Zemes reforma tuvojas nobeigumam

Komentējot likumu

“Par zemes reformas

pabeigšanu lauku apvidos”

Ojārs Kozlovskis, Valsts zemes dienesta Tehniskās uzraudzības daļas vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Ojārs Kozlovskis

1997. gada 30. oktobrī Saeimā pieņemts, 1997. gada 13. novembrī Valsts prezidents izsludinājis un 1997. gada 28. novembrī stājies spēkā likums “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”.

Šis likums nosaka kārtību, kādā pabeidzama zemes reforma lauku apvidos, kā arī līdz tās pabeigšanai sakārtojamas zemes lietošanas tiesības un īpašuma attiecības un izskatāmi strīdi ar zemes reformu saistītajos jautājumos.

Par pagastu zemes komisiju

darbības izbeigšanu

Pirms pagasta zemes komisija izbeidz savu darbību, tai jāveic sekojoši zemes reformas pasākumi pašvaldības lauku teritorijā:

1) pagastu un pilsētu zemes komisijas (turpmāk — zemes komisija) attiecībā uz lauku zemi mēneša laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas, t.i., līdz 28. decembrim, pieņem lēmumus par iesniegumiem, kas iesniegti līdz 1997. gada 9. septembrim par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā. Iesniegumi par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kas iesniegti pēc šā termiņa, netiek izskatīti;

2) zemes komisijā jāizskata bijušo zemes īpašnieku (mantinieku) iesniegumi un, pamatojoties uz īpašuma vai mantojuma tiesību apliecinošiem dokumentiem, kas iesniegti līdz 1996. gada 1. jūnijam, līdz 1997. gada 28. decembrim jāpieņem lēmumi (atzinumi) par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā;

3) pamatojoties uz iepriekš minētajiem pagasta zemes komisiju lēmumiem (atzinumiem), jāizgatavo pašvaldības teritorijas zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāns ar ierādītām (uzmērītām) vai atbilstoši atzinumiem ieprojektētām zemes lietojumu (īpašumu) robežām.

Zemes komisijas izbeidz savu darbību, ja izpildītas iepriekš minētās zemes reformas darbības. Zemes komisijām šajā laikā jāiesniedz zemes komisiju protokoli un ar zemes reformu saistītā dokumentācija Valsts zemes dienesta attiecīgā rajona nodaļai.

Par zemes reformas pabeigšanu

Zemes reforma uzskatāma par pabeigtu, ja attiecīgās pašvaldības teritorijā zemes reformas pirmās un otrās kārtas ietvaros izpildīti iepriekšējā sadaļā minētie zemes reformas darbi, kā arī ierādītas (uzmērītas) lietošanā un īpašumā piešķirto visu zemes gabalu robežas dabā, un visi zemes lietojumi un īpašumi reģistrēti Valsts zemes dienesta kadastra reģistrā.

Tieslietu ministrs noteiktā kārtībā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā Valsts zemes dienesta sagatavotos rīkojumu projektus par zemes reformas pabeigšanu attiecīgo pašvaldību teritorijā.

Laika posmā pēc zemes komisijas darbības izbeigšanas līdz zemes reformas pabeigšanas izsludināšanai pašvaldības teritorijā, Valsts zemes dienesta attiecīgā rajona nodaļa pieņem lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu un samaksas apmēra noteikšanu, kā arī izpilda zemes komisijas funkcijas, kuras noteiktas likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”.

Zemes strīdu izskatīšanas kārtība

Pēc zemes komisijas darbības izbeigšanās līdz zemes reformas pabeigšanai zemes strīdi izskatāmi šādā kārtībā:

1) ar zemes lietojuma un īpašuma robežām saistītos strīdus izskata Valsts zemes dienesta rajona nodaļas izveidota komisija, kuras lēmumu mēneša laikā pēc tā paziņošanas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Centrālajā zemes komisijā vai tiesā;

2) lēmumus, kas saistīti ar zemes lietošanas un zemes īpašuma tiesībām, samaksas par zemi apmēriem, kompensācijas apmēriem, zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu, kā arī zemes īpašuma tiesību apgrūtinājumiem mēneša laikā pēc to paziņošanas var pārsūdzēt Latvijas Republikas Centrālajā zemes komisijā vai tiesā.

Ja ir nokavēts termiņš, 1996. gada 1. jūnijs, līdz kuram bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, zemes īpašuma tiesības var atjaunot Centrālā zemes komisija. Centrālās zemes komisijas lēmumus likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

Kad jāsāk maksāt zemes nodoklis?

Vispārējā gadījumā, kad zemes īpašums atjaunots ar lēmumu, robežas bezstrīdus gadījumā noteiktas dabā un zemes īpašums reģistrēts kadastra reģistrā, ir jāmaksā zemes nodoklis.

Bet, ja zemes komisija ir pieņēmusi tikai atzinumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai līdzvērtīgas zemes piešķiršanu īpašumā, bet nav veikta zemes gabalu robežu ierādīšana (uzmērīšana) dabā, bijušajiem zemes īpašniekiem (mantiniekiem) zeme, uz kuru tiek atjaunotas īpašuma tiesības, līdz 1997. gada 30. novembrim piešķirama pastāvīgā lietošanā. Lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā, kuram pievienota zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna kopija ar tā zemes gabala robežām, uz kuru tiek atjaunotas īpašuma tiesības, paziņojams bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Minētais lēmums stājas spēkā, ja 10 dienu laikā pēc tā paziņošanas ieinteresētās personas to nav pārsūdzējušas. Spēkā stājies lēmums par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā un tam pievienotā no zemes lietojumu un zemes īpašumu pārskata plāna zemes īpašuma robežu kopija ir pamats zemes izmantošanas uzsākšanai un zemes nodokļa maksāšanas uzsākšanai likumā noteiktajā kārtībā.

Ja vēl nav uzsākta tās zemes robežu ierādīšana (uzmērīšana), uz kuru tiek atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bijušajam zemes īpašniekam vai viņa mantiniekiem ir tiesības no šīs zemes atteikties un pieprasīt par to īpašuma kompensācijas sertifikātus.

Kā var izpirkt zemi,

kura piešķirta lietošanā?

Latvijas pilsoņi, kuriem zeme laikā līdz 1996. gada 1. novembrim piešķirta pastāvīgā lietošanā, kā arī Latvijas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996. gada 1. novembrim, ir tiesīgi izpirkt zemi līdz 1999. gada 31. decembrim par privatizācijas sertifikātiem saskaņā ar likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 18. pantā minētajiem samaksas noteikumiem un kārtību.

Latvijas pilsoņi, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā no 1996. gada 1. novembra līdz 1997. gada 28. decembrim, kā arī Latvijas pilsoņi, kas ieguvuši zemes lietošanas tiesības gadījumos, kad šīs tiesības viņiem pārgājušas no Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996. gada 1. novembra, ir tiesīgi izpirkt zemi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem (līdz 1998. gada 28. decembrim). Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes izpircējs. Pēc minētā termiņa zeme izpērkama par latiem. Zemes izpirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi — atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību.

Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji (ja viņiem ir tiesības uz LR izdotu nepilsoņa pasi) un juridiskās personas var izpirkt uz Latvijas Hipotēku un zemes bankas vārda zemesgrāmatā nostiprināto zemi, noslēdzot zemes pirkuma līgumus šādā kārtībā:

1) fiziskajām personām — Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā līdz 1996. gada 1. novembrim dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai, kā arī fiziskajām personām, kuras ieguvušas attiecīgās zemes lietošanas tiesības šo tiesību pārejas gadījumos, zemi pārdod īpašumā, noslēdzot zemes pirkuma līgumus par privatizācijas sertifikātiem līdz 1999. gada 31. decembrim, ievērojot noteiktos ierobežojumus.

Minētās personas nevar iegūt īpašumā:

— zemi valsts pierobežas joslās,

— zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pagasta ģenerālplānam,

— valsts rezervātu zemi,

— lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām izmantojamo zemi atbilstoši pagasta ģenerālplānam.

2) fiziskajām personām — Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā laikā pēc 1996. gada 1. novembra līdz 1997. gada 28. decembrim dzīvojamo māju celtniecībai un uzturēšanai, dārzkopības vajadzībām un vasarnīcu, garāžu un citu ēku un būvju uzturēšanai, kā arī fiziskajām personām, kuras ieguvušas attiecīgās zemes lietošanas tiesības šo tiesību pārejas gadījumos, zemi pārdod īpašumā, noslēdzot zemes pirkuma līgumus, izpērkot zemi par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem līdz 1998. gada 28. decembrim. Maksāšanas līdzekļus izvēlas zemes pircējs. Pēc minētā termiņa zeme izpērkama par latiem;

3) juridiskajām personām, uz kurām neattiecas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” ierobežojumi un kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz šā gada 28. decembrim, zemi pārdod īpašumā par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem un noslēdz zemes pirkuma līgumus. Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi — atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību.

Zemi, kas juridiskajām personām piešķirta pastāvīgā lietošanā lauksaimniecības vajadzībām, var izpirkt par īpašuma kompensācijas sertifikātiem vai latiem pēc pircēja izvēles;

4) juridiskajām personām, uz kurām attiecas ierobežojumi saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” un kurām zeme piešķirta pastāvīgā lietošanā līdz šā gada 28. decembrim ēku un būvju uzturēšanai, zemi pārdod īpašumā par īpašuma kompensācijas sertifikātiem un latiem vai tikai par latiem, noslēdzot zemes pirkuma līgumus gada laikā, t.i. līdz 1998. gada 28. decembrim un ievērojot noteiktos ierobežojumus.

Minētās personas nevar iegūt īpašumā:

— zemi valsts pierobežas joslās,

— zemi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslās un citu publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās, izņemot gadījumus, kad tās paredzētas apbūvei atbilstoši pagasta ģenerālplānam,

— valsts rezervātu zemi,

— lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām izmantojamo zemi atbilstoši pagasta ģenerālplānam.

Maksāšanas līdzekļu proporciju nosaka Ministru kabinets. Pēc 1998. gada 28. decembra zeme izpērkama par latiem. Zemes pirkšanas maksu nosaka atbilstoši zemes kadastrālajai vērtībai, bet maksu par mežaudzi — atbilstoši mežierīcības datiem un saskaņā ar Ministru kabineta noteikto mežaudzes novērtējuma kārtību.

Fiziskās personas, kuras pērk uz valsts vārda Latvijas Hipotēku un zemes bankas personā zemesgrāmatā nostiprināto zemi, ir atbrīvotas no valsts nodevas maksāšanas.

Maksājumi, kas saistīti ar zemes īpašuma tiesību noformēšanu un nostiprināšanu uz valsts vārda zemesgrāmatās un zemes pirkuma līguma slēgšanu, kārtojami latos.

Latvijas Hipotēku un Zemes bankai, kārtojot zemes pārdošanu iepriekš minētajām personām, nav jārealizē pašvaldību pirmpirkuma tiesības.

Ja tiek pieņemts Ministru kabineta lēmums par atsevišķu valstij piekrītošu zemes gabalu nodošanu kādai no pašvaldībām, īpašuma tiesības uz šiem zemes gabaliem nostiprināmas zemesgrāmatā uz attiecīgās pašvaldības vārda bez iepriekšējās īpašuma tiesību nostiprināšanas uz valsts vārda.