ATSAUCĒ IETVERT:
28. marta sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.03.1996., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52366
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
28. marta sēde
Stenogramma
Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Sākam darbu. Latvijas Republikas Saeimas 1996.gada 28.marta sēdi paziņoju par atklātu. Pirms izsludinātās darba kārtības izskatīšanas mums ir vairāki priekšlikumi par izmaiņām šodienas darba kārtībā.
Pirmais. “Saeimas Prezidijam. Latvijas Republikas Saeimas Juridiskā komisija lūdz 28.marta sēdē kā darba kārtības pirmo jautājumu iekļaut likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” otrajā lasījumā.” Deputātiem iebildumu nav? Tātad šodienas darba kārtību sākam ar likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.
“Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu pārcelt Saeimas 28.marta sēdes darba kārtības 22.punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” — uz nākamo kārtējo Saeimas sēdi, jo referents iepriekš minētajam likumprojektam deputāts Valdis Krisbergs atrodas komandējumā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš. “Deputātiem iebildumu nav? Tātad šodienas darba kārtības 22.jautājumu mēs svītrojam no darba kārtības.
Mandātu un iesniegumu komisija lūdz iekļaut 28.marta sēdes darba kārtības sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata” jautājumu par Gundara Kleinberga deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku, kamēr Aivars Guntis Kreituss pilda ministra pienākumus. Mēs to varam iekļaut kā 11.punktu otrajā sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Deputātiem iebildumu nav.
Saņemts desmit deputātu patstāvīgais priekšlikums: “Lūdzam iekļaut kārtējās sēdes darba kārtībā lēmuma projektu par Aleksandra Kiršteina atsaukšanu no Latvijas delegācijas Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā.” Parakstījuši deputāti Kostanda, Grīnbergs, Mauliņš, Kazāks, Strods, Saulītis, Čerāns, Zelgalvis, Liepa un Gannusa.Varam iekļaut darba kārtībā kā šodien izsludināto jautājumu. Tā kā 28.marta sēdē šādas patstāvīgo priekšlikumu sadaļas nav, priekšlikumu varam iekļaut kā jaunu sadaļu, tas ir, pēc darba kārtības 36.jautājuma kā 37.jautājumu. Lūdzu! Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!
J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es domāju, būtu nekoleģiāli šādu jautājumu šodien izskatīt, jo Kiršteina kungs atrodas patlaban komandējumā. Un kāda ir jēga to izskatīt, neuzklausot viņa viedokli šajā jautājumā? Izmantojot savas deputāta tiesības, es piedāvāju šo jautājumu pārcelt.
Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums pārcelt uz nākamo sēdi atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam. Lūdzu zvanu! Par to lemj Saeima, es nevaru izlemt par pārcelšanu, jo otrs priekšlikums varbūt būs pārcelt uz komisijām. Ja celti iebildumi, Saeima lemj par šādu priekšlikumu iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi. Citu veidu kā balsošanu es Saeimas lēmuma pieņemšanai neredzu. Andrejs Panteļējevs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!
A.Panteļējevs (LC). Patiešām, ņemot vērā, ka jautājums par Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas delegāciju saistīts ar ārlietām, tur jāizspriež visi plusi un mīnusi, kāds statuss ir savienojams ar delegāta statusu, kāds ne. Tāpēc es ieteiktu nobalsot par nodošanu Ārlietu komisijai.
Sēdes vadītāja. Tātad ir divi priekšlikumi – par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā... Divi ir runājuši, 54.pants vairāk neļauj. Tātad priekšlikums par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā ir noņemts, paliek priekšlikums par nodošanu komisijai. Zvans ir atskanējis. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu nodot Ārlietu komisijai. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par—58, pret—6, atturas—3. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu Ārlietu komisijas pārstāvi pateikt, līdz kuram datumam ir iesniedzami priekšlikumi! Ārlietu komisijas priekšsēdētāja nav zālē, sekretārs... Lūdzu! Leopolds Ozoliņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts! Visi runā no tribīnes!
L.Ozoliņš (TB). Līdz 17.aprīlim.
Sēdes vadītāja. Līdz 17.aprīlim. Citu priekšlikumu nav. Deputātiem iebildumu nav.
Pieprasījumu komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā kā ceturtās sadaļas 15.punktu Pieprasījumu komisijas atzinumu par Saeimas deputātu Čerāna, Mauliņa, Zelgalvja, Kostandas, Liepas, Grīnberga, Gannusas, Stroda, Dunkera un Kušneres pieprasījumu satiksmes ministram Vilim Krištopanam par Satiksmes ministrijas organizēto konkursu licences izsniegšanai otrajam mobilo sakaru tīkla operatoram Latvijā. Deputātiem iebildumu nav.
Šobrīd citu dokumentu par izmaiņām darba kārtībā Prezidijā nav.
Atbilstoši izdarītajām izmaiņām šodienas darba kārtībā mēs darbu sākam ar likumprojektu “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. Aivars Endziņš — Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts! Deputātus lūdzu sameklēt dokumentu nr.546. Tas bija paredzēts kā darba kārtības 25.punkts, kā Prezidijs bija salicis darba kārtību. To saku, lai jums būtu vieglāk orientēties jūsu dokumentos.
A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Lūdzu izmantot dokumentu nr.546, kur ir tabula, kas ir sagatavota likumprojekta par grozījumiem Saeimas Kārtības rullī otrajam lasījumam. Vispirms Juridiskā komisija ir akceptējusi deputāta Endziņa priekšlikumu par grozījumu pašā projekta nosaukumā. Mums bija vienskaitlī — grozījums, ir “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Analoģiski ir arī attiecībā uz izdarītajām izmaiņām. Otrajā ailītē jūs redzat — dots daudzskaitlī.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina izteikt Kārtības ruļļa 4.pantu jaunā redakcijā, kur ir mēģināts vairāk sakārtot jautājumu par Saeimas locekļa tiesībām līdz pilnvaru izbeigšanās brīdim.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 4.panta jauno redakciju nav? Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 5.panta ir deputāta Endziņa priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar grozījumiem ir akceptējusi, un priekšlikuma pēdējais teikums jau ir iestrādāts Kārtības ruļļa 4.pantā, ko cienījamā Saeima tikko akceptēja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 5.panta otrajā daļā arī ir deputāta Endziņa priekšlikums aizstāt vārdu “ministrs” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu akceptēja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. Pie ceturtās daļas arī ir deputāta Endziņa priekšlikums, ko Juridiskā komisija ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Panta ceturtā daļa. Šeit ir deputāta Bišera priekšlikums. Juridiskā komisija to ir akceptējusi, mainot redakciju, tātad būtībā iestrādājot savā priekšlikumā deputāta Bišera priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 6.panta pirmās daļas ir Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums, un šo priekšlikumu Juridiskā komisija ir akceptējusi ar nelielu grozījumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Pie šī panta trešās daļas ir deputāta Endziņa priekšlikums, analoģisks jau iepriekšējam, proti, “ministra” vietā visur norādīt konkrēti “Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 8.panta otrās daļas ir priekšlikums, ko ierosina deputāts Kaksītis, — papildināt panta otro daļu pēc vārdiem “nākamajā Saeimas” ar vārdu “kārtējā”. Ir arī deputāta Endziņa priekšlikums papildināt panta otro daļu pirms vārda “atvaļinājuma” ar vārdu “neapmaksāta”. Juridiskā komisija izsaka šo pantu jaunā redakcijā, iestrādājot abu deputātu priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 10.pants. Pirmā lasījuma redakcijā ir izslēgt 10.pantu. Šeit izmaiņu nav. Pie 11.panta ir deputāta Bišera priekšlikums neizslēgt 11.pantu, bet izteikt 11.pantā atsauci uz 10.pantu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 12.panta otrās daļas ir deputāta Bišera priekšlikums papildināt tekstu pēc vārdiem “Saeimas komisiju” ar vārdiem “un citu izveidoto no deputātiem sastāvošu pastāvīgu institūciju”, ko Juridiskā komisija noraidīja, jo otrā daļa runā par atlīdzību par piedalīšanos Saeimas komisiju darbā, uztura naudu par laiku, kad deputāts amata darīšanās izbrauc ārpus Saeimas sēžu vietas, un tā tālāk. Ja mēs šādu priekšlikumu akceptējam, tad tas būtībā nozīmē, ka par piedalīšanos visu veiojumu darbā, kurus ir izveidojusi Saeima, vai, teiksim, tās būtu sadarbības grupas ar citiem parlamentiem vai kā arī būtu attiecīgi jāmaksā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Bišera kungs uz balsojumu nepastāv. Paldies! Pieņemts Juridiskās komisijas redakcijā.
A.Endziņš. Pie 13.panta ir deputāta Bišera priekšlikums papildināt otro daļu ar vārdiem “ja viņi nav ievēlēti nākamajā Saeimā”, un ir deputāta Endziņa priekšlikums aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdus “trīs mēnešus” ar vārdu “mēnesi”. Juridiskā komisija ierosina izteikt Kārtības ruļļa 13.panta otro daļu jaunā redakcijā, istrādājot tajā Bišera un Endziņa priekšlikumus, kā arī pieņemt deputāta Endziņa priekšlikumu par šā panta trešo daļu, kur ir tie paši aizstājumi — “ministra” vietā nāk “Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs”. Iepriekšējais grozījums ir saistīts ar kompensāciju, ko saņem deputāti pēc pilnvaru izbeigšanās. Līdz šim, kā jūs zināt, deputāts, kura mandāts izbeidzās ar Saeimas pilnvaru izbeigšanos, saņēma viņam paredzēto algu vēl trīs mēnešus pēc Saeimas pilnvaru izbeigšanās. Juridiskā komisijas piedāvā, lai šo kompensāciju, šo algu, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, viņš saņem vēl mēnesi pēc Saeimas pilnvaru izbeigšanās. Tas attiektos tikai uz tiem, kuri nav ievēlēti Saeimā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 13.panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 15.pantā ir deputāta Endziņa priekšlikums — papildināt pantu ar jaunu trešo daļu, proti, ja sēde slēgta kvoruma trūkuma dēļ (48.pants), par reģistrāciju uzskatāma pēdējā balsošanas reize, un attiecīgi uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu par ceturto un piekto daļu. Juridiskā komisija papildināja otro daļu ar diviem jauniem teikumiem un pieņēma priekšlikumu ar redakcionālu precizējumu. Šeit jūs redzat — ceturtajā ailītē ir arī atsauce ur Juridiskās komisijas priekšlikumu par 119.un 123.pantu. Tie ir jautājumi, kas skar patstāvīgos priekšlikumus, kā arī jautājumus un atbildes uz deputātiu jautājumiem.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Kārtības ruļļa 15.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 17.pants. Juridiskā komisija ierosina izdarīt grozījumus Kārtības ruļļa 17.pantā, aizstājot vārdus “galīgam tiesas spriedumam” ar vārdiem “vienīgi, ja tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā”.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 18.panta ir Kaksīša priekšlikums izslēgt otrās daļas 3.punktu un līdzšinējo 4.punktu uzskatīt par 3.punktu. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un ierosina izteikt Kārtības ruļļa 18.pantam otrās daļas 3.punktu jaunā redakcijā, proti, “nepilda 11.panta prasības”.
Sēdes vadītāja. Deputātiem... Es atvainojos! Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav? Kaksīša kungs balsojumu neuztur? Paldies! Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 21.panta ir priekšlikums izteikt otrās daļas otro teikumu tādā redakcijā, ka šis noteikums attiecas arī uz 30.pantā, 83.panta otrajā un ceturtajā daļā un 91.panta otrajā daļā paredzētajiem gadījumiem. Tas ir saistīts ar priekšlikumiem par 83.panta jauno redakciju.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret Juridiskās komisijas redakciju nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Tālāk seko Kārtības ruļļa trešā sadaļa, kuras nosaukums pašreiz ir “Vēlēšanas”. Juridiskā komisijas ierosina visu šo sadaļu izteikt jaunā redakcijā, iestrādājot arī priekšlikumus, kas tika iesniegti pie attiecīgajiem pantiem šajā sadaļā, proti, pirmām kārtām jau nosaukt šo sadaļu šādi: “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret sadaļas nosaukumu iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 25.pants ir saglabāts pašreiz spēkā esošajā redakcijā. 26.pants ir izmainīts. Šeit saglabājas panta sākuma pirmais teikums, bet otrā daļa ir pārcelta uz 31.panta 5.punktu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. Otrā daļa, treša daļa un ceturtā dala. Šeit izmaiņu nav. Vienīgā starpība ir tā, ka ceturtā daļā ir pašreiz spēkā esošais Kārtības ruļļa 28.pants.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret otro, trešo un ceturto daļu, kā tās iesniegtas otrajā lasījumā, iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. Jaunās redakcijas piektā daļa ir analoģiska spēkā esošā Kārtības ruļļa 29.pantam, ir tikai izmaiņas atsaucēs uz pantiem. Tur bija 25.—28.pants, tagad 25.pantā ir “šā panta pirmajā — ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.”
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 27.pants tiek izteikts... Līdz ar to ir jauna redakcija, to piedāvā Juridiskā komisija.
Sēdes vadītāja. Pret 27.pantu deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 28.pants arī ir jaunā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 29.pants. Arī jauna Juridiskās komisijas piedāvātā redakcija.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 29.panta jauno redakciju nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 30.pants. Arī ir Juridiskās komisijas piedāvāta jauna redakcija.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 30.panta ir deputāta Bišera priekšlikums izslēgt vārdu “senatoru”. Tas ir ņemts vērā, bet līdz ar to šeit mainās pantu numerācija un ir jauns 31.pants. Tur pirmajā daļā šis priekšlikums ņemts vērā. Viss šis pants ir jaunā redakcijā, kur apvienots 30., 31. un 32.pants un daļēji arī 34.pants.
Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem pret 31.pantu jaunā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 32.pants saglabājas vecajā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 34.pants. Pie spēkā esošā 34.panta ir deputāta Endziņa priekšlikums izteikt to jaunā redakcijā. Juridiskā komisija ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 35.pants saglabājas ar spēkā esošo tekstu. Uz trešo lasījumu acīmredzot šeit būs jāpapildina atsauce — ne tikai jāmin 117.pants, bet arī jādod atsauce uz 118.pantu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret otrajā lasījumā iesniegto tekstu 35.pantam iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 39.pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt Kārtības ruļļa 39.pantu ar vārdiem “izņemot 123.pantā paredzētos gadījumus”. Šeit es aicinu cienījamos deputātus pievērst uzmanību Juridiskās komisijas priekšlikumiem par Kārtības ruļļa 119. un 123.panta jauno redakciju, kas skar jautājumus un atbildes. Līdz ar to šeit ir priekšlikums papildināt 39.pantu ar vārdiem “izņemot 123.pantā paredzētos gadījumus”.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 39.panta redakciju nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 43.panta deputātiem ir priekšlikums vārdu “jāpaziņo” aizvietot ar vārdu “paziņojums”, kā komisija to ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 51.pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt panta otro daļu ar jaunu teikumu. Tas arī ir saistīts ar Juridiskās komisijas priekšlikumu par 119. un 123.pantu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 54.pants. Šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums aizstāt pirmajā daļā vārdus “atvēli runāt” ar vārdu “vārdu”. Ir arī Juridiskās komisijas priekšlikums, ar kuru tas tiek akceptēts, kā arī ierosinājums papildināt Kārtības ruļļa 54.pantu ar atsauci uz 82. un 98.pantu un priekšlikums izslēgt 54.panta pirmajā daļā skaitli “123”.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 56.pants. Pie 56.panta ir deputāta Kaksīša priekšlikums, kā arī deputāta Endziņa priekšlikums par šā panta jaunu redakciju. Juridiskā komisija akceptēja deputāta Endziņa priekšlikumu ar papildinājumiem, un Kaksīša kunga priekšlikums ir ietverts Endziņa priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem... Požarnova kungs, jūs runāt vēlaties? Deputātiem iebildumu nav. Kaksīša kungs balsojumu neuztur, ir apmierināts. Paldies! 56.pants ir pieņemts. Turpinām!
A.Endziņš. 57.pants. Ir deputāta Endziņa priekšlikums izslēgt 57.pantu, un ir deputāta Kaksīša priekšlikums izteikt šo pantu citā redakcijā. Juridiskā komisija pieņēma deputāta Endziņa priekšlikumu un neatbalstīja Kaksīša kunga priekšlikumu. Šāda Juridiskās komisijas pozīcija ir saistīta ar piedāvāto redakciju Kārtības ruļļa 117. un 118. pantam, kur tiek reglamentēta citādāka kārtība, kas skar patstāvīgos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 57. panta izslēgšanu nav? Kaksīša kungs balsojumu neuztur? Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 58. panta ir deputāta Endziņa priekšlikums izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 59. panta ir deputāta Endziņa priekšlikums izteikt šo pantu jaunā redakcijā, iestrādājot arī jauno trešo daļu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi, un trešajā daļā, kā jūs redzat, ir norādīts, ka, izskatot likumprojektu otrajā vai trešajā lasījumā, vārdu vispirms dod tiem, kas pieteikušies rakstveidā. Iepriekš mēs jau akceptējām to, ka otrajā un trešajā lasījumā pieteikšanās rakstveidā nav obligāta prasība.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 60. pants. Šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 61. pants. Deputāts Endziņš ierosinājis izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 62. pantā ir deputāta Endziņa priekšlikums aizstāt vārdu “deputāts” ar vārdu “runātājs”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 64. panta ir deputāta Bišera priekšlikums vārdus “izņēmuma gadījumos” aizvietot ar vārdiem “Pēc runātāja lūguma”. Juridiskā komisija ierosina izteikt 64. pantu jaunā redakcijā, iestrādājot tajā deputāta Bišera priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav. Bišera kungs balsojumu neuztur. Pieņemts.
A.Endziņš. 65. pants. Deputāts Endziņš ierosina 65. pantu izteikt jaunā redakcijā. Juridiskā komisija akceptēja šo priekšlikumu ar grozījumu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates. Jānis Strods, frakcijas “Latvijai” deputāts! Par 65. panta 2. apakšpunktu. Laikam jāsaka tā.
J.Strods (TKL). Godātie kolēģi! Es saprotu, ka šajos priekšlikumos par laika ierobežojumu ir vēlēšanās opozīcijai neļaut runāt, bet es domāju, ka uzlikt tādu ierobežošanu kā viena minūte būtu pavisam smieklīgi. Ja deputāts iet no pēdējām rindām, paiet 10 sekundes, kamēr viņš aiziet līdz tribīnei. Kamēr pagodina Prezidiju, Prezidija priekšsēdētāju, klātesošos un žurnālistus, un ārzemju viesus, tikmēr tā viena minūte ir pagājusi un tur vairs nav ko runāt. Tāpēc es kategoriski iebilstu pret šo otro daļu.
Sēdes vadītāja. Stroda kungs, mēs varam piedāvāt iesniegt rakstiski uz tešo lasījumu, un tad zālē izlemt balsojot, jo mutiskus labojumus mēs nebalsojam, kad izskatām likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā.
A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Otrais apakšpunkts — viena minūte pēc būtības attiecas tikai uz gadījumu, kad Saeima ir pieņēmusi lēmumu par debašu laika saīsināšanu uz piecām minūtēm. Un šī viena minūte ir tikai tajos gadījumos, kad deputāts, kurš jau ir runājis, vēlas runēt otru reizi.
Sēdes vadītāja. Otra lieta, ko man te saka kolēģi priekšā un ko es patiešām arī cenšos darīt, — nekad to, cik ilgi jūs nākat pa zāli, es šeit nefiksēju pilnmetrāžā, bet gan nospiežu pogu tad, kad jūs esat tribīnē. Kā jūs sākat runāt, tā jau ir cita problēma. Turpinām. Lūdzu. Tātad, Stroda kungs, jūsu priekšlikums ir trešajam lasījumam. Tad arī zālē balsosim, bet jāiesniedz rakstiski Juridiskajai komisijai. Līdz ar to 65. panta jaunā redakcija otrajā lasījumā tiek pieņemta.
A.Endziņš. Pie 67. panta ir deputāta Kaksīša priekšlikums tekstu pēc vārda “deputāts” papildināt ar vārdiem “Valsts prezidents, Ministru prezidents”, un ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt pantu ar otro teikumu tādā redakcijā, ka runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt trīs minūtes. Juridiskā komisija akceptēja abus šos priekšlikumus, izsakot Kārtības ruļļa 67. pantu jaunā redakcijā un izdalot šajā pantā trīs daļas.
Sēdes vadītāja. Sākam debates. Jānis Strods, frakcijas “Latvijai” deputāts!
J.Strods (TKL). Godātie kolēģi! Šis ir analoģisks priekšlikums, un acīmredzot, ja priekšsēdētājas kundze ierosinātu iesniegt labojumus uz trešo lasījumu, es varētu tam piekrist arī šajā gadījumā. Es esmu arī šeit pret trim minūtēm, jāatstāj tā, kā bija vecajā. Bet, nu, laikam tad es atsaucu aicinājumu balsot “pret” un iesniegsim acīmredzot priekšlikumu uz trešo lasījumu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Tikai šeit iet runa par paziņojumiem, kur es personīgi trešā lasījumā ierosināšu vienu minūti. Tas ir paziņojums pēc darba kārtības, ārpus izskatāmās darba kārtības.
J.Strods. Es domāju, mēs lemsim ar balsojumu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Turpinām. Tātad deputātiem iebildumu otrajā lasījumā pret 67. panta pašreizējo redakciju nav. Labojums tiek iesniegts uz trešo lasījumu, un par to tad arī lemsim balsojot. 67. pants šinī redakcijā otrajā lasījumā pieņemts.
A.Endziņš. 68. pantā ir Juridiskās komisijas priekšlikums vārdu “ziņojumiem” aizstāt ar vārdu “paziņojumiem”.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 77. pants. Šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums, analoģisks jau iepriekšējam, kur uzskaitījums pēc vārdiem “Ministru prezidents” tiek papildināts ar vārdiem “Ministru prezidenta biedrs”.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 82.pants. Šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums izslēgt otrajā daļā vārdus “un Prezidija atzinumu”. Juridiskā komisija akceptēja šo priekšlikumu un papildināja Kārtības ruļļa 82. panta pirmo daļu aiz vārda “lemj” ar skaitli (54.p.).
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 83. pants. Šeit ir deputāta Bišera priekšlikums papildināt pantu ar ceturto daļu šadā redakcijā: “Ja triju mēnešu laikā, kopš Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi ir iesniegti Saeimā, minētie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā, tad tie zaudē spēku.” Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu ar grozījumu, proti, triju mēnešu vietā nosakot sešus mēnešus un paredzot, ka šis termiņš sākas no tā brīža, kad šie 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi ir nodoti komisijām.
Sēdes vadītāja. Sākam debates. Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāte!
K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es aicinātu attieksmi pret šo priekšlikumu izteikt balsojot un, pirms to darīt, ļoti nopietni apsvērt visus “par” un “pret” šajā sakarībā. Tikai daži argumenti. Pirmkārt, kamēr mēs paši Kārtības rullī neiestrādājam termiņus, kādos deputātiem jāizskata likumprojekti, ir ļoti dīvaini, ka mēs atļaujamies šādus termiņus uzlikt valdības iniciatīvām. Otrkārt, visu, kas notiek Satversmes 81. panta kārtība šajā valstī, izsmeļoši reglamentē Satversmes 81. pants. Līdz ar to, ja mēs vēlamies kaut ko mainīt, tad vajadzētu mainīt Satversmi trīs lasījumos un jau ar citu balsu skaitu, nekā tas nepieciešams Saeimas Kārtības ruļļa grozīšanai. Protams, Saeima var lemt tā vai citādi, Saeima var iestrādāt šādas normas Kārtības rullī vai Satversmē, vai vēl kaut kur, un tomēr tas izskatās pēc tāda vieglākās pretestības ceļa iešanas, un nedomāsim, ka vēlētāji to nepamanīs. Paldies!
Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, šis jautājums ir diezgan specifisks, bet tomēr līdzšinējā, iepriekšējā prakse, kad Ministru kabinets pārtraukuma laikā pieņem desmit vai vairāk, teiksim, likumprojektu, kam ir likumprojektu spēks, diez vai ir normāla parādība, ja šinī gadījumā pat varētu runāt arī par to viedokli, ko cenšas pēdējā laikā tiražēt atsevišķi vairākuma pārstāvji, ka, lūk, Saeimā sēž pilnīgi mulķi vai ka opozīcija nodarbojas ar destruktīvu darbību. Un, teiksim, tagad arī, ja mēs satiksimies Lieldienās, izrādīsies, ka mūsu cienījamā valdība ir ātri un naski pieņēmusi 81. panta kārtībā kādus 20 vai 30 lēmumus, kuriem būs likuma spēks. Un dabiski, ka šāds ierobežojums radīs to faktu, ka tanī laikā, kad valdība nenodarbosies ar likumu drukāšanu, viņa apzināsies to, ka šiem likumiem būs jāiziet cauri Saeimai, vai arī, ja viņi neizies un viņi netiks izskatīti, viņi pazaudēs savu likuma spēku.
Tādēļ es tomēr ieteiktu šo jautājumu atbalstīt, jo dotajā momentā tas ir nepieciešams un varbūt tas arī normalizēs valdības darbību, lai viņa negaidītu, kad Saeima aiziet brīvlaikā vai aiziet, teiksim, pārtraukumā, un tanī laikā, teiksim, nodarbotos. Un, teiksim, šeit deputātiem vajadzētu atcerēties bēdīgi slaveno obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, ko pieņēma jau 5. Saeimas laikā Māra Gaiļa kunga valdība un ko mēs pēc tam jau vienreiz… 81. panta kārtībā to pieņēma, pēc tam vēlreiz jau atlika, un ir pilnīgi reāli, ka varbūt atliks vēl tālāk. Un Saeimai tagad ir jādomā, ko darīt ar šo, piedodiet, vanckaru, kas ir radīts un ar ko būs ilgstoši jādarbojas, un par ko sabiedrībā ir liels uztraukums un problēmas.
Tādēļ es tomēr piedāvātu atbalstīt Juridiskās komisijas viedokli par sešiem mēnešiem. Jā, trīs mēneši varbūt ir par maz, bet sešu mēnešu laikā, es domāju, Saeima mierīgi var izskatīt. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!
J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Tik tiešām šis jautājums nebūt nav tik vienkāršs, un tādēļ arī es, atbalstot savu kolēģi Juridiskajā komisijā Kristiānu Lībani, lūdzu visus izteikt savu viedokli balsojumā. Bet vispirms es gribētu, lai mēs visi kopā un katrs atsevišķi pārdomātu, kā tad rodas šī situācija. Un šī situācija acīmredzot rodas tādējādi, ka zināmā mērā abas puses — es šeit gribu domāt valdības, nevis tikai šodien valdību — tātad valdības, kas izmanto 81.pantu, nav bijušas savā darbībā pietiekami korektas un arī Saeima nav vismaz šobrīd, šodien vēl nav pietiekoši gatava, lai savas saistības uzņemtos un sešos mēnešos izskatītu 81.panta kārtībā valdības pieņemtos noteikumus. Kādēļ es runāju par iepriekšējām valdībām, neaizmirstot arī tagadējo valdību? Tādēļ, ka Satversmes 81.pants uzliek par pienākumu ievērot vairākas formālās prasības. Pirmkārt, nosaka, ka var pieņemt šādus noteikumus, ja ir nepieciešamība, un, otrkārt, nosaka, kādos gadījumos. Kā viena, tā otra lieta līdz šim korekti nav ievērota. Nav ievērota pietiekamā nepieciešamība, un reizēm nav korekti ievērota arī iespēja to vai citu jautājumu izlemt noteikumu veidā jau nupat pieminētā 81.panta kārtībā. Noteikumus par transportlīdzekļu īpašnieku obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, manuprāt, arī valdība nebija tiesīga pieņemt. Un ir arī dažas citas lietas, kur mēs jūtam, ka tas netiek pildīts korekti. Lūk, šāda situācija tad acīmredzot arī veidojas, un man nav nekāda pamata nepiekrist principā Bišera kunga bažām. Taču arī Juridiskajā komisijā šis jautājums... Es biju toreiz komandējumā, bet es zinu, pēc protokola pārbaudīju, ka tas netika viennozīmīgi atbalstīts, bet ar balsu vairākumu. Tādēļ, lūk, šajā situācijā, kad, no vienas puses, mēs zinām, ka teju teju tagad, kā arī prese raksta un ne tikai prese, nāks vairāki desmiti šādu noteikumu projektu un kad mēs, 6.Saeima, šobrīd uz vienas rokas pirkstiem varam saskaitīt tos likumus, kurus esam pieņēmuši visos trijos lasījumos, izņemot Ārlietu komisijas iesniegtos, kas tika pieņemti steidzamības kārtībā, man liekas, ka ir pārsteidzīgi pieņemt šādu priekšlikumu, ka, ja sešos mēnešos nav izskatīti šie noteikumi Saeimā, tad tie zaudē spēku.
Un es šeit gribu runāt arī vēl tīri no juridiskā viedokļa. Tātad, kopš noteikumu pieņemšanas valdībā sešus mēnešus tie darbosies, tas ir, tajā gadījumā, ja Saeima, protams, ja Saeima nodos komisijām un šādu lēmumu mēs akceptēsim, un gadījumā, ja Saeima arī pirmajā lasījumā konceptuāli akceptēs. Tādā gadījumā šie noteikumi darbosies ar visām no tiem tālāk izrietošajām pozitīvajām vai negatīvajām sekām. Pozitīvajām — kaut kas no tā būs, kaut kas tik atrisināts, negatīvajām — kaut kas tiks aizliegts un kaut kas netiks atrisināts vai netiks virzīts, un tā tālāk. Un tad, ja seši mēneši paies un Saeima, tādā tempā vai ar tādu mērķtiecību strādājot kā šobrīd, ļoti iespējams, nepieņems vienu daļu šo noteikumu, kas tad veidosies? Kā tad mēs attieksimies pret tām tiesiskajām attiecībām, kuras ir radušās, veidojušās, izbeigušās? Vai tad mēs teiksim, ka tās radās, veidojās un izbeidzās tiesiski vai prettiesiski? Kā tad būs ar šiem noteikumiem? Par kādiem tad mēs viņus atzīsim? Tādēļ es domāju un man ir aicinājums jums visiem par to domāt starplaikā starp otro un trešo lasījumu un atrast citu ceļu. Un tas varētu būt varbūt tikai divi lasījumi šiem likumprojektiem, tas ir, noteikumiem, kas pieņemti 81.panta kārtībā. Vai arī paredzēt saīsinātu kārtību to izskatīšanai, proti, ja šie likumprojekti netiek izskatīti, teiksim, pirmajā, otrajā vai trešajā lasījumā tanī sēdē, kurā, nu, teiksim, tie ir darba kārtībā, un mēs redzam, ka šodien plenārsēdes darba kārtībā ir divu iepriekšējo sēžu neizskatītie likumprojekti, tie būtu jāskata ārpus kārtas vai kā citādi. Bet es domāju, ka nav korekti, ja mēs paziņojam, ka, lūk, ja Saeima, neskatoties ne uz kādiem apstākļiem, pirmajā lasījumā tātad konceptuāli ir piekritusi šiem noteikumiem, bet sešu mēnešu laikā nav paspējusi izskatīt, tad tie zaudē spēku. Es aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu un padomāt par citu, korektāku šī jautājuma un šīs problēmas risinājumu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!
I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Te iepriekšējā sēdē mums izskanēja bažas par valsts apvērsumu saistībā ar to, ka varēja pacelties jautājums, ka Saeima šādā deputātu sastāvā nosēdētu par dažiem mēnesiem ilgāk. Es jau tad teicu, ka es gan neuzskatu, ka te kaut kas mūsu valsts dzīvē izmainītos būtiski, jo vai tādā vai citādā sastāvā Saeima strādātu un Saeimas deputātu skaits arī no Saeimas uz Saeimu nebūt tik kardināli nemainās. Tā ka par apvērsumu nevar runāt.
Turpretī par apvērsumu gan var bažīties sakarā ar 83.pantu. Jāsaka, ka tas ir unikāls pants, kurš ir saglabājies... 81.pants, es atvainojos... pārteicos... tas ir unikāls pants, kāds nav sastopams normālu demokrātisku valstu konstitūcijās, kur pieturas jau pie Monteskjē un Loka izstrādātā principa par varas dalīšanu. Parlaments pieņem likumus, izpildvara var tos iniciēt, bet viņas galvenais uzdevums ir tos izpildīt. Un jāsaka, ka mums arī Satversmē ir ielikts šis princips, ka likumdevējs mūsu valstī ir Saeima un likumā paredzētajos gadījumos — tauta, tautas nobalsošana. Bet prakse mums nupat iet citu ceļu no vienas valdības uz otru arvien vairāk parādās tendence, ka likumus vairāk pieņem nevis parlaments, bet Ministru kabinets. Ja mēs paskatāmies šo Saeimu, tad Saeimā valdība principā iesniegusi tikai vienu būtisku likumu — likumu par akcīzes nodokli, jo to nu nekādi 81.panta kārtībā nevarēja izdot. Bet pārējie tiek patlaban krauti kaudzēs, gaidot, kad mēs paziņosim par sesijas beigām, lai veselām kaudzēm... Mēs jau dzirdam, ka tiks atcelts likums, ko ir pieņēmusi Saeima par Valsts īpašuma fondu. Šis fonds tiek likvidēts, neskatoties uz Saeimas izteikto gribu, lai šis fonds būtu. Vai tad ir ārkārtīga steidzamība šai lietai? Jauns likums par obligāto dienestu tiek gatavots pieņemšanai. Es saprotu, ka jautājums ir samilzis, tāpēc, ka iepriekšējās Saeimas laikā nebija pastāvīga speciāla aizsardzības ministra un viņa pienākumus pildīja, kā saka, amata savienošanas kārtībā. Un acīmredzot tas likums, kas tika iesniegts 5. Saeimai, nebija pietiekami kvalitatīvs un tā to nepieņēma. Bet tas nenozīmē, ka šodien to var pieņemt, pavisam tautai nezinot, nevienam nezinot. Pat esmu runājis ar dažādiem atbildīgiem darbiniekiem pat Aizsardzības ministrijā. Neviens nezina, kas šajā likumā ir iekšā. Un to dažu stundu laikā bez kādiem lasījumiem, bez kādas izvērtēšanas gatavojas pieņemt.
Protams, viss tas ir saistīts ar to tendenci, ka, lūk, Saeima ir dumja, Saeimas deputāti var samaitāt valdības izstrādātos labos likumus. Šādu viedokli vienā no parlamentārajām komisijām mums atklāti izteica bijušais valdības vadītājs Gaiļa kungs. Nu, ziniet, ja mēs tā turpināsim, tad drīz jau var rasties tiešām doma, ka Saeima ir tikai pļāpātava un ka, nu, vispār nav ko naudu tērēt viņas uzturēšanai. Gudrā valdība var visu pieņemt un visu izlemt, un labākajā gadījumā Saeimu sasaukt tāpat kā padomju laikos — divas reizes gadā pa divām dienām. Lūk, te jau gan draud valsts apvērsuma briesmas! Es negribu apsūdzēt pašreizējo valdību, ka tā to grib, bet tā ir bīstama tendence, kurai ir janoliek robežas. Jo nevar būt mūsu valstī vēl viens likumdevējs bez tautas un bez Saeimas.
81. pants ir domāts kā pagaidu likums ārkārtīgas nepieciešamības gadījumā, kad Saeimas nav, kad ir jādara kaut kas un to izdara. Bet ir nepieciešams, lai šos lēmumus sankcionētu Saeima. Tikai tad tie ir pilnvērtīgi likumi. Taču mums ir tāda situācija, ka jau 5. Saeimas sākumā daudzi 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi vēl līdz šai dienai nav izgājuši pat pirmo lasījumu. Un te nu ir problēma. Pie tam lieli un nozīmīgi likumi.
Ja mēs salīdzinām atkal ar padomju laiku, tur arī bija tāda pati prakse, ka pēdējā vakarā pirms Augstākās padomes sanākšanas Augstākās padomes Prezidijs pieņēma kaudzi dekrētu ārkārtīgas nepieciešamības gadījumā. Bet nākošajā dienā tos iesniedza Augstākajā padomē, un Augstākā padome obligāti attiecīgās sesijas laikā tos akceptēja. Un es domāju, ka tā arī ir. Un nav jāgroza Satversme, jo Satversme šo jautājumu neregulē. Satversmē nevienu burtu es pagaidām neaicinu grozīt, bet grozīt to, ko jau ir iesākuši darīt, kur Saeimas Kārtības rullī ir jau šodien attiecīgi panti, kā šī 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi virzās cauri Saeimai. Un es ierosinu tos papildināt.
Es domāju, ka valdībai ir pilnīgas iespējas panākt savlaicīgu izskatīšanu. Pirmkārt, valdībai, kā jau es esmu izteicies, ir augsti atalgoti darbinieki, parlamentārie sekretāri, kuru tiešais pienākums ir bīdīt šos valdības pieņemtos likumus cauri Saeimai. Pagaidām mēs ne vienmēr redzam viņu pienācīgi aktīvu darbību. Otrkārt, valdībai ir tiesības sasaukt ārkārtas plenārsēdes speciāli tādu jautājumu, tādu likumprojektu izskatīšanai, kuriem būtu nepieciešams saņemt Saeimas akceptu. Un ir dažādi citādi iespējami ceļi, jo galu galā Saeima jau arī nepastāv ārpus Ministru kabineta un Saeimā vairākums ir tām partijām, kas atbalsta Ministru kabinetu. Tātad Saeima principā nevar nobremzēt izskatīšanu.
Man ļoti palīdzēja arī Kaksīša kunga ierosinājums. Es pats teicu, ka valdība var prasīt steidzamību, mēs varam pat ierakstīt, ka šie likumprojekti iet divos lasījumos. Arī tas ir mūsus spēkos. Tas, starp citu, ir mans ierisinājums — apsvērt. Bet es negribu, lai mēs atteiktos no priekšlikuma šinī gadījumā. Var būt, ka mēs varam šajā priekšlikumā kaut ko vēl uzlabot. Priekš tam mums ir trešais lasījums. Bet es jūs aicinu tomēr ieviest kārtību, jo pēc tam, kad es uzstājos presē un televīzijā par šo jautājumu, man daudzkārtīgi ir nākuši cilvēki klāt, mani atbalstījuši. Un, starp citu, mani visi Juridiskās fakultātes mācībspēki ir aktīvi atbalstījuši un izteikuši atbalstu šim priekšlikumam, lai tomēr nodibinātu varas dalīšanas principu. Ja ne pilnībā, tad vismaz pavirzīt to uz priekšu. Tāpēc es lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu. Pēc tam, ja tur kaut ko ir vajadzīgs vēl uzlabot, to mēs varam izdarīt trešajā lasījumā, ja būs attiecīgi priekšlikumi. Bet vajadzīga ir principiāli jūsu piekrišana šodien tam. Paldies par uzmanību!
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.
Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāte!
I.Kreituse (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Vispirms man jāsaka, ka es kā nejuriste gribu jums atgādināt Kārtības rulli, kurā ir ierakstīts: “Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi sasauc Prezidijs.” Tā ka es negribētu, lai Ministru prezidentam mēs šodien uzticētu to, ko Saeima ir uzticējusi Prezidijam. Un mums būtu tāpēc jābūt precīziem, kad mēs runājam par to, kādas kuram mums ir juridiskās tiesības valstī. Premjers var lūgt Prezidiju šo sēdi sasaukt, bet vai tā notiks vai nenotiks, tomēr lemj Prezidijs un Saeima.
Otra lieta. Es negribētu, ka mēs šodien šo situāciju saasinām tik tālu, ka mēs nonākam pretrunās, ka valdība, Ministru kabinets grib kaut ko uzurpēt Saeimā. Gribu godīgi pateikt, ka Prezidijs pagaidām tādas tendences izjutis nav un, cerams, arī neizjutīs. Tāpēc arī šāda veida savstarpējo konfrontāciju starp Saeimu un Ministru prezidentu, un Ministru kabinetu šodien varbūt nevajadzētu šeit veikt.
Otra lieta, par ko jārunā, kad mēs vērtējam 81.panta kārtību, ir šis pirmais, konceptuālais balsojums, kas mums Saeimā šodien jau ir pārvērties par ceturto. Varbūt tas ir labi, varbūt tas ir slikti, to var vērtēt dažādi. Bet par nodošanu komisijām. Ja 81.panta kārtībā pieņemtais likumprojekts ir nodots komisijai, konceptuāli atbalstīts, tad Saeima tālāk pati sevi disciplinē un strādā. Bet šeit uzreiz ir tāds jautājums. Kurš brīdis tad ir tas pēdējais? Ja jūs šodien ieskatāties mūsu darba kārtībā, tad šodien mēs, ja notiks tā, kā pašlaik darba kārtība nosaka, pēc amatpersonu ievēlēšanas sāksim skatīt Saeimas 14.marta plenārsēdes darba kārtību. 14.marta! Un es jau varu šobrīd prognozēt, ka mēs to šodien neizskatīsim. Un 14.marts pāries uz 18.aprīli — uz kārtējo sēdi. Tātad tie likumprojekti, kuri bija iekļauti dienas kārtībā 14.martā, sešas nedēļas, izsakoties tautas valodā “gulēs šeit zālē”. Kur tiek ieskaitīts šis laiks, kamēr likumprojekts “guļ” šeit un netiek izskatīts plenārsēdē pēc tam, kad komisijas ir nodevušas un Prezidijs ir nodevis un iekļāvis darba kārtībā? Sešas nedēļas! Cerams, ka 18.aprīlī mēs beigsim 14.marta darba kārtības jautājumu izskatīšanu. Tāpēc, pirms mēs pieņemam kādu lēmumu par kādiem termiņiem, mums vajag pašiem reāli un praktiski izskatīt to, cik ātri un kā mēs strādājam, atcerēties darba kārtības izmaiņas, ko mēs esam veikuši arī šodien, pārceļot vienu jautājumu uz augšu, un tā tālāk. Tāpēc šeit ir jābūt ļoti izsvērtam un korektam lēmumam. Un es vēlreiz gribu deputātiem atgādināt, ka 81.panta kārtībā pieņemtā likumprojekta liktenis izšķiras pirmajā balsojumā — nodot vai nenodot komisijai. Un tad izšķiras arī šis jautājums par to, vai tas darbojas vai nedarbojas tālāk. Jo arī es gribētu atgādināt, ka, ja sešus mēnešus kaut kas valstī strādājis un darbojies, it īpaši, ja tas skar mantiskās vai naudiskās attiecības, un pēc sešiem mēnešiem tas izmainās, tad tas nav viens likums. Sešu mēnešu laikā darbojas jau vesela virkne citu noteikumu un likumu, kaut vai, elementāri sakot, tas būtu, pieņemsim, par akcīzes nodokli vai citu. Tad sešus mēnešus cilvēki būtu maksājuši, un interesanti, kā pēc sešiem mēnešiem, ja Saeima konceptuāli ir atbalstījusi, bet pēc tam automātiski novelk garumā un neizvirza cauri — kā šī nauda tiktu atdota cilvēkiem. Tad uzreiz vajag iestrādāt arī mehānismu, kas darbosies tad, ja šie seši mēneši paeis un 81.panta kārtībā pieņemti noteikumi, kas, es atkārtoju vēlreiz, konceptuāli ir Saeimā atbalstīti, nestājas spēkā.
Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!
J.Urbanovičs (TSP). Cienītā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātā Saeima! Iekšēji un vienmēr principā esmu un būšu pret šo anahronisko 81.pantu, kad izpildvara uzurpē liumdevēja funkcijas. Bat tajā pašā laikā, protams, es saprotu, kādā laikā mēs dzīvojam, ka mēs ejam no vienas sabiedriski ekonomiskās formācijas uz otru, es saprotu šo vēlmi un atbalstu šo vēlmi veikt ekonomiskās un sociālās, un arī politiskās reformas, tiesiskās refromas mūsu valstī, lai mēs ātrāk izkļūtu no tā apburtā loka, kurā mēs mīcāmies. To saprot Saeimas deputāti, spriežot par to vai citu, svarīgāku vai mazsvarīgāku jautājumu. Un par to liecina visa šīs 6.Saeimas, kā arī 5.Saeimas darba prakse un pieredze, kuru man ir laimējies izbaudīt pilnībā.
Taču es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu aspektu, par kuru iepriekšējie runātāji, spriežot pēc 83.panta ceturtā punkta labojuma, proti, trīs vai seši mēneši, nerunāja. Un, proti, tātad es iestājos par to... (signāls). Vai es drīkstu turpināt?
Es iestājos, lai šis laiks būtu mazāks, lai tas būtu trīs mēneši. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka šie 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi ar likuma spēku tiek pieņemti ārkārtas gadījumos un lielas nepieciešamības, Ministru prezidenta kungs, dēļ. Acīmredzot tie nevarētu tikt “marinēti”, atvainojiet par vulgārismu, sešus mēnešus šeit Saeimā. Vēl jo vairāk tie nevarētu tikt šeit tik ilgi skatīti un laboti. Jo, paskatieties, kāda situācija rodas! Tagad brīvdienās tiks pieņemts zināms skaits — opozīcijai tas ir mazāk zināms, valdošajai koalīcijai vairāk zināms — noteikumu. Vesels saraksts. Labi, tie ir vairāk vai mazāk vajadzīgi. Tie tiks pieņemti. Pēc tam tie tiks iesniegti Saeimā. Mēs par tiem šeit balsosim, un es paredzu, ka mēs nobalsosim, un arī es balsošu, katrā ziņā balsošu par likumiem, kuri man varbūt izraisīs iekšēju pretestību, balsošu par to, lai viņi aiziet uz komisijām. Tā ir mūsu frakcijas pricipiāla nostāja, ka ir jāiziet nevis no dzirdes, bet jābūt ir laikam ar tiem nopietni iepazīties un ar tiem strādāt. Bet kas notiek pēc tam? Pirmajā lasījumā mēs tos sākam grozīt. Otrajā lasījumā, trešajā lasījumā... Bet strādā un darbojas tās normas, kas ir pieņemtas 81.panta kārtībā. Tā ir. Ja mēs pieņemsim trešajā lasījumā vai, kā Bišera kungs teica, teiksim, divos lasījumos, vai galīgajā lasījumā, tikai tad stāsies spēkā tās normas, kuras mēs šeit nobalsosim. Tāpēc katrā ziņā visi, arī tie, kas ierosina un veic izstrādi, un pieņem šos 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus ar likuma spēku, ir būtībā ļoti lielā mērā ieinteresēti, lai šie ierosinātie noteikumi iegūtu galīgo likuma spēku. Par to runāja arī Kreituses kundze. Tāpēc es katrā ziņā aicinu nevis uz “torpedēšanu”, nevis uz politikānismu, bet aicinu balsot tieši par šiem trim mēnešiem. Un galu galā tie ir, es atkārtošos, lielas nepieciešamības un steidzamības spiesti likumprojekti, noteikumi ar likuma spēku. Un tāpēc katrā ziņā tie ir jāpieņem maksimāli ātri. Arī mums vajag pabīdīt visus pārējos jautājumus otrajā plānā un, uzticoties valdībai, kuru mēs esam ievēlējuši, izskatīt šos jautājumus kā pirmos. Paldies!
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Pauls Putniņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!
P.Putniņš (LZS, KDS, LDP). Cienītā priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Iznāk drusciņ tā dīvaini — vai tad mums šo jautājumu nevajag atrisināt tiešām Satversmes ietvaros, jo faktiski jau 81.pants Satversmē nosaka šo pamatu, ko mēs pašlaik Satversmē neapstrīdam, bet principā mēs to apstrīdam. Ja mēs Kārtības rullī izdarām tādu regulējumu, kādu piedāvā 83.panta 4.punktā, tad faktiski mēs valdību nostādām tādā ļoti grūtā, tādā dīvainā situācijā. Nu, tad tādā gadījumā jāsaka — tad nevajag nemaz, tad jādomā par Satvermses 81.panta likvidāciju. Tas mums jāizšķir ļoti principiāli un būtiski. Jo, iedomājieties, valdība tagad sāk strādāt 81.panta kārtībā pieņemto likumu ietvaros un šādu vai tādu apstākļu dēļ paiet tie seši mēneši. Un kas notiek pēc tam? Tāpēc bez tādām emocijām, cienot Saeimu, protams, šeit ir pašcieņas jautājums, vai ne, valdības un Saeimas pašcieņas jautājums... Bet tomēr tad Satversmes ietvaros šis jautājums jārisina, jo citādi valdība tiešām nonāk tādā dīvainā situācijā. Es negribētu būt tur. Pagaidām uz trešo lasījumu mums šis jautājums attiecībā uz Kārtības ruļļa 83.panta papildinājumu ir ļoti jāapdomā. Paldies!
Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!
A.Jirgens (TB). Godājamie kolēģi! Es arī gribētu atbalstīt šo Bišera kunga ierosinājumu, jo, manuprāt, pats galvenais šeit ir tomēr stingri nodalīt likumdošanas varu un izpildvaru. Būtībā Satversmē tas ir izdarīts, un es nevarētu šeit piekrist Putniņa kungam, ka mēs radām pretrunu ar Satversmi. Gluži otrādi, mēs varam novērst šādu pretrunu, jo Satversmes 64.pants skaidri pasaka, ka likumdošanas vara Latvijā pieder Saeimai un tautai šajā Satversmē noteiktajā kārtībā. Un 81.pants attiecas tikai uz sevišķiem gadījumiem, kad ir neatliekama vajadzība sesiju starplaikā pieņemt kādus noteikumus ar likuma spēku. Bet, ja ir šī neatliekamā vajadzība, tad, es domāju, ne tikai Ministru kabinetam ir šī neatliekamā vajadzība, bet šī neatliekamā vajadzība būs arī Saeimai izskatīt. Un seši mēneši ir tiešām pietiekami ilgs laiks, lai to izdarītu. Protams, mēs varam trešajā lasījumā precizēt to, ka šī 81.panta kārtībā izdotie noteikumi tiek izskatīti divos lasījumos, komisijām noteikt termiņu, kādā tie ir jāiesniedz izskatīšanai pirmajā lasījumā, bet pats princips, ka tomēr šīs lietas strikti nodalāmas, es domāju, ir jāaizstāv un ir jāatbalsta. Un, runājot par to, kādas tiesības ir vai nav Ministru prezidentam, es tomēr gribu atgādināt, ka Satversmes 20.pants nosaka, ka Saeimas Prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ne mazāk kā trešā daļa Saeimas locekļu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!
A.Čepānis (DPS). Godājamie kolēģi! Var būt, ka te izeju varētu atrast šajā variantā, ja tas būtu pieņemams. Es varētu iesniegt uz trešo lasījumu grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kuros mēs varētu noteikt tādu kārtību, ka Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi, kas iesniegti Saeimā un nodoti komisijām, trīs mēnešu laikā jāizskata atbildīgajām komisijām. Komisija pati par sevi nevar lietu izlemt līdz galam un nevar nevienu likumprojektu pieņemt ne pirmajā, ne otrajā, ne trešajā lasījumā, tā vienīgi var virzīt šī likumprojekta izskatīšanu Saeimā. Un, ja tā nevar iekļauties šo noteikto, ko es ierosinu, triju mēnešu laikā, tad tā var iesniegt priekšlikumus to izskatīt steidzamības kārtā divos lasījumos vai, kā mums tas bieži notiek, mainot izskatīšanas secību. Tātad, ja komisija to uzskata par vajadzīgu izskatīt to ātrāk. Var būt, ka tāda norma mums būtu pieņemama. Es pakonsultēšos ar juristiem un šādu priekšlikumu uz trešo lasījumu iesniegšu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Kārlis Druva — LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts! Es atvainojos, četras sekundes nozagu jums.
K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Acīmredzot šis pants izraisa diezgan krietnas diskusijas — kā mēs pieņemsim mūsu likumus un likumprojektus. Bet tajā pašā laikā ir ļoti saprotams, kādēļ 81. pants bija vajadzīgs. Tas vajadzīgs, lai vienkārši valdība spētu darboties. Kā Kreituses kundze jau iepriekš minēja, var gandrīz uz vienu roku saskaitīt tos likumus, ko mēs esam pieņēmuši šajā Saeimā. Tātad kā nu beigu beigās mēs tiekam galā ar šo problēmu? Mans risinājums būtu varbūt drusciņ citādāks nekā Bišera kungam, un es iesniegšu savu piedāvājumu nākamajam lasījumam. Bet varbūt taisni tā ideja, ko Bišera kungs ierosināja, ir ļoti laba, izņemot... Es gribētu to apgriezt uz otru pusi. Tātad, ja nāktu likumprojekts no Ministru kabineta 81. panta kārtībā, tas nestājas spēkā trīs mēnešus, un tad Saeimai ir pieteikoši laika izskatīt šo likumprojektu un attiecīgi pieņemt grozījumus, kādus vajadzētu. Un, ja Saeima nav atradusi interesi vai laiku ķerties pie lietas, tad mēs varam vienkārši... tad tas likumprojekts stājas spēkā. Un šis laiks, trīs mēneši, man liekas, neradītu nekādas pārāk lielas problēmas ne valdībai, ne arī kaut kādā veidā aizskartu mūsu tiesības ieviest kārtību likumprojektu izskatīšanā un pieņemšanā. Tā ka es domāju, ka varbūt kāds risinājums ir, un es centīšos iesniegt šādus priekšlikumu. Paldies par jūsu uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu, vārds komisijas pārstāvim!
A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Paldies par diskusiju šajā ļoti nopietnajā jautājumā! Es gribētu tikai arī izteikt dažus komentārus šajā sakarībā. Lieta ir tāda, ka arī es tikko iepazinos ar deputāta Bišera priekšlikumu un raudzījos uz to skeptiski, bet, iedziļinoties šajā būtībā, nācu pie atziņas, ka tomēr šāds priekšlikums ir atbalstāms. Un kāpēc? Lieta ir tāda, ka, ja mēs ņemsim šo 6. Saeimu, tad, ja mani dati ir precīzi, pašreiz ir reģistrēti 176 likumprojekti, kas iesniegti Saeimā... 176! Ministru kabinets ir iesniedzis 21 likumprojektu, kas nav starptautisko līgumu apstiprināšana un nav arī noteikumi, kas izdoti 81. panta kārtībā. No šā 21 likumprojekta 14 likumprojekti ir iesniegti līdz ziemas sesijas sākumam, tas ir, nodoti līdz 11. janvārim, septiņi kopš 18. janvāra ir nodoti. Kā redzat, šajā lielajā masā praktiski, ja prese pareizi informē, 81. panta kārtībā tiek gatavoti kaut kur pāri par 60 likumprojektiem, teiksim, noteikumiem, kas tiks pieņemti. Kas tad liedza visā šajā laika posmā iesniegt šeit, Saeimā, likumprojektus? Es negribētu piekrist arī tam apgalvojumam, ka, lūk, seši mēneši, kas tad tagad notiks, ir izveidojušās tiesiskās attiecības, vai nu kaut kas ir maksāts vai kaut kas ir nodibināts. Bet ņemsim citu situāciju. Ja ir īss pārtraukums, nedēļas pārtraukums, tā ir viena lieta. Taču, ja Saeima aiziet pēc pavasara sesijas vasaras pārtraukumā, un šeit var būt vairāku mēnešu pārtraukums, un kabinets pieņem 81. panta kārtībā, teiksim, tūlīt pēc Jāņiem, veselu virkni noteikumu? Satversme paredz un Kārtības rullis paredz, ka trīs dienu laikā, kad ir atsākusies Saeimas sesija, šie noteikumi jāiesniedz parlamentā. Ja tas nav izdarīts, tie automātiski zaudē spēku. Tajā pašā laikā Saeima, lemjot par nodošanu komisijām, var arī noraidīt. Tātad vai nu divus vai trīs mēnešus varbūt šie noteikumi jau ir darbojušies un ir bijušas tiesiskās attiecības, kuras ir izveidojušās uz šo noteikumu bāzes. Bet 81. pants runā tieši par neatliekamu vajadzību. Un, ja ir šī neatliekamā vajadzība — es gribētu pastiprināt šeit Bišera kunga teikto, — kam mums ir parlamentāro sekretāru armija un vai bieži mēs viņus redzam savu komisiju sēdēs? Vai bieži mēs redzam, kā viņi pūlas, lai kabineta ierosinātie likumprojekti ātrāk bīdītos cauri Saeimai? Tāpēc es domāju, ka tomēr šāds priekšlikums zināmā mērā liek arī, nu, Ministru kabinetam vairāk rūpēties par savas darbības vajadzībām, par nepieciešamo likumu straujāku bīdīšanu cauri Saeimai. Ja mums pastāv šī iespēja gan pieņemt steidzamību, gan, teiksim, sasaukt ārkārtas sēdes, kur ir noteikta darba kārtība un kur nevar kaut ko grozīt vai pielikt kaut ko klāt, bet ir noteiktā darba kārtība, mums ir jāiet acīmredzot uz to, nevis jāveicina otras likumdevējas institūcijas — Ministru kabineta kā likumdevējas institūcijas — pārstāvēšana vēl arvien. Tāpēc es aicinu cienījamos deputātus izvērtēt un neapšaubāmi balsot, izteikt savu attieksmi balsojot par šo deputāta Bišera priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Bišera priekšlikumu 83. panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā: “Ja triju mēnešu laikā, kopš Satversmes 81. panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi ir iesniegti Saeimā, minētie noteikumi netiek apstiprināti likumdošanas kārtībā, tie zaudē spēku.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātus! Par — 54, pret — 9, atturas — 7. Priekšlikums ir pieņemts. (Aplausi).
A.Endziņš. Tad es saprotu, ka ir pieņemts deputāta Bišera priekšlikums par trijiem mēnešiem sešu mēnešu vietā.
Sēdes vadītāja. Citu prasību par citiem balsojumiem nav.
A.Endziņš. 85. pants. Pie 85. panta ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt pantu ar otro un trešo daļu. Juridiskā komisija ar papildinājumu šo priekšlikumu ir akceptējusi. Šī priekšlikumu būtība ir tāda, ka, ja komisijai nodots likumprojekts par grozījumiem likumā, kurā grozījumus paredz izdarīt kāds šai komisijai.... atbildīgajai komisijai jau iepriekš nodots likumprojekts, komisija var, pirmām kārtām, vai nu apvienot šos likumprojektus, iesniedzot alternatīvu likumprojektu, vai iekļaut vēlāk nodoto likumprojektu iepriekš nodotajā likumprojektā kā priekšlikumus otrajam vai trešajam lasījumam, vai arī virzīt katru minēto likumprojektu izskatīšanai kā atsevišķu likumprojektu. To tātad jau izdara komisija. Un trešā daļa paredz, ka šie noteikumi par apvienošanu vai vēlākā likumprojekta iekļaušanu agrākajā likumprojektā nav attiecināmi uz likumprojektiem, kas paredz grozījumus Satversmē. Jo Juridiskā komisija uzskata, ka katrs grozījums Satversmē ir unikāls un šeit tātad vienam grozījumam nevar “piekabināt” klāt kādus citus grozījumus.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu, esiet savaldīgāki un savas diskusijas veiciet ārpus plenārsēžu zāles, lai netraucētu klausīties ziņotāju tiem deputātiem, kas turpina sekot Kārtības ruļļa grozījumiem!
Pret 85. panta redakciju otrajā lasījumā deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 87. panta ir deputāta Endziņa priekšlikums vārdus “to saņemt” aizvietot ar vārdiem “saņemt šo likumprojektu un atbildīgās komisijas atzinumu par to”.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 89. pantā ir deputāta Bišera priekšlikums aizstāt vārdus “līdz debašu beigām” ar vārdiem “līdz balsošanas sākumam”. Juridiskā komisija to ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 90. panta ir deputāta Jirgena priekšlikums papildināt pantu ar otro daļu. Juridiskā komisija ierosina izteikt 90. pantu jaunā redakcijā, vienlaikus iestrādājot arī deputāta Jirgena priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Deputāts Jirgens balsojumu neprasa. Pieņemts.
A.Endziņš. 92. pants. Pie 92. panta ir deputāta Jirgena priekšlikums un deputāta Kaksīša priekšlikums par šā panta papildināšanu ar trešo daļu. Juridiskā komisija ierosina izteikt Kārtības ruļļa 92. panta otro daļu jaunā redakcijā, vienlaikus iestrādājot gan deputāta Jirgena, gan deputāta Kaksīša priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti Jirgens un Kaksītis balsojumu neprasa. Pieņemts.
A.Endziņš. 95. pants. 95. pantā ir deputāta Bišera priekšlikums un deputāta Endziņa priekšlikums, tajā skaitā arī par šā panta papildināšanu ar jaunu otro daļu. Līdz ar to iepriekšējā, spēkā esošā otrā daļa uzskatāma par trešo daļu. Juridiskā komisija ierosina izteikt Kārtības ruļļa 95. pantu jaunā redakcijā, iestrādājot arī visus šos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 95. panta jauno redakciju nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 98. pants. Pie 98. panta ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt pantu ar otro daļu, proti, ka likumprojekta pielikums izskatāms kā atsevišķs pants. Saeima pēc atbildīgās komisijas vai piecu deputātu priekšlikuma nolemj caur 54. pantu, vai pielikums izskatāms pirms vai pēc likumprojekta attiecīgā panta vai pēc visu likumprojektu pantu izskatīšanas. Šis priekšlikums ir saistīts lielākoties ar, teiksim, valsts budžeta likumprojektu vai, teiksim, tādiem likumprojektiem, kur var būt pielikumi, kuri ir ļoti būtiski un cieši saistīti ar paša likuma tekstu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 99.pants. Pie 99.panta ir deputāta Jirgena priekšlikums, ko Juridiskā komisija daļēji ir pieņēmusi, izsakot 99.panta otro daļu jaunā redakcijā. Proti, ja par pantu nav iesniegti priekšlikumi, par to atsevišķi nebalso.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Pie 100.panta ir deputāta Kaksīša priekšlikums papildināt pantu pēc vārdiem “balsojumi tikai” ar vārdiem “atbildīgās komisijas priekšlikumi, kā arī”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 114.pants. Šeit ir deputāta Endziņa priekšlikums izteikt 114.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija to ir akceptējusi. Šī priekšlikuma būtība ir realizēt to praksi, kāda mums pastāv līdz šim un kāda bija arī iepriekš noteikta, proti, ka likumprojekti, kas atzīti par steidzamiem, izskatāmi divos lasījumos, valsts budžeta projekti un grozījumi valsts budžetā izskatāmi divos lasījumos, tāpat likumprojekti, kas paredz starptautisko līgumu apstiprināšanu. Mēs parasti pie starptautisko līgumu apstiprināšanas balsojam vispirms par steidzamību, un, ja iebildumu nekādu nav, bieži vien pieņemam divos lasījumos uzreiz, vienā plenārsēdē. Un šeit tātad ir piedāvājums to akceptēt, lai tā būtu arī zināma norma, lai nav vienmēr jāprasa šis balsojums par steidzamību.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 117.pants. Šeit ir priekšlikumi, ko ierosina deputāti Kaksītis un Bišers. Juridiskā komisija neatbalstīja vienu deputāta Kaksīša priekšlikumu, un ierosina izteikt Kārtības ruļļa 117.pantu jaunā redakcijā, daļēji iestrādājot tajā otru Kaksīša priekšlikumu, proti, papildināt spēkā esošās redakcijas trešo teikumu pēc vārdiem “iekļaušanu nākamās” ar vārdu “kārtējās”, kā arī deputāta Bišera priekšlikumu. Un līdz ar to 117. un 118.pantu, kas skar patstāvīgo priekšlikumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, šeit Juridiskā komisija piedāvā pilnīgi jaunā redakcijā — 117. un 118.pants.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas jauno redakciju iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 118.pants, kā jau es teicu, līdz ar to arī tiek izteikts jaunā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 119.pants. Juridiskā komisija šeit piedāvā 119.—123.pantu izteikt jaunā redakcijā, un tas skar deputātu jautājumus. Iesniedzot priekšlikumu izteikt 119.—123.pantu jaunā redakcijā, Juridiskās komisijas pieejas būtība ir tāda, ka jautājumiem tiek veidota jeb organizēta īpaša plenārsēde ar atsevišķu reģistrāciju, tiek stingri reglamentēta deputātu jautājumu iesniegšanas kārtība un laika limits. Juridiskā komisija uzskata, ka tas atvieglotu lietu virzību caur Saeimu, caur Saeimas plenārsēdi. Tāpat arī jaunajā piedāvājumā paredzot, ka pēc atbildes uz deputātu jautājumu, tā iesniedzējam ir tiesības uz diviem papildjautājumiem, uz kuriem seko tūlītēja atbilde, tā uzskata, ka tas arī zināmā mērā atdzīvinātu šo procesu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju... Jūs, Stroda kungs, vēlaties runāt? Atklājam debates. Jānis Strods, frakcijas “Latvijai” deputāts!
J.Strods (TKL). Godātie kolēģi! Šīs izmaiņas acīmredzot radušās frakcijas “Latvijai” intensīvā darba rezultātā. Mēs uzskatām, ka šeit izteiktie priekšlikumi ir ļoti nedemokrātiski, vienkārši, rupji sakot, lai opozīcijai “aizbāztu muti”. Un sevišķi man nav pieņemama šī panta otrā un trešā daļa, kur tiek, kā lai saka, teikts, ka nav pieļaujams otrā jautājuma konstatējums vai vērtējums. Iznāk tā, ka ministri varēs atbildēt ļoti vienkārši, lakoniski uz jautājumu ar “jā”, “nē” vai “nezinu” un tās atbildes vienkārši pārvērtīsies par kaut kādiem testiem. Un jautājums jau tikai tādēļ tiek uzdots, lai varētu atbildē ietvert gan šo konstatējumu, gan vērtējumu. Un tāpēc es kategoriski iebilstu pret šī panta otro jautājumu un arī pret trešo jautājumu. Man tas nav pieņemams. Paldies!
Sēdes vadītāja. Stroda kungs, jūs prasāt balsot?
J.Strods. Jā, es prasu balsojumu.
Sēdes vadītāja. 119.panta otro...
J.Strods. Par 119.panta otro daļu un par 120.panta trešo daļu.
Sēdes vadītāja. Pagaidiet, mēs pašlaik skatām 119.pantu!
J.Strods. Tad tikai par otro daļu.
Sēdes vadītāja. Par komisijas redakciju jūs prasāt balsojumu, ja? Skaidrs. Debates beidzam. Vārds komisijas vārdā!
A.Endziņš. Skaidrs, ka par šo priekšlikumu ir jābalso, kā tagad ierosināja deputāts. Bet es gribētu pateikt sekojošo — ka būtībā vārds pret vārdu tas, kas ierakstīts 119.panta otrajā daļā, ir Bundestāga, tātad Vācijas parlamenta, Kārtības rullī, un tur neviens acīmredzot to neuzskata par demokrātijas ierobežojumu. Bet tajā pašā laikā mēs diskutējām arī komisijā, un var būt, ka šeit ir nepieciešams redakcijas precizējums kā tāds.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Tātad lūdzu deputātus pievērst uzmanību — 119.pants, otrais apakšpunkts. Balsojam par doto redakciju, par tās pieņemšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 10, atturas — 11. Redakcija pieņemta. Balsojums par pantu kopumā netiek prasīts, cik es saprotu. Turpinām.
A.Endziņš. 120.pants līdz ar to, teiksim, arī jaunā redakcijā, un, cik es sapratu, tad tika piedāvāts arī šeit balsot par šī 120.panta trešo daļu.
Sēdes vadītāja. Tūlīt precizēsim. Jānis Strods, frakcijas “Latvijai” deputāts!
J.Strods (TKL). Jā, es aicinu balsot, kā lai saka, pret šo trešo daļu. Gribētu piebilst iepriekš Endziņa kungam — kad es biju Anglijā, tur tās lietas tiek kārtotas savādāk, pilnīgi pretēji nekā Vācijā. Paldies!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 120.panta trešo apakšpunktu “atbildes uz jautājumiem, kuri neatbilst 119.panta pirmās un otrās daļas prasībām, Prezidijs Saeimas darba kārtībā neiekļauj”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par—42, pret—11, atturas—13. Redakcija pieņemta.
Par 120.pantu vairāk iebildumu, pretenziju nav. Man būtu lūgums Endziņa kungam pārtraukt izskatīšanu, jo ir vairāki paziņojumi un līdz pārtraukumam ir trīs minūtes. Tātad pēc pārtraukuma mēs turpinām darbu ar 121.pantu.
Godātie kolēģi, mums ir tas gods šodien sveikt mūsu kolēģi “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputātu Jāni Priedkalnu viņa 62 gadu jubilejā! (Aplausi.)
Vārds paziņojumam Andrim Amerikam!
A.Ameriks (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu no sešiem deputātiem ar priekšlikumu 6.Saeimā izveidot Latvijas — Irānas parlamenta sadarbības grupu. Cienījamie kolēģi! Es aicinu visus interesentus, kas vēlas piedalīties šīs grupas dibināšanā, Saeimas Prezidija zālē šī pārtraukuma sākumā.
Sēdes vadītāja. Vārds Dzintaram Ābiķim, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam paziņojumam, Ābiķa kungs!
Dz.Ābiķis (LC). Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus es lūdzu starpbrīdī uz komisijas sēdi komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. Antons Seiksts, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!
A.Seiksts (LC). Paldies, priekšsēdētāja! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju uz piecu minūšu sēdi lūdzu tagad komisijas telpās!
Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!
J.Vidiņš (TB). Rīt pulksten 12.00 atbrauc starpparlamentu čečenu atbalsta grupu priekšsēdētājs Endrukaitis. Un būs Čečenijas pārstāvis Latvijā Genadijs Atujevs. Es lūgtu visus Čečenijas atbalsta grupas locekļus un visus interesentus atnākt 403.kabinetā pulksten 12.00 komisijas ēkā. Paldies!
Sēdes vadītāja. Pēdējais paziņojums. Budžeta un finansu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājus lūdzam pēc reģistrācijas pienākt pie Prezidija galda!
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!
J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Indulis Bērziņš, Kārlis Čerāns, Imants Daudišs, Oļģerts Dunkers, Gunta Gannusa, Anatolijs Gorbunovs, Edmunds Grīnbergs, Jānis Jurkāns, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Valdis Krisbergs, Ivars Jānis Ķezbers, Kārlis Leiškalns, Jānis Mauliņš, Andris Saulītis, Juris Sinka, Elmārs Zelgalvis. Paldies!
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums).
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Deputāti, lūdzu ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Zālē ir 40 deputāti. Lūdzu zvanu vēlreiz! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātus! Zālē ir 48 deputāti. Piecu minūšu pārtraukums. Frakciju vadītāji, lūdzu, sāciet strādāt!
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 65 deputāti. Turpinām darbu.
A.Endziņš. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! 121.pants. Arī to Juridiskā komisija ir izteikusi pilnīgi jaunā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 122.pants arī ir Juridiskās komisijas jaunā redakcijā izteikts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 123.pants arī ir izteikts jaunā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 125.pants. Pie 125.panta ir deputāta Endziņa priekšlikums papildināt otro daļu ar teikumu: “Runas laiks šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt piecas minūtes.” Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 126.pants. Ir pieprasījumu komisijas piedāvājums izteikt 126.pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi ar precizējumu — saistībā ar akceptēto 119.—123.pantu. Būtībā tas ir astotajā daļā. 122.pantā, kur ir atsauces vietā 119.pants.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret Juridiskās komisijas panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 130.pantā ir deputāta Endziņa priekšlikums, kas ir analoģisks jau iepriekšējiem. Proti, tiek dots uzskaitījums: Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 131.pants. Juridiskā komisija piedāvā izslēgt 131.pantu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Līdz ar to būs nepieciešamība trešajā lasījumā papildināt un precizēt arī 135.pantu.
137.pants. Pie 137.panta ir deputāta Kaksīša un deputāta Bišera priekšlikums. Juridiskā komisija ir pieņēmusi deputāta Bišera priekšlikumu ar redakcionālu precizējumu, un deputāta Kaksīša priekšlikums ir iestrādāts deputāta Bišera priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Iesniedzējiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 140.pants. Pie 140.panta ir deputāta Bišera priekšlikums izslēgt vārdus “aizklātai balsošanai dodama priekšroka”. Juridiskā komisija to ir akceptējusi. Un ir arī deputāta Endziņa priekšlikums, analoģisks jau iepriekšējiem, kur ir uzskaitījums: Ministru prezidenta biedrs, ministrs vai valsts ministrs.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Bišera kungam iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 144.pants. Pie 144.panta ir deputāta Kaksīša priekšlikums. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir iestrādājusi komisijas priekšlikumā, jo 144.pants ir piedāvāts jaunā redakcijā, izdalot trīs daļas.
Sēdes vadītāja. Deputātiem pret jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina arī 146.pantu papildināt ar 4. un 5.punktu. Tas ir saistībā ar iepriekš nobalsotajiem Juridiskās komisijas priekšlikumiem par jautājumu iesniegšanu, proti, ka rakstveida atbildes uz deputātu jautājumiem tiek pievienotas stenogrammai, kā arī ziņojumi par balsošanas motīviem, kuri nav nolasīti Saeimas sēdē, tiek pievienoti.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 147.pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt 147.pantu ar jaunu pirmo daļu.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. Pirmā un otrā daļa attiecīgi kļūst par otro un trešo daļu.
155.pants. Pie 155.panta ir deputāta Kaksīša priekšlikums, kurā viņš ierosina papildināt pantu pēc vārda “komisija” ar vārdu kopu “vairākas komisijas, kurām nodots likumprojekts pēc atbildīgās komisijas ierosinājuma”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja un ierosina papildināt 155.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi, ja viņi tam piekrīt.”
Sēdes vadītāja. Deputāts Kaksītis balsojumu neuztur. Deputātiem iebildumu pret jauno redakciju nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 156.pants. Šeit ir deputāta Kaksīša priekšlikums papildināt pantu pēc vārda “vada” ar vārdiem “tās komisijas sekretārs, kura ierosināja apakškomisiju izveidot”. Un ir deputāta Bišera priekšlikums izslēgt atsauci uz 154.pantu. Juridiskā komisija neatbalstīja šo deputāta Kaksīša priekšlikumu. Tas ir saistīts ar jau iepriekš neakceptēto priekšlikumu, ka vairākas komisijas var izveidot apakškomisiju. Jo ir jaunā redakcija, ka, ja deputāti tam piekrīt, šajās apakškomisijās var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi. Līdz ar to šis priekšlikums būtībā vairs nav balsojams.
Sēde vadītāja. Deputātiem pret panta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. 163.pants. Juridiskā komisija ierosina papildināt pantu ar otro daļu, kur ir norādīts, kas tiek fiksēts komisijas sēdes protokolā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 171.pants. Deputāts Endziņš ierosina 171.pantu izteikt jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 179.pants. Šeit ir Mandātu un iesniegumu komisijas priekšlikums, kuru Juridiskā komisija ir pieņēmusi ar grozījumu. Tur bija, ka kontrolē likumā noteikto atbilžu sniegšanas termiņu ievērošanu Saeimā. Juridiskā komisija šeit ierakstīja “sniegšanas ievērošanu Saeimas kancelejā un komisijās”.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 180.pants. Šeit ir deputāta Kaksīša priekšlikums izteikt panta trešo daļu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar grozījumu akceptēja.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 186.pants. Ir deputāta Bišera priekšlikums vārdu “četri” aizvietot ar vārdu “pieci”. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ar redakcionālu precizējumu ir pieņēmusi.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
A.Endziņš. 188.pants. Pie 188.panta ir deputāta Bišera priekšlikums izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi.
Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! 6.Saeimas darbības sākuma posmā mēs izdarījām izmaiņu un attiecīgi toreiz mēs nācām pie secinājuma, ka varētu arī pie frakcijām nepiederoši deputāti veidot bloku. Protams, šodien mēs varam iziet nedaudz varbūt arī uz citu koncepciju, iziet pie tās ar tādu lēmumu, ka pie frakcijām nepiederoši deputāti var ieiet tikai kādā blokā vai arī frakcijām pievienoties.
Šeit es tomēr gribu norādīt šādu viedokli. Tā kā Latvija veidojas kā demokrātiska valsts, ir iespējams tas, ka vēl daudzas partijas var izjukt, var sadalīties, tajā skaitā tas var notikt arī parlamentārā līmenī. Šeit, ja šodien runā par kaut kādu reformu partiju, tas pats “Ceļš” arī var saskarties ar to momentu, ka no tā izies kāda deputātu grupa laukā, un attiecīgi tad, ja mēs 188.pantu izveidosim tādā veidā, viņi nevarēs pat izveidot bloku.
Tādēļ es tomēr domāju, ka vajadzētu neatbalstīt šajā gadījumā Bišera kunga viedokli, jo vai tad mēs gribam producēt Saeimā pēc iespējas vairāk neatkarīgu deputātu, kas būs bez jebkādām tiesībām. Šeit jau, protams, varētu arī runāt par Satversmi, kurā norādīts, ka 100 Saeimas deputāti ir līdzvērtīgi vai vienlīdzīgi savās tiesībās, bet, kā jau savā laikā mēs esam pieņēmuši lēmumu, pie frakcijām nepiederoši deputāti nav tiesīgi būt atsevišķās Saeimas komisijās. Tāpat arī šeit mēs izdarām tīri tādu vai nu apzinātu vai neapzinātu spiedienu pie frakcijām nepiederošo deputātu tiesību ierobežošanā. Tādēļ es iesaku un lūdzu balsojumu un lūdzu arī balsot “pret”, šinī gadījumā pret Bišera kunga piedāvāto redakciju!
Sēdes vadītāja. Vienīgais precizējums. Saeimā nekur nav aizliegts pie frakcijām nepiederošiem deputātiem strādāt komisijās. Man liekas, cik es zinu, tad visi frakcijām nepiederošie deputāti šajās komisijās arī strādā. Lūdzu, komisijas vārdā!
A.Endziņš. Deputāta Bišera priekšlikums, manuprāt, ir pietiekami precīzs. Tas ir arī redakcionāli uzlabots. Būtību faktiski tas sevišķi negroza, jo tur ir pateikts tas, ko spēkā esošā redakcija pasaka: “Atsevišķas frakcijas un pie frakcijām nepiederoši deputāti var apvienoties politiskajos blokos, kas sastāv vismaz no pieciem deputātiem.” Šeit, šajā priekšlikumā, nav vairāk. Šeit ir pieci deputāti, jo loģika jau pati par sevi pasaka, ka frakcijā var būt ne mazāk kā pieci deputāti. Tātad šis “vairāk” nav vajadzīgs. Es aicinu atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Bišera priekšlikumu 188. panta redakcijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 5, atturas — 7. Redakcija ir pieņemta.
A.Endziņš. Juridiskā komisija ierosina papildināt projektu ar pārejas noteikumu, kas ir saistīts ar balsojumu par Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir noteikts, ka, ja tur bija trīs mēneši, par ko nobalsoja Saeima, tad principā līdz šā gada beigām visiem šiem noteikumiem, kuri nav izgājuši cauri kā likumprojekti un kuriem nav Saeimas akcepta, vajadzētu darboties līdz 1997. gada 1. janvārim.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
A.Endziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi, kuri ir iesniegti pie Kārtības ruļļa, ir izskatīti, un es aicinu cienījamo Saeimu akceptēt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — 7. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi un papildinājumi trešajam lasījumam!
A.Endziņš. Es aicinu cienījamos deputātus iesniegts savus priekšlikumus līdz 15. aprīlim.
Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. 15. aprīlis.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus dokumentus par izmaiņām šodienas darba kārtībā. Pieci deputāti — Rugāte, Putniņš, Kļaviņš, Naglis un Grinovskis — lūdz iekļaut 28. marta sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un un pagasttiesām””. Tas ir par nodošanu komisijām pie Saeimas Prezidija atzinumiem. Ir priekšlikums to iekļaut darba kārtībā kā pirmās sadaļas pēdējo, tātad 9. punktu. Deputātiem iebildumu nav.
Pieci deputāti Zīle, Vītols, Putniņš, Kalviņš un Lambergs: “Lūdzam pārcelt Saeimas 28. marta sēdes darba kārtības 26. jautājumu — “Likumprojekts “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā”” pirms dienas kārtības trešās sadaļas.” Tātad tas ir pēc amatpersonu ievēlēšanas un atbrīvošanas. Deputātiem iebildumu nav?
Tā... Šobrīd vairāk priekšlikumu par izmaiņām dienas kārtībā nav.
Sākam izskatīt Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par brīvo tirdzniecību”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.
Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Juris Kaksītis — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!
J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Komisija mani ir pilnvarojusi runāt par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Tas ir 7. pants šinī sadaļā. Taču es kā deputāts vēlētos runāt arī par šo likumprojektu un uzskatu, ka nebūtu pareizi, ja par atbildīgo komisiju tiktu noteikta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Visos šajos likumprojektos ir runa par vienu problēmu, un tā ir saistīta ar izmaiņām korupcijas likumā. Gan 5. Saeima savā darbā, gan arī 6. Saeima ir turējusies pie principa, ka atbildīgā komisija ir tā, kura ir strādājusi pie likumprojekta sagatavošanas, izstrādāšanas, un es domāju, ka nebūtu pareizi iedibināt praksē tādu precedentu, ka komisija, kura nav bijusi atbildīgā par šo likumprojektu, tagad izdarīs labojumus un papildinājumus, jo saskaņā ar Kārtības rulli jau nav teikts, ka šie labojumi un papildinājumi šajā likumprojektā būs tikai vienā jautājumā, kas saistīts ar... es vienkāršošu nosaukumu... pretkorupcijas likumu. Šet var nākt, un prakse jau mums arī rāda, ka, tikko mēs aizskaram kādu pantu no kāda likuma, tā laika gaitā, izskatot komisijās, nāk viens, otrs, trešais, desmitais un pat divdesmitais priekšlikums, kā to redzējām arī tikko šodien. Pagājušā gada novembrī grozījumus Kārtības rullī iesniedza pieci deputāti... Novembrī... Un bija runa tikai par diviem pantiem. Un šodien mēs saskārāmies ar šo problēmu, ka bija nepieciešamība izdarīt izmaiņas vairākos pantos. Tādēļ es domāju, ka tāda prakse nebūtu pareiza. Bet es runāju šobrīd jau par likumu “Par policiju”, kur Juridiskā komisija nav bijusi atbildīgā. Bet, ja jau šobrīd, šajā brīdī, mēs par to neizšķirsimies, ka atbildīgajai komisijai būtu jābūt tai, kura ir bijusi atbildīgā, izstrādājot šo likumprojektu un pieņemot, tad arī man būs grūti pamatot savus motīvus, vai jums izšķirties par balsojumu, runājot par septīto likumprojektu — “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Es lieku... es lūdzu izdarīt balsojumu, lai šo likumprojektu nodotu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un tā būtu atbildīgā, bet kā otrā komisija tad varētu būt arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Aizsteidzoties nedaudz notikumiem priekšā es... mēs vakar Juridiskajā komisijā pārrunājām jautājumu par tiesu varu un es domāju, ka nav izslēgta arī tāda iespēja, ka šo jautājumu izskata kopīgā komisiju sēdē. Bet kategoriski es iebilstu, ka atbildīgā komisija būtu šajā gadījumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Paldies!
Sēdes vadītāja. Tātad jūsu priekšlikums ir apmainīt komisijas vietām... Jo Aizsardzības un iekšlietu komisija jau ir pie tām komisijām, kurām nodod, bet jūs ierosināt, lai tā būtu atbildīgā komisija.
J.Kaksītis. Tieši tā.