Ministru kabineta noteikumi Nr. 148

Rīgā 1996. gada 23. aprīlī (prot. nr. 23, 16.§)

Kārtība, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu

Izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
“Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.panta 3.punktu

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu.

2. Jautājumu par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu un kuras dzīvo Latvijas Republikas teritorijā, izskata tad, ja šīs personas (pēc viņu nāves — mantinieki) trīs gadu laikā pēc tam, kad to izsūtīšana atzīta par nepamatotu, bet ne vēlāk kā 1996.gada 1.martā saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 1996.gadam” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 41.nr.) Pārejas noteikumu 3.punktu iesniegušas tās pašvaldības domei (padomei), kuras teritorijā šīs personas dzīvojušas pirms izsūtīšanas, pieteikumu par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu (turpmāk tekstā — “pieteikums”).

3. Ja persona administratīvā kārtā nepamatoti tika izsūtīta no teritorijas, kas izsūtīšanas dienā bija Latvijas PSR sastāvdaļa, bet vēlāk tika iekļauta KPFSR sastāvā, pieteikumu izskata pašvaldības dome (padome) atbilstīgi pieteikuma iesniedzēja pašreizējai dzīvesvietai Latvijas Republikā.

4. Šo noteikumu 2. un 3.punktā minētā kārtība attiecas arī uz tām personām, kuras nepamatoti tika represētas laikposmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1940.gada 21.jūlijam.

5. Manta, tai skaitā ēkas un būves (turpmāk tekstā — “ēkas”), tiek atdota natūrā, bet, ja manta pret atlīdzību uz notariāli apliecinātu līgumu pamata pārgājusi labticīgu fizisko personu īpašumā vai arī nav saglabājusies, — tiek atlīdzināta tās vērtība.

6. Atdodamās mantas sastāvu un vērtību nosaka, pamatojoties uz dokumentiem par mantu, kas atstāta administratīvās izsūtīšanas dienā, vai arī pamatojoties uz mantas konfiskācijas un realizēšanas dokumentiem, kurus no arhīviem un citām iestādēm pieprasījusi attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai kurus iesniedzis pieteikuma iesniedzējs.

7. Ja šo noteikumu 6.punktā minēto dokumentu nav vai tie nav saglabājušies pilnībā, mantas sastāvu un vērtību nosaka tiesa, pamatojoties uz liecinieku liecībām vai citiem pierādījumiem.

8. Nenovākto sējumu, kā arī augļu koku un ogulāju vērtība netiek atlīdzināta.

9. Ja natūrā atdodamo ēku vērtība ir samazinājusies, pieteikuma iesniedzējam izmaksā starpību starp vērtību, kāda šīm ēkām bija attiecīgās personas administratīvās izsūtīšanas dienā un kāda tām ir pieteikuma izskatīšanas dienā.

10. Ja mantu nav iespējams atdot natūrā, pieteikuma iesniedzējam izmaksā kompensāciju:

10.1. par ēkām — pēc to skaita un vidējās vērtības pieteikuma izskatīšanas dienā, bet ne vairāk kā 2000 latu;

10.2. par citu mantu — ne vairāk kā 500 latu.

11. Ja pieteikuma iesniedzējam naudā izmaksājamā kompensācijas summa nesedz mantas reālo vērtību vai tā izmaksāta tikai par mantas daļu, kompensācija par pārējo daļu aprēķināma un izsniedzama īpašuma kompensācijas sertifikātos.

12. Pašvaldības dome (padome) iepazīstina pieteikuma iesniedzēju ar pieteikuma izskatīšanas rezultātiem. Priekšlikumus par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu fiksē aktā, ko sastāda pašvaldības domes (padomes) izveidota komisija.

13. Pašvaldības dome (padome), pamatojoties uz šo noteikumu 12.punktā minēto aktu un citiem dokumentiem:

13.1. pieņem lēmumu par ēku un citas mantas atdošanu vai to vērtības atlīdzināšanu. Lēmumā par ēku atdošanu natūrā jānorāda, kuri īres līgumi paliek spēkā, tos no jauna nenoslēdzot, kā arī šo līgumu termiņi;

13.2. dod norādījumus uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām, kas ēkas un citu mantu pieņēmuši bez atlīdzības, par šo ēku un mantas atdošanu natūrā, neprasot, lai saņēmējs atlīdzinātu glabāšanas un uzturēšanas izdevumus, bet, ja ēkas un mantu nav iespējams atdot natūrā, — dod norādījumus par to vērtības atlīdzināšanu.

14. Ja ēkas tiek atdotas natūrā un īpašnieks prasa īrnieku izlikšanu saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6./7.nr.) 29.panta 4. un 5.punktu, septiņus gadus pēc īpašuma tiesību atjaunošanas nav pieļaujama īrnieku izlikšana no dzīvojamām telpām, neierādot citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas.

15. Šo noteikumu 14.punkta nosacījums par septiņu gadu termiņu neattiecas uz politiski represētajām personām, kurām tiek atjaunotas īpašuma tiesības uz lauku viensētām un vienģimeņu vajadzībām celtajām mājām pilsētās un citās apdzīvotās vietās.

16. Strīdus par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu, kā arī strīdus starp pilsoņiem par atdodamās mantas vai izmaksātās kompensācijas sadalīšanu izšķir tiesa. 

Pārejas jautājumi

17. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai aprēķinātā un izmaksātā atlīdzība par nepamatoti izsūtīto personu mantu netiek pārrēķināta.

18. Atzīt par spēku zaudējušiem:

18.1. Ministru Padomes 1989.gada 29.augusta lēmumu nr.190 “Par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība pilsoņiem, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu” (Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1989, 39.nr.);

18.2. Ministru Padomes 1992.gada 26.maija lēmumu nr.191 “Par Nolikuma par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība pilsoņiem, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu, grozīšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 27./28.nr.);

18.3. Ministru Padomes 1992.gada 23.jūlija rīkojumu nr.258–r “Par naudas summu izmaksām pilsoņiem, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu” (oficiāls izdevums AP MP, 1992, 39./40./41.nr.);

18.4. Ministru kabineta 1994.gada 22.marta noteikumus nr.71 “Par grozījumiem Nolikumā par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība pilsoņiem, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 46.nr.);

18.5. Ministru kabineta 1994.gada 14.jūnija noteikumus nr.192 “Par grozījumiem Nolikumā par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība pilsoņiem, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 111.nr.);

18.6. Ministru kabineta 1995.gada 23.maija noteikumus nr.134 “Grozījumi Nolikumā par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 81.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle

Finansu ministrs A.G.Kreituss