Latvija — kopējā Eiropas drošības sistēmā

Ārlietu ministrs pēc Briseles strukturētā dialoga

Vakar, 28. februārī, Ārlietu ministrijā notikušajā preses konferencē, Valdis Birkavs informēja par Briselē nupat rīkoto Eiropas Savienības dalībvalstu un asociēto valstu ārlietu ministru apspriedi jeb strukturēto dialogu.

“Ārpolitika dažkārt sastāv no ļoti smalkām niansēm, kuras sākumā var arī nepamanīt,” preses konferences ieskaņā teica V.Birkavs, pavēstot žurnālistiem, ka Latvija šī strukturētā dialoga laikā pievienojusies Eiropas Savienības kopējai pozīcijai par ieroču embargo pret bijušo Dienvidslāviju. Ministrs atgādināja, ka Latvija kopš gada sākuma jau pievienojusies deklarācijām par prezidenta vēlēšanām Haiti, par vēlēšanu rezultātiem Gvatemalā, par vardarbību Burundi, par valsts apvērsumu Sjerraleonē, demaršam par tadžiku sarunām Teheranā un deklarācijai par narkotiku apkarošanas politikas atbalstu Meksikā. “Tātad mēs bijām pievienojušies sešām deklarācijām, un šī ir septītā, kas varētu likties gluži tāda pati kā iepriekšējās,” žurnālistiem teica Valdis Birkavs, uzsverot atšķirību starp šo jaunāko deklarāciju un iepriekšējām. “Pirmo reizi mēs esam pievienojušies substanciālai Eiropas deklarācijai un līdz ar to faktiski sākuši realizēt kopējo Eiropas drošības politiku un kopējo ārpolitiku Eiropā,” sacīja V.Birkavs. “Juridiski mēs nevaram piedalīties šo lēmumu pieņemšanā, un tieši tāpēc izvēlēta deklarācijas forma. Kopējās pozīcijas izstrādāšanā mēs it kā esam malā. Taču šī deklarācija ir ļoti nozīmīga,” atzīmēja V.Birkavs. Ministrs uzsvēra deklarācijas nozīmi arī sakarā ar to, ka 13. martā beidzas ANO noteiktais embargo par ieroču piegādēm bijušajai Dienvidslāvijai. Eiropas Savienība ar savu deklarāciju, uzaicinot tai pievienoties arī asociētās valstis, nostiprina kopējo pozīciju Eiropā. “Tas ir zināms sākums kopējas drošības un ārpolitikas īstenošanai Eiropā,” teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Raksturojot strukturēto dialogu Briselē, V.Birkavs minēja trīs darba kārtības punktus. Pirmkārt, kā uzlabot pašu strukturēto dialogu. Šī jautājuma apspriešanā Latvijas ārlietu ministrs runājis pirmais, paužot Latvijas viedokli, ka labāk jāsagatavo strukturētā dialoga saturs. (Šajā dialogā Eiropas Savienības dalībvalstīm pievienojušās arī asociētās valstis.) Viņš norādījis, ka pirms dialoga jāstrādā ekspertiem, sagatavojot “daudz nozīmīgāku substanci”. Saskaņā ar Latvijas viedokli prioritātes strukturētajā dialogā ir konkurence, muita, robežas, finansu sistēmas, nodokļu politika un aizsardzība. Pēc tam gandrīz tādu pašu viedokli izteicis arī Ungārijas pārstāvis.

Otrs Briselē apspriestais jautājums — par situāciju bijušajā Dienvidslāvijā. Bez kopīgas deklarācijas pieņemšanas visas delegācijas tāpat iestājušās par Deitonas līguma realizēšanas iespējām. Latvija atbilstoši Briselē paustajai pozīcijai jau sākusi veidot savu darba grupu. Pašlaik tiek aptaujātas visas ministrijas, un tās iesniedz priekšlikumus par to, ko tās varētu dot normālas dzīves atjaunošanai bijušajā Dienvidslāvijā. Labklājības ministrija esot izteikusi gatavību nosūtīt uz bijušo Dienvidslāviju ķirurgus no Katastrofu medicīnas centra, kā arī piedāvāt “Grindex” medikamentus. Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija esot piedāvājusi savu speciālistu līdzdalību. “Mūsu ministrijas galvenokārt piedāvā speciālistus, un faktiski ar to ir par maz,” teica ārlietu ministrs, uzsverot, ka tā ir arī iespēja Latvijai — ar valsts finansējumu vai konkursa kārtībā — ar medikamentiem vai citām precēm atbalstīt mūsu uzņēmējus. Igauņi šādai palīdzībai esot atvēlējuši zināmu, gan ne īpaši lielu summu no valsts budžeta. “Ir ļoti simboliski un svarīgi, ka arī mēs piedalāmies šajā procesā,” norādīja V.Birkavs.

Ministrs izteicis arī priekšlikumu, ka uz bijušo Dienvidslāviju varētu nosūtīt nelielu Latvijas policistu grupu. Bosnijā paredzēti starptautiski policijas spēki, taču no nepieciešamajiem 1600 cilvēkiem šajos spēkos pagaidām ir tikai 300 policistu. V.Birkavs izteica domu, ka Latvijas Iekšlietu ministrija apsvērs iespēju nosūtīt cilvēkus uz Bosniju. Vēlāk, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, Valdis Birkavs sacīja, ka šādā grupā varētu būt pavisam nedaudz, varbūt pieci vai desmit policisti. Svarīgākais būtu pats piedalīšanās fakts.

Trešais jautājums, ko apsprieda Briselē, bija par starpvaldību konferenci, kas 29. martā sāksies Turīnā. “Mēs vairāk nekā divus gadus esam nemitīgi klauvējuši pie starpvaldību konferences durvīm, lai tajā varētu piedalīties arī asociētās valstis. Taču šīs durvis joprojām paliek slēgtas,” teica V.Birkavs un norādīja, ka Latvija, tāpat citas asociētās valstis, Turīnas konferencē acīmredzot nepiedalīsies. Šāds viedoklis izskanējis Briselē. Tomēr ir zināmas cerības, ka līdz Turīnas konferences sākumam nostāja vēl var mainīties.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors