INFORMĀCIJA

Francijas piensaimnieku padoms

Francijas aģentūra tehnikas rūpniecības un ekonomiskās sadarbības jautājumos ACTIM organizēja semināru “Francijas piena rūpniecība, pieredze un tehnoloģija” ar Baltijas valstu pārstāvju piedalīšanos. Kopsummā bija uzaicināti 16 pārstāvji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministrijām, piensaimnieku asociācijām un piena pārstrādes uzņēmumiem. No Latvijas Zemkopības ministrijas seminārā piedalījās Lauksaimniecības departamenta Lopkopības produkcijas pārstrādes nodaļas vadītājs Aivars Jākobsons.

Kā “LV” pastāstīja Aivars Jākobsons, patīkams bijis semināra augstais organizatoriskais līmenis. Divu nedēļu semināra darbs ticis saplānots burtiski pa minūtēm — no septiņiem rītā līdz pat septiņiem astoņiem vakarā. Dalībnieki pabijuši vairāk nekā divdesmit Francijas piena rūpniecības iekārtas ražojošās firmās, lielos piena pārstrādes uzņēmumos, kuros ražo sierus, galvenokārt mīkstos sierus, dažāda veida jogurtus, pienu un tā dzērienus. Pārstrādes tehnoloģiju jomā nekā īpaši jauna un pārsteidzoša gan neesot redzējuši, bet atzīmējama ir augstā ražošanas kultūra, plašais produkcijas sortiments un labā darba organizācija.

Protams, seminārs tika rīkots, lai izveidotos ciešāka sadarbība ar Baltijas valstīm iekārtu iepirkšanā tieši no Francijas firmām. Zināmu aktivitāti jau tūlīt izrādījuši Lietuvas pārstāvji, jo finansu lietās lietuviešu lauksaimnieki jūt zināmu valdības atbalstu. Semināra dalībnieki no Latvijas gan nolēmuši visu rūpīgi apspriest mājās kopā ar pārējiem kolēģiem. Protams, noteicošā lieta būs cena, tomēr jāsaprot, ka ar novecojušu tehnoloģiju mēs nespēsim ražot konkurētspējīgu produkciju. Interesi izraisījušas piena pirmapstrādes iekārtas — piena tanki, tvertnes, dzesēšanas iekārtas, ko uzņēmumi domā pakāpeniski iepirkt aizvien vairāk, lai savukārt pēc tam varētu apgādāt fermerus. Samaksa varētu būt kredīta veidā pret nodoto pienu, un varbūt zemnieki iekārtas varētu arī īrēt, jo cenas ir diezgan augstas. Jo vairāk šādas iekārtas tiks pirktas, jo lielāka iespēja no ražotājfirmām gūt atlaides un izdevīgākus pirkšanas nosacījumus. Te nu gan pašiem zemniekiem jāizrāda ieinteresētība un, ja ir vēlēšanās kaut ko iegādāties, tad par to vajadzētu aprunāties tuvākajā piena pārstrādes uzņēmumā. Tādā veidā varēs uzzināt nepieciešamo iekārtu skaitu, tilpumu, lai par kopējo Latvijas pasūtījumu runātu ar ražotājfirmu.

Pārsteigums, kā teica Aivars Jākobsons, ir bijis tas, ka franči siera ražošanā ļoti daudz izmanto nepasterizētu pienu, it īpaši tā saukto markas sieru ražošanā. Markas sieri Francijā esot lielā cieņā, un tā var būt jebkura siera šķirne, kas atbilst zināmiem nosacījumiem. Viens no galvenajiem, protams, ir izejviela, kurai jābūt ražotai tikai vienā noteiktā reģionā. Acīmredzot ir svarīgas lopu barošanas īpatnības, zināmas nianses tehnoloģijā ar pievienotajām tīrkultūrām u.c., par ko neviens ražotājs labprāt negrib runāt, jo tie ir ražošanas noslēpumi. Kaut kas līdzīgs varētu veidoties arī Latvijā uz mazo piena pārstrādes uzņēmumu bāzes, bet tas, acīmredzot ir nākotnes jautājums.

“Seminārs deva ļoti daudz vielas pārdomām,” secināja Aivars Jākobsons, “it īpaši, kur bija saskare ar piena ražotāju, ar piena kvalitāti un darba kultūru fermās. Te mums vēl daudz ko mācīties.”

Rūta Bierande,
“LV” nozares redaktore