Visi tagadējie nepilngadīgie ir valsts nākotne

Noziedzības novēršanas nacionālās padomes priekšsēdētājs Ziedonis Čevers — sarunā ar profesionāļiem

Valdības namā vakar notika zinātnieku un praktiķu seminārs “Nepilngadīgo likumpārkāpumu profilakses un bērnu tiesību aizsardzības problēmas”. To bija sarīkojis Noziedzības novēršanas nacionālās padomes (NNNP) Kriminoloģisko pētījumu centrs, ko jau vairākus gadus ar lielu ieinteresētību sava darba rezultātos vada kriminālistikas speciālists Andrejs Vilks. Tūdaļ pēc semināra atklāšanas tā dalībniekus uzrunāja Ministru prezidenta biedrs, Noziedzības novēršanas nacionālās padomes priekšsēdētājs Ziedonis Čevers. Viņa sacītais — pēc ieraksta “LV” diktofonā.

“Labdien cienījamās dāmas un godātie kungi! Jau pēc uzaicināto personu un referentu profesionalitātes pakāpes var spriest, ka šis seminārs notiks pietiekami augstā līmenī. Cerēsim, ka arī tā darba rezultāti ļaus kaut daļēji paātrināt un padarīt efektīvākus šo problēmu risinājumus.

Ja kopumā paanalizējam pašreizējo situāciju, kāda izveidojusies mūsu valstī, varam secināt arī to, ka daudzi jautājumi ir it kā aizmirsti. Šodien varam konstatēt, ka ar nepilngadīgajiem strādājošu inspektoru skaits ir trīs reizes mazāks nekā 1990.gadā. Ka pašlaik maz rūpējamies par speciālajām skolām. Ka kopumā valstī nepilngadīgo noziedzības līmenis ceļas. Es neminēšu procentus, jo, domāju, daudzie profesionāļi, kas šeit sēž, tos nosauks precīzāk un sniegs plašāku analīzi. Skaitļi liecina, ka noziedzības līmenis pusaudžu vidū aug. Arī tā nežēlība un nepilngadīgo izdarīto noziegumu veidi liecina, ka šie noziegumi plānošanas ziņā līdzinās pieaugušo grupveida noziegumiem.

Ir tāds svarīgs jautājums kā prostitūcija, par ko pašlaik masu informācijas līdzekļos daudz runā dažādu profesiju pārstāvji. Runa ir par fantastiskiem skaitļiem attiecībā uz prostitūcijas palielināšanos Latvijā. Un īpaši par tādiem noziegumu paveidiem, kas skar bērnus un pusaudžus, piemēram, mazgadīgo iesaistīšana prostitūcijā.

Visi jautājumi, ko šodien apspriedīsit, ir pietiekami aktuāli. Bet, loģiski, katrs no zālē sēdošajiem uzdos vienu principiālu pamatjautājumu: ko domā darīt valdība, ko domā darīt Saeima, lai šos jautājumus varētu atrisināt? Man būtu ļoti grūti pateikt, ka šobrīd valdība ir gatava izdarīt visu, lai 1996.—1997.gadā likvidētu visu negatīvo, kas galvenokārt sakņojas ģimenē, skolā un sabiedrībā. Domāju, jūs pilnīgi piekritīsit manam viedoklim, ka visu atbildību nevar uzvelt arī klātesošajiem profesionāļiem un speciālistiem. Jo noziedzībai tāpat ir sociālas saknes. Ekonomiskais dzīves līmenis, maznodrošināto skaita palielināšanās, bieži vien iztikas līdzekļu trūkums, bezdarbs — tas viss stimulē šo noziedzības paveidu parādīšanos — arī nepilngadīgo vidū, nemaz nerunājot par pieaugušo noziedzību.

Ja runājam par to, ko vajadzētu darīt, es domāju, ka pietiekami daudz ir darījušas Izglītības un zinātnes ministrija un Iekšlietu ministrija. Strādā Kriminoloģisko pētījumu centrs. Taču...

Taču jāsāk kaut ko darīt, lai paātrinātu Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra lēmuma par bērnu tiesību aizsardzību un nepilngadīgo likumpārkāpumu profilakses valsts programmas tālāku realizāciju. Domāju, ka jums šodien vajadzētu principiāli runāt par to, kur jūs saskatāt valsts lomas palielināšanu. Bērnu tiesību aizsardzības jomā, tajos jautājumos, kas paredz lielāku lomu Izglītības un zinātnes ministrijai. Man vakar bija saruna ar izglītības un zinātnes ministru Grīnblata kungu. Es viņam atgādināju, ka tomēr Izglītības un zinātnes ministrijā darbs attiecībā uz speciālo skolu atvēršanu un attiecīgo lēmumu izpildi nerit tik aktīvi, kā gribētos. Bet var saprast arī Grīnblata kungu, jo zinām, ka Saeima viņam apstiprinājusi tādu budžetu, kāds tas ir.

Es ļoti ceru, ka šī semināra laikā jūsu paustās labās ieceres, vēlmes un priekšlikumi, īpaši tie, kas balstās uz esošās reālās situācijas analīzi, tiks nodoti man personīgi. No savas puses apsolu, ka nepilngadīgo likumpārkāpumu jautājums būs atsevišķs Noziedzības novēršanas nacionālās padomes sēdes darba kārtības jautājums, lai varētu izstrādāt papildu priekšlikumus kā Finansu ministrijai, tā valdībai kopumā.

Es negribētu dot kaut kādus lielus solījumus valdības vārdā. Valdībai šobrīd klājas diezgan grūti. Bet, ja mēs mēģināsim visas šīs problēmas salikt “pa plauktiņiem” un saskatīsim katras struktūras fundamentālo atbildību, sākot ar valsti un beidzot ar ģimeni, daudzus jautājumus mēs spēsim risināt krietni labāk, nekā tas notiek pašreiz. Es aicinu jūs piedalīties diskusijā aktīvi, atklāti un, pats būtiskākais, izsakot reālus priekšlikumus, kurus varētu īstenot šogad un tuvākajā nākotnē.

Paldies, ka mani uzklausījāt.”

Pēc tam seminārā tika nolasīti 20 referāti jeb ziņojumi par dažādiem nepilngadīgo noziedzības aspektiem un bērnu tiesību aizsardzības iespējām. Klāt bija arī vairāki Saeimas deputāti.

NNNP Kriminoloģisko pētījumu centrs ieplānojis tuvākajā laikā organizēt zinātniski praktiskus seminārus vēl par šādiem tematiem: “Kontrabandas apkarošanas problēmas” — 27.martā, “Uzņēmējdarbības kriminālā riska faktori” — 24.aprīlī, “Noziedzība un politika” — 29.maijā. Šogad paredzēts apspriest arī problēmas, kas saistītas ar vardarbību ģimenēs, nacionālo un ekonomisko noziedzību. Priekšlikumi un ierosinājumi iesniedzami Kriminoloģisko pētījumu centrā Meistaru ielā 10, tālrunis 7216781.

Taču jāsāk kaut ko darīt, lai paātrinātu Ministru kabineta 1995.gada 7.novembra lēmuma par bērnu tiesību aizsardzību un nepilngadīgo likumpārkāpumu profilakses valsts programmas tālāku realizāciju. Domāju, ka jums šodien vajadzētu principiāli runāt par to, kur jūs saskatāt valsts lomas palielināšanu. Bērnu tiesību aizsardzības jomā, tajos jautājumos, kas paredz lielāku lomu Izglītības un zinātnes ministrijai. Man vakar bija saruna ar izglītības un zinātnes ministru Grīnblata kungu. Es viņam atgādināju, ka tomēr Izglītības un zinātnes ministrijā darbs attiecībā uz speciālo skolu atvēršanu un attiecīgo lēmumu izpildi nerit tik aktīvi, kā gribētos. Bet var saprast arī Grīnblata kungu, jo zinām, ka Saeima viņam apstiprinājusi tādu budžetu, kāds tas ir.

Es ļoti ceru, ka šī semināra laikā jūsu paustās labās ieceres, vēlmes un priekšlikumi, īpaši tie, kas balstās uz esošās reālās situācijas analīzi, tiks nodoti man personīgi. No savas puses apsolu, ka nepilngadīgo likumpārkāpumu jautājums būs atsevišķs Noziedzības novēršanas nacionālās padomes sēdes darba kārtības jautājums, lai varētu izstrādāt papildu priekšlikumus kā Finansu ministrijai, tā valdībai kopumā.

Es negribētu dot kaut kādus lielus solījumus valdības vārdā. Valdībai šobrīd klājas diezgan grūti. Bet, ja mēs mēģināsim visas šīs problēmas salikt “pa plauktiņiem” un saskatīsim katras struktūras fundamentālo atbildību, sākot ar valsti un beidzot ar ģimeni, daudzus jautājumus mēs spēsim risināt krietni labāk, nekā tas notiek pašreiz. Es aicinu jūs piedalīties diskusijā aktīvi, atklāti un, pats būtiskākais, izsakot reālus priekš-likumus, kurus varētu īstenot šogad un tuvākajā nākotnē.

Paldies, ka mani uzklausījāt.”

Pēc tam tika nolasīti 20 referāti jeb ziņojumi par dažādiem nepilngadīgo noziedzības aspektiem un bērnu tiesību aizsardzības iespējām. Klāt bija arī vairāki Saeimas deputāti.

NNNP Kriminoloģisko pētījumu centrs ieplānojis tuvākajā laikā organizēt zinātniski praktiskus seminārus vēl par šādiem tematiem: “Kontrabandas apkarošanas problēmas” — 27.martā, “Uzņēmējdarbības kriminālā riska faktori” — 24.aprīlī, “Noziedzība un politika” — 29.maijā. Šogad paredzēts apspriest arī problēmas, kas saistītas ar vardarbību ģimenēs, nacionālo un ekonomisko noziedzību. Priekšlikumi un ierosinājumi iesniedzami Kriminoloģisko pētījumu centrā Meistaru ielā 10, tālrunis 7216781.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības
lietu redaktors