Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu

attīstības Nacionālā programma. 1997-2001.

Nacionālo programmu

izstrādājušas koordinācijas padomes un darba grupas Ekonomikas ministrijas vadībā

Turpinājums. Sākums “Privātīpašuma” 11., 12., 13., 15. un 17.numurā

1. pielikums

Starptautiskā pieredze

2. MVU ieguldījums tautsaimniecībā

2. Atbalsts MVU palīdz pārstrukturēt lielos uzņēmumus, racionalizējot ražošanas kompleksus, veicot ražotnes apkopes un servisa darbus, piegādājot izejvielas un komplektējošās daļas.

3. Lielāks skaits MVU padara sabiedrību elastīgāku, un ekonomika var paātrināt savu modernizēšanos.

MVU ir daudz elastīgāki, salīdzinot ar lielajiem uzņēmumiem, tas attiecas gan uz darba līgumiem, kas ietver darba laiku un apstākļus, gan samazinātu kontroles apjomu, salīdzinošu pārvaldes vienkāršību mazās organizācijās, elastība izriet arī no zemām vispārējām izmaksām, kas ļauj piemēroties pieprasījuma svārstībām, kā arī no iespējamās pieejas finansu kapitāla neoficiālajiem avotiem un citiem aspektiem.

4. Jaunu uzņēmējdarbības veidu attīstība ir galvenais reģionālās attīstības faktors, kad rūpniecība tiek likvidēta vai pārstrukturēta.

5. Veicina sabiedrības stabilizējošā vidusslāņa veidošanos.

6. MVU ir straujāks inovāciju process, konkurētspējīgas jaunas tehnoloģijas attīstība, jo

1) mazā uzņēmumā katrs jaunradītājs ir vairāk saistīts ar rezultātu nekā lielā;

2) inovācijas attīstība vienmēr saistīta ar risku, bet mazie uzņēmumi var vairāk riskēt tāpēc, ka ieguvums ir atbilstoši lielāks, nekā tas būtu lielā uzņēmumā;

3) mazā uzņēmumā risks vienmēr saistīts ar mazākiem izdevumiem u.tml.;

4) mazā uzņēmumā ir lielākas manevrēšanas iespējas attiecībā uz konkrētas preces, pasūtījuma izpildi, t.i., uz klientu vērsta pieeja; MVU ir ātra reakcija uz pārmaiņām tirgū.

7. Jaunradei tiek patērēts relatīvi mazāk līdzekļu. Ārvalstu pieredze apstiprina, ka mazos uzņēmumos vienam zinātniekam tiek patērēts četras reizes mazāk līdzekļu, bet viņa ražīgums jeb atdeve ir četras reizes lielāka. Bez tam ap 90% jaunu produktu tiek radīts tieši mazās firmās.

8. Vadītāji ir aktīvāki un jaunāki cilvēki, kas veidojas par nākamajiem biznesmeņiem.

MVU liela uzmanība tiek pievērsta kadru izvēlei, profesionālai attīstībai, labvēlīgāka psiholoģiskā gaisotne kolektīvā, darbiniekiem darba procesā ir pastāvīgs emocionāli psiholoģiskais kontakts ar vadītājiem un citiem darbiniekiem; šādos uzņēmumos ir salīdzinoši augsta darbinieku informētība par uzņēmuma mērķiem un produktu, tādējādi augstāka arī darba motivācija.

9. Labvēlīgāks sociālpsiholoģiskais klimats, jo MVU ir

1) augstāka darba motivācija;

2) darbiniekiem lielāka brīvība;

3) vienkārša un elastīga pārvalde;

4) parasti ir viendabīgāks kolektīvs;

5) mazie uzņēmumi ir labvēlīgs ģimenes biznesa veids.

10. Atbrīvo lielos uzņēmumus no tiem nespecifiskām funkcijām (atsevišķu detaļu, priekšmetu ražošanas, šauras specializācijas u.c.):

1) attīsta pakalpojumus, amatniecību;

2) attīsta finansu sfēru (apdrošināšanu) utt.;

3) veicina ēnu ekonomikas un melnā tirgus samazināšanos;

4) ietekmē pārmērīgas monopolcenas.

MVU kā biznesa vienībām ir arī savi trūkumi:

• ilgstošā laika periodā ražošanā un tirgū parasti izdzīvo tikai lielās kompānijas un uzņēmumi, MVU attīstības rezultātā bieži vien vērojams uzņēmumu saplūšanas, apvienošanās process vai arī uzņēmums zaudē savu MVU statusu paplašināšanās vai likvidācijas rezultātā; ražošanas koncentrācija nereti ir neizbēgama;

• nepietiekams pašu kapitāls, kas apgrūtina papildu finansu līdzekļu piesaistīšanu;

• inovācijas procesi to attīstības un īpaši ieviešanas posmā prasa lielas kapitāla investīcijas, ko MVU bieži vien nevar atļauties;

• mazo uzņēmumu, kas ražo vienu vai divus produktus un parasti izjūt finansu līdzekļu trūkumu, uzņemtais risks bieži neattaisnojas;

• MVU parasti var pārvaldīt tikai ierobežotu tirgu un klientu skaitu; jaunu tirgu un patērētāju iegūšana prasa ievērojamus ieguldījumus, kas ierobežoto finansu dēļ ir problemātiski;

• jaunu starptautisko noieta tirgu atklāšana pārsvarā paver papildu iespējas lielajiem uzņēmumiem, piemēram, Eiropas ekonomiskās integrācijas rezultātā izveidotais tirgus.

Uz minētajiem MVU trūkumiem parasti atsaucas dažādas biznesa asociācijas, pieprasot neatkarīgu valdības politiku MVU atbalstam.

Uzņēmums ASV klasificējams kā mazs (robeža atkarīga no biznesa nozares specifikas) (ASV federālās valdības 1953. gadā izveidotās Mazā biznesa sektora aizsargāšanas un veicināšanas aģentūras definīcija. Encyclopedia of economics. — USA: The Kingsport Press , 1982.–862 p.):

• mazumtirdzniecībā — ja pārdošanas apjoms gadā nepārsniedz 2–7,5 milj. ASV dolāru;

• pakalpojumu sektorā — ja ienākumi nepārsniedz 2–8 milj. ASV dolāru;

• vairumtirdzniecības sektorā — ja pārdošanas apjoms nepārsniedz 9,5–22 milj. ASV dolāru;

• ražošanā — ja nodarbināti mazāk nekā 250–1500 cilvēki.

Saskaņā ar šo definīciju apmēram 95% no privātajiem uzņēmumiem ASV var kvalificēt kā MVU, tie nodarbina 51% no visiem nodarbinātajiem un veido 43% no privāti saražotā nacionālā kopprodukta.

2. tabula

MVU ieguldījums attīstīto valstu tautsaimniecībā: ASV, Vācija un ES

Valsts ASV Vācija . ES LR

tips MVU mikro MU VU MVU MVU

Nodarbinātība, % 51 6.8 31.2 24.2 50*/75** 56

Daļa no GNP, % 43 50 —

% no kop. uzņēm. skaita 52.0 45.7 2.1 35*** —

* rūpniecības sektorā; ** pakalpojumu sektorā; *** kopējā eksportā

VFR 1992. gadā, izņemot lauksaimniecību. H.Schmid. Social implication of SME and choice of promotional strategies. — Estonia: Tallinn, conference materials , 1992.– 3p.

2. tabula rāda, ka Eiropā pārsvarā dominē mazi uzņēmumi, kas visvairāk ir pakļauti makroekonomiskajām un tirgus situācijas svārstībām, tāpēc nepieciešama speciāla valsts politika, kas veicina šo uzņēmumu dzīvotspējas palielināšanos, līdz ar to arī ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu. Šajos uzņēmumos Vācijā pavisam tika nodarbināti apmēram 38% no visiem nodarbinātajiem, bet kopā MVU nodarbināja vairāk nekā 62% strādājošo. Tas apstiprina, ka MVU ir samērā efektīvs darbavietu radīšanas avots.

3. Valdības atbalsts MVU

Mazo un vidējo uzņēmumu dzīvotspējas un konkurētspējas pamatā ir to vēlme un māka pielāgoties ražošanas struktūras un tirgus izmaiņām. Ekonomikas dinamikā bieži vien MVU īpašniekiem, vadītājiem ir grūti risināt “piemērošanās” problēmas, laikus tās konstatēt un uzsākt operatīvu atbildes darbību. Tādēļ ir nepieciešams aktīvs valdības politikas atbalsts MVU, kas sekmētu to pielāgošanās spējas darbībai mainīgas vides apstākļos, nodrošinot MVU attīstību.

ANO un ES institūciju pieredze un ekonomikas analīze rāda, ka MVU sektora attīstība ir visefektīvākā, kad aktivitātes un palīdzība tiek integrēta un mērķēta uz trim līmeņiem:

1) stratēģiskais līmenis (politikas veidošana), kuru raksturo

politiskais atbalsts — valdības atbalsta programmas;

ekonomiskā vide — iespējas izmantot uzkrājumus;

sociālā vide — sabiedrības atbalsts un gatavība sākt MVU;

biznesa motivācija — spēja būt neatkarīgam gan materiāli, gan morāli; tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus; nozīmīgs ienākums, liels risks un smags darbs;

profesionālu atbalsta struktūru darbības efektivitāte;

2) institūciju līmenis (atbalsta institūcijas);

3) uzņēmumu līmenis (uzņēmēju un uzņēmējdarbības iestādes).

3. tabulā redzami trīs prioritāšu līmeņi, veicamie uzdevumi un mērķa grupas, kas ir atbildīgas par uzdevumu atrisināšanu pārejas perioda valstīs. Institūciju forma un pieeja šiem jautājumiem var būt atšķirīga atkarībā no valdības struktūras un pašreizējās administrācijas, tomēr tā dod skaidru atbildības līmeņa ainu par valdības aktivitātēm.

No venas puses, ir svarīgi, lai uzņēmumu un institūciju līmeņu uzdevums netiktu risināts, pirms tiek deklarēta skaidra MVU politika. No otras puses, ir pareizi, ka visiem trim līmeņiem ir jādarbojas reizē ciešā sadarbībā citam ar citu. Bez tam ir nepieciešama visu pasākumu caurskatāmība, kā arī vēlme iesaistīties dialogā ar sabiedrību, lai izvairītos no nesaprašanās vai arī nevēlamas pretdarbības sabiedrībā.

3. tabula

Pārejas perioda uzdevumi un pasākumi MVU jomā atbilstoši ES principiem

Prioritāšu

līmeņi

Stratēģiskais

līmenis

Institūciju

līmenis

Uzņēmumu

līmenis

Uzdevumi

— uzņēmējdarbības vides attīstība;

— MVU radīšana un veicināšana;

— politikas izstrādāšanas pasākumi un tiesiskie

instrumenti MVU veicināšanai;

— tehnoloģisko un finansu resursu pieejamības

nodrošināšana;

— investīciju un privātā sektora sadarbības veicināšana.

— infrastruktūras izveidošana un attīstība

(neatkarīgas institūcijas un mehānismi);

— informācijas plūsmas nodrošināšana (uzsācēju un

jauno uzņēmēju apmācība, apmācība biznesa plānu

sagatavošanas, partneru piemeklēšanas, mārketinga

informācijas, finansu resursu un kredītu garantiju,

jaunievedumu, kooperācijas un tirgus domāšanas jomā).

— uzņēmējdarbības attīstība un atbalsts MVU

integrētas programmatiskas pieejas un apakšsektoru

sistēmas ietvaros, uzlabojot uzņēmējdarbības un

vadības prasmes,

— industriālo īpašumu un uzņēmējdarbības centru

izveidošana,

— kvalitātes jautājumu saprašanas attīstība,

— MVU internacionalizācijas veicināšana,

— patērētāja aizsardzības jautājumu sapratnes attīstība.

Atbildīgie

Likumdevēju, valdības un pašvaldību iestāžu darbība MVU veicināšanas programmu ieviešanā.

Valsts un privātā sektora institūcijas, uzņēmēju asociācijas, nevalstiskas institūcijas, profesionālas un sociālas asociācijas, apmācības institūti, nacionālās attīstības padomes, bankas.

MVU, uzņēmēji, universitātes, testēšanas institūcijas, sertifikācijas iestādes, patērētāju aizsardzības iestādes, konsultāciju kompānijas.

ES Romas līguma 92.–94. nodaļā līdztekus citām jomām ir noteikts maksimālais MVU pieejamās valsts palīdzības apjoms, un tas ir sekojošs:

1) visās palīdzības programmās jālieto esošā MVU definīcija;

2) palīdzības programmu maksimālais apjoms ir šāds:

a) iespējams segt līdz 15% no investīciju izmaksām MVU, kuri darbojas reģionos, kuros nav pieejama reģionālo attīstības programmu palīdzība;

b) iespējams iesaistīties 10–15% (atkarībā no reģiona īpatnībām) apjomā reģionālo programmu izmaksās MVU;

c) iespējams segt līdz 100% no izpētes un attīstības (R&D) izmaksām;

3) valsts var segt līdz 50% no uzņēmumu izmaksām darbinieku visu veidu apmācībām, kvalifikāciju celšanas un pārkvalifikācijas studijām, konsultēšanas utt.;

4) valsts var izstrādāt īpašas palīdzības programmas sektoriem, kuriem nepiemīt “īpaša jūtība”.

4. Bankrota cēloņi

Pēc ārvalstu pētījumiem, ES visbiežāk sastopamie bankrota cēloņi astoņdesmitajos gados bija šādi:

Bankrota cēloņi Tautsaimniecības nozares .

KOPĀ Rūpniecība Tirdzniecība Amatniecība Pakalpojumi

Nepietiekamais pašu kapitāls 1. 2. 1. 1. 2.

Personāla izmaksu pieaugums 2. 7. 8. 2. 1.

Menedžmenta problēmas 3. 3. 2. 7. 3.

Eksporta samazinājums 4. 1. 5. 37. 34.

Vietējā pieprasījuma sašaurinājums 5. 5. 3. 14. 13.

Banku procenta pieaugums 6. 11. 6. 5. 8.

Finansu resursu trūkums bankās 7. 9. 4. 9. 15.

Pēc EM novērtējuma, no minētajiem bankrota cēloņiem Latvijā visizplatītākie ir pārdošanas apjomu samazinājums, mārketinga un menedžmenta problēmas (vidējiem uzņēmumiem) un kapitāla trūkums īpaši apgrozāmajiem līdzekļiem (mazajiem uzņēmumiem).

2.pielikums

Informācija par Latvijas Attīstības aģentūras

piedāvāto informāciju uzņēmējdarbības veicināšanai

LAA Biznesa informācijas centrs

LAA Biznesa informācijas centrs (BIC) uzskatāms par vienu no pilnīgākajiem un efektīvākajiem biznesa informācijas avotiem Latvijā, un tā veiksmes pamatā ir šādi faktori:

• BIC kā LAA struktūrvienība koncentrē unikālu LAA saņemto biznesa informāciju un ir iekarojis stabilu vārdu Latvijā un ārvalstīs;

• BIC spēj sniegt biznesa informāciju par 40 valstīm;

• BIC tiek izmantots visās LAA rīkotajās mārketinga programmās un pasākumos;

• BIC ir 4 starptautisku programmu dalībnieks;

• BIC attīsta vietējo informācijas partneru tīklu ārvalstīs un Latvijā;

• BIC finansējuma pamatā ir LAA, PHARE un ienākumi no pakalpojumiem.

Par BIC panākumiem (BIC izveidots pašreizējā formā 1996.g. 1. janvārī) 1996.g. liecina šādi statistiskie rādītāji:

1. 1996.g. laikā BIC bija 1486 apmeklētāji, no tiem Latvijas uzņēmēji — 77,7%, ārzemnieki — 14,2%, studenti — 8,1%.

2. BRE tīklā ievietots 41 Latvijas uzņēmuma sadarbības piedāvājums, uz tiem saņemtas 19 atbildes (LR un ārvalstu uzņēmumu sadarbības piedāvājumi (pirkt, pārdot, sadarbības partnera vai investora meklējumi) vispirms tiek rūpīgi izanalizēti, un tālāku virzību iegūst vienīgi atlasītie piedāvājumi).

3. LAA regulārajā biznesa biļetenā “Latvija Pasaulē” publicēti 420 ārvalstu firmu sadarbības piedāvājumi.

4. Sniegtas 163 atbildes ārvalstu uzņēmējiem uz informācijas piedāvājumiem.

Minētais liecina, ka LAA BIC ir kļuvis par nozīmīgu MVU informācijas avotu.

Eiropas Informācijas korespondētājcentrs

Eiropas Informācijas centru (EIC) tīkls ES tika izveidots 1987. gadā, lai veicinātu biznesa kontaktus starp Eiropas Savienības (ES) un vēlāk arī PHARE valstīm, nodrošinot labāku iespēju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saņemt informāciju par ES politiku, likumdošanu, standartizāciju, statistiku un programmām un tenderiem, iespējas sameklēt biznesa partnerus un kontaktēties ar līdzīgiem centriem. EIC darbību koordinē un daļēji finansē ES Komisijas direktorāts DG XXIII, kurš atbild par uzņēmumu politiku. Pašreiz EIC aptver 248 centrus, no tiem 19 ir korespondētājcentri (EICC).

1. Eiropas Informācijas korespondētājcentra (EICC) darbības pamatprincipi

* valstī, kas nav ES dalībvalsts, var tikt atvērts tikai viens EICC (Piemēram, Somijā, līdz tā kļuva par pilntiesīgu ES dalībvalsti, darbojās EICC kā FFTA struktūrvienība);

* tiesības izveidot EICC Latvijā piešķirtas LAA;

* EICC darbojas līdzīgi bezpeļņas sabiedrībai, EICC pakalpojumi ir par maksu, tomēr visu par brīvu saņemto informāciju EICC Latvijas uzņēmumiem piedāvā par brīvu;

* EICC ir autonoms statuss un nodalīts finansējums, bet tas darbojas kā integrēta LAA struktūrvienība saskaņā ar savu darba uzdevumu;

* EICC ir tiesības veidot Relay staciju sapakštīklu, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu informācijas izplatīšanu (piesaistot UAC, LTRK, pašvaldības);

* EICC izveidošanu un attīstību daļēji finansē PHARE un koordinē DG XXIII;

* EICC Relay staciju subtīkls 2. attīstības posmā ietvertu Latvijas lielākās pilsētas: Rīgas UAC un LTRK, Daugavpils UAC, Liepājas UAC vai biznesa inkubatoru, Rēzeknes UAC, Valmieras UAC, Ventspils UAC, nodrošinot pieeju datiem vienā izvēlētā pilsētas vietā;

* Juridiskais pamats: LAA EICC ir parakstījis līgumu ar DG XXIII attiecīgo apakškomisiju par savstarpējiem pienākumiem, tiesībām un atbildību;

* Citu EIC sadarbība ar EICC nav tiem obligāta.

2. EICC uzdevumi un pienākumi

* izplatīt informāciju uzņēmumiem savā valstī, šim nolūkam veidojot iekšējo tīklu;

* savākt un nosūtīt EIC tīklam jebkuru informāciju no savas valsts, kas varētu noderēt Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

* maksimāli ātri atbildēt uz ES uzņēmumu vispārīgiem, juridiskiem, administratīviem un statistiskiem pieprasījumiem, kas nosūtīti no citiem EIC;

* maksimāli ātri atbildēt uz savas valsts uzņēmumu vispārīgiem, juridiskiem, administratīviem un statistiskiem pieprasījumiem par ES;

* nosūtīt ES XIII komisijai periodiskas (reizi ceturksnī) darba un finansu atskaites, kas savukārt ir pamats direktorāta lēmumu pieņemšanai;

* piedalīties ikgadējās EIC konferencēs.

Informācija Latvijas MVU

EICC Latvijas MVU sniedz šādu informāciju:

• precīzu informāciju par ES likumdošanu un ES politiku, kas var ietekmēt uzņēmuma biznesu, tam strādājot ES tirgū. Pakalpojumi ietver ES direktīvas, lēmumus, atskaites par attiecīgo tirgus sektoru normatīviem, ES biznesa programmas un finansējumu;

• informāciju par ES izsludinātiem tenderiem, pētniecības, zinātnes, apmācības, sadarbības un palīdzības programmām, iespējām saņemt ES grantus, aizdevumus attīstības programmām un partnermeklējumiem, kas ļauj attīstīt kontaktus un biznesa sadarbību Eiropā;

• informāciju par finansiālajiem instrumentiem un pieejamo finansējumu, lai operētu vienotajā ES tirgū;

• palīdz izstrādāt tendera dalībnieka priekšlikumu;

• nosūtīt uzņēmumiem ES un EIC tīkla programmu un pasākumu anketas;

• meklē sadarbības partneri EIC tīklā, palīdzot uzņēmumiem sagatavot sadarbības priekšlikuma aprakstu;

• analizē uzņēmumam vēlamo tirgu.

Šāda informācija ir noderīga, lai jauns uzņēmums sekmīgi startētu Eiropas tirgū, lai sekotu izmaiņām tirdzniecību regulējošajos normatīvos un likumdošanā un lai uzsāktu sarunas ar partneri un noslēgtu līgumus.

EICC attīstība un veicināšana

Pašreiz LAA EICC jau veic daļu EIC funkciju. 1997.g. martā tika saņemts PHARE finansējums, kas ļauj tuvākajos 2–3 mēnešos sākt pilnvērtīgu EICC darbu. Jau līdzšinējā sadarbība ar citiem EIC un EICC ļauj iegūt detalizētu informāciju par vairumtirgotājiem un ražotājiem pēc uzņēmēju pasūtījuma.

EICC veicināšana notiek,

* rīkojot seminārus, konferences, lekcijas par ES tematiem;

* izplatot informāciju uzņēmumiem par EICC pakalpojumiem;

* strādājot ar masu medijiem.

Sadarbība ar ES DG XXIII

* identificēt un izstrādāt priekšlikumus, sagatavot atbildes uz pieprasījumiem par SME politiku;

* pārskati par situāciju Latvijas uzņēmējdarbībā.

EICC ar uzņēmumu var noslēgt līgumu par ilgtermiņa/īstermiņa sadarbību, tajā norādot sadarbības priekšmetu, nosūtāmās informācijas/pakalpojumu saturu, atbilžu uz pieprasījumiem termiņus, izmaksas.

3. EICC Relay staciju sub-tīkls

Sākotnēji 1997.–1998.g. laikā tiks izveidots un nostiprināts EICC kā LAA struktūrvienība. Lai piedāvātos informatīvos pakalpojumus tuvinātu klientam un padarītu efektīvākus, turpmākā attīstībā vēlama LAA EICC sadarbība ar

* LTRK Rīgas biroju;

* UAC 6 birojiem;

* pašvaldībām.

Sadarbības līguma pamatā ir EIC Code of Ethics pamatprincipi. Pārstāvniecības nodrošina galvenos EICC pakalpojumus vairākos LR rajonos, sagatavo un nosūta EICC pārskatus par uzņēmējdarbību aptverošajā reģionālajā teritorijā un atbildes uz pieprasījumiem par aptverošo reģionu. Attiecībās ar DG XXIII visus projektā iesaistītos partnerus pārstāv LAA EICC.

EICC tīkla attīstība ir MVU nacionālās politikas un reģionālās politikas nozīmīga komponente.