Vizītē — Krievijas Valsts domes deputāti

Pēc Saeimas Ārlietu komisijas uzaicinājuma Latvijā bija ieradies vizītē Krievijas Federācijas Valsts domes Starptautisko lietu komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Lukins un vairāki šīs komisijas locekļi. Kā teica Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, tikšanās mērķis bija apmainīties viedokļiem vairākos ar ārpolitiku saistītos jautājumos, kā arī veicināt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas parlamentāros sakarus. Vakar Vladimirs Lukins un viņa vadītā delegācija tikās ar Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu un ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Māri Gaili, kā arī ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Saeimas ārlietu komisijas deputātiem.

Vakar Saeimas namā notika preses konference, kurā piedalījās Vladimirs Lukins, arī pārējie komisijas delegācijas locekļi un Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Raņņihs. Latviju preses konferencē pārstāvēja Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks un mūsu valsts vēstnieks Krievijas Federācijā Jānis Peters.

Uzrunājot žurnālistus, Andris Ameriks uzsvēra šīs tikšanās aktualitāti — tā plānota jau 5.Saeimas laikā. “Ir ļoti būtiski meklēt un atrast tos saskarsmes punktus, kuros iespējams paplašināt Latvijas un Krievijas parlamentāros sakarus. Jo vairāk tāpēc, ka Latvija un Krievija ir kaimiņvalstis,” sacīja A.Ameriks.

Vladimirs Lukins informēja žurnālistus, ka viņa vadītajā delegācijā ir dažādu Krievijas Valsts domes frakciju deputāti, tāpēc sanāksmēs Rīgā no Krievijas puses dažkārt izskanējis viedokļu plurālisms. Runājot par abu valstu attiecībām, V.Lukins teica: “Tās nav rožainas vien, vērojami arī citi toņi. Taču neraugoties uz to, mēs uzskatām, ka parlamentārie kontakti ir jāintensificē.” V.Lukins piebilda, ka maijā paredzētā Latvijas Saeimas pārstāvju vizīte Maskavā iezīmēšot konkrēta darba sākumu.

Raksturojot galvenās apspriestās problēmas, viņš minēja nepietiekami aktīvo jauktās ekonomikas jautājumu komisijas darbu un uzsvēra, ka Latvijas pusi īpaši interesē abu valstu ekonomisko kontaktu pēctecība. V.Lukins teica, ka skarti daži Krievijas pusi “uztraucoši” jautājumi, viņš nosauca par netaisnīgu attieksmi pret nelatviešiem, kam dzimtā valoda ir krievu valoda.

Attēlā pa labi (no labās) — Krievijas parlamentārieši Vladimirs Lukins un Sergejs Glotovs ar vēstnieku Aleksandru Raņņihu pie Saeimas nama; augšējā attēlā — Vladimirs Lukins, vēstnieks Jānis Peters, ārlietu ministrs Valdis Birkavs, vēstnieks Aleksandrs Raņņihs; apakšējā attēlā — Saeimas Ārlietu komisijas priešsēdētājs Indulis Bērziņš, Vladimirs Lukins, vēstnieks Aleksandrs Raņņihs.
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Raksturojot galvenās apspriestās problēmas, viņš minēja nepietiekami aktīvo jauktās ekonomikas jautājumu komisijas darbu un uzsvēra, ka Latvijas pusi īpaši interesē abu valstu ekonomisko kontaktu pēctecība. V.Lukins teica, ka skarti daži Krievijas pusi “uztraucoši” jautājumi, viņš nosauca par netaisnīgu attieksmi pret nelatviešiem, kam dzimtā valoda ir krievu valoda. Atsaucoties uz abu valstu piederību Eiropas Padomei, V.Lukins sacīja, ka vajadzētu, lai cilvēktiesību principi abās valstīs atbilstu Eiropas Padomes standartiem.

Savukārt Krievijas Valsts domes deputāts Sergejs Glotovs no tautvaldības frakcijas sacīja, ka, viņaprāt, cilvēktiesību jautājums Latvijā ir aktuāla problēma, ko “labāk pārrunāt šādā tiešā veidā nekā nerunāt nemaz vai arī runāt neitrālā teritorijā”. S.Glotovs gan atzina, ka arī Krievijā pastāv cilvēktiesību problēmas, piemēram, Čečenijā, un teica, ka viņš esot par šo jautājumu kompleksu apspriešanu. Aktuālākie pārrunājamie temati, pēc S.Glotova domām, ir cilvēktiesību jautājumi, ekonomiskie kontakti un robežrajonu sadarbība.

“Latvijas Vēstneša” pārstāvis Krievijas delegācijas vadītājam jautāja, vai cilvēktiesību problēmu kontekstā apspriests arī Krievijā dzīvojošo latviešu stāvoklis un vai Krievijas varas iestādes domā par latviešu skolu atvēršanu 1937.gadā staļiniešu iznīcināto latviešu skolu vietā. Pašreizējā situācija, kad visā plašajā Krievijā nav latviešu skolu, Krievijai varētu radīt problēmas cilvēktiesību kontekstā — kā Eiropas Padomes loceklei.

Vladimirs Lukins, atbildot uz šo jautājumu, minēja faktu, ka Maskavā jau darbojas latviešu skola, ko iekārtojusi Latvijas vēstniecība. Vēl viņš teica, ka Krievijas varas iestādes būšot gatavas šo jautājumu apspriest, ja “radīšoties konkrēti priekšlikumi”.

Savukārt Latvijas deklarēto vēlēšanos iestāties NATO V.Lukins nosauca par “antinacionālu”, jo esot skaidrs, ka tuvākajā laikā Latvija NATO netikšot uzņemta un šādi aicinājumi tikai sarežģījot Latvijas un Krievijas attiecības. “Mēs gribam, lai Latvija un Krievija meklētu tādas starptautisko sakaru formas, kas ļautu droši dzīvot gan Latvijai, gan Krievijai,” atzīmēja V.Lukins.

S.Glotovs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Krievijas Valsts domē nesen pieņemtajiem lēmumiem, kas varētu tikt izprasti kā mēģinājums restaurēt Padomju Savienību, norādīja, ka runa esot tikai par NVS valstu integrāciju un ka šie lēmumi nekādā ziņā nav vērsti pret kādu trešo valsti. “Nav mūsu interesēs kādu ar varu dzīt iekšā šajā jaunajā veidojumā. Taču es domāju, ka drīz vien varētu rasties pat konkurss uz iestāšanos jaunajā savienībā,” sacīja S.Glotovs.

Taču delegācijas loceklis no domes frakcijas “Jabloko” Vladimirs Avercevs uzsvēra, ka viņa frakcija norobežojusies no šī domes lēmuma, jo “šādu aicinājumu var izmantot Krievijas iztēlošanai par neoimpērisku valsti”.

Vladimirs Lukins vēl izteica domu, ka Krievijas prezidenta vēlēšanas tieši neietekmēs attieksmi pret Latviju un ka Krievija jebkurā gadījumā respektēs savas starptautiski deklarētās saistības pret mūsu valsti. Taču, protams, vēlēšanas varot ienest zināmas izmaiņas Krievijas attieksmes nokrāsās, jo vairāk tāpēc, ka arī Krievijas parlamentā vērojams liels viedokļu plurālisms. V.Lukins arī asi noraidīja Latvijā dzirdēto viedokli, ka Krievijai būtu jākompensē Latvijai Otrā pasaules kara laikā nodarītie materiālie zaudējumi. Pēc viņa vārdiem, šāda jautājuma nostādne esot “ironiska” un pat “sarkastiska”. Krievijas Valsts domes deputāts S.Glotovs teica, ka viņu visvairāk pārsteidzis sarunās ar Saeimas deputātiem dzirdētais viedoklis par Krievijas vēsturisko atbildību pret Latviju. Šāda nostāja S.Glotovam esot pilnīgi nepieņemama.

Preses konferences izskaņā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš uzsvēra, ka šādās deputātu sarunās iespējams radīt labvēlīgu klimatu abu valstu valdību ierēdņu sekmīgam darbam abpusēji izdevīgas sadarbības vārdā.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā

Vakar, 29.aprīlī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija tikās ar Krievijas Federācijas Valsts domes Starptautisko lietu komisijas delegāciju (attēlā pa labi), ko vadīja komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Lukins. Sarunā vēl piedalījās Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Raņņihs, kā arī Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā Jānis Peters. Tikšanās laikā galvenokārt pārrunāti jautājumi, kas skar nepilsoņu stāvokli Latvijā.

Sākot sarunu, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Antons Seiksts izteica gandarījumu par iespēju tikties ar Krievijas Valsts domes pārstāvjiem. Viņš iepazīstināja ar komisijas darbības virzieniem un atzīmēja, ka likumdošanas jomā tiek ņemts vērā starptautisko institūciju un sabiedrisko organizāciju viedoklis. Tādējādi Latvijā — vismaz likumdošanas jomā — nav cilvēktiesību pārkāpumu. A.Seiksts tāpat izteica viedokli, ka valstī nav aktuāls nacionālais jautājums, bet galvenās problēmas ir risināmas pilsoņu un nepilsoņu attiecību jomā. Savukārt runājot par naturalizācijas gaitu, komisijas priekšsēdētājs norādīja, ka esošā likumdošana jau tagad daudziem nepilsoņiem ļauj pretendēt uz Latvijas pilsonību, taču šī iespēja pagaidām netiek plaši izmantota. Iespējams, šāda pasivitāte ir saistīta ar apstākli, ka būt pilsonim ne vienmēr ir izdevīgi. Piemēram, iegūstot Latvijas pilsonību, sarežģītāka kļūst Latvijas un Krievijas robežas šķērsošana, bez tam pilsoņi ir pakļauti obligātajam dienestam Valsts bruņotajos spēkos. Latvijas un Krievijas pārstāvji pārrunāja iespējas iegūt Latvijā izglītību krievu valodā un apsprieda krievu kultūras perspektīvas Latvijā. Sarunas noslēgumā A.Seiksts uzsvēra, ka dialogs nevar būt sekmīgs, ja abas puses meklēs otras puses rīcībā tikai negatīvo. Labus rezultātus iespējams panākt, vienam otru respektējot un sadarbojoties.

Saeimas Ārlietu komisijā

Vakar, 29.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisija tikās ar Krievijas Federācijas Valstu domes Starptautisko lietu komisijas delegāciju (attēlā pa kreisi), kas ieradusies pēc Ārlietu komisijas ielūguma. Delegāciju vadīja komisijas priekšsēdētājs Vladimirs Lukins, un tās sastāvā bija Valsts domes dažādu politisko spēku pārstāvji. Sarunā piedalījās arī Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā Jānis Peters. Tā ir pirmā tik augsta līmeņa Krievijas parlamentāriešu vizīte.

Sarunas gaitā tika izskatīts plašs jautājumu loks, tostarp tādi starptautiskie jautājumi kā NATO paplašināšana un sadarbība Eiropas Padomē. Tikšanās laikā tika skartas arī naturalizācijas problēmas. Lai gan vairākos jautājumos sarunas dalībnieku viedokļi atšķīrās, tomēr abas puses ar izpratni uzklausīja izteiktos argumentus. Kā uzsvēra Ārlietu komisijas priekšsēdētājs I.Bērziņš, šāds dialogs veicina savstarpēju informētību un izpratni.

Saeimas preses dienests
Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija un Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrija piešķir “svarīgu nozīmi starptautiskajai sadarbībai cīņā ar organizēto noziedzību un šajā nolūkā vēlas pēc iespējas plašāk sadarboties viena ar otru un padarīt efektīvāku sadarbību šajā jomā”, teikts LR iekšlietu ministra Daiņa Turlā un KF iekšlietu ministra Anatolija Kuļikova parakstītajā vienošanās dokumentā “Par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību”.

Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas savas kompetences ietvaros un ievērojot savas valsts likumdošanu uz parakstītās vienošanās pamata, turpmāk “sadarbosies organizēto noziedzīgo veidojumu izdarīto noziegumu novēršanā, atklāšanā, izskaušanā un izmeklēšanā”. Parakstītā vienošanās paredz plašu abu kaimiņvalstu Iekšlietu ministriju sadarbības formu diapazonu.

Šās vienošanās parakstīšanu var uzskatīt par A.Kuļikova vizītes nozīmīgāko rezultātu, jo nekas tā negrauj jebkuras valsts ekonomiku, varas prestižu iedzīvotāju vidū, kā organizētā noziedzība un tās radītās sekas. Turklāt noziedzībai nav nacionalitātes un nav robežu, tāpēc tai ir pat izdevīgas jebkuras nesaskaņas starpvalstu attiecībās.

Vairāki parakstītās vienošanās realizācijas aspekti, kā arī citi sadarbības jautājumi, kuru risināšana ietilpst abu valstu Iekšlietu ministriju kompetencē, tika apspriesti D.Turlā un A.Kuļikova tikšanās reizē un KF Iekšlietu ministrijas un LR Iekšlietu ministrijas delegāciju pārrunās pirms vienošanās parakstīšanas.

Turpmāk parakstītā vienošanās realizācija jau būs atkarīga no konkrēto abu valstu Iekšlietu struktūru un atbildīgo dienestu praktiskās sadarbības. Vienošanās paredz abas puses interesējošo izmeklēšanas, izziņas, kriminālistikas informācijas apmaiņu, fizisku un juridisku personu apmaiņu, kuras tiek turētas aizdomās par līdzdalību organizētajā noziedzībā, kā arī apmaiņu ar likumdošanas un citiem normatīvi tiesiskajiem aktiem, metodiskām rekomendācijām cīņā pret organizēto noziedzību.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Krievijas Federācijas Iekšlietu ministrijas sadarbības nozīmi cīņā ar organizēto noziedzību akcentēja arī LR Ministru prezidents A.Šķēle, tiekoties ar KF iekšlietu ministru A.Kuļikovu, LR iekšlietu ministru D.Turlo un KF pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā A.Raņņihu.

IeM preses centrs

Atvadu preses konferencē

Piektdien, 26.aprīlī, lidostā “Rīga” notika preses konference, kurā masu informācijas līdzekļu pārstāvji tika informēti par Krievijas Federācijas iekšlietu ministra armijas ģenerāļa Anatolija Kuļikova darba vizītes Latvijas Republikā rezultātiem. Preses konferencē piedalījās Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Dainis Turlais, Krievijas Federācijas iekšlietu ministrs armijas ģenerālis Anatolijs Kuļikovs, Krievijas Federācijas pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Raņņihs.

Preses konferences sākumā KF iekšlietu ministrs A.Kuļikovs teica: “Pirms dažiem gadiem starp Latviju un Krieviju jau tika noslēgtas starpvalstu un starpresoru vienošanās par kopīgiem pasākumiem noziedzības apkarošanā. Tomēr, dinamiski mainoties kriminogēnai situācijai, šīs vienošanās pēdējā laikā bija zaudējušas savu aktualitāti. Tādēļ es ierados Latvijā oficiālā darba vizītē. Organizētā noziedzība sagādā rūpes visu pasaules valstu tiesību sargāšanas institūcijām — arī Latvijas un Krievijas attiecīgām iestādēm. Tādēļ mēs ar Latvijas iekšlietu ministru Daini Turlo apspriedām turpmāko KF Iekšlietu ministrijas un Latvijas Iekšlietu ministrijas sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību. Mana darba vizīte Latvijā ilga 24 stundas, un diennakts laikā mēs patiesi izdarījām daudz. Šodien parakstītās Latvijas un Krievijas starpvalstu vienošanās cīņai pret organizēto noziedzību realizēšana būs atkarīga no abu valstu konkrētu iekšlietu struktūru un atbildīgo dienestu praktiskās sadarbības. Tomēr, lai pilnveidotu abu valstu cīņu pret organizēto noziedzību, es ielūdzu Latvijas iekšlietu ministru Daini Turlo apmeklēt Krievijas Federāciju oficiālā darba vizītē.”

Latvijas iekšlietu ministrs Dainis Turlais savukārt uzsvēra, ka organizētai noziedzībai ir spilgti izteikts starptautisks raksturs. Turklāt Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis ir tāds, ka to īpaši apdraud dažādi noziedzības veidi (ekonomiskā noziedzība, narkotisko vielu tranzīts, nelegālā imigrācija, noziedzīgā veidā iegūto finansiālo līdzekļu “atmazgāšana” un legalizēšana un citi). Vienas valsts ietvaros nav iespējams sekmīgi cīnīties pret organizēto noziedzību. Bet parakstītā vienošanās ar Krievijas Federāciju “Par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību” veido juridisko bāzi, lai attīstītu un pilnveidotu sadarbību jau konkrētu lietu risināšanā. “Tādēļ KF iekšlietu ministra armijas ģenerāļa A.Kuļikova darba vizīte Latvijā bija ļoti sekmīga,” teica mūsu valsts iekšlietu ministrs D.Turlais.

Tomēr Krievijas iekšlietu ministra vizītes laikā netika parakstīts otrs līgums, kas paredzēja aizturēto personu transportēšanu un apmaiņu. Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, Latvijas iekšlietu ministrs teica, ka šī vienošanās, iespējams, tiks parakstīta viņa darba vizītes laikā Krievijā.

Preses konferences turpinājumā KF iekšlietu ministrs A.Kuļikovs runāja arī par politiskajiem un militārajiem notikumiem Čečenijā. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, A.Kuļikovs noliedza informāciju, ka Dž. Dudajevs nogalināts pēc tam, kad pie viņa uz pārrunām ieradusies kāda augsta Krievijas Iekšlietu ministrija amatpersona, kuras vizītes īstais mērķis bijis konstatēt Dudajeva mītnes vietu un pēc tam uz turieni raidīt šāviņus vai raķetes. A.Kuļikovs teica, ka par Dž.Dudajeva nogalināšanas apstākļiem viņam ziņu neesot. Tomēr A.Kuļikovs piebilda, ka pēc viņa rīcībā esošās operatīvās informācijas Dž.Dudajevs patiešām esot miris.

Preses konferences noslēgumā savu gandarījumu par KF iekšlietu ministra A.Kuļikova sekmīgo vizīti Latvijā izteica Krievijas Federācijas pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā A.Raņņihs, paužot viedokli, ka parakstītā vienošanās starp Latviju un Krieviju “Par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību” ne vien uzlabos kriminogēno situāciju abās valstīs, bet arī veicinās Krievijas un Latvijas valdību un tautu saprašanos.

Viesturs Avots,
"LV" nozares redaktors