Mums — Polijai un Latvijai — tiek mesti izaicinājumi, kuri prasa eiropeisko kārtību un noteiktību tās izpildē

Viņa ekselence Polijas Republikas Senāta maršals Adams Struziks — Latvijas vizītē

Latvijas Republikas Saeimas tribīnē, vakar:

Cienījamā Priekšsēdētājas Kundze!

Augsti godātā Saeima!

Man ir liels gods kā Polijas Republikas Senāta Maršalam vēsturē pirmajam uzrunāt Neatkarīgās Latvijas Republikas Parlamentu. Pēdējie divi gadi ir ienesuši milzīgas pārmaiņas mūsu valstu un tautu dzīvē. Latvija no jauna ir kļuvusi par neatkarīgu valsti. Polija atguvusi pilnīgu suverenitāti. Tie bija izšķirošie notikumi abu mūsu valstu visjaunākajā vēsturē. Abas mūsu valstis vieno draudzīgas un stipras politiskās un kultūras saites, kuru sākums sniedzas XVI gadsimtā.

Visjaunākajā vēsturē, sākot ar 1918.gada novembri, poļu un latviešu likteņi bija līdzīgi. Polijas un Latvijas valstiskās neatkarības laiks tika brutāli pārtraukts, tāpēc mūsu valstis bija spiestas dzīvot viņu kultūrām un tradīcijām svešos apstākļos. Tieši tāpēc pašreiz pirmkārt mums būtu nepieciešams meklēt kopīgu, mūs vienojošu pieredzi, kura mums palīdzēs uzcelt nākotni. XX gadsimta beigu posms piešķīris pasaulei jaunu veidolu, bet astoņdesmito gadu izmaiņas radījušas pamatu, uz kura abas mūsu valstis var veidot sadarbību visās dzīves jomās tādā veidā, lai tā kļūtu par paraugu attiecībās ar citām valstīm.

Polija vienmēr ir piešķīrusi lielu nozīmi vislabāko attiecību nodibināšanai ar Latvijas Republiku. Tā tas bija pat pirms oficiālo diplomātisko attiecību nodibināšanas akta starp mūsu valstīm. Čpašu atceri ir pelnījusi I kadences PR Senāta Maršala, mana priekšgājēja, profesora Andžeja Steļmahovska vizīte Rīgā 1991.gada janvārī Padomju Armijas intervences laikā, kad Maršals ar savu klātbūtni apliecināja saišu tuvību starp mūsu valstīm. Par citu Polijas Republikas varas iestāžu atklātības apliecinājumu attiecībām ar Latviju kļuva tā laika Latvijas premjera Ivara Godmaņa vizīte Polijā, kura notika vēl pirms PSRS sabrukuma. Atrašanās kaimiņos rada labvēlīgus apstākļus, lai mūsu vēlmes nepaliktu tikai domās. Polija un Latvija jau ir uzsākušas centienus ar mērķi tuvināt mūsu valstis. Šeit es domāju par Traktāta starp Polijas Republikas un Latvijas Republikas, par draudzīgām kaimiņattiecībām un savstarpējo sadarbību parakstīšanu 1992.gada jūlijā. Tas bija lūzuma brīdis jaunu realitāšu veidošanā mūsu kopīgās attiecībās. Par šī lūzuma apstiprinājumu kļuva vizītes visaugstākajā līmenī — Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova vizīte Polijā 1992.gada februārī, kā arī Polijas Republikas Prezidenta Leha Valensas vizīte Latvijā 1994.gada februārī.

Ar lielu gandarījumu vēlos pasvītrot, ka pēdējā laikā ievērojami attīstījušās Polijas – Latvijas starpparlamentārās attiecības. Pēdējā pusgada laikā Polijā varējām uzņemt divas delegācijas, kuras vadīja Latvijas Parlamenta Prezidija biedri. Minēto vizīšu laikā arī notika pārstāvju tikšanās no Polijas un Latvijas Parlamentu sadarbības grupām, kuras kā Polijas Seimā, tā arī Latvijas Saeimā darbojas jau kopš 1994.gada. Šeit es vēlos izteikt visdziļāko pārliecību, ka šo grupu darbībai drīzumā ievērojami jāatbalsta attiecības starp Polijas un Latvijas Parlamentiem. No Polijas Parlamenta abu Palātu esošās pieredzes attiecībām ar ārvalstīm izriet, ka bilaterālā sadarbība starp atbilstošām Parlamentu sadarbības grupām ir svarīgs starptautisko attiecību tīkla bagātināšanas veids, kas sniedz abpusēju izdevīgumu ieinteresētām valstīm. Polijas Republikas varas iestādes ir pilnīgi pārliecinātas, ka mums jātiecas aktivizēt Polijas – Latvijas attiecības. Par praktiskām šīs tiekšanās izpausmēm kļūs divu Polijas ministru — aizsardzības un izglītības — vizītes Latvijā šā gada jūnijā. Vēlos izteikt cerību, ka šim faktam sekos nākamie. Attiecību daudzpusējai attīstībai starp Poliju un Latviju nevajadzētu aprobežoties ar kārtējo starptautisko līgumu parakstīšanu, bet, pirmkārt, šeit es vēlos īpaši uzsvērt, — kalpotu poļu un latviešu iesaistīšanai Eiropas tautu savienībā. Jo tas taču ir vissvarīgākais, ko pašreiz sev par mērķi izvirzījusi Polija un Latvija.

Kas ir Apvienotā Eiropa, uz kuru mēs tiecamies?

Mums ir skaidri jāapzinās, ka Eiropa ir ne tikai politiskās un saimnieciskās drošības sajūta, bet, pirmkārt, to vērtību sistēma, kuras pamatus veido demokrātija un cilvēka tiesību ievērošana, tā ir tautu līdzāspastāvēšanas filozofija, kuras izvēlējušās brālību un mieru, lai kopīgi celtu labāku nākotni. Polija un Latvija iesaistījušās šajā procesā gan ar savu piedalīšanos un līdzdarbošanos tādās organizācijās kā Eiropas Padome, OSCE vai Reģionālās sadarbības forums Baltijas jūras valstu padomes ietvaros, gan ar saviem centieniem integrēties Eiropas un Eiroatlantiskajās struktūrās. Par abu mūsu tautu eiropeisko identitāti, pēc manas pārliecības, liecina arī kopējā atbildības sajūta par mieru mūsu kontinentā, par kuras izpausmi kļuva poļu un latviešu karavīru piedalīšanās IFOR miera operācijās Bosnijā. Polijas Republikas varas iestāžu vārdā es vēlos šeit izteikt vislielāko gandarījumu par līdzšinējo Polijas – Latvijas sadarbības attīstību dažādu starptautisku organizāciju ietvaros. Čpašu ievērību pelna mūsu līdzšinējā kooperācija Baltijas jūras Valstu Padomes ietvaros. Polija bija šīs organizācijas priekšsēdētāja 1994.—1995.gadā, bet Latvija to vadīs, sākot ar šā gada jūliju. Mūsu valstīm nav kopīgas robežas. Tomēr mūs vieno Baltijas jūra. Tāpēc tik svarīga abām mūsu valstīm ir sadarbība Baltijas jūras Valstu Padomes forumā.

Cienījamās Dāmas!

Godātie Kungi!

Mūsu valstīm ir līdzīgas aspirācijas un centieni. Mēs vēlamies iegūt pilntiesīgu locekļu statusu Eiropas un Eiroatlantiskajās struktūrās, kas garantē drošību un stabilu attīstību mūsu valstīm un sabiedrībām. Abas mūsu valstis jau ir asociētas Eiropas Ūnijā, abas savu iespēju robežās arī piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”. Pārliecības sakrīt arī nepieciešamībā abām mūsu valstīm iegūt pilntiesīga NATO dalībnieka statusu.

Augsti godātā Saeima!

Polijas – Latvijas attiecību atbalstīšanā daudz jau ir sasniegts. Mēs veidojam tiesiskās sadarbības bāzi — ir parakstīti jau padsmit līgumi, kuriem vajadzētu regulēt mūsu attiecības visās jomās. Mēs uzturam atbilstošu starpvaldību un starpparlamentāro sadarbību. Tomēr mēs apzināmies, cik daudz vēl palicis neizdarīts. Es uzskatu, ka īpaši lielu uzmanību mums vajadzētu pievērst abu valstu pilsoņu tiešo kontaktu attīstībai, jo tie vislabāk kalpo savstarpējai iepazīšanai, bet tas savukārt ir nepieciešams nosacījums savstarpējai sapratnei. Šeit es saredzu milzīgu uzdevumu poļu tautas minoritātei Latvijā. Šai sabiedrības daļai jākļūst par tiltu, kas vieno mūsu tautas. Lai kļūtu par tādu tiltu, viņiem ir jābūt drošības sajūtai un savai atzītai vietai sabiedrībā.

Polija pievērš lielu vērību starpreģionālai un starprobežu sadarbībai, saredzot tajā svarīgu elementu, integrējošu kaimiņtautas. Mums jāatceras, ka jau 1992.gada jūlijā tika parakstīts Polijas – Latvijas līgums par starpreģionālo sadarbību. Tāda veida sadarbībai, kas aptver dažādas reģionālās sadarbības formas, sabiedrību un reģionālās varas iestādes, manā pārliecībā, vajadzētu spēlēt arvien lielāku lomu labu kaimiņattiecību attīstībā. Šīs sadarbības institucionalizācija, t.sk. Eiroreģionu veidā saistās ar eiropeisko pieredzi šajā jomā un varētu kļūt par abu mūsu valstu integrācijas centienu izpausmi. Mēs vēlamies veikt visu, lai vislabāk attīstītu sadarbību ar Latviju. Mēs saredzam lielas iespējas divpusējo attiecību sadarbības plaknē, kā arī daudzpusējas sastrādāšanās ietvaros. Tās sastāv no politiska rakstura darbības, bet, pirmkārt, kopīgiem konkrētiem pasākumiem saimniecisko attiecību laukā, kā arī pamatu no veidošanas šai attīstībai — likumdošanas unificēšanas, komunikāciju ceļu izbūves, tehnisko parametru standartizācijas un daudz citām integrējoša rakstura darbībām, kuras tuvinātu mūsu valstis Vienotai Eiropai. Pēc neilga laika būs iespējams parakstīt līgumu par brīvo tirdzniecību starp Poliju un Latviju. Šī līguma parakstīšana vienlaicīgi varētu būt svarīgs solis Latvijas integrācijas ceļā uz CEFTA. Polija ir gatava uzņemties pārstāvēt Latvijas intereses šajā jomā.

Augsti godātā Saeima!

Pēdējos gados Eiropas politiskā karte ir radikāli izmainījusies. Mums tiek mesti izaicinājumi, kuri prasa no mums jaunās eiropeiskās kārtības vīziju un noteiktību tās izpildes centienos. Mūsu mērķu sasniegšanai — precīzi darbojošai tirgus saimniecībai un pilsoņu demokrātiskai sabiedrībai — mums ir nepieciešams būt noteiktiem un konsekventiem. Polijai jau ir ievērojami sasniegumi, pirmkārt, saimniecisko izmaiņu jomā un tiesiskas valsts pamatu celtniecībā. Latvija arī ir uzņēmusies rūpes gan sabiedriskās iekārtas, gan arī saimniecības transformēšanā. Savu iespēju robežās mēs vēlētos būt noderīgi jums ar palīdzību un padomu.

Augsti godātā Saeima!

Cienījamās Kundzes!

Godātie Kungi!

Kā Polijas Republikas Senāta maršals es īpašā veidā rūpējos par poļiem, dzīvojošiem citās valstīs. Arī Latvijas poļu kopienas problēmas man nav svešas. Aptuveni 1/3 poļu, kas ir pastāvīgie Latvijas Republikas iedzīvotāji, nav saņēmuši Latvijas pilsonību. Šīs problēmas izskatīšana ir Polijas un Latvijas varas iestāžu sarunu temats jau kopš 1994.gada. Vēlos izteikt cerību, ka šī problēma drīzumā tiks atrisināta, balstoties uz Latvijas pilsonību abas puses apmierinošā veidā.

Augsti godātā Saeima!

Es ceru, ka dažas pārdomas, kuras es atļāvos izteikt, kļūs par impulsu Polijas – Latvijas sadarbības nostiprināšanai un savstarpējās sapratnes izveidošanai starp mūsu tautām.

Runa tiek publicēta, respektējot Polijas Republikas Senāta maršala, viņa padomnieku un tulku stilistiku un rakstību.

Polijas Senāta delegācija pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa … … un pie Saeimas piekšsēdētājas Ilgas Kreituses

Adams Struziks parakstās Valsts prezidenta Zelta viesu grāmatā

Polijas Senāta maršals Adams Struziks pie Ministru prezidenta Andra Šķēles

Saiemas piekšsēdētāja Ilga Kreituse, sagaidot Saeimas namā Polijas delegāciju

Polijas Senāta kancelejas Ārzemju sakaru nodaļas vadītāja Anna Škļeņņika un Senāta maršals Adams Struziks Poļu eksperimentalajā skolā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Pie Valsts prezidenta
“Via Baltica” ir pamatu pamats Baltijas jūras valstu reģiona attīstībā”

Vakar, 30.maijā, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Polijas Republikas Senāta maršalu Adamu Struziku un Senāta delegāciju.

Tikšanās sākumā A.Struziks parakstījās goda viesu Zelta grāmatā. Polijas Senāta maršals pastāstīja, ka šī ir pirmā oficiālā Polijas Senāta pārstāvju vizīte Latvijā, kas vērtējama kā būtisks moments abu valstu starpparlamentāro attiecību attīstībā. Viņš atzina, ka Polija ir ieinteresēta labā sadarbībā ar Latviju un ir nepieciešama savstrapējo kontaktu aktivizācija gan valstīs notiekošo integrācijas procesu, gan Baltijas jūras valstu reģiona ietvaros. Polijas Senāta maršalu interesēja Latvijā dzīvojošo poļu stāvoklis, jo tradicionāli ārzemēs dzīvojošo tautiešu likteņi ir Senāta interešu sfēra. Latvijas Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijas un Polijas sadarbība varētu būt Baltijas jūras valstu reģiona attīstību veicinošs faktors. Prezidents un maršals pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar Latvijas un Polijas iestāšanos ES un NATO. A.Struziks uzsvēra, ka notiek nepārtraukts dialogs ar dažādu Rietumu struktūru pārstāvjiem un Polija atbalstīs Latvijas centienus integrācijas procesos. “Svarīga ir piedalīšanās “Partnerattiecības mieram” programmā’” teica Polijas Senāta maršals. Viņš arī pauda uzskatu, ka vajadzētu attīstīt kontaktus starp Latviju un Poliju aizsardzības jomā, piebilstot, ka tuvākajā laikā Latvijā ieradīsies Polijas aizsardzības ministrs. Latvijas Valsts prezidents aizskāra ar “Via Baltica” projekta veidošanu saistītās problēmas, uzsverot, ka jāpanāk lūzums tā attīstībā. Polijas Senāta maršals izteica savu pārliecību, ka Polija darīs visu, lai veicinātu šī projekta attīstību, un “Via Baltica” ir pamatu pamats Baltijas jūras valstu reģiona attīstībai. G.Ulmanis teica, ka Polijas un Latvijas veiksmīga sadarbība un labas savstarpējās attiecības varētu būt drošības garants abu valstu nākotnei.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētājas
“NATO klātbūtne ir drošība, nevis drauds”

Vakar, 30.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar Polijas Republikas Senāta maršalu Adamu Struziku, kurš līdz ar Polijas Republikas Senāta delegāciju ieradies Latvijā divu dienu vizītē. Sarunā piedalījās Saeimas sekretārs Imants Daudišs, Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Indulis Bērziņš, Polijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Jaroslavs Lindenbergs un Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijas Republikā Mārtiņš Perts.

Ievadot sarunu, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse akcentēja, ka šādas tikšanās gan Latvijai, gan Polijai ir svarīgas, jo abām valstīm ir līdzīgi mērķi — integrācija starptautiskajās organizācijās. Polija, kura jau ir veikusi pietiekamas iestrādes likumdošanas sakārtošanā un ekonomikas jomā, saista savas cerības ar to, ka tiks uzņemta Eiropas Savienībā kopā ar Kipru un Maltu un ka tas notiks vēl šajā gadsimtā, savukārt Latvija, Lietuva un Igaunija gaida uz sarunu uzsākšanu par iespējamo uzņemšanu ES. Vai šīs cerības attaisnosies, atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp stāvokļa pašā Eiropas Savienībā.

Saeimas sekretārs Imants Daudišs informēja viesus par to, kāda ir Latvijas nostāja pret tādu organizāciju kā NATO. Labi apzinoties, ka jautājums par iespējamu Latvijas iesaistīšanos NATO rada zināmu spriedzi Eiropā, un nemitīgi saņemot padomus ieņemt šajā jautājumā mērenāku pozīciju, Latvija tomēr uzskata, ka tai nav citas drošības alternatīvas. Kā zināms, lielākais šķērslis ir asā Krievijas iestāšanās pret NATO paplašināšanos. Taču, kā akcentēja Polijas Senāta maršals Adams Struziks, suverenitātes pamatā ir katras valsts tiesības patstāvīgi izlemt, kādas organizācijas loceklei tai būt. Neatkarīgi no visa, Polija tieksies iestāties NATO un cer, ka Krievijā, ar kuru Polija vēlas saglabāt labas attiecības, demokrātijai attīstoties, nostāja pret NATO mainīsies. “NATO klātbūtne ir drošība, nevis drauds,” sacīja A.Struziks.

Polijas Senāta maršalu interesēja arī, kā Latvija domā risināt jautājumu par tajā dzīvojošajiem Polijas pilsoņiem. Patlaban apmēram 1/3 poļu, kas ir pastāvīgie Latvijas Republikas iedzīvotāji, nav saņēmuši Latvijas pilsonību. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse informēja par Saeimas Pilsonības izpildes komisijā notikušo diskusiju par iespēju ārpus kārtas naturalizēt tos pašreizējos Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus, kuri bija Polijas Republikas pilsoņi līdz 1940.gada 17.jūnijam, kā arī to pēcnācējus. Kā teica I.Kreituse, iespējams, ka šādus grozījumus Pilsonības likumā Saeima varētu izskatīt jau rudens sesijas laikā.

Sarunas laikā tika apspriesta arī problēma, kas saistīta ar Latvijas vēstniecības ēkas celtniecību Varšavā. Tā kā pašlaik Polijā vēstniecībai nav piemērotu darba telpu, aktīvu darbību nevar uzsākt ekonomiskie atašeji. Polijas Senāta maršals izteica cerību, ka drīzumā šis jautājums tiks atrisināts. Viņš akcentēja arī to, ka veiksmīgākai sadarbībai ekonomikas jomā nepieciešams visdrīzākajā laikā noregulēt robežjautājumus un sakārtot banku savstarpējās sadarbības problēmas. Vēl viena nozare, kurā varētu uzsākt veiksmīgu sadarbošanos, protams, ir tūrisms.

A.Struziks pateicās I.Kreitusei par to, ka poļu kopienai Latvijā tiek sniegta iespēja attīstīt savu kultūru un skolas.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 30. maijā pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojās Polijas Republikas Senāta maršals Adams Struziks.

Sarunu gaitā tika apspriesta nepieciešamība noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu starp abām valstīm.

A.Šķēle informēja viesi par Latvijas nostāju “Via Baltica” projekta īstenošanā. Ministru prezidents iepazīstināja klātesošos ar ekonomisko situāciju valstī un Latvijas valdības plānoto ekonomisko reformu pamatnostādnēm.

Tika pārspriesta abu valstu veselības un sociālās aizsardzības sistēmu reformu gaita.

Valdības preses dienests

Saeimas priekšsēdētāja un Senāta maršals par sarunām

"Atrasti kopsaucēji visos punktos"

Vakar, 30.maijā, tūdaļ pēc Polijas Republikas Senāta maršala Adama Struzika un Saeimas priekšsēdētājas 45 minūšu ilgās sarunas Saeimas Brūnajā zālē notika īss preses brīfings.

Ilga Kreituse sacīja: “Šobrīd Latvijai un Polijai ir ļoti daudzi savstarpēji pārrunājami starptautiska un divpusēja rakstura jautājumi, tādēļ šo Polijas Senāta pārstāvju vizīti uzskatu par īpaši svarīgu mūsu valstīm. Abas valstis tiecas uz Eiropas Savienību un domā, kā šo ceļu vieglāk noiet, abas valstis orientējas uz iestāšanos NATO, gādājot par savu aizsardzību un drošību. Tāpat abas valstis domā par saviem austrumu kaimiņiem un savas zemes drošības atkarību no tiem. Risināmi arī jautājumi, kas saistīti ar poļiem Latvijā un latviešiem Polijā. Esam pabeiguši pirmo oficiālo sarunu, bet sarunas turpināsies šovakar un arī rīt, 31.maijā, par konkrētiem tematiem. Varu izteikt gandarījumu, ka šobrīd esam atraduši kopsaucējus visos punktos.”

Adams Struziks izteica lielu gandarījumu par Polijas Senāta delegācijas ierešanos Latvijā. Un atzina, ka šīs starpparlamentu un arī starpvaldību attiecības kļūst arvien interesantākas, produktīvākas.

Tikko notikušās sarunas pirmā daļa bijusi veltīta jautājumiem, kas saistīti ar Polijas un Latvijas integrāciju Eiropas struktūrās, bet apspriestas arī Polijas un Latvijas turpmākās divupusējās sadarbības attīstības iespējas. Polijai, kā atgādināja Adams Struziks, ir ļoti svarīgi, lai Latvija būtu brīva, stipra un neatkarīga, lai šeit labi izdotos reformas un visi citi pozitīvi pasākumi. Tas būtu labs pamats turpmākām abu valstu attiecībām, viņš sacīja.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības lietu
redaktors