Pirms konferences Zviedrijā

Šajās dienās — no 26. līdz 28.janvārim — Stokholmā notiek starptautiska konference "Holokausts: izglītība, izpēte un pieminēšana", ko sarīkojusi Zviedrijas valdība. Uz šo forumu, kurā paredzēta daudzu valstu vadītāju piedalīšanās, šorīt devusies arī Latvijas delegācija, ko vada Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Vakar Rīgas pilī notika preses konference, kurā par gaidāmo konferences gaitu izteicās mūsu valsts delegācijas dalībnieki: Latvijas Skolotāju asociācijas priekšsēdētāja, Rīgas Franču liceja vēstures skolotāja Aija Kļaviņa, Valsts prezidentes padomnieks ārlietās Andris Razāns, Latvijas Vēstures komisijas loceklis, Dr. habil. hist. profesors Aivars Stranga un Valsts prezidentes padomniece Vēstures komisijas jautājumos Dr.hist. Elga Zālīte.

Valsts delegācijas dalībnieki — "Latvijas Vēstnesim":

Valsts prezidentes padomniece Dr.hist. Elga Zālīte

— Jau tas vien, ka Zviedrijas valdība ir uzaicinājusi piedalīties šajā konferencē 45 valstu pārstāvjus, liecina par tās īpašo starptautisko nozīmīgumu. Tā nebūs parasta, ikdienišķa, vienreizēja konference.

Jau 1998.gadā Lielbritānijas, ASV, Francijas un Izraēlas pārstāvji vienojās par to, ka jānodibina Speciālā holokausta jautājumu pētniecības komisija, kuras dalībvalsts ir arī Vācija un Zviedrija. Tas nozīmē augstāku līmeni salīdzinājumā ar līdzšinējo attiecībā uz izglītību, izpēti un piemiņas iemūžināšanu visās lietās, kas saistītas ar holokaustu. Ir jānonāk pie kopīgām domām un kopīgiem secinājumiem, lai saprastu, ka beidzot cilvēcei ir jāatbrīvojas no tādiem šausmīgiem notikumiem kā holokausts. Mēs zinām, ka pašlaik Āfrikā, Bosnijā, un dažviet citur notiek kas līdzīgs.

Latvijas delegācijai šajā konferencē būs īpaša loma. Zviedrijas premjerministrs parādījis pretimnākšanu, izraugoties Latviju kā vienu no valstīm, kas varētu sadarboties ar šo starptautisko organizāciju — Speciālo komisiju jeb "Task Force". Tas vēl nenozīmē, ka Latvija tiks iekļauta šajā organizācijā kā būtiska tās sastāvdaļa. Bet tas rada mums iespējas sākt darbu pie dažādiem projektiem, gūstot nepieciešamo finansējumu turpmākajai holokausta pētniecībai. Tas būtu liels sasniegums.

Mūsu Valsts prezidente ir nolēmusi pieminēt savā runā šo apstākli, uzsverot, ka esam gatavi sadarboties ar šo starptautisko organizāciju. Tajā mēs saskatām lielu perspektīvu.

Tas būs viens no Latvijai nozīmīgiem konferences rezultātiem. To varētu novērtēt kā vienu no politiskajiem aspektiem. Bet tur būs arī zinātnieki, politiķi, holokaustu pārdzīvojušie cilvēki, dažādo reliģiju pārstāvji un citi cilvēki, kas saistīti ar holokausta problemātiku.

Vēl par mūsu delegāciju. Protams, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga būs mūsu centrālais un galvenais spēks. Viņai ir dota iespēja pirmajai teikt runu 27.janvārī no rīta. Diemžēl runas laiks ir ierobežots — tikai astoņas minūtes. Tomēr uzskatām, ka prezidente šajā laikā iespēs pateikt diezgan daudz.

Valsts prezidentes padomnieks Andris Razāns

— Šīs divas dienas Stokholmā Valsts prezidentei būs ļoti intensīvas, jo paredzētas arī vairākas divpusējās tikšanās ar ārvalstu vadītājiem. Konferencē piedalīsies daudzu valstu prezidenti un premjerministri. Holokausts ir ne tikai pagātnes, bet diemžēl arī mūsdienu jautājums. Šoreiz mūsu Valsts prezidentei būs lieliska iespēja nopietni runāt par šo jautājumu, vēršoties pie ļoti plašas auditorijas.

Valsts prezidentei ir paredzētas tikšanās ar Simona Vizentāla centra pārstāvjiem (tā notiks jau 26.janvāra rīta stundās), ar ASV delegācijas vadītāju Stjū Eizenštatu, ar Maķedonijas prezidentu un Slovēnijas prezidentu, ar Lielbritānijas parlamenta Lordu palātas lordu Dženeru, kas ir ļoti ievērojama persona Lielbritānijā tieši saistībā ar holokausta problēmas aktualitātēm.

Tātad Valsts prezidentei būs iespējas apvienot līdzdalību konferencē ar vairākām divpusējām sarunām.

Vēstures komisijas loceklis Dr.habil.hist. profesors Aivars Stranga

— Pēdējā laikā ir parādījies termins "holokausta industrija". Tam raksturīga zinātnisko pētījumu plūsma, kas nepavisam nav zinātniska. Bet zinātnieki — Leo Dribins, Marģers Vestermanis un Rudīte Vīksna — joprojām pie šīs tematikas strādā, arī Latvijā. Jau tuvākajā laikā būs daudzas publikācijas, kas patiesi ataino ebreju tautas traģēdiju. Samazinot kādreizējos propagandistiskos skaitļus, bet līdz ar to nemazinot ebreju drausmīgo likteni nacistu okupācijas gados, kad arī latvieši bija apspiestībā.

Dipl. hist. Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts delegācijas dalībnieki preses konferencē Rīgas pilī vakar, 25.janvārī: Aija Kļaviņa, Aivars Stranga, Elga Zālīte, Aiva Rozenberga, Andris Razāns