Par akcīzes nodokļa atmaksāšanas kārtību lauksaimniekiem

Ēriks Spaliņš, Zemkopības ministrijas Mehanizācijas nodaļas vadītāja vietnieks — “Latvijas Vēstnesim”

Pagājušajā nedēļā, 22. oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja noteikumus nr.405 “Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu”. Par izmaiņām akcīzes nodokļa kompensācijas saņemšanā, kas rodas pēc šo noteikumu pieņemšanas, pastāstīja ZM Mehanizācijas nodaļas vadītāja vietnieks Ēriks Spaliņš.

— Salīdzinājumā ar iepriekšējiem Ministru kabineta noteikumiem, kurus pieņēma pagājušā gada 18. aprīlī, ir dažas izmaiņas. Viena no tām ir izlietotās dīzeļdegvielas daudzums uz vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (arī kultivētām ganībām un pļavām), par kuru saņem kompensāciju: šis daudzums no 80 litriem dīzeļdegvielas, sākot no šā gada 1. jūnija, palielināts līdz 120 litriem.

Otra diezgan būtiska izmaiņa ir šāda. Sākot no šo noteikumu spēkā stāšanās brīža, kompensāciju saņems tikai tie lauksaimnieki, kuri būs iegādājušies dīzeļdegvielu no Finansu ministrijas licencētiem uzņēmumiem. Licences (speciālās atļaujas) var būt trīs veida: degvielas ievešanai (importam) un vairumtirdzniecībai; degvielas vairumtirdzniecībai; degvielas mazumtirdzniecībai.

— Kā lauksaimnieks varēs zināt, vai uzņēmums, no kura viņš iegādājas dīzeļdegvielu, ir licencēts?

— Acīmredzot visvienkāršākais ir prasīt šo licenci uzrādīt. Ja uzņēmums vienu no licencēm nevar uzrādīt, tad vai nu vajag iegādāties degvielu citā uzņēmumā, vai arī jārēķinās, ka akcīzes nodokli par attiecīgo dīzeļdegvielas daudzumu lauksaimnieks nesaņems.

Trešā atšķirība ir nodokļa atmaksas termiņi. Līdz šim jebkurš lauksaimnieks kompensāciju, uzrādot nepieciešamos dokumentus, varēja saņemt divas reizes gadā. Turpmāk divas reizes gadā (līdz 20. augustam un 1. martam) kompensāciju saņems PVN nemaksātāji, bet PVN maksātāji to varēs saņemt četras reizes gadā (līdz 20. augustam, 1. novembrim, 1. martam un 1. maijam). Ja iegādātās dīzeļdegvielas daudzums pārsniegs noteikto normu (120 litri uz lauksaimniecībā izmantotās zemes daudzumu), tad kompensāciju par atlikušo daudzumu lauksaimnieks saņems nākamajā atmaksas termiņā.

Ceturtā nianse, kas atšķirīga no iepriekšējiem noteikumiem, ir tāda, ka izziņu par faktiski apsaimniekojamās zemes daudzumu Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļā iesniedz nevis lauksaimnieks pats, bet gan pagasta pašvaldība. Šī izziņa jāiesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pirms kārtējā akcīzes nodokļa atmaksas termiņa. Līdz šim izziņu pašvaldībā izņēma un uz Valsts ieņēmumu dienesta nodaļu nogādāja zemnieks pats. Savukārt lauksaimniekam pašam vienu mēnesi pirms kompensācijas saņemšanas Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā jāiesniedz lūgums atmaksāt akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu un jāuzrāda dokumenti, kas apliecina degvielas iegādi no licencēta uzņēmuma.

— Kādi varētu būt sarežģījumi, stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem?

— Pašvaldībām laikus jāiesniedz nepieciešamās izziņas, un, vai šis mehānisms sāks uzreiz bez aizķeršanās darboties,— to grūti tūdaļ pateikt. Protams, ir tādas pašvaldības, kurām nebūs problēmu, bet dažām šāda kārtība sākumā varētu radīt grūtības. Ja Valsts ieņēmumu dienestam jāiesniedz izziņas divus mēnešus pirms kompensācijas izmaksāšanas, tas nozīmē, ka tām jābūt tur jau 1. janvārī, lai lauksaimnieks savu naudiņu varētu saņemt 1. martā.

— Cik ilgi šie noteikumi būs spēkā?

— Paredzēts, ka tie darbosies līdz 2001. gadam, ja nebūs lielu un spēju izmaiņu likumdošanā. Dīzeļdegvielai šogad akcīzes nodoklis ir divi santīmi par litru, bet no 1997. gada 1. janvāra tas būs jau astoņi santīmi. Rēķinot no kopējā lauksaimnieku dīzeļdegvielas patēriņa valstī, tas nākamgad naudā būs 15 — 17 miljoni latu.

— Vai nav paredzēta arī kompensācija lauksaimniekiem par benzīnu?

— Par to esam runājuši. Praktiski trešo daļu iegādātā benzīna zemnieks izlieto tehnoloģiskajos procesos, vispār neizbraucot no saimniecības. Kaut vai tāds piemērs. Valstī ir vairāk nekā 75 tūkstoši zemnieku saimniecību. Katrā no tām nobaro vismaz vienu sivēnu pašu vajadzībām. Lai to pēc kaušanas apstrādātu — nodedzinātu sarus jāpatērē divi litri benzīna. Ja šo skaitli parēķina ar 75 tūkstošiem zemnieku saimniecību, tad neiznāk maza summa. Kur nu vēl pārējie darbi, ko zemnieks saimniecībā veic. Saskaitot to visu kopā, tehnoloģiskajos procesos zemnieks pavisam iztērē trešo daļu iegādātā benzīna. Par šiem jautājumiem ir runāts, bet pagaidām vēl neesam atraduši kompromisa variantu ar Satiksmes ministriju.

— Paldies !

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore