Saeimas ziņas

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā

Otrdien, 27. februārī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti apsprieda likumprojektu “Latvijas Izglītības likums”. Tā kā ir liela sabiedrības interese par šo likumprojektu un arī 10 deputāti ir ierosinājuši pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu, komisija nolēma martā organizēt trīs seminārus par galvenajiem “Latvijas Izglītības likuma” jautājumu lokiem. Komisija izskatīja arī likumprojektu “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994. — 1996. gadā” un akceptēja tā izskatīšanu Saeimas sēdē 1. lasījumā. Izskatot likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, deputāti nolēma turpināt apspriest šo likumprojektu.

Trešdien, 28. februārī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti piedalījās divos semināros. Vispirms Izglītības un zinātnes ministrijā apsprieda jautājumu par situāciju izglītības iestādēs, kas sagatavo transporta darbiniekus. Pēc tam komisijas deputāti piedalījās Latvijas Noziedzības novēršanas nacionālās padomes Kriminoloģisko pētījumu centra organizētajā seminārā “Par bērnu tiesību aizsardzību un par nepilngadīgo noziedzības problēmām”.

Lauma Koļesņikova, Saeimas preses dienests

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā

Trešdien, 28. februārī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts civildienestu””. Deputāti neatbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu papildināt likumu “Par valsts civildienestu” ar jaunu pantu, kas paredz izmaiņas likuma 15. pantā. Tas nosaka, ka “persona var iegūt ierēdņa statusu tikai tad, ja tā pēc valsts civildienesta ierēdņa kandidāta kvalifikācijas eksāmena nokārtošanas ne mazāk kā divus, bet ne vairāk kā četrus gadus ir pildījusi ierēdņa amata pienākumus kā ierēdņa kandidāts”, un Juridiskā komisija ierosināja par gadu pagarināt abus šos termiņus. Tāpat komisija neatbalstīja Juridiskās komisijas priekšlikumu par civildienesta reformas secību, līdz ar to Pārejas noteikumu 8. punkts paredz, ka reformas otrā kārta Naturalizācijas pārvaldē un Valsts meža dienestā veicama līdz 1995. gada 31. decembrim, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamentā — līdz 1996. gada 1. aprīlim, bet Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā — līdz 1996. gada 31. decembrim, savukārt reformas trešā kārta Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs un pašvaldību iestādēs veicama līdz 1996. gada 31. decembrim.

Apspriežot grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, komisija konceptuāli vienojās, ka izdarāmas izmaiņas valsts pamatlikuma strīdīgākajā 81. pantā, kas paredz Ministru kabineta tiesības neatliekamas vajadzības gadījumā Saeimas sesiju starplaikā izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Deputāti ierosināja papildināt šo pantu, paredzot, ka šādi noteikumi nevar grozīt Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumu. Komisija atbalstīja deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu papildināt Satversmi ar astoto nodaļu. Priekšlikums paredz iekļaut Satversmē 89. pantu, kas noteic, ka katrā administratīvajā teritorijā ir vēlēta pašvaldība, kuras ievēlēšanas kārtību un kompetenci nosaka likums, un 90. pantu, saskaņā ar kuru katrai pašvaldībai tiek paredzēts pastāvīgs budžets.

Sēdes noslēgumā notika komisijas priekšsēdētāja vēlēšanas. Ar balsu vairākumu deputāti par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja LNNK un LZP frakcijas deputātu Jāni Kalviņu.

Irīna Korņiļjeva, Saeimas preses dienests

Nacionālās drošības komisijas sēdē

Trešdien, 28. februārī, Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdē deputāti izskatīja jautājumu par Nacionālo bruņoto spēku štāba izlūkošanas pārvaldes normatīvo dokumentu bāzes izveidošanu.

Kā informēja Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs, ziņojumu komisijai par NBS izlūkošanas pārvaldes normatīvo dokumentu bāzes izveidošanu sniedza aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš un Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Līgotnis. Komisijas sēdē deputāti turpināja apspriest Nacionālās drošības komisijas nolikuma projektu, un paredzams, ka nolikuma projekts tuvākajā laikā tiks iesniegts apstiprināšanai Saeimas Prezidijam.

Sociālo un darba lietu komisijā

Trešdien, 28.februārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti nolēma atbalstīt 1.lasījumam Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par īpašumu nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994. — 1996.gadā”. Likumprojektā minēta 21 Latvijas sabiedriskā organizācija — Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Bērnu fonds, Latvijas Invalīdu biedrība, Latvijas Kinematogrāfistu savienība, Latvijas Kultūras fonds, Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo savienība, Latvijas Komponistu savienība, Latvijas organizācija “Glābiet bērnus”, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Rēriha biedrība, Latvijas Rakstnieku savienība, sabiedriskā organizācija “Latvijas Sarkanais krusts”, Latvijas sporta biedrība “Daugava”, Latvijas sporta biedrība “Vārpa”, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Žurnālistu savienība, sabiedriskā organizācija “Maltas palīdzības dienests”, Rīgas Latviešu biedrība un sabiedriskā organizācija “Sorosa fonds — Latvija”, kuras tiks atbrīvotas no īpašuma nodokļa maksāšanas.

Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vienojās līdz 12.martam sagatavot priekšlikumus Tautas saskaņas partijas frakcijas izstrādātajam likumprojektam “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, precizējot Satversmē jautājumus par valsts palīdzību iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā.

Jānis Kudiņš, Saeimas preses dienests