• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc Ministru kabineta 30. janvāra sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.01.1996., Nr. 17 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52296

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Tā ir svētīga misija - tuvināt zemes un tautas." Indijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Paramdžits Sings Sahaji (Paramjit Singh Sahai) - "Latvijas Vēstnesim"

Vēl šajā numurā

31.01.1996., Nr. 17

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta
30. janvāra sēdes

Zemkopības ministra Alberta Kaula un darba lietu valsts ministra Andra Bērziņa
atbildes, skaidrojumi un komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Jautājums: — Jums pārmet zināmu personisko ieinteresētību šajā lietā…

Alberts Kauls: — Man tur nav nekādas personiskās ieinteresētības. Vai tiešām jūs domājat, ka esmu tik zemisks, ka, tikko iesācis darbu, uzreiz meklēšu iespējas kaut ko ieraut…

Lai kur es braucu, lai kas pie manis ierodas no rajoniem — visi prasa lopbarību. Ja mums būtu izstrādāta saimniekošanas sistēma Latvijā, tad Zemkopības ministrijai ar to nebūtu jānodarbjas. Tā kā šī sistēma tikai veidojas, tad daudz kas jāuzņemas valdībai un Zemkopības ministrijai. Tāpēc es uzaicināju abas ieineteresētās puses pie viena galda — vieni var lopbarību piegādāt, otri var organizēt pirkšanu. Es nepiedalījos ne cenu veidošanā, ne citu noteikumu apspriešanā. Cienījamie žurnālisti, jūsu “lāča” pakalpojums atnesīs Latvijas lauksaimniecībai lielu ļaunumu.

 

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, par cik samazināsies sociālais budžets, ja tiks pieņemta sociālā nodokļa 22 procentu likme?

Andris Bērziņs: — Precīzu skaitli nosaukt nevaru. Precīzi aprēķini bija izdarīti likmei, ko ierosināja deputāti, tad sociālā budžeta deficīts sanāca apmēram 9 miljoni latu. Tā ir summa, kas valstij būs jādotē, vai arī jāatrod citi finansēšanas avoti, lai sociālais budžets varētu izdzīvot. Mēs nevarēsim runāt par pensiju indeksāciju un palielināšanu.

 

Jautājums: — Kādas ir muitas tarifa izmaiņas lopbarībai?

Alberts Kauls: — Ir apstiprināts tarifs — 75 dolāri par kombinētās lopbarības tonnu. Pašreiz tas samazināts uz 0,5 procentiem. Tas tātad attiecas tikai uz šīm 10 000 tonnām.

 

Jautājums: — Jūs esat izteicies, ka savu ministra portfeli esat nolēmis nodot savas partijas biedram Robertam Dilbam. Vai tas nozīmē, ka Kauls atkāpjas?

Alberts Kauls: — Kad veidojās šī valdība, uz sarunām tika aicinātas tās Saeimas frakcijas, kuras atbalsta Ministru prezidentu. To vidū bija arī mūsu frakcija. Sarunās mēs lūdzām: ja izdarīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos par Ministru prezidenta biedriem, tad mēs vēlētos vienu Ministru prezidenta biedra posteni. Šķēles kungs un pārējie koalīcijas biedri šādu variantu pieņēma. Tas ir ļoti vajadzīgs tāpēc, ka laukos jāuzsāk ļoti nopietnas pārvērtības. Patlaban pastāv liels haoss. Tā vietā jāizveido jauna saimniekošanas sistēma, jāatrod iespējas sadarbībai starp jauno zemnieku, pastāvošajām statūtu sabiedrībām un privātuzņēmumiem, kas parādījušies laukos. Ir jāizveido sistēma. Jāpanāk, lai arī tāds zemnieks, kuram ir 15 hektāru zemes, varētu ne vien izdzīvot, bet ar katru dienu dzīvotu aizvien labāk. Lai visiem rastos perspektīva. Jāatrod vieta arī lauksaimniecības zinātnei. Pašreiz tā ir uz iznīcības robežas. Tātad arī pie šīs struktūras ir jāstrādā. Tas viss ir jauns. Pēc pieredzes jābrauc uz Rietumiem, jāmācās un tā jāievieš Latvijā. Jāņem tas, kas jau ir gatavs un pārbaudīts, lai mēs nezaudētu laiku. Taču jādodas arī uz Austrumiem. No turienes jāved minerālmēsli, ķīmiskā produkcija, tehnika — viss, kas vajadzīgs mūsu lauksaimniekiem.

Un ne tikai tas. Mums trūkst naudas. Rietumvalstīs jāmeklē kreditēšanas iespējas un pabalsti. Tāpēc tiek domāts veikt zemkopībā reorganizāciju. Pasaulē stingri norobežo Zemkopības ministrijas darbu, kas saistās ar selekciju, sēklkopību un lauksaimniecības zinātni, no darba likumdošanā, no inspekciju veikšanas un citām birokrātiskajām funkcijām.

Mums jāatrod iespējas nodarbināt tos lauku cilvēkus, kas pēc lauksaimniecības likvidācijas palikuši bez darba. Tas ir svarīgs jautājums. Tātad, lai to visu veiktu, ir liels un nopietns darba lauks diviem cilvēkiem — gan zemkopības ministram, gan vienam Ministru prezidenta biedram.

Mēs visi, kas esam šajā valdībā, uzskatām, ka Latvijas lauki ir ne tikai tautsaimnicības nozares poligons, bet arī latviešu tautas dzīves vieta un dzīvesveids. Arī pie tā ir jāstrādā. Tāds ir mūsu viedoklis. Ko spriedīs Saeima, redzēsim. Papildu finansiālie izdevumi nebūs vajadzīgi, jo mēs Zemkopības ministrijā šim nolūkam esam atraduši finansiālos avotus. Arī telpas Zemkopības ministrijā pilnīgi pietiek.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

(Pēc diktofona ieraksta 30.janvāra preses konferencē Valdības namā)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!