DIPLOMĀTIJA

Tā ir svētīga misija — tuvināt zemes un tautas

Indijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā
Paramdžits Sings Sahaji (Paramjit Singh Sahai) —
"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, apsveicu jūs Indijas nacionālajos svētkos!

— Liels paldies par apsveikumu! Neatkarības diena Indijai ir tiešām nozīmīgi svētki. Šajā dienā Indija atbilstoši tās konstitūcijai kļuva neatkarīga valsts — Indijas Republika, patiesi neatkarīga no britu sistēmas. Domāju, jūsu tauta īpaši labi saprot, ko tas nozīmēja indiešiem un ko šī diena mums nozīmē joprojām. Šī diena mums ir ļoti nozīmīga arī tāpēc, ka dod iespēju dažādu Indijā dzīvojošo tautu pārstāvjiem, tāpat dažādu profesiju cilvēkiem sanākt kopā, lai svinētu savus nacionālos svētkus. Tagad Indija patiešām ir valsts, kurā vienotība iet roku rokā ar vislielāko dažādību. Kā jūs zināt, mūsu valstī apvienoti dažādu tautu, dažādu reliģiju, dažādu kultūru cilvēki. Taču šajā svētku dienā, kad notiek arī nacionālās armijas parāde, mēs visi esam kopā. Un šajā dienā mēs, indieši, gūstam aizvien lielāku pārliecību paši par sevi un par savu valsti.

— Mūsu saruna notiek dienā, kas ir ļoti nozīmīga arī latviešu tautai, jo šajā dienā pirms 75 gadiem, 1921.gada 26.janvārī, Latvijas valsts tika atzīta de iure.

— Jā, es zinu. Tāpēc man ir vēl jo patīkamāk tikties ar jums tieši šajā dienā. Kā jau Latvijas ārlietu ministrs minēja savā uzrunā (svinīgajā pieņemšanā, kas bija veltīta Indijas nacionālajiem svētkiem — J.Ū.), šo svētku sakritība, es teiktu, savā ziņā liecina arī par līdzību starp divām mūsu tautām. Ierodoties Latvijā, tiekoties ar daudziem jūsu valsts vadītājiem, es atkal un atkal pārliecinos par dziļajām mūsu tautu attiecību un kultūru saknēm. Mūsu valodās ir daudz kopīgu vārdu, un, kas zin, ja dziļāk pētītu iedzīvotāju migrāciju, būtu vēl daudz jaunu un saistošu atklāsmju. Katrā ziņā mūsu tautām ir daudz kopīga. Tāpēc esmu ļoti priecīgs arī par to, ka varu būt Indijas vēstnieks Latvijā. Bieži vien man uz Latviju iznāk atbraukt ziemā, un latvieši man jautā, kāpēc esmu atbraucis aukstā laikā. Tad es atbildu, ka mani sasilda Latvijas cilvēki, latviešu tauta. Vēstniekam ir ļoti viegli strādāt, atrodoties draudzīgu un sirsnīgu cilvēku vidū.

Man ir tiešām patīkami sniegt jums interviju. Ir svarīgi turpināt attīstīt mūsu valstu sadarbību, un jums, žurnālistiem, ir ļoti nozīmīga loma valstu un tautu tuvināšanā. Ir ļoti svarīgi, ka jūs objektīvi parādāt, kas notiek tajā vai citā valstī, kā veidojas valstu savstarpējās attiecības.

— Kā jūs vērtējat pašreizējās attiecības starp Latviju un Indiju, divām pēc kvantitatīvajiem parametriem ārkārtīgi atšķirīgām valstīm?

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka visas valstis neatkarīgi no to lieluma ir vienlīdzīgas. To ne reizi vien uzsvēruši mūsu valsts vadītāji, arī mūsu ārlietu ministrs. Mūsu valstu attiecības balstītas tieši uz šo principu. Ikviena valsts var mācīties no citām valstīm. Mēs tāpat esam ieinteresēti aizvien ciešākās mūsu valstu attiecībās gan valdību, gan tautu, gan atsevišķu cilvēku kontaktu līmenī. Šīs idejas vārdā mums vajag stiprināt sakarus un sekmēt mūsu tautu aizvien labāku saprašanos. Mums, diplomātiem un politiķiem, oficiālajām aprindām, ir jāatspoguļo mūsu tautu vēlmes. Un, ja mūsu tautas vēlas sadarboties, tad arī valdībām ir jādarbojas šajā virzienā. Mūsu valstu sadarbība sākās jau pavisam drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

Notikusi mūsu valstu delegāciju apmaiņa, noslēgta vesela virkne līgumu. Tas viss sekmē Indijas un Latvijas attiecību attīstību. Uzskatu, ka šie līgumi ir ļoti labs pamats tautu labākas saprašanās nodrošināšanai un ka tie nostiprina pārliecību par mūsu sadarbības esošajām un potenciālajām iespējām. No galvenajiem līgumiem, kas līdz šim parakstīti, es gribētu minēt līgumu par savstarpēju saprašanos, tas ir tā dēvētais saprašanās principu līgums. Parakstīts arī sadarbības līgums ekonomikas un komercdarbības jomā, tāpat svarīgs ir līgums par sadarbību kultūras jomā. Domājam arī par iespējām noslēgt jaunus līgumus starp mūsu valstīm.

— Ko jūs domājat par mūsu valsts pašreizējo situāciju — gan iekšējo, gan Latvijas starptautiskajām pozīcijām? Jūs esat Indijas vēstnieks Latvijā jau trīs gadus, un tas ir relatīvi ilgs laiks (jo mūsu neatkarība taču tika atjaunota tikai pirms četrarpus gadiem).

— Vispirms es gribu uzsvērt, ka pašlaik būtībā visas pasaules tautas izjūt grūtības. Pasaule mainās, ir daudz negaidītu lietu un notikumu. Un viena no ļoti svarīgām iespējām, kā mazināt šo procesu negatīvo ietekmi, ir valstu cieša sadarbība. Mēs Indijā daudz domājam par sadarbības sekmēšanu ar citām valstīm, lai palielinātos ārvalstu investīciju apjoms. Es zinu, ka par to daudz domā arī jūsu valsts. Arī Latvijas jaunais Ministru prezidents uzsvēra, ka viņa valdība daudz domā par sadarbību ar citām valstīm ekonomikas un tirdzniecības jomā. Tas ir tas, ko mēs tiešām spējam darīt, gan mūsu, gan jūsu valsts. Esmu pārliecināts, ka tiks sperti jauni soļi, radīsies jaunas iniciatīvas un jūs gūsiet sekmes. Parādīsies jaunas ārvalstu investīcijas. Bet, ja valstij ir vairāk investīciju, tā var attīstīties straujāk. Jaunām valstīm, kāda ir Latvija ar savu nesen atjaunoto neatkarību, tāpat Indija, galvenā problēma ir kapitāla trūkums. Taču ļoti būtiska ir arī tautas mentalitāte. Esmu pārliecinājies, ka latvieši prot labi strādāt. Arī šis jūsu tautas darba tikums palīdzēs vairot Latvijas kapitāla resursus. Savukārt mēs no savas puses daudz domājam par to, kā varētu padziļināt mūsu valstu sadarbību ekonomikā un komercjomā. Mēs gribam sūtīt uz Latviju Indijas tirdzniecības delegāciju. Iespējams, ka mēs Rīgā varētu izveidot savu tirdzniecības centru, — tā būtu laba iespēja parādīt Latvijā Indijas ražojumus un Indijas iespējas.

— Cik reižu jūs jau esat bijis Latvijā?

— Jāatzīstas, ka neesmu skaitījis, jo es uz Rīgu atlidoju patiešām bieži. Dažkārt es atlidoju pat bez lielas iepriekšējas plānošanas, vienkārši, ja iznāk laiks. Šoreiz biju nolēmis nosvinēt mūsu nacionālos svētkus Rīgā. Protams, šeit tas bija daudz grūtāk, jo mums te pagaidām vēl nav nekādu resursu — nedz savu telpu, nedz personāla. Taču es uzskatu, ka tas bija ļoti svarīgi — parādīt latviešu tautai, cik ļoti mēs, indieši, jūs mīlam.

— Būtu interesanti, ja jūs mēģinātu salīdzināt savus iespaidus Latvijā pirms trim gadiem un tagad. Vai ir kādas būtiskas pārmaiņas?

— O, pārmaiņas es pamanu burtiski katrā savā apmeklējumā. Ik reizi es Rīgā redzu jaunus restaurētus namus, aizvien jaunus veikalus un citus biznesa uzņēmumus. Mainās arī cilvēki, un ir būtiski, ka jūsu cilvēki darbojas aizvien plašākā diapazonā. Var just, ka jūsu cilvēki ir ļoti enerģiski, gatavi aizvien jaunām iniciatīvām un jauniem projektiem.

— Sakiet, lūdzu, kā jūs iedomājaties mūsu valstu attiecību nākotni?

— Es gribu uzsvērt divus vai trīs aspektus. Viens ir tas, kas jau tiek īstenots un ko vēlas abas puses, — tā ir ekonomisko un komercattiecību tālāka attīstība. Mēs gribētu aizvien plašāku investīciju pieplūdumu abās valstīs. Domāju, ka laba nākotne ir arī Indijas un Latvijas kopuzņēmumiem — gan Latvijā, gan Indijā. Piemēram, ļoti perspektīva varētu būt sadarbība dziļjūras zvejā. Jums Latvijā ir traleri un arī laba pieredze šajā jomā. Tāpat mēs gribam sadarboties jūsu cilvēku izglītošanas jomā. Mūsdienu pasaulē ir ļoti svarīgas kvalifikācijas celšanas iespējas dažādos profesionālajos kursos un skolās. Manuprāt, laba nākotne ir arī sadarbībai kultūras un zinātnes jomā. Mēs esam iecerējuši Indijā organizēt Latvijas gleznotāju darbu izstādi, tāpat ir projekts par dažu Latvijas mūziķu koncertiem Indijā. Savukārt mēs gribētu sarīkot dažus Indijas kultūras prezentācijas pasākumus Latvijā. Man bija ļoti interesanti uzzināt, ka Latvijā ir mūziķi, kas iemācījušies spēlēt Indijas nacionālos mūzikas instrumentus. Mums ir ļoti laba sadarbība ar jūsu pazīstamo indologu, profesoru Ivbuļa kungu. Viņš ir pārtulkojis latviski vairākus izcilus indiešu literatūras darbus. Piemēram, vairākus Rabindranata Tagores darbus. Savukārt mūsu valstī izdoti vairāki latviešu rakstnieku un dzejnieku darbu tulkojumi. Šogad esam iecerējuši uz Indijas dzejas svētkiem uzaicināt dažus Latvijas dzejniekus. Savukārt kultūras ministrs izteicās, ka jūs varbūt vēlētos, lai Latvijā pastrādātu Indijas profesori, kas lasītu lekcijas par mūsu valsts vēsturi, kultūru un mākslu. Līdzīgu ideju izteica arī jūsu parlamenta spīkere. Ņoti sekmīga var izvērsties abu valstu parlamentāriešu sadarbība. Man šķiet, ka jūsu parlamenta deputātiem būtu ļoti interesanti iepazīties ar Indijas parlamentāro sistēmu. Latvijas parlamenta delegācijas vizīte Indijā būtu visnotaļ apsveicama.

— Diemžēl mūsu atklātajā sarunā man jāmin arī kāds negatīvs gadījums. Proti, Indijā arestēti pieci Latvijas lidotāji par nelegālu ieroču transportēšanu un nogādāšanu Indijā.

— Jā, diemžēl šāds gadījums ir noticis, un tas kvalificējams kā drauds mūsu valsts drošībai. Taču tajā pašā laikā mēs apzināmies, ka to izdarījušas individuālas personas, kas tā rīkojušās, savu personisko motīvu vadītas — vai nu peļņas vai kādā citā nolūkā. Jūsu valsts Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Sjanīša kungs jau apmeklēja Indiju, un viņam bija iespēja tikties ar šiem cilvēkiem. Mūsu valstī pastāv demokrātiska sistēma, un atbilstoši tai tiek izskatīta arī šī lieta. Katrā ziņā šiem cilvēkiem nebūs liegtas tiesības uz aizstāvību. Protams, tas nav patīkams gadījums. Tas tiks izmeklēts, un nav šaubu, ka mēs šo situāciju pārvarēsim.

— Diemžēl šis nepatīkamais notikums daudziem indiešiem ir pirmais fakts, ko viņi uzzina saistībā ar Latvijas vārdu. Tādēļ es gribu uzsvērt, ka neviens no šiem pieciem lidotājiem, pēc Latvijas Ārlietu ministrijas informācijas, nav Latvijas Republikas pilsonis.

— Es uzskatu, ka šajā situācijā mums īpaši svarīgi spert pozitīvus soļus. Es te domāju jau minēto sadarbību kultūras un citās humāno kontaktu jomās. Mēs priecāsimies aizvien biežāk redzēt latviešus Indijā, vispirms jau, protams, jūsu valsts vadītājus. Tas ļoti sekmēs Latvijas pozitīvā tēla veidošanos Indijā. Es domāju, ka laba sadarbība gan valdības, gan tautu līmenī ir labākā garantija sekmīgai attīstībai nākotnē. Tas ir arī viedoklis, ko pauda manas valsts ārlietu ministrs, septembrī apmeklējot Latviju. Domāju, ka mēs paliksim uzticīgi šim principam, par spīti bēdīgajam incidentam, ko jūs pieminējāt.

— Vēstnieka kungs, atbilstoši mūsu laikraksta tradīcijai, gribu jūs lūgt pastāstīt arī par sevi. Kā jūs izvēlējāties diplomāta profesiju? Vai tas bija jūsu sens sapnis? Varbūt ģimenes tradīcija?

— Esmu tipisks karjeras diplomāts. Jūs pirms intervijas teicāt, ka kopš jaunības esat žurnālists. Man gluži tāpat bija ar diplomātiju. Esmu dzimis 1940.gadā, un diplomāta darbu sāku strādāt 1963.gadā. Pirmo reizi strādāt ārzemēs sāku 1964.gadā Maskavā. Tagad man ir piecdesmit pieci ar pusi gadi.

—Diplomātam tas ir ļoti labs vecums — ir jau liela pieredze, bet vēl aizvien arī daudz enerģijas.

— Jā, paldies! Pēc tam es strādāju dažādās pasaules valstu galvaspilsētās. Pēc Maskavas es biju Vašingtonā. Esmu strādājis arī Malavi, Zambijā, Singapūrā, Jemenā. Pēdējos trīs gadus esmu Indijas vēstnieks Latvijā un Zviedrijā — ar rezidenci Stokholmā. Protams, tā ir visnotaļ nogurdinoša, taču aizraujoša profesija. Dažkārt gan tā sagādā lielas problēmas ģimenei. Manai sievai un bērniem bieži nācies mainīt dzīvesvietu — dažādas pilsētas, dažādas valodas. Taču nav ļaunuma bez labuma. Mums ir bijusi iespēja iepazīt dažādas kultūras, dažādas tautas. Protams, ir labāk, ja vari pildīt vēstnieka pienākumus, atrodoties attiecīgajā valstī. Taču arī ar savu pašreizējo stāvokli es patiešām esmu apmierināts. Jā, manai profesijai ir gan pozitīvi, gan negatīvi aspekti, taču es nekādā ziņā negribētu izvēlēties citu dzīves ceļu.

— Vai jums ir liela ģimene?

— Man ir divas meitas. Mana sieva, kas sēž tepat līdzās, ir gleznotāja un nodarbojas arī ar lietišķo mākslu. Tā ka viņa ir ļoti aizņemta, tāpat kā es. Viena meita Teksasā, ASV, studē biznesa administrāciju. Jaunākā meita studē kompjūterinženierzinātni Stokholmas Karaliskajā tehnoloģijas institūtā, un pagaidām viņa ir mūsu tuvumā Zviedrijā.

— Es saprotu, ka vēstnieka pienākumi divās valstīs, Zviedrijā un Latvijā, prasa ārkārtīgi daudz laika un ir saistīti ar lielu darba apjomu. Taču es tomēr ceru, ka jums ir arī kādi vaļasbrīži. Kā jūs tos pavadāt? Vai jums ir kāds vaļasprieks?

— Ziniet, reizēm es savus profesionālos pienākumus pat neuztveru kā darbu. Tātad varētu teikt, ka darbs ir arī mans vaļasprieks. Taču, protams, man ir arī daži hobiji. Man patīk vairākas spēles gan telpās, gan brīvā dabā. Man patīk teniss, badmintons, golfs. Taču es aizraujos arī ar bridžu. Tas ir ļoti noderīgs treniņš smadzenēm. Šī spēle tāpat saistīta ar cilvēciskajiem kontaktiem.

— Paldies par interviju!

— Paldies arī jums! Gribu novēlēt jūsu laikraksta lasītājiem, lai Latvija plaukst. Novēlu mums kopīgi redzēt arī abu mūsu valstu attiecību tālāku uzplaukumu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

“Mani labākie sveicieni un progresa vēlējumi “Latvijas Vēstnesim”!
Paramdžits Sahaji, Indijas vēstnieks"