VALDĪBAS VIEDOKLIS

Valdība — atbildības un kritikas sajūgā

Ministru prezidenta Andra Šķēles uzruna un atbildes uz jautājumiem ikmēneša preses konferencē,
kas notika piektdien, 26. aprīlī, Valdības nama Ministru prezidenta zālē

Labdien! Tuvojas aprīļa beigas, šodien ir šī mēneša pēdējā piektdiena, un tāpēc arī tiekos ar jums, žurnālistiem.

Čsumā par to, kas šomēnes ir bijis labs, kur ir veicies. Pēc tam būšu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Kā jau bija plānots, mēneša sākumā valdība cītīgi strādāja pie MK noteikumiem ar likuma spēku, lai tos pieņemtu Satversmes 81. panta kārtībā. Jāsaka, ka sadarbība ar Saeimu bija laba. Notika valdību atbalstošo partiju frakciju kopsēde, kurā mēs saskaņojām viedokļus par tiem jautājumiem, kurus Ministru kabinets bija apņēmies risināt Saeimas brīvdienu laikā.

Bija arī daži likumprojekti, kurus mēs nedrīkstējām pieņemt, jo to liedz Satversmes 81. panta gars. Tas ir likums par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu, kā arī likumi, kas saistīti ar nodokļu parādu kapitalizācijas lietām. Tie šobrīd ir pilnībā sagatavoti, valdība tos ir akceptējusi, tie tiks iesniegti Saeimā. Acīmredzot tie būs vieni no pirmajiem likumprojektiem, kas pēc manas iniciatīvas tiks izskatīti Saeimas ārpuskārtas sēdē kā ļoti steidzami. Nodokļu parādu kapitalizācijas jautājums ir tas samilzušais, gadiem ilgi krājušos parādu kamols, ko līdz šim nekādi nav izdevies atrisināt. Mums tagad risinājums ir skaidrs. Protams, tas būtu arī diezgan atbildīgs solis. Mēs vēlamies, lai Saeima to ātri izskatītu. Bet mums ir tikai divi nosacījumi, kas jāizpilda, lai varētu pieņemt šos lēmumus attiecībā uz parādu kapitalizāciju. Proti, uzņēmumam jābūt ceļā uz privatizāciju un jābūt nokārtotiem nodokļu maksājumiem kopš šā gada 1. janvāra.

Par visu paveikto runājot, jāsaka: man pašam ir pietiekami liels apmierinājums par to, ka esam spējuši valdībā tik daudz padarīt. Mani iepriecina tā situācija, kas ir izveidojusies valsts parādzīmju tirgū. Kā zināt, uz šodienu parādzīmju cena ir nokritusies jau līdz 12 procentiem — 28 dienu parādzīmēm. Bet viena gada parādzīmēm patlaban ir nokritusies jau līdz 11 procentiem. Atcerēsimies, ka novembrī vai decembrī bija virs 30 procentiem. Domāju, ka šīs tendences ir pārliecinošas. Es ceru, ka tās mums izdosies saglabāt arī turpmāk.

Budžeta deficīts uz šo dienu ir mīnus 14,647 miljoni latu. Ja mēs turētos apstiprinātā valsts budžeta deficīta ietvaros, šodien vajadzētu runāt par apmēram 18 — 19 miljonu latu deficītu. Mēs ejam ar pietiekamu deficīta samazinājumu. Ceru, ka līdz mēneša beigām mums izdosies to arī izturēt.

Esmu apmeklējis Valsts ieņēmumu dienestu. Man ir radušies daudzi jautājumi, uz kuriem es aizvien meklēju atbildes. Arī priekš sevis. Domāju, kādā veidā šo darbu uzlabot, kas ir jādara. Droši vien maijā būs dažādi, varbūt arī visai asi, risinājumi attiecībā uz nodokļu nemaksātājiem.

Gribu paziņot vēl ko būtisku. Ilgi un grūti ir apsvērtas iespējas palielināt valstī pensijas. Varu pateikt, ka ar 1. maiju tiks veikta pensijas indeksācija. Tās rezultātā pensijas vidējais apmērs palielinājies par 2,54 latiem un sasniegs 39,06 latus. Tas nozīmē, ka, piemēram, invaliditātes pensijas vidējais apmērs sasniegs 40 latus. Ir kāds jaunums, ko nav uztvēruši cilvēki, jo to nosaka likums, kas ir spēkā tikai no 1996. gada,— politiski represētajām personām agrāk piešķirtās invaliditātes pensijas apmērs tiek palielināts gan vispārīgās valsts pensijas indeksācijas rezultātā, gan pareizinot indeksēto pensiju vēl ar koeficientu 1,1.

Tas ir tas, kas šobrīd ir valdības paveikto darbu sarakstā. Esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Jautājums: No kurienes tiks ņemti līdzekļi pensiju indeksācijai?

A.Š.: Līdzekļi pensiju indeksācijai tiek uzkrāti no sociālā nodokļa ieņēmumiem. Sociālā nodokļa iemaksu izpilde šomēnes ir pārliecinoši uzlabojusies. Ir nosegts tas trūkums, kas bija izjūtams februārī. Rūpīgi apsverot un izvērtējot visas iespējas, vakar, 25. aprīlī, minētais lēmums tika pieņemts. Tātad līdzekļi ir, un kopumā, lai indeksētu 1996. gadā pensijas, mēs papildus no sociālās apdrošināšanas budžeta šogad iztērēsim 13 miljonus latu.

Jautājums: Kā valdība paredzējusi novērst konfliktsituāciju sakarā ar universālveikalu “Centrs”, kur iesaistīta norvēģu uzņēmējsabiedrība? Vai ir doti kādi solījumi Norvēģijas pusei?

A.Š.: Man grūti spriest, tieši kādi solījumi ir doti. Katrā gadījumā es šobrīd iepazīstos ar visiem tiem materiāliem, ko esmu palūdzis. Mans viedoklis ir viennozīmīgs — jo drīzāk mēs realizēsim Latvijas valstij piederošās kapitāla daļas saskaņā ar privatizācijas projektu, jo drīzāk šādi konflikti mūsu valstī beigsies. Man žēl, ka daudziem cilvēkiem, kurus mēs deleģējam strādāt uzņēmumu padomēs, laikam trūkst elementāras sapratnes par to, kas ir uzņēmējdarbība, par to, ka investīcijas nav dāvanas, ka investīcijas neviens tāpat vien — tikai par to, ka dota atļauja šeit, Latvijā, iebraukt un kaut ko darīt, — neiegulda. Visi ieguldījumi vienmēr ir saistīti vai nu ar ieguldījumiem pamatkapitālā, vai apgrozāmo līdzekļu piesaisti. Domāju, ka šis nepatīkamais incidents Latvijas valstī tiks novērsts pietiekami cienīgā veidā.

Jautājums: Ir izraisījies konflikts sakarā ar to, ka preses izdevumi nav maksājuši pievienotās vērtības nodokli. Kāda, jūsuprāt, ir tā atrisinājuma būtība?

A.Š.: Vispirms jāsaka, ka valdības sēdes ir slēgtas, un to, ko ministri tajās pārrunā un ko sēdes protokolā neieraksta, es negribētu šobrīd atklāt. Jā, valdības sēdes laikā tieši es lūdzu protokolā atzīmēt, ka šo jautājumu nepieciešams ātri un taisnīgi atrisināt. Valsts ieņēmumu valsts ministrei Počas kundzei tika lūgts sagatavot ziņojumu par to, kā veicas darbs. Ir noteikts kontroldatums — 15. maijs. Skaidrs, ka nodokļi valstij ir jāmaksā. Bet ir arī skaidrs, ka valstij ir jānodrošina jebkuru nodokļu iekasēšanas likumu, normatīvo aktu un instrukciju vienveidīga pielietošana. Tātad šobrīd — līdz 15. maijam — tiek veikts apkopošanas darbs, un tad, iepazīstoties ar šiem materiāliem un lēmuma projektu, kas acīmredzot liks precizēt to vai citu normatīvo dokumentu, tiks pieņemta attiecīgā rīcības programma.

Jautājums: Vai ir tiesa, ka no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” pārstāvju puses lielākās pretenzijas bijušas tieši pret avīzi “Diena”?

A.Š.: No jūsu jautājuma rodas sajūta, ka jūs kaut ko zināt. Jā, bija atšķirības dažādas partijas pārstāvošo ministru viedokļos.

Jautājums: Vai Latvija būs ar mieru atstāt Krievijai Abrenes novadu? Kā jūs vērtējat pašreizējās starpvalstu sarunas šajā jautājumā?

A.Š.: Šajā jautājumā galavārds, protams, būs sakāms Saeimai. Jo atbilstoši mūsu Satversmei valsts robežas grozīšana, valsts teritoriālās lietas ir Saeimas kompetencē. Vēlreiz atkārtošu savu viedokli — Latvijai Abrenes jautājums nav ekonomiska rakstura. Tas ir politisks lēmums, kas būs jāpieņem. Nevar teikt, ka sarunas ar Krieviju ir bijušas ļoti auglīgas. Jo Latvijas nostāja šobrīd ir ļoti precīza — Latvija balstās uz 1920. gadā noslēgto miera līgumu starp Latviju un Krieviju. Un šī līguma atzīšana no Krievijas puses mums ir principiāli svarīga. Tāds bija valdības viedoklis, tāds bija valdības mandāts mūsu delegācijas vadītājam.

Latvija nav valsts, kas radusies pēckara periodā. Latvija ir un būs valsts, kas pastāv jau no 1918. gada. Konkrētās robežlīnijas nospraušana jeb delimitācija ir jautājums, par ko pašreizējās sarunās sprieda un spriedīs turpmāk. Ir robežgabals, kas neizraisa nekādas diskusijas un nekādas šaubas, bet tas, kas ir saistīts ar Abreni jeb Krievijas Federācijā nodēvēto Pitalovas rajonu, protams, no mūsu puses pašlaik ir atzīmējams kā pagaidu robežlīnija vai pagaidu līnija. Domāju, ka šobrīd pietrūkst šī politiskā lēmuma. Būtu priecīgs, ja Saeima varētu vienreiz šo jautājumu izdiskutēt savā īpašā sēdē. Tad valdībai būtu pilnīgs mandāts, kādā veidā atrisināt šo robežjautājumu ar Krieviju. Neko vairāk es šobrīd nevaru pateikt.

Jautājums: Kāpēc uz zemes nomas līguma ar Norvēģijas naftas sabiedrību “Statoil” parakstīšanu nebija uzaicināts Rīgas ostas pārvaldnieks Rosa kungs?

A.Š.: Nevaru nosaukt cilvēku, kas būtu atbildīgs par to, vai Rosa kungs tika vai netika uzaicināts. Bet saprotu, ka šis līgums Norvēģijas premjerministres Bruntlandes kundzes vizītes laikā tika noslēgts. Domāju, ka šis nepatīkamais incidents ir izbeigts.

“LV” jautājums: Vai var uzskatīt, ka ir pilnībā atrisināts jautājums par Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas aizdevumu Latvijas elektroenerģētikas objektu sakārtošanai? Un kāda ir jūsu attieksme pret vakar, 25. aprīlī, Saeimā izskatīto lēmuma projektu, kas paredz it visu valsts ārējo aizņēmumu un valsts garantēto aizņēmumu turpmāko apstiprināšanu Saeimā ar īpašu likumu?

A.Š.: Domāju, ka Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredīta jautājums ir atrisināts.

Par šo iespējamo Saeimas lēmumu. Mana attieksme pret to ir viennozīmīgi negatīva. Tie ir valdības jautājumi. Valdība ir tā, kas atbild par reformām, par tautas labklājību, un valdība arī visvairāk tiek pakļauta jebkurai kritikai. Līdz ar to vai nu valdība ir arī tā institūcija, kurai ir pilnvaras un atbildība, vai nu tad Saeima lai uzņemas valdības funkcijas. Domāju, ka nebūtu prātīgi šādā veidā noteikt aizņemšanās kārtību. Šos jautājumus regulē likumi par budžeta vadību un par valsts budžetu 1996. gadam, un tur ir fiksētas pilnvaras, ko Saeima, apstiprinot valsts budžetu, piešķir valdībai. Domāju, ka tas ir pareizs, civilizēts un pietiekami racionāls veids, kā Saeima veic parlamentāru pārraudzību pār valdību finansu lietās.

Jautājums: Kādēļ pagājušā nedēļā uz tikšanos ar 20 preses redaktoriem un izdevējiem netika uzaicināts laikraksta “Dienas Bizness” pārstāvis?

A.Š.: Domāju, ka visas lielākās avīzes tika aicinātas. Domāju, ka arī “Dienas Bizness” tika aicināts. Protams, to vēl var atsevišķi pārbaudīt. Tikšanos, kā man nupat paskaidroja palīgs, bija organizējis Mediju fonds. Tātad jūs varat griezties pie šī fonda vadības. Man nav nekāda īpaša attieksme pret “Dienas Biznesu”, bet gan visdziļākās, labākās jūtas pret to.

Jautājums: Starptautiskās finansu organizācijas izsaka bažas, ka Latvija pārlieku aizraujoties ar brīvajām ekonomiskajām zonām. Kāda ir jūsu attieksme pret tām?

A.Š.: Tas ir skaists jautājums. Izveidojot pirmo zonu, mēs, lūk, jau sākot pārspīlēt. Tikai tas vien, ka dažādu valstu ostu valdes sāka nervozēt un jautāt, vai arī mūsu likums un regulācijas atbilstot Eiropas direktīvām vai kam citam, apliecina, ka lēmums par BEZ izveidi Rīgas ostas teritorijā ir bijis pareizs. Mums ir jāpaaugstina savu ostu konkurētspēja. Un šāds brīvostas statuss ir gan Hamburgas ostas teritorijā, gan Amsterdamas ostā un citur. Jautājums par Liepāju ir daudz komplicētāks. Es ceru, ka 17. maijā valdība pilnā sastāvā, pēc mana rīkojuma, dosies uz Liepāju. Mēs izstaigāsim visus tos postažas laukus, par kuriem man stāstījuši liepājnieki, arī deputāti. Pats sen neesmu bijis tur. Domāju, ka mēs sagatavosim un pieņemsim arī attiecīgu likumprojektu, bet jau plašāku. Tiešām par brīvo ekonomisko zonu, ne tikai par brīvostu — kā Rīgas tirdzniecības ostas gadījumā — bet arī attiecībā uz Liepāju. Jūsu zināšanai — lēmumu par Liepājas brīvostas statusu 30. gados valdība arī pieņēma Satversmes 81. panta kārtībā.

Jautājums: Nupat Viļņā Baltijas asamblejas laikā jūs parakstījāt vienošanos par to, ka jānoslēdz brīvās tirdzniecības līgumi starp Baltijas valstīm — arī attiecībā uz lauksaimniecības precēm. Bet nākas dzirdēt izteikumus, ka vairs neesot aktuāla Baltijas muitas ūnijas izveide, jo tās gatavojas iestāties Eiropas Savienībā. Vai tas tā ir?

A.Š.: Nedaudz jāprecizē jūsu jautājums. Nupat Viļņā mēs vienojāmies par brīvās tirdzniecības līgumiem, kas ir nedaudz zemākā pakāpē nekā muitas ūnija. No manas un Latvijas valdības puses visu laiku tika izvirzīts jautājums par nepieciešamību izveidot šīs savstarpējās saiknes brīvās tirdzniecības līguma statusā jau šogad. Tas ir principiāls jautājums. Domāju, ka arī Eiropas Savienības valstis atkarībā no tā vērtēs mūsu spēju iesaistīties lielākās starptautiskās saimnieciskās struktūrās. Ja mēs nespējam tik nelielā ekonomiskā teritorijā kā Baltija atrisināt šos jautājumus, nezin kā mēs spēsim sēdēt pie lielā galda un runāt par daudz sarežģītākām starptautiskās tirdzniecības, starptautiskā finansu tirgus un citām lietām. Man vienkārši šķiet, ka tad tas nebūs iespējams. Šis ir pārbaudes akmens, un mums tas ir jāpaceļ un jānotur. Bet jautājums par Baltijas valstu muitas ūniju šobrīd nav izvirzīts. Es runāju par līgumiem, kas attiecas uz brīvo tirdzniecību ar pašražotām precēm, tai skaitā lauksaimniecības precēm. Baltijas muitas ūnija prasa atrisināt komplicētākus jautājumus, jo muitas ūnijas gadījumā labvēlības režīms pret jebkuru citu valsti darbojas arī attiecībā uz pārējām ūnijas dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka mums būtu tādi paši noteikumi kā Igaunijā, kur praktiski vispār neeksistē muita. Latvijas valdības pozīcija nav tāda, jo, ieejot Eiropas Savienībā, arī Igaunijai nāksies pielietot muitas tarifus. Jo tarifu sistēma Eiropas Savienības ietvaros ir unificēta.

Jautājums: Vai jūs uzskatāt, ka valsts institūciju rīcība attiecībā uz universālveikala “Centrs” apsaimniekošanu ir bijusi pietiekami korekta?

A.Š.: Neuzskatu. Ja nemaldos, aizsardzības ministrs jau ir parakstījis atiecīgas pavēles par valsts pilnvarnieku nomaiņu. Vai vismaz gatavojas parakstīt — tādu informāciju Krastiņa kungs man sniedza. Jautājums ir par to, lai šīs valsts kapitāla daļas drīzāk atrastos privatizācijas aģentūrā. Jo, es vēlreiz saku, šis ir dziļi profesionāls darbs, ko jāprot paveikt, kur jāprot gan aizstāvēt Latvijas intereses, gan nepazaudēt valsts prestižu, uzturot sarežģītas finansu atiecības ar ārzemju partneriem. Tas ir jādara profesionāliem cilvēkiem.

Jautājums: Vai tiks atcelti līdzšinējie valsts pilnvarnieku lēmumi? Un vai būtu pareizi padzīt zviedru kompāniju “Baltic Terminal” no Rīgas pasažieru ostas, šajā nolūkā izmantojot tiesas darbus?

A.Š.: Šobrīd nevaru komentēt lēmumus, kādus pieņems vai nepieņems valsts pilnvarnieki. Tikai ceru, ka, ieceļot profesionālus valsts pilnvarniekus, tie pienācīgi aizstāvēs valsts intereses un arī vislabākajā veidā atrisinās konfiktus ar kompāniju “Dressmann”. Mēs būsim priecīgi par “Dressmann” investīcijām Latvijā, mēs šeit gaidām nopietnas Rietumu firmas. Šī firma ar savu labo vārdu un veiksmīgo ekonomisko rīcību, ar ļoti normālu, izsvērtu un pārliecinošu cenu politiku ir ieguvusi uzticību Latvijas cilvēku vidū. Un es domāju, ka ļoti daudzi šobrīd ir priecīgi par to, ka nav jāpērk pietiekami labas kvalitātes apģērbi par nesamērīgi uzskrūvētām cenām. Pieļauju, ka šeit ir bijusi sava loma kaut kādām nekorektas konkurences izpausmēm.

Konflikts, kas saistīts ar “Baltic Terminal”, ir samilzis ilgākā laikā, vairāku gadu garumā. Pirms pāris nedēļām es pats biju spiests tur iesaistīties. Esmu iesniedzis paša parakstītu vēstuli un komentārus Zviedrijas vēstniekam Latvijā, kur secīgi izklāstīti tie priekšlikumi, kas ļautu atrisināt radušos konfiktus. Nedomāju, ka šeit ir nepieciešami tiesas darbi. Kā man zināms, privatizācijas aģentūra šobrīd piedalās šajās smagajās sarunās gan ar zviedru pusi, gan ar diviem Latvijas puses akcionāriem. Mūsu veinošanās bija tāda, ka “Baltic Terminal” jābūt starptautiski auditētam, jābūt novērtētām tā investīcijām, jābūt sakārtotiem juridiskajiem dokumentiem. Tad Latvijas valsts ir gatava pārdot kapitāla daļas zviedriem. Es domāju, ka tas ir visracionālākais veids, un tas ir tas priekšlikums, ko labprāt pieņēma “Baltic Terminal” vadība. Bet acīmredzot nepietiekamā abpusējā labā griba vēl arvien nedaudz traucē atrisināt šos jautājumus.

Jautājums: Kā jūs vērtējat pašreizējo situāciju Latvijas un Igaunijas jūras robežas jautājumā?

A.Š.: Šis arī ir ļoti principiāls jautājums. Kā jau esmu teicis, Latvijas eonomiskās un arī, protams, teritoriālās intereses ir tikušas aizskartas, Igaunijai pirms vairākiem gadiem vienpusēji nosakot savu jūras robežu. Mūsu pēdējā vienošanās Viļņā ar Tītu Vehi bija tāda, ka ir iespējams panākt šo savstarpējās robežas saskaņošanu un nozvejas jautājuma atrisinājumu. Mēs parakstījām attiecīgu vienošanās protokolu, ko cerējām pārvērst trīs dažādos līgumos, kas regulētu gan pagaidu zveju, gan ilglaicīgos zvejas noteikumus, gan robežu. Cerējām parakstīt tos Visbijas konferences laikā. Kā mani vakar, 25. aprīlī, telefoniski informēja mūsu delegācijas vadītājs sarunās Riekstiņa kungs, acīmredzot Igaunijas parlamenta spiediens uz valdību ir pietiekami liels. To mēs redzam arī no Igaunijas puses. Vismaz šobrīd Igaunijas puse nav gatava pildīt tālāk manis un Tīta Vehi parakstīto vienošanās protokolu. Tomēr joprojām turos pie pārliecības, ka līgums ir iespējams un to vajadzētu noslēgt vistuvākajā laikā. Pretējā gadījumā spēkā būtu Latvijas valdības pieņemtais lēmums par mūsu pagaidu ekonomiskajām robežām un par kārtību, kādā mēs nodrošināsim mūsu zvejniekiem zvejas iespējas šajā zonā.

Jautājums: Vai, jūsuprāt, valdības stabilitāti varētu ietekmēt pašreizējā kandidatūru izvirzīšana Valsts prezidenta postenim?

A.Š.: Es to sāku sajust, lasot preses pārskatus. Citādi man pagaidām tādas izjūtas nav.

Jautājums: Lūdzu, precizējiet ienākumus no sociālā nodokļa samaksas.

A.Š.: Par pēdējo mēnesi es tos nevarēšu nosaukt. Katrā ziņā šā gada ieņēmumi kopumā ļauj mums veikt pensiju indeksāciju. Protams, es apzinos to risku, ko uzņemos, būdams pārliecībā, ka aizsākto valdības politiku, arī ieņēmumu daļā, mums izdosies arī turpmāk tikpat strikti izturēt. Bet tas acīmredzot ir nepieciešams, un tas vēl vairāk mobilizēs mani. Un tātad es varēšu strādāt ar valdību vēl spraigākā un noteiktākā režīmā.

Jautājums: Kad būs nākamā pensiju indeksācija?

A.Š.: Domāju, ka tai vajadzētu notikt kaut kad neilgi pirms jaunās apkures sezonas. Jo acīmredzot tarifu celšanās jeb liberalizācija, kas notiek un notiks valstī, būs. Pašvaldības to turpinās darīt. Tas arī būs viens no iemesliem, kas liks kompensēt cilvēkiem sadārdzinājumus.

Jautājums: Kā jūs vērtējat Pasaules bankas kredītu sasaisti ar pašlaik Saeimā izskatāmo lauksaimniecības likumu?

A.Š.: Tā sadarbība, kas ar Pasaules banku bija izveidojusies lauksaimniecības jomā, šis lauksaimniecības kreditēšanas projekts visnotaļ ir vērtējams kā viens no pozitīvākajiem visā Austrumeiropā. Ar ļoti augstu drošuma un lietderības pakāpi strādā “Lauku kredīts”. Par to ir saņemti tikai atzinīgi vārdi. Bet resursi, kas bija pirmajā šī projekta cēlienā, ir izsmelti. Un dabīgi, ka ir nepieciešams tos papildināt. Pasaules banka ir lēts, stabils un ļoti autoritatīvs naudas donors. Tādēļ domāju, ka mums šis papildinājums noteikti ir nepieciešams. Jo šobrīd mēs vēl arvien nespējam lauksaimniekiem piedāvāt kredītresursus par tādu pašu cenu.

Kas attiecas uz lauksaimniecības likumu. Tas, kas šobrīd Saeimā ir sagatavots 2. lasījumam, nav izturējis nekādu kritiku no Eiropas integrācijas biroja puses. Ir iesniegtas milzīgi garas un arī ļoti argumentētas iebildes Saeimas Eiropas lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijai. Vakar, 25. aprīlī, vairāki deputāti izteica lūgumu vēlreiz nodot komisijai šo likumprojektu un to pārstrādāt. Jāmēģina mūsu jaunos likumus uzreiz saskaņot ar Eiropas Savienības regulācijām un direktīvām. Tas ir vienīgais pareizais ceļš. Līdz ar to es uzskatu, ka likums tiks pārstrādāts, un Pasaules bankai nevajadzētu būt iebildumiem apsverot — dot vai nedot šos kredītresursus lauksaimniecībai, saistot tos ar pieņemto likumu. Likums tiks pārstrādāts.

Jautājums: Ko konkrēti Igaunija nav gatava izpildīt no tā, kas paredzēts, vienojoties ar Vehi kungu?

A.Š.: Kā zināt, igauņi ir noteikuši 12 jūdžu zonu ap Roņu salu. Bet Roņu sala, atrodoties Rīgas jūras līča vidienē, pieskaitot klāt šīs 12 jūdzes, praktiski aizņem pusi no Rīgas jūras līča. Tas man nav pieņemami. Un arī mūsu zvejniekiem, esmu pārliecināts, nebūs pieņemami. Tāpēc bija vienošanās, ka šīs robežas tiek precizētas, ka tiek mainītas līnijas, tiek noteikti dažādi zvejošanas režīmi ap Roņu salu, kā arī ilgtermiņa kārtība iespējamai savstarpējai apmaiņai ar citiem mūsu ūdeņiem. Šis jautājums principā bija saskaņots. Tagad redzams, ka deputātu pieprasījumos, kas iesniegti Tītam Vehi, ir pārmests valdībai, ka tā grib pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar Igaunijas parlamenta pieņemto robežu likumu, ka tā piekāpjas Latvijas pusei. Katrā ziņā visi šie materiāli, ko esmu saņēmis no Igaunijas, ir agresīvā un nepatīkamā tonī vērsti pret manu kolēģi, ar kuru kopā panācām, manuprāt, pietiekami saprātīgu kompromisu. Man būs žēl, ja šis spiediens kļūs par iemeslu tam, ka mūsu vienošanās nevarēs tikt īstenota.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā,
Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības
lietu redaktors