Rietumvalstu palīdzības programmas Latvijas uzņēmējiem

“Ja gribi kādam palīdzēt vienu dienu, tad iedod viņam zivi, bet, ja gribi palīdzēt ilgāku laiku, tad iemāci viņu zvejot.”

Šo Latvijas un Vācijas Integrētā konsultatīvā dienesta vadītāja Stefana Hanselmana pieminēto aforismu var uzskatīt par vadmotīvu Reiterna namā notikušajai preses konferencei, kurā Latvijas masu saziņas līdzekļu pārstāvji tika iepazīstināti ar vairākiem Rietumvalstu tehniskās palīdzības projektiem Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Uzņēmējdarbības atbalsta centra (UAC) rīkotajā pasākumā bija pārstāvētas Eiropas Savienības PHARE programmas, VFR Integrētā konsultatīvā dienesta, kā arī Zviedrijas “SWEDISH BALTIC CORPS (SBC)” sagatavotās programmas Latvijas uzņēmēju profesionālo apmācību jomā.

Eiropas Savienības projekta vadītājs Veiko Vuorikari uzsvēra, ka PHARE savas palīdzības programmas Latvijai, Lietuvai un Igaunijai sākusi realizēt tūlīt pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas, veltot šiem projektiem kopumā vairākus miljonus latu. Tagad PHARE palīdzības programmās tiek īstenota trešā — ieviešanas — fāze. Jaunākā PHARE programma domāta mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanai, un tās ietvaros paredzēta palīdzība Latvijas Ekonomikas ministrijai mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politikas izveidē un šo uzņēmumu atbalsta infrastruktūras — Uzņēmējdarbības atbalsta centra — attīstīšanā un nostiprināšanā. Plānota arī kvalitātes vadības programma, kurā galvenais ir kvalitātes nodrošināšana mazajos un vidējos uzņēmumos. Tāpat iecerētas produktivitātes paaugstināšanas programmas.

Veiko Vuorikari teica, ka jau tuvākajā laikā kļūs plašāks Uzņēmējdarbības atbalsta centra piedāvāto mācību programmu saraksts. Centra konsultanti tiks papildus apmācīti uzņēmumu stratēģiskajā plānošanā, finansu plānošanā un vadīšanā, personāla vadīšanā un citos aspektos. Pēc tam viņi paši varēs vadīt Latvijas uzņēmēju kvalifikācijas celšanas nodarbības.

PHARE programma rezervējusi 280 tūkstošus ekiju, lai daļēji segtu uzņēmēju izdevumus, izmantojot Uzņēmējdarbības atbalsta centra pakalpojumus. Līdz ar to uzņēmējiem pašiem būs jāsedz tikai puse no mācību maksas un maksas par konsultantu darbu.

Integrētais konsultatīvais dienests savukārt ir kopīgs Latvijas un Vācijas projekts, kas vērsts uz to, lai kāpinātu Latvijas mazo un vidējo privāto uzņēmumu konkurētspēju tirgus ekonomikas apstākļos. Šo projektu finansē Vācijas valdība. “Mēs ar abām kājām stāvam uz zemes un strādājam ļoti konkrēti,” žurnālistiem teica Integrētā konsultatīvā dienesta vadītājs Dr.Stefans Hanselmans, uzsverot, ka dienests mēģina veidot tiltu starp Vācijas un Latvijas uzņēmumiem.

S.Hanselmans atzīmēja mazo kredītu sistēmas nepieciešamību Latvijā. Pēc viņa domām, daudzi perspektīvi Latvijas mazie uzņēmumi, piemēram, kokapstrādes jomā, nevar uzsākt savu darbību tikai tāpēc, ka tiem trūkst pavisam niecīgas summas — pāris tūkstošu latu — izejvielu iegādei.

“Cik saprotu, Latvijas bankas pašlaik diemžēl nav ieinteresētas izsniegt šādus kredītus,” teica Dr.Hanselmans. Viņaprāt, Latvija sekmīgi varētu eksportēt pārtikas preces, īpaši zivju produkciju, plastmasas izstrādājumus, atsevišķus mašīnbūves un elektroniskās rūpniecības ražojumus, tāpat informātikas nozares produkciju.

VFR vēstniecības Ekonomisko konsultāciju koordinācijas centra speciāliste Marika Žilēviča informēja, ka Vācijas vēstniecība šogad palīdzības projektiem Latvijai paredzējusi gandrīz deviņu miljonus Vācijas marku. Puse šo līdzekļu tiks atvēlēti uzņēmējdarbības atbalstīšanai un 20 procenti no šīs summas — Privatizācijas aģentūras atbalstīšanai. “Tie ir kontakti gan tirdzniecības kameru sadarbības sekmēšanai, gan jaunu specialitāšu radīšanai,” teica M.Žilēviča.

Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūras Viduseiropas un Austrumeiropas valstu nodaļas vadītāja Kristīne Delēna pastāstīja, ka pērnā gada jūlijā dibinātās aģentūras galvenais uzdevums ir sekmēt Baltijas valstu mazo uzņēmumu sadarbību ar Zviedriju. Pēc viņas domām, privātais sektors ir “galvenais ritenis valsts ekonomikas attīstībā”. Viens no aģentūras vadmotīviem sadarbības attīstīšanā ir sekmēt tīras tehnoloģijas, tā īstenojot kopīgas rūpes par tīru Baltijas jūru un vidi kopumā.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” pārstāvja jautājumu, vai starptautiskos konsultāciju projektus ietekmējušas Latvijas pašreizējās finansiālās grūtības un nesenā banku krīze, PHARE programmas vadītājs Veiko Vuorikari teica: “Domāju, ka Latvijas valdībai un bankām jāatrod kopīga valoda, lai arī paši latvieši izdarītu investīcijas Latvijas ekonomikā. Pašlaik izskatās, ka jūsu bankas ir vairāk ieinteresētas ieguldīt līdzekļus valdības aktivitātēs, nevis Latvijas uzņēmumos. Mēs ar savu darbību iespēju robežās veicināsim tieši šādas izpratnes sekmēšanu.”

S.Hanselmans atzīmēja mazo kredītu sistēmas nepieciešamību Latvijā. Pēc viņa domām, daudzi perspektīvi Latvijas mazie uzņēmumi, piemēram, kokapstrādes jomā, nevar uzsākt savu darbību tikai tāpēc, ka tiem trūkst pavisam niecīgas summas — pāris tūkstošu latu — izejvielu iegādei.

“Cik saprotu, Latvijas bankas pašlaik diemžēl nav ieinteresētas izsniegt šādus kredītus,” teica Dr.Hanselmans. Viņaprāt, Latvija sekmīgi varētu eksportēt pārtikas preces, īpaši zivju produkciju, plastmasas izstrādājumus, atsevišķus mašīnbūves un elektroniskās rūpniecības ražojumus, tāpat informātikas nozares produkciju.

VFR vēstniecības Ekonomisko konsultāciju koordinācijas centra speciāliste Marika Žilēviča informēja, ka Vācijas vēstniecība šogad palīdzības projektiem Latvijai paredzējusi gandrīz deviņu miljonus Vācijas marku. Puse šo līdzekļu tiks atvēlēti uzņēmējdarbības atbalstīšanai un 20 procenti no šīs summas — Privatizācijas aģentūras atbalstīšanai. “Tie ir kontakti gan tirdzniecības kameru sadarbības sekmēšanai, gan jaunu specialitāšu radīšanai,” teica M.Žilēviča.

Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūras Viduseiropas un Austrumeiropas valstu nodaļas vadītāja Kristīne Delēna pastāstīja, ka pērnā gada jūlijā dibinātās aģentūras galvenais uzdevums ir sekmēt Baltijas valstu mazo uzņēmumu sadarbību ar Zviedriju. Pēc viņas domām, privātais sektors ir “galvenais ritenis valsts ekonomikas attīstībā”. Viens no aģentūras vadmotīviem sadarbības attīstīšanā ir sekmēt tīras tehnoloģijas, tā īstenojot kopīgas rūpes par tīru Baltijas jūru un vidi kopumā.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” pārstāvja jautājumu, vai starptautiskos konsultāciju projektus ietekmējušas Latvijas pašreizējās finansiālās grūtības un nesenā banku krīze, PHARE programmas vadītājs Veiko Vuorikari teica: “Domāju, ka Latvijas valdībai un bankām jāatrod kopīga valoda, lai arī paši latvieši izdarītu investīcijas Latvijas ekonomikā. Pašlaik izskatās, ka jūsu bankas ir vairāk ieinteresētas ieguldīt līdzekļus valdības aktivitātēs, nevis Latvijas uzņēmumos. Mēs ar savu darbību iespēju robežās veicināsim tieši šādas izpratnes sekmēšanu.”

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors