Par devumu sabiedrības vienotībai

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, prof. Jānis Stradiņš sarunā ar Sabiedriskās saskaņas balvas laureāti Ramonu Umbliju		Balvas laureāte Aija Priedīte			Balvas laureāti Ainu Balaško sveic Rīgas un Latvijas virsrabīns Nātans Barkans Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 15. martā, tika paziņoti un svinīgā ceremonijā godināti Sorosa fonda — Latvija iedibinātās Sabiedriskās saskaņas balvas laureāti — Ramona Umblija, Aina Balaško un Aija Priedīte.

Šo 3000 latu vērto balvu Sorosa fonds — Latvija piešķir jau septīto gadu pēc kārtas, un par šīs tradīcijas mērķi tiek dēvēta starpnacionālo attiecību uzlabošana, sabiedrības integrācija un vispārcilvēcisko vērtību nostiprināšana Latvijā.

Kopumā Sabiedriskās saskaņas balva kopš tās iedibināšanas 1994. gadā pasniegta 22 laureātiem. Par tās pirmajiem laureātiem kļuva žurnāliste Tatjana Zandersone un dzejnieks Uldis Bērziņš, bet pērn šo atzinību saņēma Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane, mūziķis Gidons Krēmers un vairāki Latvijas Universitātes Etnisko pētījumu centra vadošie pētnieki.

Arī šogad, tāpat kā līdz šim, par sabiedriskās balvas laureātiem tika izvēlēti cilvēki, kas darbojas tieši etniskās saskaņas jomā. Jo, kā balvas svinīgajā ceremonijā atzina Sorosa fonda — Latvija valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte, tieši šajā sfērā Latvijā joprojām ir visvairāk šķēršļu atvērtas sabiedrības veidošanās procesā. Tomēr, pateicoties tieši Sabiedriskās saskaņas balvas laureātu un viņiem līdzīgo darbībai, Latvijas sabiedrības attieksme pret šo problēmu kopš deviņdesmito gadu sākuma jau ir pozitīvi mainījusies — no radikāli neiecietīgiem priekšlikumiem problēmu risināšanai līdz apziņai, ka Latvijas iedzīvotāju etniskā daudzveidība ir nevis sabiedrības attīstības traucēklis, bet gan priekšrocība.

Pirmo no trim vakar pasniegtajām Sabiedriskās saskaņas balvām saņēma Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietniece Ramona Umblija. Viņa piedalījusies Ventspils pilsētā aizsāktās sabiedrības integrācijas programmas izstrādē un šobrīd turpina to realizēt. Tā ir pirmā šāda veida programma kādā Latvijas pašvaldībā. Viens no nozīmīgākajiem tās ietvaros jau veiktajiem pasākumiem ir demokrātiski ievēlētas nepilsoņu konsultatīvās padomes izveide Ventspilī.

Otra Sabiedriskās saskaņas balva vakar nonāca Naturalizācijas pārvaldes galvenās speciālistes mazākumtautību jautājumos Ainas Balaško rokās. Tieši A. Balaško praktiski risina ar mazākumtautībām un to sabiedriskajām organizācijām saistītos administratīvos jautājumus. Jāatzīst, ka tieši A. Balaško darbību visaktīvāk novērtēja arī klātesošie sveicēji — viņu godināt bija ieradies ļoti kupls nacionālo minoritāšu kultūras biedrību pārstāvju skaits.

Svinīgā ceremonija tika noslēgta ar Sabiedriskās saskaņas balvas pasniegšanu Latviešu valodas apguves programmas vadītājai Aijai Priedītei. Kā viņas īpašie nopelni etniskās saskaņas jomā tika minēta radošā pieeja latviešu valodas apguves programmas īstenošanai — noraidot sasteigtas un administratīvas metodes, veicinot sabiedrībā atklātas diskusijas par šīs programmas īstenošanu, iedzīvinot uzklausītos viedokļus, kā arī veiksmīgi piesaistot latviešu valodas mācīšanas procesam ārvalstu donoru finansu līdzekļus.

Dina Gailīte, "LV" nozaru virsredaktore