25. aprīļa sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 72/73.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Ilma Čepāne, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre!

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Pirms noteikumu pieņemšanas Ministru kabinetā Satiksmes ministrija ļoti daudzās frakcijās izskaidroja šo noteikumu pieņemšanas nepieciešamību, kā arī būtību un jēgu. Vairākām frakcijām ir iesniegts šīs brīvostas nepieciešamības ekonomiskais pamatojums. Un visu valdību atbalstošo frakciju deputāti kopumā atbalstīja šo noteikumu pieņemšanu 81.panta kārtībā. Tāpēc ka šodien tiek izteikti atsevišķi iebildumi, galvenokārt no Ādamsona kunga puses, ka šodien šeit publiski, bet dažkārt arī kuluāros ir izteikti iebildumi, tāpat arī presē tiek rakstīti dažādi briesmu stāsti par šo brīvostu, šodien man atļautajā laikā es centīšos pievērst uzmanību divām lietām. Pirmkārt, kāpēc šāda brīvosta ir vajadzīga. Otrkārt, es centīšos atspēkot tikko Ādamsona kunga izteiktos iebildumus.

Godātie deputāti! No juridiskās tehnikas viedokļa mēs varējām rīkoties tiešām divējādi. Pirmkārt, mēs varējām darīt tā, ka vispirms pieņemtu likumu par brīvostām un pēc tam pieņemtu konkrētus likumus par atsevišķu brīvostu tiesisko režīmu. Piemēram, tas varēja būt varbūt papriekšu Ventspilī, varbūt Liepājā, varbūt arī Rīgas tirdzniecības ostā. Bet mēs esam tomēr gājuši citu ceļu. Proti, ja mēs rīkotos tā, ka vispirms pieņemtu šo likumu, tas būtu ārkārtīgi ilgs process un faktiski šis likums būtu tikai tādas galvenās tēzes, kāpēc Latvijā šādas brīvostas ir nepieciešamas. Bet, godātie deputāti, laiks un konkurenti negaida!

Tātad, kāpēc ir nepieciešamas šādas brīvostas un kāds ir šo brīvostu tiesiskais statuss? Brīvostas izveidošanas nepieciešamību noteic pirmkārt, ārējie faktori, tas ir, konkurence, konkurences saasināšanās starp Baltijas jūras ostām par tranzītkravu apjoma palielināšanu. Piemēram minēsim tādas ostas kā Tallina, Kaļiņingrada. Minēsim Lietuvu, kurā, starp citu, ir pieņemts likums par brīvām ekonomiskām zonām un aktīvi tiek veikti darbi šo brīvostu izveidošanai. Bez tam mums ir jāņem vērā arī skandināvu konkurence šajā jomā.

Nākošais ir tā saucamais iekšējais faktors. Tas ir tas, ka pašreizējā situācijā Rīgas tirdzniecības ostas pašfinansēšanās iespējas ir izsmeltas.

Treškārt. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka tomēr mūsu valsts un arī valsts galvaspilsēta atrodas zināmā stagnācijas situācijā.

Tātad par brīvostas režīmu. Brīvostā tiek noteikts īpašs tiesiskais režīms, tas ir, nodokļu atvieglojumi, muitas režīms un brīvostas administrācijas patstāvības princips. Proti, kā mēs juristi sakām, brīvosta, no vienas puses, darbojas kā publisko tiesību subjekts, brīvostai ir arī tiesības tās teritorijā esošajām juridiskajām un fiziskajām personām noteikt uzvešanās kārtību, bet no otras puses, brīvostas darbojas arī kā saimniecisko tiesību subjekts, tas ir, veic zināmu saimniecisko darbību. Neskatoties uz to, ka nodokļu ieņēmumi no brīvostas it kā samazinās, kopējā nodokļu ieņēmumu masa valstī palielinās. Tas notiek tādēļ, ka brīvostās papildu investīciju piesaistīšanas rezultātā tiek radītas papildu darba vietas. Pieaug nodarbinātība, kas palielina fizisko personu maksājumus, fizisko personu ienākumus un sociālos nodokļus.

Bez tam, godātie deputāti, brīvostā strādājošie ar saviem ieņēmumiem rada papildu pieprasījumu preču un pakalpojumu tirgū ārpus brīvostas un attiecīgu papildu piedāvājumu tajā.

Rīgas tirdzniecības osta sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir pasūtījusi ekonomisko pamatojumu kompetentiem ekonomistiem. Proti, šie ekonomisti ir novērtējuši Rīgas tirdzniecības brīvostas izveidošanas ekonomiskās sekas. Šeit ir teikts, ka saskaņā ar pamatojumam veiktajiem aprēķiniem, pateicoties brīvostā jaunveidojamām ražotnēm, 1998.—1999.gadā ir sagaidāms neto apgrozījuma pieaugums par 11 miljoniem, nodarbināto skaita palielināšanās aptuveni par 800—900 cilvēkiem, ienākums sociālajā budžetā palielināsies apmēram par 1,1 miljonu un iedzīvotāju nodokļi palielināsies aptuveni par 0,75 miljoniem.

Mēs esam pētījuši arī pieredzi, sākot jau no Ādamsona kunga pieminētās Latvijas trīsdesmito gadu laika prakses, un, godātie deputāti, tik tiešām 1935.gadā Latvijas Republikā Satversmes 81.panta kārtībā tika pieņemts likums par Liepājas brīvostu. Mēs esam pētījuši arī citu valstu pieredzi. Šodien pasaulē šādu brīvostu ir vairāki simti. Un, proti, mēs esam ļoti pamatīgi iepazinušies ar Maltas brīvostas statusu un ar to, ko tas dod. Tāpat arī ar citām. Piemēram, Maltā pēc tam, kad tika izveidota šāda brīvosta, kravu apgrozījums pēdējos gados ir pieaudzis apmēram četras reizes.

Tālāk — par Ādamsona kunga pārmetumiem. Viens no tādiem būtiskākajiem, ko Ādamsona kungs teica, bija tas, ka saskaņā ar likuma par ostām 10. un 11.pantu Satiksmes ministrija un Ministru kabinets nav panācis saskaņojumu ar Latvijas ostu padomi. Tā, godātie deputāti, nav tiesa. Iespējams, ka varbūt mums nav fomālu protokolu, kur ir visu šo ostu padomes locekļu paraksti, bet brīvostas prezentācija notika jau pagājušā gada novembrī, kad tas tika konceptuāli apspriests, un vakar un aizvakar mēs apjautājām, kas ir dokumentāli apliecināts, visus Latvijas ostu padomes locekļus. Un no 20 ostu padomes locekļiem 14 atbalsta šos Ministru kabineta noteikumus par Rīgas tirdzniecības brīvostu, to skaitā, piemēram, Rīgas pilsētas mērs, Ventspils pilsētas mērs. Atsevišķi no tiem, kuri varētu atbalstīt, atradās komandējumā. Vienīgi Zeibota kungs bija pilnīgi pret šīs brīvostas izveidošanu.

Tālāk — par nākošajiem pārmetumiem. To nepieļaujot normatīvie akti, kas regulē mūsu sadarbību ar Eiropas Savienību. Es domāju, ka tas nav pareizi. Šeit Ādamsona kungs — es arī esmu konsultējies ar Birznieces kundzi, kas ir liela speciāliste šajā jomā, — nepareizi traktē šo normu. Tur iet runa par līgumu slēgšanu. Šeit nekādā gadījumā neiet runa par līgumu slēgšanu. Šeit ir vienkarši noteikumu ar likuma spēku pieņemšana.

Nākošais. Tika pārmests par to, ka šeit būtu jābūt vienotiem ostas noteikumiem, kuģošanas drošībai un tā tālāk. Es gribu teikt, ka Rīgas tirdzniecības osta arī pēc brīvostas izveidošanas turpina ievērot visus noteikumus attiecībā uz kuģošanas drošību un pakļaujas Valsts kontroles dienesta uzraudzībai.

Nākošais pārmetums ir tāds, ka Rīgas ostu pārvaldei nāksies atteikties no atsevišķu nekustamo īpašumu valdījuma. Jā, saskaņā ar likumu tā tas tiešām būs, jo valsts īpašums Rīgas tirdzniecības ostā, ostas teritorijā šobrīd ir Rīgas tirdzniecības ostas valdījumā. Un nevar šeit būt nekādu nomas tiesisko attiecību starp ostas pārvaldi un Rīgas tirdzniecības ostu.

Tiek pārmests, ka brīvostas pārvalde pārņem no ostas pārvaldes tās funkcijas, pārņem ļoti daudz funkciju. Es gribu teikt, ka šeit tiek pārņemtas tikai tās funkcijas, kas attiecas uz brīvostas teritoriju, radot priekšnoteikumus izdevīgai investīciju piesaistei. Nekādā ziņā Rīgas ostas pārvaldei netiek atņemtas tiesības pildīt savas funkcijas un pienākumus pārējā Rīgas ostas teritorijā.

Bez tam šī milzīgā šodien spēkā esošā birokrātiskā tranzītkravu noformēšana, kas pastāv Rīgas ostas teritorijā, saskaņā ar brīvostas izveidošanu, manuprāt, tiks mazināta. To arī pierāda visu šo manis minēto citu valstu prakse.

Un pēdējais. Šeit tiek izteiktas šaubas, vai šeit, Latvijā, vispār nāks investori, jo mūsu likumdošana ir nesakārtota, kādas briesmas te tikai būs, kad 27 kompānijas tagad nu turēs te savus bruņotos spēkus, un tā tālāk. Tā nav tiesa. Šeit jau mums ir informācija Satiksmes ministrijā un tirdzniecības ostā, ka ļoti ievērojami Kanādas investori ir pieteikušies, tāpat arī investori no Skandināvijas valstīm. Es domāju, ka tas tikai nāks Latvijas ekonomikai par labu.

Cik man vēl ir laika?

Sēdes vadītāja. Jums vēl ir 5 minūtes 20 sekundes.

 

I.Čepāne. Paldies. Un tātad, ņemot vērā manis iepriekš teikto, ka noteikumu projektu pirms tā pieņemšanas 81. panta kārtībā Ministru kabinetā principā ir atbalstījis visu frakciju… valdību atbalstošo frakciju deputātu vairākums, man ir lūgums deputātiem atbalstīt šo noteikumu nodošanu komisijām. Un, ja šeit ir kādas domstarpības, arī, veicot šo ostu padomes locekļu aptauju, bija atsevišķi iebildumi, to varēsim iestrādāt pēc pirmā lasījuma. Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Es gribētu teikt, ka es šodien varētu arī runāt gandrīz vai Rīgas ostas pārvaldes vārdā, jo manas uzstāšanās materiālu sagatavojis Gunārs Ross, un, kopā ar Ādamsona kungu pavadījis Beniluksa delegāciju pa ostām, es varētu teikt, ka ar situāciju esam iepazinušies diezgan konkrēti un radikāli.

Varbūt, lai izraisītu zālē zināmu interesi, man gribētos tikai pateikt manas runas preambulu. Tas, ko nav izdevies ātri privatizēt, pārpalikums, ir jāizveido par brīvostu. Es nupat klausījos šeit mūsu cienījamās valsts sekretāres runu un sapratu, kas ir Latvija — ražojoša lielvalsts vai tranzītzeme, kurai pats Dievs ir vēlējis šo sūtību izpildīt. Atskanēja ļoti interesanta doma, ka tie kravu nosūtītāji un kravu saņēmēji, kas Latvijas ostas redz kā tranzīta punktu, ir dziļi ieinteresēti, lai krava aizkavētos ostā. Tā ir unikāla sentence. Brīvostas pamatprincips ir kravas ienākšana, kravas pārstrāde un pārstrādātas kravas nosūtīšana ārā no brīvostas. Lai šis process būtu atvieglots, tiek izveidots brīvostas statuss — bezmuitas zona, kur Rīgas ostā notiek pārstrāde, kaut vai pārkraušana, fasēšana, nemaz jau nerunājot par radikālu produkcijas izmaiņu, kur būtu pievienota jauna vērtība. Es praktiski visās Latvijas ostās, un jo sevišķi Rīgas ostā, zinu gandrīz vai katru pēdu zemes, zinu, kas kur notiek. Varētu minēt, ka, pieņemsim, kompānijā “Man–Tess” tiek ievests koks, tas tiek sazāģēts, izstrādāti dēlīši, ko eksportēt tālāk. Atvainojiet, bet ieved to no Latvijas un nekāds imports te neiznāk. Lai rastos reimports vai reeksports — kā nu gribat, tā arī skaitiet. Kompānija “B and B” ieved naftas produktus un realizē Latvijā vai arī izved tālāk. Pārstrāde nenotiek. Tā pati kompānija “B and B” — agresīvās ķīmiskās vielas: ievests – izvests. Un tā darbojas visa osta. Pilnīgi normāli, konkurences apstākļos, izpētot mārketingu, pielietojot ļoti pieņemamus tarifus, sekmīgi konkurējam ar Sanktpēterburgu, ar Tallinu, ar Helsinkiem un citām ostām.

Liepājas osta. Tā saucamā Liepājas osta. Atvainojiet, Liepāja nekad nav bijusi pa īstam tirdzniecības osta, tā vienmēr ir bijusi kara osta. Atšķirībā no Paldiski ostas līdz šodienai Liepāja nav spējusi izvilkt pārpalikušos krievu karakuģu vrakus. Paldiski Igaunijā jau ir sakārtojusies.

Jautājums — kāds efekts būs, ja mēs atļausim “prihvatizācijas” procesā izveidot Latvijā ar kontrabandas precēm piesātinātas brīvostas, nevis brīvās ekonomiskās zonas? Tās ir divas dažādas lietas. Ņoti vienkārši. Ja jūs izlasīsit trīsdesmitajos gados publicēto aprakstu par brīvostām, kur laikrakstā “Jūrnieks” tas ir ļoti labi atspoguļots, jūs secināsiet, ka Latvijas laikā šis mēģinājums jau ir bijis un pilnīgs krahs sekojis, jo Rīga bija pārpildīta ar kontrabandas precēm. Jūs teiksit — vēl mazliet vairāk to kontrabandas preču nekā šodien ir, jau sevišķi neskādēs. Droši vien. Varēs atkal pacelt kādu nodokli, jo akcīzes nodokli mēs paceļam, neiekasējot ne pusi no akcīzes nodokļa.

Es aicinu atteikties no šīs murgainās idejas — Latviju kā tranzītvalsti iznīcināt, pasludinot Rīgu par brīvostu. Rīgas brīvosta nekādā gadījumā neizpilda šo statusu. Tas ir kontrabandas piesātinājums, tā ir vienas ostas daļas monopolizācija pret nodokļu politiku un nostādīšana pret citiem uzņēmējiem negodīgā konkurences cīņā, tās ir šauras grupas intereses, un, protams, tādā gadījumā ir ministri, kuri var attiecīgi mētāties ar simtdolāru zīmēm, maksājot savas nakts uzdzīves tēriņus, jo acīmredzot ir grupa ieinteresētu cilvēku, lai Rīgas brīvosta rastos un kļūtu par šīs grupas barošanās vietu. Neizdarīsim to kļūdu, ko Latvija jau vienreiz bija izdarījusi pirmās brīvvalsts laikā!

Es aicinu balsot pret šiem noteikumiem, neradīt jaunu kontrabandas perēkli, neradīt jaunu kriminogēno zonu, neradīt iespēju šauram cilvēku lokam palielināt savu bagātību uz visas tautas rēķina. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Ādamsons — “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts! Otro reizi.

 

J.Ādamsons (LC). Cienījamie kolēģi! Visu cieņu Čepānes kundzei, kuru es personīgi dziļi cienu kaut vai par to, ka viņa ir viena no nedaudzajiem parlamentārajiem sekretāriem, kas faktiski šajā parlamentā arī kaut ko dara. Bet diemžēl arī viņas runā es nedzirdēju pašu galveno — atbildi uz jautājumu. Un jautājums ir vienkāršs — kur ir tā neatliekamā vajadzība 81.panta kārtībā pieņemt šos noteikumus? Vai tad Rīgas tirdzniecības ostā sākas plūdi? Sākas karadarbība? Kur ir tā neatliekamā vajadzība, kur ir tas pamatojums?

Otrs. Cik es esmu informēts, tad aiz šī likumprojekta vai noteikumiem stāv tās pašas amatpersonas, kuras savā laikā dabūja cauri lauksaimniecības objektu privatizācijas likumus, kā rezultātā mūsu lauksaimniecība ir tādā situācijā, kāda tā ir. Kā es jau pirmīt teicu, pati galvenā brīvostas ideja ir sekojoša — piesaistīt investīcijas, lai attīstītu infrastruktūru. Tagad palasām, ko raksta Krištopana kungs pamatojumā: “Rīgas tirdzniecības osta atšķiras no saviem konkurentiem ar tai labvēlīgiem nepieciešamiem priekšnoteikumiem brīvostas izveidošanai — attīstītu infrastruktūru, jo daudzu gadu laikā Rīgas tirdzniecības osta attīstījusies kā vienots sarežģīts infrastruktūras komplekss ar transporta pievedceļiem, termināliem, komunikācijām un inženiertīkliem.” Un būsim loģiski! Ja Rīgas tirdzniecības ostai rezervē ir vēl 5 miljoni kravu, ko viņa var... ir spējīga pārkraut, nu, varbūt lai viņa iziet uz šiem 8 miljoniem, un pēc tam pieņemsim lēmumu, vai pasludināt viņu par brīvostu vai ne.

Ja runājam par valdības darbu vispār, tad man ir diezgan vienkāršs priekšlikums — nākošajās brīvdienās valdībai pieņemt lēmumu par šī parlamenta atlaišanu. Tāpēc, ka man ir tāda sajūta, ka valdība jau sen ir uzņēmusies visas parlamenta funkcijas un mēs tikai paklausīgi šeit pildām to, ko valdības vīri ir pieņēmuši. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, nevajag maldināt tautu, valdība parlamentu atlaist nevar. Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

A.Čepānis (DPS). Godātie kolēģi! Tikai divi argumenti. Pirmais. Tikko Roterdama, es ceru, ka lielākā daļa šeit klātesošo zina, kas tā par pilsētu, kur tā atrodas un ar ko nodarbojas, uzzināja, ka Latvijas valdība un Saeima gatavojas izskatīt, tikai izskatīt likumprojektu par brīvostas ieviešanu Rīgā, tā tūlīt atrakstīja vēstuli — vai, vai, ko jūs te darāt, tās taču ir šausmas! Un atrakstīja vēstuli, no kuras ir skaidri un gaiši redzams, ka viņiem ir bail no Rīgas brīvostas konkurences, jo Roterdama un daudzas citas Eiropas un pasaules pilsētas un ostas jau tādas ir, un, nedod Dievs, ka tagad Rīga sāks konkurēt ar Roterdamu. Tas vien, cienījamie kolēģi, pierāda, ka arī mums tādu vajag. Vai labāku, vai sliktāku, bet vajag.

Otrs arguments. Viss Kaļiņingradas apgabals ir pasludināts par brīvo ekonomisko zonu, ieskaitot Kaļiņingradas pilsētu un visas tās ostas, kuras bijusī padomju armija tur tagad ir atstājusi. Tad, lūk, varu jums darīt zināmu, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka Kaļiņingradas apgabalam kā brīvajai ekonomiskai zonai ir nevis kredīta, bet investīciju veidā jau iedevusi vienu miljardu dolāru. Un, ja mēs šodien, cienījamie kolēģi, vienalga, no kuras partijas vai frakcijas, runājam par to, ka, lūk, Rīgā tādu nevajag, ka tur Jānis vai Pēteris, vai Miķelis iedzīvosies lielā naudā, tad tā ir tikai un vienīgi skaudība un vairāk nekas. Te neiet runa par valsts interesēm, te iet runa tikai par personīgajām interesēm. Un tas, ka Čepānis ir šīs ostas padomē... Ja kādam nepatīk šī kandidatūra, lūdzu, es esmu gatavs atdot šo posteni un vietu ar visām no tām izrietošajām sekām, bet nebāziet sprunguļus valsts attīstības riteņos! Un lai nebūtu tā, kā par mums saka visā pasaulē, ka latvietim prieks par cita bēdām ir patiess prieks.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par Ministru kabineta noteikumu nr.137 “Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu” nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 4, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.138 “Grozījums Latvijas Republikas muitas kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.139 “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 28. aprīļa lēmumā “Par Latvijas Republikas apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu nodibināšanu un to priekšnieku un viņu vietnieku iecelšanu””. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par Ministru kabineta noteikumiem nr.140 “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81. panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ozoliņa, Grīga, Baloža, Jurdža un Priedkalna iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ozoliņa, Jurdža, Grīga, Baloža un Grīnblata iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un SOS Kinderdorf International (Apvienību SOS Bērnu ciematu attīstībai visā pasaulē) par SOS Bērnu ciemata un ar to saistītu projektu izveidi, celtniecību, nodibināšanu un darbību Latvijas Republikā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kļaviņa, Putniņa, Druvas, Jirgena un Rugātes iesniegto likumprojektu nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šis līgums savu gaitu ir sācis pirms trīs gadiem, jeb, teiksim, iecere, ka mūsu zemē varētu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kādiem 60 vai 70 bērniem, varētu sagādāt ideālus dzīves un attīstības apstākļus. Trīs gadus organizācija, kas ir pārstāvēta 123 valstīs, mūsu valstī netiek uz priekšu, lai ar apmēram 5 miljonu vācu marku ieguldījumu varētu arī šeit attīstīt šo projektu. Nu tā ir kauna lieta Latvijas valstij. Un, ja esam tik tālu nonākuši, ka pat valdības parakstīts līgums nedarbojas, tad ir beidzamais vārds tomēr jāsaka Saeimai. Tātad vajadzīga šī valdības parakstītā līguma ratifikācija, lai labdarības organizācija nebūtu spiesta labdarību izvērst arī uz mūsu valsts budžetu vēl, maksājot nodokļus par to, ko tā ieved šeit, lai attīstītu šo projektu. Visur civilizētajās valstīs bezpeļņas organizācijām nodokļus neuzliek. Labdarības organizācija ir vēl vairāk nekā bezpeļņas organizācija. Tā iegulda šeit savus līdzekļus. Un es domāju, ka ir beidzamais laiks mums darīt iespējamo, lai nebūtu šis kauna traips vēl lielāks. Tāpēc ir nepieciešama šī jau pagājušās Saeimas laikā, tas ir, pagājušā gada septembrī, valdības noslēgtā līguma ratifikācija. Un tad varēs šis projekts vismaz sākt īstenoties. Jo, ja mēs to nedarīsim, tad es nezinu, kā mūsu valstij var palīdzēt, ja mēs negribam, ka pat no ārpuses mūsu bāreņiem palīdz. Un, ja ir kādi argumenti, kāpēc to nevar darīt, tomēr ne, un, ja tas nav mūsu valsts interesēs, tad to lai izstrādā komisijas un mums šeit pasaka. Tāds ir mans ieteikums, un es katrā ziņā vēlētos, lai neiedomājamies apturēt šī projekta izskatīšanu un izpētīšanu minētajās komisijās.

Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte!

 

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Man ir pienākums runāt “Latvijas ceļa” frakcijas vārdā. Un es uzreiz gribu pateikt, ka “Latvijas ceļa” frakcija nav pret to, lai kāds neatkarīgi no tā, vai tas ir mūsu vai kādas citas valsts tiesību subjekts, palīdz mūsu valsts bāreņiem. Bet ir dažas citas lietas, kas liedz mums atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Pirmkārt, ja jūs papētīsiet šī līguma tekstu, tad uzreiz redzēsiet, ka līgums neparedz nepieciešamību ratificēt to Saeimā. Otrkārt, šis līgums ir spēkā no parakstīšanas brīža, tas ir, no 1995. gada 15. septembra. Treškārt, Saeimā nav pieņemts ratificēt līgumus ar privāttiesību subjektiem, ceturtkārt, no līguma teksta izriet, ka tam kā likumprojektam būtu nepieciešams Finansu ministrijas atzinums. Piektkārt, kā jau es teicu, mēs neesam pret šādu līgumu. Mēs apsveicam no visas sirds, ka tas ir parakstīts, darbojas un ir spēkā. Bet mēs uzskatām, ka, ja ir apstākļi, kas liedz valdībai realizēt tās saistības, ko tā ir uzņēmusies, parakstot šo līgumu, tad pie nodošanas komisijām mēs gribētu redzēt valdības atzinumu šī likumprojekta sakarā.

Tātad, kā jau es teicu, mēs neesam “pret” pēc būtības, bet mēs uzskatām, ka nevajadzētu šeit uzsākt nevēlamu praksi — ratificēt līgumus, kas nav pēc būtības ratificējami. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 10, atturas — 26. Lēmums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Latvijā divu dienu vizītē atrodas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas prezidents Frenks Svēlena kungs. (Aplausi.) Svēlena kungs ir izteicis vēlmi uzrunāt Latvijas 6. parlamentu. Lūdzu, vārds jums!

 

 

EDSO Parlamentu asamblejas prezidenta Frenka Svēlena uzruna Latvijas Republikas Saeimas sēdē 1996. gada 25. aprīlī

Spīkeres kundze! Dāmas un kungi! Kolēģi parlamentārieši! Man ir liels prieks un gods uzrunāt Latvijas Saeimu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu asamblejas vārdā. Es to daru, jūtot pret jums cieņu un apbrīnu.

Aizvadītā gadu tūkstoša laikā Latvija ir ieņēmusi īpašu un svarīgu vietu Eiropā un it sevišķi Baltijas jūras reģionā. Tā atrodas Austrumeiropas un Rietumeiropas civilizācijas saskares punktā. No vēstures zinām, ka Latvijai ir bijuši nozīmīgi kontakti ar Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstīm, kā arī pārējām rietumvalstīm. Kā flāmam man ir prieks apzināties, ka tirdzniecības un kultūras kontaktiem starp Latviju un manu valsti Beļģiju ir senas saknes, kas stiepjas no tāliem gadsimtiem, kad flāmu tirgotāji no Flandrijas ceļoja uz Rīgu.

Gadsimtiem ilgi Latvija ir dzīvojusi ārvalstu pakļautībā. Tā tas ir bijis arī ar daudzām citām mazām valstīm, īpaši tām, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā. Es to ļoti labi zinu no savas valsts vēstures. Bet latviešu savstarpējiem sakariem ar kaimiņiem ir arī bijusi svarīga un pozitīva ietekme. Rīga gadsimtiem ilgi ir bijusi viens no visievērojamākajiem centriem Baltijas jūras krastā, un tagad tā vēlas atgūt šīs pozīcijas. No vēsturiskā viedokļa raugoties, ir pilnīgi dabiski, ka Latvija atkal pievienojas Eiropas tautu saimei. To darot, Latvija atgūst savu īsto vietu.

Latvija tikai pirms dažiem gadiem atguva neatkarību pēc ilgās padomju okupācijas. Saeimai, kas tika ievēlēta brīvās un demokrātiskās vēlēšanās, kuru norisi kontrolēja arī EDSO Parlamentu asambleja, ir jāveic milzīgs uzdevums. Tai jārada Latvijas kā Eiropas demokrātiskas valsts tiesiskā bāze. Jums dažu gadu laikā ir jāpaveic tāds pats darbs, kāds pārējām Eiropas valstīm prasīja vairākus gadu desmitus. Bet jūs esat guvuši panākumus. Es apsveicu jūs par gūtajiem sasniegumiem. Jūsu sasniegumi ir jo nozīmīgāki tādēļ, ka Latvija kopā ar abām pārējām Baltijas kaimiņvalstīm atrodas jauno demokrātisko valstu priekšējās pozīcijās. Tādēļ jūsu pieredze iedrošina un iedvesmo pārējās valstis.

Bet likumdevēja darbs nekad nebeidzas. Valstīs, kas iet modernās attīstības ceļu, nemitīgi ir vajadzīgi jauni likumi. Tas ir tādēļ, ka arī apkārtējā pasaule strauji mainās. Es saprotu, ka jums savā darbā vēl aizvien jāsastopas ar mantojumu, ko atstājusi padomju ēra, kura sagādāja latviešiem daudz ciešanu, traucēja attīstīt brīvus kontaktus ar pārējo pasauli un lielā mērā iznīcināja veselīgas tautsaimniecības pamatus. Šajā laikā tika mainīts arī Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskais sastāvs. EDSO Parlamentu asambleja ir gandarīta, ka Latvija ir vēlējusies, lai Rīgā uzturētos EDSO ilglaicīgā misija un lai EDSO virskomisārs nacionālo minoritāšu jautājumos apmeklētu jūsu valsti un palīdzētu jums risināt šos jautājumus. Tas liecina par to, ka Latvija nopietni raugās uz EDSO saistībām. Šie abi EDSO institūti — ilglaicīgā misija un virskomisārs nacionālo minoritāšu jautājumos — ir ļoti svarīgi un nepieciešami EDSO principu iedzīvināšanas instrumenti. Abi šie institūti ir pilnībā gatavi palīdzēt, tie īsteno preventīvo diplomātiju šā vārda visplašākajā nozīmē. Šeit, Latvijā, kur par laimi nepastāv vardarbīgu konfliktu draudi, tas nozīmē radīt reģionālās stabilitātes ilgtermiņa procesu, attīstot demokrātijas institūtus un veidojot iecietīgu un integrētu sabiedrību. Tas nozīmē ieviest un attīstīt dzīvotspējīgu demokrātiju un tās institūtus, veicināt cilvēktiesību, arī nacionālo minoritāšu tiesību, aizsardzību un novērst visu veidu diskrimināciju.

EDSO ir vairākkārt uzsvērusi, kādu nozīmi tā piešķir Latvijas kā suverēnas un neatkarīgas valsts attīstībai, kurā latviešiem tiek garantēta viņu identitātes saglabāšana. Tajā pašā laikā EDSO mēģina ar savu palīdzību veicināt harmoniju starp dažādajām etniskajām grupām Latvijā. To var nodrošināt vienīgi tad, ja valstī dzīvojošie nelatvieši būs lojāli pret Latviju un Latvija apliecinās vēlmi uzņemt par saviem pilsoņiem visus cittautību iedzīvotājus, kuri, neatsakoties no savas nacionālās identitātes, parādīs labu gribu integrēties latviešu sabiedrībā.

Latvija tagad ir ieņēmusi savu vietu Eiropas demokrātisko valstu vidū. Nopietns apliecinājums jūsu integrācijai Eiropā un tās institūcijās ir jūsu piedalīšanās Eiropas organizācijās — tādās kā EDSO un Eiropas Padome. Piedalīšanās šajās organizācijās nozīmē arī uzņemties saistības un pienākumu sadarībā ar pārējām valstīm īstenot kopīgi akceptētos principus.

Es zinu, ka Latvija interesējas arī par iestāšanos citās organizācijās — tādās kā Eiropas Savienība un NATO. Kas attiecas uz Eiropas Savienību, tad jau ir noslēgts asociācijas līgums, un tas pašlaik ir jāratificē visām 15 dalībvalstīm. Es gribu izmantot šo izdevību un izteikt savu personisko atbalstu jūsu pieteikumam uzņemt Latviju par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Tas notiks, tiklīdz Latvija izpildīs visus nosacījumus un tiklīdz Eiropas Savienība būs gatava tālāk paplašināties. Tas var prasīt zināmu laiku, bet mēs strādāsim kopā, lai šo procesu paātrinātu.

Spīkeres kundze! Dārgie kolēģi! Es gribētu izmantot šo iespēju, lai informētu šo respektablo auditoriju par dažiem EDSO Parlamentu asamblejas nākotnes pasākumiem, kuros es labprāt aicinu Latvijas Saeimu pastāvīgi un aktīvi piedalīties. Parlamentu asamblejas 5. gadskārtējā sesija notiks Stokholmā no šā gada 5. jūlija līdz 9. jūlijam. Pašlaik triju vispārējo komiteju ziņotāji beidz sagatavot savus ziņojumus. Viens ziņojums būs par politikas un drošības jautājumiem, viens — par ekonomiskajiem jautājumiem un viens — par humānajiem jautājumiem. Tika nolemts, ka visi trīs ziņojumi būs centrēti uz gadskārtējās sesijas galveno tēmu “Divdesmit pirmā gadsimta drošības modelis”. Kā jūs zināt, šī tēma tiks apspriesta arī EDSO valstu vadītāju apspriedē šā gada beigās Lisabonā. Ir ļoti svarīgi, lai parlamenti un mēs, parlamentārieši, dotu savu ieguldījumu šā modeļa izveidē.

Veidojot nākotnes drošības modeli, arī militārie jautājumi, protams, ir būtiski. Taču drošība nenozīmē tikai un vienīgi militāro drošību. Tā ietver arī ekonomisko stabilitāti un it īpaši cilvēktiesību un tiesiskas valsts respektēšanu. Visas šīs jomas ir savstarpēji cieši saistītas. Traģiskie notikumi bijušajā Dienvidslāvijā un dažos bijušās Padomju Savienības reģionos liek atcerēties šo faktu. Cilvēka pamattiesību neievērošana vai ekonomisks haoss destabilizē sabiedrību un galējos gadījumos var izraisīt karu. Tikai iekšēji stabila valsts var būt droša valsts un veicināt mieru un stabilitāti apkārtējās valstīs.

Es labi zinu, ka Latvijā, kā arī pārējās Baltijas valstīs notiek dzīvas debates par šiem jautājumiem. Es gribētu aicināt jūs dalīties savos uzskatos un rūpēs ar jūsu kolēģiem EDSO Parlamentu asamblejā. Tādēļ es ceru dzirdēt jūsu pārstāvju domas par šiem jautājumiem Stokholmā šā gada jūlijā.

Spīkeres kundze! Eiropas Drošības un sadarbības apspriede, kā mūsu organizāciju sauca līdz valdību vadītāju sanāksmei Budapeštā 1994. gada decembrī, tika radīta 1975. gadā kā nozīmīgs Eiropas un Ziemeļamerikas valstu forums. Mūsu dokumentos — tādos kā Helsinku apspriedes nobeiguma dokuments un Parīzes harta — noteikts politiskā procesa pamats. EDSA bija svarīga nozīme, palīdzot pārvarēt auksto karu un pārveidojot bijušās komunistiskās valstis par demokrātiskām valstīm. Mēs vēl aizvien cenšamies likvidēt vairākas sekas, ko radījusi šī pāreja. EDSO vēl aizvien ir forums un politisks process. Bet, kā jau norāda jaunais nosaukums — Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, mēs esam kļuvuši par organizāciju. EDSO bieži vien neoficiāli ir bijusi iesaistīta krīžu novēršanā Eiropas un Centrālās Āzijas karstajos punktos, piemēram, Čečenijā un Kalnu Karabahā. EDSO bieži vien var kalpot par vislabāko kanālu sarunām, pārdomām un izlīgumam.

Šajā sakarā, spīkeres kundze, es gribētu minēt dažus novērojumus par Bosniju un Hercegovinu. Deitonas — Parīzes miera līguma īstenošanā NATO un EDSO ir vienāda atbildība un abas organizācijas cieši sadarbojas. NATO miera uzturēšanas spēki līdz šim sekmīgi veic miera līgumā paredzētos militāros uzdevumus. Es zinu, ka vēlāk šajā gadā Latvija plāno sūtīt savu vienību, lai tā pievienotos starptautiskajiem miera uzturēšanas spēkiem Bosnijā un Hercegovinā. Miera līgumā paredzēto civilo uzdevumu veikšana ietilpst EDSO pienākumos. To īstenošana ir izrādījusies ļoti sarežģīta un darbietilpīga. Diemžēl konfliktā iesaistītās puses nesadarbojas nedz savā starpā, nedz arī ar EDSO tādā veidā un apjomā, kādu prasa miera līgums un kāds būtu nepieciešams, lai nodrošinātu mieru un atjaunotu valsti. Šos uzdevumus var veikt, tikai savstarpēji sadarbojoties.

Miera līguma būtiska sastāvdaļa ir vēlēšanu sarīkošana Bosnijā un Hercegovinā. Vēlēšanām, faktiski septiņām dažādām vēlēšanām vienlaicīgi, jānotiek ne vēlāk kā 1996. gada septembrī. EDSO pienākums ir palīdzēt organizēt un pārraudzīt visus vēlēšanu procesa aspektus. EDSO kopā ar vairākām citām organizācijām arī kontrolēs vēlēšanu norisi, lai garantētu, ka tās ir pietiekami brīvas un demokrātiskas un atspoguļo iedzīvotāju centienus. Visā šajā procesā un it īpaši vēlēšanu norises kontrolēšanā EDSO Parlamentu asamblejai būs nozīmīga loma un pienākumi, un tāpēc es aicinu Latvijas Saeimu pievienoties un palīdzēt mums. Lai nodrošinātu mieru Bosnijā un Hercegovinā un stabilitāti visā Balkānu reģionā, ir ļoti svarīgi, lai vēlēšanas noritētu sekmīgi. Bez vēlētām valsts un pašvaldību institūcijām nebūs iespējams nodrošināt mieru un atjaunot valsti un sabiedrību. Šo mērķi var sasniegt tikai, sadarbojoties ar Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotājiem un saņemot atbalstu no starptautiskās sabiedrības, kuru šajā gadījumā pārstāvēs EDSO. EDSO Parlamentu asambleja ir gatava uzņemties savu daļu atbildības, un mēs aicinām pārējos darīt to pašu.

Es novēlu Latvijas Saeimai vislabākos panākumus tās darbā Latvijas labā un pateicos jums par uzmanību. (Aplausi.)

 

Sēdes vadītāja. Turpinām darbu. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs atzinums par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Panteļējeva, Kostandas, Tuča, Grīga un Kļaviņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Nacionālās drošības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

O.Kostanda (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es iebilstu pret šo grozījumu likumā “Par valsts civildienestu” nodošanu izskatīšanai komisijām, un argumenti būtu sekojoši. Iepazīstoties ar paredzamajiem grozījumiem likumā “Par valsts civildienestu”, pārsteidza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas plānotās izmaiņas. Piemēram, izmaiņu skaitā mēs redzam, ka komisija piedāvā izslēgt no likuma 26. un 27.pantu. Ko tas īsti nozīmē? Paskatīsimies tekstā! 26.pants. Ierobežojumi piedalīties sabiedriskajā darbībā. Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav atļauts ieņemt vēlētus amatus politiskās organizācijās un to apvienībās, kā arī vēlēšanu apvienībās. Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav atļauts izmantot savu dienesta stāvokli, lai pildītu politisko organizāciju un to apvienību, kā arī vēlēšanu apvienību uzdevumus. Un 27.pants, kas skan — “Citi ierobežojumi”. Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav atļauts valsts civildienesta laikā izlemt jautājumus, kas saistīti ar viņa paša, viņa radinieku līdz trešajai pakāpei un svaiņa līdz otrajai pakāpei personiskajām interesēm. Ierēdnim (ierēdņa kandidātam) nav tiesību streikot. Gadījumā, kad notiek citu valsts civiliestāžu darbinieku streiks, ierēdnim ir pienākums aizstāt šādus darbiniekus to pienākumu izpildē, ciktāl tas nepieciešams attiecīgās iestādes darbības uzturēšanai.

Ierēdnim nav atļauts pieņemt no jebkurām personām naudas balvas, dāvinājumus vai citus materiālus labumus saistībā ar ieņemamo amatu, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus. Ārvalstu titulus, goda zīmes un ordeņus ierēdnis drīkst pieņemt tikai ar Ministru prezidenta atļauju. Tātad 26.un 27.pants. Izrādās tātad — ja mēs šos pantus svītrojam, tad ierēdnis turpmāk varēs ieņemt arī vēlētus amatus partijās. Līdz ar to kādas ministrijas, piemēram, departamenta vadītājs būs arī kādas attiecīgas partijas priekšsēdētājs. Un tātad mēs redzam, ka mums būs politizēta ierēdniecība, nevis neatkarīga no politiskajiem strāvojumiem, neatkarīga no tā, kādas politiskās partijas veidos valdību, un tā tālāk. Mums būs politizēta ierēdniecība. Šobrīd mēs nosakām to, ka valdība, jā, ministri, jā, protams, tās ir politiskas figūras, bet tagad mēs gribam tieši to pašu atļaut un izdarīt ar visu mūsu ierēdniecības aparātu. Tad kādu ierēdniecību mēs tādā gadījumā gribam veidot? Atcerieties, ka šobrīd Latvijā ir pāri par 30 partijām, kurām ir dažādi vadītāji, prezidenti, priekšsēdētāji, valžu priekšsēdētāji, “genseki”, ģenerālsekretāri un tamlīdzīgi. Nu, tad stādieties priekšā — kad jūs iesiet kā apmeklētājs uz Uzņēmumu reģistru, tur priekšā jūs sagaidīs nevis attiecīgais ierēdnis, bet Maznodrošināto politiskās apvienības, teiksim, ģenerālsekretārs, un tā tālāk, kas jums pateiks skaidri savas partijas politiskās nostādnes. Un, ja jūs atbalstīsiet viņa partiju, tad tādā gadījumā varēs sākt risināt tālāk jūs interesējošo jautājumu.

Šokējoša ir arī Saeimas komisijas pārliecība, par normālu uzskatot situāciju, ja svītros šo pantu, ka turpmāk ierēdnis varēs izmantot savu dienesta stāvokli, lai pildītu partijas uzdevumus. Nu, ļoti jauki! Varam iedomāties, piemēram, ka mums ir dažādās pašvaldībās dažādi politiskie spēki un ka viņi tad nodarbinās savus attiecīgos darbiniekus savas partijas uzdevumu veikšanā, jo likums to nebūt vairs neaizliegs. Nu, piemēram, ja LNNK, teiksim, ir Rīgas Domē uzvarējusi, tad nāks jaunas pašvaldību vēlēšanas, nu, un tagad ir jāpilda jauni partijas uzdevumi un tātad ļoti skaisti varēs priekšvēlēšanu plakātus līmēt, organizēt mītiņus, piketus. Visu to darīs tie paši Rīgas Domes darbinieki, ierēdņi, kas par to saņems arī oficiālu algu kā ierēdņi, jo tas vairs nav aizliegts, viņi tātad mierīgi var partijas uzdevumā veikt vajadzīgās lietas. Tāpat līdzīgi būs interesanti redzēt, kā Izglītības ministrijas darbinieki garāmgājējiem izplatīs lapiņas ar “Tēvzemei un Brīvībai” saukļiem par tautas nacionālo tīrību, šim darbam saņemot paša izglītības ministra Māra Grīnblata svētību.

Tāpat 27.pants — “Citi ierobežojumi”. Var redzēt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pārliecināta, ka ierēdnis drīkst un droši vien viņam arī vajag noteikti civildienesta laikā izlemt jautājumus, kas saistīti ar viņa paša un viņa radinieku personiskajām interesēm, jo tas taču, dabiski, ir galvenais, savs krekls pašam ir tuvākais. Turpmāk ierēdnim jākārto savas un savu radinieku ģimenes lietas, un tad, ja viņam paliks vēl kāds brīvs brīdis, tad viņš varēs nodarboties ar citām darba lietām. Ierēdņiem tagad ir atļauts streikot, kolosāli! Tagad ierēdņi, ja viņiem nepatiks, nu, piemēram, sava priekšnieka deguns, viņš sarīkos streiku un teiks: mēs vēlamies priekšnieku ar citādu degunu. Nu ir skaidrs, ka tagad ierēdņiem Latvijā būs ieviesta pilnīga demokrātija. Bet pats labākais ir tas, ka pēc šo grozījumu pieņemšanas, ja šos pantus mēs svītrojam, ierēdņiem būs atļauts pieņemt no jebkurām personām naudas balvas, dāvinājumus vai citus materiālus labumus saistībā ar ieņemamo amatu. Es saprotu, ka tas ir pats progresīvākais solis, ko Latvija šobrīd var izdarīt, jo tad mēs beidzot noņemam visādas muļķīgās runas, kas te skan par korupciju, par kukuļdošanu vai kukuļņemšanu. Vienkārši viss ir kārtībā, tie ir normāli dāvinājumi, vai tur tūkstotis dolāru vai 10 tūkstoši — atkarībā no tā, kāds paraksts uz vajadzīgā dokumenta ir vajadzīgs. Viss ir normāli un lietišķi nokārtojams saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem likumiem. Nu, var jau saprast, cik grūta dzīve šodien ir, piemēram, privatizācijas komisiju darbiniekiem vai muitniekiem. Viņiem visu laiku ir jādomā, kā diplomātiski pieņemt kukuļus tā, lai citi par to neuzzinātu vai gadījumā nav atkal kāda kārtējā pārbaude. Tagad viņiem vairs nevajadzēs pazemot savu pašcieņu, viņi varēs ar lepnumu pieņemt pelnītās naudas balvas, dāvinājumus un citus materiālus labumus no pateicīgajiem klientiem, no pateicīgās Latvijas tautas. Var jau būt, ka tas pat uzlabos ierēdņu darba kvalitāti un turpmāk visi iedzīvotāji redzēs, cik augsta būs kļuvusi apkalpošanas kultūra. Atnāc, iedod dāvanu, un viss ir kārtībā! Bet vienīgi nav saprotams, kā tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija varēja paredzēt šādus tik absurdus grozījumus likumā “Par valsts civildienestu”. Es domāju, ka tas liecina par ļoti formālu, nenopietnu pieeju izskatāmajiem jautājumiem. Tāpēc frakcija “Latvijai” kategoriski noraida šādus grozījumus likumā “Par valsts civildienestu”, ir pret šo pantu svītrošanu un uzskata, ka tādā veidā, kādā šis dokuments tagad ir, tas nav nododams komisijām.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, jūs septiņas minūtes izmantosiet? Jā. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Es ar dziļu interesi noklausījos kolēģa Odiseja Kostandas runu, un, ja varbūt es būtu opozīcijā un man būtu ļoti daudz darba, tikpat daudz darba kā frakcijas “Latvijai” deputātiem, es nevarētu paspēt izlasīt visus piedāvātos likumprojektus, tajā skaitā arī tā likumprojekta, par kuru tik ļoti kaismīgi runāja Odisejs Kostanda, proti, “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””, 2.pantu. Un, proti, šis pants nosaka, ka tātad uz ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) attiecas visi tie ierobežojumi, kuri ir minēti Korupcijas novēršanas likumā. Un Korupcijas novēršanas likuma 5.panta 6.apakšpunkts nosaka, ka pilnībā šis likums attiecas uz ierēdņiem. To pašu nosaka arī piedāvāto grozījumu 2.pants, tā ka šīs normas vienkārši tiek svītrotas no likuma “Par valsts civildienestu”, tāpat kā mēs izsvītrojām no likuma “Par ostām” ierobežojumus, kas attiecas uz ostas valdes locekļiem, kā no likuma “Par valsts uzņēmumu” izsvītrojām tās neprecīzās un mīkstākās normas, kas attiecas uz valsts uzņēmumu vadītājiem, no likuma par Ministru kabinetu svītrojām ārā tās ļoti tādas mīkstās normas, kas attiecas uz Ministru kabineta locekļiem, un tā tālāk. Šos grozījumus, godātie kolēģi, mēs izdarījām vakar jau astoņos likumos. Viena likumprojekta izskatīšana ir aizkavējusies, proti, grozījumu izdarīšana likumā “Par valsts civildienestu”, lai saskaņotu šo likumu ar Korupcijas novēršanas likumu, kuru mēs pieņēmām otrajā lasījumā. Un šā piedāvātā likuma 2.pantā ir melns uz balta rakstīts, ka uz ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) attiecas Korupcijas novēršanas likumā noteiktie ierobežojumi, un, piemēram, Korupcijas novēršanas likuma 19.panta 5.punkts, es pat no galvas jau zinu šo normu, nosaka, ka valsts civildienesta ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem), tiesnešiem, prokuroriem ir atļauts nodarboties blakus tikai un vienīgi ar radošo, zinātnisko un mācībspēka darbu, nevis ar visiem tiem darbiem, kas attiecas uz dāvanu saņemšanas ierobežojumiem. Tie paši ierobežojumi, kas visām citām valsts amatpersonām, — nekādas dāvanas, nekādus kukuļus. To nosaka Korupcijas novēršanas likums. Godātie kolēģi, šis piedāvātais likumprojekts ir tikpat formāls kā vakar izskatītie astoņi likumprojekti, un tādēļ, ņemot vērā to, ka šo likumprojektu ir sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un ka Prezidijs ir iecerējis nodot to tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 86.panta pirmo daļu, lūdzu šo likumprojektu iekļaut šodienas darba kārtībā, rindas kārtībā kā pēdējo. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tā, līdz sēdes beigām ir četras minūtes. Jūs, Mauliņa kungs, izmantosiet? Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es esmu sastapis simt likumus un likumu pantus un daļas, kur aizmirsts ir izņemt ārā kaut ko. Un tas rada advokātiem ļoti lielus sarežģījumus viņu darbā. Šeit, kur vajadzētu tiešām paturēt, lai cilvēki kaut vai tāpēc, ka mums ļoti slikti izvērsta ir propaganda par likumiem, skaidri zinātu, kas atļauts, kas nav atļauts, mēs ņemam nost tādas daļas, kuras, starp citu, Korupcijas likumā visas pilnībā nav ietvertas. Tātad šī ir būtībā, atzīsimies godīgi, nesodāmības paplašināšana, un atsaukties uz ļoti nepieciešamo iztīrīšanu citos likumos nav nopietni. Es uzsveru — var arī atstāt neiztīrītus visus tos likumus. Un lūdzu ņemt vērā, — iztīrīsim citus likumus, kur tiešām rodas pārpratumi, un tad tikai ķersimies pie likumiem, kas ierobežo negodīgumu sabiedrībā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 10, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts! Tikai, lūdzu, piesakiet, par kādu jautājumu jūs vēlaties runāt! Lagzdiņa kungs, es nevaru likt uz balsojumu jūsu mutisko priekšlikumu, iesniedziet Prezidijam komisijas dokumentu, kā ir pieņemts, un mēs izdarīsim izmaiņas darba kārtībā, te nav nekādu problēmu tālāk. Jo mums jau ir, Saeimas Prezidijs jau ir saņēmis sekojošu priekšlikumu. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.pantu lūdzam izdarīt izmaiņas Saeimas 1996.gada 25.aprīļa sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem 1995. un 1996.gadā”, trešais lasījums, izskatīt pēc sadaļas par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata kā darba kārtības 28. jautājumu. Šobrīd tas vairs nebūtu 28., tas būtu 29., jo mēs iekļāvām kā 28. Zemes komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu. Tas būtu 29.jautājums. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav, tātad izdarām šīs izmaiņas un likumprojektu par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi pārceļam pēc amatpersonu ievēlēšanas un atbrīvošanas.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Aivars Endziņš, Gunta Gannusa, Jānis Kazāks, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Jānis Priedkalns, Juris Sinka, Jānis Strods. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis šādu iesniegumu: “Lūdzam iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā par valsts civildienestu” 25.aprīļa sēdes darba kārtībā.” Tā kā nav norādīta secība, pēc kuras iekļaut, tad ir priekšlikums iekļaut to kā šodienas darba kārtības pēdējo punktu. Deputātiem iebildumu nav? Tātad tas ir, nu, ja mēs ejam pēc tās secības, kāda ir, 58.punkts.

“Lūdzam izdarīt sekojošu grozījumu 1996.gada 25.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā — atlikt darba kārtības jautājuma nr.30 “Likumprojekts “Lauksaimniecības likums”” izskatīšanu uz vienu nedēļu un izskatīt šo likumprojektu kopīgā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Eiropas lietu komisijas sēdē.” Deputāti Lībane, Ādamsons, Inkēns, Lagzdiņš, Ābiķis.

Anatolijs Gorbunovs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts! Tātad, cik es saprotu, jūs par iesniegumu.

 

A.Gorbunovs (LC). Jā. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Esmu Tautsaimniecības komisijā balsojis par šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā, bet esmu vismaz divas reizes lūdzis komisiju iesniegt arī valdībai šo likumprojektu, jo es uzskatu, ka valdībai ir jāizsaka savs atzinums tāpēc, ka lauksaimniecības politika ir ne tikai valdības politika, bet katrā valstī lauksaimniecības politika ir visas valsts politika. Es katrā ziņā vēlētos, lai arī mūsu zemniekiem, tāpat kā Francijas zemniekiem, būtu valstī sava kredītpolitika, lai dotācijas un subsīdijas mūsu zemniekiem būtu tādas pašas kā Zviedrijā un Somijā un lai eksporta politika būtu tāda pati kā Eiropas Savienībā.

Tātad jautājums nav vērsts pret šo lauksaimniecības politiku, bet jautājums ir par to, kā visu to lietu formulēt. Un faktiski nekas slikts nenotiks, ja mēs šodien skatīsim to otrajā lasījumā un pēc tam Eiropas integrācijas biroja iesniegto dokumentu izvērtēsim no otrā līdz trešajam lasījumam. Summa nemainās no saskaitāmo kārtības.

Bet, godātie kolēģi, tā varbūt ir mana personīgā pieredze — ja otrajā lasījumā neizdiskutē visus jautājumus, visus “par” un “pret”, trešais lasījums ievelkas un likumprojekta kvalitāte parasti ir zemāka. Un otrs. Tāpēc man ir arguments tam, ka mēs tomēr varētu uz vienu nedēļu atlikt un kopīgā sēdē izvērtēt visus šos argumentus, kuri mums iesniegti diemžēl tikai pagājušajā nedēļā, kaut gan komisija to bija lūgusi agrāk.

Varbūt vēl ir divas minūtes. Es gribu runāt kā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs. Mani uztrauc, ka diemžēl Eiropas jēdziens tiek devalvēts. Un to devalvējam mēs paši, politiķi. Man tā liekas. Jo mums jau nav normālu diskusiju par ieguvumiem un zaudējumiem, iestājoties Eiropas Savienībā. Uzņemšanas gadījumā, nevis pievienojoties. Mēs dažreiz sakām — pievienosimies vai nepievienosimies. Uzņemšanas gadījumā ... Vai mūs uzņems vai neuzņems, tas vēl ir jautājums. Jo Eiropas Savienību kā argumentu izmanto gan tie, kas kaut kādā lietā ir “par”, gan tie, kas kaut kādā lietā ir “pret”. Un tas mani visvairāk uztrauc. Piemēram, akcīzes nodokli vajag palielināt tāpēc, ka to prasa Eiropa vai Eiropas Savienība, kas vēl precīzāk runā. Bet akcīzes nodokļa ienākumi taču ir vajadzīgi ceļiem Latvijā, autotransportam, sabiedriskām dotācijām Latvijā, nevis Eiropas Savienībā. Ja mēs nevaram formulēt juridiski kaut kādas lietas un ja mums kaut ko saka, ka tas nav juridiski precīzi formulēts, tad mēs sakām, ka mēs neesam gatavi pieņemt Eiropas standartus. Bet faktiski mēs vienkārši neesam pratuši formulēt attiecīgi juridiski. Un atkal ne jau Eiropa to prasa, bet prasa vai nu tirgus ekonomika, vai nu, kas ir daudz svarīgāk, mūsu tautsaimniecības modernizācija. Es, runājot īsi, varbūt tā vispārināti runāju. Tāpēc mani varbūt uztrauc šīs tendences, vienkārši iedziļinoties šajos jautājumos, uztrauc šī Eiropas jēdziena devalvācija. Un šeit nav runas par iestāšanos vai neiestāšanos.

Par likumprojektu. Protams, šis likumprojekts ir jāpieņem un jāvirza uz priekšu, un nav jābremzē. Bet bremzēšana notiks tad, ja mēs šo pieņemšanu kā tādu veiksim nekvalitatīvi. Diemžēl pagaidām es nevaru teikt, ka mums tas ir izdevies kvalitatīvi. Bet šeit nav arī mūsu vaina, jo lauksaimniecības politika kā tāda valstī ir ļoti jūtīga politiska lieta. Un nevienā Eiropas valstī, pat tajās, kuras ir iestājušās, lauksaimniecības politika līdz galam nav izveidota tā, ka tur var pateikt — jā, viss ir kārtībā. Tāpēc arī ir šie dažādie punkti, pārejas laiks un viss pārējais, kas ļauj vietējai lauksaimniecībai darboties kā ražotspējīgai un zemniekiem — kā dzīvotspējīgiem.

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs, paldies! Tas ir par izslēgšanu no darba kārtības? Pret? Par atlikšanu uz nedēļu, es atvainojos! Iesniegums ir precizējams — izskatīšanu atlikt uz vienu nedēļu. “Pret”.

Ervids Grinovskis — LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

E.Grinovskis (LZS, KDS, LDP). Cienītā priekšsēdētāja! Kas jums teica, ka es esmu pret?

Sēdes vadītāja. Redziet, tāda ir kārtība! Es jums nevaru ļaut runāt vēlreiz “par”, atbalstīt šo piecu deputātu priekšlikumus uz nedēļu atlikt. Jo Kārtības ruļļa 54.pants nosaka, ka šādos gadījumos viens runā “par”, viens runā “pret” priekšlikumu. Tāda ir mūsu apstiprinātā kārtība.

 

E.Grinovskis. Skaidrs. Es runāju šeit Latvijas Zemnieku savienības un visas mūsu koalīcijas vārdā un atbalstu šā projekta atlikšanu vismaz uz vienu nedēļu, jo arī mēs uzlūkojam par loģiski nepamatotu un politiski nepareizu, ka šajā sakarībā nav ņemts vērā valdības viedoklis par šiem svarīgajiem jautājumiem. Vai mēs piekritīsim vai ne, bet valdības viedoklis mums ir jāzina, priekš tā mums ir vajadzīgs laiks. Un šajā sakarībā un ar šo argumentu es frakcijas vārdā atbalstu minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Cik es saprotu, citu viedokļu nav. “Pret” neviens nav izteicies. Neviens deputāts iebildumus neceļ. Priekšlikumu līdz ar to nav nepieciešams balsot. Mēs Lauksaimniecības likuma izskatīšanu atliekam uz vienu nedēļu atbilstoši šim piecu deputātu iesniegumam.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt no Saeimas darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Reliģisko organizāciju likums””. Deputātiem iebildumu pret šādu priekšlikumu, ka mēs no šodienas darba kārtības izslēdzam likumprojektu “Grozījumi likumā “Reliģisko organizāciju likums””, nav. Pieņemts.

 

Tālāk nākamā sadaļa mūsu darba kārtībā “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Deputāts Andris Rubins lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 28.maija līdz 31.maijam sakarā ar piedalīšanos starptautiskajā kongresā Vankuverā, Kanādā. Prezidija viedoklis ir pozitīvs, jālemj saskaņā ar Kārtības rulli Saeimai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Andrim Rubinam no šā gada 28.maija līdz 31.maijam. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Lēmums ir pieņemts.

 

Nākamā sadaļa — “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Leiškalna atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Es zinu, ka deputāti zina, ka balsošana par atsaukšanu ir slēgta . Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 15, atturas — 4. Lēmums ir pieņemts. Deputāts Kārlis Leiškalns atsaukts no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas.

 

Lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Leiškalna ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Tagad balsojums atklāts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par —46, pret — 3, atturas — 8. Kārlis Leiškalns ievēlēts Sociālo un darba lietu komisijā.

 

Lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu iecelšanu”. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts, — Juridiskās komisijas vārdā!

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr.725. Juridiskā komisija kārtējā sēdē pēc tieslietu ministra priekšlikuma izskatīja jautājumu par trim tiesu tiesnešu kandidātiem, par viņu iecelšanu amatā dažādās rajonu vai pilsētu tiesās. Izskatot šos materiālus, Juridiskā komisija konstatēja, ka izvirzītās kandidatūras gan pēc formālajiem kritērijiem, gan arī pēc izglītības un iepriekšējā darba rādītājiem atbilst likuma “Par tiesu varu” izvirzītajām prasībām, ir nokārtojušas eksāmenu un Kvalifikācijas kolēģija ir atbalstījusi šo kandidātu iecelšanu par tiesnešiem. Arī Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja. Šajā sakarībā es lūdzu Saeimu iecelt par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Irinu Jansoni.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Gribu atgādināt deputātiem, ka šeit visi balsojumi būs slēgti. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 10. Irina Jansone iecelta par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu iecelt par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi Inesi Skudru.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 11. Inese Skudra iecelta par Aizkraukles rajona tiesas tiesnesi.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu Vinetu Vaiteiku iecelt par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 9. Inese Vaiteika iecelta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi.

 

J.Kaksītis. Tālāk es lūdzu jūs pievērst uzmanību dokumentam nr. 726.

Sēdes vadītāja. Kaksīša kungs, vienu mirklīti! Mēs atradīsim, tas ir nākamais. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietnieku iecelšanu”. Lūdzu, Juris Kaksītis — Juridiskās komisijas vārdā!

 

J.Kaksītis (DPS). Juridiskā komisija izskatīja arī šos materiālus. Ņemot vērā, ka gan pēc formālajiem kritērijiem, gan pēc savām darba iemaņām iepriekšējās darba vietās un izglītību, gan sakarā ar to, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir atbalstījusi šīs kandidatūras, Juridiskā komisija pieņēma vienprātīgu lēmumu atbalstīt tieslietu ministra lūgumu. Un tādēļ es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu iecelt Kurzemes apgabaltiesā par Talsu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci Regīnu Norkinu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 8. Regīna Norkina iecelta Kurzemes apgabaltiesā par Talsu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Komisijas vārdā es lūdzu pieņemt lēmumu par Liānas Bērziņas iecelšanu Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 7. Liāna Bērziņa iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Šajā pašā apgabaltiesā es lūdzu Ligitu Ertmani iecelt par Ogres rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 9, atturas — 6. Ligita Ertmane iecelta Rīgas apgabaltiesā par Ogres rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu Rīgas apgabaltiesā iecelt par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci Aiju Kancāni, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses amata.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 7. Aija Kancāne iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneses amata.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu Rīgas apgabaltiesā iecelt Veltu Karzoni—Keru par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 8. Velta Karzone—Kere iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu iecelt Rīgas apgabaltiesā Gitu Rurāni par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — nav, atturas — 9. Gita Rurāne iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu iecelt Rīgas apgabaltiesā Baibu Strautu par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu atkārtot zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 10. Baiba Strauta iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J. Kaksītis. Es lūdzu Saeimu iecelt Rīgas apgabaltiesā Skaidrīti Temļakovu par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 11. Skaidrīte Temļakova iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu iecelt Rīgas apgabaltiesā Viviānu Zipu par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 10. Viviāna Zipa iecelta Rīgas apgabaltiesā par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Vidzemes apgabaltiesā Antru Bušmani par Valmieras rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 8. Antra Bušmane iecelta Vidzemes apgabaltiesā par Valmieras rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Vidzemes apgabaltiesā Benitu Meļņiku par Madonas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 3, atturas — 6. Benita Meļņika iecelta Vidzemes apgabaltiesā par Madonas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu iecelt Vidzemes apgabaltiesā Sandru Vītolu par Limbažu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 5. Sandra Vītola iecelta Vidzemes apgabaltiesā par Limbažu rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu iecelt Zemgales apgabaltiesā Elitu Grigaroviču par Dobeles rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — nav, atturas — 6. Elita Grigaroviča iecelta Zemgales apgabaltiesā par Dobeles rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Lūdzu Saeimu iecelt Zemgales apgabaltiesā Dainuvīti (Sarmu par Tukuma rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 6. Dainuvīte Sarma iecelta Zemgales apgabaltiesā par Tukuma rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.

 

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lēmuma projekts par Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces S. Jakušenokas pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts! Dokuments nr. 727.

 

J.Kaksītis (DPS). Tātad dokuments nr. 727. Juridiskā komisija izskatīja jautājumu, pareizāk sakot, Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces Jakušenokas iesniegumu par pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Juridiskajai komisijai nav principiālu iebildumu. Tādēļ komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo iesniegumu un atbrīvot pirms termiņa Sandru Jakušenoku no Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces amata pēc pašas vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 8. Sandra Jakušenoka atbrīvota pirms termiņa no Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieces amata pēc pašas vēlēšanās.

Saeimas lēmuma projekts par deputāta Gundara Kleinberga ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 5. Gundars Kleinbergs ievēlēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Lēmuma projekts par deputāta Olafa Brūvera ievēlēšanu Ārlietu komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 2, atturas — 4. Olafs Brūvers ievēlēts Ārlietu komisijā.

Lēmuma projekts par deputāta Valda Nagobada atsaukšanu no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums slēgts. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 6, atturas — 5. Deputāts Valdis Nagobads atsaukts no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas.

Lēmuma projekts par deputāta Valda Nagobada ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 7. Valdis Nagobads ievēlēts Sociālo un darba lietu komisijā.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām dienas kārtībā nākamais ir Saeimas lēmuma projekts ievēlēt deputātu Jāni Rāznu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju. Atgādināšu deputātiem, ka 1996.gada 11.janvārī Saeimas sēdē tika apstiprināti Centrālās zemes komisijas sastāvā šādi 6.Saeimas deputāti: Gunta Gannusa, Anatolijs Gorbunovs, Jānis Rāzna, Jānis Rubulis, Anna Seile.

Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka jūs sapratīsit mani pareizi. Es nenāku šeit tribīnē tāpēc, ka esmu vienas partijas biedrs ar Seiles kundzi. Un ne tāpēc, ka arī sola biedrs. (Starpsauciens no zāles: “Tad jau skaidrs!”) Bet manī un, es domāju, vairumā no jums izraisa šis lēmuma projekts vismaz neizpratni. Ne jau par Rāznas kunga ievēlēšanu. Bet vispirms — kur ir lēmuma projekts par Seiles kundzes atsaukšanu? Nupat mēs dzirdējām, ka, ievēlējot komisijās, vienalga, vai tas būtu Leiškalna kungs, nupat Nagobada kungs un citi, vispirms atsaucas no komisijas. Tas būtu korekti, solīdi un pareizi. Man tā šķiet. Es gribu dzirdēt pēc tam, lai mani pārliecinātu par pretējo. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Pēc būtības. Es gribu un, es ceru, arī daudzi deputāti grib, lai tie, kas ir parakstījuši šo lēmuma projektu, nāktu tribīnē un mani pārliecinātu, ka šis lēmuma projekts ir sagatavots pamatoti, argumentēti un tā tālāk, un tā joprojām, no visiem viedokļiem. Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka Centrālās zemes komisijas darbība, jūs ļoti labi zināt, saistās ar Seiles kundzes vārdu. Visā Latvijā. Ar šo viņas praktisko darbu. Un Saeima, deputāti ir saņēmuši jau daudzas oficiālas vēstules par to, ka patiešām ir neizpratne, kāpēc tagad, kad tuvojas noslēgumam zemes reformas pirmā kārta, un tā noslēdzas novembrī, pēkšņi jānoņem no zemes komisijas priekšsēdētājas amata cilvēks, kurš ir strādājis patiešām pašaizliedzīgi. Un par to 5.Saeimas laikā desmitiem reižu no šīs tribīnes ir skanējušas pateicības un pat patiesi atbalsta apliecinājuma vārdi šim labajam darbam. Atkal notiek cīņa par amatiem? Cienījamie kolēģi, vai nepietiek ar to? Vai nepietiek? Tur, kur ir vietā cilvēks, kurš spēj daudz darīt un kurš ir ļoti labi pierādījis, ka spēj to darīt, kāpēc tagad, dažus mēnešus pirms zemes reformas pirmās kārtas nobeiguma, būtu jāmaina priekšsēdētājs? (Starpsauciens no zāles: “Tas ir nekaitīgs!”) Es gribu dzirdēt tomēr argumentus. Un es nešaubos, ka jūs visi piekrītat, ka man ir taisnība. Varbūt jūs savādāk balsosiet, varbūt savādāk teiksiet, bet man ir taisnība. Pilnīga taisnība, jo jūs neviens nespēsiet pārliecināt, ka būtu jāmaina Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs šajā brīdī. Nāciet, lūdzu, un mani pārlieciniet.

Un, lai daudz nerunātu, es vēršos pie Rāznas kunga pavisam tieši. Rāznas kungs, jūs arī saprotat, ka man ir taisnība. Un man liekas, ka jums būtu solīdi noņemt savu kandidatūru. Tas būtu ļoti džentlmeniski un solīdi. Jo izvērst šādu politisku tirgu šajā brīdī un īpaši šajā gadījumā nebūtu solīdi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Pirms turpinās debates, es jums gribu atgādināt kārtību, kādā tiek ievēlēta Centrālās zemes komisija un tās priekšsēdētājs. Centrālā zemes komisija ir ievēlēta, bet likuma 5.pants nosaka: “Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju no deputātiem ievēlē Saeima.” 6.Saeima Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju līdz šim brīdim nav ievēlējusi.

Turpinām debates. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es nenāku šeit, lai pārliecinātu, es nāku, lai jūs noklausītos to, ko es saku. Jo pārliecināt to, kam ir sava taisnība, un tikai sava, ir grūti. Bet var jau būt. Tātad nedaudz atviegloja manas runas sākumu tas vai arī varētu teikt tā, ka man nav jāsaka tas, ko tikko teica sēdes vadītājas kundze, ka nav korekti, ja Tabūna kungs, un ļoti žēl, ja viņš to nesaprot, salīdzina ar to, kā deputāti tiek atsaukti no komisijām. No komisijām, kurās viņus ievēlējusi 6.Saeima. Jā, tādā gadījumā, protams, ir jāatsauc. Šeit nav runa par gadījumu, kad zemes komisijas priekšsēdētāju būtu ievēlējusi 6.Saeima. Tātad tas nav korekti.

Otrkārt. Mani pārsteidz tas, ka var runāt par cilvēka nedžentlmenisku attieksmi tādā gadījumā, kad par šo jautājumu jau lemts. Un cienījamā Seiles kundze jau nu varēja pastāstīt to valdību veidojošo frakciju lēmumu, jo viņa bija klāt, kad šis lēmums tika pieņemts. Tad Tabūna kungam varbūt kaut drusku būtu jāmazina skarbie vārdi Rāznas kungam, kurš tos nav pelnījis. Man nebūs nekādu pārmetumu, ja viņš nāks tribīnē pēc tam un man pārmetīs. Tā ir cita lieta. Bet nedrīkstētu aiztikt cilvēku, kurš to nav pelnījis.

Un nākošais. Es jau minēju, ka šis jautājums, ko Tabūna kungs sauc par tirgu, ir viņa runas kultūras darīšana. Šis jautājums tika izlemts tajā korektajā deputātu frakciju vadītāju un pārstāvju sanāksmē, par kuru jau es runāju. Tātad arī tur tas tika izdisputēts. Tādēļ es domāju, ka nevajadzētu šeit maldināt mūs visus kopā un arī tos, kuri mūs dzird. Šis jautājums ir izlemts un saskaņots, un tas nav nejauši nonācis šeit, Saeimā, izspriešanai.

Un beigšu ar to, ar ko sāku. 6.Saeima zemes komisijas priekšsēdētāju nav apstiprinājusi. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Tad viņa ir nelikumīgi darbojusies!”)

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, diemžēl es nesēžu kopā ar cienījamo Seiles kundzi, bet es ceru, ka, ja es arī pasēdētu, varbūt man rastos cits viedoklis. Bet diemžēl cienījamais vairākuma pārstāvis Tabūna kungs, kurš satraucas par tirgu, it sevišķi, teiksim, par to, kas notiek starp politiskajiem grupējumiem, šodien aizmirsa pateikt to, ko arī cienījamā iepriekšējā vai tagadējā zemes komisijas priekšsēdētāja pati teica — tur gandrīz nekādu atalgojumu nemaksā. Maksā ļoti minimāli. Tā ka šinī gadījumā runāt par kaut kādu “Saimnieka” kārību būtu visai problemātiski. Drīzāk ir tas, ka, piedodiet, viņi taisās veikt šīs funkcijas, un, ja varbūt jūsu starpā ir tāds lēmums, tad attiecīgi, es domāju, būtu vienkārši normāli tas jārealizē. Es nedomāju, ka šeit varētu runāt par tām padomēm, rūpnīcu padomēm, kurās patiešām tur “Rīgas Balzamiņā” vai vēl kādās citās, “Venspils naftā”... Tur varētu runāt par kaut kādām kārībām vai ko. Šinī gadījumā tas ir darbs. Pietiekami smags darbs. Un mums, teiksim, es, protams, saprotu to, ka Tabūna kungs uztraucas, ka līdz šim cienījamā Seiles kundze tika saukta gan par māmuļu, tagad būs tētuks vienkārši. Un nevajag kautrēties. Tas vienkārši ir normāli. Māmuļu nomainīs tētuks, un līdz ar to zemnieki ar viņu varēs tikties, un būs arī normāli. Es domāju, kā komisijas locekle, ar pieredzi bagāts cilvēks, taču varēs padalīties ar, iespējams, jauno priekšsēdētāju amata noslēpumos. Neviens jau arī neliegs darboties normāli. Un tādēļ es piedāvāju normāli balsot, nevis taisīt politiskas diskusijas, kā politkomentētājs to savā laikā darījis. Nav vajadzīgs tas! Paldies!

Sēdes vadītāja. Leonards Stašs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

 

L.Stašs (TSP). Cienījamie kolēģi! Mēs šodien tiešām sākam izvērst politisku diskusiju par jautājumu — kam būt vai kam nebūt zemes komisijā par priekšsēdētāju. Bez šaubām, Seiles kundze ir vadījusi sen komisiju. Cik slikti, cik labi, to grūti noteikt. Vieni ir “par”, vieni ir “pret”, arī uz vietām cilvēki. Bet es gribētu runāt drusku par citu. Uz šodienu šī zemes komisija, Centrālā zemes komisija, nav nemaz vajadzīga. Viņa ir sen nodzīvojusi un izdzīvojusi savas funkcijas. Tā ir ceturtā... trešā instance, pēc kuras nāk tiesa. Un šī Centrālā zemes komisija tērē valsts naudu no mūsu budžeta, no nodokļu maksātāju kabatas, nu, kaut kas pāri par 50 tūkstošiem, ap 70 tūkstošiem, cik es zinu. Ja rēķina vēl transportu un tā tālāk, tad vēl vairāk. Ja būtu jāapmaksā šī zemes komisija tiem cilvēkiem...

Jā, un tā nodarbojas pamatā tikai ar zemes strīdiem, nu, robežu, tā sakot, robežu strīdiem, kas notiek starp diviem kaimiņiem, teiksim. Sākumā, kad latviešu zemnieks domāja, ka zemei ir vērtība, 1991., 1992.gadā, kad Breša zemnieki sāka veidoties, tad tiešām bija ļoti daudz strīdu, jo katrs gribēja dabūt zemi, sevišķi sava tēva zemi. Šodien pie mūsu apstākļiem, kad mēs esam noveduši lauksaimniecību līdz tādam stāvoklim, ka vairs tā zeme nav pat vajadzīga, nenotiek arī strīdi. Pat kaimiņš kaimiņam piesola zemi un saka — lūdzu, ņem, ja vajag, man jau nevajag, jo viņa nav vairs iztikas līdzeklis. Un tātad šodien tā komisija vispār nav vajadzīga. Un, ja mēs runājam, ka viņa vēl kādas daudzas funkcijas pilda, tad viņa principā nekādas citas funkcijas nepilda. Un, ja būtu jāapmaksā šī nauda no to cilvēku kabatas, kuri iesniedz komisijā, nu, prasības vai sūdzības, ja būtu jāapmaksā tiem cilvēkiem, viņi nemaz nebrauktu uz Rīgu. Nav jāmēro tāds garš ceļš uz Rīgu, lai taisni šī komisija kaut ko izšķirtu, jo galu galā galavārds pieder tiesai. Un es uzskatu, ka ar pagastu un rajonu zemes komisijām pilnīgi pietiek, lai izšķirtu šīs lietas. Es uzskatu, ka tomēr mums ir jādomā par to, lai saglabātu mūsu nodokļu maksātāju naudu, un galu galā tomēr šī zemes komisija pēc iespējas ātrāk vispār jālikvidē, lai tādas nav, jo viņa nav vajadzīga un nav ko tērēt naudu. Labāk šo naudu atdot zemes ierīcībai, kur ļoti naudas trūkst, vispār zemes dienestam, novirzīt viņu tur, un tad kaut cik ātrāk ies tā zemes reforma un zemes revīzija. Nav vajadzīgas mums iestādes, kuras nav vajadzīgas. Nu, bet es domāju, ka, cik es saprotu, Rāznas kungs ir mazāk politizēts, ir vairāk objektīvs, un es tomēr balsošu par Rāznas kungu, nevis par Seiles kundzi, kā Tabūns to aicina. Bet vispār es domāju, ka Rāznas kungs, ja arī viņš šodien tiks ievēlēts, lai arī paanalizē šo darbu un galu galā lai iesniedz priekšlikumus un ātrāk likvidē vispār šo iestādi, kura nav vajadzīga. Paldies!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, mēs nevaram balsot par mutisku priekšlikumu par zemes komisijas likvidāciju. Centrālā zemes komisija eksistē, un mums šodien jāvēlē priekšsēdētājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribētu aizrādīt Tabūna kungam, ka gadījumā, ja viņš vēlētos, lai Seiles kundze arī turpmāk būtu zemes komisijas priekšsēdētāja, būtu jāsavāc pietiekošs skaits deputātu parakstu un jautājums jāiesniedz izskatīšanai Saeimā, jo šobrīd ir tā, ka mums šim amatam ir tikai viens kandidāts un līdz ar to pat tad, ja arī kāds arī vēlētos nobalsot par Seiles kundzi, viņam nav tādas iespējas. Šodien ir tāda situācija, ka mēs esam ievēlējuši šeit, 6.Saeimā, jaunu zemes komisijas sastāvu, kur ir gan Seiles kundze, gan Rāznas kungs, un neesam ievēlējuši priekšsēdētāju. Ir deputātu grupa, kas ir izvirzījusi Rāznas kungu. Ja kāds gribēja, lai turpinātu Seiles kundze pildīt šos pienākumus, tad viņam bija jāiesniedz attiecīgs priekšlikums. Šobrīd mums ir iespēja balsot tikai un vienīgi par Rāznas kungu, un, ja kādam ir iebildumi, tas var balsot pret, bet nevar aicināt mūs balsot par Seiles kundzi, jo šāda priekšlikuma nav mūsu darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcijas deputāts! (No zāles: “Vai Dieviņ!”)

 

G.Valdmanis (LVP). Godājamo Prezidij! Deputāti! Es neesmu Dieviņš, jā. Es jums gribētu atgādināt, ka mums it kā vajadzētu būt respektam vienam pret otru un mēģināt vienam ar otru pieklājīgi, godīgi rīkoties. Es dzirdu šeit, nu, tehnisku argumentāciju, ka viena persona, kas to darbu ir darījusi, tomēr it kā to darījusi nelegāli. Es dzirdu interesantu un pilnīgi nepieņemamu domu, ka mēs esam deleģējuši mūsu pogu spiešanu kādai komisijai, kādiem citiem. Mums tas nav atļauts. Mēs varbūt esam morāli saistīti ar kaut ko, bet mums pateikt, ka tas ir kaut kur nolīgts pret cilvēku gribu... Mēs 7.martā runājām, ka mēs cienīsim sievietes un mīlēsim viņas katru dienu, un es neizprotu šito, ja. (Aplausi.) Es saprotu, ja ir nolemts, tad būs tas balsojums, bet es pats atturēšos ar smagu sirdi, jo es domāju, ka mēs tā nedrīkstam viens otru raustīt. Nākamo reizi mēs raustīsim citu, un kāpēc? Ja ir nolemts, tad, es domāju, tam cilvēkam vajadzētu pašam drusku saprast, vajadzētu to strīdu neturpināt. Es domāju, ka mēs nedrīkstam nolemt par Seiles kundzi, viņa ir veltījusi daudz laika tam darbam, vajadzētu viņai pateikt paldies. Un viņa varētu pati atnākt un teikt, ka viņa ir nogurusi, tas darbs iet uz beigām, lai kāds cits nāk viņas vietā. Kāpēc mēs darām šitā te, ka mēs viens otru speram tad, kad viņam ir jāiet prom? Es atturēšos. Es saprotu, ka vajadzēs pilnīgas, balsis, bet sāksim rīkoties viens ar otru kā ar cilvēku. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu ievēlēt deputātu Jāni Rāznu par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 4, atturas — 16. Jānis Rāzna ievēlēts par Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju. (Aplausi.)

 

Pieci deputāti — Leopolds Ozoliņš, Juris Vidiņš, Andrejs Požarnovs, Aleksandrs Pētersons un Oskars Grīgs — uzdod jautājumu īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās Ernestam Jurkānam par Jūrmalas pašvaldības līgumiem. Motivācijai deputāti pieteikušies nav. Nododam jautājumu īpašu uzdevumu ministram pašvaldību lietās Ernestam Jurkānam.

Deputāti Požarnovs, Prēdele, Saulītis, Jurdžs, Gredzens, Kuprijanova, Pētersons, Vidiņš, Apinis un Deņisovs uzdod jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par valsts veselības apdrošināšanas ekonomisko pamatojumu. Iesniegumu jautājuma motivācijai nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

Deputāti Kostanda, Grīnbergs, Gannusa, Čerāns, Grinbergs, Mauliņš, Saulītis, Liepa un Rudzītis uzdod jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par likuma ievērošanu, kas skar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanā cietušos cilvēkus. Iesnieguma jautājuma motivācijai nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Deputāti Grīnbergs, Gannusa, Mauliņš, Zelgalvis, Čerāns, Dunkers un Saulītis uzdod jautājumu zemkopības ministram Albertam Kaulam sakarā ar galvenā valsts veterinārā inspektora rīkojumu par nepasterizēta piena tirgošanu. Vārds jautājuma motivācijai Edmundam Grīnbergam, Tautas kustības “Latvijai” frakcijas deputātam!

 

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Minētais 1995.gada 26.jūnija rīkojums nr.7 par nepasterizēta piena tirgošanu ir pārsteidzīgs, deklaratīvs, kur tiek akcentētas pilnvaras, bet izpaliek pienākuma risinājums, lai rastu iespēju nodrošināt veterināri sanitāro uzraudzību un tirdzniecība ar Latvijā ražotiem piena produktiem netiktu ierobežota. Eiropas Savienības direktīvās ir teikts, nav pamata uzskatīt produktu par nedrošu vai bīstamu, ja pastāv iespēja garantēt šim produktam augstāku drošības līmeni. Piena pārstrādes uzņēmumos piena iepirkuma cenas ir zemas, maksas starpība starp dažādas kvalitātes piena šķirām ir nebūtiska, kas arī kavē augstvērtīga piena piegādi. Daļai zemnieku saimniecību trūkst tehniskā nodrošinājuma — piena dzesētāju. Nekavējoties jāpārskata piena iepirkuma cena, jo pašlaik, pat vēl pirms akcīzes nodokļa palielināšanas dīzeļdegvielai, samaksa par augstākās šķiras piena litru pie bāzes tauku satura ir tikai puse no dīzeļdegvielas litra cenas. Šai attiecībai, kā tas ir citās valstīs, jābūt vismaz vienam pret vienu. Arī piena iepirkuma pamatcenas starpībai starp dažādas kvalitātes piena šķirām vajadzētu būt vismaz 30 procentiem. Zinot arī to, ka Latvijā govju ganāmpulka epizootiskā situācija un veselības stāvoklis ir labvēlīgāks, salīdzinot ar daudzām ārvalstīm, pastāv reāla iespēja nodrošināt vietējās vajadzības un dot produkciju arī starptautiskajā tirgū. Jādod izvēle patērētājiem, jo svaigs, nepasterizēts piens satur fermentus, vitamīnus, imūnvielas, kas nepieciešamas organismam. Bet pasterizācijas gaitā šīs īpašības daļēji vai pilnīgi zūd. Minētais rīkojums samazina pircēju, īpaši maznodrošināto iedzīvotāju, iespējas iegādāties pienu un tā produktus augstās cenas dēļ, kura parādās tieši veikalos. Pamatojoties uz to, ka visas zemnieku un piemājas saimniecības saņem valsts subsīdijas un nodokļu atvieglojumus, valdībai un Zemkopības ministrijai kopīgi būtu jāatrisina jautājums, lai nepieciešamie profilaktiskie izmeklējumi un diagnostika uz mājdzīvnieku lipīgām slimībām, kā arī vakcīnas tiktu apmaksātas no valsts budžeta. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu zemkopības ministram Albertam Kaulam.

 

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām mūsu darba kārtībā nākamais jautājums ir likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995.un 1996. gadā”, trešais lasījums. (Starpsauciens no zāles: “Dokumenta numurs?”) Dokuments nr.607. Māris Vītols Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts.

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie Saeimas deputāti! Izskatām dokumentu nr.607 — likumprojektu “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995.un 1996.gadā”. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija apkopojusi priekšlikumus, un es aicinātu Saeimas deputātus izskatīt šo likumprojektu pa pantiem trešajā lasījumā. Mēs esam saņēmuši labklājības ministra Makarova kunga priekšlikumu grozīt likumprojekta nosaukumu, izsakot to tādā veidā, ka šīs nodokļu atlaides piemērojamas arī 1997.gadam. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Par 1.pantu ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt atsauci uz likuma publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, un Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Vēl pie 1.panta ir saņemts deputātes Aidas Prēdeles priekšlikums papildināt 1.pantu ar jauniem punktiem, uzskaitot papildus kristīgās labdarības misijas... kristīgās sadarbības misijas pārziņā esošos uzņēmumus, uz kuriem attiektos šī noteiktā ienākuma nodokļa atlaide. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk pie 3.panta ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt atsauci uz likuma publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Vītola kungs, 2.pants!

 

M.Vītols. Jā, pie otrā panta ir saņemts Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt atsauci uz likuma publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. 3.pantā ir tieši tāds pats Juridiskā biroja priekšlikums, un Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

M.Vītols. Arī 4.pantā ir līdzīgs Juridiskā biroja priekšlikums un Budžeta komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Pie 5.panta Budžeta komisija nav saņēmusi priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Mēs izskatām trešajā lasījumā tikai tos pantus, kur ir kādi priekšlikumi.

 

M.Vītols. Es atvainojos! 6.pantā ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt atsauci uz likuma publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Pie pārejas noteikumiem ir Juridiskā biroja priekšlikums izslēgt pārejas noteikumu 1.pantu, jo tajā minēto Augstākās padomes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem paredz citi Saeimā izskatāmie likumprojekti, un Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Prēdeles kundze, jūs par Juridiskā biroja priekšlikumu? Tātad deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikuma pieņemšanu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurš paredz, ka 1.panta 21., 22., 23., 24. un 25.punktā minētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) nodokļu atlaide stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri. Budžeta komisija savā sēdē atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

 

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es gribu lūgt jūs ar balsojumu noraidīt šo pārejas noteikumu punktu. Un kāpēc? Proti, jūs, droši vien arī esat informēti par to, kāda ir situācija Latvijas valsts ieslodzījuma vietās. Ieslodzītie klimst bez darba, darbu viņiem atrast ir grūti. Bet vēl jo sarežģītāk un grūtāk ir cilvēkiem, kuri iznāk no ieslodzījuma vietām un vēlas sākt godīgu un krietnu dzīvi, sākt strādāt. Diemžēl pašreizējos tirgus apstākļos šiem ļaudīm atrast darbu ir gandrīz neiespējami. Patiesībā tā būtu valsts funkcija, valstij būtu jāuzņemas atbildība par šiem ļaudīm, kuri vēlas sākt godīgu dzīvi, un jāpalīdz viņiem ar darbu. Diemžēl valsts šo savu funkciju dažādu iemeslu dēļ nepilda. Un tad, lūk, ir dažas kristīgās misijas, to vidū šeit pieminētā Kristīgās sadarbības misija, kas uzņemas šo nebūt ne pateicīgo darbu — savākt šos ļaudis, viņus ne tikai morāli un garīgi balstīt, bet arī atrast viņiem darbu un palīdzēt viņiem ar iekārtošanos darbā. Lūk, tāda arī ir šī būtība, ka šī Kristīgās sadarbības misija ir noslēgusi pavisam oficiālu līgumu ar mūsu Ieslodzījuma lietu departamentu par to, ka misija palīdzēs šiem cilvēkiem iekārtoties darbā. Mūsu frakcija ir saņēmusi oficiālu lūgumu no Ieslodzījuma vietu departamenta atbalstīt Kristīgās sadraudzības misijas uzņēmumu darbību šajā neapšaubāmi svētīgajā lietā. Tāpēc es gribu teikt, ka, lūk, šie uzņēmumi, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, ar mežu pārstrādi, tāpat arī ar kokapstrādi, uzņem savās rindās, lūk, šos ļaudis, kurus citi uzņēmumi netaisās nodarbināt. Un tomēr ir kāda cerība, ka viņi nostāsies uz godīgas dzīves ceļa.

Tāpēc, cienījamie deputāti, es vēlreiz jūs lūdzu — balsojumā noraidīsim šo pārejas noteikumu punktu, lai nodokļu atvieglojumi Kristīgās labdarības misijas uzņēmumiem stātos spēkā tāpat un tad pat, kad citiem šajā sarakstā paredzētajiem uzņēmumiem, nevis kaut kad vēlāk, jo šī lieta, tā sakot, nav atliekama. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Komisijas vārdā? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā... Atbilstoši tekstam, kas jums ir dots tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 20, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

 

M.Vītols. Vairāk priekšlikumu Budžeta un finansu komisija nav saņēmusi. Es lūdzu Saeimu balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Māris Vītols — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Izskatām likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” trešajā lasījumā. Mēs strādāsim ar trim dokumentiem. Es lūdzu jūs tos sameklēt. Dokumenti nr. 547, 547a, 547b. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Vītola kungs, un 444.?

 

M.Vītols. Jā, un 444.dokuments.

Sēdes vadītāja. Mirklīti pagaidiet, Vītola kungs, lai visi deputāti var atrast visu to dokumentu kopu! Jo šobrīd ir problēmas ar dokumentu nr. 547b. Jūs tādu nosaucāt.

 

M.Vītols. Tā ir šāda maza lapiņa, kura ir visiem deputātiem uz galda izdalīta.

Sēdes vadītāja. Labi. Es domāju, ka mēs varam sākt.

 

M.Vītols. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi sekojošus priekšlikumus trešajam lasījumam. Ir saņemts Ministru prezidenta...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Vītola kungs! Tā kā mums ir četri dokumenti, tā kā ir četri dokumenti, tad jūs, lūdzu, tagad sakiet, kurā dokumentā kurš punkts ir jāskatās, lai mēs varam veiksmīgi savienot.

 

M.Vītols. Jā, paldies! Tātad dokuments nr.547. Tātad par 3.pantu ir saņemts Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikums papildināt likuma 3.pantu ar jaunu ceturto daļu šeit izteiktajā redakcijā, kura paredz, ka zemnieku saimniecībām ir nosacījums, pie kāda tām ir tiesības nereģistrēties kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajām personām. Un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem un iesniedzējam iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Turpat ir arī Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikums izmainīt līdzšinējo daļu numerāciju, un šis priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir saņemts finansu ministra Aivara Kreitusa kunga priekšlikums izteikt likuma 3.panta ceturto daļu redakcijā, kura nosaka, ka fiziskajām un juridiskajām personām, kuru kopējā darījumu vērtība iepriekšējos divpadsmit mēnešos ir mazāka nekā likumā noteiktā, ir tiesības tātad brīvprātīgi reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamajām personām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šo priekšlikumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā, kuru tā atbalsta.

Sēdes vadītāja. Iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu komisijas priekšlikums izteikt likuma 3.pantu redakcijā, ar kuru deputāti šeit var iepazīties un kura satur iepriekšējos nosacījumus. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir finansu ministra Kreitusa kunga priekšlikums par 4.pantu, kura saturs ir papildināt likuma 4.pantu ar jaunu astoto daļu redakcijā, ar kuru var iepazīties šeit, šajā dokumentā, Saeimas deputāti. Šis pants ir saistīts ar preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu fiksēšanu. Ir runa par pakalpojumiem, kuri ir uzskaitīti šā likuma panta septītās daļas 1. līdz 5.punktā un kuri ir nepieciešami, lai novērstu dubulto aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Likums nosaka, ka ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuras sniedz šajā panta daļā minētos pakalpojumus, tiek apliktas ar nodokli. Un šādi pakalpojumi ir reklāmas aģentūru, informācijas aģentūru un konsultāciju dienestu pakalpojumi. Tas ir nepieciešams, lai mūsu uzņēmēji varētu iekļauties apritē un sniegt šo pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un citām ārvalstīm. Budžeta komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir finansu ministra Aivara Kreitusa priekšlikums papildināt likuma 6.pantu, kurš nosaka preces un pakalpojumus, kam netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Tātad papildināt šo sarakstu ar jaunu punktu, nosakot, ka ar pievienotās vērtības nodokli neapliek pasta pakalpojumus, ko sniedz valsts iestāde “Latvijas pasts” saskaņā ar pasta likumu. Tas izriet no Eiropas Savienības direktīvām, kas paredz neaplikt pasta pakalpojumus, tātad pastmarkas un citas pasta apmaksas zīmes. Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir finansu ministra Kreitusa kunga priekšlikums 7.pantā izmainīt pirmās daļas 8.punkta vārdus, attiecinot šo pantu arī uz tiem nepilngadīgajiem ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā ar viņiem, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šis jautājums, kurš skar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu preču un pakalpojumu sniegšanai diplomātu ģimenes locekļiem, paredz līdzīgu, tātad līdzvērtīgu nodokļu piemērošanu gan mūsu, gan ārvalstu diplomātiem. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. 9. pantā ir saņemts Latvijas Vienības partijas frakcijas priekšlikums, kurš paredz, ka par piegādātajām cukurbietēm taksācijas periods tiek noteikts atbilstoši likuma “Par cukuru” 6. pantā noteiktajiem aprēķiniem... norēķinu termiņiem. Budžeta un finansu komisija ir iestrādājusi šo Vienības partijas frakcijas priekšlikumu savā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš jau aptver šo Vienības partijas priekšlikumu attiecībā uz taksācijas periodu par piegādātajām cukurbietēm. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk es lūgtu strādāt ar dokumentu nr. 547a. Un tajā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums izteikt šī likuma 10. panta sesto, septīto un astoto daļu redakcijā, ar kādu deputāti var iepazīties. Lielākās izmaiņas pret iepriekšējo redakciju šeit ir saistītas ar to, ka ar nodokli neapliekamās personas kompensāciju par samaksāto pievienotās vērtības nodokli, iegādājoties ražošanas līdzekļus, saņems nevis 15 procentu apmērā kā līdz šim, bet 12 procentu apmērā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Tālāk. Mēs atkal lūgtu jūs sameklēt dokumentu nr. 547. Un šeit ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 5. lappusē tas ir, ja?

 

M.Vītols. Jā, pēdējā lappusē... 6. lappusē...

Sēdes vadītāja. Nē, 5. ... Vai tad to mēs neizskatām? 10. pants, 5. lappuse.

 

M.Vītols. Mēs šobrīd izskatām pārejas noteikumu 6. lappusē, pēdējā...

Sēdes vadītāja. Es vēlreiz atvainojos! Tātad 547. dokumentā 5. lappusi, 10. pantu, Ministru prezidenta Andra Šķēles un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumus mēs neizskatām?

 

M.Vītols. Nē, mēs neizskatām, jo tie ir apkopoti...

Sēdes vadītāja. Tātad tie bija tie, kas bija dokumentā — nr.547a. Paldies!

 

M.Vītols. Jā. Tālāk pie pārejas noteikumiem ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, kurš paredz, kā reglamentē kārtību, kādā veidā zemnieku saimniecības, kuras šobrīd ir reģistrētas kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, var tikt izslēgtas no apliekamo personu reģistra. Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Ir arī Ministru prezidenta Andra Šķēles priekšlikums, kurš ir iestrādāts tikko atbalstītajā Budžeta un finansu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Un tālāk ir... Es lūdzu jūs, deputāti, sameklēt dokumentu nr. 547b, kurā ir priekšlikums noteikt, ka likums stājas spēkā ar 1996. gada 1. jūliju. Budžeta un finansu komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

M.Vītols. Citus priekšlikumus Budžeta un finansu komisija nav saņēmusi, un tā lūdz jūs balsot par likuma pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 7. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1996. gadā”. Māris Vītols — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie Saeimas deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 408, un es lūdzu jūs to sameklēt. Tātad likumprojekts “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1996. gadam”. Šis likumprojekts... šī likumprojekta izstrādāšanas nepieciešamību nosaka likuma “Par īpašuma nodokli” 4. panta 6. punkts, kas paredz, ka ar īpašuma nodokli netiek aplikts sabiedriskajām organizācijām, kuru sarakstu pēc Ministru kabineta priekšlikuma apstiprina Saeima, piederošais īpašums un uzņēmumi. Iepriekšējais spēkā esošais saraksts bija apstiprināts ar Augstākās padomes lēmumu un attiecās vienīgi uz diviem gadiem — 1992. un 1993. gadu, tā ka šobrīd neviena sabiedriskā organizācija, izņemot Latvijas Kultūras fondu, nav atbrīvota no īpašuma nodokļa maksāšanas. Šo sarakstu, kurā ir pavisam 21 sabiedriskā organizācija, sagatavojis un arī akceptējis Ministru kabinets, un Budžeta un finansu komisija atbalsta šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par īpašuma nodokļa maksājumu atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 1994.—1996. gadā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Godātie deputāti, lūdzu, strādājiet pie likumprojektiem! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 3. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav? 3. maijs.

 

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītāja. Atbilstoši izdarītajām izmaiņām dienas kārtībā nākamais mūsu jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, lūdzu! Ziņotāja nav. Pārejam pie nākamā dienas kārtības jautājuma.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā””. Edmunds Grīnbergs — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, “Tēvzemes un brīvības” frakcijas deputāts... Grīnblats, es atvainojos! Edmunds Grīnblats, piedodiet lūdzu! (No zāles: “Guntars!”)

 

G.Grīnblats (TB). Cienījamā Prezidija priekšēdētāja, godātie deputāti! Izskatāmajā jautājumā atbildīgā komisija —Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kā atbildīgā — saņēma materiālu no 5. janvāra nr. 173 par grozījumiem likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”, un šodien tas tiek dots uz pirmo lasījumu. Bet ar Satversmes 81. panta kārtībā Ministru kabineta šī gada 9. aprīlī izdotajiem noteikumiem par grozījumiem likumā par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā šis iepriekšējais lēmums, šie grozījumi noņemti. Svītrot 3. punktu un visu būtību. Un kabinets atzīst par spēku zaudējušiem 5. janvāra noteikumus “Grozījumi likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā””. Sakarā ar augšminēto ierosinu noņemt jautājumu no izskatīšanas šodienas plenārsēdē.

Sēdes vadītāja. Jūs komisijas vārdā to ierosināt?

 

G.Grīnblats. Komisijas vārdā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Tātad jautājums šodien tiek izslēgts no dienas kārtības.

 

G.Grīnblats. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Jānim Rāznam — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātam!

 

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Es gribu pateikt paldies jums par uzticību, un es centīšos šo jūsu dāvāto uzticību attaisnot. Ir jau taisnība Tabūna kungam, ka tiešām zemes reformas pirmā kārta praktiski iet uz beigām un, kā tautā saka, suns jau ir pārkāpts un ir palikusi tikai aste. Kā jūs visi esat arī lietas kursā, arī zemes reformas otrā kārta ir uzsākusies un šobrīd notiek plašas diskusijas par brīvo zemes tirgu. Un acīmredzot var būt, ka šajā gadā vai arī nākošajā gadā Centrālā zemes komisija tādā statusā kā šobrīd beigs pastāvēt. Es jums varu apsolīt vienu — ka es neturēšos pie šī amata un arī varbūt pie materiālajiem labumiem, kuru, kā jau jūs dzirdējāt, kā Seiles kundze teica, praktiski nav. Un, ja šāda zemes komisija mums vispār nebūs vajadzīga, tad mēs to arī pakāpeniski visi kopā likvidēsim.

Sēdes vadītāja. Rāznas kungs, jūs lūdzāt vārdu paziņojumam. Mēs gaidām paziņojuma tekstu.

 

J. Rāzna. Es piekrītu Tabūna kungam, un droši vien jūs visi piekritīsiet — gan tie, kas nebija 5. Saeimā, gan tie, kas strādāja 5. Saeimā, — ka Seiles kundze ir veikusi tiešām lielu darbu gan pie likumdošanas, gan arī pie šo likumu realizēšanas dzīvē. Tāpēc es viņai gribētu izteikt vislielāko pateicību gan savā vārdā, gan arī visu to cilvēku vārdā, kas pie viņas ir griezušies un kam viņa ir palīdzējusi. Vēl es gribētu pateikt, ka Seiles kundzei ir ļoti laba sirds. Kaut vairāk mums tādu cilvēku būtu, jo viņa tiešām ar vislielāko vēlmi grib palīdzēt cilvēkiem viņu jautājumu risināšanā. Paldies jums, Seiles kundze, par visu, ko jūs esat darījusi, un es ceru uz sadarbību! Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Ģirtam Kristovskim, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam!

 

Ģ.Kristovskis (LC). Čss atgādinājums — Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem tātad šodien pulksten 13.05 Prezidija zālē ir tikšanās ar EDSO Parlamentārās asamblejas prezidentu Frenku Svēlena kungu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš, Jānis Kazāks, Andrejs Krastiņš... es atvainojos, Andrejs Krastiņš ir zālē, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Valdis Nagobads, Andrejs Panteļējevs, Jānis Priedkalns, Pauls Putniņš, Antons Seiksts, Juris Sinka, Jānis Strods. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Ieņemiet savas vietas! Sākam darbu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! Zālē ir 44 deputāti. Lūdzu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 45 deputāti. Pārtraukums piecas minūtes.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu atkārtotu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 66 deputāti. Turpinām darbu.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”. Juris Vidiņš — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamie deputāti! Šo likumprojektu ir izstrādājusi mūsu komisija. Ir atzinumi no Juridiskās komisijas un arī no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Tās ir konceptuāli šo likumprojektu atbalstījušas, un tādēļ es lūdzu balsot par viņa pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! (No zāles deputāts A.Saulītis: “Ko tu, Juri, skaties? Viss būs kārtībā!”) Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

J.Vidiņš. Paldies! Priekšlikumus lūdzu līdz 1996.gada 3.maijam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav? Tātad priekšlikumus līdz 3.maijam.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā”. Juris Kaksītis — Juridiskās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pirms runāt par pantiem un daļām, kas ir dokumentā nr.577, es gribu pateikt tikai dažus teikumus. Pieņemot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, šeit tika izteikts... varbūt to pat var nosaukt par pārmetumu, bet katrā ziņā priekšlikums, lai, strādājot pie šī likumprojekta, komisija strādātu ne tikai pie tās problēmas, kura izvirzīja nepieciešamību izstrādāt likumprojektu, bet arī, ja tā sadzīviski varētu teikt, izdarītu tehniskās tīrīšanas darbus atsevišķos pantos, normās, kur ir tie termini, kas vairs šodien nav lietojami. Kaut vai vienu minēšu, teiksim, “kolhozs” vai kāds cits. Izpildkomitejas un tā tālāk. Mēs pie šī darba strādājām, bet izrādījās, ka šis tehniskās tīrīšanas jautājums nemaz nav tik vienkāršs, un kopā ar Tieslietu ministriju un Augstāko tiesu šis darbs turpinās. Manā rīcībā šodien ir uz 71 lapas likumprojekts ar labojumiem, un tas tiks iesniegts trešajam lasījumam. Bet vienkārši laika nepietika, lai jau šodien liktu priekšā tos labojumus, kuri galvenokārt ir tehniski. Taču atsevišķos gadījumos bija nepieciešams domāt ne vien par to, ka jāizņem kāds apzīmējums vai jēdziens, bet arī par to, ko likt vietā atbilstoši šodienai, tanī pašā laikā nedarot to, kas jādara darba grupai, kura strādā pie jauna Civilprocesa kodeksa.

Tātad laikā starp pirmo un otro lasījumu 88.pantam ir iesniegti sekojoši labojumi. Latvijas Vienības partijas frakcija ierosina 88.panta pirmās daļas 12.punktu izteikt sekojošā redakcijā, kas ir jūsu rīcībā. Komisija to neatbalstīja, jo gan par šo, gan par pārējiem diviem, par ko runāšu, mēs uzskatījām, ka paplašināt pantu, kas paredz atbrīvošanu no tiesas izdevumiem, arvien vairāk un vairāk iekļaujot atsevišķus gadījumus, kad būtu jāatbrīvo no tiesas izdevumu segšanas, iesniedzot prasību tiesā, nebūtu pareizais ceļš. Pareizāk būtu dot tiesības tiesām katrā atsevišķā gadījumā lemt šo jautājumu. Un šis loks, šo personu loks — gan juridisko, gan fizisko personu loks, kas ir ielikts Vienības partijas frakcijas priekšlikumā, varētu būt ļoti, ļoti liels, pat grūti prognozējams. Tādēļ tālāk jūs dzirdēsit, ko es teikšu, runājot par 89.pantu. Tur tad šo problēmu varētu arī risināt katrā atsevišķā gadījumā. Tādēļ komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” šajā pašā sakarībā analoģiski kā 12.punktu 88.pantā izteikusi priekšlikumu prasītājus — pašvaldības un valsts budžeta iestādes — arī atbrīvot no valsts nodevas maksāšanas visos gadījumos. Ņoti līdzīga iemesla dēļ, ļoti līdzīgu motīvu dēļ, kā teicu par iepriekšējo, komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” ir iesniegusi priekšlikumu papildināt 88.panta 13.punktu tādā redakcijā, kāda jums šeit ir redzama tabulā, proti, ka prasītāju — likumā paredzētajā kārtībā par maksātnespējīgām atzītas bankas — šajās lietās atbrīvot. Es jau teicu, ka komisija ir iestrādājusi priekšlikumu, kas būs 89.pantā, tādēļ mēs šo priekšlikumu komisijā neatbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Komisija pieņem un atbalsta, iestrādājot likumprojektā, priekšlikumu, ko iesniedz frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”, ka Latvijas Republikas likumos, un tālāk kā tekstā, varētu būt paredzēti arī citi gadījumi, kad atbrīvojami. Tā ir panta daļa, kā jūs redzat, kas saistīta ar PSRS un LPSR. Nedaudz citā redakcijā, bet komisija atbalsta šo priekšlikumu, un tas ir redzams tabulā 5.ailē. Faktiski ir pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Nākošais labojums ir, varētu teikt, tīri tehnisks, jo iepriekšējā kodeksā, apzīmējot fizisku personu, tika lietots jēdziens “pilsonis”. Tagad mēs to aizstājam ar vārdiem “fiziska persona”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. 89.pantā komisija ir iestrādājusi, faktiski precīzāk būtu tā, ka pirmajā lasījumā tas ir akceptēts, taču iestrādājusi redakcionālus precizējumus, izsakot 89.panta otro daļu redakcijā, kāda ir tabulas 5.ailē, kur tad, mūsuprāt, ir atrisināta tā problēma vai iespējamā problēma, ka gadījumos, ja ir šādas prasības, kas saistītas ar maksātnespējīgiem vai bankrotējušiem uzņēmumiem, šī atbrīvošana ir iespējama. Un ne tikai fizisku personu, bet arī juridisku personu, gan paredzot, ka nepieciešamā summa, kas tomēr jāiemaksā kā tiesas izdevumi, būtu šie 100 lati. Un šī summa tiek lietota sakarā ar to, ka ir izdarīti mazāk vai vairāk objektīvi aprēķini, cik varētu izmaksāt vienas lietas izskatīšana. Protams, ne jau precīzi, bet tomēr Tieslietu ministrijas aprēķini, cik izmaksā vienas lietas izskatīšana. Tā ka lūdzam atbalstīt komisijas projektu 89.panta otrajai daļai. Redakciju, kāda tā ir 5.ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Nākošā problēma, kas saistīta ar likumprojektu, ir papildināt to ar nodaļu sakarā ar grozījumus 1995.gada 13.septembra likuma “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā” pārejas noteikumos. Tas saistīts ar to, ka ir notikušas izmaiņas un šobrīd ir trīspakāpju tiesu sistēma. Bet jāparedz ir tāds elastīgs laika periods. Mēs komisijā bieži izjūtam un arī tiesas izjūt, ka ir jāparedz elastīgs laika periods, lai tomēr šī uzraudzības instance, kas faktiski pamazām atmirst, vēl kādu laiku darbotos. Tikai attiecībā uz zināmu lietu kategoriju. Tādēļ lūdzam deputātus atbalstīt komisijas priekšlikuma projektu tādā redakcijā, kādu jūs redzat 5.ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Komisija izstrādājusi un lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu punktu — 3.punktu ar otro daļu. Redakcija, kāda ir dokumenta 5.ailē. Attiecībā uz 343.1. panta noteikumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Un visbeidzot komisija izstrādājusi un lūdz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, papildināt pantu ar 18.punktu. Tas ir saistīts ar šo jau manis pieminēto trīspakāpju tiesu sistēmas darbības uzsākšanu. Tātad komisija lūdz atbalstīt un izteikt šo 8.punktu redakcijā, kāda ir tabulas 5.ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Kaksītis. Tātad es lūdzu likumprojektu nobalsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Latvijas Civilprocesa kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

J.Kaksītis. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 13.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu arī nav.

 

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālkodekss””. Jānis Ādamsons — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

 

J.Ādamsons (LC). Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai tiek piedāvāti grozījumi likumā “Latvijas Kriminālkodekss”, divi likumprojekta varianti. Iesniedzēju vārdā man būtu lūgums neizskatīt dokumentus nr.303 un nr.579, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka visi iesniedzēji tādā vai citādā veidā ir darbojušies, izstrādājot alternatīvo likumprojektu. Un tādā veidā mēs varētu uzreiz sākt debatēt par grozījumiem Latvijas Kriminālkodeksā, kurus ir sagatavojusi Aizsardzības un iekšlietu komisija kā alternatīvu likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Tad jūs kā iesniedzējs noņemat savu parakstu un līdz ar to...

 

J.Ādamsons. Jā, mēs visi praktiski piekrītam alternatīvajam likumprojektam.

Sēdes vadītāja. Paldies! Līdz ar to mums vairs nav alternatīvā, mums ir palicis viens — “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, dokuments nr...

 

J.Ādamsons. Nr.579, reģistrācijas numurs 177. Cienījamie kolēģi! Sagatavojot grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā attiecīgiem pantiem, mēs esam ņēmuši vērā ASV, Holandes, Itālijas un Vācijas tiesību aizsardzības institūciju praksi, kā Iekšlietu ministrijas, tā arī tiesu un Prokuratūras praksi cīņā ar organizēto noziedzību. Šie grozījumi Latvijas Republikas Kriminālkodeksā paredz atbrīvot no kriminālatbildības personas, ja viņas ir sniegušas informāciju par sadarbību ar organizētās noziedzības grupējumiem, ir sniegušas liecības par personām, kuras ir izdarījušas smagākus noziegumus. 177.1. pants paredz arī atsevišķu sadaļu par personas speciālās valstiskās aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Ir ļoti grūti diskutēt praktiski par atsevišķiem Kriminālkodeksa grozījumiem tāpēc, ka visi šie grozījumi praktiski ir grozījumu pakete, likumu grozījumu pakete, kura skar kā Operatīvās darbības likumu, tā Kriminālkodeksu un arī Kriminālprocesa kodeksu. Man būtu lūgums atbalstīt viņu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

J.Ādamsons. Ņemot vērā to, ka lielāko daļu priekšlikumu par grozījumiem Kriminālkodeksā mūsu komisija jau ir saņēmusi, lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Operatīvās darbības likums””. Jānis Ādamsons — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Ādamsons (LC). Cienījamie kolēģi! Analoģiski es arī lūgtu neizskatīt dokumentu nr.304, kuru ir iesnieguši deputāti Ādamsons, Endziņš, Lagzdiņš, Čevers un Kaksītis, kā es jau minēju — tāda paša iemesla dēļ, un uzreiz pāriet pie alternatīvā likumprojekta.

Sēdes vadītāja. Līdz ar to mums paliek viens likumprojekts, alternatīvā vairs nav, un tagad sākam viņa izskatīšanu.

 

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Man būtu lūgums atbalstīt grozījumus Operatīvās darbības likumā, kuri paredz sekojošas izmaiņas. 6.1. pants — personas speciālās valstiskās aizsardzības nodrošināšana. Un tā kā mēs esam jau atbalstījuši attiecīgu normu Kriminālkodeksā, tad Operatīvās darbības likumā tiek noteikts, kas personīgi, kāda institūcija ir atbildīga par personas speciālās valstiskās aizsardzības nodrošināšanu. Man būtu lūgums atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Operatīvās darbības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

J.Ādamsons. Tāpat būtu lūgums iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss””. Jānis Ādamsons — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

J.Ādamsons (LC). Cienījamie kolēģi! Analoģisku apsvērumu dēļ man būtu lūgums noņemt no darba kārtības dokumentu nr.305 un pāriet uzreiz pie alternatīvā likumprojekta.

Sēdes vadītāja. Tas ir, vienīgā, nevis alternatīvā, Ādamsona kungs, ja?

 

J.Ādamsons. Principā mums ir vieni un tie paši līdzautori šajos projektos. Cienījamie kolēģi! Šīs izmaiņas, grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā sakārto tās normas, kuras mēs tikko esam atbalstījuši ar savu balsojumu Operatīvās darbības likumā un grozījumos Kriminālkodeksā. Neiedziļinoties lietas būtībā, man būtu lūgums atbalstīt arī šos grozījumus pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

J.Ādamsons. Lūdzu priekšlikumus Aizsardzības un iekšlietu komisijai iesniegt līdz 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””. Anna Seile — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.582. Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi šo likumprojektu otrajam lasījumam. Un ir atbalstīts Juridiskās komisijas ierosinājums mainīt virsrakstu sakarā ar to, ka ir nevis viens grozījums šajā likumprojektā, bet ir saradušies vairāki grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Seile. 1.panta pirmajā daļā deputāte Seile ir ierosinājusi svītrot vārdus, kas attiecas uz rajonu padomēm, un Tautsaimniecības komisija to ir atbalstījusi. Līdz ar to samazinās šī zemes komisiju ķēde, paliek tikai pašvaldību zemes komisijas un Centrālā zemes komisija.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Seile. 2.panta 2.punktā tiek ierosināts, ka nevajag Centrālajai zemes komisijai tērēt laiku un apstiprināt pašvaldību jau izvirzītos un ieceltos zemes komisiju priekšsēdētājus. Līdz šim tāda procedūra notiek, tā ir gara un zināmā mērā formāla. Diemžēl Tautsaimniecības komisija manu priekšlikumu neatbalstīja. Es uzturu balsojumu par savu priekšlikumu un lūdzu sēdē par to balsot. Tādā gadījumā, ja nobalsotu par manis ierosināto priekšlikumu, zemes strīdi neietu trijās pakāpēs. Pēc katras izskatīšanas pašvaldības padomē... pašvaldības zemes komisijā un rajona zemes komisijā Centrālajā zemes komisijā ir jāgaida viens mēnesis, kamēr notiks pārsūdzība. Šajā gadījumā ķēde samazinās par vienu posmu.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātes Seiles priekšlikumu izslēgt 2.panta 2.punktā vārdus... Un tālāk tā, kā tekstā ir jūsu tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 4, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Seile. Paldies! Nākamais ierosinājums, kuru iesniedzis deputāts Roberts Dilba, ir 2.panta 2.apakšpunktā. Tas papildina zemes komisiju tiesības un dod viņām tiesības pieņemt lēmumus arī par zemes lietošanu. Līdz šim zemes komisijas, visu līmeņu zemes komisijas pieņem lēmumus tikai par zemes īpašumu kompensāciju, šādā gadījumā arī par lietošanas tiesībām varētu lemt zemes komisijas. Nelaime ir tā, ka līdz šim par zemes lietošanas tiesībām pašvaldības sagatavo savu lēmumu, pamatojoties uz zemes komisijas lēmumu.

Pagasta zemes komisijas lēmumu atkal viena mēneša laikā var pārsūdzēt, un arī ķēde ir pietiekami gara. Bet ir citos likumos arī tādā gadījumā jāizdara labojumi. Un pirmkārt ja šīs tiesības lemt par zemes lietošanu arī nodosim zemes komisijām, tad zemes komisijas lems par visiem zemes piešķiršanas jautājumiem — kā kompensāciju, tā lietošanas un īpašumtiesībām. Un tāpēc es personīgi aicinu atbalstīt Dilbas priekšlikumu, kaut arī komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Cienītā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Man būtu lūgums Seiles kundzei nejaukt tās divas lomas, kuras viņa cenšas šeit spēlēt, uzstājoties gan komisijas vārdā, gan savā vārdā. Un, ja Seiles kundze kādā brīdī gribētu runāt savā vārdā, tad aicinu lūgt vārdu debatēs un nejaukt komisijas ziņojumu ar savu personisko viedokli. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav, un komisijas pārstāve var runāt arī kā deputāte. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Dilbas priekšlikumu izteikt 2.panta 2.5.apakšpunktu šādā redakcijā... Tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 11, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

 

A.Seile. Paldies! Es pieņemu Čerāna kunga aizrādījumu, turpmāk strikti dalīšu savus kā ziņotājas izteikumus un savu uzstāšanos debatēs.

Nākamais ierosinājums 2.pantā ir 2.punktā — papildināt pašvaldību zemes komisiju tiesības, dodot viņām tiesības pieņemt lēmumus par juridiskām personām pārdodamās vai izsolē iegūstamās zemes mērķi un platību. Pēc būtības likums jau nosaka, ka pašvaldībai tādas tiesības ir, un šīs tiesības tika ierosinātas tieši no Pašvaldību savienības puses nodot zemes komisijām. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. 2. panta 1.punktā iet runa par to, ka pilsētas zemes komisijā ietilpst pilsētas domes iecelts zemes komisijas priekšsēdētājs, kuru amatā apstiprina Centrālā zemes komisija. Šo jautājumu jau mēs esam praktiski nobalsojuši, un tādēļ es noņemu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies!

 

A.Seile. Nākamais labojums ir 4.lappusē, kur ir ierosinājums dot tiesības pagastu zemes komisijām pieņemt lēmumus par juridiskām personām pārdodamās zemes platību. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Nākamais ierosinājums ir izslēgt 3.pantu, tādējādi likvidējot rajonu zemes komisijas. Savā pirmajā balsojumā mēs jau to atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. Nākamais ierosinājums — 6.lappusē, kur ir vairāki ierosinājumi, gan Latvijas Vienības partijas frakcijas, gan “Tēvzemei un Brīvībai”, gan deputātes Seiles ierosinājumi. Visus šos ierosinājumus Tautsaimniecības komisija ir mēģinājusi apkopot, izsakot pēdējā ailītē redzamajā redakcijā. Šo priekšlikumu atšķirība galvenokārt ir tāda, ka vairākas frakcijas ierosina papildināt zemes komisijas sastāvu ar astoņiem vai deviņiem deputātiem. Šādu priekšlikumu ir atbalstījusi arī Tautsaimniecības komisija, un es noņemu savu priekšlikumu, kurā es biju ierosinājusi, lai šīs zemes komisijas sastāvā būtu tikai pieci deputāti. Tagad katra Saeimā pārstāvētā frakcija varēs izvirzīt deputātu, ja tiks atbalstīts Tautsaimniecības komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Nākamais labojums ir 4.pantā, kur atkal svītrojam vārdus “rajona padome”. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Līdzīgs labojums ir nākamā, 4.panta 2.8.punktā, un arī šo labojumu par rajonu padomēm ir atbalstījusi Tautsaimniecības komisija, dodot nedaudz precizētu redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Nākamais labojums ir 4.panta 2.apakšpunkta 12.punktā, kur iet runa par to, kad zemes komisija izbeidz savu darbību. Deputātes Seiles priekšlikums bija, ka zemes komisija pārtrauc zemes strīdu pieņemšanu ar 1996.gada 1.novembri. Šis datums sakrīt ar to datumu, kad izbeidzas zemes reformas pirmā kārta. Un komisija pabeidz zemes strīdu izskatīšanu mēneša laikā, neieskaitot Ziemassvētkus. Komisija, visu to pārdomājusi, tomēr nolēma noteikt tikai zemes strīdu iesniegšanas galējo datumu, tātad kad pieņemt zemes strīdus, bet nenoteikt nekādu datumu par zemes komisijas likvidāciju. Es savu priekšlikumu noņemu komisijas ierosinājuma labā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. 5.pantā 5.4. punktā atkal ir papildinājums, ka zemes komisija... Centrālā zemes komisija ir tiesīga izlemt zemes strīdus ar mazāku skaitu, nekā tas ir jādara pašlaik. Pašlaik sēdē vajadzēja piedalīties vismaz pusei no komisijas locekļiem, šajā gadījumā zemes strīdu var izlemt septiņi zemes komisijas locekļi. Tas ir darīts tāpēc, lai zemes komisija vajadzības gadījumā varētu sadalīties divās darba grupās, jo pēc mūsu nobalsotā priekšlikuma Centrālā zemes komisija ir papildinājusies līdz 22 locekļiem, tātad tur jau gandrīz iznāk veselas trīs darba grupas, kas var izskatīt zemes strīdus, un temps būtu ātrāks. Komisija atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Nākamais labojums 6.panta pirmajā daļā atkal saistīts ar rajonu zemes komisijām, to mēs konceptuāli esam atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. 6.panta ceturtajā daļā deputāte Seile ir ierosinājusi priekšlikumu, ka nav jāgaida pārāk ilgs laiks, kā tas ir tagad paredzēts, vesels mēnesis, kamēr zemes komisijas lēmums tiek pārstrīdēts. Ir ierosinājums samazināt šo laiku līdz desmit dienām, kad cilvēks var pārstrīdēt zemes komisijas lēmumu visos līmeņos, un šādu priekšlikumu ļoti atbalsta arī pašas zemes komisijas, lai neievilktos darba tempi. Komisija konceptuāli šo priekšlikumu ir atbalstījusi, iesakot redakciju precizēt nākamajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret šādu slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Seile. 7.pantā atkal ir labojums sakarā ar rajonu padomēm, ko deputāti jau ir atbalstījuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Nākamais, 9.pants ir sagatavots tādā redakcijā, ka izdevumi pagastu un pilsētu zemes komisiju uzturēšanai 50 procentu apmērā tiek segti no valsts pamatbudžeta un 50 procentu apmērā — no īpašuma privatizācijas fonda. Tas ir Tausaimniecības komisijas priekšlikums, kurā daļēji ir atbalstīts Juridiskās komisijas priekšlikums. Juridiskā komisija ir paredzējuši 50 procentus izdevumu segt no valsts budžeta un 50 procentus — no pašvaldību budžetiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret šādu redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Seile. Paldies! Pārejas noteikumi. Likums tiek papildināts ar pārejas noteikumiem, kuru būtība ir tāda, ka viena mēneša laikā pēc šī likuma stāšanās spēkā rajonu zemes komisijas izbeidz savu darbību. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Paldies! Tie ir visi priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 2.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā mēs tagad izskatām likumprojektu “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”. Roberts Jurdžs — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

R.Jurdžs (TB). Cienījamā Saeima! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu”. Komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Kā mēs visi zinām, šis likums ir ar savu pieredzi, ar savu vēsturi un labi zināms 5.Saeimas deputātiem. Gribētos atzīmēt, kas ir svarīgs šajā likumā. Mani visvairāk saista teiciens, ka katram cilvēkam ir tiesības uz tīru, ar tabakas dūmiem nepiesārņotu gaisu. Un otrs mērķis, ko mēs panākam ar šo likumu, ja mēs to pieņemam un ieviešam Latvijā, ir tāpat kā stādīt mežu. Ja mēs iestādām šodien mežu, tad to meža doto ražu saņems mūsu mazbērni. Līdzīgi ir ar šo likumu. Ja mēs pieņemam šo likumu, tad tas samazinās to cilvēku skaitu, kas pakļausies tabakas ļaunajai ietekmei. Jo, kā zināms pēc statistikas, visvairāk uzsāk smēķēt tieši tie cilvēki, kuriem ir pusaudžu vecums un kuri ir līdz 24 gadiem. Mēs nevaram pārtraukt smēķēšanu to cilvēku vidū, kuriem ir bīstamais vecums Latvijā. Bīstamais vecums Latvijā ir no 56 līdz 62 gadiem, kad nāve gaida uz katra soļa. Uz katra kāpņu pakāpiena jūs varat nomirt, jo Latvijā pirmā vieta mirstībā ir sakarā ar sirds un asinsvadu slimībām. Un sirds un asinsvadu slimību gadījumos vislielākais faktors, kas ietekmē šīs slimības, ir tieši smēķēšana. Tā ka es aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens no zāles: “Paldies! Ņoti labi!”)

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 3, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami labojumi!

 

R.Jurdžs. Labojumus lūdzu iesniegt līdz 10.maijam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””. Lūdzu ziņotāju! Aida Prēdele — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

 

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es runāšu par likumprojektu, ko ir iesniegusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Runa ir par diferencētajiem un palielinātajiem bērnu pabalstiem, tā saukto un dēvēto “trepi”. Es domāju, ka nav nekādas vajadzības šeit gari un plaši skaidrot, cik ļoti nepieciešams Latvijas bērniem un ģimenēm, kas audzina bērnus, ir šis labojums. Minēšu tikai vienu faktu, proti, ka, pieņemot šo labojumu un stājoties spēkā šai sociālās palīdzības likumprojekta normai, trīsbērnu ģimenes vēl papildus katra saņemtu apmēram 20 latus, kas ir milzīgi liels ieguldījums. Pāris vārdos pastāstīšu par šā likumprojekta vēsturi, ja tā var teikt. Likumu “Par sociālo palīdzību” mēs pieņēmām 5.Saeimā pagājušajā gadā, un tam vajadzēja sākt darboties jau no 1.janvāra šogad. Budžeta apspriešanas gaitā valdība lūdza dot iespēju atlikt šā likumprojekta tieši 17.panta daļas stāšanos spēkā, kam arī mēs piekritām ar tādu domu, ka līdzko budžetā būs nauda, mēs arī varētu šo labojumu izdarīt un spēkā stāšanos sākt no kāda ātrāka datuma, ne no 1.janvāra. Tad, uzklausot frakciju viedokļus, Sociālo un darba lietu komisija iesniedza šo likumprojektu, proti, par 17.panta daļas spēkā stāšanos no 1.jūlija. Pēc mēneša arī valdība attapās un iesniedza savu variantu, kas nosaka šā likumprojekta 17.panta daļas spēkā stāšanos no 1.augusta. Vakar komisijas sēdē tika nobalsots par valdības variantu. Tātad varētu domāt, ka mums vajadzētu kaut kādā veidā šobrīd atlikt šo apspriešanu, jo sociālās palīdzības likumā ir vēl arī daudzi citi valdības labojumi. Taču es aicinātu šobrīd Saeimu un kolēģus nobalsot par šo mūsu likumprojektu pirmajā lasījumā un tad uz otro lasījumu līdz 10.maijam iestrādāt ne tikai šos valdības labojumus, bet arī tos labojumus un idejas, kas varbūt ir arī jums, cienījamie kolēģi. Tātad es aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Prēdeles kundze, saliksim visu secībā! Iesniegumā pirmais, kas ir lūgts? Ir lūgta steidzamība. Jūsu komisijas iesniegumā dokumentā nr.586 vispirms ir lūgta steidzamība. Tad skatām visu tālākos. Jūs uzturat spēkā steidzamību?

 

A.Prēdele. Jā, mēs esam par steidzamību, jo tas neapšaubāmi — jo ātrāk ies šis likumprojekts, jo labāk būs tieši ģimenēm Latvijā.

Sēdes vadītāja. Tātad, pirms izšķiram tālākos jautājumus, balsojam par likumprojekta kā tāda atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 2, atturas — nav. Steidzamība ir pieņemta. Atklājam debates. Kristiāna Lībane, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte!

 

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es savukārt gribētu Juridiskās komisijas vārdā noņemt likumprojektu “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””, dokuments nr. 354, tātad Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta labā, par kuru tikko jau runāja Prēdeles kundze.

Sēdes vadītāja. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu otrā lasījuma datumu!

 

A.Prēdele. Lūdzu priekšlikumus līdz 10.maijam.

Sēdes vadītāja. Prēdeles kundze, likumprojekts ir steidzams. Otrais lasījums — pēdējais lasījums, priekšlikumus var iesniegt līdz pēdējam brīdim. Datumu, kad varam izskatīt otrajā lasījumā! Nu, 9., 16. maijā?

 

A.Prēdele. Vēl nedēļu tālāk.

Sēdes vadītāja. 16.maijs?

 

A.Prēdele. Lai notiek, 16.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad 16.maijs. Komisijas priekšlikums. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav.

 

Likumprojekts “Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums”. Oskars Grīgs — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

O.Grīgs (TB). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā es lūdzu atsaukt šo likumprojektu “Valstiski svarīgas informācijas aizsardzības likums”.

Sēdes vadītāja. Tātad izslēgt no šodienas darba kārtības?

 

O.Grīgs. Es noņemu, jā, atsaucu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā, nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. Lūdzu ziņotāju! Ziņotāja nav.

Nākamais likumprojekts — “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Kristiāna Lībane — Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāte!

 

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Tautas saskaņas partijas frakcijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Dokumenta numurs ir 377. Ko mēs konstatējām? Divi galvenie iebildumi, kas vēlāk lika mums pieņemt lēmumu un izstrādāt alternatīvo likumprojektu, bija šādi. Mēs uzskatījām, ka 5.panta trešā daļa, kuru Tautas saskaņas partijas frakcija ierosina papildināt ar terminu “nepilsoņi”, vispār būtu izslēdzama no panta teksta, jo pašlaik nav reāla mehānisma, kas palīdzētu šā likuma panta tekstā reglamentētajam notikt, un tāpēc tas būtu izslēdzams.

Arī likumprojekta 2.pantā ierosinātie likuma 15.panta otrās daļas papildinājumi nebūtu īsti vietā minētajā panta daļā, bet tie būtu izdarāmi pārejas noteikumos, ko mēs arī iestrādājām Juridiskās komisijas izstrādātajā alternatīvajā likumprojektā. Bez tam alternatīvajā likumprojektā ir iestrādātas vēl dažas, mūsuprāt, nepieciešamas lietas, teiksim, tiem dokumentiem, kas nepieciešami miršanas apliecināšanai, mēs vēl pievienojām prokuratūras paziņojumu par represētās personas nāvi. Tāpat mēs paredzējām iespēju svītrot civilstāvokļa aktu reģistros to fiktīvo ierakstu, ko bija iespējams izdarīt saskaņā ar Latvijas PSR Laulības un ģimenes kodeksa 58. pantu.

Šie bija tie galvenie apsvērumi, kas mūs vadīja, un es jūs ļoti lūgtu atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Gribu deputātiem atgādināt Kārtības ruļļa 89. pantu: “Ja iesniegti vairāki likumprojekta varianti, Saeima pēc debatēm par visiem likumprojektiem lemj, kuru no tiem pieņems pirmajā lasījumā. Balsojami visi līdz debašu beigām neatsauktie likumprojekti to iesniegšanas secībā.” Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

 

L.Kuprijanova (TSP). Frakcijas vārdā. Mēs noņemam savu likumprojektu, piekrītam Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

K.Lībane. Priekšlikumi iesniedzami līdz 3. maijam, ja kolēģiem nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Paulis Kļaviņš — ārlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij, godājamie kolēģi! Šis likumprojekts atbilst jau virknei citu līdzīgu likumu, ko esam pieņēmuši, un tur daudz nav ko teikt un papildināt. Es lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 2. Steidzamība pieņemta.

 

P.Kļaviņš. Es lūdzu tālāk šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā un arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Pa priekšu, Kļaviņa kungs, atrisināsim pirmo lasījumu!

 

P.Kļaviņš. Labi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par pirmo lasījumu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

 

P. Kļaviņš. Lūdzu šo likumprojektu pieņemt arī otrajā lasījumā, lai lieta ir pabeigta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret otrā lasījuma izskatīšanu tūlīt nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 3. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi” pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Paulis Kļaviņš — Ārlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Arī šo likumprojektu Ārlietu komisija lūdz atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Steidzamība pieņemta.

 

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

 

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Bulgārijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret otrā lasījuma izskatīšanu šodien iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par otro, galīgo lasījumu! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 2, atturas — 3. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”. Paulis Kļaviņš — Ārlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Ārlietu komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi” atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 3. Steidzamība pieņemta.

 

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

 

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu tikko pieņemto likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret otrā lasījuma izskatīšanu šodien nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 2, atturas — 2. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par gaisa satiksmi” pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”.

Paulis Kļaviņš — Ārlietu komisijas vārdā, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP). Ārlietu komisijas vārdā lūdzu likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība pieņemta.

 

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

 

P.Kļaviņš. Ārlietu komisijas vārdā lūdzu tikko pieņemto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā šodien iebildumu nav? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 1. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” pieņemts.

 

Likumprojekts “Likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Edvīns Bāns — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā, Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

E.Bāns (LVP). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija, izskatot šo likumprojektu, atzīmēja, ka vienā punktā, kur ir runa par to, ka pasūtījums, kas ir lielāks par 104 tūkstošiem latu, nododams konkursa vērtējumam, tai skaitā arī ārzemju... lai varētu piedalīties ārzemju uzņēmēji. Šodien saņēmām no Ekonomikas ministrijas precizējumu, ka šo konkursu rīko divās kārtās. Sākot no 104 tūkstošiem latu, ir iekšzemes konkurss, un jau tālākās summas ir tad, ja šo konkursu rīko arī ārzemju uzņēmējiem. Šo priekšlikumu iestrādāsim otrajā lasījumā, un ir priekšlikums šo likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

E.Bāns. Mums ir priekšlikums ierosinājumus iesniegt līdz 10. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. Ilmārs Bišers — Juridiskās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Cienītā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Šis likumprojekts, kurš pieņemts pirmajā lasījumā, izdara dažus grozījumus likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”, kas ir saistīti ar tautības maiņu. Un šajā sakarībā pirms otrā lasījuma bija iesniegta rinda priekšlikumu. Es domāju, ka viņus īpaši komentēt nevajag, es to centīšos darīt pie katra atsevišķa panta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, otrais lasījums iet pa pantiem.

 

I.Bišers. 9. pantu deputāti Jurkāns, Urbanovičs un Stašs ierosināja papildināt ar otro daļu, kas norāda, ka tautības ierakstu uz šī likuma pamata var mainīt tikai vienu reizi. Lai cilvēks, ja nu viņš vienreiz 16 gadu vecumā nav īsti izšķīries, ja viņš izšķiras vēl vēlāk, pieaudzis, to var mainīt, bet tad vairs to mainīt nevar. Komisija atbalsta minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. 11.panta 6.punktā Juridiskā komisija ierosina nedaudz uzlabot redakciju. Principālu grozījumu šeit nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. Pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā tika saņemts priekšlikums, ko bija parakstījuši deputāti Jurkāns, Urbanovičs un Stašs, kuri lika priekšā ievērojami uzlabot un mīkstināt prasības tiem iesniedzējiem, kas ir sasnieguši 60 gadu vecumu vai kam ir īpaša veida invaliditāte, kura traucē tiem apgūt latviešu valodu. Juridiskajā komisijā par šo jautājumu bija lielas debates, un galu galā komisija izšķīrās par kompromisa variantu — vecuma robežu noteikt nevis 60, bet 75 gadus. Un prasības tomēr izvirzīt nevis zemāko, pirmo, bet no trešās, augstākās, pazemināt līdz otrajai, vidējai, prasībai šādām personām, kuras ir vecākas par 75 gadiem vai kurām ir runas, dzirdes vai redzes invalīdi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu konceptuāli iebilst gan pret deputātu Jurkāna, Urbanoviča un Staša priekšlikumu, gan arī pret Juridiskās komisijas redakciju, jo, manuprāt, gadījumos, kad ir runa par tautības ieraksta maiņu, nav pieļaujams pazemināt šos valodas prasmes kritērijus nevienai sociālajai grupai. Šī priekšlikuma pieņemšana būtiski izmainītu šī likumprojekta būtību, ko mēs akceptējam pirmajā lasījumā. Un arī šāda priekšlikuma pieņemšanas gadījumā mūsu frakcija nevarētu atbalstīt kopumā otrajā lasījumā šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad jūs ierosināt balsot par 7.panta jauno redakciju, tās pieņemšanu, ja? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā!

 

I.Bišers. Kā jau teicu, komisija izteica kompromisa viedokli. Citu priekšlikumu paskaidrojumā man vairāk nav.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem būs jābalso par 7.punktu — papildināt pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā 3.ailē. Par komisijas doto redakciju, jo deputāti Jurkāns, Urbanovičs un Stašs savu priekšlikumu balsot neprasa. Bet, tā kā ir noliegta jaunā redakcija, tad balsojam par otrā lasījuma panta redakciju! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 10, atturas — 8. Juridiskās komisijas dotā redakcija pieņemta.

 

I.Bišers. Un ir labojums arī 11.pantā, kurš ir nobalsots pirmajā lasījumā, bet kuru Juridiskā komisija ierosina precizēt. Pirmkārt, mēs ierosinām likumā nenoteikt tās sabiedriskās vai pusvalstiskās organizācijas, kas dod slēdzienu, jo uzskatām, ka tās var diezgan bieži mainīties un ka to vajadzētu noteikt Ministru kabinetam, kas var operatīvāk reaģēt, notiekot izmaiņām šo sabiedrisko organizāciju statusā un nosaukumos vai parādoties jaunām organizācijām. Un, otrkārt, mēs arī tomēr gribējām mazliet parādīt, kas tad būtu šajā atzinumā jāsaka. Jo mēs uzskatām, ka, ja mēs strikti ierobežojam latviešu tautības iegūšanu dokumentos, tad mēs nevaram pārāk viegli pieiet arī līvu jeb lībiešu tautības iegūšanai. Jo galu galā abu šo tautību saņemšana dod tomēr Latvijā zināmas priekšrocības, tas ir, piederību pie pamattautības, kas saistīta ar pilsonības iegūšanu, un varbūt vēl arī dažos citos jautājumos. Tāpēc arī mēs norādījām, kādu atzinumu mēs īsti gribam, lai saņemtu. Tas ir, atzinumu par cilvēka izcelsmi, kas varētu parādīt, ka ir attiecīgajās organizācijās ziņas, ka viņš cēlies no lībiešu senčiem, no attiecīgā apvidus, kur dzīvojoši lībieši, un tā tālāk. Un kāda viņiem ir lībiešu valodas prasme. Tur nav noteikumi — pirmā, otrā, trešā pakāpe, bet vai vispār viņam ir kaut kāda prasme lībiešu valodā vai nav. Tā nu komisija piedāvā papildināt attiecīgo pantu.

Sēdes vadītāja. Jā, te vienīgās mums radās pārdomas — lībiešu, līvu. Kā īsti ir pareizi? Te ir ierakstītas abas.

 

I.Bišers. Tā tas ir šobrīd pieņemts, jo arī mūsu Zinātņu akadēmija nav varējusi izšķirties, kā ir pareizāk. Tas ir strīds par to, kā ir pareizāk — latvietis vai latvis. Viens ir vairāk ikdienišķs, otrs ir piepacelts. Kuram kurš nosaukums labāk patīk. Un tāpēc ir pieņemta Zinātņu akadēmijas rekomendācija dot abus nosaukumus, liekot otro iekavās. Komisija šo jautājumu tādā veidā arī ir iestrādājusi. Un tā nav vienīgā vieta, kur tas ir iestrādāts jau šodien. (Starpsauciens no zāles: “Es biju par!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Sākam debates. Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamie deputāti! Es ierosinu tomēr atstāt veco traktējumu, tas ir, tautību, jo izcelsmes jēdziens ir daudz plašāks, Bišera kungs! Tas nenozīmē tautību. Var izcelties no inteliģentiem, zemniekiem, strādniekiem un tā tālāk. Bet te ir konkrēti tautību noteikt. Un tādēļ es uzstāju uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Tātad vairāk debatēs pieteikušos nav.

 

I.Bišers. Es varu tikai aizrādīt, ka vecajā tekstā tautība nav pieminēta. Tur vispār nav ierakstīts, kas šajā atzinumā ir jāraksta.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums balsot par Juridiskās komisijas piedāvāto 11.panta jaunas otrās daļas redakciju, kas mums ir tabulas 3. ailē, jo Vidiņa kungs ir pret jauno redakciju. Vidiņa kungs, lūdzu tribīnē! Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts! Otro reizi.

 

J.Vidiņš (TB). Es domāju, tad varbūt trešajā lasījumā mēs tomēr varētu aizvietot to vārdu “izcelsme” ar “tautība”. Tautība ir konkrēts jēdziens, un to taču mēs visi saprotam. Paldies! Tad es neuzstāju uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Balsojums nav vajadzīgs. Pieņemts.

 

I.Bišers. Aicinu tādā gadījumā balsot par šo likumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Te vēl ir 3.lapaspusē.

 

I.Bišers. Atvainojiet! Šeit ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča un Staša priekšlikums izslēgt šo punktu, ka ir tiesības pieprasīt dokumentus, jo tie dokumenti, kas ir jāiesniedz pilsonim, ir noteikti precīzi šajā likumā. Ja departaments šī jautājuma izlemšanai grib saņemt vēl kādas ziņas, tas ir tiesīgs pats pieprasīt attiecīgās ziņas, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Bet no pilsoņa vairāk, mēs uzskatām, nevar prasīt, kā to, kas ir noteikts likumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. Un pie 16.panta ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kas ierosina par tautības ieraksta maiņu nodevu noteikt 50 latu apmērā. Komisija, ņemot vērā pašreizējo cilvēku pirktspēju, arī gāja uz kompromisa priekšlikumu un piekrita paaugstināt līdz 20 latiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šie ieraksti jāmaina bieži vien, it sevišķi lībiešiem, sakarā ar padomju valsts politiku, kura vispār aizliedza šādu tautību ierakstīt pasē. Tāpēc tāda valsts nodeva, kas pārsniedz vidējo izpeļņu, pēc komisijas domām ir pārāk augsta summa.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man diemžēl nebija iespēja piedalīties pašā sākumā, pirmā lasījuma izskatīšanā, tāpēc man ir jāpasaka varbūt diezgan nepatīkami vārdi. Pirmkārt, viss šis likums kopumā ir absolūts anahronisms, ko vajadzētu apzināties un acīmredzot uz trešo lasījumu iestrādāt visas šīs attiecīgās normas, jo jau tāda norma, ka noteikt augšupējo radinieku tautību divu paaudžu laikā, ja mēs zinām, ka pat cara laikā tautību nerakstīja, bet rakstīja ticību, ir diezgan bezcerīga. Bet, runājot šeit par šo nodevu, tā ir diezgan anekdotiska, jo principā šai ierakstu maiņai vajadzētu notikt par velti un pat 10 lati būtu par daudz. Es pamatošu, kāpēc.

Pirmkārt, pasēs nekur Eiropā tautību neraksta. Mēs esam kuriozi ar to, ka mums tur, kur ir ierakstīts angliski ļoti pareizi “nationality”, ar ko Eiropā apzīmē pilsonību, mēs esam latviski — ierakstījuši “tautība”, kas faktiski būtu etniskā izcelsme vai vēl kaut kas. Līdz ar to, teiksim, ja šinī gadījumā mēs pasi acīmredzot mainīsim pēc gada vai diviem, es domāju, ka tā kļūda, ko savā laikā ļoti aizstāvēja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Endziņš, tiks izlabota un tiešām šeit parādīsies tikai pilsonība. Un līdz ar to ir pilnīgi bezjēdzīgi arī par šo tautības ieraksta maiņu, kuru vajadzētu rakstīt dzimtsarakstu dokumentos, prasīt vēl kaut kādu naudu. Tāpēc es domāju, ja mēs nevaram šos 10 latus izmest, tad mans priekšlikums būtu atstāt jebkurā gadījumā un nelikt ne 20, ne 50 latus. Ne tāpēc, ka šiem cilvēkiem nebūtu vai būtu nauda, bet tāpēc, ka mēs esam jau ar šo likumu kļuvuši komiski faktiski starp visām Eiropas Savienības valstīm. Un uz trešo lasījumu, protams, es iesniegšu frakcijas vārdā arī pārējos priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot pret komisijas slēdzienu? Jo komisija iepriekšējo noraidījusi. Debatēs vairāk pieteikušo nav. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti balsojumu uztur. Tātad vispirms balsojam frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — 50 lati, pēc tam komisijas priekšlikummu — 20 lati. Lūdzu zvanu!

 

I.Bišers. Es tikai gribētu varbūt pateikt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu — komisijas vārdā!

 

I.Bišers. Komisijas vārdā pateikt, ka šeit šī valsts nodeva attiecas ne tikai uz tautības maiņu, bet arī uz vārda, uzvārda maiņu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu ņemama valsts nodeva 50 latu apmērā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 31, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad lūdzu balsot par komisijas 2.panta redakciju. Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu ņemama valsts nodeva 20 latu apmērā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

 

I.Bišers. Tādā gadījumā es atkārtoti lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 10, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

I.Bišers. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”. Romāns Apsītis — Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

R.Apsītis (LC). Godātā Saeima! Izskatām divus dokumentus. Pirmais dokuments — nr.130, otrais — nr.650.

Sēdes vadītāja. Apsīša kungs, es atvainojos, man Juridiskais birojs pašlaik labo, ka mēs izskatām pirmā lasījumā.

 

R.Apsītis. Jā, šeit ir ieviesusies tehniska kļūda un ir pirmais lasījums, nevis otrais. 130.dokumentā seši Saeimas deputāti liek priekšā izdarīt divus grozījumus likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”. Pirmajā grozījumā ir norādīts, ka ekonomikas ministra vietā būtu nepieciešams rūpniecības un tirdzniecības ministrs. Un otrajā grozījumā minētie autori, seši deputāti, uzskata, ka viena Ministru prezidenta biedra vietā varētu būt arī vairāki Ministru prezidenta biedri. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Tad lai visi ministri ir biedri!”) Šos divus grozījumus, tātad šo dokumentu, šo likumprojektu, ir izskatījusi Saeimas Juridiskā komisija un devusi savu atzinumu. Un tāpat arī savu atzinumu ir devusi Finansu ministrija, un abi šie atzinumi ir negatīvi, jo abos atzinumos ir vienlīdz akcentēta doma par to, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Satversmes 66.panta otro daļu. Konkrēti, ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Līdz ar to Saeimas Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojekts nav atbalstāms, un aicina Saeimu šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Es atgādināšu Kārtības ruļļa 86.panta otro daļu: “Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi, ja: 1) likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets; 2) likumprojekts iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā; 3) izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzējs.” Ministru kabinets nav iesniedzis, Satversmes panta kārtībā nav iesniegts, likumprojekta iesniedzējs neprasa izskatīt. Līdz ar to likumprojekts nav izskatāms, ja komisija noraidījusi.

 

R.Apsītis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam ir četras minūtes, vai mēs sākam izskatīt likumprojektu “Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem”? Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.30. Pulksten 15.00 sākas Saeimas Prezidija sēde.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieņemiet savas vietas! Turpinām izskatīt darba kārtību. Likumprojekts “Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem”. Ilmārs Bišers — Juridiskās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Viens no pirmajiem likumprojektiem, kas tika iesniegts 6.Saeimai, bija piecu deputātu — Dobeļa, Kalviņa, Kiršteina, Krastiņa un Tabūna — iesniegtais likumprojekts “Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem”. Neapšaubāmi šāds likumprojekts bija nepieciešams, jo līdz tam mums vēl darbojās padomju laikā pieņemtie likumdošanas akti. Taču pēc šā likumprojekta iesniegšanas Juridiskajā komisijā un izskatīšanas šajā komisijā, komisija nāca pie secinājuma, ka šis likumprojekts tomēr pilnībā neapmierina tās vajadzības, kādām jāatbilst likumdošanas aktam par šādu svarīgu jautājumu. Pirmkārt, likums nebija praktiski sasaistīts ar starptautisko tiesību normām, tas bija pārāk īss un tajā nebija atrisināta rinda jautājumu. Sakarā ar to Juridiskā komisija savā sēdē nolēma neatbalstīt šo minēto likumprojektu un izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Šāds likumprojekts arī tika izstrādāts un akceptēts Juridiskās komisijas sēdē, kura to iesniedza kā alternatīvo likumprojektu. Pirmkārt, nedaudz tika izmainīts šī likuma nosaukums, tas kļuva īsāks un tagad saucas likumprojekts “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Šī likuma izstrādāšanā tika apkopoti starptautiskie akti gan pasaules, gan Eiropas mērogā, kas skar pulcēšanās un vārda brīvības jautājumus. Tika izmantots 1923. gada Latvijas Republikas Sapulču likums, arī tā pieredze, ko deva mums šo padomju laikā pieņemto likumu piemērošana, un tika izmantoti Vācijā un Lietuvā spēkā esošie likumi. Visa tā rezultātā tika izveidots jauns variants, kurš vairākkārt tika apspriests komisijas sēdēs. Pie tam, lai arī mūsu komisijā ir tāds speciālists šajos jautājumos kā cienījamais deputāts Lujāns, tomēr mēs pieaicinājām arī citus speciālistus, kas ir nodarbojušies ar šiem jautājumiem. Un līdz ar to mēs komisijā izstrādājām šo variantu. Es pilnībā ticu, ka tas vēl nav pilnīgs, ka to varētu uzlabot, papildināt, precizēt atsevišķas vietas, tomēr uzskatu, ka tas varētu kalpot pirmajam lasījumam kā konceptuāls likumprojekts. Tāpēc lūdzu Saeimu atbalstīt šo minēto projektu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu jūs atbalstīt mūsu — LNNK un Zaļās partijas — iesniegto likumprojektu. Jā, protams, kā daudzi, varbūt vairums likumprojektu, viņš nav pilnīgs, bet tā jau ir bieži un tāpēc jau ir trīs lasījumi, lai attiecīgi iesniegtu priekšlikumus un uzlabotu šo likumprojektu. Jāteic, un Bišera kungs jau atzina, ka arī viņu alternatīvais likumprojekts saturot virkni trūkumu laikam, bet es runāšu par to vēlāk. Tas neatbilst starptautiskajām normām. Un te, piemēram, atzinumos vai argumentos, kāpēc noraidīts mūsu iesniegtais likumprojekts, ir šāds teikums. Piemēram, likumprojektā nav noteiktas tiesības organizēt mierīgas sapulces, gājienus un piketus un piedalīties tajos. Vai tad jāparedz nemierīgas un kaut kādas nekārtības jau šajās sapulcēs, piketos un tā tālāk? Pamatojumu 4.punktā, piemēram, teikts, ka likumprojektā netiekot lietoti latviski termini “sapulce” un “gājiens”, bet svešvārdi “mītiņš”, “ielu gājiens” un “demonstrācija”. Nu, to taču ļoti elementāri var izdarīt arī attiecīgajos lasījumos. Un galu galā likumprojekts jau nav instrukcija, un arī man šķiet, ka juristi piekritīs, ka tur nav burtiski viss jāuzraksta no “a” līdz “z”, katrs sīkums. Un par argumentu manis sacītajam es minēšu dokumentu, kas ir saņemts arī Juridiskajai komisijā, šķiet, jo tieši Juridiskai komisijai adresēts Brīvo arodbiedrību savienības atzinums vai vērtējums par šiem likumprojektiem. Un tur noslēguma teikumā ir rakstīts tā: “Uzskatām, ka LNNK un Zaļās partijas frakcijas iesniegtais likumprojekts par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem ir pieņemamāks un vairāk atbilst arodbiedrību interesēm.” Un tas pamatots ar daudziem pierādījumiem. Piemēram, arodbiedrības, kuru darbs pamatā notiek atklātu sapulču veidā, nekādā gadījumā nevar piekrist, ka par katru sapulci jāiesniedz rakstveida pieteikums pašvaldībai un tās noturēšanai jāsaņem pašvaldības rakstveida izziņa, saskaņojums. Tas ir 15.pantā alternatīvajā likumprojektā. Tā būtībā ir tā pati rakstveida atļauja, tikai citos vārdos izteikta un maskēta citā formā. Tāpat uzskatām, rakstīts šajā dokumentā, ka piketu sarīkošanai saglabājama līdzšinējā kārtība, tas ir, bez īpaša pieteikuma pašvaldībai un bez rakstveida izziņas, saskaņojuma, atļaujas. Tas ir tas, kas mūsu likumprojektā paredzēts. Un vēl virkne daudz dažādu iebildumu. Tātad es jau nolasīju, ka tiek atbalstīts LNNK un Zaļās partijas iesniegtais likumprojekts. Es domāju, ka to varētu pieņemt par pamatu un attiecīgos priekšlikumus iesniegt turpmākajos lasījumos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Paldies par komplementiem no Bišera kunga puses, bet šajā gadījumā es gribētu tomēr patiešām drīzāk atbalstīt Juridiskās komisijas projektu. Protams, tajā arī, teiksim, daudz kas būtu labojams, arī saskaņojams ar starptautiskajiem likumiem un arodbiedrību likumiem, jo, diemžēl teiksim, šajā gadījumā kolēģu — LNNK un “zaļo” frakcijas — projekts ir tāds tīri policejisks. Un to var saprast, kuram ir problēmas, tam arī sāp. Bet tādēļ tomēr es piedāvātu Juridiskās komisijas projektu. Protams, es ceru, ka tur notiks būtiski labojumi, jo es esmu arī konsultējies ar arodbiedrībām un tā atsauksme, ko cienījamais Tabūna kungs tur lasīja, tas bija pēc tam, kad es biju iesniedzis šo projektu brīvajās arodbiedrībās. Man viņa arī ir rokā, tādēļ, teiksim, es uzskatu, ka drīzāk būtu jāpiestrādā pie Juridiskās komisijas projekta. Protams, šeit arī 3.pantā ir tādas ļoti oriģinālas domas ieliktas. Diemžēl, teiksim, tas ir 7.punkts, ka iesniedzējam būs jānes izziņas, iespējams, vai būs jāpierāda, ka viņš nav garīgi slims cilvēks. Tā būs ļoti interesanta jauna motivācija un ideja. Tāpat 5.punkts ir oriģināls. Ja kādreiz tu esi sodīts par administratīvās kārtības pārkāpumiem, par sapulcēm un ielu gājieniem, tad attiecīgi tu vairs nekad savā mūžā nevarēsi būt, teiksim, piketu pieteicējs, organizators.

Tāpat te vēl ir citas daudzas oriģinālas domas, bet es personīgi uzskatu tomēr, ka būtu jāatbalsta Juridiskās komisijas projekts. Pie reizes arī LNNK ir tādas tuvas domas par to, ka nedrīkstēs nēsāt Latvijas Republikas vai citu valstu oficiālo iestāžu formas tērpus vai to sastāvdaļas, tas ir iekļauts. Arī ir iekļauts tas, ka nedrīkstēs izmantot PSRS, Latvijas PSR vai fašistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un citu oficiālo simboliku. Protams, tas arī izraisīs kārtējo diskusiju, jo es domāju, kā tas būs, municipālā policija, teiksim, 8.maijā ķers visus veterānus, kuriem būs PSRS simbolika, tas ir, ordeņi un medaļas pie krūtīm. Jeb tas netiks veikts? Tas, protams, varētu tikt atstāts municipālās policijas darboņu rokās, bet šajā gadījumā vismaz uz otro lasījumu tas viss ir iekļauts, visi dvēselei tuvie jautājumi ir iekļauti, tā ka pēc būtības varētu atbalstīt Juridisko komisiju un tālāk būs vēl liels darbs priekšā.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

 

Likumprojekts “Likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Edvīns Bāns — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā, Vienības partijas frakcijas deputāts!

 

E.Bāns (LVP). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Tautsaimniecības komisija, izskatot šo likumprojektu, atzīmēja, ka vienā punktā, kur ir runa par to, ka pasūtījums, kas ir lielāks par 104 tūkstošiem latu, nododams konkursa vērtējumam, tai skaitā arī ārzemju... lai varētu piedalīties ārzemju uzņēmēji. Šodien saņēmām no Ekonomikas ministrijas precizējumu, ka šo konkursu rīko divās kārtās. Sākot no 104 tūkstošiem latu, ir iekšzemes konkurss, un jau tālākās summas ir tad, ja šo konkursu rīko arī ārzemju uzņēmējiem. Šo priekšlikumu iestrādāsim otrajā lasījumā, un ir priekšlikums šo likumprojektu pirmajā lasījumā pieņemt.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs pieteikušies nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Likums par valsts un pašvaldību pasūtījumu” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

 

E.Bāns. Mums ir priekšlikums ierosinājumus iesniegt līdz 10. maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

 

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. Ilmārs Bišers — Juridiskās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Cienītā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Šis likumprojekts, kurš pieņemts pirmajā lasījumā, izdara dažus grozījumus likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”, kas ir saistīti ar tautības maiņu. Un šajā sakarībā pirms otrā lasījuma bija iesniegta rinda priekšlikumu. Es domāju, ka viņus īpaši komentēt nevajag, es to centīšos darīt pie katra atsevišķa panta.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, otrais lasījums iet pa pantiem.

 

I.Bišers. 9. pantu deputāti Jurkāns, Urbanovičs un Stašs ierosināja papildināt ar otro daļu, kas norāda, ka tautības ierakstu uz šī likuma pamata var mainīt tikai vienu reizi. Lai cilvēks, ja nu viņš vienreiz 16 gadu vecumā nav īsti izšķīries, ja viņš izšķiras vēl vēlāk, pieaudzis, to var mainīt, bet tad vairs to mainīt nevar. Komisija atbalsta minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. 11.panta 6.punktā Juridiskā komisija ierosina nedaudz uzlabot redakciju. Principālu grozījumu šeit nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. Pēc pieņemšanas pirmajā lasījumā tika saņemts priekšlikums, ko bija parakstījuši deputāti Jurkāns, Urbanovičs un Stašs, kuri lika priekšā ievērojami uzlabot un mīkstināt prasības tiem iesniedzējiem, kas ir sasnieguši 60 gadu vecumu vai kam ir īpaša veida invaliditāte, kura traucē tiem apgūt latviešu valodu. Juridiskajā komisijā par šo jautājumu bija lielas debates, un galu galā komisija izšķīrās par kompromisa variantu — vecuma robežu noteikt nevis 60, bet 75 gadus. Un prasības tomēr izvirzīt nevis zemāko, pirmo, bet no trešās, augstākās, pazemināt līdz otrajai, vidējai, prasībai šādām personām, kuras ir vecākas par 75 gadiem vai kurām ir runas, dzirdes vai redzes invalīdi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu konceptuāli iebilst gan pret deputātu Jurkāna, Urbanoviča un Staša priekšlikumu, gan arī pret Juridiskās komisijas redakciju, jo, manuprāt, gadījumos, kad ir runa par tautības ieraksta maiņu, nav pieļaujams pazemināt šos valodas prasmes kritērijus nevienai sociālajai grupai. Šī priekšlikuma pieņemšana būtiski izmainītu šī likumprojekta būtību, ko mēs akceptējam pirmajā lasījumā. Un arī šāda priekšlikuma pieņemšanas gadījumā mūsu frakcija nevarētu atbalstīt kopumā otrajā lasījumā šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad jūs ierosināt balsot par 7.panta jauno redakciju, tās pieņemšanu, ja? Vairāk debatēs pieteikušos nav. Komisijas vārdā!

 

I.Bišers. Kā jau teicu, komisija izteica kompromisa viedokli. Citu priekšlikumu paskaidrojumā man vairāk nav.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem būs jābalso par 7.punktu — papildināt pantu ar jaunu otro un trešo daļu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā 3.ailē. Par komisijas doto redakciju, jo deputāti Jurkāns, Urbanovičs un Stašs savu priekšlikumu balsot neprasa. Bet, tā kā ir noliegta jaunā redakcija, tad balsojam par otrā lasījuma panta redakciju! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 10, atturas — 8. Juridiskās komisijas dotā redakcija pieņemta.

 

I.Bišers. Un ir labojums arī 11.pantā, kurš ir nobalsots pirmajā lasījumā, bet kuru Juridiskā komisija ierosina precizēt. Pirmkārt, mēs ierosinām likumā nenoteikt tās sabiedriskās vai pusvalstiskās organizācijas, kas dod slēdzienu, jo uzskatām, ka tās var diezgan bieži mainīties un ka to vajadzētu noteikt Ministru kabinetam, kas var operatīvāk reaģēt, notiekot izmaiņām šo sabiedrisko organizāciju statusā un nosaukumos vai parādoties jaunām organizācijām. Un, otrkārt, mēs arī tomēr gribējām mazliet parādīt, kas tad būtu šajā atzinumā jāsaka. Jo mēs uzskatām, ka, ja mēs strikti ierobežojam latviešu tautības iegūšanu dokumentos, tad mēs nevaram pārāk viegli pieiet arī līvu jeb lībiešu tautības iegūšanai. Jo galu galā abu šo tautību saņemšana dod tomēr Latvijā zināmas priekšrocības, tas ir, piederību pie pamattautības, kas saistīta ar pilsonības iegūšanu, un varbūt vēl arī dažos citos jautājumos. Tāpēc arī mēs norādījām, kādu atzinumu mēs īsti gribam, lai saņemtu. Tas ir, atzinumu par cilvēka izcelsmi, kas varētu parādīt, ka ir attiecīgajās organizācijās ziņas, ka viņš cēlies no lībiešu senčiem, no attiecīgā apvidus, kur dzīvojoši lībieši, un tā tālāk. Un kāda viņiem ir lībiešu valodas prasme. Tur nav noteikumi — pirmā, otrā, trešā pakāpe, bet vai vispār viņam ir kaut kāda prasme lībiešu valodā vai nav. Tā nu komisija piedāvā papildināt attiecīgo pantu.

Sēdes vadītāja. Jā, te vienīgās mums radās pārdomas — lībiešu, līvu. Kā īsti ir pareizi? Te ir ierakstītas abas.

 

I.Bišers. Tā tas ir šobrīd pieņemts, jo arī mūsu Zinātņu akadēmija nav varējusi izšķirties, kā ir pareizāk. Tas ir strīds par to, kā ir pareizāk — latvietis vai latvis. Viens ir vairāk ikdienišķs, otrs ir piepacelts. Kuram kurš nosaukums labāk patīk. Un tāpēc ir pieņemta Zinātņu akadēmijas rekomendācija dot abus nosaukumus, liekot otro iekavās. Komisija šo jautājumu tādā veidā arī ir iestrādājusi. Un tā nav vienīgā vieta, kur tas ir iestrādāts jau šodien. (Starpsauciens no zāles: “Es biju par!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Sākam debates. Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamie deputāti! Es ierosinu tomēr atstāt veco traktējumu, tas ir, tautību, jo izcelsmes jēdziens ir daudz plašāks, Bišera kungs! Tas nenozīmē tautību. Var izcelties no inteliģentiem, zemniekiem, strādniekiem un tā tālāk. Bet te ir konkrēti tautību noteikt. Un tādēļ es uzstāju uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Tātad vairāk debatēs pieteikušos nav.

 

I.Bišers. Es varu tikai aizrādīt, ka vecajā tekstā tautība nav pieminēta. Tur vispār nav ierakstīts, kas šajā atzinumā ir jāraksta.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums balsot par Juridiskās komisijas piedāvāto 11.panta jaunas otrās daļas redakciju, kas mums ir tabulas 3. ailē, jo Vidiņa kungs ir pret jauno redakciju. Vidiņa kungs, lūdzu tribīnē! Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts! Otro reizi.

 

J.Vidiņš (TB). Es domāju, tad varbūt trešajā lasījumā mēs tomēr varētu aizvietot to vārdu “izcelsme” ar “tautība”. Tautība ir konkrēts jēdziens, un to taču mēs visi saprotam. Paldies! Tad es neuzstāju uz balsošanu.

Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav. Balsojums nav vajadzīgs. Pieņemts.

 

I.Bišers. Aicinu tādā gadījumā balsot par šo likumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Te vēl ir 3.lapaspusē.

 

I.Bišers. Atvainojiet! Šeit ir deputātu Jurkāna, Urbanoviča un Staša priekšlikums izslēgt šo punktu, ka ir tiesības pieprasīt dokumentus, jo tie dokumenti, kas ir jāiesniedz pilsonim, ir noteikti precīzi šajā likumā. Ja departaments šī jautājuma izlemšanai grib saņemt vēl kādas ziņas, tas ir tiesīgs pats pieprasīt attiecīgās ziņas, lai pieņemtu attiecīgo lēmumu. Bet no pilsoņa vairāk, mēs uzskatām, nevar prasīt, kā to, kas ir noteikts likumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

I.Bišers. Un pie 16.panta ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums, kas ierosina par tautības ieraksta maiņu nodevu noteikt 50 latu apmērā. Komisija, ņemot vērā pašreizējo cilvēku pirktspēju, arī gāja uz kompromisa priekšlikumu un piekrita paaugstināt līdz 20 latiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šie ieraksti jāmaina bieži vien, it sevišķi lībiešiem, sakarā ar padomju valsts politiku, kura vispār aizliedza šādu tautību ierakstīt pasē. Tāpēc tāda valsts nodeva, kas pārsniedz vidējo izpeļņu, pēc komisijas domām ir pārāk augsta summa.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Man diemžēl nebija iespēja piedalīties pašā sākumā, pirmā lasījuma izskatīšanā, tāpēc man ir jāpasaka varbūt diezgan nepatīkami vārdi. Pirmkārt, viss šis likums kopumā ir absolūts anahronisms, ko vajadzētu apzināties un acīmredzot uz trešo lasījumu iestrādāt visas šīs attiecīgās normas, jo jau tāda norma, ka noteikt augšupējo radinieku tautību divu paaudžu laikā, ja mēs zinām, ka pat cara laikā tautību nerakstīja, bet rakstīja ticību, ir diezgan bezcerīga. Bet, runājot šeit par šo nodevu, tā ir diezgan anekdotiska, jo principā šai ierakstu maiņai vajadzētu notikt par velti un pat 10 lati būtu par daudz. Es pamatošu, kāpēc.

Pirmkārt, pasēs nekur Eiropā tautību neraksta. Mēs esam kuriozi ar to, ka mums tur, kur ir ierakstīts angliski ļoti pareizi “nationality”, ar ko Eiropā apzīmē pilsonību, mēs esam latviski — ierakstījuši “tautība”, kas faktiski būtu etniskā izcelsme vai vēl kaut kas. Līdz ar to, teiksim, ja šinī gadījumā mēs pasi acīmredzot mainīsim pēc gada vai diviem, es domāju, ka tā kļūda, ko savā laikā ļoti aizstāvēja Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Endziņš, tiks izlabota un tiešām šeit parādīsies tikai pilsonība. Un līdz ar to ir pilnīgi bezjēdzīgi arī par šo tautības ieraksta maiņu, kuru vajadzētu rakstīt dzimtsarakstu dokumentos, prasīt vēl kaut kādu naudu. Tāpēc es domāju, ja mēs nevaram šos 10 latus izmest, tad mans priekšlikums būtu atstāt jebkurā gadījumā un nelikt ne 20, ne 50 latus. Ne tāpēc, ka šiem cilvēkiem nebūtu vai būtu nauda, bet tāpēc, ka mēs esam jau ar šo likumu kļuvuši komiski faktiski starp visām Eiropas Savienības valstīm. Un uz trešo lasījumu, protams, es iesniegšu frakcijas vārdā arī pārējos priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad jūs aicināt balsot pret komisijas slēdzienu? Jo komisija iepriekšējo noraidījusi. Debatēs vairāk pieteikušo nav. Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti balsojumu uztur. Tātad vispirms balsojam frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — 50 lati, pēc tam komisijas priekšlikummu — 20 lati. Lūdzu zvanu!

 

I.Bišers. Es tikai gribētu varbūt pateikt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu — komisijas vārdā!

 

I.Bišers. Komisijas vārdā pateikt, ka šeit šī valsts nodeva attiecas ne tikai uz tautības maiņu, bet arī uz vārda, uzvārda maiņu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu ņemama valsts nodeva 50 latu apmērā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 31, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad lūdzu balsot par komisijas 2.panta redakciju. Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu ņemama valsts nodeva 20 latu apmērā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 17, atturas — 11. Priekšlikums pieņemts.

 

I.Bišers. Tādā gadījumā es atkārtoti lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 10, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

I.Bišers. Komisija lūdz iesniegt priekšlikumus līdz 3.maijam.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav, iebildumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”. Romāns Apsītis — Juridiskās komisijas vārdā, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

R.Apsītis (LC). Godātā Saeima! Izskatām divus dokumentus. Pirmais dokuments — nr.130, otrais — nr.650.

Sēdes vadītāja. Apsīša kungs, es atvainojos, man Juridiskais birojs pašlaik labo, ka mēs izskatām pirmā lasījumā.

 

R.Apsītis. Jā, šeit ir ieviesusies tehniska kļūda un ir pirmais lasījums, nevis otrais. 130.dokumentā seši Saeimas deputāti liek priekšā izdarīt divus grozījumus likumā “Par 1925.gada 1.aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu”. Pirmajā grozījumā ir norādīts, ka ekonomikas ministra vietā būtu nepieciešams rūpniecības un tirdzniecības ministrs. Un otrajā grozījumā minētie autori, seši deputāti, uzskata, ka viena Ministru prezidenta biedra vietā varētu būt arī vairāki Ministru prezidenta biedri. (No zāles deputāts A.Saulītis: “Tad lai visi ministri ir biedri!”) Šos divus grozījumus, tātad šo dokumentu, šo likumprojektu, ir izskatījusi Saeimas Juridiskā komisija un devusi savu atzinumu. Un tāpat arī savu atzinumu ir devusi Finansu ministrija, un abi šie atzinumi ir negatīvi, jo abos atzinumos ir vienlīdz akcentēta doma par to, ka šis likumprojekts ir pretrunā ar Satversmes 66.panta otro daļu. Konkrēti, ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā ir jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Līdz ar to Saeimas Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojekts nav atbalstāms, un aicina Saeimu šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Es atgādināšu Kārtības ruļļa 86.panta otro daļu: “Saeimas sēdē izskatāmi arī tie likumprojekti, kurus atbildīgā komisija noraidījusi, ja: 1) likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets; 2) likumprojekts iesniegts Satversmes 78.panta kārtībā; 3) izskatīšanu pieprasa likumprojekta iesniedzējs.” Ministru kabinets nav iesniedzis, Satversmes panta kārtībā nav iesniegts, likumprojekta iesniedzējs neprasa izskatīt. Līdz ar to likumprojekts nav izskatāms, ja komisija noraidījusi.

 

R.Apsītis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz pārtraukumam ir četras minūtes, vai mēs sākam izskatīt likumprojektu “Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem”? Tātad pārtraukums līdz pulksten 15.30. Pulksten 15.00 sākas Saeimas Prezidija sēde.

 

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieņemiet savas vietas! Turpinām izskatīt darba kārtību. Likumprojekts “Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem”. Ilmārs Bišers — Juridiskās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Viens no pirmajiem likumprojektiem, kas tika iesniegts 6.Saeimai, bija piecu deputātu — Dobeļa, Kalviņa, Kiršteina, Krastiņa un Tabūna — iesniegtais likumprojekts “Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem”. Neapšaubāmi šāds likumprojekts bija nepieciešams, jo līdz tam mums vēl darbojās padomju laikā pieņemtie likumdošanas akti. Taču pēc šā likumprojekta iesniegšanas Juridiskajā komisijā un izskatīšanas šajā komisijā, komisija nāca pie secinājuma, ka šis likumprojekts tomēr pilnībā neapmierina tās vajadzības, kādām jāatbilst likumdošanas aktam par šādu svarīgu jautājumu. Pirmkārt, likums nebija praktiski sasaistīts ar starptautisko tiesību normām, tas bija pārāk īss un tajā nebija atrisināta rinda jautājumu. Sakarā ar to Juridiskā komisija savā sēdē nolēma neatbalstīt šo minēto likumprojektu un izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Šāds likumprojekts arī tika izstrādāts un akceptēts Juridiskās komisijas sēdē, kura to iesniedza kā alternatīvo likumprojektu. Pirmkārt, nedaudz tika izmainīts šī likuma nosaukums, tas kļuva īsāks un tagad saucas likumprojekts “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Šī likuma izstrādāšanā tika apkopoti starptautiskie akti gan pasaules, gan Eiropas mērogā, kas skar pulcēšanās un vārda brīvības jautājumus. Tika izmantots 1923. gada Latvijas Republikas Sapulču likums, arī tā pieredze, ko deva mums šo padomju laikā pieņemto likumu piemērošana, un tika izmantoti Vācijā un Lietuvā spēkā esošie likumi. Visa tā rezultātā tika izveidots jauns variants, kurš vairākkārt tika apspriests komisijas sēdēs. Pie tam, lai arī mūsu komisijā ir tāds speciālists šajos jautājumos kā cienījamais deputāts Lujāns, tomēr mēs pieaicinājām arī citus speciālistus, kas ir nodarbojušies ar šiem jautājumiem. Un līdz ar to mēs komisijā izstrādājām šo variantu. Es pilnībā ticu, ka tas vēl nav pilnīgs, ka to varētu uzlabot, papildināt, precizēt atsevišķas vietas, tomēr uzskatu, ka tas varētu kalpot pirmajam lasījumam kā konceptuāls likumprojekts. Tāpēc lūdzu Saeimu atbalstīt šo minēto projektu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūdzu jūs atbalstīt mūsu — LNNK un Zaļās partijas — iesniegto likumprojektu. Jā, protams, kā daudzi, varbūt vairums likumprojektu, viņš nav pilnīgs, bet tā jau ir bieži un tāpēc jau ir trīs lasījumi, lai attiecīgi iesniegtu priekšlikumus un uzlabotu šo likumprojektu. Jāteic, un Bišera kungs jau atzina, ka arī viņu alternatīvais likumprojekts saturot virkni trūkumu laikam, bet es runāšu par to vēlāk. Tas neatbilst starptautiskajām normām. Un te, piemēram, atzinumos vai argumentos, kāpēc noraidīts mūsu iesniegtais likumprojekts, ir šāds teikums. Piemēram, likumprojektā nav noteiktas tiesības organizēt mierīgas sapulces, gājienus un piketus un piedalīties tajos. Vai tad jāparedz nemierīgas un kaut kādas nekārtības jau šajās sapulcēs, piketos un tā tālāk? Pamatojumu 4.punktā, piemēram, teikts, ka likumprojektā netiekot lietoti latviski termini “sapulce” un “gājiens”, bet svešvārdi “mītiņš”, “ielu gājiens” un “demonstrācija”. Nu, to taču ļoti elementāri var izdarīt arī attiecīgajos lasījumos. Un galu galā likumprojekts jau nav instrukcija, un arī man šķiet, ka juristi piekritīs, ka tur nav burtiski viss jāuzraksta no “a” līdz “z”, katrs sīkums. Un par argumentu manis sacītajam es minēšu dokumentu, kas ir saņemts arī Juridiskajai komisijā, šķiet, jo tieši Juridiskai komisijai adresēts Brīvo arodbiedrību savienības atzinums vai vērtējums par šiem likumprojektiem. Un tur noslēguma teikumā ir rakstīts tā: “Uzskatām, ka LNNK un Zaļās partijas frakcijas iesniegtais likumprojekts par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem ir pieņemamāks un vairāk atbilst arodbiedrību interesēm.” Un tas pamatots ar daudziem pierādījumiem. Piemēram, arodbiedrības, kuru darbs pamatā notiek atklātu sapulču veidā, nekādā gadījumā nevar piekrist, ka par katru sapulci jāiesniedz rakstveida pieteikums pašvaldībai un tās noturēšanai jāsaņem pašvaldības rakstveida izziņa, saskaņojums. Tas ir 15.pantā alternatīvajā likumprojektā. Tā būtībā ir tā pati rakstveida atļauja, tikai citos vārdos izteikta un maskēta citā formā. Tāpat uzskatām, rakstīts šajā dokumentā, ka piketu sarīkošanai saglabājama līdzšinējā kārtība, tas ir, bez īpaša pieteikuma pašvaldībai un bez rakstveida izziņas, saskaņojuma, atļaujas. Tas ir tas, kas mūsu likumprojektā paredzēts. Un vēl virkne daudz dažādu iebildumu. Tātad es jau nolasīju, ka tiek atbalstīts LNNK un Zaļās partijas iesniegtais likumprojekts. Es domāju, ka to varētu pieņemt par pamatu un attiecīgos priekšlikumus iesniegt turpmākajos lasījumos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Paldies par komplementiem no Bišera kunga puses, bet šajā gadījumā es gribētu tomēr patiešām drīzāk atbalstīt Juridiskās komisijas projektu. Protams, tajā arī, teiksim, daudz kas būtu labojams, arī saskaņojams ar starptautiskajiem likumiem un arodbiedrību likumiem, jo, diemžēl teiksim, šajā gadījumā kolēģu — LNNK un “zaļo” frakcijas — projekts ir tāds tīri policejisks. Un to var saprast, kuram ir problēmas, tam arī sāp. Bet tādēļ tomēr es piedāvātu Juridiskās komisijas projektu. Protams, es ceru, ka tur notiks būtiski labojumi, jo es esmu arī konsultējies ar arodbiedrībām un tā atsauksme, ko cienījamais Tabūna kungs tur lasīja, tas bija pēc tam, kad es biju iesniedzis šo projektu brīvajās arodbiedrībās. Man viņa arī ir rokā, tādēļ, teiksim, es uzskatu, ka drīzāk būtu jāpiestrādā pie Juridiskās komisijas projekta. Protams, šeit arī 3.pantā ir tādas ļoti oriģinālas domas ieliktas. Diemžēl, teiksim, tas ir 7.punkts, ka iesniedzējam būs jānes izziņas, iespējams, vai būs jāpierāda, ka viņš nav garīgi slims cilvēks. Tā būs ļoti interesanta jauna motivācija un ideja. Tāpat 5.punkts ir oriģināls. Ja kādreiz tu esi sodīts par administratīvās kārtības pārkāpumiem, par sapulcēm un ielu gājieniem, tad attiecīgi tu vairs nekad savā mūžā nevarēsi būt, teiksim, piketu pieteicējs, organizators.

Tāpat te vēl ir citas daudzas oriģinālas domas, bet es personīgi uzskatu tomēr, ka būtu jāatbalsta Juridiskās komisijas projekts. Pie reizes arī LNNK ir tādas tuvas domas par to, ka nedrīkstēs nēsāt Latvijas Republikas vai citu valstu oficiālo iestāžu formas tērpus vai to sastāvdaļas, tas ir iekļauts. Arī ir iekļauts tas, ka nedrīkstēs izmantot PSRS, Latvijas PSR vai fašistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un citu oficiālo simboliku. Protams, tas arī izraisīs kārtējo diskusiju, jo es domāju, kā tas būs, municipālā policija, teiksim, 8.maijā ķers visus veterānus, kuriem būs PSRS simbolika, tas ir, ordeņi un medaļas pie krūtīm. Jeb tas netiks veikts? Tas, protams, varētu tikt atstāts municipālās policijas darboņu rokās, bet šajā gadījumā vismaz uz otro lasījumu tas viss ir iekļauts, visi dvēselei tuvie jautājumi ir iekļauti, tā ka pēc būtības varētu atbalstīt Juridisko komisiju un tālāk būs vēl liels darbs priekšā.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es tomēr labprāt aicinātu jūs savā laikā ieskatīties tajā izdrukā, kur gandrīz puse no Saeimas deputātiem nobalsoja vispār pret šā projekta virzīšanu uz komisijām, visi labi saprazdami, ka ir vajadzīgs šāds projekts. Bet, tā kā te bija tie bloki un tā pārošanās, tad svarīgāk toreiz bija pārkāpt jebkurus politiskos principus, atzīt LPSR likumus, bija šeit tāds vienots viedoklis, un par katru cenu neļaut iet uz priekšu tam nekam, kas nāk no Nacionālā bloka. Nu ir nākuši pie prāta, un, paldies Dievam, labāk vēlāk nekā nekad! Tā ka šad un tad vajag atcerēties savus sliktos darbus arī!

Tālāk. Protams, šodien, tad, kad galvenais ir panākts un esam vienojušies par to, ka šāds likums ir noteikti vajadzīgs, es ceru, ka tālākā diskusija būs ļoti konstruktīva un mierīgā garā apspriedīsim visus tos punktus. Tas, protams, būs otrajā lasījumā. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā — vai tiks pieņemts viens vai otrs variants — šo jautājumu mēs turpināsim izskatīt konstruktīvi. Un tas ir tas galvenais, par ko es personīgi esmu ļoti priecīgs. Gribu tikai atgādināt, ka par mums naidīgu iekārtu simbolikas plivināšanu pirms šā likuma pieņemšanas vispār nav iespējams saukt pie atbildības. Jo neparedz likums nekādu sodīšanu par šādu simbolikas plivināšanu. Te nav runa par tiem ordeņiem. Lai nu karina katrs, ko grib, jo vairāk ordeņu, jo viņš smieklīgāks izskatās. Es ceru, ka Latvijas Republika neaizrausies ar šo idiotisko ordeņu karināšanas tradīciju. Katrā ziņā tā ir katra personīga darīšana, bet, kad sāk plivināt šitos sarkanos karogus ar sirpi un āmuru, nu tad, atvainojiet, tas ir ļoti daudziem Latvijas patriotiem publisks apvainojums. Tādas lietas ir jāaizliedz vismaz Latvijas teritorijā.

Tagad, protams, balsojums izšķirs, kurš projekts ies tālāk, bet es tiešām neredzu lielas atšķirības starp viņiem. Viens ir juridiski korektāks, otrā ir vairākas tādas normas, kuras tomēr būtu jāievēro, un es, protams, aicinu balsot par mūsu variantu tāpēc, ka pats esmu viens no viņa autoriem, tas būtu normāli.

Taču tajā pašā laikā, izmantošu šo laiku un vēl nedaudz pieskaršos dažiem punktiem, kuriem vajadzētu pievērst uzmanību gadījumā, ja pieņem Juridiskās komisijas variantu. Jūs jau dzirdējāt par šo nepieciešamo rakstveida izziņu, kas it kā pašvaldībai būtu jādod kā piekrišana, kas ir 15.pantā un kas tiešām nav īpaši vajadzīga. Tā ir lieka birokrātija pēc manām domām. Čpašs, protams, jautājums ir par piketiem. Tā kā man arī ir neliela pieredze šajā darbībā dažu gadu garumā, es atceros, ka astoņdesmito gadu vidū, otrajā pusē mēs bez savas jēgas rīkojām šos piketus, mums bija dažādi interesanti starpgadījumi ar toreizējo miliciju un it īpaši ar Viktoru Bugaju, kurš joprojām, pateicoties mūsu iekšlietu ministra lielajai mīlestībai pret viņu, ir Latvijas galvaspilsētas — Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieks, būdams nepilsonis un ne sevišķi labi prazdams latviešu valodu.

Toreiz viņš tā diezgan krietni strādāja, lai mums būtu grūtības šo piketu organizēšanā, bet jebkurā gadījumā ne ar kādu speciālu atļauju noformēšanu mēs toreiz nenodarbojāmies.

Ir, protams, viena lieta, par kuru vajadzētu padomāt, bet man ir grūti šajā brīdī rast atbildi precīzam rakstiskam formulējumam. Un tas ir, redziet, — kas šodien vairāk piketē bieži vien. Bieži vien piketē mums ne sevišķi draudzīgās Latvijas komunistu savienības un līdzīgu organizāciju pārstāvji, un par šiem piketiem regulāri viņus informē īpaši prese krievu valodā. Un tas ir tur ierakstīts, ka mēs jūs visus aicinām uz piketu uz turieni un turieni. Tagad, ja tas absolūti netiek iepriekš nekādā veidā saskaņots, tad tur var salasīties viens labs tūkstotis cilvēku, un ļoti nevainīgi visi ir atnākuši uz piketu. Lūk, kā šo lietu novērst, par to, es domāju, vajadzētu tekstā padomāt, kur beidzas jeb sākas cilvēktiesību ierobežošana un kur tomēr parādās absolūta patvaļa. Viena cilvēka tiesības ir piketēt, bet otra cilvēka tiesības ir iet pa pilsētu tā, lai citi viņam neuzbāztos un viņu netraucētu. Tātad šis ir tas jautājums, kas tiešām ir. Es tomēr esmu pret to, ka jebkurš pikets ir jāpiesaka. Tas vismaz man nav pieņemams.

Tālāk mēs varētu vēl parunāt te par dažiem punktiem, par kuriem būtu vēlams vismaz izteikt dažas piezīmes. Tātad paņemot 6.pantu, — par slēgtajām sapulcēm, ka tās var rīkot tādās telpās, kas nav sabiedriskā lietošanā. Nu, ziniet, vai nu tīri tā būs? Ir jau dažādas sabiedriskas organizācijas, kurām arī ir savas telpas, un liegt tur rīkot šādas sapulces, es nezinu, vai tas būtu pieņemami. Tas arī ir jautājums, par kuru vajadzētu padomāt.

Tālāk vēl ir viens punkts — 7.punkts. Ziniet, tas, cienījamie Juridiskās komisijas pārstāvji, nu, tāds panaivs tas punktiņš jums ir sanācis. Pulcēšanās vietas un gājienu maršruts ir jāizraugās tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu transporta kustību. Ko tas nozīmē — pēc iespējas mazāk? Kurš tad to iespēju noteiks un kurš pateiks, vai tur drīkst braukt trolejbuss, autobuss, vai tur drīkst lidot lidmašīna. Tas ir diezgan tā... Man liekas, ka pat vispār viņš nav vajadzīgs. Es personīgi piedāvātu šādu punktu vienkārši izņemt ārā. Tas ir vienkārši nevajadzīgs.

Tālāk bija laikam par vēl vienu punktu. Lai arī atskaitē pēc mūsu pagājušās sesijas tika rakstīts, ka es cenšoties katrā uzstāšanās laikā izmantot visas piecpadsmit minūtes, es tomēr šajā sesijā ne reizes vēl to neesmu darījis un nebaidīšu jūs, es nedarīšu to arī šodien.

Tātad 19.pants. Paņemsim 19.pantu, un tur atkal diezgan amizants teksts ir. Paņemiet, lūdzu, un apskatieties! “Atklātās sapulcēs, gājienos un piketos drīkst būt klāt pašvaldības pārstāvji, kā arī policijas darbinieki.” Tātad, cienījamie Saeimas deputāti un valdības pārstāvji, nebāziet savu degunu atklātās sapulcēs, gājienos un piketos, jo likums jums to neatļauj. Man liekas, ka par to arī vajadzētu padomāt, jo šīs lietas, nu, tas nu atkal vai nu vienādi vai otrādi, bet šis formulējums nu nav sevišķi juridiski precīzs. Protams, neviens no mums te nav nekāds lielmeistars, un es vispār aicinu kolēģus katrā ziņā atbalstīt visus tos, kas izrāda iniciatīvu, un īpaši nevērsties pret kādu. Taču runāt par šādām problēmām vajadzētu.

Kas attiecas uz pašvaldības policijas spēju iejaukties un rīkoties likumīgi, redziet, mēs jau esam šos policistus nostādījuši diezgan tādā neglītā stāvoklī, jo faktiski nav nekādu nopietnu likumu normu, kuru ietvaros viņi varētu aktīvi šodien darboties. Un tad ir jāizrāda iniciatīva, kāda nu viņa sanāk, kāds ir raksturs tam policistam un kāds ir raksturs tam piketētājam. Un ar ko tas viss beidzas un kā kurā vietā. Tātad jo viņiem būs precīzāka instrukcija, jo viņiem būs precīzāks likums, jo būs mierīgāka visa tā lieta.

Katrā ziņā vienu es varu pateikt. Kopš pašvaldības policijā strādā puiši ar sarkanām beretēm, šie piketētāji, tie īpatnējie piketētāji skaitliski stingri ir samazinājušies, un pat pēdējā reizē, tā sacīt, 22. aprīlī, kas pēc Hitlera dzimšanas dienas ir otra ievērojamākā diena aprīļa mēnesī, arī šis pulciņš stingri saruka, kad ieraudzīja sarkanās beretes, un uz Vērmanes dārzu aizgāja trīsreiz mazāk, nekā viņiem bija ieplānots. Tātad katrā ziņā ietekmēt šos procesus vajag, likumā viņiem savai vietai ir jābūt.

Un nobeigumā es pateikšu, ka nevajadzētu aizmirst, ka mums nav arī nopietnu likuma normu par pretvalstisku darbību Latvijā. Ja mēs paskatāmies Kriminālkodeksā, tad tur ir tikai vardarbīga iekārtas gāšana. Vardarbīga. Un, ja to dara ar citiem paņēmieniem, tad valstij gar to nav nekādas daļas. Bet tas ir cits jautājums, protams, un tur būs arī cits likumprojekts. Tā ka, lūdzu, cienījamie kolēģi, balsojiet par kuru nu jūs tur katrs gribat, bet es uzskatu, ka uzvarējuši mēs esam visi, jo šo lietu mēs esam sākuši sakārtot. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. (Zālē troksnis.)

 

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es varētu atbalstīt tikai vienu likumprojektu — Juridiskās komisijas izstrādāto. Mums, protams, ir dziļa saistība šāda likumprojektā izstrādāšanā ar iepriekšējo cienījamo runātāju. Abi esam bijuši Rīgas Domes drošības un kārtības komisijas locekļi. Taisnība, iepriekšējais bija mans šefs, šo komiteju vadīja. Rīgas Domei šo notikumu bija pietiekoši daudz. Gadījās tā, ka sakarā ar nesakārtoto likumdošanu un Domes lēmumu trūkumu Domes komisijas šefam dažreiz pat tīri personīgi vajadzēja iespaidot kādu piketētāju vai demonstrētāju, kamēr brašie municipālie policisti nespēja ierasties laikā notikumu vietā, kavējās. Cieta pat politiskie darbinieki, ko visvairāk laikam atceras mūsu cienījamie ārpusfrakciju deputāti vai sociālisti. Bet ne par to ir runa.

Mani samulsināja šis makiavellisms, kas skanēja šajā runā. Projekti ir apmēram vienādi, sīka starpība, jūs taču balsosit apmēram viens par vienu, otrs par otru, nu viss ir ļoti līdzīgs. Ar milzīgu atšķirību. Ja Juridiskā komisija iet moderno Eiropas ceļu un vairāk atļauj nekā aizliedz, tad šo dažu autoru domas ir tikai aizliegt un varbūt arī kaut ko atļaut. Lūk, šeit ir dažāda nostāja pret demokrātiju. Man tiešām arī izraisa dažus iebildumus Juridiskās komisijas projekts, tas, ka piketiem arī jāsaņem pašvaldības saskaņojums. Nu, šeit nu arī mazlietiņ acīmredzot Juridiskā komisija iespaidojusies no antidemokrātiskām normām. Bet, lai netērētu jūsu uzmanību, atliek tikai secināt vienu — neveiksmīgu likumprojektu nevajag salīdzināt ar nopietnas komisijas darbu. Un tāpēc es aicinu balsot tikai par Juridiskās komisijas likumprojektu un atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā!

 

I.Bišers. Tā, cienījamie deputāti! Šeit izskanēja piezīmes par dažām likumprojekta normām. Es jau pašā sākumā teicu, ka par viņām vēl mums būs jāpadebatē gan otrajā, gan trešajā lasījumā, un tāpēc es negribētu pieskarties tām piezīmēm, kas šeit tika izteiktas par dažām normām. Tāpat es negribu runāt par Brīvo arodbiedrību savienības iesniegtajiem priekšlikumiem, jo tie ir parādījušies tikai tagad, nupat, dažas dienas atpakaļ, tad, kad šis projekts jau sen bija nodots Saeimas plenārsēdei. Un arī tos acīmredzot Juridiskā komisija rūpīgi izskatīs.

Es gribu runāt tikai par to, ka lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas likumprojektu, jo, kad mēs sākām darbu, mums bija divi projekti, faktiski divi projekti. Tas bija šo piecu deputātu iesniegtais projekts un arī toreiz Sociālistiskās partijas, kad tā vēl bija laikam drusciņ vienotāka, iesniegtie priekšlikumi. Un mums izdevās šajā apvienotajā projektā praktiski iekļaut gandrīz visus tos priekšlikumus, kas bija gan vienā, gan otrā, tos savstarpēji saskaņojot un, es domāju, arī ievērojami papildinot ar citu valstu pieredzi un Eiropas Savienības normām. Tāpēc es lūgtu balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu. Vēl es gribētu pateikt vienu piezīmīti pie Dobeļa kunga runas, kurš nezin kāpēc atgādināja balsojumu par viņa likumprojektu šajā mūsu pirmajā sēdē, kad tas tika izvirzīts. Es domāju, ka lielākā daļa nobalsoja ne tāpēc, ka to bija Dobeļa kungs iesniedzis vai citas personas iesniegušas, bet nobalsoja tāpēc, ka šis projekts likās nepilnīgs un pārāk īss, un pārāk neizstrādāts. Un es arī beigās uzzināju, kāpēc viņš ir tik īss, un nav tik izstrādāts, jo es domāju, ka šie deputāti varēja izstrādāt arī labāku. Dobeļa kungs pats man atzinās, ka šis likumprojekts ir lielā steigā sastādīts tikai tāpēc, lai izjauktu Nacionālā izlīguma bloku... (Troksnis zālē.) Un līdz ar to viņiem nebija laika to pienācīgi nostrādāt.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, lūdzu ievērojiet tomēr klusumu zālē, lai dzirdētu runātāju!

 

I.Bišers. Nu, es domāju, tā taču visa ir pagātne, un tāpēc es nebūtu šo jautājumu cēlis, ja pats Dobeļa kungs nesāktu viņu atgādināt.

Tāpēc es lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā par Juridiskās komisijas ieteikto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Ja iesniegti vairāki likumprojekti, tad tie balsojami iesniegšanas kārtībā. (No zāles: “Nobalsosim!”) Līdz ar to pirmais ir likumprojekts “Par mītiņiem, ielu gājieniem, demonstrācijām un piketiem”, ko iesnieguši deputāti Dobelis, Kalviņš, Kiršteins, Krastiņš un Tabūns. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 25, atturas — 20. Nav pieņemts.

Otrs — likumprojekts “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 7, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

I.Bišers. Līdz 10. maijam lūdzu priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. 10. maijs — priekšlikumi otrajam lasījumam. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā par zinātnisko darbību”. Juris Zaķis — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

J.Zaķis (DPS). Cienītā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Tas ir otrā lasījuma dokuments, Saeimas sēdē otrajā lasījumā izskatāmais dokuments nr.658 ar tabulu blakus. Cik es saprotu, tad mēs varam tagad iet pa punktiem, ja?

Sēdes vadītāja. Pa pantiem.

 

J.Zaķis. Jā, pa pantiem, es atvainojos. Tā. Tabulā pirmais... Tur, kur pirmā aile ir tukša, ir spēkā esošā redakcija, kas Saeimā pirmajā lasījumā tika pieņemta, likumprojekta redakcija tāda, kāda tur ir rakstīta. Priekšlikums otrajam lasījumam ir vienkārši mazliet precizēts formulējums ar atsauci, par kuru likumu iet runa. To ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izdarījusi ar atsauci — “Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs”, numurs, visi datumi un tamlīdzīgi. Un ierosinu atbalstīt šo redakciju. Tātad pēdējā ailītē atbildīgās komisijas sagatavotā otrā lasījuma redakcija ir tieši precīzs šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Paldies! Tālāk. 2. pants. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina izteikt to šādā redakcijā. Tātad zinātniskās darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, Augstskolu likums un citi ar zinātni un studijām saistītie likumi un Ministru kabineta noteikumi. Nu, šis papildinājums ir ielikts galvenokārt tāpēc, ka te ir parādījušies jauni likumi, kas toreiz, tajā laikā, kad pieņēma spēkā esošo redakciju, vienkārši nebija, piemēram, Augstskolu likums. Tātad komisija atbalsta šo redakciju, un šeit pēdējā ailītē ir šī jaunā redakcija tieši tā arī pārrakstīta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Paldies! Tālāk 10. pants. Esošajā redakcijā izmaiņa ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, mūsu komisijas ierosināta — aizstāt 10. panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Republikas Ministru padome” ar vārdiem “Ministru kabinets”. Ierosinājums ir atbalstīt to, un tāda redakcija arī ir ierakstīta pēdējā ailē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Tālāk 12. pants. Šeit arī ideja ir “Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināto nolikumu” aizstāt ar vārdiem “Ministru kabineta noteikumi”, un pēdējā ailītē ir šī redakcija kā jau atbildīgās komisijas atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Paldies! 13. pants. Arī šeit galvenā ideja ir “Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināto nolikumu”... šos vārdus aizstāt ar vārdiem “Ministru kabineta noteikumi”. Un šis atbildīgās komisijas priekšlikums ir pēdējā ailītē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Tālāk 15. pants. Atkal “ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumiem...” šos vārdus aizstāt ar vārdiem “Ministru kabineta izveidotās institūcijas”. Komisija atbalsta šīs izmaiņas.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Paldies! 16. pantā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: “Saeima piedalās zinātniskās darbības nodrošināšanā, atvēlot šiem mērķiem noteiktu daļu valsts budžeta līdzekļu, nosakot par to izlietojumu atbildīgo institūciju, izlietojuma kārtību un kontroli.” Tas ir pilnīgs analogs iepriekšējai, jau spēkā esošajai likuma redakcijai, kur tas viss tika deleģēts Augstākajai padomei.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Paldies! Tālāk turpat priekšlikums ir aizstāt otrajā daļā vārdus “Latvijas Republikas Ministru padome” ar vārdiem “Ministru kabinets”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Tālāk 17. pants. Komisija ierosina aizstāt 17. pantā vārdus “Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināts nolikums” ar vārdiem “Ministru kabineta noteikumi”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Paldies! 18. pants. Komisija iesaka papildināt 18. pantu ar 9. punktu šādā redakcijā: zinātniskās pētniecības ētikas kritēriju un diskusiju principu izstrādāšana.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Paldies! 19. pants. Komisija iesaka 19. pantu šādā redakcijā... Nu, var nolikt blakus iepriekšējo un izpētīt, es ātri izlasīšu... 19. pants. Latvijas zinātniskās padomes sastāvs. Latvijas zinātniskajā padomē tiek deleģēti pārstāvji no: Latvijas Republikas Ministru kabineta — 1, Latvijas Zinātņu akadēmijas — 2, Latvijas Zinātnieku savienības — 1, Latvijas Lauksaimniecības meža zinātņu akadēmijas — 1, Augstskolu rektoru padomes — 1, zinātņu nozaru ekspertu komisijām — pa vienam no katras komisijas. Latvijas zinātniskā padome no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Savā kompetencē ietilpstošos jautājumus tā izlemj ar vienkāršu balsu vairākumu, taču balsošanā jāpiedalās ne mazāk kā divām trešdaļām no padomes sastāva. “Varu pievērst uzmanību, ka tātad šeit izmaiņas skar to, ka nav pieminēta vairs Latvijas Republikas Ministru padome... es atvainojos, Ministru kabinets ir, bet nav tā, kā tur bija... tā Augstākā padome, un bez tam šeit ir rakstīti vārdi iekšā,”tiek deleģēti”... Jo, ja jau ir noteikts, no kurienes cik jābūt, tad tā vairs nav vēlēšana. Komisija iesaka atbalstīt šādu jaunu redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Paldies! 21. pants. Šeit ir deputāta Priedkalna priekšlikums ienācis — papildināt 21. panta trešo daļu ar tādu tekstu, kā ir rakstīts tabulā. Es varbūt to nenolasīšu, tas ir redzams. Komisijas priekšlikums — atbalstīt precizētā redakcijā, un pēdējā ailītē... ja ir vajadzība, es viņu varu nolasīt...

Sēdes vadītāja. Nevajag, deputātiem teksts ir priekšā, viņi visi var ar to iepazīties, un es domāju, ka ir jau iepazinušies pirms sēdes.

 

J.Zaķis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret precizēto redakciju nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Tālāk nākošais. 7. lappusē, kā redzat, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina aizstāt 21. panta piektajā daļā vārdus “Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināts nolikums” ar vārdiem “Ministru kabineta noteikumi”. Pilnīga analoģija ar iepriekš teikto.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Tālāk ir Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera ieteikums aizstāt 23. panta pirmajā teikumā vārdus... Es varbūt atļaušos to nelasīt visu.... Komisijas priekšlikums — atbalstīt daļēji un rezultātā kopā ar pašas komisijas ieteikumu izteikt 23. pantu šādā redakcijā. Izveidojas tas, kas ir minēts pēdējā ailītē... Izteikt 23. pantu šādā redakcijā: 23. pants... Un tā, kā šeit ir tekstā. Vienīgais, kas varētu radīt varbūt kaut kādu mazliet, nu, izbrīnu vai problēmu, ir pēdējā teikumā minētais, ka ar Ministru kabineta lēmumu var tikt deleģētas Latvijas Zinātņu akadēmijai īpašas funkcijas vai pilnvaras zinātnes jomā. Čpašo funkciju uzskaitījums... Vienu daļu Zinātņu akadēmija ir jau pati devusi, bet tas ir tas, kas ir hartā ierakstīts, kura vēl tiks apstiprināta šeit, Saeimā, un kurā varēs uzskaitīt šās īpašās funkcijas. Un tālāk tas attiecas uz likumiem, kuros Zinātņu akadēmija tiek pieminēta. Lai tie visi te nebūtu jāatkārto, tad tie vienkārši tiek pieminēti ar vārdiem “īpašas funkcijas”, bet tas vienmēr tiks īpaši atšifrēts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret 23. panta jauno redakciju nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Paldies! 25. pants. Nu es atkal lasīšu komisijas atbalstīto variantu. Tātad pēdējā ailē 25. panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas Republikas Ministru padome” aizstāt ar vārdiem “Ministru kabinets”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Un tālāk nāk vispār papildinājums, kura iepriekš nebija. Izglītības, zinātnes un kultūras komisija pati ieteikusi, un tātad pēdējā ailē pārnests ir — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā: “Līdz attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izdošanai piemērojami spēkā esošie Augstākās padomes un tās Prezidija lēmumi, Ministru padomes lēmumi un Ministru kabineta apstiprinātie nolikumi.” Tātad pārejas noteikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

J.Zaķis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā par zinātnisko darbību” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam!

 

J.Zaķis. Priekšlikumi trešajam lasījumam... Tā kā šodien jau tas ir tradicionāli, tad tas ir 3. maijs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem citu priekšlikumu nav? Iebildumu nav?

 

J.Zaķis. Paldies!

 

Sēdes vadītāja. Darba kārtības VI sadaļa. Pastāvīgais priekšlikums. Lēmuma projekts “Par visu valsts ārējā aizņēmuma līgumu (arī valsts garantēto aizņēmumu līgumu) apstiprināšanu ar Saeimas pieņemtu likumu”. Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Prezidij! Godātie deputāti! Šī lēmuma projekta būtība ir noteikt, ka visi līgumi par valsts ārējiem aizņēmumiem, kā arī par aizņēmumiem, kurus garantē valsts , ir apstiprināmi ar Saeimas pieņemtu likumu. Motivācija šādam lēmuma tāda, ka valsts ņemtie kredīti, kā arī kredīti, par kuriem tiek sniegtas valsts garantijas, nav tikai valdības iekšēja lieta, jo neatkarīgi no tā, kā šie kredīti tiks apsaimniekoti, to atmaksa būs jāveic no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Mūsu valsts jau šobrīd ir milzīgos parādos. Un daudzi līdz šim jau voluntārā ceļā un vienkāršotā kārtībā ņemtie kredīti ir izsaimniekoti un nokļuvuši dažādu veiklu darboņu personiskajās kabatās. Šajā brīdī jautājums, ko mēs lemjam, nav par to, lai līdzšinējos izsaimniekotājus sauktu pie atbildības. Tas būs atsevišķi risināms jautājums, un tas būtu lielā mērā arī valdības uzdevums. Bet jautājums ir par to, lai šo tautai traģisko praksi ierobežotu nākotnē. Un tātad, kā jau teicu, lēmuma būtība ir noteikt, ka šie valsts ņemtie vai garantētie kredīti ir apstiprināmi Saeimā. Es arī ceru, ka Urbanoviča kungs kā idejas autors vēl dos plašāku skaidrojumu. Es no savas puses gribu uzsvērt, ka šobrīd neviens neiebilst pret kredītu ņemšanu kā tādu. Mūsu aicinājums ir tikai noteikt, ka šādi līgumi turpmāk ir oficiāli apspriežami plašāk nekā tikai valdības elitārajās aprindās. Un tie ir oficiāli apstiprināmi Saeimā. Tātad par šādiem līgumiem ir informējama sabiedrība, tajā skaitā arī, ja mēs runājam par vienu konkrētu kredītlīgumu. Tas ir kredītlīgums ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku Daugavas HES kaskādes rekontrukcijai. Mēs zinām dažādo neviennozīmīgo informāciju presē un arī to, ka sākotnējo valdības lēmumu valdība ir pārskatījusi. Un mēs kā deputāti arī uzskatām, ka tas noteikti būtu izvērtējams plašāk, lai mazinātu šo kļūdas iespēju. Es aicinu deputātus pieņemt šo Saeimas lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jānis Urbanovičs, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!

 

J.Urbanovičs ( TSP). Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir gaužām vienkāršs, gaužām saprotams. Neviens nav jāpārliecina, katrs var izšķirties ar balsošanu un darīt to bez liekas mudināšanas. Un, manuprāt, visiem viss ir absolūti skaidrs. Man, kā mani nosauca — idejas autoram, lai gan ideja radusies kolektīvi, tomēr ir nācies dzirdēt pretargumentus. Es mēģināšu tos atspēkot.

Pirmais. Proti, budžeta likuma sadaļā rakstīts, ka valdība var ņemt kredītus, atvēlētā limita... vienkāršosim to visu garo procedūru... limita ietvaros. Var ņemt. Taču kredītus, cienītie kungi un godātās dāmas, var ņemt dažādus. Var ņemt uz pieciem gadiem par 25 procentiem, var ņemt uz 25 gadiem par vienu procentu. Un es uzskatu, un tie pārējie parakstītāji uzskata, ka Saeimai ne tikai ir tiesības, bet ir arī pienākums zināt, kādus kredītus valdība ņem vai arī gatavojas ņemt viņas pilnvaru laikā. Ne tikai “post factum”, kad skatīsim budžeta likuma izpildi, skatīsimies, kādi nu kredīti ir ņemti, kā nu ir gājis. Un teiksim, jā, šoreiz atkal ir gājis ne tā, kā gribējās, bet, nu, kā parasti. Tad uz priekšu atkal strādāsim kārtīgi. Lai būtu šī iespēja arī iepazīties ar likumprojektiem ne tikai ministriem, kabineta locekļiem, bet arī vienkāršiem un parastiem, pat, es tādu kaitniecību iedomājos, opozīcijas deputātiem, iepazīties ar tiem briesmīgi sarežģītajiem, briesmīgi noslēpumainajiem RAB kredīta noteikumiem, papildnoteikumiem, par kuriem tad briesmīgi rakstīja vēstules premjers finansu ministram. Man ir ļoti interesanti, es esmu mēģinājis sarakstes ceļā iepazīties ar šiem noteikumiem un man tas nav izdevies. Es neesmu vienīgais.

Tālāk. Otrs pretarguments. Saeima ir tā vieta, kur tiek pieņemti likumi. Nē, mēs šodien pieņēmām vairākus lēmumus.

Tālāk. Varētu teikt, ka nu tad mēs par katru kredītu atsevišķi pieņemsim likumu. Tieši to mēs arī piedāvājam. Mēs piedāvājam šodien pieņemt lēmumu, būtībā vienoties šeit, Saeimā, par kārtību, kā tas notiks. Proti, ar šodienas lēmumu noteikt, ka visi līgumi, un tālāk kā tekstā, ir apstiprināmi ar atsevišķu likumu. Man nebija slinkums parakņāties arhīvā, un es esmu divus likumus jums nokopējis, mēs iesniedzām Prezidijā un katram laikam ir, kā tas bija Latvijas brīvvalsts laikā līdz 1940.gadam. Tā bija ļoti normāla, saprotama prakse.

Vēl ko es gribu teikt. Mēs, protams, varam mēģināt atrast kādus argumentus, kāpēc būtu labāk šo jautājumu norakt, par viņu nerunāt un tagad tā klusi nobalsot, ka tā labāk nebūs, tā nedarīsim, un viss būs kārtībā. Uzticēsimies valdībai. Droši vien, ka tā arī notiks. Bet atcerieties, ka es biju šeit, tribīnē, es jūs aicināju par to runāt, un jūs būsiet tie, kas būs nobalsojuši pret manu aicinājumu. Es arī to atcerēšos. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Nevajag draudēt!”)

Sēdes vadītāja. Māris Vītols ,LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

 

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātā Saeimas vadītāja! Godājamie kolēģi Saeimas deputāti! Es vēlos šeit nedaudz komentēt šo lēmuma projektu un izteikt vairākus apsvērumus, kas ir saistīti ar tā saturu.

Lēmums nosaka, ka visi līgumi par valsts ārējiem aizņēmumiem ir apstiprināmi ar Saeimas pieņemtu likumu. Un, lai arī Urbanoviča kungs sacīja, ka šis lēmuma projekts ir saskaņots ar Budžeta un finansu vadības likumu, es tam kā Budžeta komisijas loceklis nevaru nekādā gadījumā piekrist. Budžeta un finansu vadības likuma 35.pants jau nosaka aizņēmuma ierobežojumus. Un vienīgie ierobežojumi valdībai, izejot no šī spēkā esošā likuma, ir ikgadējā valsts budžeta likumā noteiktie aizņēmuma apjomi. Tātad griesti, cik daudz naudas valdība var viena budžeta gada laikā aizņemties. Cita veida ierobežojumi Budžeta un finansu vadības likumā valdību nesaista. Un Saeima kontrolē valdību caur ikgadējo valsts budžeta likumu, kurā tā nosaka neatmaksātā valsts parāda un valdības rīcības pieļaujamās robežas neparedzētu apstākļu izraisītu valdības saistību gadījumam.

Runājot par informāciju, esošais likums arī nosaka citu, proti, ka sabiedrībai aizņēmuma līguma nosacījumus dara zināmus finansu ministrs, tajā skaitā arī noteikumus attiecībā uz aizņēmumiem naudas vai kapitāla tirgū. Bez tam šis likums — un to likumprojekta autori nav ņēmuši vērā — paredz arī citas aizņēmuma formas, ne tikai aizņēmuma līgumus. Šis lēmuma projekts runā vienīgi un tikai par aizņēmuma līgumiem, par kredītlīgumiem. Bet Budžeta un finansu vadības likums valdībai ļauj aizņemties ārvalstīs naudu arī pēc citām aizņēmumu formām, tai skaitā izlaižot vērtspapīrus vai izmantojot citus aizņēmuma līdzekļus. Nav loģikas ierobežot valdību vienā aizņēmuma formā, neparedzot ierobežojumus pārējām formām. Tāpēc es ierosinu nodot šo lēmuma projektu Budžeta un finansu komisijai, lai tā saskaņo šo lēmuma projektu ar Budžeta un finansu vadības likumu un iesniedz to parastajā likumdošanas kārtībā, izdarot grozījumu Budžeta un finansu vadības likumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es arī nevaru piekrist tam, ka šajā lēmuma projektā būtu atrodami kādi ierobežojumi, kas pastiprinātu pašreizējo situāciju kredītpolitikas jomā valstī, kas būtu jauni. Es gan šajā lēmumā saskatu tikai vienu, tas ir, novilcināšanu un neefektīvas politikas veidošanas mēģinājumu, jo budžeta likums, kā jau šeit teica iepriekšējie runātāji, paredz aizņēmuma maksimālo apjomu. To nosaka ar budžetu. Un tas iet cauri Saeimai, un attiecīgi visiem deputātiem ir ko teikt par šiem cipariem.

Tālāk — ir valsts investīciju programma. Un valsts investīciju programma tāpat šajā budžeta likumā bija pielikumos uzrādīta, un varēja redzēt, tieši kādiem mērķiem valsts gatavojas šos kredītus ņemt. Un arī šīs diskusijas varēja notikt visā pilnībā, un šie kredīti varēja tikt izpētīti un izanalizēti. Bet ir jārēķinās arī ar to apstākli, ka valstī mēdz būt dažādi neparedzēti gadījumi, un ir bijušas jau šeit tādas neparedzētas likstas, kuru dēļ valdība ir spiesta reaģēt nekavējoties. Un tad, ja viņai ir šis attiecīgais limits, tad viņa arī uz šiem priekšlikumiem reaģēt var.

Es gribu norādīt, ka arī kredītlīgums parasti ir tikai viens no aizņēmuma dokumentiem. Es gribu šeit, piemēram, raksturot situāciju, kāda izveidojās, kad tika pieņemts valstī, piemēram, Liepājas vides projekts, kurš šobrīd ir jau realizācijas stadijā. Tad šajā projektā bija divu veidu aizņēmumi. Viens, ko aizņēmās valdība ar valsts garantijām. Otrs, ko aizņēmās pašvaldības. Trešais aizņēmums, kuru mēs nepārrunājam šeit, ir aizņēmums, kuru izdarīja pašvaldības uzņēmums. Un visi šie aizņēmumi veido vienu kopēju, veselu projektu. Un katram šim aizņēmumam ir savs atsevišķs līgums. Un viss tas kopā veido vienu projektu. Tātad vienam Liepājas vides projektam bija nepieciešams pavisam noslēgt sešus atšķirīgus līgumus. Sešus atšķirīgus līgumus. Ja mēs balsojam par šo deputātu piedāvāto variantu, par to, ka visiem aizņēmumiem ir jānāk uz Saeimu un jātiek pieņemtiem ar atsevišķu likumu, tas nozīmē, ka no sešiem līgumiem viens būtu jānes uz Saeimu. Tikai tas, kuru valdība garantē. Tas nozīmē, ka viss šis lielais projekts ar šiem daudzajiem līgumiem tiktu aizkavēts šī viena līguma dēļ. Tā ir ļoti neracionāla ideja. Ņoti neracionāla, neefektīva ideja, kuru nevar atbalstīt, jo, proti, tādā gadījumā visi projekti, kuri ir multifinansēti no dažādām pusēm, tiktu novilcināti tikai šī viena valdības garantiju dēļ. Tāpat arī, ka šis ir piedāvāts lēmuma formā, kas arī, man liekas, ir juridiski nekorekti — ar lēmumu noteikt, ka jāpieņem kaut kas ar likumu. Es uzskatu, ka šis dokuments ir jānoraida un valdība jākontrolē ar visām citām metodēm, kas ir deputātu rīcībā. Es ierosinu šo lēmuma projektu nepieņemt.

Sēdes vadītāja. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts!

 

I.Bišers (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es negribētu sākt ar šī priekšlikuma apsvēršanu pēc būtības, es gribētu izteikties kā jurists, valsts tiesību speciālists. Man ir... Es arī varu pateikt tāpat kā Emša kungs. Man ir nepieņemami, ka mēs sākam pieņemt lēmumu formā normatīvus aktus, kas nevis domāti vienam gadījumam, bet ilgstošai lietošanai, daudzkārtējiem gadījumiem un kas ir saistoši Ministru kabinetam, ministrijām un vēl daudziem citiem. Šādus jautājumus var izlemt tikai ar likumu. Saeima saistošus normatīvos aktus pieņem likumu formā. Jo citādi mēs varētu nākamajā dienā pieņemt lēmumu, ka valdība vairs nevar pieņemt lēmumus 81.panta kārtībā. Man varbūt tas patiktu, bet es kā jurists to tomēr pieļaut nevaru. Taču es uzskatu, ka šajā jautājumā varētu būt racionāls grauds, ka te varētu padomāt, kādā veidā to varētu izdarīt un vai to vajag izdarīt. Un tāpēc es ierosinu nodot to komisijām, respektīvi, Budžeta un finansu komisijai, izskatīšanai. Varbūt šo jautājumu var izstrādāt piemērotā formā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Protams, šis iesniegtais projekts ir diezgan bezjēdzīgs, kaut vai tāpēc, ka tas atļauj nez kāpēc ņemt iekšējos aizdevumus par 30 procentiem, par ko neviens neuztraucas, bet ārējie aizdevumi, kurus tagad var dabūt par 6 procentiem, nez kāpēc šeit būtu jāizskata. Šāda veida projektam būtu jēga, ja būtu norādītas kaut kādas summas. Es saprotu, ja tur būtu ļoti lielas summas, nu, 10, 15 vai 20 miljoni, tad lai komisija, attiecīgi Budžeta komisija, izdebatē, bet vienkārši iesniegt šeit, ka visi līgumi par valsts ārējiem aizņēmumiem... Kā jau te pareizi pateica, aizņēmumu fonds var būt ļoti dažāds, pirmkārt.

Otrkārt. Summas nav uzrādītas. Treškārt. Tehniskais projekts, pieņemsim, par kādas pašvaldības ostas modernizāciju 100 vai 200 tūkstošu latu vērtībā arī var tikt garantēts faktiski ar valsts garantijām. Un, lai šādu pašvaldības projekta dokumentāciju izanalizētu, attiecīgai ministrijas darba grupai ir jāstrādā vismaz kāds mēnesis, lai izsecinātu, vai vajag vai nevajag ņemt šo naudu, kas ir ļoti niecīga. Tad arī visi šie tehniskie projekti tiks izskatīti Saeimā. Tāpēc priekšlikums ir ļoti konkrēts, šajā gadījumā lēmuma projekts, protams, ir jānoraida. Ja mēs gribam Saeimā izstrādāt kaut kādu dokumentu, tad būtu jāizstrādā pilnīgi jauns pavisam lielām, nopietnām summām, jo budžets, kā jau teicu, paredz šos aizdevumus. Tātad jānosaka kaut kāda robeža un jāiekļauj visas šīs aizdevumu formas, tajā skaitā attiecīgo vērtspapīru pārdošana, jānosaka, ko darīt ar pašvaldībām — ļaut vai neļaut, līdz kādai summai. Tad mēs varētu viņu šeit izskatīt, protams. Pašreizējā brīdī viņš ir bez kaut kādas nozīmes, es aicinu viņu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Tātad pirmo mēs balsojam priekšlikumu nodot lēmumu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 16, atturas — 11. Lēmums pieņemts.

Lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju noteikt termiņu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

M.Vītols. Lūdzu iesniegt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā priekšlikumus līdz 30.maijam.

Sēdes vadītāja. 30. maijs — viens termiņš. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es domāju, ka šodien jau diezgan daudz izskanējis termiņš 3.maijs un šeit arī nav nekas tik svarīgs vai tik sarežģīts, ka vajadzētu to termiņu noteikt tik nedabiski tālu. Man arī būtu priekšlikums — 3.maijs. Paldies!

Sēdes vadītāja. 3.maijs — otrs priekšlikums. Citu priekšlikumu nav, tātad ir 30.maijs un 3.maijs. Balsojam vispirms tālāko datumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par ierosinājumu iesniegt priekšlikumus līdz 30.maijam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 13, atturas — 14. Lēmums pieņemts.

 

Tā kā līdz sēdes beigām ir palikušas 26 minūtes, priekšlikumu par sēdes pagarinājumu nav, pirms nākamā jautājuma izskatīšanas nodosim valdībai jautājumus, kas ir saņemti Prezidijā.

Deputāti Apinis, Jurdžs, Vidiņš, Saulītis un Golubovs uzdod jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par veselības iestāžu privatizāciju. Iesnieguma jautājuma motivācijai nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam.

Deputāti Apinis, Jurdžs, Ozoliņš, Saulītis un Golubovs jautā Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam un veselības valsts ministram Jurim Viņķelim par valsts rezervju papildināšanu bez publiska konkursa. Iesnieguma motivācijai nav. Nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam, aizsardzības ministram un veselības valsts ministram.

Deputāti Požarnovs, Apinis, Vidiņš, Jurdžs un Ozoliņš jautā Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem, finansu ministram Aivaram Kreitusam, kredītpolitikas valsts ministrei Finansu ministrijā Sarmītei Jēgerei... Godātie deputāti, Valsts kontrolierim jūs nevarat uzdot jautājumus, ko jūs šeit esat pierakstījuši klāt, jo Kārtības rullis nosaka citu jautājumu uzdošanas kārtību. Tātad šiem trijiem nosauktajiem jautājums par medikamentu iegādes konkursa risināšanu. Iesnieguma motivācijai nav, tātad nododam jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam, finansu ministram un kredītpolitikas valsts ministrei Finansu ministrijā.

 

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”, trešais lasījums. Juris Vidiņš — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

 

J.Vidiņš (TB). Cienījamā Saeima! Mums ir palikušas 20 minūtes, un es saucu frakciju “Latvijai” pie godaprāta, lai mēs šodien varētu šo likumu beigt. Tātad trešais lasījums. Par nosaukumu nekādu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītāja. Vidiņa kungs, mēs precizējam, trešajā lasījumā tikai tie panti, kur ir priekšlikumi, labojumi.

 

J.Vidiņš. Tātad 2.pants. Deputāti Tabūns un Naglis grib pielikt divus vārdus — “un pagrīdes”. Komisija to ņēmusi vērā un pielikusi šos vārdus, un jaunajā redakcijā jūs varat izlasīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Vidiņš. Tas pats ir 1.punkta 2.apakšpunktā, tie paši deputāti arī šos divus vārdus pieliek klāt. Komisija ņēma vērā un izmainīja redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Vidiņš. Un pirmās daļas 3.punktā vārdu “publiski” aizvietot ar vārdu “atklāti”, tas esot latviskāks. Komisija to ņēma vērā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Vidiņš. 3.pants. Deputāts Stašs ierosināja papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā: iesaistījās represijās pret Latvijas vai citu valstu iedzīvotājiem, dienot policijā, iznīcinātājos vai citos represīvajos formējumos. To mēs esam pieņēmuši precizētā veidā.

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamā sēdes vadītāja un godātie deputāti! Es aicinu jūs balsot pret šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu. Ja šis priekšlikums tiks pieņemts, tad beigās mēs nonāksim tādā situācijā, ka likums atļauj jeb paredz piešķirt šo nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu pat “sarkanajiem partizāniem”, ko, es domāju, neviens praktiski šajā zālē negrib.

Tātad šeit otrajā lasījumā pieņemtā šī panta redakcija paredz, ka par piedalīšanos nacionālās pretošanās kustībā Latvijā nav atzīstama piedalīšanās okupētājvalstu PSRS un Vācijas militāro spēku formējumos. Ja mēs šo formulējumu izslēdzam, tad saskaņā ar pārējo likumu viņa tiks atzīta. Es domāju, tas nevienam nebūs pieņemams šeit.

Otra lieta. Diemžēl jebkurā gadījumā mums vairs nav iespēju šobrīd likumā iekļaut tādas normas, kas liegtu iegūt šo nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu PSKP biedriem un VDK štata darbiniekiem, nemaz nerunājot par ārštata darbiniekiem, un es arī gribu izteikt viedokli, ka absolūtais vairākums no klātesošajiem deputātiem neuzskatīs to par pieņemamu, ka šādām personām var šis statuss tikt piešķirts. Tādēļ gribu uzsvērt, ka frakcija “Latvijai” ir vienmēr bijusi par to, ka sabiedrībai ir jāatdod pienācīgais gods šiem nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, sevišķi tiem, kas ir bruņoti pretojušies okupācijas varai.

Bet mums ir jāpieņem tāds likums, kurš tieši to arī izdarītu, nevis likums, kurš viena vai otra iemesla dēļ izdara kaut ko citu. Un šeit kā iemeslu varu minēt, teiksim, mūsu pašu juridiskās procedūras efektu, ko atbildīgā komisija, manuprāt, uz trešo lasījumu nav izlabojusi un ko tai bija iespējams izdarīt. Bet tas šeit nav galvenais. Galvenais šobrīd ir tas, kāds ir tas likumprojekts, par kuru mēs nobalsojam. Un es aicinu tātad vispirms neatbalstīt šo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu un galarezultātā neatbalstīt šo likumu trešajā lasījumā, lai mēs varētu vēlreiz iesniegt priekšlikumus un uz trešo lasījumu izstrādāt tādu, kāds viņš mūs apmierina. Paldies!

Sēdes vadītāja. Čerāna kungs, bet jūs deputāta Staša iesniegtajam priekšlikumam piekrītat? Tas ir par to pašu pantu. Tur ir divi priekšlikumi. Jo tie ir daļēji sasaistīti kopā.

 

K.Čerāns. Es aicinu noraidīt arī deputāta Staša priekšlikumu, bet tas nav tik principiāli. Es aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu!

 

J.Vidiņš. Cienījamais Čerāna kungs, ja izrauj vienu pantu, tad visloģiskākā vieta var kļūt par bezjēdzību. Es jums ieteiktu atšķirt vienu lappusi atpakaļ un izlasīt 1.pantu. Un tad tie jūsu argumenti vairs nebūs pamatoti. Es aicinu atbalstīt komisijas ieteikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Pirmais balsojums — par deputāta Staša priekšlikumu papildināt ar jaunu teikumu šādā redakcijā. Tālāk tekstā kā tabulā. Lūdzu balsot! Jo ir divi balsojumu — par deputāta Staša priekšlikumu un par komisijas priekšlikumu. Tagad par deputāta Staša priekšlikumu lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 22, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Tagad balsojam par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, izteikt 3.pantu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā, kā tabulā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 9, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

 

J.Vidiņš. Tātad tagad 4.pantā nebija priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Tikai tos, kur ir priekšlikumi, lūdzu! Tikai tos pantus, kuros ir priekšlikumi.

 

J.Vidiņš. Principā vairāk nekur nebija. Pie pārejas noteikumiem noteicām termiņu. Tātad Ministru kabinets līdz 1996.gada 1.augustam izstrādā un apstiprina nacionālās pretošanās kustības dalībnieku apliecības. Tur norādīts tiešs termiņš.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

J.Vidiņš. Liels paldies, cienījamā Saeima! Es domāju, ka mēs esam izpildījuši savu pienākumu pret brīvības cīnītājiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu, lai balsotu par likumprojekta “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā.

 

J.Vidiņš. Es jau nopriecājos, ka cauri... (Smejas.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 9, atturas — 8. Likums “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Likums par zemes dzīlēm”. Anna Seile — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

 

A. Seile (LNNK, LZP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.729 “Likums par zemes dzīlēm”. Trešais un pēdējais lasījums. Tāpēc ir sagatavota redakcija, dokuments nr. 729a, kurā ir redzama pilna trešajam lasījumam izrediģētā redakcija, kādu mēs to šodien skatām.

Pirmajā nodaļā 1.pants. Juridiskais birojs ir ierosinājis redakcionālu labojumu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Šajā pašā pantā ir Juridiskā biroja ierosinājums sakārtot un precizēt terminus, kas attiecas uz aku veidiem. Komisija to ir atbalstījusi un sakārtojusi redakciju pēdējā ailītē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. 1.panta piektajā daļā ir precizēta redakcija nosaukumam “derīgais izraktenis”. Komisija to ir atbalstījusi. Tālāk seko arī Juridiskā biroja labojums, redakcionāls labojums sestajā daļā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Vienpadsmitajā daļā šajā pašā 1.pantā Juridiskais birojs ierosina precizēt vārdus “īpašuma formas”, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Šādi paši redakcionāli labojumi ir arī divpadsmitajā daļā, precizējot, kas ir servitūts.

Sēdes vadītāja. Trīspadsmitajā daļā, ja, Seiles kundze?

 

A.Seile. Divpadsmitajā daļā labajā pusītē ir Tautsaimniecības komisijas ierosināts priekšlikums. Tāpēc tas ir pēdējā ailītē.

Sēdes vadītāja. Jā, labi, paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

 

A.Seile. Tālāk ir Juridiskais birojs ierosinājis jau mūsu atbalstītos priekšlikumus iestrādāt arī šā panta trīspadsmitajā daļā. Komisija to ir atbalstījusi. Redakcionālu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Dunkera kungs, Tautas kustības “Latvijai” frakcijas deputāts!

 

O.Dunkers (TKL). Es teiktu, mazliet pāragrs paziņojums. (Smejas.) Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šis likums ir pārāk nopietns un te vajadzētu drusku padomāt par tiem terminiem. 13.pantā, piemēram, “valsts nozīmes derīgie izrakteņi”. Ogļūdeņraži ir precizēti un pazemes ūdeņi. Un, ja nu piepeši pēc gadiem izrādīsies, ka manā zemē ir zelta atradnes, vai tie vairs nebūs derīgie izrakteņi? Es domāju, ka te tai precizitātei vajadzētu drusciņ kaut kā citādāk skanēt.

Tāpat, kā es jau teicu, man ir iebildums arī pret pirmo, bet, es atvainojos, jūs laikam neredzējāt. Piemēram, “aka — ar grodiem nostiprināta ūdens ņemšanas ietaise”, bet, ja man ir aka nostiprināta ar ķieģeļiem, tad tā vairs nav aka. Tā ka te ir drusku tādas neprecizitātes.

Sēdes vadītāja. Jā, Dunkera kungs, bet kādi ir konkrēti priekšlikumi? Mēs varam vai nu pieņemt, vai nepieņemt to, kas ir ierosināts uz trešo lasījumu.

 

O.Dunkers. Es 13.pantā ierosinu pielikt klāt kādu precīzāku...

Sēdes vadītāja. Dunkera kungs, diemžēl mēs mutisko priekšlikumu nevaram pielikt klāt. Mēs varam vai nu pieņemt to, kas te ir rakstīts, vai noraidīt to, kas ir rakstīts. Diemžēl tāda ir kārtība.

 

O.Dunkers. Bet tāds ir mans iebildums. Jūs jautājāt, vai man ir iebildumi. Man ir. (Smejas.)

Sēdes vadītāja. Dunkera kungs, bet diemžēl procesuāli es viņus nevaru izmantot. Tas ir tikai tik daudz, ka mutiski jūs esat izteicis komisijai. Lūdzu, komisijas vārdā!

 

A.Seile. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es gribu paskaidrot, ka grodu akas var būt dažādas. Tās var būt ar cementa grodiem, koka grodiem, ķieģeļu grodiem, keramzīta grodiem un visvisādiem citiem grodiem. Es vienkārši pašlaik izglītoju deputātus. Tātad ieraksts “grodu akas” ir pareizs. Urbtās akas un grodu akas.

Bet otrais iebildums...

Sēdes vadītāja. Atgriezīsimies pie trīspadsmitās daļas, ja, Seiles kundze! Tagad pie trīspadsmitās, ja?

 

A.Seile. Un šo jau mēs atbalstījām, tātad tā saruna bija mazliet par vēlu. Bet tālāk, kas attiecas uz Dunkera kunga iebildumu par valsts nozīmes derīgiem izrakteņiem, tik tiešām šie valsts nozīmes derīgie izrakteņi tika noteikti divu veidu. Tie ir pazemes ūdeņi, kuri ir dziļāk par 20 metriem, un tas tālāk tekstā vēl būs precizēts, un naftas atradnes. Un no šāda viedokļa šie derīgie izrakteņi tika noteikti, ka viņu izplatības apgabali ir ārpus viena zemes īpašnieka robežām. Viens īpašnieks, izmantojot tos savā zemes daļā, var ietekmēt cita īpašnieka zemes daļā atrodošos resursus. Šajos gadījumos valstij ir atļautas kontroles tiesības. Visos pārējos, citos gadījumos tālākajā tekstā būs valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes. Šāds saraksts ir jau sastādīts, un mūsu likums turpmākajos pantos uzdod par pienākumu Ministru kabinetam šo sarakstu vēlreiz precizēt noteiktā laikā. Tas būs pašos pēdējos pantos, un šajās valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēs — tās ir lielās mālu, grants, kūdras atradnes — valstij ir pirmtiesības uz šo izrakteņu lietošanu.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem pret priekšlikumu trīspadsmitajā daļā aizstāt vārdus “minerālu veidojuma” ar vārdiem “derīgā izrakteņa” iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Seile. Tālāk. Deputāts Endziņš ierosina 4. lapaspusē aizstāt 1. pantā vārdu “mērķi” ar “noteiktu veidu”. Komisija daļēji to ir atbalstījusi un iestrādājusi savā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Seile. Nākošais ierosinājums ir 3. pantā, kur tiek runāts par īpašuma tiesībām. Juridiskais birojs ir iesniedzis redakcionālus labojumus šī 3. panta pirmajā daļā un otrajā daļā, un arī Endziņa kungs ir iesniedzis redakcionālas dabas labojumus. Visi šie labojumi ir atbalstīti, tātad pirmajā, otrajā un trešajā daļā, un komisija ir izveidojusi šī panta redakciju 4 . lappusītē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav? Pieņemts.

 

A.Seile. 5. lappusē šajā pašā 3. pantā Endziņa kungs ierosina, lai zemes dzīļu vērtība netiek ietverta īpašuma kadastrālajā vērtībā. Šis priekšlikums nav atbalstīts šajā pantā, bet ir iestrādāts jau esošajā tekstā tālākajos pantos un jau pieņemts otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Oļģerts Dunkers, kustības “Latvijai” deputāts!

 

O.Dunkers (TKL). Es gribu ierosināt šajā likumā nopietni pievērsties valodas lietām, jo, piemēram, ja mēs runājam par zemes garozu, tad garoza var būt tikai planētai, nevis vienkārši zemei. Un, ja mēs runājam par zemes garozu, tad vārds “zeme” noteikti jāraksta ar lielo burtu. Man liekas, ka tas ir svarīgi, lai nākamās paaudzes par mums nesmietos.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā — lūdzu tribīnē!

 

A.Seile. Šajā mūsu izskatītajā pantā nav runas par garozām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret priekšlikumu neatbalstīt 3. panta papildināšanu ar jaunu daļu šādā redakcijā, jo norma iekļauta 6. panta otrajā daļā, iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Seile. Tā... Tālāk ir Endziņa un Juridiskā biroja redakcionāli labojumi — visā likumprojekta tekstā aizstāt vārdus “tiesību akti” ar vārdiem “normatīvie akti”. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

 

A.Seile. Otrā nodaļa, bet, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, man liekas, ka mums nevajadzētu iesākt šo otro nodaļu, jo mēs to varētu atsākt nākošajā plenārsēdē...

Sēdes vadītāja. Nu, mums ir septiņas minūtes. Ja komisija izsaka tādu lūgumu, es, ņemot vērā deputātu ļoti lielo aktivitāti pašlaik, savstarpēji apspriežot citas problēmas, varētu jūs atbalstīt, ja deputātiem nav iebildumu.

 

A.Seile. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā... Vārds paziņojumam Modrim Lujānam , pie frakcijām nepiederošam deputātam!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, ka ir skumji, ka mēs, iespējams, tagad tikai satiksimies maijā, un, protams, žēl, ka mūsu priekšsēdētāja ir aizmirsusi, ka 1. maijs tai skaitā ir Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena. Nu, tas ir vēsturisks datums. Tajā skaitā 1. maijs ir arī oficiāli darba svētki, un, protams, man gribētos uzaicināt savus kolēģus deputātus, kas tā parasti izsakās un uztraucas par maznodrošināto tautu, atnākt 1. maijā pulksten 12.00 uz Grīziņkalnu, kur varēs satikties ar maznodrošināto tautu un parunāties, iegūt jaunu pieredzi.

Tā ka laipni lūdzu un gaidu. Pasākums ir oficiāls, un pie reizes... Dobeļa kungam nav jāuztraucas, es neesmu krieviski runājošā avīze, bet viņa kolēģis deputāts. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, par manu atmiņu jums nevajadzētu rūpēties, jo 1. maijs vēl ir pietiekami tālu un mums vēl priekšā ir daudzas darba dienas līdz 1. maijam. Tikai es jums gribētu aizrādīt vienu lietu: Latvijā Satversmes sapulci neviens nesasauca, tā sanāca pēc ievēlēšanas.

Rudīte Leitena, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte!

 

R.Leitena (DPS). Cienītā priekšsēdētāja, godātie deputāti! Daru zināmu, ka tiek veidota deputātu grupa darbam bērnu tiesību aizsardzības jautājumos, kuros ietvers nepilngadīgo bērnu problēmas, izglītības, sociālos un juridiskos jautājumos. Lūdzu deputātus, kuri vēlas darboties, pieteikties pie iniciatīvas grupas, tas ir, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātes Rudītes Leitenas vai LZS, KDS un LDP frakcijas deputātes Aidas Prēdeles. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk paziņojumu nav. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš, Jānis Kazāks, Odisejs Kostanda, Ģirts Kristovskis, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Rudīte Leitena, Valdis Nagobads, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Jānis Priedkalns, Antons Seiksts, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Jānis Strods, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītāja. 25. aprīļa plenārsēdi pasludinu par slēgtu. Kārtējā plenārsēde 2. maijā pulksten 9.00.