Valsts prezidents — pie izlūkdienesta karavīriem

Vakar, 28.februārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis bez iepriekšēja brīdinājuma pulksten 5.20 ieradās Sužu izlūkdienesta bataljonā. Šajā braucienā viņu pavadīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš, kurš pulksten 5.25 izziņoja bataljonā mācību trauksmi. Reglamentā noteiktajā laikā bataljons bija pilnā kaujas gatavībā, lai dotos mācību izbraukumā.

“Es šodien pārliecinājos, cik labi, zinoši un pārliecinoši katrs karavīrs pildīja savu uzdevumu. Ir tikai viena problēma: valstij jāspēj atrast līdzekļus, lai jūs pienācīgi apģērbtu un paēdinātu,” pēc mācību trauksmes teica Valsts prezidents. Viņš atzina, ka pašlaik nav reālu iespēju palīdzēt bruņotajiem spēkiem materiālā ziņā, tomēr esot Valsts prezidenta G.Ulmaņa un Ministra prezidenta Andra Šķēles vienošanās, ka optimistiskā budžeta izpildes gadījumā daļa līdzekļu tiktu piešķirta armijai.

Turpmākajās sarunās ar Sužu bataljona virsniekiem un karavīriem atklājās, ka ne mazāk aktuāla problēma ir tā, ka trūkst karavīru. Likumā par valsts dienestu minētie izņēmumi radījuši iespēju lielākajai daļai iesaukuma vecuma jauniešu izvairīties no dienesta. Kā atzina J.Dalbiņš, pavasara iesaukumā var cerēt tikai uz 50 procentiem no nepieciešamā jauniešu skaita. Valsts prezidents apņēmās personīgi veicināt 5.Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtā jaunā likumprojekta par valsts dienestu steidzamu virzīšanu uz Saeimas plenārsēdi. Šobrīd likumprojekts atrodas Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Bruņoto spēku komandieris tāpat uzsvēra, ka Latvijā joprojām nav likuma par mobilizāciju un vienotas rezervistu uzskaites.

Interesējoties par ārpusreglamenta attiecībām Sužu bataljonā, G.Ulmanis uzzināja, ka huligāniskas uzvedības gadījumu pēdējā laikā neesot bijis, taču 1995.gadā 167 karavīri par disciplināriem pārkāpumiem tikuši norīkoti virssardzē. Arī karavīru vecāki visai reti interesējoties par dēlu sekmēm armijā, un tas visai tieši liecina par bruņoto spēku zemo prestižu.

Prezidents interesējās par karavīru nacionālo sastāvu un viņu savstarpējām attiecībām. Uz to viņš saņēma šādu rotas komandiera atbildi: “Nacionālo problēmu slimība ir izslimota. Kaut arī mūsu bataljonā 30—40% karavīru ir krievu tautības un daudzi sākumā pat nezina latviešu valodu, nacionālo konfliktu nav bijis.”

Pēc sarunas ar Sužu bataljona komandējošo sastāvu G.Ulmanis kopā ar bruņoto spēku komandieri devās uz bataljona ēdnīcu, kur brokastoja kopā ar karavīriem.

Atgriežoties no Sužiem, G.Ulmanis viesojās Krusta kazarmās, uz kurām nule kā pārcēlies štāba bataljons. Šajā armijas daļā par viesu ierašanos bija zināms jau iepriekš. Par godu viesiem tika nostādīta godasardze un atskaņota valsts himna.

Pēc tam G.Ulmanis un J.Dalbiņš apskatīja jaunās štāba bataljona telpas, tikās ar virsniekiem un karavīriem. Arī šajās sarunās izskanējušās problēmas bija līdzīgas tām, kuras pārrunāja Sužos. Piemēram, Goda sardzes rotu, kurā var dienēt jaunieši augumā virs 180 cm un ar atbilstošu veselības stāvokli, izdodas nokomplektēt tikai par 30 procentiem, bet no 50 cilvēkiem, kas tiek gaidīti pavasara iesaukumā, pusei esot zemākā veselības pakāpe.

Viesi apmeklēja arī 13. Zemessardzes bataljona telpas, kas atrodas Krusta kazarmu teritorijā.

Valsts prezidenta preses dienests

Precizējot iepriekš publicēto

Trešdien, 28. februārī, “Latvijas Vēstnesī” publicētajā materiālā “Visas būtiskās lietas ir jāsakārto un jānoliek savā vietā” pirmajā lappusē ceturtajā slejā, 5., 6. un 7. rindā no augšas pareizi jābūt: “Šo konvenciju ir parakstījusi 31 Eiropas Padomes dalībvalsts.”

Valsts prezidenta preses dienests