Saeimas materiāli

Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.447

Par likumprojektu

par valstiski svarīgas informācijas aizsardzību

Latvijas Republikas Saeimai

Latvijai iekļaujoties Eiropas drošības un sadarbības struktūrās, ir nepieciešams sakārtot ar valsts un dienesta noslēpumiem saistīto sfēru atbilstoši Rietumeiropas standartiem.

Līdz šim valstī nav noteikta vienota kārtība speciālās informācijas saņemšanai, izmantošanai un uzglabāšanai valsts institūcijās.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu, nosūtu likumprojektu “Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums” un lūdzu izskatīt to kā steidzamu.

 

Pielikumā: likumprojekts “Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums”.

1996.gada 22.februārī Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Likumprojekts

“Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums”

 

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt:

1) valstiski svarīgas informācijas vienotu aizsardzības sistēmu valstī;

2) valstiski svarīgas informācijas klasifikācijas pamatprincipus, valsts noslēpuma un dienesta noslēpuma jēdzienus un saturu;

3) valsts noslēpumu un dienesta noslēpumu glabāšanas noteikumus un izmantošanas kārtību, kā arī atbildību par to nelikumīgu izmantošanu vai izpaušanu.

 

2.pants. Likuma objekts

(1) Likuma objekts ir valsts varas, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās radīta vai iegūta valstiski svarīga informācija, ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespējamā to materializācijas (fiksēšanas) formā (veidā) un kas ir šajā likumā noteiktajā kārtībā klasificēta vai ir klasificējama kā valsts vai dienesta noslēpums.

(2) Likuma objekts var būt arī noteikts materiālās pasaules objekts, priekšmets, elektromagnētiskais lauks vai viela (informācijas nesējs), kas sevī ietver, satur, uzglabā, uzkrāj vai atspoguļo informāciju, kas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā atrodas īpašā valsts aizsardzībā.

 

3.pants. Likuma subjekti

(1) Likuma subjekti ir valsts varas, valsts pārvaldes un pašvaldības iestādes, to amatpersonas un darbinieki, kas sakarā ar amata (dienesta) vai darba pienākumu veikšanu rada, iegūst, uzglabā un izmanto valstiski svarīgu informāciju.

(2) Šā likuma nosacījumi attiecināmi arī uz Valsts prezidentu un Valsts prezidenta institūciju amatpersonām un darbiniekiem.

(3) Šā likuma nosacījumi attiecināmi uz tiesas varas institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem, kas, realizējot tiesvedību, iegūst un izmanto valstiski svarīgu informāciju tiktāl, ciktāl to nenosaka tiesvedības procesuālie un citi likumi.

 

4.pants. Likuma darbības robežas

(1) Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības pasākumi tiek realizēti no brīža, kad tā tiek radīta un materializēta (fiksēta) jebkurā tehniski iespējamā informācijas glabāšanas formā (veidā) un ir šajā likumā noteiktajā kārtībā klasificējama vai klasificēta kā valsts vai dienesta noslēpums.

(2) Šādas informācijas aizsardzības pasākumi tiek realizēti tikai likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un tiek turpināti līdz brīdim, kad tā tiek deklasificēta un tiek noņemts liegums to iegūt un izmantot vispārējā kārtībā.

(3) Ar šo likumu netiek ierobežota fizisko un juridisko personu īpašumā vai likumīgajā valdījumā (lietošanā) esošās informācijas izmantošana, izņemot informāciju, kas klasificēta vai klasificējama kā valsts vai dienesta noslēpums.

(4) Šā likuma noteikumi neattiecas uz informāciju, kas nav klasificēta kā valsts vai dienesta noslēpums, bet kurai citos likumos noteikta īpaša lietošanas (izmantošanas) kārtība un izplatīšanas liegums.

 

5.pants. Aizliegums nepamatoti piešķirt informācijai valsts vai dienesta noslēpuma statusu

(1) Aizliegts informācijai piešķirt valsts vai dienesta noslēpuma statusu, lai kādas fiziskas, juridiskas personas vai iestādes (dienesta) interesēs slēptu likumu vai citu tiesības aktu pārkāpumus, darba neefektivitāti, kā arī lai novilcinātu vai atteiktu informācijas izsniegšanu un likumīgu izmantošanu.

(2) Aizliegts piešķirt informācijai valsts vai dienesta noslēpuma statusu vai citādi ierobežot pieeju informācijai:

1) par ārkārtējiem notikumiem, stihiskām nelaimēm un dabas vai citām katastrofām un to sekām;

2) par apkārtējās vides, veselības aizsardzības, izglītības, kultūras stāvokli un demogrāfisko situāciju;

3) par cilvēktiesību pārkāpumiem;

4) par korupcijas gadījumiem, likuma pārkāpumiem, ko izdarījušas amatpersonas, noziedzības līmeni un tās statistiku;

5) par ekonomisko stāvokli valstī, iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī par algu likmēm, privilēģijām, atvieglojumiem un garantijām, sociālo nodrošināšanu un apdrošināšanu, kas noteiktas valsts un pašvaldību iestāžu (uzņēmumu, organizāciju) amatpersonām un darbiniekiem.

 

 

2. nodaļa. Valsts noslēpumi un to aizsardzība

6.pants. Valsts noslēpuma jēdziens

Variants nr.1

(1) Valsts noslēpums ir tāda militāra, politiska, ekonomiska un cita rakstura informācija (ziņas vai ziņu kopums), kam ir svarīga valstiska nozīme un kuru izpaušana vai nozaudēšana nodara vai var nodarīt kaitējumu Latvijas Republikas valstiskām interesēm vai apdraudēt tās nacionālo drošību (Valsts drošības iestāžu likuma 1.panta izpratnē).

(2) Valsts noslēpuma saturu veido sevišķi slepena, slepena un konfidenciāla informācija.

Variants nr.2

Valsts noslēpums ir klasificēta — sevišķi slepena, slepena un konfidenciāla militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska un cita rakstura informācija, kuras izpaušana vai nozaudēšana nodara vai var nodarīt kaitējumu Latvijas Republikas interesēm vai nacionālai drošībai.

Variants nr.3

(1) Valsts noslēpumu veido militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska un cita rakstura informācija (ziņas vai ziņu kopums), kas šā likuma noteiktajā kārtībā ir klasificēta par sevišķi slepenām, slepenām vai konfidenciālām un kuru nelikumīga izpaušana ārvalstīm vai kādai personai, vai arī šo ziņu nozaudēšana nodara vai var nodarīt kaitējumu Latvijas Republikas valstiskām interesēm vai apdraudēt tās nacionālo drošību.

(2) Valsts noslēpums ir valsts monopolīpašums un atrodas īpašā valsts aizsardzībā.

 

7.pants. Sevišķi slepena informācija

Variants nr.1

Par sevišķi slepenu klasificējama tāda informācija, kas attiecas uz valsts militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības jomu un kuras izpaušana vai nozaudēšana nodara vai var nodarīt ārkārtīgi nozīmīgu kaitējumu Latvijas Republikas svarīgām valstiskām interesēm vai nacionālai drošībai.

Variants nr.2

Par sevišķi slepenu klasificējama tāda informācija, kas attiecas uz valsts militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības jomu un kuras nelikumīga nodošana vai izpaušana ārvalstīm vai kādai personai vai arī tās nozaudēšana nodara vai var nodarīt ārkārtīgi nozīmīgu kaitējumu Latvijas Republikas svarīgām valstiskām (valsts) interesēm vai valsts nacionālai drošībai.

 

8.pants. Slepena informācija

Variants nr.1

Par slepenu klasificējama tāda informācija, kas attiecas uz valsts militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības jomu, kuras izpaušana vai nozaudēšana nodara vai var nodarīt nopietnu kaitējumu valsts svarīgas institūcijas interesēm vai atsevišķai ekonomikas nozarei, kā rezultātā tiek nodarīts vai var tikt nodarīts būtisks Latvijas Republikas valstisko interešu vai nacionālās drošības apdraudējums.

Variants nr.2

Par slepenu klasificējama tāda informācija, kas attiecas uz valsts militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības jomu un kuras nelikumīga nodošana vai izpaušana ārvalstīm vai kādai personai vai arī nozaudēšana nodara vai var nodarīt būtisku kaitējumu valsts svarīgas institūcijas interesēm vai atsevišķai ekonomikas nozarei, kā rezultātā tiek aizskartas vai var tikt aizskartas svarīgas Latvijas Republikas valstiskās intereses vai tiek apdraudēta valsts nacionālā drošība.

 

9.pants. Konfidenciāla informācija

Par konfidenciālu klasificējama tāda informācija, kas attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvās darbības jomu, kuru izpaušana vai nozaudēšana nodara vai var nodarīt kaitējumu konkrētai valsts institūcijai, kā rezultātā ir vai var tikt apdraudētas Latvijas Republikas valstiskās intereses.

 

10.pants. Informācijas atzīšana par valsts noslēpumu

Variants nr.1 (10.panta 1.daļai)

(1) Informācijas sarakstu, tās apjomu un saturu, kas atzīstama par valsts noslēpumu, kā arī slepenības saglabāšanas termiņus nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets, ņemot vērā šajā likumā noteiktos principus un informācijas klasifikācijas noteikumus, kā arī Nacionālās drošības padomes un Satversmes aizsardzības biroja priekšlikumus.

Variants nr.2 (10.panta 1.daļai)

(1) Informācijas sarakstu, tās apjomu un saturu, kas atzīstama par valsts noslēpumu, slepenības saglabāšanas termiņus pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets, ievērojot likumā noteiktos principus un informācijas klasifikācijas noteikumus.

Variants nr.3 (10.panta 1.daļai)

(1) Informācijas un objektu sarakstu, kas atzīstami par valsts noslēpumu, slepenības saglabāšanas termiņus pēc Nacionālās drošības padomes priekšlikuma nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets, ievērojot likumā noteiktos principus un informācijas klasifikācijas noteikumus.

(2) Par valsts noslēpumu var tikt atzīta informācija:

1) par valsts aizsardzības stratēģiju un taktiku;

2) par valsts militāro potenciālu, bruņojuma iegādi, kā arī par valsts aizsardzības, valsts svarīgu objektu aizsardzības un mobilizācijas plāniem un šie plāni;

3) par sakaru sistēmām, kompjūteru tīkliem, to organizāciju, aparatūru un citu tehnisko aprīkojumu, kas paredzēti valsts aizsardzības un valsts drošības mērķiem;

4) par ēkām, būvēm un to plānojumu, kas paredzētas valsts aizsardzībai un drošībai, kā arī par citām stratēģiski svarīgām būvēm, objektiem un iekārtām, enerģētikas avotiem un ražotnēm;

5) par valsts aizsardzības rūpniecību, tās ražotņu jaudu un potenciālu, militārām vajadzībām ražoto produkciju, tās veidiem un daudzumu;

6) par Aizsardzības spēku, Zemessardzes un citu militāro struktūru skaitlisko sastāvu, apbruņojumu un munīciju;

7) par Robežapsardze spēku sastāvu, bruņojumu, sakaru līdzekļiem, sakaru sistēmām, tehniskajiem līdzekļiem un to izvietojumu;

8) par šifriem, šifrēšanas sistēmām un aparatūru, kā arī par šifrētu (kodētu) sakaru sistēmām un tās aparatūru;

9) par izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību;

10) par operatīvās darbības organizāciju, saturu, taktiku un metodēm, kā arī par personām, kas iesaistītas operatīvās darbības pasākumu veikšanā;

11) par valsts drošības iestāžu struktūru, sastāvu un bruņojumu, kā arī par to materiālo un tehnisko nodrošinājumu, darba organizāciju, sakaru sistēmām un atsevišķu valsts drošības iestāžu struktūrvienību dislokāciju;

12) par militāro un citu valsts svarīgu objektu evakuācijas plāniem un maršrutiem, pārvietošanās līdzekļiem un to kustības sarakstiem, kā arī par Valsts krīzes pārvarēšanas centra un Civilās aizsardzības centra darbības plāniem ārkārtējās situācijās vai situācijā, kad ir izsludināts izņēmuma stāvoklis;

13) par Zemessardzes un Iekšlietu ministrijas struktūrvienību rīcības un darbības plāniem un šie plāni situācijās, kad ir izsludināts izņēmuma stāvoklis vai jānovērš masu nekārtības vai arī jāveic speciālas operācijas cīņā pret organizēto noziedzību;

14) par valsts rezervju apjomu, izvietojumu un tā turētājiem (glabātājiem);

15) par valsts valūtas un dārgmetāla rezervēm, to glabāšanas un transportēšanas organizāciju, kā arī Latvijas Republikas naudas un vērtspapīru emisiju;

16) par valsts ārpolitisko darbību un valsts ārējiem ekonomiskajiem sakariem, ja šo ziņu nodošana atklātībai var nodarīt kaitējumu valsts interesēm;

17) par valsts svarīgu iestāžu (objektu) apsardzi, apsardzes organizāciju un pielietojamajiem tehniskajiem līdzekļiem, to sistēmām, šifriem, kodiem;

18) par valsts apsardzes dienestiem, to struktūrām, sastāvu un bruņojumu, izmantojamām sakaru sistēmām, šifriem, kodiem, to materiālo un tehnisko nodrošinājumu, kā arī šo dienestu rīcības plāni ārkārtējās situācijās un izņēmuma stāvoklī (Šis nosacījums attiecas arī uz citiem apsardzes dienestiem, kas pēc valsts pasūtījuma veic valsts svarīgu objektu apsardzi);

19) par valsts svarīgu amatpersonu apsardzes organizāciju bruņojumu, sakaru līdzekļiem un to sistēmām, izmantojamiem šifriem, kodiem un citiem svarīgiem apstākļiem;

20) par zinātniskajiem atklājumiem, kā arī izgudrojumiem, kuriem ir vai var būt stratēģiski svarīga nozīme valsts nacionālās drošības jomā;

21) par valsts noslēpumu, aizsardzības līdzekļiem un paņēmieniem.

(3) Par valsts noslēpumu var tikt atzīta tikai tāda informācija (objekti), kas izriet no šā panta otrajā daļā uzskaitītajām valstiski aizsargājamām jomām un citos gadījumos, kas izriet no citiem likumiem vai starptautiskajiem līgumiem.

 

11.pants. Valsts īpašuma tiesības uz valsts noslēpumu

(1) Valstij tās kompetento institūciju personā ir ekskluzīvas īpašuma tiesības uz valsts noslēpumu. Valsts noslēpums atrodas īpašā valsts aizsardzībā.

(2) Valsts noslēpums var atrasties kādas personas valdījumā vai lietošanā tikai gadījumos un kārtībā, kāda ir noteikta likumā un Ministru kabineta noteikumos.

(3) Informācija, objekts vai kāds cits informācijas nesējs, kas atzīts par valsts noslēpumu un kas atrodas kāda publisko vai privāto tiesību subjekta īpašumā, valdījumā vai lietošanā, valsts noslēpuma aizsardzības nolūkā var tikt atsavināts, izmaksājot šim subjektam attiecīgu taisnīgu kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā.

 

12.pants. Valsts noslēpumu aizsardzība

(1) Valsts noslēpumu aizsardzība ir kompetentu valsts institūciju un to amatpersonu tiesiska, tehniska un organizatoriska rakstura mērķtiecīga darbība, lai nodrošinātu valsts noslēpumu saglabāšanu un nepieļautu to nelikumīgu izplatīšanu (izmantošanu).

(2) Valsts noslēpumu aizsardzību organizē Latvijas Republikas Ministru kabinets. Šajā nolūkā Ministru kabinets izdod noteikumus, kas ir saistoši visām valstiskajām institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem. Ministru kabinets ir tiesīgs, vadoties pēc šajā un citos speciālajos likumos reglamentētajiem valsts noslēpuma aizsardzības principiem, noteikt vienotu valsts noslēpumu klasificēšanas, saņemšanas, reģistrēšanas, uzglabāšanas, izsniegšanas, izmantošanas, nosūtīšanas, iznīcināšanas (sevišķas lietvedības) kārtību, šā procesa dokumentālo noformējumu, speciālu apzīmējumu, kodu un šifru lietošanas noteikumus un citus tehniska un organizatoriska rakstura pasākumus.

(3) Valsts noslēpumu aizsardzības nodrošināšanas pasākumu vadību, koordināciju un uzraudzību veic Satversmes aizsardzības birojs, kā arī Aizsardzības ministrijas Militārās pretizlūkošanas dienests, Iekšlietu ministrijas Drošības policija un Zemessardzes štāba Informācijas dienests katrs savas kompetences ietvaros.

(4) Valsts noslēpuma aizsardzības nolūkā ministrijās un citās valsts institūcijās var tikt izveidotas slepenības režīma nodrošināšanas struktūr-vienības, kuru izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Slepenības režīma nodrošināšanai valsts ministrijās var tikt norīkoti valsts drošības iestāžu darbinieki.

(5) Par slepenības režīma ievērošanu un valsts noslēpuma aizsardzību valsts institūcijās ir atbildīgi attiecīgo institūciju vai to struktūrvienību vadītāji savas kompetences ietvaros. Šīs amatpersonas ir atbildīgas par sev pakļauto darbinieku, kuru darbs (dienests) ir saistīts ar valsts noslēpumu, nodrošinājumu ar šim darbam piemērotām un drošām telpām, darba vietām, seifiem vai metāla skapjiem, speciāliem čemodāniem un citām drošām slepeno dokumentu vai priekšmetu glabātuvēm un citu nodrošinājumu, kurus noteicis Ministru kabinets.

Variants nr.1

(6) Ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificētās (sevišķi slepenās, slepenās vai konfidenciālās) informācijas saņemšanas, nodošanas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi, bet tās aprites slepenības režīmu valstī kontrolē Satversmes aizsardzības birojs. Šāda informācija tiek aizsargāta kā valsts noslēpums, un neviens bez nosūtītājas valsts vai organizācijas piekrišanas nav tiesīgs pazemināt tās slepenības līmeni.

Variants nr.2

(6) Ārvalstu, starptautisko organizāciju un to institūciju klasificēto (sevišķi slepeno, slepeno, konfidenciālo) informāciju Latvijas Republikā saņem un nodod Satversmes aizsardzības birojs, ja starpvalstu līgumos nav paredzēta cita kārtība, bet tās izmantošanas kārtību un noteikumus nosaka Ministru kabinets. Šāda informācija tiek aizsargāta kā valsts noslēpums, un neviens bez nosūtītājas valsts nav tiesīgs pazemināt tās slepenības līmeni. Šādas informācijas aizsardzību un izmantošanu valstī kontrolē Satversmes aizsardzības birojs.

 

13.pants. Pieejamība valsts noslēpumam

(1) Pieejamība valsts noslēpumam ir šajā likumā un Ministru kabineta noteiktā kārtība, kādā personas iegūst speciālu atļauju piekļūt valsts noslēpumam.

(2) Pieeja valsts noslēpumam ir tikai tām personām, kas ir saņēmušas speciālas atļaujas pieejai noteiktas slepenības pakāpes klasificētai informācijai un ja tām saskaņā ar amata (dienesta) pienākumu aprakstu vai konkrētu darba (dienesta) uzdevumu ir nepieciešams veikt darbus, kas ir saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu un/vai tā aizsardzību.

(3) Speciālo atļauju kategorijas un to izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(4) Speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir tiesīgas saņemt personas, kuras ir:

1) rīcībspējīgas un ne jaunākas par 18 gadiem;

2) Latvijas Republikas pilsoņi;

3) devušas parakstu (parakstījušas saistības rakstu), ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, kas kļuvis zināms sakarā ar darba (dienesta) pienākumu veikšanu, un kuras piekrīt, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.

(5) Pieejamība valsts noslēpumam ir aizliegta vai tiek anulēta personām:

1) kuras iesniegušas atteikumu no Latvijas Republikas pilsonības un nepilsoņiem;

2) kuru rīcībspēja ierobežota likumā noteiktajā kārtībā;

3) kuras sauktas pie kriminālatbildības un bijušas sodītas par tīšiem noziegumiem, izņemot reabilitētās personas;

4) kuras ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu (izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu) štata vai ārštata darbinieki;

5) kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās:

6) kuras ir medicīnas iestāžu uzskaitē sakarā ar alkoholismu, toksikomāniju, narkomāniju vai gara slimību.

(6) Pēc valsts institūcijas vadītāja priekšlikuma Satversmes aizsardzības biroja direktors pēc pārbaudes izdarīšanas var atļaut pieeju klasificētai informācijai personai, kuras pieejamību šādai informācijai ierobežo šī panta piektās daļas ceturtajā punktā minētās prasības.

 

14.pants. Personu pārbaude

(1) Personu, par kurām tiek lemts jautājums par speciālo atļauju izsniegšanu pieejai valsts noslēpumam, pārbaudi likumā noteiktajā kārtībā veic valsts drošības iestādes, kuras noskaidro un sniedz atzinumu, vai nepastāv šā likuma 13.panta piektajā daļā noteiktie ierobežojumi.

(2) Gadījumos, kas paredzēti šā likuma 13.panta piektās daļas 4.punktā, personas pārbaudes kārtību nosaka Satversmes aizsardzības biroja direktors.

(3) Aizsardzības ministrijā personu pārbaudi veic Militārās pretizlūkošanas dienests, bet Zemessardzes struktūrās — Zemessardzes štāba informācijas dienests. Pārējās ministrijās un institūcijās, izņemot Saeimas, Valsts prezidenta, Valsts kancelejas, Ārlietu, Finansu un Ekonomikas ministrijas, — Iekšlietu ministrijas Drošības policija.

(4) Saeimā, Valsts prezidenta kancelejā un Valsts kancelejā, Ārlietu, Finansu un Ekonomikas ministrijā minēto personu pārbaudi izdara Satversmes aizsardzības birojs. Satversmes aizsardzības birojs veic arī slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienību vadītāju pārbaudi.

 

15.pants. Speciālo atļauju izsniegšana

(1) Personas pieejamība sevišķi slepenai informācijai atļauta tikai ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, ko izsniedz Satversmes aizsardzības birojs.

(2) Personas pieejamība slepenai informācijai iespējama ar otrās kategorijas speciālo atļauju, ko izsniedz tā valsts drošības iestāde, kas veic personas pārbaudi.

(3) Personas pieejamība konfidenciālai informācijai atļauta ar trešās kategorijas speciālo atļauju, ko izsniedz iestādes vadītājs pēc saskaņošanas ar slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienības vadītāju.

(4) Personām, kurām ir speciāla atļauja pieejai augstākās slepenības kategorijas informācijai, vienlaicīgi ir arī pieejama zemākas slepenības kategorijas informācija.

(5) Speciālās atļaujas tiek izsniegtas uz laiku līdz pieciem gadiem. Šo atļauju kategorijas pazemināšanu vai anulēšanu ir tiesīgs veikt iestādes vadītājs pēc saskaņošanas ar kompetentu valsts drošības iestādi.

(6) Nolēmumu par atteikšanos izsniegt speciālo atļauju var pārsūdzēt pakļautības kārtībā vai Satversmes aizsardzības biroja direktoram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(7) Speciālo atļauju uzskaites un izsniegšanas kārtību, to izmantošanu, lai nodrošinātu pieejamību valsts noslēpumam un tā aizsardzību, nosaka Ministru kabinets.

 

16.pants. Tiesības izmantot valsts noslēpumu

(1) Valsts noslēpumu ir tiesīgas izmantot (lietot) tikai tās personas, kuras ir saņēmušas attiecīgas kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, un tikai tad, kad valsts noslēpuma izmantošana (lietošana) nepieciešama viņu tiešo amata (dienesta) pienākumu vai konkrēta amata (dienesta) uzdevumu veikšanai.

(2) Amatpersonu (darbinieku) sarakstu, kuriem saskaņā ar darba pienākumu aprakstu un amata (dienesta) uzdevumu veikšanu nepieciešama atļauja izmantot (lietot) valsts noslēpumu, kā arī šo atļauju izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Atļauju izmantot (lietot) valsts noslēpumu rakstiskā formā izsniedz tās valsts institūcijas vadītājs, kuras īpašumā (valdījumā, lietošanā) ir valsts noslēpums, ja speciālie likumi nenosaka citādi.

(4) Aizliegts izmantot (lietot) valsts noslēpumu citādi un citiem mērķiem kā tikai savu amata (dienesta) pienākumu veikšanai vai konkrētu uzdevumu izpildīšanai dienesta interesēs.

(5) Tiesības izmantot (lietot) valsts noslēpumu katrai konkrētai personai ierobežo termiņš, uz kādu tai izsniegta speciālā atļauja pieejamībai valsts noslēpumam, kā arī tā tiek anulēta:

1) ja persona atbrīvota no amata vai dienesta, kas bija saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību;

2) ja persona pārkāpusi kārtību, kāda noteikta darbam ar valsts noslēpumu, tā izmantošanu un aizsardzību;

3) ja ir atklājušies apstākļi, kas norādīti šā likuma 13.panta piektajā daļā.

(6) Pieejamība valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai, ja speciālajos likumos nav noteikta cita kārtība vai ierobežojumi, pēc amata ir:

1) Saeimas priekšsēdētājam;

2) Valsts prezidentam;

3) Ministru prezidentam;

4) Saeimas deputātiem;

5) Ministru kabineta locekļiem;

6) Augstākās tiesas priekšsēdētājam;

7) ģenerālprokuroram;

8) valsts kontrolierim;

9) Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniekam un komandierim;

10) Zemessardzes komandierim;

11) Satversmes aizsardzības biroja direktoram;

12) Valsts bankas prezidentam.

 

17.pants. Ierobežojumi personām, kurām nav speciālās atļaujas pieejamībai valsts noslēpumam vai atļaujas tā izmantošanai

(1) Ja personai nav izsniegta speciālā atļauja pieejamībai valsts noslēpumam vai nav izsniegta atļauja to izmantot (lietot), tas ir pietiekošs pamats, lai atteiktu viņu pieņemt darbā amatā, kas ir saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību.

(2) Ja amatpersonai vai darbiniekam tiek anulēta atļauja izmantot (lietot) valsts noslēpumu vai arī netiek pagarināts speciālās atļaujas pieejamībai valsts noslēpumam termiņš, tas ir pietiekošs pamats uzskatīt, ka persona neatbilst ieņemamajam amatam, kas ir saistīts ar valsts noslēpuma izman-tošanu un/vai tā aizsardzību. Šāda persona no ieņemamā amata (dienesta) ir nekavējoties atbrīvojama vai arī pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu.

(3) Šā panta otrās daļas nosacījumi un kārtība ir piemērojama arī gadījumos, ja attiecībā uz personu, kuras darbs ir saistīts ar valsts noslēpumu, ir atklājušies apstākļi, kas norādīti šā likuma 13.panta piektajā daļā.

(4) Ja ir izbeigtas darba (dienesta) attiecības ar šo amatpersonu vai darbinieku, kuram bija pieejams valsts noslēpums vai kļuvis tas zināms sakarā ar darba pienākumu veikšanu, tas neatbrīvo viņu no pienākuma glabāt valsts noslēpumu un no atbildības par nelikumīgu tā izpaušanu.

(5) Ja persona nepiekrīt tam, ka viņai ir liegta vai arī anulēta atļauja izmantot (lietot) valsts noslēpumu, viņa ir tiesīga pārsūdzēt šādu nolēmumu Satversmes aizsardzības biroja direktoram vai griezties ar prasību tiesā.

 

 

3.nodaļa. Personu pienākumi, izmantojot valsts noslēpumu,

un atbildība par valsts noslēpuma aizsardzības noteikumu pārkāpšanu

18.pants. Personu pienākumi, izmantojot (lietojot) valsts noslēpumu

(1) Personas, kuras ir tiesīgas veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpumu vai tā aizsardzību, ir personīgi atbildīgas par likumā un Ministru kabineta noteikto valsts noslēpuma aizsardzības prasību izpildi, iestādē noteikto slepenības režīma un sevišķās lietvedības noteikumu ievērošanu.

(2) Ja ir radušies apstākļi, kas liedz personai pieejamību valsts noslēpumam (šā likuma 13.panta piektās daļas nosacījumi), viņas pienākums ir nekavējoties ziņot par to iestādes vadītājam.

(3) Atbrīvojoties no darba (dienesta), personas pienākums ir apliecināt ar savu parakstu apņemšanos neizpaust valsts noslēpumu, kas kļuvis zināms, pildot darba (dienesta) pienākumus.

 

19.pants. Atbildība par valsts noslēpuma izmantošanas un aizsardzības noteikumu pārkāpšanu

(1) Persona, kas ar savu darbību vai bezdarbību ir pārkāpusi valsts noslēpuma izmantošanas (lietošanas) un valsts noslēpuma aizsardzības noteikumus un kārtību, tiek saukta pie disciplinārās vai kriminālās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Par valsts noslēpuma izpaušanu, dokumentu vai objektu, kas satur valsts noslēpumu, nozaudēšanu iestādes vadītājs nekavējoties ziņo augstākstāvošajam vadītājam vai kompetentai valsts drošības iestādei (atbilstoši šā likuma 14.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajai kompetencei) un veic dienesta vai disciplinārlietas izmeklēšanu, nozaudēto dokumentu vai objektu meklēšanu.

(3) Dienesta izmeklēšanas kārtību šādās lietās nosaka Ministru kabinets. Nozaudēto dokumentu vai objektu meklēšana tiek veikta sadarbībā ar valsts drošības iestādi.

(4) Dienesta vai disciplinārlietas izmeklēšana veicama arī gadījumos, kad persona ar savu darbību vai bezdarbību izdarījusi valsts noslēpuma aizsardzības noteikumu pārkāpumus.

 

 

4.nodaļa. Dienesta noslēpums un tā izmantošanas (lietošanas) noteikumi

20.pants. Dienesta noslēpuma jēdziens

Variants nr.1 (20.panta 1.daļai)

(1) Dienesta noslēpums ir juridisko un fizisko personu dienesta (profesionālās) darbības rezultātā radītas vai iegūtas ziņas (informācija) jebkurā to fiksēšanas (materializācijas) veidā, kas ir paredzētas ierobežotam personu lokam sakarā ar viņu darba pienākumu veikšanu un pēc sava rakstura un satura ir tādas, kas izpaušanas vai nozaudēšanas gadījumā apgrūtina vai var apgrūtināt dienesta darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu šo vai citu personu likumiskajām interesēm.

Variants nr.2 (20.panta 1.daļai)

(1) Dienesta noslēpums ir informācija, kas saistīta ar valsts institūciju, kā arī atsevišķu ekonomikas (tautsaimniecības) un zinātnes nozaru darbību un kuras izpaušanas vai nozaudēšanas gadījumā tiek apgrūtināta vai var tikt apgrūtināta to darbība vai arī tiek nodarīts kaitējums to likumiskajām interesēm.

(2) Dienesta noslēpums nav uzskatāms par valsts noslēpumu, un tā izmantošanai (lietošanai) nevar piemērot ierobežojumus, kas noteikti par valsts noslēpumu klasificētai informācijai.

(3) Informācijas apjomu un saturu, kas uzskatāma par dienesta noslēpumu, pēc tās īpašnieku priekšlikuma apkopo Tieslietu ministrija, kas izveido dienesta noslēpumu reģistru. Šo reģistru apstiprina Ministru kabinets un nosaka dienesta noslēpuma izmantošanas (lietošanas) noteikumus.

(4) Dienesta noslēpumu reģistru Ministru kabinets pārskata ne retāk kā reizi divos gados.

 

21.pants. Dienesta noslēpuma izmantošanas (lietošanas) noteikumi

(1) Dienesta noslēpuma saņemšanas, reģistrācijas, uzskaites, uzglabāšanas, nosūtīšanas (lietvedības) noteikumus un izmantošanas (lietošanas) kārtību nosaka un realizē tās īpašnieks vai valdītājs.

(2) Darba līgumā ar personām, kuru darbs (dienests) ir saistīts ar dienesta noslēpumu, var tikt noteikti papildu pienākumi dienesta noslēpuma izmantošanas kārtības un aizsardzības noteikumu ievērošanai, bet tie nevar būt tādi, kas ierobežo personu konstitucionālās tiesības.

(3) Dienesta noslēpuma lietotājs nedrīkst bez tā īpašnieka atļaujas izplatīt šo informāciju vispārējā kārtībā.

 

22.pants. Dienesta noslēpuma aizsardzība un atbildība par tā nelikumīgu izpaušanu

(1) Personas, kuru rīcībā ir dienesta noslēpums vai arī kļuvis tas zināms sakarā ar darba (dienesta) pienākumu veikšanu, par tā nelikumīgu izpaušanu, nodošanu citām personām vai atklātībai tiek sauktas pie disciplinārās vai kriminālās atbildības.

(2) Par informāciju, kas ir dienesta noslēpums, publicēšanu vai izpaušanu masu informācijas līdzekļos Tieslietu ministrija informē tās īpašnieku.

(3) Ja sakarā ar dienesta noslēpuma nelikumīgu izpaušanu tā īpašniekam vai citai personai nodarīts kaitējums vai būtiski aizskartas viņu likumiskās intereses, šīs personas ir tiesīgas griezties ar prasību tiesā pret vainīgo personu par kaitējuma atlīdzināšanu vai aizskarto tiesību atjaunošanu.

(4) Dienesta noslēpuma nelikumīgas izpaušanas gadījumā disciplinārlietas vai dienesta izmeklēšana notiek vispārējā kārtībā.

 

 

5.nodaļa. Nobeiguma noteikumi

23.pants. Citu neizpaužamu ziņu aizsardzība

Ja valsts iestādes, to amatpersonu vai darbinieku rīcībā sakarā ar darba (dienesta) pienākumu vai uzdevumu veikšanu ir ziņas, kas saskaņā ar likumu ir aizsargājamas (profesionālais noslēpums, adopcijas noslēpums u.c.) un nav izpaužamas, bet nav valsts noslēpums, tad šo ziņu aizsardzība nodrošināma tāda pati kā dienesta noslēpumam.

 

 

Dokuments nr.443

 

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””

Ministru kabineta 1996.gada 20.februāra sēdē akceptēts

un 23.februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

Izdarīt likumā “Par valsts civildienestu” (Latvijas Vēstnesis 1994, 52.nr.; 1995, 82.nr.) šādus grozījumus:

1. Svītrot 6.panta trešo daļu.

2. Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Attiecībā uz 7.—1. kvalifikācijas kategorijas ierēdņu amatiem tiek rīkots atklāts vai slēgts šo amatu pretendentu konkurss. Izņēmuma gadījumus, kad var nerīkot ierēdņu amatu pretendentu konkursu, nosaka citi likumi vai Ministru kabinets.”

3. Papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Izsludinot ierēdņu amatu pretendentu konkursu, nosaka, vai tiek rīkots atklāts vai slēgts konkurss. Slēgtajā konkursā ir tiesīgi piedalīties tikai ierēdņi vai ierēdņu kandidāti.”

4. Uzskatīt 7.panta trešo daļu attiecīgi par ceturto daļu.

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“Personas, kuras pretendē uz šā likuma 3.panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem ierēdņu amatiem, iesniegumus iesniedz augstākstāvošas civiliestādes vadītājam. Personas, kuras pretendē uz pašvaldības civiliestādes vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu, iesniegumu iesniedz attiecīgās pašvaldības vadītājam. Personas, kuras pretendē uz pārējiem ierēdņu amatiem, iesniegumu iesniedz attiecīgās civiliestādes vadītājam. Pēc konkursa termiņa beigām Valsts civildienesta pārvaldes noteiktajā kārtībā valsts civiliestāde nosūta pretendentu dokumentus izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei.

Ierēdņa amata pretendents savam iesniegumam pievieno:

1) pretendenta aptaujas lapu;

2) izglītību apliecinošus dokumentus;

3) rakstveida apliecinājumu, ka uz viņu neattiecas šajā likumā minētie ierobežojumi;

4) apliecību par latviešu valodas eksāmena nokārtošanu atbilstoši augstākajai (trešajai) valsts valodas prasmes pakāpei, ja viņš nav beidzis latviešu mācībvalodas skolu (vidusskolu vai valsts akreditētu augstāko mācību iestādi).

Pretendents var iesniegt arī citus viņa personību un kvalifikāciju raksturojošus dokumentus.”

6. Izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Valsts civildienesta pārvalde reģistrē un pārbauda pretendentu iesniegtos dokumentus, kā arī to, vai pretendenti nav sodīti par tīšiem noziegumiem vai atbrīvoti no amata ar tiesas spriedumu krimināllietā, kā arī iepazīstina pretendentus ar valsts civildienesta ierēdņa kandidāta kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību un nosaka šī eksāmena dienu, kas nedrīkst būt vēlāk kā divus mēnešus pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.”

7. Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdus “ne mazāk kā divus, bet ne vairāk kā četrus” ar vārdiem “ne mazāk kā trīs, bet ne vairāk kā piecus”.

8. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

“Promesošu ierēdni (ierēdņa kandidātu) uz laiku var aizvietot cits ierēdnis (ierēdņa kandidāts).”

9. Izteikt 20.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ierēdņa (ierēdņa kandidāta) pienākums ir pildīt valsts civildienesta pienākumus virs nedēļas normālā darba laika, ja to prasa valsts civildienesta intereses un nav iespējams darbus veikt normālā darba laikā, bet ne vairāk kā četras stundas divās dienās pēc kārtas un 120 stundas gadā.”

10. Izteikt 24.pantu šādā redakcijā:

“Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) bez valsts civiliestādes vadītāja rakstveida piekrišanas nav atļauts veikt atalgojamus blakusdarbus, to skaitā mācībspēka zinātnisko vai radošo darbu izglītības un zinātnes iestādēs, turklāt šiem darbiem atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt divas piektdaļas no nedēļas normālā darba laika. Pēc valsts civiliestādes vadītāja pieprasījuma ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) jāsniedz rakstveidā ziņas par blakusdarbu veidu un apjomu.”

11. Papildināt 40.pantu ar jaunu otru daļu šādā redakcijā:

“Ierēdnim (ierēdņa kandidātam), kurš aiziet no valsts civiliestādes pēc paša vēlēšanās pirms apmaksātā mācību gada beigām, jāatmaksā, pamatojoties uz noslēgto līgumu starp ierēdni (ierēdņa kandidātu) un attiecīgās valsts civiliestādes vadītāju, valsts civiliestādei par mācību maksu saņemtā kompensācija.”

12. Izteikt 42.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ierēdnim (ierēdņa kandidātam) var piešķirt apmaksātu papildu atvaļinājumu par dienesta pienākumu veikšanu virs nedēļas normālā darba laika, par darbu īpašos apstākļos vai nakts laikā.”

13. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

“Ierēdnim (ierēdņa kandidātam), kas, nepārtraucot valsts civildienestu, sekmīgi mācās augstskolā, valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomprojekta (diplomdarba) aizstāvēšanai piešķir attiecīgās mācību iestādes noteikto mācību atvaļinājumu līdz 20 kalendārajām dienām, saglabājot mēneša algu.”

14. Izteikt 44.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) piekritis kandidēt attiecīgā līmeņa vēlēšanās, nedēļas laikā pēc vēlēšanu saraksta apstiprināšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā ierēdnim (ierēdņa kandidātam) par to rakstveidā jāziņo civiliestādes vadītājam un jāpieprasa bezalgas atvaļinājums:

1) Saeimas vēlēšanām — divi mēneši;

2) republikas pilsētas domes un rajona padomes vēlēšanām — mēnesis;

3) rajona pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanām — divas nedēļas.”

15. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) saglabā tiesības pretendēt uz vakantu ierēdņa amata vietu atbilstoši savai valsts civildienesta kvalifikācijai, ja pārtraukums nav ilgāks par trim gadiem, bet, ja šāds pārtraukums ir ilgāks par trim gadiem, — tikai pēc valsts civildienesta ierēdņa (ierēdņa kandidāta) kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas Valsts administrācijas skolā, ja viņš:

1) aiziet no valsts civildienesta pēc paša vēlēšanās;

2) tiek atbrīvots no dienesta sakarā ar valsts civiliestādes likvidāciju vai ierēdņu (ierēdņu kandidātu) skaita samazināšanu, ja nav iespējams viņu pārcelt citā amatā;

3) tiek atbrīvots no valsts civildienesta sakarā ar slimību, kuras dēļ viņš nav varējis pildīt dienesta pienākumus vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas.”

16.Papildināt 48.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ierēdnim (ierēdņa kandidātam), kurš tiek atbrīvots no amata sakarā ar iesaukšanu obligātajā valsts dienestā, pamatojoties uz likumu “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 19.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1995, 23.nr.) pēc dienesta termiņa izbeigšanās ir tiesības ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu amatu tajā pašā valsts civiliestādē vai citā, ja iestāde, no kuras ierēdnis (ierēdņa kandidāts) iesaukts, likvidēta. Izdienā ieskaita obligātā valsts dienestā pavadīto laiku.”

17. Izteikt 52.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Ierēdņa izdienas pakāpi paaugstina pēc pārbaudes, kuru veic valsts civiliestādes vadītājs Valsts civildienesta pārvaldes noteiktajā kārtībā ik pēc diviem gadiem. Pēc katras izdienas pakāpes piešķiršanas ierēdņa mēneša algu paaugstina saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.”

18. Izteikt 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kuru dienesta uzdevumu izpildei komandē ārpus pastāvīgās dienesta vietas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem dienas naudu, naudu ceļa un naktsmītnes izdevumu segšanai, un visu komandējuma laiku tam saglabājams amats un mēneša alga.”

19. Izteikt 54.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Civildienesta interesēs ierēdni (ierēdņa kandidātu) var pārcelt citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā tajā pašā valsts civiliestādē vai tajā pašā apdzīvotajā vietā uz citu valsts civiliestādi.”

20. Izteikt 56.pantu šādā redakcijā:

“Ierēdnim ar zemāku kvalifikācijas kategoriju un ierēdņa kandidātam var uzticēt pildīt augstākas kvalifikācijas kategorijas amatu un izmaksāt šim amatam atbilstošu atalgojumu. Šajā gadījumā ierēdnim (ierēdņa kandidātam) saglabājams iepriekšējais amats.”

21. Izteikt 60.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) tiek atlaists no valsts civildienesta:

a) pēc paša vēlēšanās;

b) sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, izņemot gadījumus, kad par attiecīgā ierēdņa (ierēdņa kandidāta) atstāšanu amatā ir valsts civiliestādes vadītāja rīkojums;

c) atlaišanu piemērojot kā disciplinārsodu;

d) sakarā ar neatbilstību šī likuma 6.panta prasībām;

e) sakarā ar neatbilstību ieņemamajam amatam, ko apstiprina Valsts civildienesta pārvalde pēc atestācijas rezultātiem;

f) sakarā ar šajā likumā 15.panta pirmajā daļā noteiktā valsts civildienesta ierēdņa kvalifikācijas eksāmena nenokārtošanu;

g) sakarā ar valsts civiliestādes likvidāciju vai ierēdņu (ierēdņu kandidātu) skaita samazināšanu un tad, ja Valsts civildienesta pārvalde līdz likvidācijas vai ierēdņu (ierēdņu kandidātu) skaita samazināšanas dienai ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nevar piedāvāt viņam atbilstošu amatu vai ja piedāvātie amati viņu neapmierina;

h) ja pārejošas darba nespējas dēļ (neieskaitot grūtniecību un dzemdību atvaļinājumu) nevar pildīt dienesta pienākumus vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas;

i) sakarā ar ievēlēšanu algotā amatā valsts vai pašvaldības iestādē;

j) sakarā ar nepatiesu ziņu sniegšanu nolūkā ietekmēt valsts civildienesta ierēdņa (ierēdņa kandidāta) kvalifikācijas eksāmena, atestācijas pārbaudes vai amata konkursa rezultātus;

k) sakarā ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru ierēdnis (ierēdņa kandidāts) tiek atzīts par vainīgu tīša nozieguma izdarīšanā;”.

22. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

“Ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) piemērojamas arī normas, kas ietvertas Latvijas Darba likumu kodeksa 1., 15., 40., 42., 61., 65., 68. un 71.pantā, 77.panta otrās daļas 1.punktā, 80., 83., 101., 114., 125. un 126.pantā, 129.panta pirmajā daļā, 130.panta pirmajā daļā, 132., 134., 147. un 168.pantā, 173.panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā, 177., 218., 219., 222. un 224.pantā, 229.panta pirmajā daļā, 246., 248., 249., 252. un 257.pantā.”

23. Izteikt Pārejas noteikumu 5.punkta trešo daļu šādā redakcijā:

“Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri ir ierēdņa amatā no 1994.gada 3.maija, pēc atestācijas nokārtošanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var atļaut pildīt valsts civildienesta pienākumus ierēdņa kandidāta statusā uz laiku, kas nevar būt ilgāks par trijiem gadiem no ierēdņa amatā iecelšanas dienas.”

24. Pārejas noteikumu 8.punktā:

24.1. izslēgt 2.apakšpunktā vārdus “Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā”;

24.2. izslēgt 3.apakšpunktā vārdus “Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs un”.

 

Par likumprojektu

Valsts civildienesta pārvalde ir izstrādājusi likuma projektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””.

Likums “Par valsts civildienestu” stājās spēkā 1994.gada 3.maijā. Šajā laikā ir noskaidrojies, ka vairākām likuma normām nepieciešami labojumi vai papildinājumi, jo ikdienas darbā redzams, ka atsevišķas normas ir grūti lietot praksē. Piemērojot vienu un to pašu likuma normu, ir iespējami dažādi, konceptuāli atšķirīgi risinājumi. Tādējādi ir radušās domstarpības par dažu konkrētu jautājumu risinājumiem, piemēram, konkursa kārtību, blakusdarbu veikšanas jautājumiem, dažādu ierobežojumu attiecināšanu uz konkrētiem ierēdņu kandidātiem. Turklāt pastāv vairākas normas, kuras viena ar otru ir pretrunā, piemēram, 16.pants un 34.pants; 20.pants un 42.pants.

Iesniegtie likuma “Par valsts civildienestu” grozījumi ir aktuāli, jo:

1. 6.panta 3.daļa ir pretrunā ar Starptautiskajām cilvēktiesību normām, kuras nosaka, ka persona ir nevainīga līdz brīdim, kad ar tiesas spriedumu ir atzīta tās vaina. Turklāt šī paša panta 1.daļas 5.punkts jau nosaka, ka uz ierēdņa amatu nevar pretendēt personas, kuras ir sodītas par tīšiem noziegumiem.

2. 7.panta 2.daļā vārdu “var” nepieciešams aizstāt ar vārdu “tiek” (tāpat kā šī panta 1.daļā), tā kā tas rada situāciju, kad uz vakantu ierēdņa amata vietu konkurss vispār netiek izsludināts. Tāpat nepieciešams precīzāk definēt iekšējā konkursa būtību — t.i., ka tas ir konkurss starp ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem).

3. 8.pants esošajā redakcijā paredz, ka Valsts civildienesta pārvaldei ir jāpieņem dokumenti no visiem pretendentiem uz vakantajām ierēdņu amatu vietām. Ne tehniski, ne finansiāli to nav iespējams izdarīt. Tāpēc visus dokumentus par pretendentu vienkāršāk ir iesniegt attiecīgajā civiliestādē, kura pēc tam nepieciešamās ziņas par katru pretendentu nosūta uz Valsts civildienesta pārvaldi.

4. Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu Valsts civildienesta pārvaldei nav tiesību un iespēju pārbaudīt, vai personai nav likumā noteiktā kārtībā ierobežota rīcībspēja, kā tas pašlaik paredzēts likuma “Par valsts civildienestu” 9.pantā.

5. Likuma “Par valsts civildienestu” 16.pants pašlaik ir pretrunā ar 34.pantu, kurā ir noteikts, ka ierēdnim (ierēdņa kandidātam) var piešķirt atvaļinājumu bērna kopšanai, līdz bērns sasniedz gada vecumu. Tas nozīmē, ka attiecīgais ierēdnis (ierēdņa kandidāts) savus dienesta pienākumus nevarēs pildīt apmēram 14 mēnešus, bet cits ierēdnis (ierēdņa kandidāts) saskaņā ar 16.pantu var aizvietot promesošo ierēdni (ierēdņa kandidātu) tikai sešus mēnešus. Tāpat nav iespējams likumīgi aizvietot ierēdni (ierēdņa kandidātu), kurš ir nosūtīts komandējumā vai mācībās uz laiku, kas ir ilgāks par sešiem mēnešiem. Tādēļ ir izslēgts termiņa ierobežojums, cik ilgi var aizvietot promesošu ierēdni (ierēdņa kandidātu).

6. Likuma “Par valsts civildienestu” 20.panta 2.daļā izslēgti vārdi “un ja šādam darbam ir gadījuma raksturs”, jo tie ir pretrunā ar 42.pantā noteikto normu, ka ierēdnim (ierēdņa kandidātam) var piešķirt papildu atvaļinājumu par darbu virs nedēļas normālā darba laika, ja tam nav gadījuma raksturs.

7. 24.pants saskaņots ar “Korupcijas novēršanas likumu”.

8. 40.pants papildināts ar jaunu 2.daļu, kurā tiek paredzēts, ka ierēdnim (ierēdņa kandidātam), kurš aiziet no valsts civiliestādes pēc paša vēlēšanās pirms apmaksātā mācību gada beigām, jāatmaksā, pamatojoties uz noslēgto līgumu starp ierēdni (ierēdņa kandidātu) un attiecīgās valsts civiliestādes vadītāju, valsts civiliestādei par mācību maksu saņemto kompensāciju.

9. 42.panta 4.daļa papildināta ar tekstu “par darbu īpašos apstākļos vai nakts laikā”. Šie nosacījumi nepieciešami, lai varētu piešķirt papildu atvaļinājumu Valsts ieņēmumu dienesta, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), kuriem ir specifiski darba apstākļi un darba laiks.

10. 43.panta 2.daļa papildināta ar tekstu “attiecīgās mācību iestādes noteikto” un precizēts mācību atvaļinājuma ilgums” līdz 20 kalendārajām dienām”.

11. 44.panta 2.daļa papildināta ar tekstu “nedēļas laikā pēc vēlēšanu saraksta apstiprināšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā ierēdnim (ierēdņa kandidātam) par to rakstveidā jāziņo civiliestādes vadītājam un jāpieprasa bezalgas atvaļinājums”.

Šie nosacījumi nepieciešami, lai nākotnē nerastos līdzīgas problēmas tām, kas radās pirmsvēlēšanu laikā, kad civiliestādes vadītājs tikai no publikācijām laikrakstā uzzina, ka viņam padotais ierēdnis (ierēdņa kandidāts) ir iekļauts kādā vēlēšanu sarakstā. Tāpat būtu stingri jānosaka, ka pirmsvēlēšanu laikā šim ierēdnim (ierēdņa kandidātam) ir jāņem bezalgas atvaļinājums, lai viņš neizmantotu dienesta telefonu un citus sakarus, kā arī savu darba laiku priekšvēlēšanu kampaņas organizēšanā un ar priekšvēlēšanu cīņu saistīto jautājumu risināšanā.

12. 47.pantā izslēgti vārdi “līdz pieciem gadiem”, jo jebkurā gadījumā, ja pārtraukums ir ilgāks par trim gadiem, ierēdnis valsts civildienestā var atgriezties tikai pēc ierēdņa kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas.

13. 48.pants papildināts ar jaunu daļu, lai noteiktu garantijas tiem ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), kas tiek iesaukti obligātajā valsts dienestā.

14. 52.panta 3.daļa izmainīta, lai nošķirtu kvalifikācijas kategorijas jēdzienu no ierēdņa izdienas pakāpes jēdziena.

Saglabājot esošo formulējumu, jaunajiem ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) tiek liegta iespēja sekmīgi virzīties pa karjeras kāpnēm, kā arī tas var radīt situāciju, ka augstākos ierēdņu amatus varēs ieņemt tikai ierēdņi jau tuvu pensijas vecumam.

15. 53.panta 1.daļa izmainīta, jo ir jānosaka, ka ierēdnim (ierēdņa kandidātam), kas tiek komandēts ārpus pastāvīgās dienesta vietas, visu komandējuma laiku saglabājas viņa amats un mēneša alga. Čpaši aktuāli tas ir gadījumos, kad ierēdnis (ierēdņa kandidāts) tiek nosūtīts komandējumā uz ilgu laiku.

16. 54.panta 1.daļa aiz vārdiem “tajā pašā apdzīvotajā vietā” papildināta ar vārdiem “uz citu valsts civiliestādi”, jo nepieciešams precizēt šī panta daļas formulējumu. Pašlaik šis pants tiek piemērots tikai atsevišķos gadījumos, jo neskaidrā formulējuma dēļ civiliestāžu vadītāji izvairās pārcelt ierēdni (ierēdņa kandidātu) no vienas civiliestādes uz citu.

17. 56.pantā izslēgti vārdi “reizi divos gados uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem”, jo var rasties un ir jau radušās situācijas, ka vietnieks nevar regulāri aizvietot savu priekšnieku viņa prombūtnes laikā. Šis pants papildināts ar teikumu “Šajā gadījumā ierēdnim (ierēdņa kandidātam) saglabājams iepriekšējais amats” ar nolūku radīt stingrāku ierēdņa (ierēdņa kandidāta) tiesību aizsardzību.

18. 60.panta 1.daļas apakšpunkti a, b, c, d, e, f, g, h, i un j redakcionāli precizēti, kā arī ieviests jauns apakšpunkts: k— atbrīvošana sakarā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru ierēdnis (ierēdņa kandidāts) tiek atzīts par vainīgu tīša nozieguma izdarīšanā, pamatojoties uz 58.pantu.

19. 64.pants papildināts ar Latvijas Darba likumu kodeksa 77.panta 1.daļas 1.punktu, jo pašreiz likumā nav noteikta atvaļinājumu pārnešana gadījumā, ja ierēdnis (ierēdņa kandidāts) atvaļinājuma laikā saslimst. Izslēgts 247.pants, jo zaudējis spēku 1995.gada 23.februārī.

20. Pārejas noteikumu 5.punkta 3.daļā vārdi “diviem gadiem” aizstāti ar vārdiem “trijiem gadiem” un precizēts likuma “Par valsts civildienestu” spēkā stāšanās laiks — 1994.gada 3.maijs. Papildināts ar tekstu “no ierēdņa amatā iecelšanas dienas”.

Atsauksmes ir saņemtas no Aizsardzības ministrijas (05.10.95., nr.01—1905), Ārlietu ministrijas (04.10.95., nr.52/245—5933), Ekonomikas ministrijas (02.10.95., nr.26–05–74), Finansu ministrijas (04.10.95., nr.01–4–0/384), Iekšlietu ministrijas (10.10.95., nr.1/1565), Izglītības un zinātnes ministrijas (02.10.95., nr.1–3–1277), Labklājības ministrijas (12.10.95., nr.2/17–2370), Tieslietu ministrijas (09.10.95., nr.1–9.1/1081), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (09.10.95., nr.5.1.–07–3269), Zemkopības ministrijas (10.10.95., nr.9–1571, Valsts meža dienesta (16.10.95., nr.01–36–55).

Projektā izdarītas šādas izmaiņas:

1) 7.pants pārstrādāts un papildināts ar jaunu 3.daļu, ņemot vērā Labklājības ministrijas un Finansu ministrijas priekšlikumus un iebildes;

2) 8.pants pārstrādāts, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Meža dienesta priekšlikumus un iebildes;

3) 9.pantā pēc Labklājības ministrijas ieteikuma vārds “reģistrēšanas” aizstāts ar vārdu “iesniegšanas”;

4) 16.pantā pēc Tieslietu ministrijas ieteikuma izslēgts vārds “tikai”. Nav apstiprināts Labklājības ministrijas ieteikums, ka ierēdņa (ierēdņa kandidāta) amata pienākumus uz laiku var pildīt arī uz darba līguma pamata pieņemts darbinieks, jo tādā gadījumā var rasties situācija, ka ierēdņa (ierēdņa kandidātu) darbu vadīs uz darba līguma pamata pieņemts darbinieks; tas nebūtu pieļaujams;

5) 20.panta 2.daļa papildināta, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Meža dienesta priekšlikumus un iebildes, nosakot maksimālo virsstundu skaitu;

6) 24.pants pārstrādāts, ņemot vērā Finansu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Meža dienesta priekšlikumus un iebildes, saskaņojot to ar “Korupcijas novēršanas likumu”;

7) 40.pants papildināts ar jaunu 2.daļu, ņemot vērā Finansu ministrijas ieteikumu;

8) 42.pantā pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma norādīts, ka papildu atvaļinājums tiek apmaksāts. Nav apstiprināts Labklājības ministrijas ieteikums, ka lietderīgāk ir papildināt likuma 64.pantu — attiecinot uz valsts civildienesta attiecībām Latvijas Darba likumu kodeksa 78.pantu;

9) 43.pants papildināts, ņemot vērā Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas priekšlikumus un iebildes, nosakot, ka mācību atvaļinājums piešķirams līdz 20 kalendārajām dienām;

10) 44.panta 2.daļa pārstrādāta, ņemot vērā Labklājības ministrijas priekšlikumus un iebildes, ka ierēdnim (ierēdņa kandidātam) ir jāpieprasa bezalgas atvaļinājums. Nav pieņemta Ārlietu ministrijas iebilde, ka bezalgas atvaļinājumu var piešķirt;

11) 47.pants pārstrādāts, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas, Finansu ministrijas un Meža dienesta priekšlikumus un iebildes;

12) 48.pants pārstrādāts, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas, Finansu ministrijas un Labklājības ministrijas priekšlikumus un iebildes;

13) 52.pantā, ņemot vērā Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas ieteikumus, noteikts, ka ierēdņa mēneša algu paaugstina saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem;

14) 53.pants pārstrādāts, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumus un iebildes;

15) 54.pantā nav apstiprināts Zemkopības ministrijas priekšlikums, ka pārcelšanas gadījumā nepieciešama ierēdņa (ierēdņa kandidāta) piekrišana;

16) 56.pantā ņemts vērā Finansu ministrijas priekšlikums, ka vārdus “attiecīgu atalgojumu” aizstāt ar vārdiem “šim amatam atbilstošu atalgojumu” un vārdus “amata vieta” — ar vārdiem “amats”;

17) 60.panta 1.daļas 1.punkts pārstrādāts, ņemot vērā Aizsardzības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Meža dienesta priekšlikumus un iebildes;

18) 64.pants, ņemot vērā Finansu ministrijas priekšlikumu, papildināts ar jaunu Latvijas Darba likumu kodeksa 77.panta 1.daļas 1.punktu.

Vienlaicīgi Ministru kabineta Valsts un sociālo lietu komitejā tiek iesniegts Ministru kabineta instrukcijas projekts “Grozījumi 1995.gada 20.jūnija Ministru kabineta instrukcijā nr.16 “Instrukcija par valsts civildienesta ierēdņu amatu pretendentu konkursa izsludināšanu, sagatavošanu un rezultātu paziņošanu””.

 

Dokuments nr.439

 

Par grozījumiem zinātniskās darbības likumā

 

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija saskaņā ar 1996. gada 21. februāra lēmumu lūdz iekļaut Saeimas plenārsēdē izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””.

Minētais likumprojekts izstrādāts pēc Latvijas Zinhātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes iniciatīvas un ir saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju. Likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā atbalsta Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, bet neatbalsta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas

1996. gada 22. februārī priekšsēdētājs Dz.Ābiķis

 

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””

Izdarīt 1992. gada 10. novembra likumā “Par zinātnisko darbību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs) šādus grozījumus:

1. Svītrot 21. panta ceturto daļu.

2. Izteikt 23. pantu šādā redakcijā:

“Latvijas Zinātņu akadēmija ir autonoma valsts subsidēta bezpeļņas zinātniskā institūcija, kura sastāv no ievēlētiem Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem. Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas saskaņā ar tās statūtiem un Hartu. Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartu apstiprina Saeima. Valsts ar Ministru kabineta lēmumu var deleģēt Latvijas Zinātņu akadēmijai īpašas funkcijas vai pilnvaras zinātnes jomā.”

 

Dokuments nr.441

 

Par likumprojektu

“Grozījums likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””

 

Ierosinām izdarīt likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995., 10.nr.) šādu grozījumu:

izteikt 3. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Kā personu apliecinošu dokumentu šā likuma subjektam izsniedz Latvijas Republikas pasi ar atzīmi, ka pases saņēmējs ir nepilsonis.”

Saeimas deputāti: V.Kalnbērzs, J.Urbanovičs, V.Dozorcevs,

1996. gada 21. februārī J.Jurkāns, L.Kuprijanova

 

Par likumprojektu

Ierosinātais grozījums likumā ir nepieciešams, lai pēc iespējas unificētu Latvijas iedzīvotāju — pilsoņu un nepilsoņu — personas apliecinošus dokumentus. Pēc ārējās formas divu vai vairāku veidu dokumentu izsniegšana Latvijas iedzīvotājiem — pilsoņiem un nepilsoņiem — nereti pēdējiem rada un var radīt arī nākotnē pārvietošanās grūtības ārvalstīs. Atšķirības pilsonības jautājumā tiek fiksētas ar ierakstu attiecīgajā pases iedaļā, un ir iespējams izmantot vienas un tās pašas Latvijas Republikas pases blankas abu iedzīvotāju grupu personas apliecinošiem dokumentiem.

Ierosinātais likuma grozījums ļautu arī ietaupīt valsts līdzekļus, kas nepieciešami divu atšķirīgu veidu dokumentu izgatavošanai.

 

Dokuments nr.442

 

Par grozījumiem ārvalstu noguldījumu likumā

 

Nosūtām izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”” (pieņemts 05.11.1991.g.).

Ievērojot, ka Latvijas Republikā spēkā esošie tiesiskie akti nodrošina pilnīgu kon-troli pār narkotisko zāļu apgrozījumu neatkarīgi no uzņēmuma kapitāla piederības, iz-strādātās izmaiņas veicinās uzņēmējdarbību šajā jomā, nekaitējot Latvijas valsts drošībai.

Deputāti: V.Nagobads, A.Rubins, J.Celmiņš, A.Požarnovs, V.Kalnbērzs

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā

“Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā””

Izteikt likuma “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” 3. panta 1. daļas 2. apakšpunktu šādā redakcijā:

— “narkotiku izgatavošanā”, svītrojot vārdus “un realizēšanā”.

 

Dokuments nr.455

Par Starptautisko sieviešu dienu kā svētku dienu Latvijā

Likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedzam Saeimā likumprojektu “Grozījumi LR likumā “Par svētku un atceres dienām”.”

Saeimas deputāti: M.Lujāns, A.Bartaševičs, J.Rāzna,
1996.gada 26.februārī R.Leitena, G.Valdmanis

Likumprojekts par grozījumiem likumā “Par svētku un atceres dienām”

Papildināt LR likumu “Par svētku un atceres dienām” 1.pantā pēc vārdiem “1.janvāri — Jaungada dienu” ar vārdiem:

“8.martu — Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu.”