ministriju dokumenti, ziņas

Par valsts investīciju politiku
Ekonomikas ministra Guntara Krasta preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Runājot par grūtībām, kas traucē piesaistīt ārzemju investorus projektiem Latvijā, departamenta direktore minēja šo aizdevēju bieži vien izvirzīto noteikumu, proti, investīciju projektā jāpiedalās arī valstij ar 30—50 procentu lielu savu daļu. Ārvalstu kreditoru ieguldītā summa 1996.gadā jau tuvojas 50 miljoniem latu. Lielākie investīciju projekti ir Vides un reģionālās attīstības ministrijai, Labklājības ministrijai un Iekšlietu ministrijai, kā arī Zemkopības ministrijai. Daudz investīciju līdzekļu tiks piesaistīti ne vien Operas un Valmieras teātra būvēm, bet arī objektiem nelielās apdzīvotās vietās, piemēram, Limbažos, Siguldā, Skrundā. Šie objekti galvenokārt ir ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmas, kā arī videi kaitīgu atkritumu apsaimniekošanas objekti.

Rezumējot investīciju apjomu dažādos projektos Latvijā, tika nosaukti šādi skaitļi: 14,7 miljoni latu no valsts 1996.gada budžeta; 10,7 miljoni latu šajā gadā vēl parakstāmie ārvalstu kredīti, gandrīz 50 miljoni latu — līdz šim parakstīto ārzemju kredītu līgumu apjoms.

Preses konferences noslēgumā Guntars Krasts un Gaļina Koņejeva atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai pagājušajā gadā no Privatizācijas fonda līdzekļiem kāda daļa tika piešķirta arī investīcijām?

Atbilde: — Jā, protams. Ja nemados, tad pagājušajā gadā no Privatizācijas fonda investīciju projektu realizācijai tika atvēlēti 4,7 miljoni latu. Tas izdarīts pēc deputātu pieņemtā lēmuma Saeimā. Taču Privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumam ir pavisam cits mērķis, proti, mazo un vidējo uzņēmēju darbības stimulēšana.

Jautājums: — Kādi projekti pagājušajā gadā netika īstenoti investīciju trūkuma dēļ?

Atbilde: — Piemēram, Labklājības ministrijā — zāļu kontroles un sertifikācijas sistēmas izveidošana, Vides un reģionālās attīstības ministrijā — vides datu centra ēkai netika apstiprināts finansējums; Iekšlietu ministrijā — Limbažu policijas nodaļas ēka.

Tie ir mazi projekti. Taču valstiski nozīmīgie projekti netika pārtraukti.

Jautājums: — Kādi ir lielākie investīciju projekti 1996.gadam?

Atbilde: — Vides un reģionālās attīstības ministrijā tāda ir bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Latvijā — paredzēti 450 tūkstoši latu; vides kontroles laboratoriju sistēmas izveide — 250 tūkstoši latu. Kultūras sektorā — Valmieras teātra pabeigšana — 650 tūkstoši latu. Iekšlietu ministrijā: visu cietumu rekonstrukcijai — 580 tūkstoši latu. Tie ir lielākie projekti.

Jautājums: — Kādi ir mūsu valsts lielākie investori ārzemēs šajā gadā?

Atbilde: — Latvijas valsts jau agrāk ir nodibinājusi attiecības ar Pasaules banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, Japānas Eksporta un importa banku. Šogad turpināsies sadarbība ar šīm finansu institūcijām.

Taču valsts bieži vien ne tikai pati ņem kredītus, bet ir arī kā garants kredītu ņēmējiem, kas pārstāv atsevišķas valsts investīcijas, piemēram, “Latvenergo”, Rīgas Dome un citas. Vēl investori ir arī “Eirokredit” un Vācijas un Šveices eksportkredītu bankas.

Jautājums: — Kādiem nolūkiem Valsts kanceleja izdarīja aizņēmumu 2 miljonu latu apmērā?

Atbilde: — Lai īstenotu projektu “Mobilo sakaru sistēma un valsts informācijas tīkls”. Taču sarunas par šo kredītu vēl nav beigušās.

Vairis Ozols,
“LV” nozares redaktors

Redakcijas rīcībā ir Ekonomikas ministrijas attiecīgā departamenta sagatavotā “Valsts investīciju programma” vakardienas redakcijā, kuras publikācija sekos