Cik plaši Latvija vērs Kaļiņingradas vārtus

Mēs kā tirdzniecības

un ražošanas partneri

“EXPO LATVIA” beigusies. Lai dzīvo “EXPO LATVIA”!

 

Pasaulslavenā katedrāle, kuras pamati tika likti 1297.gadā, nu beidzot tiek atjaunota

Tik pievilcīga bija sālsmaize..

Kaļiņingrada šodien

Tukšā paviljona caurvējā vientuļi plīvoja “Sauriešu būvmateriālu” firmas standarts. Pāris atlikušās “Radiotehnikas RRR” skaņu iekārtas grandīja Pavaroti ārijas. Katrā telts galā pie vaļā vārtiem kravu kārīgi rija divi milzu furgoni. Vienā cita pēc citas pazuda kastes ar “Teikas” greznās mēbeļu garnitūras fragmentiem, “Baldzes” logiem, “Ogres” krāšņajām kleitām un visu citu bagātību. Otrajā “STARLETT” vīri ar celtņa palīdzību mēģināja iedabūt kā lelli iepakoto daudztonnīgo digitālo ofseta iespiedmašīnu “Indigo E-Print 1000+”, par kuru klīda runas — tā esot laba mersedesa vērtībā...

Atkal nebija ne direktoru, ne viceprezidentu, ne komercdirektoru. Tikai nesēji un krāvēji. Baltie krekli, kaklasaites un svētku tērpi ieslēpti ceļasomās. Līdz nākamajai reizei. Viss bija beidzies, posāmies mājupceļam.

Rudenīgi siltā Kaļiņingrada bija kļuvusi tuvāka un it daudziem solīja drīzu atgriešanos. Kēnigsberga... Karaļauči... 1255. gadā dibinātā prūšu pilsēta.Vien pāris ielas nomaļus no centra ļauj iztēloties tās bijušo harmoniju sarkanu ķieģeļu un kārniņu greznumā. Arī daži atsevišķi nami, pilis un forti, kas nežēlīgajos gaisa uzlidojumos brīnumainā kārtā palikuši neskarti. Kā zināms, Otrā pasaules kara beigās, kad jaunās robežas jau bija noteiktas, pilsētu nežēlīgi bumboja gan angļi, gan amerikāņi. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka gruvešu kalni pilsētā vēl rēgojušies pat septiņdesmito gadu vidū, un gandrīz visas krievu filmas par kara postažu uzņemtas tieši šeit. Tagad pilsētas centrā paceļas dzelzsbetona milzeņi, kādus esam pieradusi redzēt Rīgas nomalēs, un tikai tad, kad acs pieradusi pie šīs pelēkās masas, to arī var atzīt par zināmu stilu un daudzstāvu pilsētas centra veidolu.

Taču visu līdzsvaro senie vācu laika tilti pār kanāliem un upi, leģendārā katedrāle pilsētas vidū uz salas, pie kuras var nokļūt pa senu vācu paceļamo tiltu. Pie katedrāles sienas — daudz aprakstītais vācu filozofa Imanuela Kanta kaps. Šobrīd notiek gandrīz vai neticamais — vairāk nekā pusgadsimtu nostāvējušie kailie mūri (jo arī šī ēka kara laikā bija stipri cietusi) atkal top par katedrāli. To veic pilsētas būvorganizācija sadarbībā ar Vācu amatnieku un restauratoru centru no Fuldas. Jau garām spāru svētki, jau logos vitrāžas... Šī būvniecība manuprāt it kā personificē visas Kaļiņingradas atmodu no pēdējo gadu tautsaimnieciskās apātijas un sabrukuma. Ir vēl arī citas zīmes: pilsētas centra apsūbējušo namu rindā ik pa posmam iemirdzas spoži veikali, parādās labiekārtoti firmu biroji, bet netālu no centra Tēlmana ezera krastā bijušo vācu savrupmāju rajonā, kas mazliet atgādina mūsu Mežaparka vaibstus, strauji top jaunas, vērienīgas, precīzi kopējot seno stilu — no sarkaniem ķieģeļiem un īpatnēji stāviem kārniņu jumtiem. Tiek restaurētas arī vecās, un redzams, ka nauda Kaļiņingradā sāk apgrozīties. Kaut gan taksometra šoferis sūrojās, ka tagad šeit neviens vairs nekā neražojot, visi tikai tirgojoties, apgabala varasvīru runas vēstī ko citu. Protams, vispārliecinošākais arguments ir lielais kopuzņēmumu skaits šajā pilsētā un ienākošās investīcijas. Ne mazāk svarīgi, ka 9. oktobrī Kaļiņingradas apgabala Dome pieņēma likumu “Par lokālajām brīvajām ekonomiskajām zonām Kaļiņingradas apgabalā”. Lokālo brīvo ekonomisko zonu statusā iekļauti pirmām kārtām rūpniecības uzņēmumi, tūrisma un rekreācijas, tirdzniecības un izstāžu, kā arī citas apgabala attīstībai nozīmīgas struktūras. Tām likumā paredzētas gan nodokļu atlaides, gan citas priekšrocības. Arī naftas pumpji ap pilsētu klanās un klanās dienu un nakti. Starp citu, naftas ieguve un citi Krievijas federācijai vitāli svarīgi stratēģiski un aizsardzības objekti ar likumu izslēgti no Kaļiņingradas apgabala īpašās ekonomiskās zonas.

Un tātad — dzird par vācu, poļu, lietuviešu un citu partneru ienākšanu Kaļiņingradas ekonomiskajā apritē. Varbūt pēc gada dzirdēsim arī par Latviju?

Atskatoties uz šīm trim izstādes dienām, kurās 120 cilvēku no Latvijas bija ieradušies Kaļiņingradā ar nolūku vai nu paplašināt līdzšinējos kontaktus, vai ieiet šajā īpašās ekonomiskās zonas tirgū gluži no jauna, vispirmā ir gandarījuma sajūta par to, ka mūsu uzņēmumi ir tik varoši un neatlaidīgi. Kā pēdējos gados mainījusies to preču kvalitāte! Veikalos preču kopējā piedāvājuma raibumā to individualitāte pazūd; izstādē tā uzziedēja kā krāšņa puķe. “Latvijas keramikas” zilās servīzes un Ziemassvētku krūzītes, šķīvji, gaismeklīši un tējkannas neļāva atraut acis. Pie stenda pulcējās pirktgribētāji un bija sašutuši, ka eksponātus nevar iegādāties. “Ogres” stendā kāda kundzīte, satvērusi greznu sarkanu kostīmu ar izšuvumiem un spīguļiem, aiz žēlabām pat sirsnīgi apraudājās. “Talsi–Talmeta” galda un virtuves piederumi zaigoja lepnā spožumā, un te uzskatāmi varēja pārliecināties, ka mūsējie nebūt nav sliktāki par aizjūru brīnumiem. Kādas metamorfozes piedzīvojušas bijusī “Latvijas manufaktūra” un Olaines plastmasu pārstrādes rūpnīca! Skaties un netici savām acīm — “Rimako” dvieļi un salvetes ar košumu un faktūras kvalitāti “sit pušu” jebkurus ārzemju darinājumus, bet Olaines produkcija vēršas dažādībā un pielietojuma plašumā. Taču nav iespējams pateikt visu par visiem. Vienīgi to, ka ar fanātisku neatlaidību mūsu ražotāji cenšas izdzīvot, nostiprināties, paplašināties. Viņi klauvē arī pie durvīm, kuras politiķi vēl nav virinājuši. Un tās, abpusējas nepieciešamības diktētas, top atvērtas.

Kādēļ tik sīki rakstīju par šo izstādi? Tādēļ, ka biju līdzi. Un tādēļ, ka drīz taps atkal jauna. Projekta vadītāja Baiba Grēda atkal zvanīs, brauks, apziņos, atkal sāksies sūrs sagatavošanas darbs vairāku mēnešu garumā, un atkal Latvijas uzņēmēji ies pasaulē.

Mudīte Luksa,

“LV”, pēc Kaļiņingradas apmeklējuma

Foto: Jānis Lukss

Kaļiningradas apgabala portrets faktos un skaitļos

Kaļiņingradas apgabals ir Krievijas galējais rietumu reģions. Apgabala ģeogrāfiskais stāvoklis ir specifisks — tas ir vienīgais Krievijas sauszemes eksklāvs, ko no Krievijas atdala divu neatkarīgu valstu — Baltkrievijas un Lietuvas — teritorijas.

Tuvākais Krievijas apgabala centrs — Pleskava — atrodas 800 km no Kaļiņingradas, valsts galvaspilsēta Maskava — 1289 km attālumā. Salīdzinājumam: no Kaļiņingradas līdz Viļņai ir 350 km, līdz Varšavai — 400, bet līdz Berlīnei — 600 km.

Kaļiņingrada ir vienīgā neaizsalstošā Krievijas osta Baltijas jūrā. Pa šiem “jūras vārtiem” var nokļūt ne vien Austrumeiropā, no tiem stiepjas arī īsākās transporta maģistrāles, kas ostu savieno ar Krievijas iekšzemes rajoniem. Pateicoties savai dislokācijai, Kaļiņingradas apgabals ir izveidojies par ekonomikas, transporta un kultūras centru ar plašām iespējām.

Apgabala teritorijas platība nedaudz pārsniedz 15 000 km2, iedzīvotāju skaits — aptuveni 1 miljons, no tiem aptuveni puse dzīvo Kaļiņingradā. Citas lielākās pilsētas: Sovetska (44 000 iedzīvotāju) un Čerņahovska (42 000).

Pēc 1997. gada 1. janvāra datiem, pilsētnieku skaits bija 729 000, lauku iedzīvotāju — 207 900. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits ir 425 000, bet nodarbināto — 380 000. 1996. gada beigās oficiālais bezdarbnieka statuss bija piešķirts 22 200 cilvēku jeb 5,2 procentiem ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Apgabala teritorijā atrodas trīs augstākās mācību iestādes, t. sk. divas universitātes, kurās studē 13 400 cilvēku, un 13 vidējās speciālās mācību iestādes, kurās izglītību iegūst 11 200 audzēkņu.

Ekonomiskais potenciāls

Pēc Krievijas Federācijas Valsts statistikas komitejas metodoloģijas noteiktais Kaļiņingradas apgabala IKP tekošās cenās 1996. gadā bija 5276 mljrd. rubļu (t.i., 86% pret 1995. g.), taču salīdzināmās cenās tas nepārsniedza 1995. gada līmeni un pārsvarā tika saražots privātsektorā. Kopumā 1996. gadā saglabājās iepriekšējo gadu tendences — IKP vērtība palielinājās cenu pieauguma dēļ, samazinoties produkcijas un daudzu pakalpojumu veidu apjomam. Inflācijas līmenis tajā pašā laikā ievērojami samazinājās: preču un pakalpojumu cenu indekss 1996. gadā bija 1,4, bet atbilstošā 1995. gada periodā — 3,0. Ir vērojamas atsevišķas IKP stabilizācijas pazīmes.

Kopumā Kaļiņingradas apgabala IKP struktūra nedaudz atšķiras no KF vispārējās IKP struktūras: tajā ir lielāks preču un mazāks pakalpojumu, kā arī tiešo produktu nodokļu īpatsvars.

Ir vērojama atsevišķu nozaru produkcijas apjoma palielināšanās.

Tirgus veidošanās un ar to saistītās pieprasījuma izmaiņas, kā arī rūpniecības budžetfinansējuma deficīts izraisīja intensīvu ražošanas struktūras pārveidi.

Kaļiņingradas apgabalā ir unikālas dzintara atradnes, kur koncentrēts vairāk nekā 90% zināmo dzintara krājumu. Perspektīvi ir naftas krājumi, kuru apjomu lēš ap 275 miljoni tonnu (sēra saturs — ne vairāk kā 0,2%), akmenssāls (vairāki desmiti miljardu t) un kūdras krājumi (ap 3 miljardi m3), kā arī hidroresursi.

Mašīnbūves komplekss ietver 31 lielu uzņēmumu, to vairums atrodas Kaļiņingradā. Nozares uzņēmumos ražo kuģus, vagonus, celtņus, apgaismes tehniku, sarežģītas tehnoloģiskās iekārtas.

Kaļiņingradas apgabalā atrodas arī četri celulozes un papīra kombināti un viena papīrfabrika.

Apgabala kūrortos ārstē sirds un asinsvadu, kustību aparāta un elpošanas orgānu slimības. Ir dūņu dziedniecība. Gada laikā apgabala kūrortus apmeklē vidēji 40 tūkstoši ārzemju tūristu.

Transporta komplekss

Transporta kompleksa attīstības ģenerālshēma paredz starptautiska transporta mezgla izveidi Kaļiņingradas apgabalā.

Apgabala transporta kompleksa pamats ir trīs neaizsalstošas ostas, kas šobrīd spēj uzņemt kuģus ar celtspēju līdz 12 000 tonnām. Pēc kanāla padziļināšanas darbu ekspertīzes un atbilstoša sertifikāta iegūšanas ostās varēs pietauvoties kuģi ar tonnāžu līdz 15 000 tonnām. Runājot par autoceļiem, jāatzīmē, ka to blīvums Kaļiņingradas apgabalā ir krietni lielāks nekā vidēji Krievijā: 300 km uz katriem 1000 km2 platības (Krievijā vidēji — 27 km uz katriem 1000 km2 platības).

Ir izbūvēta maģistrāle un uzcelts tilts, kas ļauj nokļūt Viļņā, neiebraucot Gvardeiskā (līdz ar to ceļš kļuvis par aptuveni 70 km īsāks).

Regulāri autobusu maršruti savieno Kaļiņingradas apgabalu ar 7 Polijas un 3 Vācijas pilsētām.

Dzelzceļa līniju kopgarums ir gandrīz 1100 km.

Apgabala transporta shēmas attīstības vispārējā tendence — kravas terminālu tīkla izveide, konsignācijas noliktavu ierīkošana, transporta plūsmu optimizēšana.

Ārējā ekonomiskā darbība

Par vienu no ārvalstu kapitāla aktīvas piesaistes veidiem ir kļuvusi uzņēmumu dibināšana, izmantojot ārzemju investīcijas. 1997. gada 1. maijā bija reģistrēti 1240 uzņēmumi, kuru “ģeogrāfija” aptver 50 pasaules valstis. Šo uzņēmumu īpatsvars apgabalā saražotās produkcijas kopapjomā 1996. gadā bija 13%, eksportā — 12,3%.

Ir vērojama noturīga tendence veidot arvien lielākus uzņēmumus ar ārvalstu investīciju līdzdalību.

Reģionā ir pieaugusi ārvalstu kapitāla aktivitāte: kopš 1993. gada uzkrāto investīciju apjoms ir 47,6 milj. ASV dolāru (no tiem 47% iegūti 1996. gadā). Tiešo investīciju apjoms ir pieaudzis 4 reizes — investīciju kopapjomā tas atbilst 94%. Jāpiezīmē, ka ievērojami pieaugušas arī investīcijas rubļos.

Apgabala ārējās tirdzniecības gada apjoms salīdzinājumā ar 1995. gadu palielinājies 1,4 reizes un pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru (eksporta pieaugums — 7,8%, importa — 1,7 reizes).

40,7% eksporta un importa operāciju notiek ar trim valstīm: Lietuvu, Poliju un Vāciju.

Tradicionāli tiek importēti pārtikas produkti, sadzīves tehnika, automašīnas un kurināmais, bet eksportēta koksne un tās izstrādājumi (galvenokārt celuloze), kurināmā un enerģētikas nozares produkcijas (galvenokārt nafta), mašīnbūves produkcija.

Īpašā ekonomiskā zona

Īpašā ekonomiskā zona (ĪEZ) Kaļiņingradas apgabalā pastāv kopš Krievijas Federācijas federālā likuma “Par īpašo ekonomisko zonu Kaļiņingradas apgabalā” pieņemšanas 1996. gada janvārī.

ĪEZ darbības pamats ir likumā ietvertās normas, ar kurām Kaļiņingradas apgabalam ir noteikti atvieglojumi: preču beznodevu ievešana apgabalā un šajā zonā ražoto preču izvešana no tā; atbrīvošana no PVN maksājumiem, veicot transporta pārvadājumus uz Krieviju un atpakaļ; valūtas ieņēmumu obligātās pārdošanas atcelšana gadījumos, kad tiek veiktas eksporta operācijas; iespēja patstāvīgi optimizēt reģiona importa struktūru un aizsargāt vietējos preču u.c. ražotājus.

Rūpnieciskā IKP struktūra

1996. g. 1995. g. Salīdzinājumam: Krievija

IKP salīdzināmās cenās 100,0 100,0 100,0

t. sk. preces 48,5 50,2 42,6

no tām:

rūpniecības 30,9 30,6

lauksaimniecības 9,8 9,3

celtniecības 7,1 9,6

pakalpojumi 46,7 44,8 49,1

t. sk.

transports un sakari 9,5 9,1

tirdzniecība 14,1 15,7

Tīrie nodokļi (atrēķinot subsīdijas)

par produktiem 4,8 5,0 8,3

Mazo un vidējo uzņēmumu ražošanas apjoma dinamika

1996. g., % Salīdzinājumam 1990. g. 1995. g., %

Kopā: 1009 100 100

t. sk. pa nozarēm:

Elektroenerģētika 19,3 2,7 15,4

Kurināmā ražošana 11,6 1,1 8,6

Melnā metalurģija 0,6 0,9 1,0

Mašīnbūve un metālapstrāde 10,4 27,5 10,0

Meža, kokapstrādes, celulozes un papīra rūpniecība 11,4 10,4 16,7

t. sk.:

Celulozes un papīra rūpniecība 9,1 6,8 13,7

Būvmateriālu rūpniecība 1,4 2,0 2,3

Vieglā rūpniecība 1,2 4,6 1,3

Pārtikas rūpniecība 38,1 39,4 39,2

t. sk.

gaļas ražošana 4,8 3,8 6,9

piena, sviesta un siera ražošana 4,7 3,6 5,6

zivju produkcijas ražošana 19,8 28,0 16,7

Labības pārstrāde un kombinētās lopbarības ražošana 4,1 6,2 3,8

Poligrāfiskā rūpniecība 0,7 0,2 0,6

Citas rūpniecības nozares 1,2 5,0 1,1

Visu īpašuma veidu uzņēmumu kopskaits

Nozares nosaukums Subjektu skaits %pret % pret

uz 01.01.97. iepriekšējo kopējo

gadu

Rūpniecība 3032 104,2 14,1

Lauksaimniecība un mežsaimniecība 2558 105,2 16,5

Transports un sakari 632 117,5 2,9

Celtniecība 2014 105,4 9,4

Tirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana 7656 107,6 35,6

Materiāli tehniskā apgāde un realizācija 207 101,9 1,0

Sagāde 44 100,0 0,2

Informācijas un skaitļošanas pakalpojumi 25 92,6 0,1

Operācijas ar nekustamo īpašumu

Vispārējā komercdarbība 482 112,4 2,2

Ģeoloģija un dzīļu izpēte, ģeodēzijas un hidrometeoroloģijas dienesti 18 128,6 0,1

Materiālās ražošanas sfēras pārējās nozares 203 11,5 0,9

Dzīvokļu un komunālā saimniecība 247 125,4 1,2

Ar ražošanu nesaistītie sadzīves pakalpojumi 140 103,7 0,7

Veselības aizsardzība, fiziskā kultūra, sociālā nodrošināšana 564 105,4 2,6

Izglītība 413 121,1 1,9

Kultūra un māksla 307 119,5 1,4

Zinātne un zinātniskā izglītība 292 100,0 1,4

Finanses, kredīti, apdrošināšana, pensijas 303 98,4 1,4

Vadība 606 8 2,8

Sabiedriskās apvienības 686 202,9 3,2

Kopā 21520 108,7 100,0

Galvenās kravu plūsmas

1996. g. % pret 1995. g. . 1996. g. decembris

1996. g. 1996. g. pret 1996. g.

decembris novembri, %

Transporta uzņēmumu pārvadātās

kravas, tūkst. t. 10 601,6 89 90 98

t. sk.: dzelzceļa 7906 96 103 99,6

automobiļu 1433 65 37 92

ūdens 1261 82 85 88

gaisa 1,6 100 50 100,0

Kravu apgrozījums, milj. tonnkilom. 2811 94 82 97

t. sk. pa transp. veidiem:

dzelzceļa 1129 97 109 105

automobiļu 76 80 78 104

ūdens 1606 93 61 88

Koplietošanas transporta pasažieru apgrozījums

1996. g. % pret 1995. g. . 1996. g. dec. pret

1996. g. 1996. g. dec. 1996. g. nov.%

Pasažieru apgrozījums, milj. pasažierkilom. 1765 88 80 98

t. sk. dzelzceļa 485 84 54 93

automobiļu 807 93 92 94

gaisa 473 85 91 112

Kopējais statūtkapitāls un ārvalstu dalība uzņēmumos ar dažādu kategoriju ārvalstu investīcijām

Skaits Kopējais Ārvalstu Procentuālā

statūtkapitāls dalība attiecība

(mljrd. rubļu) (mljrd. rubļu)

Lielie (statūtkapitāls pārsniedz 500 milj. rubļu) 24 200,8 162,5 81%

Vidējie (statūtkapitāls no 100 līdz 500 milj. rubļu) 47 9,7 4,5 47%

Mazie (statūtkapitāls līdz 100 milj. rubļu) 1197 19,9 15,1 75%

Kopā 1268 230,4 192,3 79%

Lielākie uzņēmumi ar ārvalstu investīcijām

Nosaukums Dibināšanas Kopējais Ārvalstu Galvenie

datums statūt- dalība darbības virzieni

kapitāls (mljrd. rubļu),

(mljrd. rubļu) valsts

“Spravedļivostj” 08.04.96. 100 99,9 pārtikas preču

Baltkrievija ražošana, tirdzniecība

“Kenigsbrau” 10.09.96. 68,7 61,3 celtniecība, augļu un

Īrija, Polija sakņu pārstrāde,

tirdzniecība

“Vestbalt Telekom” 07.12.92. 40,51 19,8 Francija elektrosakari

“Kaļiņingrad–ņeftj” 07.06.96. 25,2 12,35 naftas pārstrāde

Šveice

“Baltijas Naftas pārkraušanas kompānija” 24.04.95. 5,06 1,7 naftas pārkraušana,

Lielbritānija pārstrāde,. visp.

celtniecība

“Zemland” 05.07.96. 4,9 48,9 konsaltings

Māršala salas

“Baltinkord” 05.07.96. 4,9 48,9 tirdzniecība

Panama

“Metallimpeks” 05.07.96. 4,9 48,9 tirdzniecība

Lielbritānija

“Jantarnaja podkova” 24.04.95. 4,4 0,3 tirdzniecība, viesnīcu

Čehija saimniec.

“Terminal GMBH” 19.01.95. 4,0 1,3 Transports un ekspe-

Šveice dīcija, celtniecība

Eksporta un importa sadalījums pa valstu grupām (ASV dolāri, tūkst.)

NVS ES OPEC Viduseiropa un

Austrumeiropa

Kopā 14 194,9 112 980,7 3172,0 103 269

eksports 3694,2 24 650,5 2375,3 38 428,4

imports 10 549,3 88330,2 796,7 648 481,3

saldo –6855,1 –63 679,7 1578,6 26 412,9

Eksporta un importa dinamika periodā no 1995. līdz 1996. g. (valstis — pamatpartneri) (ASV dolāri, milj.)

1995 . 1996 .

eksports imports eksports imports

Lietuva 20,7 102,7 22,6 95,8

Polija 27,6 90,9 78,3 113,5

Vācija 27,3 48,1 26,5 314,3

Eksporta un importa preču struktūra naudas izteiksmē (1996. g.) (ASV dolāri, tūkst.)

Lietuva . Vācija . Polija .

eksports imports eksports imports eksports imports

Pārtika (01–24) 2342,1 9473,3 10,6 31 906,7 522,1 34 708,5

Kurināmā un enerģētikas

nozares preces (27) 3885,0 5245,4 457,2 2560,1 50 728,7 281,2

Ķīmijas un naftas ķīm.

produkcija (28–35, 37–40) 120,8 3421,3 1672,6 6112,6 — 13 465,4

Koksne un tās izstrādājumi (44, 47, 48) 7316,3 1027,8 2834,9 1868,7 5489,8 2520,1

Melnie un krāsainie metāli (72–81) 980,8 4240,6 8151,7 6834,0 577,3 7602,2

Mašīnbūves produkcija (84–90) 1271,4 1299,3 2987,3 41 900,4 5647 5742,8

Svarīgāko preču eksports naudas izteiksmē (1996. g.) (ASV dolāri, tūkst.)

Preču grupa Nosaukums Lietuva Polija Vācija

2704 Kokss 1542,4 — 347,2

270900900 Jēlnafta — 48 843,9 —

2710 Naftas produkti — 1780,8 —

4301 Kažokādas 1425,6 — 40,3

4403 Neapstrād. kokmateriāli 398,9 1820,5 —

4702 Koksnes celuloze 2941,2 2170,0 2485,0

48 Papīrs un kartons, to izstrād. 3937,3 1245,8 0,9

890110100 Jūras kuģi 708,3 5575,9 2502,1

Kaļiņingradas apgabala administrācijas dati