Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr. 57

1996. gada 20. februārī

 Par papildus prasībām degvielas uzpildes stacijās izmantojamām elektroniskajām uzskaites sistēmām

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996. gada 23. janvāra noteikumiem nr. 28 “Par kārtību, kādā tiek izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu” un Ministru kabineta 1994. gada 14. jūnija noteikumu nr. 117 “Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un sistēmām” 4.2. punktu noteikt papildus prasības Latvijas Republikas teritorijā degvielas mazumtirdzniecībā izmantojamām elektroniskajām uzskaites sistēmām.

1. Degvielas uzpildes stacijām (iekārtām) jābūt aprīkotām ar elektroniskajām sistēmām, kuras vienlaikus nodrošina degvielas sūkņu darbību, pārdošanas operāciju reģistrāciju un uzskaiti un kases čeku izsniegšanu.

2. Apstiprināt metodiskos norādījumus par prasībām, kādām jāatbilst Latvijas Republikas teritorijā degvielas mazumtirdzniecībā izmantojamām elektroniskajām uzskaites sistēmām un kases kompjūtersistēmām (datorsistēmām).

3. Šis rīkojums stājas spēkā nākošajā dienā pēc tā publicēšanas “Latvijas Vēstnesī”.

Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks I. Griķis

Metodiskie norādījumi
par prasībām, kādām jāatbilst Latvijas Republikas teritorijā degvielas mazumtirdzniecībā izmantojamām elektroniskām kases sistēmām un kases kompjūtersistēmām (datorsistēmām)

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994. gada 14. jūnija noteikumu nr. 117 “Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un sistēmām” 4.2. punktu noteikt papildus prasības Latvijas Republikas teritorijā degvielas mazumtirdzniecībā izmantojamām elektroniskajām kases sistēmām un kases kompjūtersistēmām (datorsistēmām).

1. Vispārējās prasības

Prasībās lietotie termini.

Degviela: — šo prasību ietvaros visu veidu degviela, kura tiek realizēta degvielas uzpildes stacijās par skaidru naudu, uz kredītkartēm, debetkartēm, čekiem un taloniem.

Sistēma: — šo prasību ietvaros — elektroniskā kases sistēma vai kases kompjūtersistēma, visu maksājumu, t. sk. arī pievienotās vērtības nodokļa maksājumu, reģistrācijai un degvielas izsniegšanas procesa vadīšanai realizācijas sfērā.

DUS: — degvielas uzpildes stacija.

DUA: — degvielas uzpildes automāts, kurš darbojas sistēmā.

Ekspertīze: — sistēmas atbilstības pārbaude šīm prasībām.

Tehniskā pase: — katrai sistēmai apstiprinātas formas dokuments, kuru izdod licencēts servisa dienests.

Fiskālā atmiņa (Black Box): — sistēmas nedzēšamā elektroniskā atmiņa. Dzēst fiskālās atmiņas informāciju iespējams, tikai fiziski iznīcinot fiskālās atmiņas bloku.

Čeks: — šo prasību ietvaros dokuments, kurš apstiprina darījumu. Čeku drukā sistēmas drukāšanas ierīce (printeris). Čeks tiek izsniegts pircējam.

Kontrollente (audita lente): — papīra lente, uz kuras darījuma reģistrācijas brīdī sistēmas drukāšanas ierīce (printeris) drukā čeka dublikātu, bet X un Z atskaišu izdrukas laikā šo atskaišu dublikātus. Drukāšanas ierīcei jābūt aprīkotai ar kontrollentes uztvērējmehānismu.

“X” atskaite: — atskaites dokuments uz pārbaudes brīdi.

“Z” atskaite (dienas finansu atskaite): — dokuments, kuru izdrukā sistēmas drukāšanas ierīce uz čeka un kontrollentes katras darba dienas (maiņas) beigās vai pirms cenu nomaiņas un kurš satur visus šajās prasībās paredzētos rekvizītus. Katra “Z” atskaite tiek ielīmēta sistēmas darba uzskaites žurnālā.

Atskaite par periodu: — summārā finansu atskaite par pusmēnesi. Atskaites periodiskums 15 kalendārās dienas.

Fiskālā atskaite: — fiskālās atmiņas datu izdruka. Atskaites izdrukas periodiskums — viens mēnesis.

Sistēmas darba uzskaites žurnāls: — speciāls ar numurētām lapām, caurauklots un apzīmogots žurnāls, iereģistrēts nodokļu inspekcijā, kurā reģistrēta kases sistēma.

Sistēmas datu aizsardzība: — čekos, kontrollentēs (audita lentēs) un atskaitēs esošās informācijas precīza atbilstība pircējiem faktiski realizētās un sistēmās iereģistrētās degvielas un citu preču daudzumiem un cenām.

Servisa dienests: — licencēts tehniskais dienests, kurš veic sistēmas tehnisko apkalpošanu saskaņā ar sistēmas izgatavotāja un Valsts ieņēmumu dienesta prasībām.

2. Sistēmām izvirzītās obligātās prasības

2.1. Sistēmai, kura degvielas realizācijas sfērā veic maksājumu un pievienotās vērtības nodokļa reģistrāciju, jāatbilst šādām prasībām:

2.1.1. Konstruktīvi jāsastāv no viena vai vairākiem mezgliem, blokiem un DUA, kuri apvienoti sistēmā.

2.1.2. Sistēmas programmnodrošinājums var būt uzstādīts vienā vai vairākos funkcionālos blokos, bet sistēmu jāvada centralizēti, nodrošinot atskaišu datu atbilstību faktiskajai realizācijai.

2.1.3. Sistēmas lietotāja atsevišķie tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas vai sadzīves pakalpojumu punkti var būt aprīkoti ar atsevišķiem kases aparātiem. Šie punkti var būt aprīkoti ar kases termināliem, kuri ietilpst sistēmā. Kā kases aparāti, tā arī termināli izdod kases čekus autonomi.

2.1.4. Sistēmas konstrukcijai jānodrošina sistēmas datu aizsardzība.

2.1.5. Sistēmā jābūt diviem vai vairākiem displejiem, no kuriem vienam jābūt labi pārskatāmam kasierim — kasiera displejs, bet otram (pārējiem) jābūt labi pārskatāmiem degvielas un preču pircējiem vai pakalpojumu saņēmējiem — pircēju displeji. Naktī un diennakts tumšajā laikā displejiem jābūt labi izgaismotiem vai labi apgaismotiem.

2.1.6. Uz sistēmas pircējam labi pārskatāmā vietā jābūt uzlīmei ar šādu informāciju:

— sistēmas izgatavotāja un pārdevēja, kurš reģistrēts elektronisko kases aparātu un sistēmu pārdevēju reģistrā, nosaukums;

— sistēmas modeļa tirdzniecības nosaukums, numurs un/vai indekss;

— sistēmas identifikācijas kods, kuru reģistrācijas brīdī piešķir Valsts ieņēmumu dienests;

— servisa dienesta, kurš veic sistēmas tehnisko apkalpošanu, nosaukums, adrese, dispečera tālruņa numurs.

2.1.7. Sistēmai jābūt čeka un kontrollentes drukāšanas ierīcei ar kontrollentes uztvērējmehānismu.

2.1.8. Čekā, kuru izsniedz pircējam, jābūt šādai informācijai valsts valodā:

2.1.8.1. čeka virsrakstā:

— sistēmas īpašnieka nosaukumam, juridiskai adresei un nodokļu maksātāja kodam;

— DUS nosaukumam, adresei un tālruņa numuram;

— sistēmas identifikācijas numuram,

2.1.8.2. informācijā par darījumu:

— čeka kārtas numuram pieaugošā secībā;

— darījuma reģistrācijas datumam un laikam;

— degvielas uzpildes automāta numuram;

— pārdotās degvielas nosaukumam;

— pārdotās degvielas daudzumam;

— pārdotās degvielas vienības cenai;

— pirkuma vērtībai bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN);

— pievienotās vērtības nodokļa summai;

— kopējai summai;

— norēķinam saņemtās naudas summai;

— izdotās naudas summai,

2.1.8.3. informācija par pircēja firmas nosaukumu, pircēja adresi, pircēja nodokļu maksātāja kodu, kas čekā jāuzrāda pēc pircēja pieprasījuma. Par pirkumiem līdz Ls 50 šīs rindas var būt aizpildītas ar roku.

Analogai informācijai jābūt uzrādītai kases čekos arī par citu preču pirkumiem un saņemtajiem pakalpojumiem.

2.1.9. Sistēmā jābūt kontrollentei (audita lentei) un tās uztvērējmehānismam. Uz šīs lentes sistēmas printeris valsts valodā drukā čekus, visu veidu atskaišu kopijas, visas ziņas par novirzēm sistēmas darbā neatkarīgi no to iemesliem, kā arī informāciju par sistēmas programmnodrošinājuma nomaiņu vai modificēšanu, degvielas, preču, pakalpojumcu cenu nomaiņu, preču sortimenta palielināšanu (samazināšanu), kā arī degvielas krājuma papildināšanu. Kontrollente (audita lente) ir grāmatvedības dokuments. Kontrollentes glabāšanas laiks — 5 gadi.

2.1.9.1. Sistēmai strādājot, ciparu un burtu informācijai čekos un kontrollentē jābūt pilnīgi identiskai. Pieļaujama čeka virsrakstu neatkārtošanās kontrollentē. Kontrollentē nav atļauti jebkādi saīsinājumi un kodēšana, tai skaitā arī degvielas, preču vai pakalpojumu nosaukumu sākuma burtu veidā.

2.1.9.2. Sistēmai strādājot atskaišu izdrukas režīmā, “X” un “Z” atskaitēs čekos un kontrollentē jāizdrukā šķirti šāda informācija:

— atskaites kārtas numurs pieaugošā secībā;

— katra veida degvielas atlikums uz darba sākumu, atsevišķi pa cenām;

— atskaites periodā katra veida degvielas papildinājums litros, atsevišķi pa cenām;

— par realizēto degvielu, precēm, sniegtajiem pakalpojumiem saņemtā naudas kopsumma;

— skaidrā naudā realizētās degvielas daudzums latos un litros;

— par taloniem realizētās degvielas daudzums latos un litros;

— ar elektroniskajām, magnētiskajām kartēm apmaksātās realizētās degvielas daudzums latos un litros;

— ar čekiem apmaksātās realizētās degvielas daudzums latos un litros;

— katra veida degvielas atlikums litros uz atskaites izdrukas brīdi, atsevišķi pa cenām;

— kopējās dienas ieņēmumu summas sadalījums atkarībā no piemērotajām nodokļu likmēm;

— aprēķinātās pievienotās vērtības nodokļa summas sadalījums atkarībā no piemērotajām nodokļa likmēm;

— bezpreču operācijās saņemtā naudas summa (maiņas nauda);

— izņemtā naudas summa (inkasācija);

— par anulētajiem darījumiem atgrieztā naudas summa;

— fiskālās atmiņas rādītājs pieaugošā lielumā par degvielas realizāciju atsevišķi par katru norēķina veidu latos un litros;

— atskaites izdrukas datums un laiks;

— sistēmas identifikācijas kods;

— atzīme par sistēmas programmas izmaiņām atskaites periodā;

— ziņas par cenu izmaiņu;

— ziņas par preču sortimenta paplašināšanu vai sašaurināšanu.

2.1.9.3. Ja samaksa par degvielu, precēm, pakalpojumiem tiek saņemta ārvalstu valūtā, tad sistēmai pirkuma vērtība jākonvertē, bet “X” un “Z” atskaitēs jāuzrāda kopējais dienas ieņēmums un naudas atlikums latos un par katru valūtas veidu.

2.1.10. Sistēmā jābūt kontroles mehānismam, kurš automātiski bloķē degvielas izsniegšanu, ja izbeigusies čeku vai kontrollente.

2.1.10.1. Sistēmai jābūt nodrošinātai pret iespēju operatoram vai citam sistēmu apkalpojošam darbiniekam jebkādā veidā atslēgt čeka vai kontrollentes kontroles mehānismu.

2.1.10.2. Sistēmai jānodrošina DUA ieslēgšana un degvielas izsniegšana tikai no operatora pults ar vienlaicīgu darījuma reģistrāciju.

2.1.11. DUA vadības pultij konstruktīvi un funkcionāli jābūt apvienotai ar kases sistēmas klaviatūru, kā arī:

2.1.11.1. Funkcionāli jāapvieno DUA ieslēgšanas sistēma ar darījuma reģistrāciju kases sistēmā, kura nodrošina pirkuma reģistrāciju sistēmas čekā un kontrollente, un, izdrukājot “Z” atskaiti, informāciju par šo pirkumu ievada fiskālajā atmiņā.

2.1.11.2. Sistēmai automātiski jāaprēķina iepildīšanas doza pēc tam, kad operators ievadījis DUA numuru un saņemto naudas summu, vai jāaprēķina pirkuma vērtība pēc tam, kad operators ievadījis DUA numuru, degvielas cenu un daudzumu.

2.1.11.3. Jānodrošina DUA ieslēgšana un degvielas izsniegšana atbilstoši ievadītajai dozai.

2.1.11.4. Jāstrādā iepriekšējās apmaksas vai pēcmaksas režīmā. Gadījumā, ja sistēma strādā iepriekšējas apmaksas režīmā, kases sistēmai jānodrošina čeka izdruka naudas saņemšanas brīdī un atteikuma čeks uz atlikušo summu, ja pircējs uzdoto dozu izņemt nevar.

2.2. Sistēmas konstrukcijai jānodrošina automātiska visu DUA bloķēšana un degvielas izsniegšanas pārtraukšana, ja vadības sistēma izgājusi no ierindas vai tiek atslēgta, kā arī DUS vadības programmas nesankcionētas izmaiņas mēģinājuma gadījumā.

2.3. Sistēmai nedrīkst būt mācību režīma funkcijas.

3. Fiskālā atmiņa

3.1. Sistēmas fiskālās atmiņas blokam konstruktīvi jāatrodas aizzīmogotā sistēmas operāciju blokā. Fiskālās atmiņas bloka jeb fiskālās atmiņas nesēja noņemšanu pēc Valsts ieņēmumu dienesta rīkojuma drīkst veikt tikai servisa dienesta darbinieks.

3.2. Sistēmas fiskālo atmiņu ieslēdz servisdienesta darbinieki brīdī, kad lietotājs uzsāk sistēmas ekspluatāciju. Fiskālās atmiņas ietilpībai jānodrošina informācijas uzkrāšana un saglabāšana ne mazāk kā pēdējos 3 gadus.

3.3. Fiskālās atmiņas blokam jābūt savam identifikācijas numuram. Pārpildoties fiskālajai atmiņai, lietotājs izsauc Valsts ieņēmumu dienesta un apkalpojošā servisdienesta pārstāvjus bloka nomaiņai. Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki salīdzina fiskālās atmiņas bloka rādītājus ar informāciju audita lentē. Servisdienesta darbinieki fiskālās atmiņas bloku izņem un nodod Valsts ieņēmumu dienestam, ieliek jauno bloku un tā identifikācijas numuru ieraksta sistēmas tehniskajā pasē. Ieraksta pareizību apstiprina ar savu parakstu un zīmogu Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks.

3.4. Sistēmas fiskālajā atmiņā jāieraksta šāda informācija:

— atskaites izdrukas datums un laiks;

— atskaites numurs;

— katra veida degvielas realizācija latos un litros par katru apmaksas veidu;

— kopējais dienas (maiņas) ieņēmums;

— pievienotās vērtības nodokļa summa par atskaites periodu.

3.5. Sistēmai jābūt līdzekļiem, ar kuru palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta un servisdienesta darbinieki var pārbaudīt tās programmnodrošinājuma jebkuru līmeni. Pārbaude tiek veikta, lai noskaidrotu, vai sistēmas programmnodrošinājums, kas pārbaudes brīdī darbojas, atbilst tam sistēmas programmnodrošinājumam, kas ir atestēts un atļauts izmantošanai šajā sistēmā.

3.6. Sistēmai jānodrošina iespēja pēc kontrolējošās iestādes darbinieka, kurš veic pārbaudi, pieprasījuma fiskālās atmiņas datu operatīvai izvadīšanai uz displeja, printera un/vai magnētiskā informācijas nesēja.

3.6.1. Ja atskaites ir nozaudētas vai ja atskaišu patiesums izraisa šaubas un ja sistēmas darba uzskaites žurnāls nav pieejams, kontrolējošā dienesta darbiniekam, kurš pārbauda sistēmu, jābūt iespējai pieprasīt un nekavējoši saņemt uz displeja, magnētdiskā vai izdrukas veidā uz čeku lentes informāciju no fiskālās atmiņas par GRAND TOTAL rādītājiem par jebkuru dienu vai citu periodu.

3.7. Ja sistēmas jebkurām perifērijas ierīcēm, izņemot sistēmas operāciju bloku, ir fiskālās atmiņas bloki, tas nenorāda, ka sistēma atbilst šiem noteikumiem.

Šī prasība neattiecas uz autonomiem kases aparātiem, kuri darbojas preču tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un pakalpojumu sniegšanas punktos.

4. Datu saglabāšana

4.1. Sistēmā jābūt paredzētai speciālai procedūrai datu saglabāšanas kontrolei operatīvajā un fiskālajā atmiņā pie katras sistēmas ieslēgšanas pēc strāvas sprieguma avārijas krituma, kā arī pēc katras pabeigtas kases operācijas.

Ja datu saglabāšana ir traucēta, sistēmas darbam jābūt automātiski bloķētam un tās ekspluatācija var tikt atsākta tikai pēc aparāta un programmas atjaunošanas darbiem un pēc sistēmas ekspertīzes.

4.2. Sistēmai jābūt apgādātai ar speciālu ierīci, kura signalizē par sprieguma kritumu buferbaterijās, kuras nodrošina sistēmas darbu, ja spriegums tīklā krīt zemāk par nominālo vērtību. Buferbateriju nominālo spriegumu nosaka sistēmas tehniskā dokumentācija.

4.3. Sistēmas konfigurācijā jābūt paredzētām noplombēšanas vietām (ierīcēm), kuras izslēdz jebkādu iespēju nepiederošām personām iejaukties sistēmas darbā. Noplombēšanas shēmai jāizslēdz iespēja bez plombu bojāšanas noņemt fiskālās atmiņas bloku, nomainīt vai atvienot jebkuru citu sistēmas bloku vai mezglu.

4.4. DUA un sistēmas savienotājkabeļiem jābūt noplombētiem vai savienojuma vietās neizjaucamiem. Noplombēšanas shēmu noformē ar protokolu un pievieno sistēmas tehniskai pasei.

4.5. Sistēmas konfigurācija paredz:

4.5.1. DUA numura atbilstību degvielas veidam;

4.5.2. DUA numura atbilstību 1 litra degvielas cenai;

4.5.3. DUA numura atbilstību impulsu skaitam uz 1 litru, ja sistēma strādā litru impulsu nolasīšanas režīmā.

Punktos 4.5.1.; 4.5.2.; 4.5.3. norādītos parametrus drīkst izmainīt pēc atskaites izdrukas “Z” režīmā.

4.6. Sistēmai jānodrošina 4.5. punktā norādīto konfigurācijas parametru izmaiņas izdruka čekā un kontrollentē un “Z”, “X” un citās atskaitēs.

4.7. Ja sistēmai ir DUA ar neatkarīgu programmu, sistēmai jānodrošina faktiski izsniegtās degvielas daudzuma kontrole un reģistrācija neatkarīgi no DUA darba režīma.

5. Sistēmas lietotāja pienākumi

5.1. Sistēmas lietotājam sistēmas normālai ekspluatācijai jānodrošina klimatiskos un enerģētiskos apstākļi jebkurā gadalaikā. Ekspluatācijas noteikumi norādīti sistēmas tehniskajā dokumentācijā.

5.2. Sistēmas lietotājam jāuztur aparatūras un programmnodrošinājuma komplekss tādā stāvoklī, kādā tas tika iesniegts ekspertīzei, atestēts un atļauts izmantošanai.

Piezīme: sistēmas, kura atļauta izmantošanai Latvijas Republikas teritorijā, programmnodrošinājuma kopijai jāatrodas Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā sistēmas kontroles nodrošināšanai.

5.3. Sistēmas lietotājam jānoslēdz līgums ar servisa dienestu par sistēmas apkalpošanu un jānodod servisa dienestam visa tehniskā dokumentācija un sistēmas programmnodrošinājuma kopija.

5.4. Sistēmas lietotājam jebkurā sistēmas darba laikā jāļauj Valsts ieņēmumu dienesta, citu kontrolējošo dienestu darbiniekiem un servisdienesta, kurš apkalpo sistēmu, darbiniekiem netraucēti kontrolēt sistēmas darbu.

5.5. Sistēmas operatora darba vietā pastāvīgi jābūt:

— sistēmas tehniskai pasei;

— sistēmas darba uzskaites žurnālam;

— spēkā esošam līgumam par sistēmas servisapkalpošanu;

— sistēmas mezglu un bloku noplombēšanas shēmai un protokolam;

— kasiera—operatora apliecībai, kurā norādīts kasiera vārds un uzvārds, sistēmas nosaukums. Apliecību kasierim izsniedz servisa dienests pēc apmācības kursa beigšanas darbam ar šo kases sistēmu.

5.6. Reģistrēt visus darījumus un izsniegt pircējiem čekus.

Neatkarīgi no iemesla aizliegts pircējam atņemt čeku (piemēram, kā caurlaide izbraukšanai no apkalpošanas zonas vai bāzes teritorijas), izņemot gadījumus, ja prece tiek atgriezta.

5.7. Nodrošināt DUA, degvielas glabāšanas tvertņu un to mērlīdzekļu savlaicīgu pārbaudi Latvijas Nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centrā.

5.8. Aizliegta sistēmā neuzskaitītu materiālo vērtību vai naudas līdzekļu atrašanās DUS teritorijā, tai skaitā tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu punktos. DUS darbinieku personīgajām mantām un naudai jāatrodas to glabāšanai speciāli nodalītajās vietās.

5.9. Jābūt speciālam sistēmas darba uzskaites žurnālam ar numurētām un caurauklotām lapām. Tam jābūt reģistrētam Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā, kurā reģistrēta sistēma.

Žurnāls jāaizpilda katru dienu un tajā jāielīmē visas “Z” režīma atskaites. Ja DUS strādā diennakts režīmā, tad kasieru maiņas laikā jāizdrukā “X” izdruka. “Z” rādītāji jāizdrukā vienu reizi diennaktī vienā un tajā pašā laikā, kā arī 4.5. punktā paredzētajos gadījumos. Katra mēneša 15. un pēdējā datumā jāizdrukā atskaite par periodu un mēneša pēdējā dienā fiskālā atskaite, kuras arī ielīmē žurnālā.

Atskaites jādrukā minētajā secībā.

5.10. Lietotājam sistēmas darba uzskaites žurnālā jāieraksta ziņas par visām novirzēm sistēmas darbā un par šīm novirzēm nekavējoši jāziņo servisa dienestam. Ne vēlāk kā nākošajā darbadienā par šīm novirzēm jāziņo Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai, kurā reģistrēta sistēma.

6. Sistēmas ekspluatācija

6.1. Sistēmas ekspluatācija atļauta tikai tad, ja ir sistēmas tehniskā pase un visas servisa dienesta darbinieku uzliktās plombas ir neskartas.

6.2. Gadījumā, ja sistēma iziet no ierindas, degvielas izsniegšana nekavējoši jāpārtrauc. Citu preču realizāciju, sadzīves pakalpojumu un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu var turpināt, izsniedzot klientiem Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētas darījumu apliecinošas kvītis. Šajā gadījumā speciālā sistēmas žurnālā tiek ierakstīts laiks, kad sistēmas darbs tika pārtraukts, un tiek atzīmēti visi izsniegto kvīšu numuri.

7. Servisa dienesta pienākumi

7.1. Pieņemot sistēmu apkalpošanai, servisa dienestam jānoslēdz līgums ar sistēmas īpašnieku par sistēmas apkalpošanu un jāizsniedz sistēmas tehniskā pase.

Sistēmas tehniskajā pasē jābūt norādītiem:

— servisa dienesta, kurš izsniedza tehnisko pasi, nosaukumam, pasta un norēķinu rekvizītiem, nodokļu maksātāja kodam;

— tehniskās pases numuram;

— sistēmas identifikācijas numuram, kuru piešķir Valsts ieņēmumu dienests;

— sistēmas nosaukumam;

— sistēmas veidam;

— sistēmas izgatavotājvalstij;

— uzņēmuma nosaukumam, kurš uzstādījis sistēmu;

— sistēmas garantijas apkalpošanas līguma numuram, tā izdošanas datumam;

— uzņēmuma nosaukumam, kurš veica garantijas apkalpošanu;

— uzņēmuma (sistēmas īpašnieka) nosaukumam, juridiskai adresei un nodokļu maksātāju kodam;

— adresei, kur uzstādīta sistēma;

— ekspluatācijā ieviešanas datumam;

— sistēmas tehniskajai konfigurācijai,

tai skaitā:

— programmnodrošinājuma kodam;

— centrālā elementa modeļa nosaukumam, tā šasijas numuram;

— darba elementu veidiem, to daudzumiem, modeļu nosaukumiem un viņu šasiju numuriem;

— perifērijas elementiem, to veidiem un daudzumam;

— ziņām par noplombēšanu (noplombēšanas protokolam);

— ziņām par paveiktajiem remontiem, tehnisko apkalpošanu, sistēmas programmas novirzēm, programmnodrošinājuma nomaiņu vai modifikāciju, izmaiņām sistēmas konfigurācijā;

— fiskālās atmiņas numuram;

— Valsts ieņēmumu dienesta atzīmei par sistēmas reģistrāciju;

— iepriekšējās fiskālās atmiņas GRAND TOTAL rādītājam;

— jaunās fiskālās atmiņas sākuma GRAND TOTAL rādītājam.

7.2. Uz valsts ieņēmumu dienesta darbinieku izsaukumu servisa dienesta darbiniekiem, kuri apkalpo sistēmu, jāierodas sistēmas uzstādīšanas vietā 2 stundu laikā un jāsniedz jebkura konsultācija un tehniskā palīdzība.

7.3. Sistēmas apkopes reglamentdarbi tiek atrunāti līgumā starp sistēmas īpašnieku un servisa dienestu.

7.4. Sistemātiski pārbaudīt plombējumus un programmnodrošinājuma identiskumu.

8. Ekspertīze

8.1. Uzņēmējiem un uzņēmējsabiedrībām, kuri vēlas nodarboties ar degvielas realizāciju Latvijas Republikas teritorijā, pirms DUS atklāšanas sistēmu jāiesniedz ekspertīzei.

8.1.1. Šim nolūkam uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība griežas pie valdības komisijas par elektronisko kases aparātu un sistēmu ieviešanu un izmantošanu saistīto jautājumu risināšanu ar lūgumu veikt sistēmas ekspertīzi un sistēmas atestāciju.

8.1.2. Valdības komisija nozīmē ekspertu.

8.2. Uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība valdības komisijas nozīmētam ekspertam iesniedz visu tehnisko dokumentāciju un sistēmas programmnodrošinājumu, kā arī paskaidrojumus ar sistēmas konfigurācijas aprakstu.

8.3. Ja valdības komisija atļauj sistēmu izmantot degvielas realizācijai, Valsts ieņēmumu dienests piešķir sistēmai identifikācijas kodu. Šo prasību 5.2. punkta izpildei VID rīcībā paliek visa nepieciešamā tehniskā dokumentācija un sistēmas programmnodrošinājuma instalācijas diskešu kopijas.

8.4. Visus komisijas lēmumus, tehnisko dokumentāciju un programm-nodrošinājuma pieņemšanu glabāšanai noformē rakstiski.

9. Uzraudzība un kontrole

9.1. DUS darbu kontrolē tam pilnvarotas organizācijas.