.

Bet — tikai nākotnē

Inese Kalniņa, Tieslietu ministrijas Privāto tiesību departamenta direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

Inese Kalniņa

Latvijas valdības deklarācijā paredzēts, ka līdz 1998. gada 1. janvārim jāizstrādā Latvijas zemes dienestu attīstības koncepcija. Ar Ministru Prezidenta rīkojumu 25. augustā tika izveidota darba grupa, kurā darbojas 13 dažādu nozaru speciālisti un kuru vada tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Augusta beigās tā uzsāka darbu. Gada beigas tuvojas straujiem soļiem, stājies spēkā arī likums par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos, un tātad, šķiet, pienācis laiks pārrunāt jaunās koncepcijas metus.

— Jūs esat šīs komisijas locekle un piedalāties tās izveidē. Kādēļ, jūsuprāt, valdības deklarācijā bija nepieciešams iekļaut punktu par zemes dienestu attīstības koncepciju — tātad būtiskas izmaiņas šādu dienestu darbībā?

— Kā zināms, šī valdība vienmēr ir uzsvērusi, ka turpina iepriekšējās uzdevumus, un tātad arī deklarācijas punkts par zemes dienestu attīstības koncepciju nebija negaidīts. Šāda nepieciešamība brieda jau ilgāku laiku, un arī iepriekšējās valdības laikā veidojās viedoklis, ka kaut kas šajās struktūrās ir jāpārskata. Tātad šī valdība turpina pildīt iepriekšējās izvirzītos uzdevumus. Mūsu darba grupā iekļauti vairāki speciālisti no Tieslietu ministrijas, arī pārējo ieinteresēto ministriju — Finansu, Vides un reģionālās attīstības, Zemkopības, Aizsardzības ministrijas — pārstāvji; ir pats Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe, Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšsēdētāja Ilga Neimane un citi.

— Kādi bija darba grupas priekšlikumi? Vai tagad izveidots vienots koncepcijas projekts?

— Sākumā ļoti apjomīgu projektu iesniedza Valsts zemes dienests. Savus koncepcijas principus par zemes dienestu turpmāko darbību izstrādājusi arī Tieslietu ministrija. Tagad darba grupā galvenais ir atrast kopsaucēju, vienoties par galvenajām nostādnēm. Tālākais risinājums jau ir sekundāra lieta.

— Kādas ir būtiskākās Tieslietu ministrijas projekta tēzes?

— Pirmkārt mēs nerunājam par zemes dienestu kā iestādi, bet plašāk, jo ar zemes lietām saistītas vēl arī vairākas citas institūcijas. Ārzemju eksperti, vairākkārt apmeklējot mūsu valsti un iepazīstoties ar atsevišķu ministriju atsevišķo veikumu zemes politikas jomā, vienmēr uzdevuši vienu un to pašu jautājumu: “Mēs to visu saprotam un novērtējam, taču — kas zemes politiku īsteno kopumā?” Jā, mēs nevaram nosaukt vienu ministriju, vienu iestādi, kas ir atbildīga par visu zemes politiku valstī. Un tas mūs uzvedināja uz domām, ka šis jautājums aplūkojams plašā skatījumā. Arī Valsts zemes dienests (VZD) ir viena no iestādēm, kurai ir ļoti plašas funkcijas, likumā “Par Valsts zemes dienestu” paredzēta, šķiet, divdesmit viena, un tas ir ļoti liels apjoms. Neviens, pašu Zemes dienestu ieskaitot, neņemsies apgalvot, ka tās visas tiek vienādi sekmīgi izpildītas.

Tādēļ jaunās koncepcijas pamatprincipos iekļāvām pirmām kārtām zemes pārvaldi jeb zemes administrēšanu . Arī šī joma ir kopumā neatrisināta. Mēs vienojāmies par definīciju — ko mēs saprotam ar zemes pārvaldi. Atbilstoši arī Eiropas Padomes definējumam “Zemes pārvalde ir zemes ( termins “zeme” lietots plašākā nozīmē, kā pamats nekustamajam īpašumam) reģistrācijas un informācijas izplatīšanas procesi par zemes īpašuma tiesībām, zemes vērtību un tās izmantošanu.” Tātad mēs ar zemes dienestu koncepcijas palīdzību visvairāk vēlējāmies atrisināt šos jautājumus, kas kopumā skar zemes politiku un zemes pārvaldi, un tikai pēc tam varētu būt runa par kādu iestāžu pārstrukturēšanu. Tas, kā jau teicu, būtu sekundārs jautājums. Nav jāsaprot, ka mūsu uzmanības lokā būtu tieši kāda konkrēta iestāde, kurai ir līdzīgs nosaukums. Un, pats par sevi saprotams, ka VZD nevar atrisināt tos jautājumus, ar kuriem nelielā apjomā nodarbojas daudzas ministrijas, Centrālā zemes komisija u.c.

— Kā konkrēti varētu izpausties šī vienotas zemes politikas veidošana?

— Pirmkārt, nepieciešama starpministriju koordinācija. Te ir vairākas versijas. Pie Ministru kabineta varētu pastāvēt labi izglītotu speciālistu darba grupa, kas šo procesu varētu noteikt arī nedaudz politiski. Šī komisija zināmā mērā paustu arī klientu viedokli. Savukārt ar zemes resursu valsts pārvaldi varētu nodarboties kāda no ministrijām, izveidojot zemes pārvaldes departamentu. Tā kompetencē būtu zemes politikas jautājumi, zemes pārvaldes dažādu jomu metodiskā vadība, likumdošanas priekšlikumu izstrāde un zemes pārvaldes uzraudzība. Taču, uzsveru, risinājumi ir vairāki.

Nākamais, par ko jādomā — vai mēs šajā zemes dienestu darbības jomā atbalstām centralizāciju vai decentralizāciju . Šajā ziņā Valsts zemes dienests pašlaik ir ļoti savdabīgi veidota valsts iestāde. No vienas puses — tā it kā ir iekšienē decentralizēta, jo pastāv Kadastra centrs, Mērniecības centrs un citi. Katras šādas nozares grupas pastāv arī katrā valsts rajonā, un zemes dienesta speciālisti strādā arī katrā pagastā. Taču — no otras puses — VZD nodarbojas gan ar metodisko vadību, gan ar izpildi, gan ar kontroli. Un visa priekšgalā ir viens ģenerāldirektors. Es nedomāju, ka tā ir normāla situācija. Uzskatu, ka šeit par decentralizāciju gan nevaram runāt nekādā gadījumā. Viens no mūsu principiem ir tas, ka ražošanas funkcija jāatdala no valsts pārvaldes, likumdošanas un kontroles funkcijas. Valsts iestāde var īstenot metodisko vadību, ražošanu var uzņemties privātais sektors, bet kontroli realizē neatkarīgs audits vai sabiedriskās profesionālās biedrības — piemēram, Mērnieku biedrība uzrauga mērnieku darbu, Licencēto vērtētāju asociācija — vērtētājus utt. Tas arī nepieļautu monopola rašanos un vienas institūcijas prasību diktātu. Tiktu pavērts arī ceļš brīvai konkurencei.

Jā, mēs neuzskatām, ka valsts iestādei būtu jānodarbojas ar ražošanas funkcijām. Piemēram, zemes iemērīšana nebūt nav valsts pārvaldei raksturīga funkcija. Tas tikpat labi var būt privātā sektora pārziņā. Arī Valsts zemes dienesta budžets liecina, ka tā būtībā nemaz nav raksturīga valsts iestāde, jo pati pelna naudu. Šķiet, gandrīz 70 procentu no VZD gada budžeta ir pašu ienākumi. Tātad gandrīz tikpat labi tā var būt kāda uzņēmējsabiedrība, kas pati sevi uztur.

Un tā, lūk, esam nonākuši pie mūsu koncepcijas nākamās tēzes — valsts un privātā sektora loma.

Šajā sakarā jārunā arī par kadastra lietām. Kā zināms, Latvijā ir divi patstāvīgi zemes reģistri — zemesgrāmatu un kadastra reģistrs, kuri kopā veido nekustamā īpašuma reģistrācijas sistēmu. Zemesgrāmatu reģistrs vēsturiski izveidojies pie apgabaltiesām, bet kadastra reģistru vada Kadastra centrs, t.i., VZD. Šajā sistēmā neko negribam mainīt, jo abos gadījumos zemes pārvaldi veic valsts. Taču citādi ir ar sistēmas apkalpošanu. Uzskatām, ka ar to var nodarboties arī privātais sektors.

Koncepcijā domājam arī par reģistrācijas iestāžu statusu un par zemes tirgus lietotāju vajadzību izpēti. Taču, kā jau teicu, iepriekšsacītais nav uzskatāms par koncepcijas projekta galīgo variantu. Tas vēl nav apstiprināts darba grupā kopumā. To ir izstrādājusi šaurāka speciālistu grupa.

— Un kā ar VZD iesniegto koncepciju, vai arī tā tiek izmantota?

— Valsts zemes dienests vairāku iepriekšminēto jautājumu risinājumus redz citādi. Tas iesniegs savus risinājumu variantus, bet, ja mēs nevarēsim vienoties, tad var gadīties, ka Ministru kabinetā iesniegtajā koncepcijas projektā dažiem tās punktiem tiks piedāvāti divi atšķirīgi risinājuma varianti.

— Zemes reforma tuvojas noslēgumam, un šis process nebūs vienkāršs. Tas radīs arī objektīvas izmaiņas VZD darbībā. Vai šajā laikā nav bīstami veikt būtiskas izmaiņas zemes dienestos? Tagad gan bieži piesauc parunu, ka uz pārceltuves zirgus nemainaÉ

— Savu laiku šī struktūra, kas tika izveidota 1992. gada beigās, bija pietiekami laba. Kopš tā laika ir ļoti daudz kas mainījies. Ir pieņemts likums par zemesgrāmatu reģistru, valsts pārvaldes koncepcija, kurā arī ir normas, kuras, dabiski, šajā 1992. gada likumā nebija iekļautas. Mainījusies arī situācija zemes pārvaldes lietās, bet VZD nav mainījies, tikai paplašinājis un paplašinājis savas funkcijas. Zemes reformas cikls ir nonācis pilnīgi viena monopola rokās.

Taču gribu reizi par visām reizēm skaidri pateikt — nekad nav bijusi runa par ātru un sasteigtu reorganizāciju. Kad tiks pabeigta zemes reforma, ir jābūt koncepcijai par turpmāko darbību zemes politikas un zemes pārvaldes jomā.

Mudīte Luksa, “LV”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”