Brīvās tirdzniecības līgums starp Islandes Republiku un Latvijas Republiku

Preambula

Islandes Republika un Latvijas Republika,

Atsaucoties uz Islandes un Latvijas tradicionālo saišu nozīmību un to kopējām vērtībām to starpā, un atzīstot to vēlēšanos stiprināt šīs saites un nodibināt ciešas un ilgstošas attiecības,

Vēloties radīt labvēlīgus apstākļus savstarpējās tirdzniecības attīstībai un paplašināšanai un komerciālās un ekonomiskās sadarbības veicināšanai nozarēs ar kopējām interesēm balstoties uz vienlīdzību, savstarpējo izdevīgumu un starptautiskajiem likumiem,

Atsaucoties uz Līgumu par Ekonomisko un Tirdzniecisko Sadarbību starp Islandi un Latviju, parakstītu 1991.gada 26.augustā, īpaši uz tajā ietverto nosacījumu, ka Puses piemēros viena otra vislielākās labvēlības statusu,

Atsaucoties uz Deklarāciju, kuru Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijas valstis un Latvija parakstīja 1991.gada 10.decembrī,

Apliecinot savu uzticību vairākuma demokrātijai, kura balstās uz likumu, cilvēku tiesībām un pamatbrīvībām un pievienojoties Helsinku konferences par Drošību un Sadarbību Eiropā Nobeiguma Akta, Madrides un Vīnes Nobeiguma Dokumentu, Bonnas konferences par Ekonomisko Sadarbību Eiropā Dokumenta un Parīzes Hartas par Jauno Eiropu principiem,

Atsaucoties uz ekonomiskās liberalizācijas procesa uzsākšanos Latvijā ar mērķi izveidot tirgus ekonomiku, tādējādi veicinot Latvijas integrāciju Eiropas un pasaules ekonomikā,

Apņemoties attīstīt tālāk savas attiecības tirdzniecības jomā saskaņā ar Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību principiem,

Uzskatot, ka neviens šī Līguma nosacījums nevar tikt iztulkots kā Līgumslēdzējas Puses atbrīvojošs no pienākumiem saskaņā ar citiem starptautiskiem līgumiem,

Ir vienojušās par sekojošo:

1. pants

Mērķi

Šī Līguma mērķi ir:

(a) nodibinot brīvo tirdzniecību saskaņā ar šī Līguma nosacījumiem, veicināt harmonisku ekonomisko attiecību starp Islandi un Latviju attīstību, un tādējādi veicināt savstarpējās tirdzniecības paplašināsanos, ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, palielinātu ražību un finansiālo stabilitāti;

(b) veicināt godīgas konkurences apstākļus savstarpējā tirdzniecībā starp Islandi un Latviju;

(c) tādejādi sekmēt Eiropas ekonomisko integrāciju un tirdzniecības liberalizāciju un pasaules tirdzniecības harmonisku attīstību un paplašināšanos.

2. pants

Darbības lauks

Šis Līgums attieksies:

(a) uz precēm, kuras iekļautas Harmonizētās Preču Apraksta un Kodēšanas Sistēmas no 25. līdz 97.grupai;

(b) uz precēm, kuras norādītas Protokolā A, saskaņā ar nosacījumiem, kuri uzrādīti šajā Protokolā;

(c) uz zivīm un citiem jūras produktiem kā noteikts 1.pielikumā, kuru izcelsme ir Islande vai Latvija.

3. pants

Izcelšanās noteikumi

1. Protokols B nosaka izcelšanās noteikumus un ar tiem saistītās administratīvās sadarbības metodes.

2. Līgumslēdzējas Puses veiks atbilstošus pasākumus, ieskaitot izskatīšanu Apvienotajā Komitejā un vienošanās par administratīvo sadarbību, lai nodrošinātu, ka 4., 5., 6., 7., 10., un 18.panta un Protokola B nosacījumi ir efektīvi un harmoniski pielietoti, un samazinātu, cik tālu tas ir iespējams tirdzniecībai noteiktās formalitātes, un sasniegtu savstarpēji apmierinošus risinājumus jebkurām grūtībām, kuras rodas no šo nosacījumu pielietošanas.

4. pants

Importa muitas tarifi un maksājumi ar ekvivalentu efektu

1. Tirdzniecībā starp Islandi un Latviju netiks ieviesti jauni importa muitas tarifi vai maksājumi ar ekvivalentu efektu.

2. Līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā precēm, kuru izcelsmes vieta ir Islande vai Latvija, tiks atcelti importa muitas tarifi un maksājumi ar ekvivalentu efektu.

3. Šī panta nosacījumi attieksies arī uz fiskālas dabas muitas tarifiem.

5. pants

Eksporta muitas tarifi un maksājumi ar ekvivalentu efektu

1. Tirdzniecībā starp Islandi un Latviju netiks ieviesti jauni eksporta muitas tarifi vai maksājumi ar ekvivalentu efektu.

2. Līdz ar šī Līguma stāšanos spēkā tiks atcelti eksporta muitas tarifi un maksājumi ar ekvivalentu efektu, izņemot kā noteikts 2.pielikumā.

6. pants

Importa kvantitatīvo ierobežojumu un pasākumu ar ekvivalentu efektu aizliegšana un atcelšana

1. Tirdzniecībā starp Islandi un Latviju netiks ieviesti jauni importa kvantitatīvie ierobežojumi vai pasākumi ar ekvivalentu efektu.

2. Līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu tiks atcelti importa uz Islandi kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar ekvivalentu efektu, izņemot kā noteikts 3. Pielikumā.

3. Līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu tiks atcelti importa uz Latviju kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar ekvivalentu efektu.

7. pants

Eksporta kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar ekvivalentu efektu

1. Tirdzniecībā starp Islandi un Latviju netiks ieviesti jauni eksporta kvantitatīvie ierobežojumi vai pasākumi ar ekvivalentu efektu.

2. Līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu tiks atcelti eksporta no Islandes kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar ekvivalentu efektu.

3. Līdz ar šī Līguma spēkā stāšanās datumu tiks atcelti eksporta no Latvijas kvantitatīvie ierobežojumi un pasākumi ar ekvivalentu efektu.

8. pants

Vispārējie izņēmumi

Šis Līgums neizslēdz importa, eksporta vai preču tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas balstīti uz sabiedriskās morāles, sabiedriskās politikas vai sabiedriskās drošības apsvērumiem; cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības un dzīvības aizsardzību; vides aizsardzību; nacionālo dārgumu ar māksliniecisku, vēsturisku vai arheoloģisku vērtību aizsardzību; intelektuālā īpašuma aizsardzību; vai noteikumiem attiecībā uz zeltu vai sudrabu. Šādi aizliegumi vai ierobežojumi tomēr neradīs patvaļīgu diskrimināciju vai slēptus ierobežojumus tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām Pusēm.

9. pants

Tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem

1. Līgumslēdzējas Puses apņemas veicināt, ciktāl to lauksaimniecības politikas pieļauj, harmonisku attīstību tirdzniecībā ar lauksaimniecības produktiem.

2. Sekojot šim mērķim, Līgumslēdzējas Puses noslēgs līgumu, kurš noteiks pasākumus, lai veicinātu tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem.

3. Līgumslēdzējas Puses pielietos savus noteikumus veterinārajā, augu veselības un veselības jomā nediskriminējošā veidā, un neieviesīs jaunus jebkurus pasākumus, kuri pārmērīgi kavē tirdzniecību.

10. pants

Aplikšana ar iekšējiem nodokļiem

1. Līgumslēdzējas Puses atturēsies no jebkādiem iekšējiem fiskālas dabas pasākumiem vai darbībām, kuras radīs, tieši vai netieši, diskrimināciju starp precēm, kuru izcelsmes vieta ir vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā un līdzīgām precēm, kuru izcelsmes vieta ir otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā.

2. Par precēm, kuras tiek eksportētas uz vienas Līgumslēdzējas Puses teritoriju, nedrīkst saņemt iekšējo nodokļu atlīdzinājumus, kuri pārsniedz tām uzlikto tiešo vai netiešo nodokļu apjomu.

11. pants

Maksājumi

1. Maksājumi saistībā ar preču tirdzniecību un šādu maksājumu pārvedumi uz Līgumslēdzējas Puses teritoriju, kur kreditors dzīvo būs brīvi no jebkādiem ierobežojumiem. Maksājumi starp Līgumslēdzējām Pusēm tiks veikti brīvi konvertējamās valūtās, ja vien atsevišķos gadījumos atsevišķi uzņēmumi nevienosies savādāk.

2. Līgumslēdzējas Puses atturēsies no jebkuriem valūtas apmaiņas ierobežojumiem vai īstermiņa un vidēja termiņa kredītu, ar kuriem apmaksāti komerciālie darījumi, kuros piedalās rezidents, piešķiršanas, atmaksāšanas vai saņemšanas administratīvajiem ierobežojumiem.

12. pants

Valsts atbalsts, konkurences noteikumi un valsts pasūtījumi

1. Līgumslēdzējas Puses nepaturēs vai neieviesīs eksporta atbalstu saskaņā ar 4. Pielikumu.

2. Līgumslēdzējas Puses veltīs vislielākās pūles, lai savstarpējā tirdzniecībā nodrošinātu godīgu konkurenci. Noteikumi starp Līgumslēdzējām Pusēm par konkurenci starp uzņēmumiem, valsts atbalstu, izņemot eksporta atbalstu, un valsts pasūtījumiem tiks izstrādāti un stāsies spēkā ne vēlāk par 1995.gada 31.decembri.

3. Ja kāda no Līgumslēdzējām Pusēm uzskata, ka kāda darbība ir pretrunā ar 1. paragrāfu, tā var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kuras izklāstītas 18.pantā.

13. pants

Intelektuālā īpašuma aizsardzība

1. Līgumslēdzējas Puses sadarbosies ar mērķi pakāpeniski uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību nediskriminējošu aizsardzību, ieskaitot pasākumus šo tiesību piešķiršanai un aizsardzībai tiesas ceļā. Noteikumi starp Līgumslēdzējām Pusēm par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību tiks izstrādāti un stāsies spēkā ne vēlāk kā 1995.gada 31.decembrī. Šie noteikumi nodrošinās aizsardzības līmeni līdzīgu tam, kāds tas pārsvarā ir Eiropas Kopienas dalībvalstīs un Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijas dalībvalstīs.

2. Saistībā ar šī panta 1. paragrāfu intelektuālā īpašuma tiesības sevī ietvers, konkrēti, autortiesību aizsardzību, ieskaitot kompjūteru programmas, datu bāzes un ar tām saistītās tiesības; tirdzniecības zīmes; ģeogrāfiskos norādījumus; rūpnieciskos paraugus; patentus; integrēto shēmu topogrāfijas; kā arī neatklātā know-how informācija.

14. pants

Dempings

Ja Līgumslēdzēja Puse atklāj, ka šī Līguma noteikto tirdzniecisko attiecību ietvaros tiek realizēts dempings Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību 6. panta izpratnē, tā drīkst veikt atbilstošus pasākumus pret šo darbību saskaņā ar Vispārējās Vienošanās par Tarifiem un Tirdzniecību 6.pantu un ar šo pantu saistītiem līgumiem, saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kuras izklāstītas 18.pantā.

15. pants

Ārkārtēja darbība attiecībā uz noteiktas preces importu

Ja kāda produkta, kura izcelsme ir Islandē vai Latvijā, importa pieaugums notiek tādos apjomos vai tādos apstākļos, kuri rada vai var radīt:

(a) nopietnus zaudējumus līdzīga vai tieši konkurējoša produkta vietējiem ražotājiem otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, vai

(b) nopietnus traucējumus jebkurā saistītā ekonomikas nozarē, kas var radīt nopietnu pasliktināšanos valsts vai valsts daļas ekonomiskajā situācijā,

tad attiecīgā Līgumslēdzēja Puse apstākļos un saskaņā ar kārtību, kāda izklāstīta 18. pantā, var veikt pienācīgus pasākumus.

16. pants

Reeksports un nopietns deficīts

Gadījumos, kad 4. un 5.panta nosacījumu izpilde rada:

(a) reeksportu uz trešajām valstīm, pret kurām eksportējošai Līgumslēdzējai Pusei, attiecībā uz konkrēto preci, ir spēkā kvantitatīvie eksporta ierobežojumi, eksporta muitas tarifi vai pasākumi vai maksājumi ar līdzīgu efektu; vai

(b) eksportējošai Līgumslēdzējai Pusei svarīgas preces nopietnu deficītu vai tā briesmas;

un ja iepriekš minētās situācijas izsauc vai var izsaukt lielas grūtības eksportējošai Līgumslēdzējai Pusei, tad tā apstākļos un saskaņā ar kārtību, kāda izklāstīta 18. pantā, var veikt pienācīgus pasākumus.

17. pants

Maksājumu bilances grūtības

1. Neskatoties uz šī Līguma nosacījumiem, Līgumslēdzēja Puse drīkst, saskaņā ar tās citām starptautiskajām saistībām, ieviest tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, ja tā ir nopietnās maksājumu bilances grūtībās vai pastāv nenovēršamas briesmas, ka tās radīsies. Šādiem pasākumiem jābūt pagaidu rakstura un tie nedrīkst iet tālāk kā nepieciešams, lai izlabotu situāciju ar maksājumu bilanci.

2. Saskaņā ar šī panta 1.paragrāfu veiktie pasākumi jāpaziņo Apvienotajai Komitejai, ja iespējams, pirms to uzsākšanas. Apvienotā Komiteja, pēc otras Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma, izskatīs nepieciešamību turpināt uzsāktos pasākumus.

18. pants

Drošības pasākumu pielietošanas procedūra

1. Pirms šajā pantā noteikto drošības pasākumu pielietošanas procedūras uzsākšanas Līgumslēdzējas Puses centīsies atrisināt jebkuras savstarpējās nesaskaņas ar tiešu konsultāciju palīdzību.

2. Nenoliedzot šī panta 5.paragrāfu, Līgumslēdzēja Puse, kura apsver drošības pasākumu izmantošanu, nekavējoties par to informēs Apvienoto Komiteju un sniegs visu būtisko informāciju. Apvienotā Komiteja bez vilcināšanās uzsāks konsultācijas ar mērķi atrast savstarpēji pieņemamu risinājumu.

(a) Saistībā ar 12.pantu, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse sniegs Apvienotajai Komitejai visu šī gadījuma izskatīšanai nepieciešamo palīdzību un, kur tas būs atbilstoši, pārtrauks darbību pret kuru tiek iebilsts. Ja minētā Līgumslēdzēja Puse nepārtrauc darbību, pret kuru tiek iebilsts, Apvienotās Komitejas noteiktajā laika posmā vai, ja Apvienotā Komiteja nevienojas trīs mēnešu laikā kopš lietas iesniegšanas, otra Līgumslēdzēja Puse drīkst veikt pienācīgus pasākumus, lai pārvarētu apstrīdētās darbības radītās grūtības.

(b) Saistībā ar 14., 15. un 16.pantu, Apvienotā Komiteja izskata situāciju un tā var pieņemt jebkuru nepieciešamo lēmumu, lai pārtrauktu grūtības par kurām ziņojusi attiecīgā Līgumslēdzēja Puse. Ja trīsdesmit dienu laikā no lietas iesniegšanas Apvienotajā Komitejā šāds lēmums nav pieņemts, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse drīkst veikt nepieciešamos pasākumus, lai izlabotu situāciju.

(c) Saistībā ar 22.pantu, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse drīkst veikt pienācīgos pasākumus, kad konsultācijas ir beigušās vai no paziņošanas datuma ir pagājuši trīs mēneši.

3. Pielietotie drošības pasākumi nekavējoties jāpaziņo Apvienotajai Komitejai. To apjoms un ilgums tiks ierobežots ar to, kas ir stingri nepieciešams, lai izlabotu situāciju, kura izsaukusi to pielietošanu un nepārsniegs zaudējumus, kurus radījusi attiecīgā darbība vai grūtības. Priekšroka tiks dota tāda veida pasākumiem, kuri vismazāk traucēs šī Līguma darbību.

4. Pieņemtie drošības pasākumi tiks regulāri apspriesti Apvienotajā Komitejā ar mērķi tos pēc iespējas ātrāk vājināt, aizvietot vai atcelt.

5. Ja ārkārtēji apstākļi, kuri prasa nekavējošu darbību, padara neiespējamu iepriekšēju izskatīšanu, attiecīgā Līgumslēdzēja Puse 12., 14., 15. un 16.pantā minētajos gadījumos drīkst nekavējoties pielietot situācijas izlabošanai pilnīgi nepieciešamos brīdinājuma pasākumus. Par pasākumiem bez kavēšanās tiks paziņots un, tiklīdz kā būs iespējams, Apvienotajā Komitejā starp Līgumslēdzējām Pusēm notiks konsultācijas.

19. pants

Ar drošību saistīti izņēmumi

Nekas šajā Līgumā neaizkavēs Līgumslēdzēju Pusi veikt jebkurus pasākumus, kurus tā uzskatīs par nepieciešamiem:

(a) lai aizkavētu tādas informācijas atklāšanu, kura ir svarīga tās drošībai;

(b) būtisku drošības interešu aizsardzībai vai starptautisko saistību vai nacionālās politikas īstenošanai

(i) saistītai ar ieroču, munīcijas un kara piederumu kustību, ja šādi pasākumi nevājina konkurences apstākļus precēm, kuras nav paredzētas tikai militāriem mērķiem, un tādu citu preču, materiālu un pakalpojumu kustību, kas tiek veikta tieši vai netieši ar mērķi apgādāt militāru formējumu; vai

(ii) saistītai ar bioloģisko un ķīmisko ieroču, atomieroču vai citu eksplozīvu atomiekārtu neizplatīšanu; vai

(iii) kuri veikti kara vai cita nopietna starptautiska saspīlējuma laikā.

20. pants

Apvienotā Komiteja

1. Šī Līguma īstenošanu pārraudzīs un vadīs Apvienotā Komiteja.

2. Apvienotā Komiteja sastāvēs no Islandes un Latvijas pārstāvjiem. Tā darbosies balstoties uz savstarpēju vienošanos un tiksies pēc vajadzības, bet vismaz reizi gadā. Katra Līgumslēdzēja Puse var pieprasīt noturēt tikšanos.

3. Komitejai ir tiesības izmainīt šī Līguma Pielikumus un Protokolus.

4. Apvienotā Komiteja var nolemt nodibināt tādas apakškomitejas un darba grupas, kādas tā uzskata par nepieciešamu, lai palīdzētu veikt tās uzdevumus.

21. pants

Attīstības pants

Līgumslēdzējas Puses apņemas izskatīt, jebkura būtiska faktora ietekmē, iespēju tālākai sadarbības attīstībai un padziļināšanai šī Līguma ietvaros un paplašināšanai uz jomām, kuras tajā nav ietvertas.

22. pants

Pienākumu izpilde

1. Līgumslēdzējas Puses veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šī Līguma mērķu sasniegšanu un Līgumā ietverto pienākumu izpildi.

2. Ja viena Līgumslēdzēja Puse uzskata, ka otra Līgumslēdzēja Puse nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo Līgumu, tā var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kuras izklāstītas 18.pantā. 

23. pants

Pielikumi un Protokoli

Šī Līguma Pielikumi un Protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa.

24. pants

Spēkā stāšanās

Šis Līgums stāsies spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurš sekos dienai, kurā Līgumslēdzējas Puses paziņos viena otrai pa diplomātiskajiem kanāliem, ka ir izpildītas viņu konstitucionālās prasības, lai šis Līgums stātos spēkā.

25. pants

Denonsēšana

Jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Līgumu ar rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei. Līgums zaudēs savu spēku sešus mēnešus pēc datuma, kurā paziņojumu saņems otra Līgumslēdzēja Puse.

Parakstīts Koldingā, 1995.gada 30.augustā divos oriģinālos islandiešu, latviešu un angļu valodās, pie tam visi trīs teksti ir vienādi autentiski. Strīdu gadījumā noteicošais būs Līguma teksts angļu valodā.

Islandes Republikas vārdā Latvijas Republikas vārdā

Pielikums I

Kas minēts 2.panta (c) apakšparagrāfā

 

1. pants

1. Ja vien šai pielikumā nav noteikts citādi, tad uz zivīm un citiem jūras produktiem, kas minēti zemāk, attiecas Līguma noteikumi.

2. Sākot ar Līguma spēkā stāšanās datumu visas muitas nodevas par šo produktu, kas radušies Islandē, importu un maksājumi ar līdzīgu nozīmi tiek atcelti, ja vien zemāk nav noteikts citādi.

 

Latvijas preces kods	Preces nosaukums	Attiecīgais Islandes preces kods
0208 ex 020820	Citi gaļas un ēdamie gaļas subprodukti - Pārējie - vaļu	0208 EX 020820
03 grupa 0301	Dzīvas zivis un zivis, izņemot tās, kas minētas 1. pielikuma 3. paragrāfā	03 0301
0302	Svaigas vai atdzesētas zivis, izņemot zivju fileju un citu zivju gaļu, kas klasificētas 0304 preču pozīcijā 1. pielikuma 3. paragrāfā	0302
0303	Saldētas zivis, izņemot zivju fileju un citu zivju gaļu, kas klasificētas 0304 preču pozīcijā 1. pielikuma 3. paragrāfā	0303
0304 ex 0304	Zivju fileja un cita zivju gaļa — svaiga, atdzesēta vai saldēta	0304
20340	Sarkanās gaļas zivis	03041016, 03042016, 03042017, 03042056, 03042057
ex 0304 20600     ex 0304 20710         ex 0304 20970 ex 0304 90990	Haizivis, mēles, vaigi, mēles ar vaigiem, neķidātās un atkritumi (ieskaitot spārnus)     Butes un citas plakanās zivis (ieskaitot āti un Grīnlandes āti)             — pārējās (mencas fileja) — pārējās — raja	03042012, 03042013, 03042052, 03042053 03042055, 03042015, 03049021, 03049022, 03049023, 03049024, 03042003, 03042004 03042005, 03042006 03042007, 03042008 03042009, 03042011 03042043, 03042044 03042045, 03042046 03042047, 03042048 03042049, 03041021 03041022, 03041029, 03042051 03041015, 03042002, 03042042 03042023, 03042024, 03042063, 03042064
0305	Kaltētas, sālītas zivis vai zivis sālījumā; kūpinātas zivis; pārtikas zivju milti:	0305
ex 0305 10000 ex 0305 20000 ex 0305 51000 ex 0305 61000	- pārtikas zivju milti - aknas un ikri, kaltēti, sālīti vai sālījumā Mencas — kaltētas, nesālītas; mencu galvas — kaltētas Sālītas siļķes; fileja — 200 tonnas gadā	03051000 03052001–03052009 03055101, 03055102, 03055109 03056101, 03056102, 03056109
0306	Vēžveidīgie — apvalkā vai bez, dzīvi, svaigi, atdzesēti, sasaldēti, kaltēti,sālīti vai sālījumā; Vēžveidīgie — apvalkā, sagatavoti tvaicējot vai vārot ūdenī, — atdzesēti, sasaldēti, kaltēti, sālīti vai sālījumā	0306
0307	Moluski — apvalkā vai bez, dzīvi, svaigi, atdzesēti, sasaldēti, kaltēti, sālīti vai sālījumā; ūdens bezmugurkaulainie, izņemot vēžveidīgos un moluskus — dzīvi, svaigi, atdzesēti, sasaldēti, kaltēti, sālīti vai sālījumā; pārtikas milti, ēdieni un granulas, kas gatavoti no ūdens bezmugurkaulainajiem, izņemot vēžveidīgos un moluskus	0307
1504	Tauki un eļļas un to frakcijas, kas iegūti no zivīm vai zīdītājiem — rafinēti un nerafinēti	1504
1516	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kas pilnībā vai daļēji hidroģenētas, esterizētas, reestirizētas vai elaidinizētas — rafinētas un nerafinētas, bet tālāk nesagatavotas	1516
1603 ex 1603	Gaļas, zivju, vēžveidīgo, molusku un citu bezmugurkaulaino ekstrakti un sulas - Gaļas, zivju, vēžveidīgo, molusku un citu ūdens bezmugurkaulaino ekstrakti un sulas	1603 ex 1603
1604 ex 160403	Zivju izstrādājumi un zivju konservi: - kaviārs un kaviāra aizstājēji	1604 16043001–16043009
1605	Izstrādājumi un konservi no vēžveidīgajiem, moluskiem un citiem ūdens bezmugurkaulainajiem	1605
2301	Milti, smelknes un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, moluskiem un citiem ūdens bezmugurkaulainajiem, nederīgi izmantošanai cilvēku uzturā	2301
ex 230110	- Milti, smelknes un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem; dradži - vaļu gaļa	ex 2301, 1001
ex 230120	- Milti, smelknes un granulas no vēžveidīgajiem, moluskiem un citiem ūdens bezmugurkaulainajiem	23012011–230120029 Milti, smelknes un granulas no vēžveidīgajiem, moluskiem un citiem ūdens bezmugurkaulainajiem
2309	Dzīvnieku barība	2309

 3. Muitas nodevas par šo produktu, kas radušies Islandē, importu un maksājumi ar līdzīgu nozīmi tiek samazināti par 1/3 pēc diviem gadiem, par 1/3 pēc 3 gadiem, un atcelti pēc 4 gadiem.

Preces kods

Preces nosaukums

03. grupa ex 030199110 ex 030210000 ex 030261900 ex 030322000 ex 030371900 ex 0304 ex 0305   1604

Zivis un vēžveidīgie, moluski un citi ūdens bezmugurkaulainie: - Atlantijas lasis (Salmo salar) - lašveidīgie, izņemot aknas un ikrus - ķilavas (Sprattus sprattus) - Atlantijas lasis (Salmo salar) - ķilavas (Sprattus sprattus) Zivju fileja un cita zivju gaļa - svaiga, atdzesēta vai saldēta, izņemot 0304 20340, 0304 20600, 0304 20710, 0304 20970, 0304 90990 Zivis - kaltētas, sālītas vai sālījumā; kūpinātas zivis; zivju milti, kas lietojami pārtikā, izņemot 0305 10000, 0305 20000, 0305 51000 Zivju izstrādājumi vai konservi

4. Sākot ar Līguma spēkā stāšanās datumu visas muitas nodevas par šo produktu, kas radušies Latvijā, importu un maksājumi ar līdzīgu nozīmi tiek atcelti.

Preces kods	Preces nosaukums
03. grupa	Zivis un vēžveidīgie, moluski un citi ūdens bezmugurkaulainie:
1504	Tauki un eļļas un to frakcijas, kas iegūti no zivīm vai jūras zīdītājiem -- rafinēti un nerafinēti, bet ne ķīmiski apstrādāti
1516	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kas pilnībā vai daļēji hidroģenētas, esterizētas, reestirizētas vai elaidinizētas -- rafinētas un nerafinētas, bet tālāk nepārstrādātas:
ex 151610	-- Dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas -- pilnībā iegūtas no zivīm vai jūras zīdītājiem
1603	Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, molusku un citu ūdens bezmugurkaulaino ekstrakti un sulas:
ex 160300	- Gaļas, zivju, vēžveidīgo, molusku un citu ūdens bezmugurkaulaino ekstrakti un sulas
1604	Zivju izstrādājumi un zivju konservi; kaviārs un kaviāra aizstājēji, kas izgatavoti no zivju ikriem
1605	Izstrādājumi un konservi no vēžveidīgajiem, moluskiem un citiem ūdens bezmugurkaulainajiem
2301	Milti, smelknes un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, moluskiem un citiem ūdens bezmugurkaulainajiem, nederīgi izmantošanai cilvēku uzturā
ex 230120	- Milti, smelknes un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivīm vai vēžveidīgajiem, moluskiem un citiem ūdens bezmugurkaulainajiem
2309 ex 230990	Dzīvnieku barība: - pārējā - zivju pulveri

 

2. pants

1. Ja vien nav citādi minēts 2. un 4. paragrāfos, pēc 1995. g. 31. decembra palīdzības pasākumi nozvejas sektoram tiek pakļauti Līguma 12. panta noteikumiem un tā interpretācijai Pielikumā V.

2. Sekojošie palīdzības pasākumi nozvejas sektoram parasti netiek uzskatīti par tādiem, kas būtu saskaņā ar Līgumu:

— Vispārējie palīdzības pasākumi, kas attiecas uz šo sektoru kopumā un kas nav pilnībā vērsti uz strukturāliem pasākumiem saskaņā ar Pielikuma V. (c) paragrāfa (ii) noteikumiem;

— nodokļu atvieglinājumi, izņemot tos, kas tieši kompensē izmaksu palielinājumus, kas ir nepārprotami saistīti ar īpašiem nosacījumiem, kas pastāv nozvejas sektorā;

— sociālie pasākumi, ja tādu pasākumu subsīdijas elements pārsniedz to, kas parasti tiek pielietots citos sektoros, ņemot vērā īpašos nosacījumus, kas pastāv nozvejas sektorā.

3. Sekojošie palīdzības pasākumi parasti tiek uzskatīti par tādiem, kas ir saskaņā ar Līguma 12. pantu:

— palīdzības pasākumi, nosakot zemāko atļauto iekšzemes pirmās pārdošanas cenu zivīm un pārpalikumu uzpirkšanu, kas tiek veikta, lai kompensētu nopietnus traucējumus tirgū;

— reģionāli palīdzības pasākumi — tādā pakāpē, kādā tie ir nepieciešami, lai saglabātu nozvejas darbību tajos reģionos, kas lielākā mērā nekā parasti ir atkarīgi no tādas darbības un kur ienākumi no nozvejas ir acīmredzami zem vidējajiem valsts mērogā nozvejas sektorā. Tādi vietējie pasākumi nedrīkst sniegt lielāku palīdzību, kā vienīgi kompensēt palielinātās izmaksas attiecībā pret citiem nozvejas rajoniem. Līguma Dalībvalstis, kas ievieš vai uztur tādus pasākumus, saskaņā ar Pielikuma V noteikumiem, sniedz nepieciešamo informāciju par reģionālo situāciju, kas novedusi pie tādu pasākumu ieviešanas vai saglabāšanas.

4. Sekojošie palīdzības pasākumi netiek uzskatīti par tādiem, kas būtu saskaņā ar Līgumu: palīdzība saskaņā ar Pielikuma V (c) (vi) paragrāfu attiecībā uz nozvejas sektoru. Palīdzība saskaņā ar Pielikuma V (c) (viii) paragrāfu attiecībā uz nozvejas darbību.

 

Pielikums II

Kas minēts 5.panta 2.paragrāfā

(izvedmuitas nodokļa likmes un maksājumi, kam ir līdzvērtīgs raksturs)

Latvija var saglabāt izvedmuitu zemāk minētajiem izstrādājumiem.

Preces kods	Preces nosaukums	Nodoklis
2520	Ģipsis, anhidrīts; sīkgraudainais ģipšakmens (kas sastāv no dedzinātā ģipša vai kalcija sulfāta — krāsots vai nekrāsots, kas satur vai nesatur nelielu daudzumu paātrinātāju vai palielinātāju	5%
2521	Kaļķakmens kušņi; kaļķakmens un citi kaļķa akmeņi, ko izmanto kaļķu un cementa ražošanai	5%
4403	Neapstrādāti, mizoti vai nemizoti, brusoti vai nebrusoti kokmateriāli:
4403.20000	- pārējie, skujkoki
4403.20001	Garumā virs 2m, ar diametru 14–24 cm	6 Ls
4403.91001	Garumā virs 2m, ar diametru virs 26 cm	6 Ls
4403.91001	Ozols, garumā virs 1 m, ar diametru 14 cm un lielāku	50 Ls
4403.92001	Dižskabārdis, garumā virs 1 m, ar diametru 14 cm un lielāku	60 Ls
4403.99900	Pārējie lapu koki, m
4403.99901	Garumā virs 1,6 m, ar diametru 16—24 cm (finierkluči, sērkociņkluči un A šķiras zāģbaļķi)	16 Ls
4403.99902	Garumā virs 1,6 m, ar diametru 26 cm un vairāk (finierkluči, sērkociņkluči un A šķiras zāģbaļķi)	20 Ls
4403.99903	Garumā virs 1,6 m, ar diametru 16—24 cm (izņemot finierklučus, sērkociņklučus un A šķiras zāģbaļķus)	2 Ls
4403.99904	Garumā virs 1,6 m, ar diametru 26 cm un vairāk (izņemot finierklučus, sērkociņklučus un A šķiras zāģbaļķus)	2 Ls
4403.99909	Osis, goba, vīksna un citi, kas garumā pārsniedz 1m ar diametru 14 cm un vairāk	50 Ls
7204.00000	Melno metālu atgriezumi un lūžņi; tērauda un dzelzs lietņi pārkausēšanai	100%
7404.00000	Vara atgriezumi un lūžņi	20%
7503.00000	Niķeļa atgriezumi un lūžņi	20%
7602.00000	Alumīnija atgriezumi un lūžņi	20%

 

Pielikums III

Kas minēts 6.panta 2.paragrāfā

(kvantitatīvo ierobežojumu aizliegums un atcelšana)

 

Kvantitatīvie ierobežojumi importam un pasākumi ar ekvivalentu nozīmi netiek attiecināti uz Islandi attiecībā uz slotām un birstēm, kas uzskaitītas zemāk:

Preces kods	Preces nosaukums
96.03	Slotas un birstes, ieskaitot birstes, kas ir sastāvdaļas mašīnās, iekārtās vai satiksmes līdzekļos, ar roku darbināmie grīdas tīrītāji, bez motora, sūkļi un spalvu putekļu tīrītāji; sagatavotas buntes un kūļi slotu vai birstu izgatavošanai; krāsas spilventiņi un veltnīši; skrāpji (izņemot rotējošos skrāpjus);
ex 96.03	Slotas un birstes, izņemot birstes, kas tiek izmantotas mašīnās, krāsas veltņi, skrāpji, sūkļi, mākslinieku birstes un zobu birstes.

 

Pielikums IV

Kas minēts 12.pantā

(eksporta palīdzība, ko šis līgums aizliedz)

 

(a) Valūtas paturēšanas noteikumus vai jebkuru līdzīga veida praksi, kas ietver prēmijas par eksportu vai re–eksportu.

(b) Valdības noteiktas tiešas subsīdijas eksportētājiem.

(c) Tiešo nodokļu vai rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumu sociālās labklājības maksājumu atlaides, kas aprēķinātas atkarībā no eksporta.

(d) Atbrīvošana no maksājumiem un nodokļiem par eksportētajām precēm, izņemot maksājumus, kas saistīti ar importu vai netiešajiem nodokļiem, kas tiek notiekti vienā vai vairākās pakāpēs par tām pašām precēm, ja tās tiek pārdotas iekšējam patēriņam, vai arī tādu summu maksājumus par eksportētajām precēm, kas pārsniedz tās summas, kas vienā vai vairākās pakāpēs tiek nomaksātas par šīm precēm netiešo nodokļu veidā vai arī kā maksājumi sakarā ar ievešanu, vai arī abos veidos.

(e) Attiecībā uz valdību vai valdības iestāžu veiktajām importēto izejvielu piegādēm eksporta ražošanai, ja tās notiek saskaņā ar citiem noteikumiem, nekā iekšzemes vajadzībām — tādu cenu noteikšana, kas ir zem pasaules cenām.

(f) Attiecībā uz valdības eksporta kredīda garantijām — iemaksu noteikšana saskaņā ar tādām likmēm, kas ir acīmredzami nepietiekošas, lai nosegtu kredīta institūciju ilgtermiņa darbības izmaksas un zaudējumus.

(g) Eksporta kredītu piešķiršana, ko izdara valdības (vai īpašas valdību kontrolētas institūcijas) par likmēm, kas ir zem tām, kas tām jāmaksā par to, lai iegūtu tādā veidā izmantotos līdzekļus.

(h) Praksi, kad valdība sedz visus vai daļu no tiem izdevumiem, kurus eksportētāji iztērē, lai iegūtu kredītus.

 

Pielikums V

Par 12.panta interpretāciju

 

Latvija un Islande vienojas par to, ka 12. pants tiks piemērots saskaņā ar sekojošajiem kritērijiem:

(a) Vienīgi tie pasākumi var tikt klasificēti kā valsts palīdzība, kuru rezultātā notiek tīro līdzekļu pāriešana no valsts avotiem pie saņēmēja caur nodokļu atlaidēm; palīdzība, kas tiek piešķirta saskaņā ar programmām, kuras pilnībā apmaksā tās saņēmēji, nav valsts palīdzība 12. panta nozīmē; novērtējot valsts palīdzības rezultātus, ir jāņem vērā kopējie visu to palīdzības pasākumu rezultāti, kas tiek piešķirti saņēmējiem.

(b) Uz sekojošajiem pasākumiem 12. pants parasti neattiecas:

(c) kredīti un aizdevumi no valsts avotiem vai iestādēm, ja procentu maksājumi un pamatsummas atmaksāšana notiek saskaņā ar pastāvošajiem tirgus nosacījumiem;

(ii) valsts vai valsts iestāžu garantijas, ja iemaksas sedz attiecīgās programmas ilgtermiņa izmaksas;

(iii) valsts vai valsts iestāžu izdarītās iemaksas pamatkapitālā, ja tādu ieguldījumu atmaksāšanās likme ir vismaz līdzvērtīga ar to, kas tiek noteikta valsts aizņēmumu gadījumā;

(iv) nodokļu pasākumi, ieskaitot sociālās nodrošināšanas maksājumus, kas ir daļa no kopējās nacionālā ienākuma normas nodokļu jomā un kas ir pieejami visiem uzņēmumiem, un kas tiek vienādi piemēroti visā valstī;

(c) Sekojošie pasākumi ir piemēri tādai palīdzībai, kas parasti ir saskaņā ar 12. panta noteikumiem:

(i) palīdzība pētījumiem, attīstībai un jaunievedumiem, ar nosacījumu, ka tā ir nepārprotami domāta šo darbību stimulēšanai un ka tādas darbības notiek pirmskonkurences līmenī; ar pirmskonkurences līmeni tiek saprastas darbības, kas ietver pielietojamos pētījumus līdz un ieskaitot pirmā prototipa izstrādi; tāda palīdzība var tikt piešķirta līdz 50% apmērā no projekta izmaksām, vai arī — nosakot diferencētas nodokļu likmes, kam ir ekvivalents rezultāts; fundamentālie pētījumi var tikt atbalstīti lielākā mērā; jo tuvāk kāds projekts ir tirgum, jo mazākam ir jābūt subsīdiju līmenim;

(ii) palīdzība, kas tiek piešķirta sektoriem, kuriem ir problēmas ar pārlieku lielu jaudu — lai racionalizētu rūpniecības struktūru, nodrošinot sakārtotu ražošanas un nodarbinātības samazināšanu; tādiem pasākumiem ir jābūt stingri ierobežotiem laikā un reizē ar tiem ir jāpiemēro korekciju programma; novērtējot pārlieku lielas jaudas problēmas, ir jāņem vērā starptautiskā situācija kopumā, un nevis tikai attiecīgajā valstī;

(iii) vispārēja palīdzība eksporta veicināšanai, kā piemēram nacionālās nedēļas, tirdzniecības veicināšana, rūpniecības gadatirgi — ar nosacījumu, ka tāda palīdzība neattiecas tikai uz kādām konkrētām firmām;

(iv) palīdzība reģionālajai attīstībai — tādā mērā, kādā tā neietekmē taisnīgas konkurences nosacījumus; tās nolūkam jābūt panākt, lai vietējās nozares būtu vienādā līmenī ar nozarēm citās valsts daļās, bet nepalielināt jaudu sektoros, kas jau cieš no pārāk lielas jaudas problēmām; reģionālās attīstības rajonu noteikšana ir vienīgi šī līguma Pušu ziņā, no kurām var tikt pieprasītas statistika, kas pamato tādu rajonu izvēli;

(v) palīdzība vispārēju sabiedrisku pakalpojumu veidā tirdzniecībai un rūpniecībai saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas nav īpaši labvēlīgi kādiem noteiktiem sektoriem un uzņēmumiem;

(vi) vispārējā palīdzība jaunu darba vietu radīšanā — ar nosacījumu, ka tādas darba vietas nav sektoros, kas jau cieš no pārmērīgi lielas jaudas;

(vii) ekoloģiskā palīdzība — ievērojot vispārīgo principu, ka jāmaksā ir tam, kas piesārņo; ieguldījumiem, kas ir konkrēti paredzēti piesārņošanas samazināšanai, var tikt sniegts atbalsts līdz 25% apmērā, vai arī — nosakot tādas diferencētas nodokļu likmes, kam ir ekvivalents rezultāts; atzīstot atšķirīgas likumdošanas vai standartu pastāvēšanu citās valstīs un to varbūtējo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci, subsīdiju pakāpe konkrētām nozarēm ir pastāvīgi jāpārskata;

(vii) palīdzība maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja tā tiek sniegta ar nolūku kompensēt tos nelabvēlīgos apstākļus, kas ir tieši saistīti ar uzņēmumu lielumu, saprotot ar tādiem uzņēmumiem tādus, kuros strādā ne vairāk par 100 cilvēkiem un kam ir ikgadējais apgrozījums ne lielāks par 10 miljoniem ECU.

(d) Sekojošie pasākumi ir piemērs tāda veida palīdzībai, kas parasti netiek uzskatīta par esošu saskaņā ar 12. pantu:

(i) palīdzība nolūkā kompensēt uzņēmumu darbības zaudējumus — vai nu tieši, vai arī — kā tādu maksājumu segšana, kas ir nomaksājami valsts institūcijām;

(ii) statūtkapitāla ieguldījumi firmās, ja tiem ir tā pati nozīme, kā palīdzībai pret darbības zaudējumiem;

(iii) palīdzība ražošanai sektoros, kuros pastāv problēmas ar pārmērīgām jaudām, vai arī palīdzība uzņēmumiem, kas nokļuvuši grūtībās, ja vien tādu palīdzību nepavada attiecīga korekciju programma un ja tāda palīdzība nav stingri ierobežota laikā;

(iv) palīdzība, kas sniegta kā glābšanas pasākumi konkrētām firmām, ja vien tā netiek sniegta vienīgi ar mērķi nodrošināt tām laiku, lai izstrādātu ilgtermiņa risinājumus un izvairītos no akūtām sociālām problēmām;

(v) palīdzības pasākumi, ieskaitot netiešos nodokļus, kas tiek piemēroti tādā veidā, ka tie diskriminē par labu iekšzemē ražotajiem izstrādājumiem un par sliktu līdzīgām precēm, kurus ražo otra šī līguma Puse;

(vi) palīdzības veidi preču eksportam uz šī līguma otru Pusi, kas minēti Pielikumā IV.

 

Protokols A

Par ražojumiem, kas minēti 2. panta (b) apakšparagrāfā

1. pants

Līguma noteikumi attiecas uz ražojumiem, kas uzskaitīti 1. tabulā.

2. pants

1. Lai ņemtu vērā atšķirības lauksaimniecības izejvielās, kas izmantotas šai pantā minētajās tabulās uzskaitītajās precēs, šis Līgums neliek šķēršļus:

(i) kādas mainīgas sastāvdaļas vai fiksēta lieluma aplikšanai ar nodokļiem, preces ievedot, vai arī iekšējo cenu kompensācijas pasākumu piemērošanai;

(ii) pasākumu ieviešanu attiecībā uz eksportu.

2. Cenu kompensācijas pasākumi nedrīkst pārsniegt atšķirības starp attiecīgajās precēs izmantoto lauksaimniecības izejvielu iekšzemes cenām un to cenām pasaules tirgū. Tomēr ja kādas lauksaimniecības izejvielas iekšzemes cena tās izcelšanās zemē ir zemāka par tās cenu pasaules tirgū, tad importējoša valsts var šo faktu ņemt vērā, parēķinot kompensāciju lielumus.

3. Noteikumi, kurus piemēro Islande, ir izklāstīti II tabulā. Muitas nodokļi ir norādīti 1. sarakstā un fiskāla rakstura maksājumi — tabulas 2. sarakstā. Tomēr Islande var aizstāt šos maksājumus ar citiem cenu komensācijas pasākumiem saskaņā ar šī panta 1. un 2. paragrāfiem, bet jebkuras tādas darbības rezultātā Latvijai nedrīkst tikt piešķirti mazāk labvēlīgi nosacījumi par tiem, kurus Islande piešķir Eiropas Ekonomiskajai Kopienai.

4. Latvijai jāinformē Islandi, kad tā gatavojas ieviest kādu cenu kompensācijas sistēmu.

3. pants

1. Latvija ziņo Islandei, un Islande ziņo Latvijai, par visiem cenu kompensācijas pasākumiem, kas tiek ieviesti saskaņā ar šī protokola 2. pantu.

2. Latvija un Islande viena otru informē par visām izmaiņām nosacījumos, kas tiek piemēroti Eiropas Savienībai.

4. pants

Latvija un Islande ik pēc divu gadu intervāliem pārskata savas tirdzniecības attīstību attiecībā uz precēm, uz kurām attiecas šis protokols. Pirmā pārskatīšana notiek pirms 1995. gada beigām. Ņemot vērā šos pārskatus un vienošanās starp Pusēm un Eiropas Ekonomisko Kopienu šajā jomā, Latvija un Islande lemj par iespējamām izmaiņām attiecībā uz tiem ražojumiem, kas ietverti šai protokolā, kā arī par iespējamām izmaiņām noteikumos par cenu kompensācijas sistēmām.

 

A protokola I tabula

Preces kods	Preces nosaukums
14.04	Dārzeņu izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:
1404.20	- Kokvilnas pūkas
15.16	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kas pilnībā vai daļēji hidroģenētas, esterizētas, reestirizētas vai elaidinizētas — rafinētas un nerafinētas, bet tālāk nepārstrādātas:
ex 1516.20	-- Augu tauki un eļļas un to frakcijas -- hidroģenēta rīcineļļa
15.18	Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas — vārīti, oksidēti, dehidrēti, apstrādāti ar sēru, polimerizēti karstumā vai vakuumā, vai arī inertā gāzē vai citādi ķīmiski apstrādāti, izņemot tos, kas minēti kodā Nr. 1516; neēdami maisījumi vai preparāti no dzīvnieku un augu taukiem un eļļām vai no dažādu šai nodaļā minētu tauku un eļļu frakcijām, kas nav minēti vai iekļauti citur
ex 1518.00	- Linoksīns