Iekšlietu ministrijas pavēle nr.76

1996. gada 26. martā 

Par trūkumiem Pilsonības un imigrācijas departamenta darbā

Lielais ienākošo sūdzību un iesniegumu skaits, publikācijas masu informācijas līdzekļos, starptautisko organizāciju, Saeimas Juridiskās un citu komisiju, Prokuratūras, Ārlietu un Tieslietu ministriju pretenzijas liecina par Pilsonības un imigrācijas departamenta nepietiekami kvalitatīvo darbību uzlikto funkciju izpildē.

Neskatoties uz vairākiem Iekšlietu ministrijas vadības norādījumiem, vēl joprojām nav atrisināts jautājums par ienākošo iedzīvotāju iesniegumu izskatīšanas kontroli atbilstoši likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” prasībām.

Nav attaisnojuma faktam, ka uz 1996.gada 1.martu departamentā atrodas vēl neizskaitīti 24 personu 1995.gada iesniegumi (tajā skaitā kopš maija — 1, jūnija — 2, augusta — 2, septembra — 2, oktobra — 7 utt.).

Neskatoties uz Iekšlietu ministrijas 1995.gada 6.novembra pavēli nr.408 par departamenta darbinieku disciplinārsodīšanu, situācija šajā jomā neuzlabojas. Kā raksturīgs piemērs ir minama M.Ligutas lieta, kad, neskatoties uz ministrijas vadības norādījumiem un dienesta pārbaudes slēdzienu, konkrēts lēmums par šīs personas iebraukšanu valstī tika pieņemts tikai 1996.gada 3.martā, kaut arī valsts sekretāra noteiktais izpildes termiņš bija 1996.gada 16.februāris (atbildīgais izpildītājs J.Eihmanis).

Tiek kavēta arī citu vadības uzdevumu izpilde. Līdz pat šim brīdim nav izpildīts jau 1994.gadā ieplānotais uzdevums (direktora vietnieks P.Zviedris) — izstrādāt jaunu departamenta Nolikuma projektu, kas konkrēti noteiktu vadošo amatpersonu pienākumu un atbildības loku.

Likumu normu neievērošana un nesamērīgi ilgstošā atbilžu sagatavošana rada situāciju, ka sūdzību iesniedzēji ir spiesti griezties tiesā, lai atjaunotu savas likumīgās tiesības. Pie tam, nospiedošā pārsvarā tiesu lēmumos departamenta darbība ir atzīta kā nelikumīga. Departamentā netiek sakārtots darbs, kas saistīts ar tiesas spriedumu uzskaiti un to izpildes kontroli. Arī Tieslietu ministrija savā 1996.gada 12.februāra vēstulē norāda, ka darbs ar tiesas spriedumu izpildi un to kontroli nav apmierinošs. No vēstulē uzskaitītajiem tiesas spriedumiem tikai seši ir izpildīti, bet septiņi tā arī netiek izpildīti, izvirzot tiesiski nepārliecinošu, nesaprotamu motivāciju (nepilns iesniegto dokumentu skaits, iesniedzējs nav ieradies utt.). Vienpadsmit tiesas spriedumu neizpilde tiek motivēta ar to, ka departamenta uzskaitē un datu bāzē par tiem nav ziņu. Taču Tieslietu ministrijas 1996.gada 27.februāra akts liecina, ka visi šo tiesas spriedumu izpildraksti dažādos laikos ir iesniegti departamentā pret amatpersonu parakstiem, kas dod tiesības minēto motivāciju kvalificēt kā apzinātu maldināšanu.

Tiesas spriedumu neizpilde bieži vien noved pie tālākiem prettiesiskiem pārkāpumiem. Tā, no M.Agoroņana iesnieguma redzams, ka vēl 1993.gada 15.jūnijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas spriedumā paredzēts viņam izsniegt uzturēšanās atļauju, taču Uzraudzības daļas amatpersonas (J.Straume, A.Čoka) izsniedz, neizpildot spriedumu, personai izbraukšanas rīkojumu, kā arī pieprasījumu Policijas departamenta Imigrācijas policijas pārvaldei, lai aizturētu personu, bet tiesas sprieduma neizpilde tiek motivēta ar personas iesniegto nepilno dokumentu skaitu. Līdz šim brīdim izbraukšanas rīkojums netiek atcelts.

Arī gadījumā ar I.Savčenko, kā norādīts Tieslietu ministrijas 1996.gada 6.marta vēstulē Iekšlietu ministrijai, netiek pildīts Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 1994.gada 8.novembra spriedums par termiņuzturēšanās atļaujas izdošanu un izbraukšanas rīkojuma anulēšanu. U.Šulcam, kurš tajā laikā bija departamenta direktora vietnieks, par nelikumīgo rīcību tika uzlikts naudas sods Ls 15 apmērā. Tiesa 1995.gada 20.jūnija lēmumā vēlreiz norāda, ka departamenta rīcība nav likumīga, taču spriedums tā arī netiek pildīts.

Ņoti daudz nekārtību ir departamenta Imigrācijas daļas darbā (vadītājs — J.Eihmanis). Nereti tiek pārkāptas elementāras cilvēktiesību normas. Piemēram, Petrovu ģimenes lietas izskatīšana, kuras rezultātā netiek dota uzturēšanās atļauja sievai pie vīra, motivējot to ar faktu, ka ar vīra pensiju nevar apgādāt abus ģimenes locekļus.

Par līdzīgu tiesisko aktu ignoranci liecina O.Semjonovas lieta (U.Šulcs, J.Eihmanis), neizsniedzot uzturēšanās atļauju. Persona tiek spiesta pieņemt Krievijas Federācijas pilsonību, neskatoties uz to, ka viņa dzimusi, augusi Latvijā un pasē norādītā tautība — latviete. Kaut gan pēc 1995.gada 22.marta grozījumiem Pilsonības likumā šī perona varēja nekavējoši pretendēt uz Latvijas pilsonību, O.Semjonovai tas izskaidrots netika. Rezultātā viņa 1995.gada aprīlī saņēma Krievijas Federācijas pilsoņa ārzemju pasi.

Neskatoties uz 1995.gada 25.maija Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu par A.Muzikina reģistrāciju Iedzīvotāju reģistrā, departamenta amatpersonas tā vietā, lai izpildītu to, turpina izdarīt spiedienu, lai persona pieņemtu Krievijas Federācijas pilsonību (U.Šulcs, J.Eihmanis).

Tikpat tiesiski nepareizs ir lēmums S.Solovjova lietā, kad, neskatoties uz personas tiesībām tikt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokurora informāciju par ierosināto krimināllietu un drošības līdzekli — parakstu par neizbraukšanu, PID Uzraudzības daļa (J.Straume) izsniedz izbraukšanas rīkojumu piespiedu kārtā.

Līdzīgi nav saprotama PID amatpersonu nostāja neizsniegt uzturēšanās atļauju V.Semjonovam, izvirzot viņam prasību atstāt valsts teritoriju, kaut arī šī persona ir likuma “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” subjekts (U.Šulcs, J.Straume).

Analoģiski (J.Eihmanis) tiek risināta V.Zaguzova lieta, kurš līdzīgi V.Semjonovam ir dzimis un iesaukts dienestā no Latvijas, taču viņam netiek dota uzturēšanās atļauja, liedzot reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā. Bez tam tiek dots nelikumīgs rīkojums par pases anulēšanu.

Nelikumīgas departamenta Uzraudzības daļas (J.Straume) rīcības rezultātā rodas daudz pamatotu sūdzību par amatpersonu nelikumīgi izņemtām un anulētām pasēm (pretēji Uzraudzības daļas nolikumā dotajām tiesībām). Tā Ņ.Rumjancevas lietā Uzraudzības daļa (A.Čoka) ir izņēmusi Latvijas pilsoņa pasi kā ķīlu pilsonību pierādošo dokumentu uzrādīšanai.

Ar krimināltiesību normu pārkāpumu amatpersonu rīcībā robežojas fakts, ka, neskatoties uz vairākkārtējiem Ģenerālprokuratūras iesniegumiem, Pieņemšanas izvietošanas nodaļā līdz 1996.gada 1.martam tika turēts V.Štālmanis, kaut arī Ģenerālprokuratūra ir viennozīmīgi 1996.gada 8.janvārī norādījusi, ka šī persona ir atbrīvojama no GPP PIN un nav izraidāma no valsts. Taču departamenta Uzraudzības daļa (J.Straume) Prokuratūras viedokli uzskatīja par iespējamu ignorēt, piesavinoties sev tiesības ierobežot cilvēka brīvību. Amatpersonas (U.Šulcs, B.Falks) uzņemas tām nedeleģētu tiesisko normu sašaurinātu tulkošanu. Tipiska ilustrācija tam ir atteikums atzīt Latvijas pilsones I.Kippari vīra O.Mironova tiesības tikt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā un saņemt personu apliecinošu dokumentu.

Kā liecina Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvaldes 1996.gada 4.marta vēstule, līdz šim brīdim departamentā nav sakārtots darbs, kas saistīts ar naturalizācijas procesu valstī. Nepareiza Pilsonības likuma un citu tiesību aktu normu interpretācija rada situācijas, kad nepamatoti tiek sniegti negatīvi atzinumi. Regulāri tiek pārkāpti atzinumu sniegšanas termiņi. Nokavēto atzinumu skaits sasniedzis 460 (atbildīgais — P.Zviedris).

Par tipisku parādību departamenta amatpersonu rīcībā ir kļuvis fakts, ka tiek ignorēti ministrijas vadības norādījumi, kā arī štāba un Tiesiskā nodrošinājuma dienesta atzinumi par sūdzībā risināmo jautājumu izskatīšanu.

Departamenta vadība nav pietiekami prasīga pret padoto amatpersonu rīcību, atļauj tām ignorēt likumu prasības. Nevar apmierināt departamenta un tā nodaļu darba kultūra, it sevišķi pieņemot iesniedzējus.

Parasta departamenta praksē kļuvusi parādība, ka tiek pārkāpti IeM vadības noteiktie termiņi arī citu uzdevumu, nesaistītu ar iedzīvotāju sūdzībām, izpildē.

Lai gan Pilsonības un imigrācijas departaments kā valsts institūcija eksistē uz nodokļu maksātāju rēķina, kura pienākums ir kalpot iedzīvotāju interesēm, stingri un nelokāmi ievērojot likumu normu precīzu piemērošanu, pievēršot īpašu uzmanību personām, kas griežas departamentā pēc palīdzības, tā darbs jāvērtē kā neapmierinošs.

Ņemot vērā augstāk minēto, pavēlu:

1. Pilsonības un imigrācijas departamenta direktoram I.Zītaram:

1.1. izstrādāt instrukciju par ienākošo dokumentu izpildes kārtību un kontroli, nozīmēt ar pavēli direktora vietnieku, kas personīgi atbildīgs par šo jautājumu;

1.2. pārskatīt personālsastāva skaitu departamenta rajonu nodaļās, vienlaicīgi, lai operatīvi izskatītu valsts institūciju un personu iesniegumus, nostiprinot departamenta centrālo aparātu, pievērst īpašu uzmanību Juridiskajai, Imigrācijas, Uzraudzības un Pasu daļām, plašāk izmantot, izejot no darba apjoma, darba līgumu slēgšanu ar darbiniekiem uz noteiktu laiku;

1.3. līdz 1996.gada 29.martam nodrošināt visu tiesas spriedumu izpildi;

1.4. izstrādāt līdz 1996.gada 2.aprīlim departamenta Nolikuma projektu un noteiktā kārtībā iesniegt to apstiprināšanai;

1.5. nosūtīt Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai par krimināllietas ierosināšanu dienesta izmeklēšanas materiālus par V.Štālmaņa nelikumīgo ievietošanu un turēšanu Pieņemšanas izvietošanas nodaļā, kā arī sagatavot materiālus par faktiem, kad departamenta vainas dēļ nav izpildīti likumā noteiktā kārtībā spēkā stājušies tiesas spriedumi;

1.6. ierosināt disciplinārlietas un likumā noteiktā kārtībā izskatīt jautājumu par ierēdņu kandidātu — Uzraudzības daļas vadītāja J.Straumes un Imigrācijas daļas vadītāja J.Eihmaņa atlaišanu no amata par iesniegumu izskatīšanas termiņu pārkāpšanu un sistemātisku nepareizu likumu piemērošanu iesniegumu un sūdzību izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā. Saskaņot ar Valsts civildienesta pārvaldi jautājumu par viņu atlaišanu no valsts civildienesta;

1.7. sodīt likumā noteiktā kārtībā citas vainīgās amatpersonas, kas pieļāvušas likumu pārkāpumus, izskatot iedzīvotāju iesniegumus;

2. Izteikt rājienu Pilsonības un imigrācijas departamenta direktoram I.Zītaram par nepietiekamo darbu departamenta vadībā un padoto amatpersonu darba kontroli.

3. Atbrīvot no darba saskaņā ar DLK 33.panta 3.punktu:

3.1. Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora vietnieku P.Zviedri par zemu darba organizāciju un kavējumiem atzinumu sniegšanā Naturalizācijas pārvaldei, prasīguma trūkumu pret departamenta amatpersonām, izskatot iedzīvotāju iesniegumus, kā arī par departamenta Nolikuma nesavlaicīgu izstrādi;

3.2. Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora konsultantu U.Šulcu par iesniegumu izskatīšanas termiņu pārkāpšanu un sistemātisku nepareizu likumu piemērošanu iesniegumu un sūdzību izskatīšanā un lēmumu pieņemšanā.

3. Informēt līdz 1996.gada 3.aprīlim mani par 1995.gada pavēles nr.408 un šajā pavēlē uzlikto uzdevumu izpildi.

4. Ar pavēli iepazīstināt Pilsonības un imigrācijas departamenta centrālā aparāta un rajonu nodaļu darbiniekus, kā arī Iekšlietu ministrijas departamentu un patstāvīgo struktūru personālsastāvu.

5. Kontroli par pavēles izpildi uzlikt IeM štābam (J.Bāliņš).

Iekšlietu ministrs D.Turlais