Ministru kabineta noteikumi nr. 151

(prot. nr. 23, 19.§) Rīgā 1996. gada 23. aprīlī

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda nolikums

Izdoti saskaņā ar likuma “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma
“Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14.panta 3.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts sociālās apdrošināšanas fonds (turpmāk tekstā — “apdrošināšanas fonds”) ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas Labklājības ministrijas pakļautībā un realizē valsts politiku valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta pārvaldīšanā un sociālo pakalpojumu sniegšanā.

2. Apdrošināšanas fonds savā darbībā ievēro Satversmi, likumus, citus tiesību aktus un šo nolikumu.

3. Apdrošināšanas fonds ir juridiska persona, tam ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un apdrošināšanas fonda pilnu nosaukumu.

4. Apdrošināšanas fonda sastāvā ir rajona (pilsētas) sociālās apdrošināšanas pārvaldes. Rajona (pilsētas) sociālās apdrošināšanas pārvalde (turpmāk tekstā — “apdrošināšanas pārvalde”) ir apdrošināšanas fonda struktūrvienība ar juridiskas personas statusu, tai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un attiecīgās apdrošināšanas pārvaldes pilnu nosaukumu.

II. Apdrošināšanas fonda uzdevumi

5. Apdrošināšanas fondam ir šādi uzdevumi:

5.1. sniegt iedzīvotājiem sociālos pakalpojumus (veikt naudas izmaksas);

5.2. veikt valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta pārvaldīšanu, ievērojot Labklājības ministrijas reglamentējošos dokumentus, kuri saskaņoti ar Finansu ministriju;

5.3. nodrošināt sociālās apdrošināšanas iemaksu (sociālā nodokļa) iekasēšanu;

5.4. pārvaldīt un apsaimniekot apdrošināšanas fondam piederošos īpašumus un kapitāla daļas (akcijas).

III. Apdrošināšanas fonda funkcijas

6. Apdrošināšanas fondam ir šādas funkcijas:

6.1. veikt sociālā nodokļa administrēšanu;

6.2. reģistrēt sociālajai apdrošināšanai pakļautās personas un iemaksas to apdrošināšanas kontos;

6.3. piešķirt un aprēķināt tiesību aktos paredzētajos apmēros pensijas un pabalstus;

6.4. sagatavot priekšlikumus pensiju indeksācijai un iesniegt tos apstiprināšanai labklājības ministram;

6.5. veikt pensiju un pabalstu pārrēķināšanu un nodrošināt izmaksu pārtraukšanu;

6.6. organizēt un kontrolēt pensiju un pabalstu izmaksu;

6.7. izskatīt personu iesniegumus un sūdzības pensiju un pabalstu jautājumos, kā arī apdrošināto personu un to darba devēju iesniegumus sociālās apdrošināšanas iemaksu (sociālā nodokļa) jautājumos;

6.8. veikt juridisko un fizisko personu apkalpošanu, sniegt tām nepieciešamo informāciju un iespējamo palīdzību sociālo tiesību realizēšanai;

6.9. organizēt apdrošināšanas fonda lietvedību un grāmatvedību, veikt statistisko uzskaiti, sastādīt un iesniegt pārskatus;

6.10. veikt norēķinus ar ārvalstu sociālās apdrošināšanas institūcijām par sociālajiem pakalpojumiem saskaņā ar starpvalstu līgumiem;

6.11. pārvaldīt apdrošināšanas fonda valdījumā esošās akcijas patstāvīgi vai nodod tās citām juridiskajām personām pārvaldīšanā;

6.12. veikt nepieciešamos pasākumus, lai likumā noteiktajos gadījumos atgūtu valsts speciālajam sociālās apdrošināšanas budžetam pienākošos līdzekļus;

6.13. apkopot informāciju valsts sociālās apdrošināšanas jautājumos.

IV. Apdrošināšanas fonda tiesības

7. Apdrošināšanas fondam ir šādas tiesības:

7.1. pārbaudīt uzņēmumos, iestādēs un organizācijās sociālās apdrošināšanas iemaksu (sociālā nodokļa) aprēķināšanu, ieturēšanu un ieskaitīšanu valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā;

7.2. pieprasīt un bez maksas saņemt no uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām dokumentus, kas nepieciešami apdrošināšanas fonda kompetencē esošo jautājumu risināšanai, pārbaudīt attiecīgajos dokumentos minēto faktu patiesumu un pareizību;

7.3. piemērot sankcijas pret nodokļu likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un citiem tiesību aktiem;

7.4. izskatīt iesniegumus un pieņemt lēmumus par nodokļu parādu samaksas nokavēto termiņu pagarināšanu likumā noteiktajā kārtībā;

7.5. celt prasību tiesā par nodokļu parādu un soda naudu, kā arī nelikumīgi saņemto sociālo pakalpojumu — naudas izmaksu — piedziņu;

7.6. saņemt no valsts pārvaldes institūcijām un kredītiestādēm ziņas, kas nepieciešamas apdrošināšanas fonda funkciju izpildei;

7.7. pieprasīt kredītiestādēm juridisko personu norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, ja konstatēti sociālā nodokļa samaksas pārkāpumi.

V. Apdrošināšanas fonda pārvalde

8. Apdrošināšanas fonds ir valsts civiliestāde.

9. Apdrošināšanas fondu vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ieteikuma.

10. Apdrošināšanas fonda direktors:

10.1. ir atbildīgs par apdrošināšanas fonda uzdevumu izpildi;

10.2. nosaka apdrošināšanas fonda direktora vietnieku un apdrošināšanas pārvalžu vadītāju kompetenci un atbildību;

10.3. vada apdrošināšanas pārvalžu darbu un nosaka to funkcijas;

10.4. saskaņā ar valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā apdrošināšanas fondam paredzēto štata vienību skaitu un darba samaksas fondu apstiprina apdrošināšanas fonda štatus un struktūru, kā arī apdrošināšanas pārvalžu nolikumus;

10.5. ieceļ amatā un atbrīvo no amata apdrošināšanas pārvalžu vadītājus un centrālā aparāta ierēdņus (ierēdņu kandidātus) un pieņem darbā un atlaiž no darba centrālā aparāta darbiniekus;

10.6. izskata sūdzības par apdrošināšanas pārvalžu pieņemtajiem lēmumiem un rīkojumiem, ja nepieciešams, atceļ un groza apdrošināšanas pārvalžu vadītāju rīkojumus un lēmumus;

10.7. pārstāv apdrošināšanas fondu attiecībās ar trešajām personām;

10.8. slēdz līgumus apdrošināšanas fonda vārdā;

10.9. ieceļ pilnvarniekus apdrošināšanas fonda akciju pārvaldīšanai uzņēmējsabiedrībās;

10.10. ir valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta un valsts pamatbudžeta attiecīgo kontu rīkotājs.

VI. Apdrošināšanas fonda materiālais nodrošinājums

11. Apdrošināšanas fondu finansē no valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta. Izdevumus par pakalpojumiem, kas nav saistīti ar sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, sedz attiecīgā pakalpojuma pasūtītājs. Izdevumus, kas saistīti ar valsts sociālo pabalstu aprēķināšanu un piegādi, sedz no valsts pamatbudžeta.

12. No soda naudas, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas, kas papildus aprēķināta un ieskaitīta veikto pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā vai ieskaitīta valsts speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā pēc tiesas spriedumiem, kas taisīti lietās, kurās prasītājs ir apdrošināšanas fonds, apdrošināšanas fonda attīstībai un darbības veicināšanai izmanto 20 procentus, šo summu sadalot šādi:

12.1. 50 procenti — šajā punktā minēto funkciju izpildē iesaistīto apdrošināšanas fonda ierēdņu (ierēdņu kandidātu) un darbinieku materiālajai stimulēšanai saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprinātu kārtību;

12.2. 50 procenti — apdrošināšanas fonda centralizētajam fondam, kura līdzekļi saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprinātu kārtību izmantojami apdrošināšanas fonda attīstībai un tā ierēdņu (ierēdņu kandidātu) un darbinieku sociālajai aizsardzībai un materiālajai stimulēšanai.

VII. Noslēguma jautājumi

13. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru kabineta noteikumus:

13.1. 1994.gada 11.janvāra noteikumus nr.33 “Par Valsts sociālās apdrošināšanas fondu” (Latvijas Vēstnesis, 1994, 9.nr.);

13.2. 1995.gada 12.septembra noteikumus nr.273 “Grozījums Valsts sociālās apdrošināšanas fonda nolikumā” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 142.nr.).

Ministru prezidents A.Šķēle
Labklājības ministrs V.Makarovs