Baltijas valstis — tā ir Eiropas jēdziena paplašināšana

Latvijas Valsts prezidenta un delegācijas locekļu preses konferencē pēc darba vizītes Beļģijā

Latvijas delegācija, tūlīt pēc atgriešanās mājā, Rīgas starptautiskās lidostas viesu zālē (no kreisās): Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Aleksandrs Kiršteins, Guntis Ulmanis, Anatolijs Gorbunovs.
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

“Ārkārtīgi svarīga un piesātināta vizīte,” tā savu četru dienu darba vizīti Beļģijā novērtēja Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar — tūdaļ pēc atgriešanās — lidostā sarīkotajā preses konferencē. Viņš raksturoja Latvijas delegācijas kuplo sastāvu un piebilda, ka tik plašu Latvijas valstsvīru vizīti Brisele laikam gan ilgi neredzēs. Guntis Ulmanis īpaši atzīmēja savu sarunu ar Eiropas Savienības Komisijas locekli Hansu van den Bruku, kurš ir atbildīgs par sadarbību ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Hanss van den Bruks izteicis domu, ka Baltijas valstu uzņemšana Eiropas Savienībā nebūtu tikai parastais jaunu valstu uzņemšanas process, kā tas ES noticis visu laiku, bet gan Eiropas Savienības ģeopolitiskās un stratēģiskās izpratnes apliecinājums. “Mēs bijām vienisprātis, ka Baltijas valstu gadījumā tā nebūtu tikai jaunu locekļu uzņemšana, bet arī jaunas Eiropas jēdziena paplašināšana,” sacīja Guntis Ulmanis, piebilstot, ka tas tāpat ir jautājums par Baltijas valstu drošību.

Tālāk Valsts prezidents diferencēja Latvijas situāciju attiecībā pret uzņemšanu Eiropas Savienībā un NATO: Eiropas Savienības gadījumā Latvijas uzņemšana ir sarežģīta no ekonomiskā viedokļa, bet uzņemšana NATO ir sarežģīta no politiskā viedokļa. Latvijas Republikas Valsts prezidents Briselē gan no Eiropas Savienības, gan Rietumeiropas Savienības un NATO vadības saņēmis apliecinājumu, ka visu šo triju organizāciju kurss ir jaunu valstu uzņemšana un ka šis kurss ir nemainīgs. Kad, kā un ar kādiem noteikumiem šī uzņemšana varētu notikt, to izšķirs starpvaldību konference.

Pusgadu pēc starpvaldību konferences sāksies sarunas ar valstīm, kas apliecinājušas vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. Briselē izteikts viedoklis, ka “starta līnija” visiem pretendentiem šajā brīdī būs vienāda. Taču Hanss van den Bruks arī sacījis, ka starpvaldību konference apspriedīs iespēju sākt sarunas atkarībā no pretendējošo valstu gatavības pakāpes. “Pamatā Latvija apliecināja savu gatavību, savu stratēģiju un savu programmu,” teica G.Ulmanis, “ir jāgaida, kāda programma un stratēģija būs Eiropas Savienībai.”

Valsts prezidents pastāstīja, ka gan Eiropas Savienības Komisijas prezidents Žaks Santērs, gan citi Eiropas Savienības vadītāji mudinājuši Latvijā uzsāktās reformas padarīt dinamiskākas un atklātākas. Latvijai tādā gadījumā būs lielas perspektīvas tikt uzņemtai Eiropas Savienībā.

Oficiāli jau neviens no ES vadītājiem nav izteicies par grupveida uzņemšanu šajā organizācijā. “Tai paša laikā man palika iespaids, ka Eiropas Savienības komandā ir zināma noslēgtība un ka bieži vien ne viss tiek pateikts līdz galam,” piebilda G.Ulmanis. Prezidents vēlējies uzzināt par konkrētākiem kritērijiem jaunu valstu uzņemšanai, taču atbildi nav sagaidījis. Būtisks ir jautājums par Eiropas Savienības tālāko attīstīšanos dziļumā vai plašumā. Savukārt mums, Latvijā, pēc Valsts prezidenta domām, jāizdiskutē jautājums par mūsu pienākumiem un mūsu atbildību konkrētajā situācijā. “Jautājums par to, ka nevar būt runa par grupveida uzņemšanu, ir arī jautājums par to, cik būtiska ir Baltijas valstu vienotība,” teica Valsts prezidents. “Katrā ziņā Baltijas vienotība un sadarbība ir divi virzieni, kas ceļ mūs visus. Bet, iestājoties Eiropas Savienībā, droši vien katru valsti izskatīs atsevišķi. Jautājums, cik mēs esam aktīvi Baltijas valstu vienotībā un sadarbībā, ir mūsu interesēs, bet Eiropas Savienības interesēs es šeit neredzēju akcentus, kas tiktu izvirzīti priekšplānā,” viņš sacīja.

Briselē izskanējis arī jautājums, kad mēs gribam nokļūt Eiropas Savienībā. Uz to Valsts prezidents atbildējis: “Līdz gadsimta beigām.” Savukārt Latvijas puses jautājums — kad mēs varēsim nokļūt Eiropas Savienībā — palicis bez atbildes.

Daudzi jautājumi par Baltijas valstu uzņemšanu ES izskanējuši sadarbības kontekstā ar Ziemeļvalstīm, ko ES un NATO, tāpat Rietumeiropas Savienība apsveic kā “ļoti vērtīgu gan no integrācijas, gan identitātes viedokļa”, jo sadarbība nozīmē arī būt vienotiem izšķirīgos un stratēģiskos jautājumos.

Visas trīs prominentās organizācijas, pēc Valsts prezidenta vārdiem, lielu uzmanību veltī gaidāmajai Baltijas jūras valstu vadītāju konferencei 3. un 4.maijā Visbijā, uzskatot to par Baltijas jūras valstu reģionālo konferenci, kas varētu noteikt Baltijas valstu uzņemšanas stratēģiju un precizēt uzņemšanas kārtību.

Atsevišķs un īpašs jautājumu bloks Briselē bijis Latvijas pašreizējā ekonomiskā situācija, taču Valsts prezidents šajā aspektā neiedziļinājās, piebilstot, ka visi Latvijas delegācijas locekļi Briselē aktīvi strādājuši, spējot “spilgti un pamatīgi parādīt gan mūsu plusus, gan mīnusus ekonomikas jomā”.

Atbildīga bijusi Valsts prezidenta runa Eiropas Parlamentā, kur par Latviju izrādīta liela interese. Uzdoti gandrīz divdesmit jautājumi, kas skaidri atspoguļojuši tendences un interešu virzienus. Liela bijusi interese par Latvijas attiecībām ar Krieviju, par minoritāšu situāciju Latvijā un attiecībām starp dažādām nacionalitātēm. “Mūsu valstij ir nopietni jāizstrādā šie jautājumi, lai neatkarīgi no uzņemšanas vai neuzņemšanas Eiropas Savienībā mēs spētu šīs attiecības izveidot tā, ka Eiropā teiktu: “Jā, Latvijā šīs attiecības ir sakārtotas!””

Guntis Ulmanis paskaidroja, ka šie jautājumi nav bijuši ar ļaunuma vai pārmetuma pieskaņu, tie bijuši ar problemātisku pieskaņu: “Jums ir šī problēma.” “Pateikt, ka tās nav, nozīmētu kā strausam iebāzt galvu smiltīs un to neredzēt,” sacīja G.Ulmanis. Valsts prezidents arī teica, ka Eiropas Savienībā diemžēl nav kritēriju minoritāšu lietās. “Ir tikai viedoklis, tikai domas un uzskati, arī ar to mums ir jārēķinās.”

Visās trīs Briseles augstajās Eiropas institūcijās ļoti atzinīgi novērtēta Latvijas reformu politika, notikumi pēc parlamenta ievēlēšanas, kā arī valdības darbība. Atzinīgi novērtēta visu partiju vienošanās, parakstot dokumentu par Eiropas Savienību.

No ekonomiskajiem jautājumiem vislielāko neizpratni Briselē visos sarunu partneros izraisījusi pašreizējā situācija muitā, īpaši uz robežām starp trijām Baltijas valstīm.

Kopumā četrās dienās bijušas 15 tikšanās. Ar Beļģijas valdību parakstīts līgums par investīciju aizsardzību, vēl esot projekti 3—4 līgumiem. “Tika panākta civilizēta, draudzīga attieksme starp divām valstīm — ar nelielu izbrīna piedevu, kāpēc tas nav noticis stipri ātrāk,” teica Guntis Ulmanis. Tālāk Valsts prezidents pastāstīja, ka viņam vislielāko iespaidu atstājusi Antverpenes osta ar savu kārtību un organizētību, attiecīgie Latvijas darbinieki varēs daudz ko mācīties no Beļģijas pieredzes.

Beļģu puse izteica vēlēšanos plašāk sadarboties kultūras nozarē, aicināja sūtīt uz Beļģiju jaunus cilvēkus mācīties gan ekonomikas, gan aizsardzības jomās.

Pēc tam savu viedokli īsumā izteica arī citi delegācijas locekļi. Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Jānis Jurkāns pauda pārliecību, ka Latvijai lielākā jēga, gatavojoties uzņemšanai Eiropas Savienībā, ir “sevi sakārtot tā, lai mums būtu

Valsts prezidents pastāstīja, ka gan Eiropas Savienības Komisijas prezidents Žaks Santērs, gan citi Eiropas Savienības vadītāji mudinājuši Latvijā uzsāktās reformas padarīt dinamiskākas un atklātākas. Latvijai tādā gadījumā būs lielas perspektīvas tikt uzņemtai Eiropas Savienībā. Oficiāli jau neviens no ES vadītājiem nav izteicies par grupveida uzņemšanu šajā organizācijā. “Tai paša laikā man palika iespaids, ka Eiropas Savienības komandā ir zināma noslēgtība un ka bieži vien ne viss tiek pateikts līdz galam,” piebilda G.Ulmanis. Prezidents vēlējies uzzināt par konkrētākiem kritērijiem jaunu valstu uzņemšanai, taču atbildi nav sagaidījis. Būtisks ir jautājums par Eiropas Savienības tālāko attīstīšanos dziļumā vai plašumā. Savukārt mums, Latvijā, pēc Valsts prezidenta domām, jāizdiskutē jautājums par mūsu pienākumiem un mūsu atbildību konkrētajā situācijā. “Jautājums par to, ka nevar būt runa par grupveida uzņemšanu, ir arī jautājums par to, cik būtiska ir Baltijas valstu vienotība,” teica Valsts prezidents. “Katrā ziņā Baltijas vienotība un sadarbība ir divi virzieni, kas ceļ mūs visus. Bet, iestājoties Eiropas Savienībā, droši vien katru valsti izskatīs atsevišķi. Jautājums, cik mēs esam aktīvi Baltijas valstu vienotībā un sadarbībā, ir mūsu interesēs, bet Eiropas Savienības interesēs es šeit neredzēju akcentus, kas tiktu izvirzīti priekšplānā,” viņš sacīja.

Briselē izskanējis arī jautājums, kad mēs gribam nokļūt Eiropas Savienībā. Uz to Valsts prezidents atbildējis: “Līdz gadsimta beigām.” Savukārt Latvijas puses jautājums — kad mēs varēsim nokļūt Eiropas Savienībā — palicis bez atbildes.

Daudzi jautājumi par Baltijas valstu uzņemšanu ES izskanējuši sadarbības kontekstā ar Ziemeļvalstīm, ko ES un NATO, tāpat Rietumeiropas Savienība apsveic kā “ļoti vērtīgu gan no integrācijas, gan identitātes viedokļa”, jo sadarbība nozīmē arī būt vienotiem izšķirīgos un stratēģiskos jautājumos.

Visas trīs prominentās organizācijas, pēc Valsts prezidenta vārdiem, lielu uzmanību veltī gaidāmajai Baltijas jūras valstu vadītāju konferencei 3. un 4.maijā Visbijā, uzskatot to par Baltijas jūras valstu reģionālo konferenci, kas varētu noteikt Baltijas valstu uzņemšanas stratēģiju un precizēt uzņemšanas kārtību.

Atsevišķs un īpašs jautājumu bloks Briselē bijis Latvijas pašreizējā ekonomiskā situācija, taču Valsts prezidents šajā aspektā neiedziļinājās, piebilstot, ka visi Latvijas delegācijas locekļi Briselē aktīvi strādājuši, spējot “spilgti un pamatīgi parādīt gan mūsu plusus, gan mīnusus ekonomikas jomā”.

Atbildīga bijusi Valsts prezidenta runa Eiropas Parlamentā, kur par Latviju izrādīta liela interese. Uzdoti gandrīz divdesmit jautājumi, kas skaidri atspoguļojuši tendences un interešu virzienus. Liela bijusi interese par Latvijas attiecībām ar Krieviju, par minoritāšu situāciju Latvijā un attiecībām starp dažādām nacionalitātēm. “Mūsu valstij ir nopietni jāizstrādā šie jautājumi, lai neatkarīgi no uzņemšanas vai neuzņemšanas Eiropas Savienībā mēs spētu šīs attiecības izveidot tā, ka Eiropā teiktu: “Jā, Latvijā šīs attiecības ir sakārtotas!””

Guntis Ulmanis paskaidroja, ka šie jautājumi nav bijuši ar ļaunuma vai pārmetuma pieskaņu, tie bijuši ar problemātisku pieskaņu: “Jums ir šī problēma.” “Pateikt, ka tās nav, nozīmētu kā strausam iebāzt galvu smiltīs un to neredzēt,” sacīja G.Ulmanis. Valsts prezidents arī teica, ka Eiropas Savienībā diemžēl nav kritēriju minoritāšu lietās. “Ir tikai viedoklis, tikai domas un uzskati, arī ar to mums ir jārēķinās.”

Visās trīs Briseles augstajās Eiropas institūcijās ļoti atzinīgi novērtēta Latvijas reformu politika, notikumi pēc parlamenta ievēlēšanas, kā arī valdības darbība. Atzinīgi novērtēta visu partiju vienošanās, parakstot dokumentu par Eiropas Savienību.

No ekonomiskajiem jautājumiem vislielāko neizpratni Briselē visos sarunu partneros izraisījusi pašreizējā situācija muitā, īpaši uz robežām starp trijām Baltijas valstīm.

Kopumā četrās dienās bijušas 15 tikšanās. Ar Beļģijas valdību parakstīts līgums par investīciju aizsardzību, vēl esot projekti 3—4 līgumiem. “Tika panākta civilizēta, draudzīga attieksme starp divām valstīm — ar nelielu izbrīna piedevu, kāpēc tas nav noticis stipri ātrāk,” teica Guntis Ulmanis. Tālāk Valsts prezidents pastāstīja, ka viņam vislielāko iespaidu atstājusi Antverpenes osta ar savu kārtību un organizētību, attiecīgie Latvijas darbinieki varēs daudz ko mācīties no Beļģijas pieredzes.

Beļģu puse izteica vēlēšanos plašāk sadarboties kultūras nozarē, aicināja sūtīt uz Beļģiju jaunus cilvēkus mācīties gan ekonomikas, gan aizsardzības jomās.

Pēc tam savu viedokli īsumā izteica arī citi delegācijas locekļi. Saeimas Ārlietu komisijas loceklis Jānis Jurkāns pauda pārliecību, ka Latvijai lielākā jēga, gatavojoties uzņemšanai Eiropas Savienībā, ir “sevi sakārtot tā, lai mums būtu eiropeiska valsts, kas vispirms būtu pieņemama tiem biznesmeņiem un tām firmām, kas grib Latvijā ieguldīt naudu”. “Es domāju, ceļš uz Eiropu ir pareizs vispirms ar to, ka mēs paši sevi sakārtojam,” atzīmēja Jānis Jurkāns. “Mums būtu mazāk jādomā un jāuztraucas par iespējamiem tempiem, kad mēs varētu tikt uzņemti. Svarīgākais, manuprāt, ir censties pēc iespējas vairāk sevi sakārtot.”

Aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš žurnālistiem īsumā pastāstīja par saviem kontaktiem ar NATO vadību, uzsverot, ka jautājums par NATO paplašināšanu ir politisks lēmums, ko nevar ietekmēt nekādi citu valstu viedokļi. Latvija ir to valstu vidū, kas var kandidēt uz uzņemšanu. Gatavojoties tam, svarīgākais uzdevums Latvijai ir sakārtot savu likumdošanu.

Eiropas Savienības lietu ministrs Aleksandrs Kiršteins uzsvēra, ka visas Latvijas problēmas, piemēram, muitas nebūšanas, problēmas ar nelegālajiem bēgļiem, jau pēc dažām stundām ir zināmas Briselē. “Mums bieži liekas, ka mēs varam pieņemt kādus politiskus lēmumus, un neviens to nezinās vai aizmirsīs, bet tā nav,” sacīja A.Kiršteins, uzsverot, ka Latvijai tagad būs jāsniedz ļoti sīkas atbildes par tirdzniecību, konkurenci. Latvijā jāizveido arī organizācija, kas kontrolē valsts palīdzību, ar dažādām nodokļu atlaidēm radot nevienlīdzīgus apstākļus dažādiem uzņēmumiem. Jāsniedz atbilde, kā Latvija uzlabo savus kvalitātes standartus.

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs akcentēja domu, ka tagad, kad Latvija apliecinājusi vēlmi iestāties Eiropas Savienībā, mūsu valstij ne vien jāapzinās ES prasības, bet šīs prasības arī jāīsteno mūsu likumdošanā.

Atbildot “Latvijas Vēstnesim”, uz tā jautājumu, kā Valsts prezidents tagad, pēc vizītes, vērtē Krievijas faktoru Latvijas ceļā uz Eiropas struktūrām, Guntis Ulmanis atbildēja:

“Domāju, ka tas nav mainījies. Krievijas faktors ir ļoti nozīmīgs, un faktiski tas figurēja visās sarunās. Visā tā atbildībā, sarežģītībā un smagumā. Tomēr jāņem vērā, ka Krievijā ir priekšvēlēšanu laiks, un mēs nedrīkstam vadīties no avīžu ziņām un dažādiem kampaņveida pasākumiem. Mums rūpīgi jāanalizē notikumi Krievijā — pēc to būtības un satura — un jāskatās, kas notiks pēc jūnija vēlēšanām Krievijā.”

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors