Valsts prezidents — “Turības” pilnvaroto sapulcē

Pagājušajā nedēļā, 25.aprīlī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis piedalījās LKCS “Turība” biedru pilnvaroto pārstāvju trešajā sapulcē. Pasākuma pirmajā daļā prezidents noklausījās pārskatus par “Turības” darbības rezultātiem, bet pēc debašu noslēguma G.Ulmanis teica uzrunu:

— Vārds “Turība” Latvijai nozīmē daudz vairāk nekā tikai tirdzniecība. Ar vārdu “Turība” Latvijā saistās uzplaukuma laiks, ar vārdu “Turība” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē saistās lauku atdzimšana. Bija starplaiks, kad jūs vārdu “Turība” aizstājāt ar citu, bet jēga palika tā pati.

Mēs dažreiz sev jautājam, kas ļāva mums izdzīvot šos garos gadus un pēc tam tik ātri atjaunot Latviju un visu latvisko. Viens no faktoriem ir tas, ka mēs daudzās dzīves jomās spējām saglabāt latvisku, nacionāli pārliecinošu, strādīgu un atbildīgu cilvēku kopu. Tādi bija mežsaimnieki, tādi bijāt jūs, tāda bija vēl viena otra nozare, kurā netika pazaudēts ne gars, ne darba tikums, kas bija pirmskara Latvijā.

Jūsu organizācija, jūsu cilvēku kopa ir darījusi ļoti daudz, lai Latvijā pastāvētu un veidotos latviešu kultūra. To jūs esat apliecinājuši, piedaloties daudzos pasākumos, un neviens lielāka mēroga pasākums Latvijā nav noticis bez jūsu līdzdalības, kaut arī ne vienmēr tie nes peļņu, bet bieži vien prasa sūru darbu. Es gribētu jums šodien pateikties par “Draudzīgā aicinājuma” atbalstīšanu, jo tā ir viena no latviešu kultūras sastāvdaļām, kas dod cilvēkiem iespēju tuvāk iepazīt grāmatas, iepazīt savu vēsturi un arī savu nākotni.

Ja mēs runājam par nākotni, tad nevaram iztikt bez pagātnes. Tomēr arvien vairāk pagātne paliek mūsu atmiņās, mūsu sirdīs, bet mūsu rokās ir jābūt nākotnei. Jūsu paraugs mums rāda, ka varējām un varam transformēt saimniekošanas metodes no sociālismam raksturīgām uz Rietumeiropas paraugam atbilstošām ar daudz lielākiem panākumiem, nekā mums tas ir izdevies lauksaimniecībā un rūpniecībā.

Šodien, klausoties jūsos, domāju, ka droši vien “Turību” jeb, kā tā agrāk saucās, Patērētāju kooperāciju varēja izputināt daudz ātrāk un vienkāršāk ar tiem pašiem skaistajiem nacionālajiem un it kā pareizajiem lozungiem. Bet laikam taču jūsos bija daudz vairāk veselā saprāta, jo jūs nevis postījāt, bet pamazām pārveidojāties.

Septiņpadsmit tūkstoši strādājošo — tas ir liels skaits. Es jautāju Strautiņa kungam, cik cilvēku kopumā pašlaik strādā. Konkrētas statistikas nav, bet mēs sarēķinājām, ka vajadzētu būt ap 100 tūkstošiem. Jums, neapšaubāmi, pieder viena no svarīgākajām lomām, un jūsu ieguldījums ir ļoti nozīmīgs.

Jums nākas mainīties, izprast privātās struktūras, jaunas tirdzniecības metodes. Mums visiem kopā nākas savā valstī veidot savus likumus un pēc tiem arī strādāt. Jūs šodien par daudz ko izsakāties kritiski, daudz ko vērtējat ar neapmierinātības zīmi un vainu noveļat uz Latviju, sākot no Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un tā tālāk, jo neviens cits no ārpuses mūsu valsts lietas nenāk kārtot. Taču es gribētu atzīmēt, ka, klausoties Kreitusa kunga teiktajā, es vēlreiz ar gandarījumu konstatēju: tā izvēle, ko mēs izdarījām pirms neilga laika, veidojot jauno valdību, acīmredzot bijusi pareiza. Valdība un tās ministri, manuprāt, uzsākuši reālu un radikālu darbu daudzu problēmu risināšanā.

Pieci gadi ir it kā ļoti īss laiks, tajā pašā laikā pieci gadi cilvēka dzīvē ir ļoti ilgs laiks. Es gribētu atsaukties arī uz to vērtējumu, kas izskan no cilvēkiem ārpus Latvijas, jo man diendienā nākas sastapties ar dažādu valstu un valdību pārstāvjiem. Pirmais, ko viņi vienmēr apbrīno, ir Latvijas iedzīvotāju milzīgā uzņēmība, spēja mācīties, strādāt un nenolaist rokas grūtos brīžos. Nevienam no citu valstu pārstāvjiem, nemaz jau nerunājot par valstu un valdību vadītājiem, nav nekādu šaubu, ka Latvija tuvākajā laikā ieņems pienācīgu vietu attīstītāko Eiropas valstu vidū. Runāju par to ar tādu pārliecību tāpēc, ka redzu mūsu tautsaimniecības attīstību, likumdošanas gaitu.

Jā, pašlaik ļoti nozīmīgi ir tie jautājumi, kas saistās ar robežu, robežapsardzi, muitu, nodokļiem. Tomēr esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā valdība atradīs pareizos ceļus, kā tos atrisināt.

Tajā pašā laikā es vēlos uzsvērt, ka izmaiņas notiek arī mūsu apziņā. Man šorīt ļoti gribējās aiziet uz piketu, ko rīkoja studenti. Diemžēl amata pienākumi man neļāva to izdarīt. Tomēr nekādi nevaru saprast šī protesta pamatdomu: neiet un nedienēt armijā. Par ko mēs runājam? Kādā armijā neiet dienēt? Kādu valsti neiet aizstāvēt? No kā baidīties? Kas ir tie, kas tur sit, pazemo, iznīcina jaunos cilvēkus? Tikai mēs paši. Tajā pat laikā es studentiem varu pateikt paldies par to, ka viņi pēc piecu sešu gadu snaušanas ir pamodušies un parāda savu nostāju, sāk rīkoties. Taču jācer, ka arī studentu aktivitātes reiz pāraugs konstruktīvos priekšlikumos, ka tas nebūs tikai kategorisks protests, nepiedāvājot nekādu alternatīvu. Ir jāsaprot, ka jautājums par valsts aizsardzību ir viens no būtiskākajiem jautājumiem, runājot par ieiešanu Eiropas Savienībā, par iestāšanos NATO struktūrās. Cik mēs paši spēsim darīt, tik arī varēsim cerēt uz ātrāku uzņemšanu šajās struktūrās. Ja nē, tas viss paliks tikai sapnis.

Esmu pārliecināts, ka viens no perspektīvākajiem Latvijas attīstības jautājumiem ir nelielu un vidēju uzņēmumu radīšana. Varbūt valdība atradīs kādu citu risinājumu, taču es uzskatu, ka šīs sfēras attīstība dotu iespēju cilvēkiem gan strādāt un nopelnīt, gan patērēt. Un es gribētu izteikt cerību, ka 4.maiju Latvijas valdība sagaidīs ar jaunu iniciatīvu, proti, ar pensiju palielinājumu pensionāriem, kuru iztika ir visai maza. Un, ja mēs palielinātu pensiju kaut vai par diviem, trim latiem, tad varam parēķināt, ko tas nozīmētu gan pašiem pensionāriem, gan arī jums, kas šos pensionārus apkalpo.

Šorīt rūpīgi izlasīju jūsu priekšsēdētāja Strautiņa kunga ziņojumu, un es viņam teicu, ka šajā ziņojumā redzu ļoti pragmatisku un kritisku pieeju. Tas nozīmē, ka ir sasniegts zināms lūzuma punkts, ka jūs meklējat tālākus savas attīstības ceļus. Esmu pārliecināts, ka jēdziens “Turība” vienmēr saistīsies ar vārdu Latvija.

Paldies!

“Turības” pilnvaroto pārstāvju sapulcē piedalījās arī finansu ministrs Aivars Kreituss.

Valsts prezidenta preses dienests