Ķīna ar Latviju balstīsies uz pieciem mierīgas līdzāspastāvēšanas principiem

Ķīnas Tautas Republikas vicepremjera Li Laņcina vizīte Latvijā noslēgusies

Pie Valsts prezidenta

Sestdien, 8.jūnijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Ķīnas Tautas Republikas vicepremjeru Li Laņcinu. Uzsākot sarunu, Li Laņcins atzina, ka viņa vizīte Latvijā esot veiksmīga un Latvijas apmeklējums uz viņu atstājis dziļu iespaidu. “Mana vizīte šeit ir turpinājums jūsu vizītei Ķīnā pirms diviem gadiem, kas Latvijas un Ķīnas attiecībās ievadīja jaunu posmu. Mūsu valsts prezidents sūta jums vissirsnīgākos sveicienus un aicina jums izdevīgā laikā atkal apmeklēt Ķīnu,” sarunas ievadā teica Li Laņcins.

G.Ulmanis pauda gandarījumu par abu valstu parakstītajiem līgumiem šīs vizītes laikā, kā arī nodeva sveicienus Ķīnas prezidentam, aicinot viņu apmeklēt Latviju. “Ārpolitikā mūsu galvenais kritērijs ir labu attiecību veidošana ar visām valstīm. Pamatvirziens Eiropā ir Eiropas Savienība un NATO. Tādēļ Latvija savu likumdošanas bāzi un ekonomisko stratēģiju veido, vadoties no ES prasībām, bet savu drošības koncepciju veidojam saistībā ar NATO, kam neredzam alternatīvu. Tas nenozīmē, ka vēlamies konfrontāciju ar Krieviju. Mēs veidojam savas attiecības ar Eiropu un Krieviju tā, lai nekad vairs neatkārtotos 1940.gads,” skaidroja G.Ulmanis.

Runājot par Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības iespējām, G.Ulmanis uzsvēra Latvijas kā Rietumu un Austrumu tilta lomu, kurā ļoti svarīga būtu arī Ķīnas ieinteresētība.

Li Laņcins atbildot teica, ka Ķīna ir ieinteresēta ne tikai sava reģiona, bet arī visas pasaules drošībā un stabilitātē. Pēc aukstā kara beigām Ķīna neiesaistās nevienā militārajā blokā un nedomā to darīt nākotnē, tomēr saskaņā ar savu ārpolitikas koncepciju respektē katras valsts izvēli. Arī Latvijas. Vienīgi, kā piebilda Li Laņcins, ir svarīgi, lai šī Latvijas vēlme nesaasinātu attiecības ar kaimiņiem, jo tas varētu traucēt pašas Latvijas drošībai.

Vicepremjers uzsvēra, ka Ķīna bija pirmā Āzijas valsts, kas atzina Latvijas neatkarību. “Mēs uzskatām, ka jāievēro Latvijas suverenitāte un teritoriālā integritāte. Tiklīdz tās tiks apdraudētas, Ķīnas Tautas Republika uz to asi reaģēs,” sacīja Li Laņcins. Vicepremjers uzsvēra, ka Ķīnai ir labas attiecībs ar Eiropas Savienību. “Es ticu, ka ne tik tālā nākotnē Latvija kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti,” piebilda Li Laņcins. Viņš prognozēja, ka Latvija nākotnē varētu kļūt par labu tiltu sadarbībai starp Eiropas Savienību un Ķīnu, kas būtu izdevīgi abām valstīm. Ķīna ir ieinteresēta abu valstu kopuzņēmumu veidošanā un šobrīd izstrādā perspektīvu projektu “Eiroāzijas interkontinentālais tilts”, kurā ieinteresētas vairākas valstis. Šī projekta ietvaros liela loma varētu būt Latvijas ostām, caur kurām Ķīnai būtu izdevīgi transportēt savas preces uz Eiropu. Li Laņcins šajā sakarā minēja tieši Rīgas ostu.

Li Laņcins izteica mudinājumu Latvijai iespējami ātrākā laikā nosūtīt savu vēstnieku uz Ķīnas Tautas Republiku, uz ko G.Ulmanis atbildēja: “Tas ir tikai finansiālas dabas jautājums, citu šķēršļu nav.”

Septembrī plānots parakstīt Latvijas un Ķīnas līgumu par sadarbību kultūrā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētājas biedra

Piektdien, 7. jūnijā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis tikās ar Ķīnas Tautas Republikas vicepremjeru Li Laņcinu. Uzrunājot viesus Saeimas namā, A. Čepānis nodeva sveicienus arī no Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses, kas aizbraukusi uz Eiropas Parlamentu asamblejas konferenci Budapeštā. Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Čepānis izteica līdzjūtību par notikušo dabas katastrofu ĶTR.

Tikšanās laikā A.Čepānis atzinīgi novērtēja līdzšinējo sadarbību starp abām valstīm, īpaši uzsverot 1994. gada notikušo Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un valdības vizīti Ķīnā, kā arī 1995. gadā — Ķīnas Tautas Republikas ārlietu ministra un Visķīnas tautas sapulces pārstāvju vizīti Latvijā, kas uzskatāms par nozīmīgu soli starpvalstu attiecību attīstībā. Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Čepānis informēja par Latvijas prioritātēm ārpolitikā, proti, integrēšanos Eiropas Savienībā un NATO, kā arī attiecību tālāku nostiprināšanu ar Krieviju.

Lai sekmētu abu valstu sadarbību ekonomikas un tirdzniecības jomā, gan Ķīnas Tautas Republikas vicepremjers Li Laņcins, gan Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis atzina, ka abām pusēm būtu nepieciešams stimulēt tiešos tirdznieciskos un ekonomiskos sakarus starp abu valstu vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kā arī veidot starpvalstu līgumu bāzi. Tikšanās laikā tika runāts arī par Ķīnas tranzīta apkalpošanu, jo Latvijas ostu potenciāls ir pietiekams, lai paplašinātu eksporta un importa operācijas. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Ķīnas Tautas Republikas sadarbība jāaplūko ilgtermiņa perspektīvā.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta biedra

Piektdien, 7.jūnijā, oficiālās vizītes laikā Latvijā pie Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera viesojās Ķīnas Tautas Republikas vicepremjers Li Laņcins.

Sarunu laikā tika apspriesta ekonomiskā un politiskā situācija abās valstīs, reģionos un pasaulē kopumā.

Ķīnas vicepremjers izklāstīja savas valsts ārpolitikas virzienus, kā galveno atzīmējot neiejaukšanos citu valsu iekšējās lietās. Tika uzsvērts, ka Ķīna — pirmā Āzijas valsts, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, — asi reaģēs uz jebkādiem mēģinājusiem apdraudēt Latvijas suverenitāti un drošību. Li Laņcins atzīmēja, ka Ķīna negatavojas pievienoties nevienai no starpvalstu drošības sistēmām, bet respektē citu valstu tiesības izvēlēties ceļu, kādā nodrošināt savu drošību un ekonomisko labklājību. Vicepremjers atzinīgi izteicās par drošības sistēmu veidošanu Eiropā.

Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers apliecināja Latvijas vēlmi integrēties Eiropas un transatlantijas ekonomiskajās un drošības struktūrās un uzsvēra, ka, lai gan Latvijas prioritāte ir virzība uz Eiropas Savienību, tiks attīstītas un stiprinātas attiecības arī ar Āzijas valstīm.

Sarunu laikā klātesošie tika iepazīstināti ar ekonomisko stāvokli valstīs un izklāstīta ekonomisko reformu būtība Latvijā un Ķīnā. Ekonomikas ministrs Guntars Krasts apliecināja, ka valdība turpina attīstīt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi valstī.

Ķīnas vicepremjers sacīja, ka Latviju uztverot kā vārtus uz Eiropu, un izteica cerības par ilgtermiņa stratēģiskas sadarbības izveidošanu.

Satiksimes ministrs Vilis Krištopans, ņemot vērā to, ka Eiropa pēc apjoma ir otra lielākā Ķīnas tirdzniecības partnere, aicināja izmantot Latvijas tranzītpakalpojumus, uzsverot Rīgas brīvostas perspektīvas.

Noslēgumā Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers un Ķīnas vicepremjers Li Laņcins parakstīja Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu kapitāla nodokļiem. Izglītības un zinātnes ministrs Māris Grīnblats un Ķīnas TR Ārlietu ministrijas viceministrs Džans Deguans parakstīja līgumu par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā.

Valdības preses dienests

Attēlu 1.rindā: ĶTR vicepremjers Li Laņcins un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Vens Fensjans; 2.rindā: augstais viesis pie Saeimas priekšsēdētājas biedra Alfrēda Čepāņa un pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa; 3.rindā: Ķīnas vicepremjers Li Laņcins un Latvijas Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers, parakstot līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu; 4.rindā: Ķīnas Ārlietu ministrijas viceministrs Džans Deguans un Latvijas izglītības un zinātnes ministrs, Ministru prezidenta biedrs Māris Grīnblats, parakstot Latvijas un Ķīnas līgumu par abu valstu valdību sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vizīte kopsavilkumā

Nozīmīgs pēdējo dienu notikums Latvijas ārpolitikā bija Ķīnas Tautas Republikas premjerministra vietnieka Li Laņcina vizīte Latvijā. Augstais viesis tikās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Ministru prezidenta biedru Ziedoni Čeveru un Saeimas priekšsēdētājas biedru Alfredu Čepāni un ekonomikas ministru Guntaru Krastu. Viesi apmeklēja Rīgas tirdzniecības ostu un vairākus rūpniecības uzņēmumus, tai skaitā “Rīgas finieris” un “Bolderāja”.

Ministru kabinetā notika Ķīnas vicepremjera Li Laņcina un Latvijas Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera preses brīfings. Tā ievadā Z.Čevers uzsvēra, ka augstā Ķīnas viesa vizītes laikā turpinās darbs, kam pamats tika likts jau 1991.gadā, kad Ķīna kā pirmā Āzijas valsts atzina Latvijas neatkarību. Viņs pateicās Li Laņcinam par ĶTR neseno dāvinājumu Latvijas skolām — 350 Ķīnā ražotiem kompjūteriem. Ministru prezidenta biedrs atzīmēja, ka Ķīnas atbalsts Latvijai un mūsu valsts starptautiskās situācijas izpratne ir būtisks ieguldījums Latvijas drošības nostiprināšanā.

Savukārt Li Laņcins, pateicoties Latvijas pusei par delegācijas sirsnīgo uzņemšanu, sacīja, ka visas sarunas un tikšanās Rīgā bijušas ļoti konstruktīvas un tajās reljefi iezīmējusies abu pušu izteiktā interese par savstarpēju tirdzniecības sakaru paplašināšanu. “Čpaši mēs gribam dibināt kopuzņēmumus, kas orientēti uz ilgstošu sadarbību,” teica Ķīnas delegācijas vadītājs. Viņš norādīja, ka Ķīnas interesēs ir ne tikai mūsu valstu divpusējā sadarbība, Ķīna ir ieinteresēta šajos kontaktos iesaistīt arī trešās valstis. Li Laņcins akcentēja reģionālās sadarbības nozīmi ekonomikā un tirdzniecībā, kā arī atzīmēja lielās potenciālās iespējas, kas paveras Eiropas un Āzijas valstu savstarpējai tirdzniecībai. Viņš uzsvēra Ķīnas izpratni par Latvijas drošības interesēm un izteica viedokli, ka būtu svarīgi izveidot kopīgu drošības sistēmu Eiropā. Ķīnas vicepremjers pauda gandarījumu, ka pēc aukstā kara beigām mūsu valstis var brīvi attīstīt savu ekonomiku. Vēršoties pie žurnālistiem, augstais viesis lūdza nodot Latvijas tautai Ķīnas tautas draudzības apliecinājumu.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu Ziedonim Čeveram un Li Laņcinam, kāda nozīme, viņuprāt, Latvijas un Ķīnas ekonomiskajā sadarbībā ir brīvajām ekonomiskajām zonām, Li Laņcins teica, ka Ķīna ir ļoti ieinteresēta šādā attīstībā. Viesis piebilda, ka Ķīnas delegācijas sastāvā ir arī Šendžeņas mēra vietnieks, bet Šeņdžeņa Ķīnas pilsētu vidū ir pazīstama vispirms ar savām plašajām un nozīmīgajām brīvajām ekonomiskajām zonām. Viņš izteica pārliecību, ka brīvās ekonomiskās zonas ir perspektīva Latvijas un Ķīnas sadarbības joma.

Savukārt Ziedonis Čevers, atbildot uz šo jautājumu, teica, ka Latvijas valdība patlaban pēta brīvo ekonomisko zonu attīstības iespējas un perspektīvas mūsu valstī. Pēc viņa domām, ir runa ne tikai par brīvostu. Brīvās ekonomiskās zonas varētu tikt izveidotas arī Liepājā, Ventspilī, tāpat Latgales reģionā.

Piektdien, 7.jūnijā, tika parakstīti divi Latvijas un Ķīnas līgumi. Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs, Ministru prezidenta biedrs Māris Grīnblats un Ķīnas Tautas Republikas ārlietu ministra vietnieks Džans Deguans parakstīja Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par sadarbību zinātnē un tehnikā, bet Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers un Ķīnas Tautas Republikas premjerministra vietnieks Li Laņcins parakstīja Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Sestdien, 8.jūnijā, Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers ar kundzi viesnīcā “Rīdzene” rīkoja svinīgas pusdienas par godu Ķīnas Tautas Republikas premjerministra vietniekam Li Laņcinam un viņa dzīvesbiedrei. Pusdienās Ziedonis Čevers un Li Laņcins teica uzrunas. Ziedonis Čevers sacīja:

— Augsti godājamais Li Laņcina kungs! Dāmas un kungi!

Man ir liels gods un gandarījums uzrunāt jūs — Ķīnas Tautas Republikas politiskās un biznesa elites pārstāvjus, kurus vieno simpātijas un lietišķa interese par Baltijas telpu, par mūsu Latviju. Ķīnas Tautas Republikas atbalsts demokrātiskiem procesiem starptautiskajā arēnā ir viens no galvenajiem mūsu drošības garantiem.

XXI gadsimtu mēs visi gribētu sagaidīt drošībā un tautsaimnieciskā labklājībā, vienalga, kāda politiskā sistēma un ideoloģiskā pārliecība virza mūsu nācijas.

Aizvadītajā tūkstošgadē Latvija ieņēmusi īpašu un svarīgu vietu Eiropā, it sevišķi Baltijas jūras reģionā. Tā atrodas Austrumeiropas un Rietumeiropas civilizācijas saskares punktā. No vēstures zinām, ka Latvijai bijuši nozīmīgi kontakti ar Viduseiropas valstīm un Ziemeļvalstīm, kā arī ar Krieviju.

Staļiniskās PSRS un hitleriskās Vācijas okupācijas rezultātā trīs Baltijas valstis uz pieciem gadu desmitiem tika izdzēstas no kontinenta politiskās kartes, deformēta mūsu tautsaimniecība. Šajā laikā piespiedu kārtā tika mainīts arī valstu iedzīvotāju demogrāfiskais sastāvs. Tā rezultātā šī gadsimta nogalē mums daudz kas ir jāsāk no jauna.

Šobrīd apzināmies, ka daudz ir atkarīgs no mums pašiem, mūsu politiskās gribas un varēšanas. Vispirms jānodrošina Baltijas reģionālās stabilitātes ilgtermiņa process, attīstot demokrātijas institūtus un veidojot iecietīgu un integrētu sabiedrību. Tas nozīmē nostiprināt arī demokrātiju un tās institūtus, veicināt cilvēktiesību, tāpat nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību, novērst visu veidu diskrimināciju. Tikai iekšēji stabila Latvija var būt droša valsts un veicināt mieru un stabilitāti visā reģionā.

Tagad Latvija ir pilntiesīga ANO locekle, turpinot labākās pirmskara Tautu Savienības tradīcijas, kad Latvijai bija lemts spēlēt aktīvu lomu vecā kontinenta politikā. Mēs esam atjaunojuši savas saites ar demokrātisko Eiropu, Ziemeļameriku, Latvijas valsts ir pilntiesīga Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, Eiropas Padomes locekle, mūsu zemei ir asociētās valsts statuss Eiropas Savienībā, kā arī Rietumeiropas Savienībā.

Baltijas valstis, arī Latvija, jau pievienojušās sadarbības programmai “Partnerattiecības mieram”, līdzdarbojas IFOR spēkos un ANO operācijās bijušajā Dienvidslāvijā, skaidri izteikušas savu vēlēšanos iekļauties Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. NATO nenoliedzami ir un būs katras eiroatlantiskās drošības sistēmas centrā. Transatlantiskā saikne ir pilnīgi nepieciešama Eiropas drošībai. Mēs esam pārliecināti, ka NATO paplašināšana neradīs draudus nevienai valstij, tā nostiprinās Eiropas drošību, nevis izslēgs vai apdraudēs kādu valsti. Tas lielā mērā attiecas uz mūsu kaimiņlielvalsti Krieviju, ar kuru mēs gribam konstruktīvu dialogu, nevis konfrontāciju.

Mēs ar gandarījumu atzīmējam, ka Latvijai veidojas stabilas partnerattiecības ar Āzijas lielvalsti — Ķīnas Tautas Republiku. Mēs turpinām veidot ekonomisko, valstisko institūciju un sabiedrības sadarbības savstarpējo modeli. Balstoties uz vēsturisko pieredzi, cienot demokrātijas vērtības, ANO sadarbības principus, mēs to sasniegsim.

Es uzsaucu šo tostu par jūsu veselību un labklājību, par mieru un sadarbību!

Atbildes uzrunā Li Laņcins teica:

— Jūsu ekselence Čevera kungs un Čevera kundze! Dāmas un kungi! Lūdzu atļaujiet man savā vārdā, manas dzīvesbiedres vārdā un visu Ķīnas delegācijas locekļu vārdā izteikt sirsnīgu pateicību Jūsu ekselencei un Čevera kundzei par šo pusdienu sarīkošanu par godu Ķīnas valdības delegācijai. Taču mani patiešām satrauc tas, ka sakarā ar mūsu vizīti jūs nevarat nedēļas nogali pavadīt kopā ar savu ģimeni.

Mūsu oficiālās vizītes mērķis Latvijā ir apmainīties ar viedokļiem un savstarpēju izpratni starp mūsu zemju valdībām un tautām, padziļināt draudzību un sadarbību starp mūsu valstīm, īpaši tādās jomās kā ekonomika, tirdzniecība, zinātne un tehnoloģija. Čsi pirms manas vizītes Rīgu apmeklēja četras ķīniešu biznesmeņu grupas, kas dibināja kontaktus ar sadarbības partneriem Latvijā. Mēs atbalstām viņu centienus un ceram, ka tie gūs panākumus, balstoties uz līdztiesību un savstarpēju izdevīgumu.

Vakar man bija draudzīgas un konstruktīvas sarunas ar jums, Čevera kungs, un ar jūsu valsts parlamenta priekšsēdētājas biedru Čepāņa kungu. Šodien mums bija gods tikties ar jūsu Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Mēs esam pārliecināti, ka šī draudzīgā sadarbība un konstruktīvās sarunas noteikti sekmēs mūsu savstarpējo attiecību turpmāko attīstību.

Vizītes laikā mēs apmeklējām arī Rīgas tirdzniecības ostu un Rīgas kokmateriālu ražošanas rūpnīcu. Šī apmeklējuma laikā visdziļāko iespaidu uz mūsu delegāciju atstāja tas, ka Latvijas valdība kopš jūsu valsts neatkarības atjaunošanas ir paveikusi nozīmīgus pētījumus, cenšoties sekmēt nacionālo ekonomiku, paplašinot ārējos ekonomiskos sakarus un konsekventi gūstot pozitīvus rezultātus. Mēs no sirds priecājamies par to.

Ķīnas Tautas Republika bija pirmā Āzijas valsts, kas atzina jūsu valsts neatkarības atjaunošanu. Mēs arī turpmāk attiecībās ar jūsu valsti balstīsimies uz pieciem mierīgas līdzāspastāvēšanas principiem. Šie principi ir — savstarpēja cieņa pret otras valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, savstarpēja neuzbrukšana, neiejaukšanās otras valsts iekšējās lietās, vienlīdzība un savstarpējs izdevīgums un mierīga līdzāspastāvēšana. Valstis — vienalga, lielas vai mazas, stipras vai vājas — visas pasaulē ir vienlīdzīgas, tām jāpastāv miermīlīgi līdzās un jāsadzīvo. Jūsu valsts drošība un suverenitāte arī turpmāk tiks respektēta un garantēta. Mēs arī turpmāk darīsim visu, lai nosargātu šo principu.

Es gribu uzsaukt tostu par Latvijas atjaunotni un uzplaukumu, par Ķīnas un Latvijas savstarpējo attiecību turpmāku attīstību.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors