Pasaules tirdzniecības organizācija: Latvijai vēl jāpagaida

Otrdien, 26.martā, Ekonomikas ministrijā risinājās kārtējā preses konference. Šoreiz tās temats bija saistīts ar Ženēvā notikušo darba grupas sanāksmi par Latvijas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) un Vācijā rīkoto starptautisko konferenci par akreditācijas sistēmu izvērtēšanu.

Par šo pasākumu rezultātiem žurnālistiem stāstīja Ārlietu ministrijas 2.daudzpusējo attiecību departamenta direktore Iveta Sers, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Inesis Feiferis un Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja direktors Jānis Miķelsons.

Preses konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar šādu informāciju:

Ženēvā 22.martā notika kārtējā trešā darba grupas sanāksme par Latvijas pievienošanos Pasaules tirdzniecības organizācijai (World Trade Organization).

Latvija pievienošanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijai (līdz 1995.gadam — Vispārējais līgums par tarifiem un tirdzniecību) uzsāka 1993. gada beigās. Kopš tā laika notikušas divas darba grupas sēdes. Latvijas valdība iesniegusi PTO sekretariātā ievērojamu daudzumu dokumentu, sagatavotas rakstiskas atbildes uz simtiem jautājumu par tirdzniecības politiku un ar to saistītiem jautājumiem.

Trešā darba grupas sanāksme bija šī procesa turpinājums. Sanāksmes darba kārtībā bija trīs galvenie jautājumi: turpināt izskatīt Latvijas ārējās tirdzniecības režīma atbilstību PTO prasībām; novērtēt notikumu attīstību divpusējās sarunās starp Latviju un dalībvalstīm par Latvijas tirgus pieejamību; nospraust mērķus tālākajam darbam.

Latvijas delegāciju vadīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Inesis Feiferis, un tajā piedalījās Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī citu valsts institūciju pārstāvji. Darba grupas sanāksmē aktīvi piedalījās ASV, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande, Polija.

Čpašu uzmanību dalībvalstis pievērsa šādiem Latvijas ārējās tirdzniecības sektoriem:

jaunās likumdošanas statuss muitas jomā; kad Latvijā tiks ieviesta PTO prasībām atbilstoša muitas vērtības noteikšanas sistēma;

muitas tarifu kvotu pielietošanas principi un jomas;

Valsts labības biroja un Spirta monopola pārvaldes darbības atbilstība PTO principiem;

valsts atbalsts lauksaimniecībai, īpaši eksporta un iekšējās subsīdijas;

cukura importa ierobežojumi.

Negaidīti Latvijas delegācijai interesi par iesaistīšanos divpusējās sarunās izteica vēl vairāku valstu pārstāvji.

Sanāksmes nobeigumā darba grupas priekšsēdētājs ierosināja dalībvalstīm līdz nākamajai tikšanās reizei iesniegt priekšlikumus par saistībām, kādas Latvijai jāuzņemas, iestājoties Pasaules tirdzniecības organizācijā, lai tos varētu ietvert darba grupas ziņojuma projektā. Šo priekšlikumu izskatīšana būs viens no galvenajiem nākamās sanāksmes uzdevumiem. Zināmu disonansi sanāksmes visnotaļ pozitīvajā gaisotnē radīja ASV pārstāvja paziņojums, ka Latvijas iestāšanās process norisinās pārāk strauji. Tā kā iestāšanās PTO ir viens no Latvijas ekonomisko reformu procesa attīstības stūrakmeņiem, šāds paziņojums rada šaubas par ASV aktīvu atbalstu šim procesam.

Drīzumā Latvija sāks divpusējas sarunas ar dalībvalstīm par Latvijas tirgus pieejamību. Šo sarunu pabeigšana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Šo informāciju papildināja Inesis Feiferis un Iveta Sers.

Inesis Feiferis: — Galvenā jautājumu “krusa” bira pār mums sakarā ar lauksaimniecības produkcijas un preču tirdzniecību, to muitošanu, tarifiem un tā tālāk. Tā ir vissāpīgākā lieta visu valstu tirdzniecības sfērām. Mēs savā starpā pat runājām, ja nebūtu šī lauksaimniecības jautājuma, tad laikam mēs tiktu uzņemti Pasaules tirdzniecības organizācijā. Pie šīs problēmas atrisināšanas mums vēl nāksies pamatīgi piestrādāt. Liela nozīme bija mūsu individuālajām sarunām ar ASV pārstāvi un citu valstu pārstāvjiem. Mūs pārsteidza Jaunzēlandes delegācijas vadītāja interese par Latvijas tirdzniecības iespējām un gatavība iesniegt mums sarakstu ar jautājumiem, kas viņus interesē.

Man ļoti negaidīts bija ASV pārstāvja izteikums, ka Latvija grib pārāk ātri pievienoties Pasaules tirdzniecības organizācijai. Tas izskanēja ļoti asi un mums nesaprotami. Pārējo valstu pārstāvju izteiktās domas galvenokārt attiecās uz jautājumu par piekļūšanu mūsu tirgum. Tas ir normāli. Interesanti bija dzirdēt viedokli, ka attieksme pret jau esošajām Pasaules tirdzniecības organizācijas loceklēm ir viena — mazprasīgāka, bet pret šīs organizācijas kandidātēm cita — ar stingrākām prasībām. Domāju, ka šis kārtējais sarunu raunds notika tā, kā tam bija jānorit. Vēl par agru bija cerēt, ka tiksim uzņemti. Vēl mums ir jāstrādā pie daudzu jautājumu atrisināšanas. Tāpēc mūsu delegācijā bija pārstāvētas daudzas institūcijas, kas saskaras ar starptautiskā tirgus lietām. Kā atzīmēja partneri, mūsu delegācija — 21 cilvēks — pagaidām ir vislielākā delegācija, kāda šeit ieradusies no Baltijas valstīm.

Iveta Sers: — Es gribētu savā runā pievērsties tiem jautājumiem, tā saucamajam “mājas darbam”, kas Latvijai jāsagatavo līdz nākamajam sarunu raundam.

Vispirms — par mūsu cenu politiku tajos sektoros, kur pastāv fiksētas cenas jeb valsts regulētas cenas. Tas nav nekas slikts vai aizliegts. Taču mums nākamreiz skaidri jāpasaka, kāpēc mēs tā darām, cik ilgi tā darīsim.

Nākamais jautājums ir saistīts ar lauksaimniecību. Es gribu izdalīt vairākas problēmu jomas. Vispirms — Latvijas politika tirdzniecībā ar graudiem un to produktiem. Pastāv vairāki ārpustarifa mehānismi, piemēram, ilgmuitas tarifi, licencēšanas sistēma, kvotas un citi. Manuprāt, situācija un likumdošana šajās lietās nav pārskatāma, un šajā ziņā netiek realizēta skaidra politika — kāpēc ir vajadzīgas kvotas, kāpēc tieši tādā vai citādā daudzumā, ja galu galā gada laikā tās tomēr netiek pildītas. Ārlietu ministrija tuvākajā laikā sagatavos speciālu ziņojumu Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejai par šīm mūsu pārdomām, un es ceru, ka valdība pieņems attiecīgu lēmumu.

Nākamais jautājums ir par tirdzniecību ar tām lauksaimniecības precēm (sauso pienu, dzīvnieku barību, lopiem, gaļu u.c.), to preču grupu, kurai tiek piemērotas muitas tarifu kvotas. Latvijā ir divu veidu muitas tarifu kvotas: globālās, kas tiek piemērotas visiem mūsu tirdzniecības partneriem, un speciālās, ko izmanto brīvās tirdzniecības līgumos. Ir jābūt pilnīgai skaidrībai, kur šīs kvotas pārklājas, kur tās ir preferenciālas un kādi noteikumi sagaidāmi nākotnē.

Kā zināms, Latvijā pastāv baltā cukura importa aizliegums. Tātad likumsakarīgi, ka dalībvalstis uztrauc šādi tirdzniecības pamatprincipus izkropļojoši elementi un tās nevēlas, lai Latvijā tie turpinātu pastāvēt. Mūsu Zemkopības ministrijas pārstāvji informēja darba grupas dalībvalstu pārstāvjus, ka baltā cukura importa aizliegums varētu tikt atcelts nākamajā gadā pēc Latvijas uzņemšanas Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Vēl ir vesela virkne jautājumu, kas nodoti Finansu ministrijas kompetencē, un viens no tiem ir preces vērtības noteikšana. Tas ir ļoti sāpīgs jautājums, jo pašreizējā likumdošana ir pretrunā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumiem un normām. Mūsu valsts jaunajā Muitas kodeksā iestrādātas normas, kas jau atbilst šīs organizācijas izvirzītajām prasībām, bet vēl paies zināms laiks, kamēr jaunais Muitas kodekss sāks darboties.

Vēl ir daudz jautājumu, kas attiecas uz tehniska un sanitāra rakstura barjerām tirdzniecībā. Tiek izvirzīta prasība arī par eksporta preču tarifu atcelšanu veselai virknei preču, piemēram, kokmateriāliem, melnajiem un krāsainajiem metāliem, dažām izejvielām. Latvija uzņēmās saistības šos eksporta preču tarifus atcelt līdz 2000.gadam.

Iveta Sers akcentēja arī antidempinga un pretsubsīdiju likumdošanas izstrādāšanas nepieciešamību valstī. Noslēgumā departamenta direktore informēja žurnālistus, ka Latvija Pasaules tirdzniecības organizācijā grib iestāties kā neatkarīga valsts, turpretim no šīs organizācijas puses jūtama tendence uztvert Latviju Baltijas valstu kontekstā un vienādot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas mērķus un problēmas, taču tas ir lielā pretrunā ar reālo situāciju Baltijā.

Bet Jānis Miķelsons pastāstīja:

— Šā gada 21.un 22.martā Berlīnē notika starptautisks forums, ko rīkoja divas starptautiskas organizācijas, kas nodarbojas ar akreditācijas procesu harmonizāciju, proti, tās veic valstu savstarpējas atzīšanas procedūras sarp Eiropas valstīm un trešajām valstīm, kuras vēlas iekļūt Eiropas tirgū. Lai Eiropā ievestu noteiktu preču klāstu, ļoti svarīgi panākt, lai tās tiktu pārbaudītas vienreiz un vienā valstī, un tas notiek, veicot akreditācijas harmonizāciju.

Forumā piedalījās 28 valstis. Tika analizēti visi noteikumi, kas attiecas uz to, lai valstis ar savām precēm varētu iekļūt Eiropas tirgū. Lielākie panākumi Austrumeiropas valstu vidū šajā ziņā ir Ungārijai, Čehijai un Slovakijai. Latvija šajā forumā tika atzīmēta kā pretendente, kas tuvākajā laikā varētu kļūt par Laboratorijas asociācijas dalībvalsti.

Preses konferences noslēgumā Iveta Sers, Inesis Feiferis un Jānis Miķelsons atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Vairis Ozols,
“LV” nozares redaktors