Eiropas Savienības “mājasdarbs" Latvijai

Pagājušā darba nedēļa Ārlietu ministrijā noslēdzās ar visnotaļ zīmīgu notikumu — Eiropas Savienības Komisijas pastāvīgās pārstāvniecības vadītājs Latvijas Republikā vēstnieks Ginters Veiss iesniedza Latvijas ārlietu ministram Valdim Birkavam grāmatu ar Eiropas Savienības jautājumiem, uz kuriem Latvijai jāsniedz atbildes trijos mēnešos.

Uzrunājot žurnālistus, vēstnieks paskaidroja, ka būtībā tādas pašas grāmatas — autentiskiem jautājumiem — tajā pašā dienā iesniegtas visām valstīm, kas izteikušas vēlēšanos iestāties Eiropas Savienībā. “Tas ir nozīmīgs darba procesa sākums,” teica Ginters Veiss un atzīmēja, ka šī grāmata ir darba dokuments, kas nav pieņemts oficiāli. “Taču bieži vien tieši šādi dokumenti ir svarīgāki par oficiālajiem”, sacīja Ginters Veiss. Viņš uzsvēra, ka Latvijas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem būs ļoti nozīmīgas, lemjot jautājumu par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Vēstnieks arī atzina, ka atbilžu sagatavošana Latvijas valdībai būs grūts un atbildīgs darbs. “Mēs ceram, ka visas attiecīgās valdības būs gatavas iesniegt atbildes Eiropas Savienībai trīs mēnešu laikā, tātad — darīt zināmu savu viedokli drīz pēc starpvaldību konferences.”

G.Veiss tāpat piebilda, ka iesniegtais jautājumu apkopojums ir zināmā mērā saistīts ar Eiropas Savienības “Balto grāmatu”. Taču “Baltā grāmata” ir jau eksistējošu likumu apraksts, bet Latvijas atbildes uz ES jautājumiem lielā mērā izšķirs mūsu valsts nākotnes izredzes Eiropas Savienībā.

Savukārt Valdis Birkavs pārstāvjiem teica, ka atbildes uz Eiropas Savienības jautājumiem prasīs milzu darbu — iesniegtajā grāmatā ir 160 lappuses, un katrā lappusē ir apmēram 15 jautājumu. “Tas nozīmē, ka katru dienu būs jāsagatavo vismaz 30 lappuses ar atbildēm”, teica Valdis Birkavs, uzsverot, ka 90 dienu vietā atbilžu sagatavošanas termiņu noteicis uz 5 dienām, lai atbildes būtu gatavas līdz Itālijas prezidentūras Eiropas Savienībā noslēguma konferenei Florencē. “Mums ir jāieslēdz visi mūsu intelektuālie resursi, lai veiktu šo uzdevumu,” sacīja V.Birkavs un atzīmēja, ka atbilžu sagatavošanā tiks iesaistītas dažādas ministrijas. Raksturojot nule saņemto jautājumu grāmatu, ārlietu ministrs norādīja, ka visām pretendentvalstīm tiek iesniegti būtībā vienādi jautājumi, tātad ir vienota pieeja visiem. Viņš arī vērsās pie žurnālistiem ar aicinājumu sekmēt atbilžu sagatavošanas procesu: “Jūs, žurnālisti, varat būt ārkārtīgi noderīgi. Zvaniet katru dienu ministrijām un vaicājiet: “Vai jūs jau atbildējāt uz Eiropas Savienības jautājumu? Sekojiet, kādas ir šīs atbildes. Ar to jūs ļoti palīdzēsit mūsu valstij.”

“Latvijas Vēstneša” pārstāvis vēstniekam vaicāja, kuri jautājumi, pēc viņa domām, varētu būt Latvijas valstij sarežģītākie. Ginters Veiss atbildēja, ka Latvijā ir vēl tikai mēnesi un ar šo nelielo pieredzi nepietiek, lai viņš varētu sniegt konkrētu Latvijas situācijas raksturojumu. Savukārt Valdis Birkavs teica, ka grāmatā būtībā nav sliktu jautājumu — ir tikai jautājumi, uz kuriem varētu būt sliktas atbildes. Viņaprāt, nebūs grūtību atbildēt uz 22. punkta jautājumiem — par ārējo un iekšējo drošību, tāpat sekmīgi Latvija varēs atbildēt uz 12. punktu — par vides aizsardzību Latvijā. Daudz grūtāk acīmredzot būšot atbildēt uz 1. punkta jautājumiem — par muitas politiku, par stāvokli lauksaimniecībā un zvejniecībā, tāpat darba tirgū. “Grāmatā ietverti tādi jautājumi, uz kuriem var atbildēt ar vienu vārdu “jā” vai “nē”, taču ir arī tādi, uz kuriem atbildes varētu aizņemt 50 lappuses”, teica Ginters Veiss.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs preses konferences izskaņā, demonstrējot jautājumu grāmatu žurnālistiem, atšķīra vienu lappusi un nolasīja šādu īsi atbildamu jautājumu. “Vai jūsu valstī ir labi žurnālisti?” Jā, bija ārlietu ministra Valda Birkava atbilde.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors