Ministru atbildes

Dokuments nr.398a

Par cilvēka iztikas minimumu Latvijā

Labklājības ministrija, atbildot uz Saeimas deputātu jautājumiem par iztikas minimumu, informē par sekojošo:

1. Iztikas minimuma noteikšana ir saistīta ar reālajām iespējām vienlaicīgi paaugstināt izmaksas, kurām saskaņā ar tiesību aktiem to ņem par pamatu:

— no budžeta finansējamo iestāžu darbinieku minimālo darba samaksu (saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa 83. un 84.pantu);

— pašvaldību pabalstus maznodrošinātajiem un dzīvokļu pabalstus, kas saskaņā ar Ministru kabineta ieteikumiem tiek noteikti, ņemot par pamatu iztikas minimumu.

Labklājības ministrijas aprēķinātais iztikas minimums 1995.gada decembra cenās ir Ls 48,35. Nosakot jaunu iztikas minimumu, celsies pieprasījums pēc finansējuma pabalstu izmaksām apmēram par 25 procentiem. Tādēļ iztikas minimuma paaugstināšanai jābūt saistītai ar budžeta stabilizāciju.

2. Pašlaik spēkā ir 1994.gada 19.aprīlī ar Ministru kabineta noteikumiem nr.89 noteiktais iztikas minimums — Ls 38,23 — vidēji uz vienu valsts iedzīvotāju.

3. Labklājības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu par minimālās mēnešalgas paaugstināšanu uz Ls 38, kas atbilst pašlaik spēkā esošajam iztikas minimumam.

4. Likumā “Par valsts pensijām” nav ietverta norma par pensiju indeksāciju atbilstoši iztikas minimumam, taču saskaņā ar šī paša likuma Pārejas noteikumu 15.pantu līdz 2000.gadam valsts pensijas ir pārskatāmas ik pēc pusgada, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu.

1996.gada 25.februārī Labklājības ministrs V.Makarovs

Dokuments nr.407a

Par akcīzes nodokli no spirta izstrādājumiem

Atbildot uz jūsu 1996.gada 26.janvāra pieprasījumu nr.1092, paskaidrojam, ka saskaņā ar 1994.gada 24.marta Saeimas pieņemtā “Likuma par budžetu un finansu vadību” 4.pantu “saimnieciskais gads sākas 1.janvārī un beidzas 31.decembrī”. Šī paša likuma 9.panta 5.punkts nosaka, ka “visas apropriācijas zaudē spēku saimnieciskā gada beigās, izņemot gadījumu, kad likumā ir paredzēta ilgtermiņa apropriācija”. 1996.gada 15.februārī Saeimas pieņemtajā likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam” paredzēts, ka “tā darbība ir attiecināma uz visu saimniecisko gadu”.

Ņemot vērā augstākminēto, Labklājības ministrijai 50% no ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par spirta, liķiera un degvīna izstrādājumiem, šampanieti, dzirkstošajiem, sausajiem un stiprinātajiem vīniem par 1996.gada janvāri nepienākas.

Ievērojot to, ka Labklājības ministrijai 1996.gadā bija nepieciešams papildu finansējums, 26.februārī veselības aizsardzības vajadzībām papildus tika atvērti pamatbudžeta asignējumi — Ls 400 000 apmērā (ieskaitot arī nepārskaitīto akcīzes nodokļa 1995.gada atlikumu Ls 71 900, izdevumu saraksts nr.010681).

Vienlaicīgi informējam, ka 1995.gadā izveidotā speciālā veselības aizsardzības budžeta neizlietotais atlikums uz 1996.gada 1.februāri bija Ls 152 645.

1996.gada 28.februārī Finansu ministrs A.Kreituss

Dokuments nr.426a

Par lauku zinātnisko iestāžu turpmāko likteni

Ņoti cienījamie deputāti!

Esmu gandarīts par jūsu ieinteresētību lauku zinātnisko iestāžu turpmākajā liktenī.

Uz deputātu P.Putniņa, E.Grinovska, K.Druvas, M.Vītola un A.Rugātes iesniegtajiem jautājumiem paskaidroju, ka privatizējamo uzņēmumu sarakstā bija iekļauti 52 specializētie valsts lauksaimniecības uzņēmumi. Ir panākta vienošanās ar Ministru prezidentu A.Šķēles k–gu par to, ka Zemkopības ministrija šo uzņēmumu sarakstu detalizēti izskatīs. Ir izveidotas 5 darba komisijas, lai izvērtētu katras selekcijas stacijas un izmēģinājumu saimniecības zinātnisko un saimniecisko nozīmi Latvijas lauksaimniecībā, tām nepieciešamās zemes platības un valstiskās funkcijas.

Lūdzu atļauju iesniegt informāciju par jums interesējošiem jautājumiem pēc š.g. 15.marta, kad izveidotās komisijas būs sagatavojušas slēdzienus.

Zemkopības ministrs,
1996.gada 28.februārī Ministru prezidenta biedrs A.Kauls

Zemkopības ministrijas specializētie lauksaimniecības uzņēmumi:

1. Valsts Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacija;

2. Valsts lopkopības mehanizācijas zinātnes un tehnikas centrs VSKB “Rāmava”;

3. Valsts Dobeles dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija;

4. Latvijas valsts zemkopības zinātniskās pētniecības institūts “Agra”;

5. Latvijas valsts lopkopības un veterinārijas zinātniskās pētniecības institūts “Sigra”;

6. Valsts Dobeles augļkopības izmēģinājumu saimniecība;

7. Latvijas valsts šķirnes dzīvnieku sagādes apvienība;

8. Valsts akciju sabiedrība “Kurzemes valsts ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija”;

9. valsts akciju sabiedrība “Latgales valsts ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija”;

10. valsts akciju sabiedrība “Siguldas valsts ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija”;

11. Valsts Stendes selekcijas un izmēģinājumu stacija;

12. valsts lopkopības izmēģinājumu stacija “Aiviekste”;

13. valsts mācību un pētījumu saimniecība “Pēterlauki”;

14. Valsts Valmieras starprajonu linu sēklkopības stacija;

15. Valsts Preiļu starprajonu linu sēklkopības stacija;

16. Valsts Viļānu starprajonu linu sēklkopības stacija;

17. valsts uzņēmums “Rēzeknes rajona valsts apgādes bāze”;

18. valsts saimniecība “Grobiņa”;

19. valsts saimniecība “Madona”;

20. valsts saimniecība “Gauja”;

21. valsts zinātniskās ražošanas uzņēmums “Ražība”;

22. valsts akciju sabiedrība “Latvijas zoovetapgāde”;

23. valsts vaislas buļļu audzētava “Beites”;

24. Valsts Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija;

25. Valsts Viļānu selekcijas un izmēģinājumu stacija;

26. valsts lopkopības izmēģinājumu stacija “Lielplatone”;

27. valsts lopkopības izmēģinājumu stacija “Latgale”;

28. valsts lopkopības izmēģinājumu stacija “Jaunpils”;

29. valsts zinātniskās pētniecības agrofirma “Krimulda”;

30. valsts zinātniskās pētniecības saimniecība “Sigulda”;

31. valsts uzņēmums “Latvijas agroķīmija”;

32. Valsts Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacija;

33. valsts uzņēmums “Latvijas zivju rūpniecības inženieru centrs “Liedags””;

34. valsts uzņēmums “Zivju audzētava “Tome””;

35. valsts uzņēmums “Zvju audzētava “Pelči””;

36. valsts zivsaimniecība “Nagļi”;

37. valsts uzņēmums “Zivju audzētava “Dole””;

38. valsts uzņēmums “Zivju audzētava “Sērene””;

39. valsts uzņēmums “Zivju audzētava “Brasla””;

40. valsts uzņēmums “Zivju audzētava “Kārļi””;

41. valsts uzņēmums “Zivju audzētava “Salaca””;

42. valsts uzņēmums “Zivju audzētava “Ķegums””;

43. valsts uzņēmums “Latvijas zivsaimniecības pētniecības institūts”;

44. Latvijas valsts augu aizsardzības centrs;

45. valsts zinātniskās pētniecības institūts “Lauksaimniecības polimēri un ūdenssaimniecība”;

46. Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūts;

47. projektēšanas un informācijas valsts uzņēmums “Meliorprojekts”.

Dokuments nr. 428a

Par kompensācijām invalīdu pārvadāšanai

Atbildot uz Latvijas Republikas Saeimas Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības, Latgales Demokrātiskās partijas frakcijas deputātu iesniegto jautājumu — 6. Saeimas sēdē izskatāmo dokumentu nr. 428 informēju, ka:

1. 1995. gadā par invalīdu bezmaksas pārvadāšanu plānotie līdzekļi papildus apstiprinātajam budžetam 1996. gadā diemžēl netiks pārskaitīti. 1996. gada budžets paredzēts 1995. gada budžeta apjomā.

2. Sākotnējais sociālai nodrošināšanai paredzētais 1995. gada budžets — Ls 9124976 tika precizēts uz Ls 8425292 (samazinājuma virzienā par 7,7% — uz 92,3% no sākotnējā).

1995. gadu noslēdzot, atvērtie kredīti sastādīja Ls 7208813 (samazinājuma virzienā par 14,4% — uz 85,6% no precizētā budžeta vai uz 79% no sākotnēji paredzētajiem līdzekļiem) — par Ls 1,92 miljoniem mazāk, nekā sākotnēji apstiprināts.

Tā kā kredīti netika atvērti pilnā apjomā, Labklājības ministrija nevarēja piemērot vienādu samazinājumu visās pozīcijās un pieļaut tiesību aktos noteikto garantiju apmēra samazināšanu konkrētu pabalstu saņēmējiem, kā:

— pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu;

— pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās;

— īres un komunālo maksājumu, kā arī transporta izdevumu kompensācija Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajām personām (minēto pabalstu apmēri noteikti konkrētos tiesību aktos). Bija nepieciešams nodrošināt arī pilnā valsts aprūpē esošo personu eksistenci.

Labklājības ministrija, izprotot pasažieru pārvadātāju situāciju, pieprasīja iztrūkstošos budžeta līdzekļus. Saeima nobalsoja pret šādu priekšlikumu.

3. Sekmīgi pildoties budžeta ieņēmumu daļai un precīzi aprēķinot pārvadātājiem radušos faktiskos zaudējumus, var izskatīt jautājumu par līdzekļu paredzēšanu faktisko izdevumu apmērā, taču vienlaikus apsverot alternatīvu — pabalstu izmaksu konkrētam invalīdam, ievērojot braucienu mērķtiecību un biežumu.

4. 1996. gada pirmajos 2 mēnešos Satiksmes ministrija no Labklājības ministrijas saņēmusi 1/12 daļu no Ls 533000 ik mēnesi. Situāciju uzlabo jauna budžeta klasifikācija — atbilstoši valdības funkcijām paredzēta atsevišķa budžeta pozīcija Satiksmes ministrijai pārskaitāmajiem līdzekļiem.

1996. gada 27. februārī Labklājības ministrs V. Makarovs

Dokuments nr. 428b

Par kompensācijām invalīdu pārvadāšanai

Finansu ministrija izskatīja frakcijas deputātu vēstuli jautājumā par kompensācijām invalīdu bezmaksas pārvadāšanai un paskaidro tālāk minēto.

Ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensēšanai Labklājības ministrijai 1995. gada valsts pamatbudžetā bija paredzēta mērķdotācija 533600 latu apmērā. Ievērojot, ka 1995. gada budžets bija sastādīts ar deficītu, minētā kompensācijas summa bija maksimāli iespējamā, kuru varēja paredzēt šim mērķim. Vienlaicīgi atzīmējam, ka šī kompensācijas summa netika samazināta arī precizētajā valsts budžetā, kaut gan citi pamatbudžeta izdevumi tika ievērojami samazināti.

Ņemot vērā valsts budžeta krīzi un to, ka saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 1995. gadam” pārejas noteikumu 1. punktu Finansu ministrijai ir tiesības finansēt budžeta iestādes un pasākumus proporcionāli valsts budžeta ieņēmumiem, Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamentam sociālās nodrošināšanas iestāžu un pasākumu finansēšanai (tajā skaitā arī transporta kompensācijām) tika atvērti kredīti kopumā 7208818 latu apmērā, kas ir 92,2% no precizētā plāna. Šo līdzekļu sadale pa iestādēm un pasākumiem ir Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta kompetencē, bet šo līdzekļu sadale pa transporta organizācijām — Satiksmes ministrijas kompetencē.

Pēc Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta informācijas 1995. gadā ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensēšanai Satiksmes ministrijai piešķirts 404341 lats, kas ir 75,8% no gada plāna.

Informāciju par to, kāpēc pie kopējā finansējuma 92,2% Satiksmes ministrijai tika piešķirti līdzekļi 75,8% apjomā, kā arī to, kāda ir šo līdzekļu sadales kārtība, var sniegt Labklājības ministrija.

Ņemot vērā to, ka budžeta apropriācija darbojas uz vienu saimniecisko gadu, bet 1995. budžeta gads ir noslēdzies, Finansu ministrija nevar transporta organizācijām papildus kompensēt izdevumus, kas bija 1995. gadā saistīti ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu.

1996. gada valsts pamatbudžetā dotācija ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensēšanai paredzēta 1995. gada dotācijas apjomā — 533600 latu. 1996. gada valsts budžets tika pamatā veidots uz 1995. gada precizētā budžeta bāzes, palielinot izdevumus galvenokārt pensijām, pabalstiem, darba algai. Ministriju prasības 1996. gadam ievērojami pārsniedza valsts budžeta reālās iespējas, tāpēc tās nebija iespējams apmierināt, tajā skaitā arī pieprasījumu pēc transporta izdevumu kompensācijām. Līdz ar to palielināt izdevumus šīm kompensācijām var tikai uz citu izdevumu samazināšanas rēķina, bet šāds lēmums apspriežot budžetu Saeimā, netika pieņemts.

Tā kā 1996. gadā saskaņā ar jauno valdības funkciju klasifikāciju kredīts šiem izdevumiem tiek atvērts atsevišķi no citiem sociālās nodrošināšanas izdevumiem, ir izslēgta iespēja, ka Valsts kases asignējumu Labklājības ministrija varētu izmantot citu likumīgu izdevumu segšanai. Informējam, ka š. g. divos mēnešos kredīts atvērts 2/12 daļu apmērā (88932 lati) un tāds pats kredīta apmērs paredzēts arī martam.

Finansu ministrs A.G. Kreituss

Dokuments nr. 438b

Par sertifikātu veidlapu pasūtījuma izmaksām

Atbildot uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu grupas vēstuli, informēju, ka Praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru, laborantu sertifikācijas padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 4. jūlija noteikumiem nr. 190 “Noteikumi par praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru un laborantu sertifikāciju” un 1995. gada 3. novembra Labklājības ministrijas rīkojumu nr. 306 “Par Praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru, laborantu sertifikācijas padomi” un:

1. Ir pasūtīts 10 000 sertifikātu veidlapu.

2. 10 000 sertifikātu izgatavošanas izmaksa ir Ls 1926,94 (summā ietverts PVN 18%). 1 sertifikāta izmaksa ir Ls 0,19.

3. Pasūtījums tipogrāfijai tika apmaksāts no Labklājības ministrijas speciālo līdzekļu konta.

4. Līgumu par sertifikātu izgatavošanu noslēdza Praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru, laborantu sertifikācijas padomes priekšsēdētāja saskaņā ar 1995. gada 4. jūlija Ministru kabineta noteikumiem nr. 190 “Noteikumi par praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru, laborantu sertifikāciju” 8.5. punktu un 1995. gada 3. novembra Labklājības ministrijas rīkojumu nr. 306 “Praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru, laborantu sertifikācijas padomes nolikumu” 1.7.1. punktu.

5. Parakstu par maksājuma uzdevumu izdarīja Labklājības ministrijas valsts sekretāre.

6. Tā kā summa par sertifikātu veidlapu izgatavošanu nepārsniedz Ls 2000, konkurss netika pasludināts.

7. Konkurss nenotika 6. punktā minēto iemeslu dēļ.

8. Praktizēttiesīgu māsu, vecmāšu, feldšeru, laborantu sertifikācijas padome ir izveidota saskaņā ar MK 1995. gada 4. jūlija noteikumiem nr. 190, tā darbojas pie Labklājības ministrijas Veselības departamenta, tai nav juridiskas personas statusa, jo iestādi vai organizāciju ar juridiskas personas statusu var izveidot Ministru kabinets saskaņā ar 1994. gada 4. janvāra Ministru kabineta noteikumiem nr. 5 “Noteikumi par ministriju iekārtu”.

1996. gada 27. februārī Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs