Par obligāto Latvijas veselības apdrošināšanu

Izraksts no Ministru kabineta sēdes protokola

(prot. nr.14,16.§) Rīgā 1996.gada 19.martā

Par obligātās veselības apdrošināšanas koncepciju

Apspriešanā piedalās: J.Viņķelis, M.Gailis, A.Ozols, A.Poča, E.Jurkāns, M.Poršņova, V.Makarovs, A.Šķēle

Nolemj: 1. Pamatā akceptēt iesniegtās koncepcijas “B” variantu.

2. Labklājības ministrijai turpināt precizēt minēto koncepcijas variantu, ņemot vērā izteiktās piezīmes, kā arī izstrādāt priekšlikumus izdarīto iemaksu individualizācijai un apdrošināto ieinteresētības stimulēšanai.

3. Labklājības ministrijai kopīgi ar Finansu ministriju sagatavot koncepcijas realizēšanai nepieciešamo finansu aprēķinus.

4. J.Viņķelim precizēto koncepcijas projektu kopā ar aprēķiniem iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē š.g. aprīļa otrajā pusē.

Ministru prezidents A.Šķēle

Valsts kancelejas direktors Ž.Tikmers

Obligātā Latvijas veselības apdrošināšana

Obligātā veselības apdrošināšana ir valsts sociālās drošības sistēmas sastāvdaļa. Tās uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpes pieejamību visiem apdrošinātajiem, un tās ieviešana radīs priekšnoteikumus pakāpeniskai sabiedrības un atsevišķu sabiedrības locekļu veselības stāvokļa, kā arī demogrāfiskās situācijas stabilizēšanai.

Mērķa sasniegšanai nepieciešams ievērot sekojošus principus:

1. Brīva ārstniecības iestādes izvēle valsts teritorijā.

2. Reģionalizācija veselības aprūpē.

3. Ārstniecības iestāžu iekšējo struktūru optimizācija.

4. Medicīnas pakalpojumu tirgus.

5. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešana veselības aprūpē.

6. Pakalpojumu sniedzēja ir akreditēta ārstniecības iestāde.

A variants

Apdrošināšanas institūcija — slimokase, kas apkalpo minimāli 70 000 – 200 000 apdrošinātos.

Apdrošināto loks — pašvaldības teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji.

Apdrošināšanas maksātājs — pašvaldība.

Maksājuma avots — pašvaldības budžets.

Pašvaldības pilnīgi atbildīgas par savā teritorijā apdrošināto veselības aprūpi. Pašvaldības pašas izvēlas, kurā slimokasē viņas iemaksā maksājumu un kuras pārvaldes institūcijā (padomē) piedalās ar lēmējtiesībām.

Slimokase un pašvaldības ir ieinteresētas optimizēt medicīnisko pakalpojumu sistēmu, lai samazinātu veselības aprūpes izmaksas, attiecīgi atstājot pārējos pašvaldības budžeta līdzekļus citu pašvaldības funkciju veikšanai.

B variants

Apdrošināšanas institūcija — slimokase, minimālais apdrošināto skaits 70 000 – 200 000.

Apdrošināto loks — visas personas, kas gūst darba ienākumus, ienākumus pabalstu, pensiju un citu valsts noteikto maksājumu veidā, kā arī personas, kam pašām nav ienākuma avota, bet par kurām apdrošināšanas maksājumus veic valsts un (vai) pašvaldība, un personas, kas neietilpst augstākminētajās kategorijās, bet pašas veic apdrošināšanas maksājumus.

Apdrošināšanas maksātājs — apdrošinātā persona, valsts un (vai) pašvaldība.

Maksājuma avots — apdrošinātās personas ienākumi, valsts un (vai) pašvaldības budžets.

Iemaksu (prēmiju) savācējs — Sociālās apdrošināšanas fonds.

Pašvaldības ir atbildīgas par savā teritorijā esošajām pašvaldību ārstniecības iestādēm kā īpašnieks.

Slimokase ir ieinteresēta optimizēt medicīnisko pakalpojumu sistēmu, lai samazinātu veselības aprūpes izmaksas.

Slimokasei nav tiesību atteikties slēgt līgums, ja ārstniecības iestāde ir akreditēta. Ja apdrošinātā persona ārstējas pie pakalpojumu sniedzēja, ar kuru slimokasei nav līgumattiecību, slimokase apmaksā pakalpojumu atsevišķi noteiktā kārtībā un apjomā.

Ieviešanas posmi:

A variants

1. etaps. Tiek ieviesta apdrošināšana, par pamatu ņemot veselības aprūpes bāzes programmu (pašreiz tiek noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem). Nepieciešamās izmaiņas likumdošanā — likums par obligāto veselības apdrošināšanu.

 

2. etaps. Pilna apdrošināšana, izmainot nodokļu struktūru un palielinot nodokļu daļu, kuru saņem pašvaldība vai apdrošinātā persona, attiecīgi pārtraucot veselības finansējumu no valsts budžeta (izņemot sociāli bīstamās slimības un slimnīcas iedzīvotājiem bez pastāvīgas dzīves vietas, kā arī daļu no akcīzes nodokļa alkoholisma u.c. ārstēšanai).

Nepieciešamās izmaiņas likumdošanā — izmaiņas nodokļu likumdošanā.

 

B variants

1. etaps. Tiek ieviesta apdrošināšana, par pamatu ņemot veselības aprūpes bāzes programmu (pašreiz tiek noteikta ar Ministru kabineta noteikumiem).

Nepieciešamās izmaiņas likumdošanā — jāpieņem likums “Par obligāto veselības apdrošināšanu”, jāizdara izmaiņas nodokļu likumdošanā un likumā “Par pašvaldībām”.

 

2. etaps. Obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā tiek iekļautas valsts budžeta finansētās programmas, kā arī daļa no pakalpojumiem, kas pašreiz tiek sniegti iedzīvotājiem par pilnu vai daļēju samaksu. Jāveic tālākas izmaiņas nodokļu likumdošanā.

Pielikumā:

1. shēma. Apdrošināto personu loks un iemaksu struktūra.

2. shēma. Veselības aprūpes finansēšanas principiālā shēma (fragments).

3. shēma. Reģionālo slimokasu finansēšana (A variants).

4. shēma. Reģionālo slimokasu finansēšana (B variants).

5. shēma. Veselības aprūpes līmenis (pēc aprūpes sniegšanas nepieciešamības).

6. shēma. A varianta vērtējums.

7. shēma. B varianta vērtējums. Veselības valsts ministrs J.Viņķelis

 

Apdrošināto personu loks un iemaksu struktūra (B variants)

Apdrošināšanas Kontingents Iemaksu bāze Apjoms % Kopā: ga-

iemaksas maksātāji mēnesī dā tūkst. Ls

 

Darba devēji darba algas fonds 837 milj. gadā 3 25110

Darbinieki 809000 darba algas fonds 837 milj. gadā 3 25110

Citas personas,

kas gūst ienākumus

ārpus attiecībām 42800 min. darba alga 28 6 863

Personas, kas gūst

ienākumus pabalstu,

pensiju u.c. valsts

noteiktā maksājuma

veidā:

Pensionāri 654000 pensija 36 3 8476

Mātes, kuras kopj

bērnus līdz 3

gadu vecumam 69000 pabalsts 9 3 225

Bezdarbnieki,

kas saņem

bezdarbnieka pabalstu 45000 pabalsts 25 3 405

Augstāko mācību

iestāžu, arodskolu

un vidējo speciālo

skolu audzēkņi 8000 stipendijas 7 3 201

Pārējie 220000 min. darba alga 28 6 4435

Kopā 64825

Valsts (pašvaldību)

iemaksas

Pensionāri 654000 pensija 36 3 8476

Mātes, kuras kopj

bērnus līdz 3 gadu

vecumam 69000 pabalsts 9 3 225

Augstāko mācību

iestāžu, arodskolu

un vidējo speciālo

skolu audzēkņi 80000 stipendija 7 3 201

Bezdarbnieki, kas

saņem bezdarbnieka

pabalstu 45000 pabalsts 25 3 405

Bezdarbnieki, kas

nesaņem pabalstu 38000 min. pabalsts 25 6 684

Bērni vecumā no 0-18

gadiem, ja apmeklē

vispārizglītojošo skolu 540000 min. darba alga 28 6 10886

Aktīvā karadienestā esošie 6000 min. darba alga 28 6 121

Kopā 20998

Pavisam 85823

 

Apdrošināšanas maksātāju loks

Latvijas iedzīvotāji

uz 1.10.95. 2507532

Sociālā nodokļa

maksātāju skaits 808620

Individuāli apdrošināto skaits 42800

Pensionāru skaits 657223

Mātes, kuras kopj bērnus 67117

Bezdarbnieku skaits 82951

Bērnu skaits 540308

Arodskolu

un augstskolu studenti 80000

Aktīvā karadienestā esošie 6000

Pārējie 222513

 

Veselības aprūpes līmeņi (pēc aprūpes sniegšanas nepieciešamības)

1.paaugstināta servisa veselības aprūpe 3.sociāli bīstamo slimību aprūpe

2.plānveida veselības aprūpe 4.neatliekamā veselības aprūpe

 

5.shēma

A varianta vērtējums

Priekšrocības Trūkumi

1. Tūlītēja vienkārša ieviešana. 1. Nav individualizēta pieeja nodokļu

2. Augsta pašvaldību ieinteresētības maksātājiem un nemaksātājiem.

pakāpe veselības aprūpē. 2. Atšķirības veselības aprūpes līmenī

3. Medicīnas finansēšanas decentralizācija. starp reģioniem.

4. Ņoti plašs apdrošināto loks 3. Ir problēmas reģionālo slimokasu veidošanā.

(visi pastāvīgie iedzīvotāji). 4. Nav personīgās ieinteresētības

5. Vienkārša iemaksu administrēšana. par apdrošināšanu. 6. shēma

B varianta vērtējums

Priekšrocības Trūkumi

1. Individualizēta pieeja apdrošinātajiem 1. Sarežģīta likumdošanas bāzes izveide

(kas maksā + par ko samaksāts) un ieviešana.

2. Vienots iemaksu līmenis valstī. 2. Pašvaldību atbildības līmenis

3. Indivīda ieinteresētība būt apdrošinātam. veselības aprūpē samazinās.

4. Valstī vienots noteiktais veselības 3. Sarežģīta iemaksu administrēšana.

aprūpes līmenis.

5. Stabilizējas veselības aprūpes finansēšana.

6. Veselības pakalpojumu tirgus attīstība.

 

7. shēma