24. oktobra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 180., 181., 182.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Normunds Pēterkops, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

N.Pēterkops (TB). Cienījamie deputāti! 8.pants runā par to, ka visiem pretendentiem būtu jārada vienādas iespējas, vienādi nosacījumi sacensties savā starpā par šīm tiesībām pildīt šo valsts pasūtījumu. Protams, šeit es gribu runāt tikai par to pasūtījumu daļu, kas attiecas uz būvniecības lietām, uz lielu objektu celtniecību, kur tomēr, kā mēs jau iepriekšējos pantos esam skatījušies, ir tomēr drusciņ savādāka situācija, nekā vispārinot jēdzienu par valsts pasūtījumu. Un, ja mēs pielaižam pie šīs valsts pasūtījuma izsoles, konkursa piedalīšanās arī ārvalstu firmas, tad, ja mēs šajos noteikumos neuzliekam jau uzreiz tādu prasību, ka arī šīm ārvalstu firmām, kas piedalās konkursā, ir jābūt šīm tiesībām vispār veikt šādus darbus, licencētām, nu, var rasties problēmas, ja mēs šajā punktā nepateiksim, ka šādi noteikumi nav nekas diskriminējošs, ja mēs paprasīsim, var radīt problēmas, un pēc tam, kad konkurss ir pagājis, tad var izrādīties, ka varbūt kāda uzvarējusī firma nemaz nav saņēmusi šādi licenci, lai varētu vispār nodarboties ar būvniecību vai celtniecības darbiem. 1995.gada 30.augustā pieņemtā likuma “Par būvniecības likumu” 10.panta trešā daļa pasaka, kad citu valstu juridiskām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrētā darba veikšanai, ja starptautiskie līgumi nenosaka citādi. Tātad it kā 10.panta trešā daļa jau to pasaka, kad Latvijā var darboties tādas juridiskās personas, tātad tādas firmas, kuras ir šādas licences Latvijā dabūjušas, bet es uzskatu, ka vajadzētu to aprunāt arī pie šī punkta, lai novērstu iespējamās kādas likuma tulkošanas dažādākās nozīmēs. Es neko neredzu sliktu, ja mēs šeit pieliekam šo atsauci, tā ka es esmu piedāvājis 8.panta piekto daļu ar šādu piezīmi. Es lūgtu to atbalstīt deputātiem – šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs par šo jautājumu pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā – Bāna kungs, vēlaties ko piebilst.

E.Bāns. Bez šaubām, ka Pēterkopa kunga priekšlikumu var arī atbalstīt, bet tas ir 5.panta trešās daļas 1.punktā, kur ir runāts par tehnisko kompetenci, attiecīgo pieredzi un tā tālāk. Nu, tādā formulējumā var būt, ka tas būtu arī precīzāk.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bāna kungs, bet tā kā deputāts Pēterkops uztur spēkā prasību par savu priekšlikumu balsošanu, tad lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi par deputāta Pēterkopa priekšlikumu – papildināt likumprojekta 8.panta piekto daļu ar piezīmi, kuras teksts jums ir iesniegts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Godājamie kolēģi, es vēlreiz lūdzu visus piedalīties balsošanā, un tos deputātus, kuri neatrodas savās darba vietās, lūdzu tur atgriezties. Vītola kungs, tas attiecas arī uz jums un uz pārējiem deputātiem. Lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 8, atturas — 18. Priekšlikums ir pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 23.lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālus precizējumus, kas ir pieņemti un iestrādāti labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 8.panta septīto daļu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 24.lappusē Juridiskais birojs arī ierosina redakcionālus labojumus, kas ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 27.lappuse. Juridiskais birojs ierosina izslēgt frāzi, kas ir tālāk minēta. Tā ir atbalstīta un redakcionāli iestrādāta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu – ieslēgt 12.panta 3.punktā vārdus – iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 28.lappusē. Deputāts Pēterkopa kungs ierosina tekstu, kas ir minēts, papildināt ar tekstu, kas ir minēts šajā trešajā daļā. Komisija to neatbalstīja, jo šo lēmumu var pieņemt saimnieciskā izpildē tikai pēc tam, kad konkurss jau ir izgājis savu stadiju cauri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa priekšlikumu — papildināt likumprojekta 13.pantu ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā, – iebildumu nav, pieņemts.

E.Bāns. 29.lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālus labojumus, kas ir atbalstīti un iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts. Ierosina Juridiskais birojs, 14.panta trešajā daļā arī ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Precizēt 14.panta ceturtās daļas pirmā teikuma redakciju ierosina Juridiskais birojs. Šajā pašā daļā vēl ceturtās daļas pirmo teikumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ierosinājusi izslēgt. Abi šie priekšlikumi ir atbalstīti, un labajā pusē ir galīgā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu – precizēt 14.panta ceturtās daļas pirmā teikuma redakciju –, kā arī pret komisijas slēdzienu par 14.panta ceturtās daļas pirmā teikuma izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 15.panta pirmās daļas sākumu izteikt šādā redakcijā. Ierosina Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 30.lappuse. Deputāts Pēterkopa kungs ierosina izteikt 15.panta pirmās daļas 2.punktu redakcijā, kas ir šeit parādīta. Komisija to neatbalstīja, un šeit motivācija ir tāda, ka tas tālāk parādās 35.lappusē 12.punktā un minēts arī 4.punktā šajā pašā lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai Pēterkopa kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu? Pēterkopa kungs, jūs runāsit? Lūdzu, Normunds Pēterkops — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

N.Pēterkops (TB). Jā, var piekrist, ka par šo kvalitāti tiek runāts arī citos punktos, bet atkal neredzu, kāpēc arī mēs nevaram to pielikt arī šeit. Ar to šā likuma atsevišķiem pantiem rodas tikai vairāk skaidrības, ko mēs gribam. Ņemot vērā to, ka materiālu ražojumu un pakalpojumu cenas atkarībā no kvalitātes var svārstīties vairākas reizes, šim aspektam tomēr, es uzskatu, būtu jāpievērš lielāka uzmanība, nekā tas ir šajā likumprojektā vispār kopumā, nu, protams, es tomēr savu priekšlikumu uzturu ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jūs pieprasāt balsot par savu priekšlikumu. Paldies! Vairāk debatēs par šo jautājumu pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi par deputāta Pēterkopa priekšlikumu — izteikt likumprojekta 15.panta pirmās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Godājamie kolēģi, kuro reizi atkārtoju. Lūdzu piedalīties balsošanā! Visiem deputātiem lūdzu atrasties savās darbavietās! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 13, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs ierosina 15.panta pirmo daļu papildināt ar 7.punktu redakcijā, kas šeit ir parādīta, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 15.panta otrajā daļā vārdu “iepriekšējais”. Faktiski tas ir redakcionāls labojums, kas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 32.lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālu labojumu...

Sēdes vadītājs. Bet 31., Bāna kungs?

E.Bāns. Piedošanu. 31., jā. Juridiskais birojs ierosina precizēt 15.panta otrajā daļā punktā, kādi dokumenti šeit ir domāti, un Tautsaimniecības, agrārās, vidēs un reģionālās politikas komisija šo redakciju izstrādāja, kas ir parādīta arī labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumiem – precizēt 15.panta otrās daļas 2.punktu un izteikt 15.panta otrās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izslēgt šeit šajā tekstā vārdu “konkursu”, jo šeit ir runa tikai par izsolēm. Konkurss būs tālāk citā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 32. lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālu labojumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tāpat 17.panta pirmajā daļā ir redakcionāli labojumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī pret tiem deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 33.lappusē Ekonomikas ministrija ierosina papildināt ar jaunu otro daļu, kā ir tekstā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 18.panta pirmajā daļā Juridiskais birojs ierosina redakcionālu labojumu, kas ir pieņemts. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina 8.panta otrajā daļā redakcionālu labojumu — mainīt vārdus: “maina” un “groza”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 34.lappusē 18.panta astotajā daļā ir redakcionāli labojumi no Juridiskā biroja puses. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 35.lappusē Ekonomikas ministrija 18.pantu ierosina papildināt ar jaunu divpadsmito daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti Ekonomikas ministrijas priekšlikumam — papildināt likumprojekta ar jaunu divpadsmito daļu — piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 40.lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālus labojumus, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 42.lappusē Juridiskais birojs tāpat ierosina izslēgt “konkursu”.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 44.lappusē Ekonomikas ministrija ierosina papildināt 22.pantu ar jaunu daļu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti Ekonomikas ministrijas ieteikumam — papildināt 22.pantu ar jaunu daļu – piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Ierosina Juridiskais birojs, 45.lappusē 24.panta trešajā daļā ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti šiem labojumiem piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 46.lappusē Juridiskais birojs ierosina precizēt 24.panta piektajā daļā “preses izdevums”, kas bija arī iepriekš kā redakcionāls labojums, kas ir pieņemts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 24.panta sestajā daļā ir redakcionāli labojumi no Juridiskā biroja puses, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 48.lappusē Ekonomikas ministrija ierosina papildināt 24.pantu ar jaunu trīspadsmito daļu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Ekonomikas ministrijas iesniegumu — papildināt likumprojekta 24.pantu ar jaunu trīspadsmito daļu. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs 25.panta otrajā daļā ierosina redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 40.lappusē. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt 25.pantu ar jaunu ceturto daļu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti Ekonomikas ministrijas priekšlikumam, kuru atbalsta atbildīga komisija, piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 50.lappuse. Deputāts Pēterkopa kungs ierosina papildināt likumprojekta, nevis papildināt, bet izteikt likumprojekta 26.panta trešās daļas 2.punktu sekojošā redakcijā. Redakcionāli pārstrādājot, tas ir atbalstīts un iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti Pēterkopa kunga priekšlikumam, kuru atbalsta atbildīgā komisija, par 26.panta trešās daļas 2.punktu piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina 26.panta trešās daļas 6.punktu redakcionāli grozīt. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina papildināt 26.panta trešo daļu ar jaunu 7.punktu, kas ir redzama labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu par 26.panta trešās daļas 7.punktu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 51.lappusē Juridiskais birojs ierosina precizēt ceturtās nodaļas redakciju, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kad izskatīja, ierosināja izslēgt ceturto daļu, jo tas ir iestrādāts 26.punkta trešās daļas 7.punktā 50.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — izslēgt šā panta ceturto daļu? Piekrīt. Pieņemts. Līdz ar to Juridiskā biroja priekšlikums nav apspriežams.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus, kas šeit ir minēti, pareizi uzrakstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 27.panta otrās daļas redakcionālajiem precizējumiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 52.lappusē Juridiskais birojs ierosina 28.panta pirmajā daļā pirms vārda “pasūtītājam” rakstīt tā, kā bija mūsu...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja papildinājumiem 28.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

E.Bāns. Otrs ierosinājums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Precizēt šo pantu redakcijā, kādā tas šeit ir parādīts, kas ir iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 28.panta pirmās daļas redakciju. Pieņemts.

E.Bāns. 53.lappusē. Izslēgt 28.panta trešajā daļā vārdu “mantisku”. Juridiskais birojs ierosina, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 29.panta trešajā daļā pirms vārda “pasūtījuma” papildināt ar vārdu “valsts”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 54.lappusē Juridiskais birojs ierosina izteikt 30.panta trešās daļas pirmo rindkopu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 30.panta trešās daļas pirmo rindkopu. Pieņemts.

E.Bāns. 57.lappuse. Juridiskais birojs ierosina 32.panta trešajā daļā vārdus, kas ir minēti tekstā, apmainīt ar vārdiem, kā tālāk ir redzams tekstā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 32.panta trešās daļas redakciju. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs 32.panta ceturtajā daļā arī šo tēzi, kas šeit ir ierakstīta, apmainīt ar vārdiem, kā ir tālāk tekstā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izteikt 30.panta piekto daļu sekojošā redakcijā, kas zemāk ir minēta. Tā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 32.panta sestajā daļā vārdus “taisnīgs tiesas spriedums” ar vārdiem, kas ir zemāk. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Bet, Bāna kungs, mums ir pārtraukuma laiks. Pārtraucam likumprojekta izskatīšanu. Pirms pārtraukuma daži paziņojumi. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Atgādinu, ka Starpparlamentu savienības delegācijas sēde šodien pulksten 17.00 Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina jūs tūlīt pārtraukumā uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Un pēdējais – Guntis Eniņš aicina deputātus runāt pareizā, nesakropļotā latviešu valodā. Lūdzu, Eniņa kungs!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! Es tiešām gribu jūs aicināt runāt skaidrā, nesakropļotā latviešu valodā. Ja mums ir pieņemts Valodu likums, tas ir kaut kas ārkārtējs, ja mēs runājam ar citas valodas vārdiem, citas valodas teikumu konstrukcijās. Piemēram, latvieši nerunā atpakaļ. Piemēram. Nevar sacīt “likums ir pieņemts divus gadus atpakaļ”. Latviskā teikumā ir jāsaka: “Likums ir pieņemts pirms diviem gadiem.” Tagad, īpaši augstākajās aprindās, ir uzradusies tāda jocīga mode darbības vārdiem piekabināt priedēkli “no”. Tad, kad ir jāsaka “vīzēt dokumentu”, saka “dokumentu novīzēt”. Tad, kad grib vienoties, saka: “Mums vajag novienoties.” Pirmo reizi es dzirdēju šādu teikuma konstrukciju Saeimā no bijušā Ministru prezidenta Māra Gaiļa, kad viņš sacīja: “Mums vajag steidzīgi novienoties.” Un kas iznāca...

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs, bet jūsu runa iziet ārpus paziņojuma laika. Es jums pilnīgi piekrītu un aicinu arī dzinēja pārsegu nesaukt par kapatu.

G.Eniņš. Kā, vēl viena minūte ir. Būs jākliedz no vietas tad...

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu ieņemiet vietas plenārsēžu zālē. Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Mēs palikām pie 32. panta 4. daļas. Juridiskā biroja iesniegums. Vai deputāti to atbalsta? Juridiskā biroja iesniegumu, kuru atbalsta arī atbildīgā komisija, redakcionāli precizējot pārējo tekstu. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. 58. lappusē...

Sēdes vadītājs. Bāna kungs, mēs vēl neesam izskatījuši 32. panta 5. daļu un 32. panta 6. daļu. Tur ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Tas ir 57. lappusē. Divi pēdējie priekšlikumi apakšā.

E.Bāns. Jā, jā... Tātad Juridiskais biroja ierosina 32. panta 5. daļu izteikt sekojošā redakcijā. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu – izteikt 32. panta 5. daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais biroja ierosina 32. panta 6. daļā redakcionālus uzlabojumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. 58. lappusē Juridiskais birojs arī lūdz izslēgt vārdus, lai uzlabotu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja priekšlikumu – izslēgt 32. panta 7. daļā vārdus “vai nepareizība” – iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs ierosina 7. nodaļas virsrakstu mainīt — “Nobeiguma noteikumi”, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu 7. nodaļas nosaukumu izteikt kā “Nobeiguma noteikumi”? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs 33. panta 2. daļas 2. punktā, kas ir 59. lappusē, ierosina sakārtot tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu – aizstāt 33. panta 3. daļas 2. punktā vārdus, kas jums ir iesniegti, – iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. 60. lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālu sakārtojumu tekstā, kas ir atbalstīts un iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu – aizstāt 33. pantā 4. daļā vārdus, kuri jums ir iesniegti. Iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izteikt 33. panta 5. daļas pirmās rindkopas pēdējo teikumu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja priekšlikumu – izteikt 33. panta 5. daļas pirmās rindkopas pēdējo teikumu jums iesniegtajā redakcijā – iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 61. lappusē Juridiskais birojs ierosina svītrot 33. panta 5. daļas 1. — 6. punktu. Komisija, izskatot šo jautājumu, atzina, ka būtu tomēr jānorāda darbības, par kurām pasūtītājs saucams pie administratīvās vai kriminālatbildības. Un labajā pusē tas ir redakcionāli pārveidots un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu – svītrot 33. panta 5. daļas 1. līdz 6. punktu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 62. lappuse. Pārejas noteikumos Juridiskais birojs ierosina pārejas noteikumus numurēt nevis kā daļas, bet kā punktus, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret šo Juridiskā biroja priekšlikumu – pārejas noteikumos numurēt daļas kā punktus – iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 1. punktu Juridiskais birojs ierosināja izslēgt. Komisija to neatbalstīja un ierosināja izteikt precizētā redakcijā, kas ir labajā pusē parādīta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu – izslēgt 1. punktu? Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu, jo pēc būtības šīs normas ir iestrādātas 1. punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Līdz ar to uzskatīt 3. punktu par 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Nu arī tas ir loģiski, un deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 63. lappusē Juridiskais birojs ierosina izslēgt 4. punktu sekojošā redakcijā, kā ir tekstā. Tas ir atbalstīts un iestrādāts kā 3. punkts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumu 4. punktu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt pārejas noteikumu 4. daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā, kas seko. Tas ir atbalstīts un iestrādāts, minot arī datumu — 1. janvāri, 1997. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu no atbildīgās komisijas puses par Ekonomikas ministrijas priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumu 4. daļu ar jaunu teikumu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Vairāk priekšlikumu nav. Tautsaimniecības komisija, atbildīgā komisija, lūdz apstiprināt trešajā, pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsojumā par likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi, sakarā ar mūsu pieņemtajām izmaiņām darba kārtībā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu... ar diviem dokumentiem: ar dokumentu Nr. 1481 un dokumentu Nr. 1624, kas ir Budžeta un finansu komisijas alternatīvais likumprojekts tātad likumprojektam, kura no Ministru kabineta iesniegtais nosaukums ir “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Budžeta un finansu komisija, izskatot Ministru kabineta iesniegto projektu, izstrādāja savu alternatīvo likumprojektu, kura atšķirību es mēģināšu salīdzināt. Tātad kabineta projektā bija trīs problēmu bloki. Pirmais, kas saistās ar ienākumu aplikšanu. Arī tajā skaitā no pensijām, neatkarīgi no izmaksu avota pie noteikta ienākuma līmeņa pensijām, kad šī norma sāk strādāt, tas ir, neapliekamais minimums pensionāriem būtu 60 latu valdības projektā. Un arī šajā pašā blokā varētu pieskaitīt to domu, ka neatkarīgi no izmaksu avota pensijas, kas ir ieguldītas pensiju fondos, respektīvi, neapliekamais minimums, tiek izskaitīts no ienākuma — tā daļa naudas, ko ienākumu guvušā persona nogulda pensiju fondos, un šis ienākums tiek aplikts pie izmaksas no šī pensiju fonda. Tā būtu pirmā jautājuma grupa, kas arī, uzreiz teikšu, ir palikusi arī Budžeta un finansu komisijas alternatīvajā likumprojektā.

Otra grupa, ko risināja... problēmu grupa, ko risināja Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, skāra jautājumu par apgādājamiem piemērojamo neapliekamo minimumu, kurš valdības projektā bija nulle, Budžeta un finansu komisijas projektā šis jautājums netika grozīts, tātad tas paliek tāds, kā tas ir iepriekšējā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, respektīvi, ir neapliekamais minimums uz personām, kas gūst ienākumu, un ir neapliekamais ienākums 50 procentu līmenī no šī līmeņa, kas tiek piemērojams apgādājamām personām.

Un trešā problēmu grupa, kas bija Ministru kabineta projektā, saistās ar iezīmēto ienākuma nodokļa daļu tā izlietošanas gaitā, kas ir apzīmēta kā 28,4 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek novirzīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā. Un šeit, ja salīdzina šo kabineta iesniegto likumprojektu ar Budžeta komisijas alternatīvo likumprojektu, arī nav nekādu izmaiņu, respektīvi, šī norma ir palikusi arī Budžeta un finansu komisijas alternatīvajā likumprojektā.

Tātad tas būtu viss, ko es gribētu teikt par šiem diviem likumprojektiem un Budžeta un finansu komisija, dabīgi, izstrādājot savu alternatīvo likumprojektu, lūdz atbalstīt Budžeta un finansu komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Vārds Aijai Počai — Ministru kabineta vārdā.

A.Poča. Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Valdības vārdā es atsaucu to likumprojektu, ko bija sagatavojis Ministru kabinets, un līdz ar to lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas sagatavoto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Počas kundze! Tātad mēs, ņemot vērā jūsu paziņojumu, strādājam ar dokumentu Nr. 1624, par kuru jau ziņoja Zīles kungs. Atklājam debates par likumprojektu. Runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Cienījamo Prezidij un godātie deputāti! Šis atkal ir šodien ļoti būtisks jautājums, pie kura izskatīšanas mēs tagad esam nonākuši. Faktiski ar šī likumprojekta palīdzību Andra Šķēles valdība gatavojas īstenot savu ieceri, panākt bezdeficīta budžetu 1997. gadam uz tautas trūcīgas daļas rēķina. Tautas kustībai “Latvijai” šādi pasākumi nevar būt pieņemami, un mēs sakām skaidri un gaiši, ka bezdeficīta budžets valstī ir panākams citā veidā, un mēs esam jau daudzās dažādās vietās norādījuši šos konkrētos ceļus, kādā veidā šo bezdeficīta budžetu var panākt, un šeit tādēļ neatkārtošos.

Runājot pilnīgi konkrēti par šī likumprojekta iecerēm. Šajā likumprojektā, ja mēs runājam tagad jau par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto variantu, kuru tagad atbalsta arī valdība, ir paredzēts ar nodokli aplikt ienākumus no pensijām. Šobrīd tiek runāts par to, ka mēs apliksim ar nodokli tikai pensijas, kuras tiek aprēķinātas pēc jaunās shēmas, bet pēc tam nebūs grūti kādā brīdī paziņot un argumentēt, kāpēc vajag šeit veidot kādas atšķirības, un pēc tam šo ienākuma nodokli attiecināt arī uz pilnīgi visiem pensionāriem, tā pilnīgi reāli pasliktinot šo cilvēku dzīves apstākļus. Jo šī likuma 8. panta 3. daļā jaunais 10. punkts skan pilnīgi skaidri, ka ar ienākuma nodokli ir apliekamas pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota. Un tās tālākās atrunas, kuras tiek šobrīd vēl veiktas, tās te ir, un te tās arī var nebūt. Tad mums nevar būt pieņemams tāds likumā iestrādāts princips, ka pensijas tiek apliktas ar ienākuma nodokli. Valdības iesniegtajā likumprojektā bija pat tāda nekaunība kā atcelt nodokļu atvieglojumus par apgādājamiem. Un tikai enerģiski sabiedrības protesti ir piespieduši valdošo koalīciju no tā atkāpties. Tomēr nevar būt atbalstāmi arī valdības plāni — samazināt vispār neapliekamo minimumu, kas tagad tiek piedāvāta kā alternatīva tam, ka tomēr saglabās šo neapliekamo minimumu par apgādājamo. Un šie plāni — samazināt neapliekamo minimunu — nevar būt atbalstāmi tāpēc, ka to realizācija atkal tiešā veidā visasāk skars tieši maznodrošinātos.

Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka likumā “Par ienākumu nodokli” ir jāzdara grozījumi, bet tie ir citi grozījumi, kas šeit ir jāzdara. Un proti, mums šeit ir jāievieš jeb, pareizāk sakot, jāatjauno atkal progresīvā ienākuma nodokļu skala, tas ir, tiem cilvēkiem, kuriem ir lielāki ienākumi, ir arī jāmaksā proporcionāli vairāk. Mums nevar būt pieņemama tāda situācija, ka mūsu valstī pastāv tieši otrāda situācija, proti, regresīvais ienākuma nodoklis, kad tiem cilvēkiem, kuru ienākumi pārsniedz 60 000 latu gadā, no summas, kas pārsniedz šos 60 000 latu, kā ienākuma nodoklis ir jāmaksā tikai 10 procenti. Visās civilizētās valstīs prakse ir cita. Un mēs uzskatām, ka tā prakse būtu ieviešama arī šeit, ka, sākot no kāda noteikta sliekšņa, ir ienākuma nodokļa likme nevis jāsamazina, kā tas ir izdarīts šobrīd pie mums, bet gan jāpalielina. Un šī prakse Latvijā bija, bet valdošajai politiskajai elitei ir labpaticies no tās atteikties. Mēs nevaram arī piekrist šim jaunajam nodokļu sadalījumam starp centrālo valdību un pašvaldībām, jo ar šo sadalījumu, tā šeit tiek minēts grozījumu likuma 26.pantā, ka turpmāk 28,4 procenti no ienākumu nodokļa ieņēmumiem tiks ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, un tikai 71,6 procenti tiks ieskaitīti pašvaldības budžetā. Šādā veidā, samazinot pašvaldību ieņēmumu bāzi, tiek samazināta arī to neatkarība un to ieinteresētība iekasēt šos ienākumus un panākt reālu saimnieciskās dzīves un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos viņu teritorijā. Ja mēs tagad redzam tos notikumus, kas risinās ar rajonu pašvaldībām tā iemesla dēļ, ka šīm rajonu pašvaldībām ir atņemta šī pašu ieņēmumu bāze, kas viņām ir bijusi, un par to mēs varam skaidri izlasīt iepriekšējo gadu likumos, tad tagad rodas jautājums — vai pēc zināma laika neradīsies arī kādam vēlme, kuru varēs pēc tam viegli pamatot un pārliecināt, ka pašvaldības jau neko nedara. Vienkārši lai nebūtu šīs vēlmes likvidēt arī pagastu pašvaldības vai arī pārvērst tās par pilnīgām valdības marionetēm. Mums tas nevar būt pieņemams, un mēs zinām, ka šis ir arī Pašvaldību savienības viedoklis, un visi deputāti zina, ka tas ir Pašvaldību savienības viedoklis neatbalstīt šādu ienākuma nodokļa pārdalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem.

Mēs, savelkot kopā šos argumentus, uzskatām, ka šādu ienākuma nodokļa grozījumu pieņemšana dotu zaļo gaismu tikai lielkapitālu interesēm un tas būtu atkal smags sitiens pa tautas maznodrošināto daļu. Mums šāda nodokļu politika valstī nevar būt pieņemama. Mums nevar būt pieņemama šāda ieņēmumu bāzes veidošana nākamā gada valsts budžetam. Es aicinu balsot pret šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Valdošā Šķēles valdība, veidojošā koalīcija ir sagatavojusi šos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” faktiski ar vienu mērķi — rast līdzekļus, kā kaut kādā veidā īstenot to, ko viņi te sola, — bezdeficīta budžetu. Daudzie grozījumi būtībā nosaka to, ka nodokļu ieņēmumu palielinājums 18 miljonu latu apjomā pamatā veidojas, atceļot nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem un iekasējot ienākuma nodokli no tā saucamo “jauno pensionāru” pensijām, ja tie aizgājuši pensijā pēc 1996.gada 1.janvāra un to pensijas ir lielākas par 60 latiem. Šis likuma grozījums uzskatāmi rāda Šķēles valdošās koalīcijas darbības cinisko un arī populistisko raksturu. Domājams, ka jebkurš loģiski domājošs cilvēks saprot, ka no Šķēles un citu valstsvīru puses būtu vienkārši muļķīgi bez vajadzības tracināt cilvēkus, uzreiz paziņojot, ka ar ienākuma nodokli tiks apliktas visas pensijas. Tāpēc tagad paziņo, ka apliks tās, kas lielākas par 60 latiem. Jo ir jau skaidrs, ka tuvāko gadu laikā cilvēkiem, kas pensionējušies līdz 1996.gada 1.janvārim, pensijas būs mazākas par 60 latiem. Ne velti tagad pensiju palielinājums, ko te mēģina plaši reklamēt, arī īstenībā ir tikai 1,20 lati. Savukārt tad, ja šīs pensijas patiešām kādreiz arī pārsniegs 60 latus, nebūs ne mazāko problēmu Šķēlem paziņot, ka, nu, jā, vieni pensionāri jau nedrīkst būt labāki par citiem, un no visiem pensionāriem nodokļi ir jāiekasē vienādi. Nebūs ne mazāko problēmu viena vai divu mēnešu laikā, varbūt pāris nedēļu laikā pieņemt vēl kādus likumu grozījumus, kuru rezultātā ienākuma nodoklis tiks iekasēts no visām pensijām. Šodien, lai neciestu Šķēles un valdošo partiju politiskais reitings, var nesodīti brīvi pasludināt: “Pensionāri, neuztraucieties, no jūsu pensijām nodokļi tagad iekasēti netiks!” Īstenībā tas ir tikai pagaidām. Īstenībā Šķēle soli pa solim iet uz to, lai pensijas visas kā tādas apliktu ar nodokli. Tas ir patiesais mērķis. Kas notiks ar cilvēkiem? Cik cilvēku aizies pašnāvībā šīs prettautiskās politikas dēļ? Par to neviens nedomā. Nav šaubu, ka šie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” būtībā jau nozīmē tikai vienu — vēl vairākpasliktināsies dzīves apstākļi tiem cilvēkiem, kam jau tā šodien klājas grūti. Proti, kam tad ir visgrūtāk? Daudzbērnu ģimenēm un pensionāriem. Acīmredzot mūsu valsts valdošo partiju politiķiem, valstsvīriem liekas, ka cilvēku pacietības rezerves nav izsmeļamas, ka neviens neprotestēs. Neviens nedomā par tām sekām, kas būs. Tiesa, tagad mēs dzirdam, ka arī atsevišķi valdošās koalīcijas partiju politiķi, arī pat šo partiju vadītāji sāk izteikties, ka saprot, ka šādus Šķēles iecerētos antisociālos likumu grozījumus pieņemt nedrīkst. Es ceru, ka šo attiecīgo frakciju deputāti to šodien apliecinās arī balsojumā.

Ne vienu reizi vien esmu minējis šeit, Saeimā, skaitļus par to, kāda ir situācija mūsu valstī. Un atkārtošu tos vēlreiz. Vairums cilvēku Latvijā dzīvo zem nabadzības sliekšņa. Arodbiedrību aprēķinātais iztikas minimums oktobrī vienam iedzīvotājam bija 91,05 lati, krīzes iztikas minimums — 55,73 lati. Tātad, lai nodrošinātu ikdienai nepieciešamo, katram cilvēkam mēnesī vajadzīgi apmēram 100 lati, taču patiesībā aina ir katastrofāla. Apmēram 441 000 pensionāru vidējais pensijas apmērs ir 38,9 lati. Un vēl 4,3 tūkstošiem pensionāru vidējā pensija ir 50 latu. Ir redzams, ka pensijas ir mazākas pat par krīzes iztikas minimumu, un ir patiesi jāapbrīno, ka šādos apstākļos, kad tiešām cilvēku dzīves apstākļi ir katastrofāli, vēl spēj izdzīvot tā jau daudz cietušie vecie cilvēki, represētie, kas savu mūža nogali ir spiesti dzīvot pilnīgā nabadzībā, un tas skaitās, ka viņi dzīvo neatkarīgā Latvijas valstī, ko viņi tik ļoti ir gaidījuši un cerējuši.

Valsts statistikas komitejas dati rāda arī, jo vairāk ģimenē ir bērnu, jo mazāki ir ienākumi uz katru ģimenes locekli. Tāpēc frakcija “Latvijai” uzskata, ka nedrīkst atcelt ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošiem ģimenes locekļiem. Nesen ir informēts — šodien 15 000 skolas vecuma bērnu neapmeklē skolu. Un tas ir nabadzības dēļ. Vai mūsu valdība ir iecerējusi veidot Latviju par analfabētu un noziedznieku zemi? Protams, var jau tā darīt un domāt, ka tas varbūt pat ir labi, jo ar tumšu un neizglītotu tautu tad varēs vieglāk manipulēt. Tā piekritīs varbūt visam, ko tai mēģinās iestāstīt.

Taču nav saprotams vienīgi, kā šāda politika saskan ar valdošo partiju tik dāsni dāļātajiem solījumiem par rūpēm tautas labā, par centieniem uzlabot cilvēku dzīves apstākļus, panākt tai gaišu un saulainu dzīvi neatkarīgā Latvijā. Tas ir jautājums, uz ko būtu jāatbild tagad visām valdošā koalīcijā esošām frakcijām. Tiesa, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā variantā iesaka saglabāt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides par apgādībā esošām personām, vienlaikus samazināt neapliekamo minimumu līdz 20—21 latam. Tādējādi tik un tā samazināsies ienākumi cilvēkiem bez bērniem.

Frakcija “Latvijai” kategoriski noraida arī Šķēles valdības politiku, kas vērsta uz priekšrocību radīšanu ļoti bagātiem cilvēkiem. Ienākuma nodokļa pamatlikme ir 25 procenti, bet ienākumiem virs 60 000 latu gadā tikai 10 procenti. Vai pasaulē maz ir zināms precedents šādai nodokļu samazināšanai, ka bagātajiem tiek radītas ienākuma nodokļa atlaides? Šeit Kārlis Čerāns jau runāja par civilizēto valstu praksi, kas ir pilnīgi pretēja, un runāja par citu ceļu, kuru mums Latvijā būtu jāiet. Bet vai šos argumentus sadzirdēja zālē sēdošie valdošās koalīcijas pārstāvji? Ir skaidrs tas, ka faktiski atkal uz nabadzīgo cilvēku rēķina tiek darīts viss plaši reklamētais saistībā ar bezdeficīta budžeta veidošanu. Tāpat es domāju, ka valdība atkal atbalsta tikai lielkapitālu, paredzot, ka sociālajai apdrošināšanai pakļautā gada ienākuma maksimālā apmēru robeža būs 12 000 latu gadā vai 1000 latu mēnesī. Līdz ar to var prognozēt, ka 1997.gadā sociālā nodokļa ieņēmumi samazināsies par 6,8 miljoniem latu jeb par 1,8 procentiem.

Nākošais. Frakcija “Latvijai” kategoriski noraida šīs ciniskās Šķēles valdības koalīcijas nostādnes. Mums nav pieņemama šāda Šķēles vadītās valdības politika, ka tiek risinātas savas problēmas, savas valdības imidža problēmas uz nabadzīgo cilvēku rēķina. Tik plaši reklamētais bezdeficīta budžets tādā veidā, kā uz to šobrīd iet valdošā koalīcija, tikai vēl pasliktinās cilvēku dzīvi un papildu radīs tiem jaunas grūtības. Un ar to liecina visi tie grozījumi, ko tagad valdošā koalīcija mēģina pieņemt sociālās likumdošanas jomās, un šodien izskatāmais jautājums ir viens no tiem. Tiesa, bezdeficīta budžets atbilst valdošo partiju politiķu un valstsvīru interesēm, jo nav dzirdēts un nav redzams budžetā, ka kāds mēģinātu no valdošās koalīcijas šo bezdeficīta budžetu sasniegt pa citu ceļu, tas ir, samazināt algas ministriem, neskaitāmos komandējumus un reprezentācijas izdevumus, es šeit, analizējot aizsardzības budžeta projektu, minēju šo skaitli. Atkārtošu to vēlreiz, ka nākošajam gadam Aizsardzības ministrija ārzemju komandējumiem vien iecerējusi 390 000 latus Un tad runāt vēl par bezdeficīta budžetu! Tieši pretēji! Mēs redzam, ka katru dienu tiek remontēti aizvien jauni un jauni kabineti, tiek pirktas jaunas un modernas mēbeles, jaunas automašīnu iegādes, sākot no prezidenta, beidzot ar valdību. Arvien plašāk tiek izmantoti neskaitāmo miesassargu pakalpojumi. Tas ļoti uzskatāmi rāda mūsu valsts politiskā režīma dubultmorāli. Viss tiek darīts uz tā jau trūcīgās tautas rēķina.

Vēl viens piemērs par šo dubultmorāli, dubultstandartiem, kas ir gan valdošajai koalīcijai, gan Šķēlem, gan Guntim Ulmanim — mūsu prezidentam. Atcerēsimies, ka laikā, kad no jauna ievēlētais mūsu valsts prezidents Guntis Ulmanis rīkoja plašas un izšķērdīgas inaugurācijas svinības Rīgas pilī vairāk nekā 700 prominentiem viesiem, kas pārstāv tā saukto politisko un biznesa eliti Latvijā, naudas trūkuma dēļ tika atslēgta karstā ūdens padeve Rīgas dzemdību namam. Šķiet lieki paskaidrot, cik svarīgi ir nodrošināt vismaz elementārus sanitāri higiēniskos apstākļus sievietēm dzemdību laikā. Cik būtiski tas ietekmē jaundzimušo veselību. Bet mūsu Valsts prezidentam tas liekas mazāk svarīgi par paša inaugurācijas balli, par iespēju demonstrēt savu izšķērdīgo dzīves veidu. Lūk, šāda dubultmorāle ir atkal šeit, veidojot šo bezdeficīta budžetu, kad valdošās koalīcijas tēriņiem nauda tiek vēl palielināta, tā netiek žēlota. Un kad ņemt šo naudu uz trūcīgo cilvēku rēķina! Valsts, kura neciena izglītību, nesaredz savu nākotni bērnos, neciena vecos cilvēkus, nav pelnījusi iedzīvotāju cieņu un atbalstu. Tai nav lemta tālāka izaugsme. Un valstij pirmām kārtām ir jābūt stiprai iekšēji ar tautas izglītības un veselības līmeni, ar sakārtotu sociālo politiku, ar politiķu un ierēdņu morāli, ar tautu vienojošu ideju. Tikai tad Latvija kļūs par patiesi neatkarīgu un plaukstošu valsti.

Tāpēc frakcija “Latvijai” pieprasa valdībai un valdošajām partijām — “Latvijas ceļam”, Demokrātiskajai partijai “Saimnieks”, “Tēvzemei un Brīvībai”, LNNK, Latvijas Zemnieku savienībai, Latvijas Kristīgo demokrātu savienībai, Vienības partijai — atteikties no prettautiskajiem nodomiem — aplikt pensijas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un likvidēt nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajiem ģimenes locekļiem.

Es aicinu balsot pret likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienam jautājumam, tas ir, jautājumam par to, kā valstī tiek izmaksāti bērnu pabalsti, un vai cilvēki par to, ka viņi vēl nav radījuši bērnus, ir sodāmi ar paaugstinātu nodokli.

Pirmais, par ko vajadzētu domāt, tas ir jautājums, vai šodien, tanī laikā, kad Latvijas sabiedrība ekonomiski ir daudzslāņaina un kad mēs arvien vairāk runājam par to, ka veidojas bagātais slānis, nabagais slānis. Vai Latvijas Republikā ekonomiski un arī ētiski attaisnojas princips, ka visiem bērniem neatkarīgi no vecāku ienākumiem tiek piešķirti bērnu pabalsti. Manuprāt, nē, jo, ja valstī tiek aprēķināti kaut kādi iztikas minimumi, ja valstī dots pēc tam kaut kam pabalsts, tad tas dots tāpēc, ka šim cilvēkam šis pabalsts ir nepieciešams savas iztikas nodrošināšanai. Es personīgi bērnu pabalstam neeju pakaļ jau kuro gadu. Bet tanī pat laikā es zinu, ka šis bērnu pabalsts, ko es neizņemu, nenonāk pie tiem vecākiem, kuriem ir nepieciešama šī nauda. Un cik es zinu, es neesmu vienīgā, kas neizņem bērnu pabalstu. Tāpēc man šķiet, ka valstī būtu jāpārdomā sistēma, ka bērnu pabalsti tiek doti tiem vecākiem, un noteikta summa, un šīs summas lielums atkarīgs no ienākuma uz vienu ģimenē esošo cilvēku. Sliktākā gadījumā neesošo cilvēku. Sliktākā gadījumā šobrīd būtu jāizdara cits labojums, ja to nav iespējams izdarīt, jo man mēģināja pierādīt, ka tas ļoti paaugstināšot birokrātisko aparāta dokumentu plūsmu un tā tālāk. Lai gan tādā gadījumā man nav skaidrs, kāpēc tiek sastādītas ienākuma deklarācijas un gada beigās iesniegtas. Ienākuma deklarācijā ir uzrādīti visi ģimenes ienākumi un ģimenes locekļi, kā arī viņu nodarbe, līdz ar to, manuprāt, šī aprēķinu sistēma neradītu liekas grūtības, bet atbrīvotu tomēr naudu, kura nav nepieciešama cilvēkiem kā pabalsts. Ja tas nav izdarāms tagad, tad vismaz ir izdarāms viens noteikts grozījums, ka tā bērna pabalsta summa, kas netiek izmaksāta, tiek ieskaitīta atpakaļ summā, kas tiek izmantota bērnu pabalstīšanai, jo šobrīd, kā mēs zinām, kārtība ir tāda, ka tā summa, kas netiek izmantota, ieiet vispārējā budžetā un nenonāk ne daudzbērnu ģimeņu rokās, ne arī tam, lai palielinātu pabalstu citiem bērniem, bet es tomēr vēl arvien palieku pie sava uzskata, ka Latvijā ir laiks pāriet pie bērnu pabalsta izmaksāšanas tikai tām ģimenēm, kurām ienākums ir mazāks par iztikas minimumu, kas ir oficiāli aprēķināts valstī. Manuprāt, tā būtu sociāli taisnīga pieeja.

Otrs jautājums. Bērnu pabalsts, tā vieta, loma, vispārībā bērna audzināšanā. Es zinu, ka daudzās pašvaldībās lauku rajonos jau ir kārtība, ka pašvaldībai ir tiesības paņemt bērna pabalsta summu un to nodot skolas rīcībā, lai garantētu bērnam uzturu, vismaz ēdināšanu, vismaz šajā skolas laikā, kamēr viņš tur atrodas. Man šķiet, ka šāda iespēja ir jādod visām izglītojošām mācību iestādēm, kā skolām, tā pirmsskolas vecuma iestādēm, lai skolotājs vai pirmsskolas vecuma iestādes audzinātājs varētu iesniegt šo prasību – nemaksāt naudu mātei dzērājai, bet novadīt tieši uz mācību iestādi, un šī nauda tiktu izmantota bērna pabarošanai, jo mēs ļoti bieži runājam, ka bērns ir nepaēdis, kā arī tiktu izmantota elementāro, skolai nepieciešamo priekšmetu iegādei, sākot ar burtnīcu, beidzot ar dzēšgumiju, kas skolniekam ir vajadzīga un ko šodien valsts nevar garantēt. Tas būtu otrs moments, kas jāņem vērā.

Nākamais moments — runājot par to, vai cilvēks ir jāsoda par to, ka viņam nav bērnu vai ka viņam ir viens bērns. Es uzskatu, ka tā ir atgriešanās pie sociālisma, un principā valsts nedrīkst sodīt cilvēku par to, ka cilvēks neriskē vairāk radīt bērnus kā vienu, apzinādamies, ka viņš ar savām darba iemaņām un ar savu vietu sabiedrībā nevar vairāk bērniem nodrošināt normālu iztikšanu. Cilvēks par to nav jāsoda, jo arī šeit Ministru kabineta Demogrāfijas komisijas priekšlikumos ir rakstīts, kā paaugstināt motivāciju vecākiem pašiem rūpēties par saviem bērniem, bet kā tad tu paaugstināsi to atbildību, ja tu ar nodokļu palīdzību gribi viņu piespiest radīt vairāk bērnu. Tas ir pretrunā – šīs divas lietas. Līdz ar to, manuprāt, tas nav izmantojams, ka viens bērns, tātad maksā vairāk ienākuma nodokli, nav bērnu — tu vispārībā neesi pilnvērtīgs cilvēks, jo ir otra lieta. Vispirms jau divi bērni reti kuram piedzimst uzreiz, tā ka šobrīd tie, kam ir viens un kuriem vēl tas otrs ir jāgaida, jau jautājums. Otra lieta — tādā veidā mēs arī jaunās ģimenes neatbalstām. Mēs te uztraucamies par armiju, ies armijā tur kvalifikācija, kas būs. Bet kāpēc mēs nedomājam par to, ka jaunā ģimene... Kāpēc mēs nedomājam par to, ka jaunieši var veidot šo ģimeni, nevis dzīvot vienam no otra, neoficiāli saistoties attiecībās. Vai tas veicinās šo procesu un vai tas pacels morāles klimatu sabiedrībā.

Vēl viena lieta. Latvijā šobrīd visneaizsargātākā ir sieviete, kas audzina bērnu un kur bērna tēvs ir oficiāli reģistrēts, skaitās, ka viņš maksā alimentus, bet pasakiet man likumu, ar kuru šodien šādu vīrieti var piespiest pildīt šīs saistības, kas viņam ir jāpilda, ja viņš pats to negrib darīt. Tad arī šajā situācijā sieviete, kas viena audzina bērnu, kur vīrs un bērna tēvs ir aizgājis no ģimenes un nevēlas šos alimentus maksāt, viņš skaitās oficiāli, ar likumu visur ierakstīts kā apgādnieks un tā tālāk. Arī šī sieviete daļēji tiek sodīta tādā gadījumā, ja mēs ievērojam ienākuma nodokli atbilstoši apgādājamo skaitam, ja mēs runājam par bērniem. Tāpēc man būtu priekšlikums neveikt šādus labojumus, kā ir veikusi komisija, pārdomāt vēlreiz to, bet apsvērt arī jautājumu, ko es jau izvirzīju sākumā, bērnu pabalstu izmaksāšana atbilstoši vecāku ienākumiem, kas tiek izrēķināti uz vienu ģimenē apgādājamo cilvēku atbilstoši ienākuma deklarācijām, kā arī otru jautājumu – par neizmantoto bērna pabalsta naudu novadīšanu tieši atpakaļ bērna pabalsta fondā vai arī daudzbērnu ģimeņu atbalsta fondā.

Sēdes vadītājs. Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte. Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Man patiešām jāpateicas ir Kreituses kundzei par ļoti labiem ierosinājumiem likumā, kas šodien, ja mēs paspētu, būtu skatīts, tas ir likums “Par sociālo palīdzību”, kur tie ir būtiski ņemami vērā, un tāda iespēja uz trešo lasījumu, protams, ir – iesniegt, bet par cik šobrīd mēs runājam par konkrētu likumprojektu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tad es gribētu atgriezties pie šī likumprojekta apspriešanas. Protams, šis likumprojekts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir tapis pieņemamāks, tas ir jāatzīst, jo apgādājamo atvieglojumi ir atjaunoti. Ir, protams, moments arī šajā likumprojektā, kur ir runa par 1., 2., 3.grupas invalīdiem un represētām personām, kas iepriekš esošajā redakcijā tika atrunāts, šobrīd viņas tiek atstātas Ministru kabineta zināšanā. Tas būtu debatējams jautājums, un es patiešām negribētu visu jūsu uzmanību piesaistīt tieši šim punktam. Es gribētu runāt par vienu problēmu šajā likumprojektā, un proti, par pensiju aplikšanu ar ienākuma nodokli. Acīmredzot pat pietrūktu laika, ja es mēģinātu jums šobrīd pastāstīt, kāda ir pasaules prakse, un tā ir dažāda, un es uzskatu, ka tas jautājums ir politisks jautājums un ir debatējams, bet es nekādā gadījumā nepiekrītu, ka šobrīd šis jautājums ir jāizlemj saistībā ar 1997.gada budžeta projektu bez plašām debatēm un bez vispārēja apskata pensiju likumā. Pensiju likums šobrīd valstī nostrādājis drusciņ vairāk par 9 mēnešiem, jaunais pensiju likums. Ir jau zināma, teiksim, prakse tā pielietošanā, ir jau zināmi šaurie momenti radušies, un es domāju, ka šī likuma vispusēja apspriešana, arī sakarā ar pensiju aplikšanu ar nodokli, būtu iespējama. Jo ir vēl otra problēma, ka patiešām nākamgad mums sāks parādīties lielās pensijas, kas, protams, būtu ļoti apsveicami, ka mums parādīsies bagātie pensionāri, bet es gribētu pievērst deputātu kungu un dāmu uzmanību, ka tās pensijas parādīsies par vienu gadu. Par vienu gadu, es pasvītroju, nomaksāto lielo sociālo nodokli. Un vidējais vecums pensijām mums ir kaut kur 12—14 gadi, tas nozīmē, ka cilvēks, vienu gadu nomaksājis lielu sociālo nodokli, pēc tam desmit gadus dzīvos uz kopīgā, nabadzīga 40 latnieku katliņu rēķina.

Es domāju, ka mūsu apstākļos tas nebūtu pareizi, un tādēļ šis jautājums būtu arī jādebatē. To var apturēt, šo pensiju izmaksu, ierobežot var viņu, teiksim, kapitalizēt uz pieciem gadiem, tur var būt dažādi risinājumi, bet tās ir debates, nopietnas debates par pensiju likumu. Par nožēlu tās šobrīd nenotiek, bet notiek viens konkrēts grozījums, tiek piedāvāts par pensiju aplikšanu. Un es gribētu jums paskaidrot šobrīd komisijas variantu. Es domāju – visiem tas ir priekšā, es konkrēti jums pateikšu, tas ir, 13.pantā ir teikts, ka svītrot 2.punktu un viņa vietā pieņem 1., 2., 3., 4. – pirmos apakšpunktus. Un pirmajā ir teikts, ka minimums pensijām, kas ir piešķirtas līdz 1996.gadam, ir šis pensiju apmērs. Vienkāršoti tas izskan tā, ka vecās pensijas, kas ir piešķirtas līdz jaunam likumam, ar nodokli nekad netiks apliktas, bet jau šobrīd mūsu valstī, un šobrīd ne ļoti daudz vēl ir cilvēku, kas saņem pensijas vairāk par 60 latiem. Es domāju, tas ir 1.oktobra cipars, tas ir kaut kur ap 9000 cilvēku. Ņemot vērā novembra indeksāciju, šo cilvēku skaits jau novembrī var pieaugt līdz kādiem 16 000. Būs nākošās indeksācijas, un tad mums radīsies paradokss. Mēs, gribot labu, sludinot 60 latu aplikšanu, tagad tos, kas 1996.gadā būs saņēmuši pensiju par to pašu darbu, par to pašu stāžu, par to pašu apmēru. Viņiem no 60 latiem šo pensiju apliks, jau parādīsies tūkstošos cilvēku kategorija, kas netiks aplikti. Pie tiem pašiem nosacījumiem viņi būs pensionēti. Ko es ar to gribu teikt? Protams, šie grozījumi, man šķiet, nebija izstrādāti kā pārdomāti grozījumi, bet, par nožēlu, tika pieņemts politisks lēmums, ka bija jāapliek pensijas. Un tika pieņemts lielā steigā, jo citādi mēs šos grozījumus izskatītu pensiju likumā. Un pavisam citā kontekstā visu apsverot. Pie tam, es gribu jūs informēt, ka, protams, priekš budžeta šī pensiju aplikšana no 60 latiem ir prognozēta, budžeta ieņēmumi 1997.gadam — 80 000. Kā jūs saprotat, pie mūsu lielā budžeta, pie prognozējamā budžeta tas ir praktiski aiz komata, tas neiespaido budžetu. Tas ir politisks lēmums. Un varbūt tas mums būs jāpieņem. Bet patiešām, kolēģi, es jūs aicinu to nedarīt šobrīd un nesaistīt ar valsts budžetu un ar šā likuma grozījumiem. Mums vispirms ir jāizdebatē kopējā pensiju likuma piemērošanas prakse, kas ir notikusi jaunajā pensiju likumā. Tādēļ es frakcijas vārdā un arī savā vārdā jūs aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo frakcija ir izstrādājusi alternatīvu likumprojektu, piekrītot pārējām nostādnēm un šobrīd valdības pārējām nostādnēm, bet izņemot visus punktus, kas saistās ar šo konkrēto pensiju aplikšanu, mēs to iesniegsim, un nekas nebūs nokavēts, un to varēs pieņemt pēc termiņiem. Bet es jūs lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu! Jo tas ir jāskatās, es vēlreiz atkārtoju, kontekstā ar visu pensiju likumu. Tur ir daudz problēmu. Gan par lielām pensijām, gan par dažādām aplikšanām. Mūsu cilvēku kategorijas pie vieniem nosacījumiem — vienus apliks, otrus ne. Nē, tas nav pārdomāts šobrīd — tas grozījums. Tādēļ es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, un mēs patiešām iesniegsim alternatīvu likumprojektu, absolūti tādu, kāds šobrīd ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātais, bet bez pensiju aplikšanas ar nodokli.

Bez tam es varu pateikt, ka Sociālo un darba lietu komisija jebkurā laikā ir gatava sākt šīs debates, bet atsevišķi un kontekstā ar pensiju likumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Saeimas Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Kuprijanovas kundze pietiekoši labi ir nosaukusi skaitļu rindas, un pragmatiskā daļa šeit gandrīz vai būtu beigta, man tikai gribas mazlietiņ vēl vienkāršākus skaitļus jums nosaukt, kuru pareizību apstiprinās jebkurš elementāras grāmatvedības zinātājs, kas šajā zālē būtu.

Valdībā iet runa par neapliekamā iztikas minimuma samazināšanu. Bija ļoti emocionālas runas, labi pamatotas, it sevišķi no Kostandas kunga puses, bet tomēr es iedošu ļoti konkrētu skaitli, kas pierāda, ka bagātie neraudās, bet nabagie pat vispār vairs paraudāt nespēs.

Piemērs. 100 latu alga uz rokas pie apliekamā minimuma — Ls 77,50. Ja neapliekamā minimuma nebūs, uz rokas — Ls 71,25. Starpība gandrīz 10 procenti. Bet, ja jums, nedod Dievs, ir aldziņa Ls 40, un par tādu algu daudzi šodien strādā, bet daudzi pat sapņo, tad, ja ir apliekamais minimums, uz rokas — Ls 34,75, bet, ja nav apliekamā minimuma, — Ls 28, 50. Starpība — 20 procenti. Protams, ja alga būs 60 000 gadā, nebūs liela nelaime, ja tur pāris tūkstošu latiņu mazāk būs. Lūk, ko nozīmē sīka detaļiņa, ja cilvēkam nav matemātiskās domāšanas.

Nav ne mazāko šaubu, ka mūsu premjeram un bijušajam finansu ministram, un arī esošajam finansu ministram ar matemātiku, šķiet, viss ir kārtībā. Tādu aizdomu man nav. Mazliet bēdīgāk ir ar to ētisko pusi. Es atgādināšu Rišeljē vārdus: “Skaldi un valdi!” Kas ir mūsu lielākā tautas daļa, gandrīz vai, nabadzīgie — noteikti. Pensionāri — iespējams.

Tagad paskatīsimies, kā mēs saskaldīsim, jo valdīt jau pēc tam būs ļoti vienkārši. Kā nupat Kuprijanovas kundze teica: vienus apliksim ar nodokļiem, otrus — ar nodokļiem neapliksim. It kā humāni. Bet tie taču ir veci cilvēki ar savu psiholoģiju un savu domāšanas formu. Vai neradīsies gadījumā situācija, un es varu garantēt, ka radīsies, ka vecais tantuks ar otru vecu tantuku, nedod Dievs, “saies matos”, jo tā otra taču saņem vairāk nekā es. Varbūt uz to ir virzīta mūsu skaistā sašķelšanas politika. Jo, ja ir saskaldīts, tad valdīt ir vienkāršāk.

Runājot par bērnu pabalstiem. Es nesaprotu tikai vienu lietu, kā var no šīs tribīnes tik žēlabaini stāstīt par to, ka nepaņem savus četrus latus par bērnu, bet vai tad tiešām nevar atrisināt to problēmu pavisam vienkārši, kā to daudzi no mums darīja agrāk. Paņemam Ls 4 un atdevām kaimiņienei, kurai šie Ls 4 varbūt bija ļoti būtiski. Un nekāda birokrātija un nekāds likums nav vajadzīgs, ja ir sirds šķīstība. Nevis vēlēšanās paspīdēt ar skaitļiem. Jo galu galā šajā ģimenē jau šie paši likumi ir tapuši, par kuriem cits ģimenes loceklis tik ļoti novaidās.

Mans priekšlikums. Paldies Dievam, ka valdība vēl bija ar tik lielu goda prāta sajūtu, un paldies Počas kundzei, ka viņa noņēma valdības likumprojektu. Bet es, protams, saprotu, ka valdībai dziļi uzticamā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nolēma bišķiņ uzspodrināt šo ļoti mīksto, rokā ne visai patīkamo dvesmojošo, es atvainojos, es gribēju teikt, likumprojektu. Vajadzēja uztaisīt ar zelta kārtiņu un pamēģināt mums iesmērēt kā īstu zeltu. Deputāti, nesajauksim īstu zeltu ar to, ko latviešu tautā arī sauc par “zeltu”. Aicinu noraidīt šo antihumāno likumprojektu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka jūs tik nevērīgi izturaties pret saviem kolēģiem, kuri runā tribīnē. Es aicinu... Sākšu ar to — šo likumprojektu nodot tālāk komisijām, lai pēc tam strādātu pie tā. Iesniegtu priekšlikumus un izveidotu tādu, kādu mēs gribam.

Kostandas kungs, (Starpsauciens: “Tabūna kungs!”) es jums gribu sacīt uzreiz. Es jau esmu šad tad sacījis to, neuzdodieties par Latvijas glābēju vienpersoniski ar dažiem saviem vīriem un nemēģiniet pateikt, ka jūs esat vienīgais, kuram interesē Latvijas valsts un tautas intereses. Diemžēl tā tas nav! Mēs domājam ne mazāk kā jūs. Par to, lai pensionārs dzīvotu cilvēcīgu dzīvi, lai bērns ģimenē saņemtu attiecīgu nodrošinājumu, lai viņš varētu mācīties un tā tālāk, un tā joprojām. Bet jūs nolīdzināt tos, kuri ir tagad valdībā, šeit daudzās partijas, ka tie ir visi tie sliktie un jūs esat tie labie. Mēs atrodamies, arī es atrodos šajā valdību veidojošajā, tā saucamajā koalīcijā tāpēc, lai palīdzētu, lai kaut ko darītu, nevis vienkārši dzisinātu muti un triju gadu garumā runātu par to, kas jums ir padomā jau pirms vēlēšanām.

Bet, runājot par šo likumprojektu, es arī saku, ka tas, kas šeit ir rakstīts, man personīgi nav pieņemams. Nav pieņemams. Tāpēc es kā valdību veidojošās koalīcijas partijas cilvēks saku, ka man, piemēram, šie 60 lati, kas paredzēti pensionāram, nav pieņemami. Nav pieņemami, jo pensionārs, es uzskatu, nav paredzēts mūžīgam badam. Nav paredzēts. Tas ir vienkārši necilvēcīgi un nenormāli! Neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā, te tā ir rakstīts. Tas ir par maz. Arī ir par maz pēc jaunā pensijas likuma aprēķināmais — 60 lati.

Pavisam cita lieta ir, ka varētu, ja apliktu šīs tā saucamās superpensijas, kuras saņems tie cilvēki, kuriem šodien alga ir 1000 un vairāk latu un kuri saņems vairāku simtu lielu latu pensiju. Jā, to varētu aplikt. Es personīgi uzskatu, ka būtu pavisam normāli un cilvēcīgi, ja šo neapliekamo minimumu — pensiju kopā ar algu, ja pensionārs strādā, — noteiktu apmēram 150 latu lielumā. (Starpsauciens: “Malacis!”) Jā, tādas ir manas domas. 150 latu. Ņemot vērā to, ka inflācija turpinās un turpināsies, tas nemaz nav tik daudz. Mēs patiešām zinām, ka šodien ceturtā daļa no iedzīvotājiem badojas. Šobrīd šīs saņemamās pensijas vai pabalsti ir tik nožēlojami, ka cilvēki ir spiesti badoties. Un, lūk, par to ir jādomā, nevis tā, kā Kostandas kungs šeit tikai klaigā, arī pašlaik pārtrauc runāšanu, bet domāt par to. Un es vēlreiz atkārtoju, es ierosinu, un to es uzrakstīšu rakstiski uz otro lasījumu: neapliekamo minimumu uzskatīt apmēram 150 latu apjomā. Es domāju, ka tas būtu normāli. Es par pārējiem parametriem nerunāšu, par to šeit jau tika runāts. Ja runā par to, ka redziet... būs par maz ieguvums budžetā, tad es gribu sacīt, ka budžetā nauda jādabū pa citiem kanāliem. Tas patiešām tā ir, un nevis uz šo nabago cilvēku rēķina. Jā, tāda ir arī mana nostādne. Tāda ir mana nostādne, jo nedrīkst paredzēt ar likumu cilvēku badošanos divus, trīs un desmit gadus uz priekšu. Tā nedrīkst notikt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij, godājamie labie deputāti un godājamie sliktie deputāti! Es tā teicu tāpēc, ka es esmu sapratis, ka deputāti dalās divās daļās — tātad labie deputāti saka: nodokļus vispār nevajag maksāt, nu mēs taču neļausim aplikt kaut kādu trūcīgu skolotāju vai kādu pensionāru,un tad ir jānāk arī kādam sliktajam un jāpasaka, ka kaut kā tie gali ir jāsavelk. Protams, ka varētu iesniegt priekšlikumu vispār neaplikt nevienu ar nodokli vai ierosināt, teiksim, neaplikt no tūkstoš latiem. Es te gribētu pakoriģēt drusku manu frakcijas kolēģi, mēs spriedām vakardien par šo jautājumu un ir reāls priekšlikums un es arī piekrītu, varbūt nevajag , teiksim, rakstīt iekšā 60 latus, jo ienākumi aug, un vajadzētu rakstīt, tie ir mainīgi lielumi, varbūt vajadzētu uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumu divu minimālo algu apmērā, tātad tas būtu kādi 76 lati. Ja mēs varam vienoties, ka ir jābūt kaut kādam kopējam principam vispirms iestrādātam, ka nodokļi ir jāmaksā visiem, tad tas būtu ļoti daudz, un mēs varētu nodot šo likumprojektu uz otro lasījumu.

LNNK frakcija pieļauj, teiksim, ka šinī posmā šis līmenis varētu būt divas minimālās algas. Kā jau es teicu, kaut kur tiešām 76, nevis 60 lati vai mazāk pensijas. Tās pensijas, kas ir aprēķinātas līdz 1996. gada 1. janvārim, kā jūs jau dzirdējāt, vispār netiek apliktas. Tās pensijas, kas būs no privātajiem pensiju fondiem, arī ir jāapliek jebkurā gadījumā, bet tagad ejam tālāk.

Ja mēs sakām, ka nevar aplikt, teiksim, kaut vai pensijas no 60 latiem, kā jau teicu, par ko mēs diskutēsim, vai no 76 latiem, tad vajadzētu šeit nākt priekšā ļoti drosmīgi Zīgerista partijas biedriem un skaidri pateikt, no kā tad mēs šos nodokļus iekasēsim. Un tad man ir jautājums: vai tiešām Zīgerista partija grib aplikt ar nodokļiem, teiksim, skolotājus ar mazām algām, tur 60 latiem vai ar 50 latiem, vai medmāsas varbūt mēs apliksim? Nē. Varbūt Zīgerista partija grib aplikt zemessargus ar lielākiem nodokļiem, jo no kaut kā taču tā nauda ir jāņem? Nu nē taču. Nepavisam. Varbūt Zīgerista partija grib aplikt ar nodokļiem bodniekus? Bet ko teiks Zīgerists pats tādā gadījumā? Viņš taču nepiekritīs. Akcīzes nodokli pacēla tagad, cenas... uz Vāciju tagad izbraukāt ir daudz dārgāk pēc instrukcijām. Tad kurš būs tas muļķis, kas vispār nodokļus maksās? Acīmredzot ir jāatgriežas pie tā, ka nodokļi ir jāmaksā visiem. Atšķirība ir tikai tā, ka vieni maksās vairāk, otri maksās mazāk.

Nākošā tēze. Man arī likās un tas būtu ļoti populistiski, varbūt vajadzētu pieņemt tādu projektu kā septiņdesmitajos gados Amerikas Savienotajās Valstīs, kur maksāja bagātnieki, miljonāri maksāja 70 procentus. Kā Čerāna kungs pareizi teica — kas ir bagāts, tam ir jābūt, jāmaksā vairāk. Bet nodokļiem ir divas funkcijas. Gan veicināt valsts attīstību, gan arī pārdalīt ienākumus. Kāda ir šī robeža?

Tā kā es dzirdēju ļoti skaistu teicienu — lasījis gan neesmu, bet gribu par to... ā... nē, piedošanu, to teica par Solžeņicinu, kad kritizēja... Mauliņa kungs teica drusciņ savādāk, viņš teica tā: ārzemēs gan braucis neesmu, bijis tur neesmu, bet zinu ļoti labi, bet valdība nezina. Tāpēc es paņēmu speciāli izgriezumu no “The Wallstreet Journal Europe” 10. oktobra numura, lai nolasītu speciāli Zīgerista partijai vienu citātu. Zviedrijas Zinātņu akadēmija ir piešķīrusi Kolumbijas universitātes profesoram Viljamam Vikrijam un Džeimsam Mirlisam šogad Nobela prēmiju. Par ko? Tātad Mirlis bija britu leiboristu partijas konsultants, kurš pateica, ka — jo bagātāks ir cilvēks, jo vajadzētu viņam maksāt lielāku ienākuma nodokli, nevis kā tagad ir, teiksim, kaut kāds noteikts procents, bet visu laiku palielināt ģeometriskā progresijā. Viņš izdalīja šos pētījumus un konstatēja, ka augstākā nodokļa likme nevarētu būt lielāka par 20 procentiem tiem cilvēkiem, kas virza sabiedrības attīstību uz priekšu.

Otrs manis minētais Nobela prēmijas laureāts Vikrijs savā rakstā ekonomikas vārdnīcā raksta, ka kvalificētu personu nodoklim vispār vajadzētu būt nullei. Kvalificētu personu nodoklim... Tātad uzņēmuma menedžerim. Protams, ka tā pie mums nebūs, tā ir utopija. Bet šeit ir ļoti vienkārši un skaidri saprotama ideja, ka tie cilvēki, kas kaut kādā mērā ir ieinteresēti atbraukt uz Latviju, attīstīt Latvijas ekonomiku, jūs viņus nekādā gadījumā neapliksiet ar lielākiem nodokļiem kā teiksim, vidējos... vidēja ienākuma cilvēkus. Tātad secinājums ir viens, ka tie, kam ir mazi nodokļi, tie maksā kaut kādus... piedošanu... tie, kam ir mazi ienākumi, maksā kaut kādus santīmus, tie, kam ir vidēji ienākumi, tie maksā latus un desmitiem latu, un tie, kam ir lieli ienākumi, tie, protams, proporcionāli maksā simtiem latu, bet nevajag pārsteigties ar to, ka viņiem tiks paaugstināti kaut kādi milzīgi nodokļi un ka šādā veidā mēs kompensēsim, teiksim, tos ienākumus, kurus mēs šeit neieņemam.

Es gribētu faktiski ar to arī nobeigt, un aicinātu tomēr pieņemt kā principu šeit un nodot komisijai otrajam lasījumam nosūtīt šo likumprojektu, un es piekrītu arī daudz kam tam, ko teica Kuprijanovas kundze, bet visus šos priekšlikumus var iestrādāt otrajā lasījumā. Nekādus... ja mēs atliksim šo lasījumu, ja mēs atliksim šo likumprojektu šeit un noraidīsim, atcerieties vienu, ka nākošajā un aiznākošajā gadā, tuvojoties vēlēšanām, nekādi nepopulāri lēmumi šeit netiks pieņemti. Mums ir jāsakārto visa šī likumu pakete, visi šie lēmumi ir nepopulāri, es domāju, visi deputāti to saprot, neizdosies kādam izbraukt un tēlot uz pārējo rēķina, kuriem būtu jārūpējas par šo valsts kasi, ka viņi ir gudrāki, teiksim, par pārējiem jeb viņi ir labāki. Neizdosies. Bezdeficīta budžets ir vajadzīgs tieši mazajiem uzņēmumiem vairāk, un to arī Krisberga kungs zina, jo bagātie un lielie uzņēmēji varēs mierīgi dabūt, un viņi arī tagad var dabūt ārzemēs šos kredītus par maziem procentiem, tā ka bezdeficīta budžets ir tieši vajadzīgs cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem, lai viņi varētu aktivizēt savu saimniecisko darbību. Līdz ar to... Un vēl. Atceroties to, ka šīs Saeimas beigās daudzi deputāti dosies pensijā un viņi arī negribēs pieņemt nekādus nepopulārus lēmumus, es tomēr aicinu nobalsot tagad par šo nepopulāro lēmumu, tāpat kā par virkni citu likumprojektu, nosūtīt viņu... turpināt darbu, nosūtīt viņu otrajam lasījumam un iestrādāt visus tos labojumus komisijā, kādus šeit iesniedza, bet konstruktīvus labojumus, kas tiešām reāli veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs.

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamais Prezidij, augsti godājamā Saeima! Visu dienu šodien ļoti rūpīgi, uzmanīgi klausoties deputātu runās, gribas teikt: ak, laiki, ak, tikumi. Un nāk atmiņā ievērojamais revolucionārs, dižā Ļeņina ideju sekotājs Fricis Bergs un viņa grāmata “Kopsolī ar gadsimtu”. Tās ir skaistas atmiņas par darbību otrā, trešā, ceturtā Saeimā — sociālistu taktikas rokasgrāmata. Un šodien, ļoti uzmanīgi klausoties opozīcijas deputātu runās, liekas, ka viņi vienkārši pārkopējuši šo grāmatu, rūpīgi izstudējuši, pārkopējuši runas un šobrīd mūs baro ar tiem pašiem solījumiem, tiem pašiem vārdiem un tām pašām idejām. Ir tikai viena lieta. Berga kunga sludinātā idille Latvijā ilga 50 gadus, un daudzi opozicionāri šīs idilles beigās turēja rokās lozungu: “Nost ar slepkavām!” Opozīcijas taktika — nosodīt, noraidīt, nolamāt, bet nedot konstruktīvus priekšlikumus. Šodien es vēršos pie jums, deputāti, saistībā ar šo iedzīvotāju ienākuma nodokli un tautas veselību. Trīs gadus veselības bāzes programmai pašvaldības atvēlēja 21 latu. 21 lats ir novēlēts arī 1997.gadā. Es valdības sēdē, runājot par šo jautājumu, teicu – Latvijas tautas veselība nav tik ideālā stāvoklī, lai mēs vairākus gadus pēc kārtas varētu samazināt finansējumu veselības aprūpei. Neņemot vērā inflāciju, neņemot vērā jaunu tehnoloģiju parādīšanos. Tādēļ lūdzu jūs būt gataviem uz otro lasījumu skatīt Labklājības ministrijas priekšlikumu – veselības aprūpei no iedzīvotāju ienākuma nodokļa paredzēt ne mazāk kā 31 procentu. Un tad mēs godīgi varēsim prasīt, kāpēc pieaug saslimstība, ar vienu, otru vai trešo problēmu.

Un otrais. Es tomēr aicinātu deputātus būt pietiekoši korektiem. Ja ir paredzēts aplikt ar ienākuma nodokli iedzīvotāju ienākumus, tad nevar būt izņēmumi, bet izņēmumu mums ir pārāk daudz. Tādēļ es aicinātu šodien atbalstīt alternatīvo Saeimas deputātu sagatavoto priekšlikumu un sūtīt savus priekšlikumus, tieši tāpat kā to darīs labklājības ministrs, otrajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es tagad sapratu arī, ka mums, izrādās, ir labie ministri un sliktie. Paldies, labie ministri, Kiršteina kungs un Makarova kungs. Klausoties Makarova kungu, man patiešām radās viedoklis, es nezinu, kurā laikā viņš lasa Friča Berga darbus, un jautājums – vai viņš tad var atrasties valdībā, ka salasījies tādu “sarkano” literatūru, viņš tagad izplata šīs idejas no Saeimas tribīnes. Pie reizes es atklāti pateikšu – es vēl pats neesmu izlasījis un varbūt man Makarova kungs var aizdot savu rokasgrāmatu, bet tagad rodas cits viedoklis, klausoties Makarovu, man liekas, ka vienotās rindās soļo visi Latvijas pensionāri, salasījušies Berga darbus, un pret kuriem cienījamais ministrs tagad izcīna drausmīgi smagu cīņu. Protams, man gribas arī teikt, ak, laika tikumi! Un es arī varu pastāstīt no vēstures gadījumiem, tad vēl bija tas, ka Saeimas tribīnē deputāts Balodis savā laikā esot ar zobenu mājis, tā ka, nu, ne tikai Bergs, bet patiešām īstais valdošā vairākuma pārstāvis. Un es jau nebrīnītos, ka tūlīt Makarova kungs iznāktu un varētu teikt, ka visa tā Saeima ir jāatlaiž, un vienreiz tad Ministru kabinets varētu organizēt patiešām īstu, labu pensionāriem dzīvi šeit, Latvijā. Protams, ja man uzdod jautājumu Ministru kabinets, kur varētu atrast nodokļus? Nu, nodokļus ir vēl ļoti daudz iespējams atrast. Viens varētu būs mašīnu nodoklis, teiksim, progresējošais mašīnu nodoklis. Divas mašīnas – nodokļa palielinājums, trešā mašīna — vēl vairāk. Vai arī pretēji, teiksim, visiem iedzīvotājiem, kuriem nav mašīnas, tiem uzliek nodokļus. Tas ir viens.

Tad varētu par gaisu, tas arī sens vēsturisks gadījums, ko piedāvaja pat... kā jau arī premjera kungs mīl lasīt pasakas, pasakā bija tur gaisa nodoklis, lietus nodoklis, jo tas ir arī valsts īpašums, un par to noteikti valstij vajadzētu iekasēt naudu. Protams, mēs jau būsim drīz slaveni ar to, kā jau mūsu valdība piedāvā, tad mēs visus tos pensiju fondus, kur cilvēks visu savu dzīvi būs krājis, jau ar nodokļiem aplikto naudu ieguldīs pensiju fondā, mēs vēlreiz apliksim ar nodokli. Tad rodas jautājums, varbūt vispār labāk aicināt, lai iedzīvotāji cenšas minimāli maksāt kaut ko pensiju fondā, pagaidām vismaz to naudu, ko mājās glabā, var aplikt tikai laupītājs, bet šajā gadījumā man liekas, ka mūsu valdība ir vislielākais laupītājs un bandīts Latvijā. Viņš ielīdīs, es jau nebrīnīšos, ka drīzumā Šķēles kungs atnāks, ka jāapliek ar nodokļiem tā nauda, kas guļ mājās skapī, ja kāds sakrājis, jo zārka naudu jau nospēra, tagad nospers arī to naudu. Un vienmēr būs par maz. Un tādēļ es vēlreiz uzskatu, ka šis likumprojekts tādā veidā ir amorāls. Pat arī tas ir jauki, ka kabinets atsauc, bet arī tas, ko komisija ir radījusi, tas ir vienkārši amorāls un pretrunā loģikai. Un es noteikti aicinātu neatbalstīt, un patīkami bija redzēt, ka cienījamais premjerministra vietnieks Čevera kungs saprata šo amoralitāti un nevarēja kā cilvēks atbalstīt. Žēl, ka pagaidām nesaprot cienījamā partija “Saimnieks”, kas uzņemas kopā ar šo noziedzīgo valdību visu atbildību uz sevi. Jūs aizmirstat savus priekšvēlēšanu solījumus. Solījumus pensionāriem, solījumus patiešām gan medmāsām, gan ārstiem, gan skolotājiem. Jūs šodien gribat piedalīties viņu aplaupīšanā. Un patiešām, Makarova kungs, jūsu sasniegums ir tas, ka ar katru gadu pensionāri izmirst, un patiešām man izbrīnu rada, kādēļ tagad tikai 21 lats sakarā ar mirstības lielo skaitu, tad jau vajadzēja palielināties uz pārējo pensionāru rēķina, kas ir nomiruši. Un ja tas skaitās jūsu sasniegums, un kaut jel man izbrīnu rada, ka mūsu labklājības ministrs vairāk uztraucas par Berga darbiem nekā par savu darbu ministrijā. Un varbūt patiešām vajadzētu vienreiz izbeigt un nosaukt to nevis par Labklājības ministriju, bet atrast kādu citu labāku nosaukumu — pensionāru iznīcināšanas ministrija vai vēl kaut kas vai... Nosaukumus, es domāju, varēs risināt kā konkursu, kurā varēs ierosināt daudz ieteikumu. Jo labklājība, tas ir zaims, un es domāju, ka arī varbūt Grīnberga kungs... ne Grīnberga kungs, bet Grīnblata kungs, arī viens no pensionāriem, varētu pastāstīt, kā ir ar pensiju, un jautājums, vai jūs uzskatāt, ka ir pensionāri jāapliek ar papildu nodokli? Un es domāju – arī pārējie pensionāri, kas ir arī Saeimā un nevar aizmirst to, ka mēs esam šeit deputāti uz laiku, un neaizmirsīsim un nekļūsim citādāki, ka tie pensionāri dzīvo kolosālu dzīvi. Un tādēļ es vēlreiz aicinu, mēs nevaram pakļauties valdības demagoģiskai rīcībai un pensionāru aplaupīšanai. Mēs nevaram pakļauties valdības demagoģiskai rīcībai un aplaupīt arī jaunās ģimenes, tas ir klaji pretrunā un tajā skaitā arī pretrunā pret latviešu nācijas izdzīvošanu, ko tā mīl kladzināt gan nacionālā bloka pārstāvji, LNNK, “Tēvzemei un Brīvībai”, tas ir sitiens jaunajām ģimenēm un pa mūsu nākotni. Un tādēļ tas ir jāsaprot, un šī nav tā vieta, kur būtu jāekonomē, drīzāk būtu jāekonomē patiešām, lai neiepirktu vecus ieročus, un pēc tam varbūt šogad mēs vēlreiz pirksim vēl vecākus. Ja dikti vajag, tad var aiziet uz Vēstures muzeju, un tur, man liekas, veselu kravu varēs salasīt, netērējot lielu naudu. Un pāris miljonu tur ir, piedodiet, ko jūs šodien bāžat rokas iekšā pensionāru kabatās, un runāsim reāli un nevajag kautrēties. Tāpat arī Ulmaņa kungs iztiks, ne ar kristāla tualetē... labierīcībām visādām. Es domāju – tā arī ir tā pati nauda, un mēs varam saskaitīt šo visu kopā, un mēs redzēsim galveno ekonomiju, bet nav jau kautrība šodien no Ministru kabineta puses, bet gan ir nekautrība ielīst vēlētāju kabatās. Un tādēļ es aicinu šo komisijas projektu neatbalstīt, kategoriski noraidīt, un es domāju, ja valdībai ir kādas prāta spējas, tad tās var sakoncentrēt un varbūt radīt kaut ko normālāku.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lībanes, Vītola, Panteļējeva, Apiņa, Kristovska, Prēdeles, Nagļa, Lamberga, Straumes un Priedkalna parakstītu iesniegumu, kurā viņi lūdz balsot par 24.oktobra Saeimas sēdes turpinājumu līdz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Un otrkārt — saīsināt debašu laiku, apspriežot izskatāmo jautājumu, līdz piecām minūtēm — uzstājoties pirmajā un līdz 2 minūtēm — uzstājoties otrajā reizē. Gribu atgādināt deputātiem, pirms balsojam par šiem priekšlikumiem, ka pulksten 17.30 notiks Saeimas plenārsēde, kurā valdība atbildēs uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem. Tādēļ vienīgā izeja mums ir strādāt līdz 17.30 bez pārtraukuma, un, ja arī tad mēs nevaram izskatīt šo jautājumu, tad jāturpina pēc apmēram pulksten 18.00, kad mēs būsim uzklausījuši valdības atbildes uz deputātu jautājumiem. Vai tāda kārtība būtu deputātiem pieņemama? (Starpsauciens: “Nav pieņemama.”)

Tomēr, cienījamie kolēģi, priekšlikums ir iesniegts un mums par katru no šiem punktiem ir jābalso. Debatēs, gribu atgādināt, vēl ir pieteikušies pieci deputāti. Tādēļ lūdzu zvanu un lūdzu deputātus balsot par sēdes turpinājumu līdz likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 41, atturas — 9. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tagad par otro — saīsināt debašu laiku. Pirmajā reizē līdz piecām minūtēm un otrajā reizē līdz divām minūtēm. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par šo deputātu priekšlikumu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 26, atturas — 4. Šis priekšlikums ir pieņemts. Debatēs runās Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu! Piecas minūtes.

G.Valdmanis (LVP). Cienījamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Pirmkārt es gribētu iebilst pret to, ka kāds, kas redz, ka es esmu aizgājis uz tribīni un taisos runāt, iesniedz tieši pirms manas runas lūgumu, lai saīsina laiku. Bet, nopietni runājot, mums ir atkal viens moments, ka mēs varam nolemt — iet uz priekšu vai iet atpakaļ. Es kādreiz strādāju lidmašīnu motoru firmā, un atnācis es biju, motoru projektu sekcijas vadītājs, un atnāca zīmējums. Un ļoti bieži bija to zīmējumu jāsūta atpakaļ un jāpasaka: “Viņš neder.” Darīsim kaut ko citu. Mums ir atnācis budžets, kur ir cipari uzmesti līdz 2001.gadam. Un tur, saprotiet, kāds projekts mums ir priekšā. Tautai bezdarbs būs par 50 procentiem lielāks, nekā tas ir šodien. Iztrūkums starp mūsu eksportu un mūsu importu būs divas ar pusi reizi lielāks, nekā tas ir šodien. Tur nekāda pozitīva izmaiņa paredzēta nav, un, mīļie draugi, es jums iesaku, ka šito zīmējumu, shēmu mums ir jānoraida. Tas nav, priekš kā mums valdība ir. Es gribētu paskaidrot mūsu gudriniekiem, ka mēs nerunājam šeit par viens otra apzagšanu, lai budžets varētu būt kaut kādīgi segts. Valdības uzdevums ir stimulēt šito ekonomiju. To Kārļa Ulmaņa laikā darīja ar to, ka paņēma un būvēja Ķegumu. Ķegumā algas bija labas. Likums to teica. Un tiem, kas tur strādāja, bija izkārtots tā, ka viņi varēja nākt uz Rīgu un studēt naktīs. Un mēs ražojām kaut ko, kaut kādu labumu, kaut kādu bagātību tautai un veidojām mūsu tautu. Bet ko mēs darām šodien? Mēs tās darba vietas iznīcinām, mēs uzliekam fiktīvi augstus procentus, un mēs katru gadu nāksim un žņaugsim to tautu vēl. Hei! Mums nav un mēs jums nedosim. Un mums nav nekādas koncepcijas, kā ieviest darba vietas. Šķēles kungs, kāpēc tas tā ir? Jūs mums solījāt stimulēt ražošanu. Kas notiek? Un katru gadu būs sliktāk. Piecus gadus! Mums tā shēma ir iedota. Un kuram no mums Latvijā šitā shēma ir piemērota?

Vēl viena aplamība, ko kāds šeit teica, ka visiem jāmaksā. Tas pensionārs to ir nopelnījis. Tas jau viņam ir. Tas tiek nozagts no viņa. Viss tas, ko mēs šeit “prihvatizējam” kādam par labu, jau pieder tautai, jau pieder tam pensionāram. Es iestājos, ka mums ir jāsāk domāt par masīviem projektiem tāpat kā Ķegums tanī laikā. Vai tas būs “VIA Baltija” vai Liepājas ostas pārbūve, kur mēs ar pašu spēkiem to varēsim darīt. Un saprotat kaut ko, ka to privātie nedarīs. Un kāpēc ne? Ja privātais, pirmkārt, ja nebūtu tie kriminālie elementi, kas šajā zemē ir... Ja privātais atnāk ar tūkstots, miljons dolāriem un domātu pārbūvēt Liepāju, viņam ar nodokļiem uzliks tūlīt, paņems valsts 500 miljonus no tā, tūlīt. Bet valsts to var izdarīt bez pašai sev nodokļu uzlikšanas. Un mēs varētu sākt atbūvēt šito zemi, dot cilvēkiem godu, veidot kopēju bagātību, prezidents pasaka, ka to vajag, mums vajag atrast pilnīgi citu domāšanas stilu, un Šķēles kungam ir bijusi iespēja parādīt, ko viņš domā. Viņš mums parādīs savu skici. Skice ir, ka mēs arvien kļūsim nespējīgāki paši ražot to, ko mēs gribam, jeb ražot tik daudz, cik mēs gribam patērēt, ka mums bezdarbs būs vēl augstāks, nekā viņš tagad ir. Tas ir viņu labākais darbs. Šķēles kungs, paldies! Divi mīnus un prom. Izkritis. Jums tā lieta neiet, jums neveicas. Jums šeit kaut kas trūkst jeb jūsu komandā kaut kas trūkst. Mēs latviešu tautai nevaram pieņemt šitādu projektu, kur mēs...

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es jūs lūdzu izvēlēties korektus izteicienus.

G.Valdmanis. Kā lūdzu?

Sēdes vadītājs. Lūdzu runāt korekti, Valdmaņa kungs!

G.Valdmanis. Kā lūdzu?

Sēdes vadītājs. Atkārtoju! Runājiet korekti!

G.Valdmanis. Korekti ir tas, ka šitas projekts nav pieņemams. Tas ir divi mīnus klase, un tam, kas šitā te mums ir iesniedzis, viņam būtu ar godaprātu jāiet prom un jālūdz, lai kāds cits uzņemas tautas atveseļošanas, tautas bagātības ražošanas programmu.

Sēdes vadītājs. Un arī piecas minūtes, Valdmaņa kungs, ir pagājušas. Paldies jums!

G.Valdmanis. Man vēl 19 minūtes palika, un jūs man jau vienreiz traucējāt, Daudiša kungs. Jums tas ir atļauts? Es gribu to laiku atpakaļ.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs! Lūdzu, atstājiet tribīni. Jūsu runai paredzētais laiks — 5 minūtes — ir pagājušas.

G.Valdmanis. Jūs esat lielu daļu no mana laika tērējuši. Jums tas ir atļauts?

Sēdes vadītājs. Es jūs lūdzu, Valdmaņa kungs, ievērot Saeimā noteikto kārtību.

G.Valdmanis. Es jūs lūgšu būt korektākam pret deputātiem.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, līdz plenārsēdes beigām ir palikušas piecas minūtes. Mums vēl ir trīs runātāji. Tātad arī ar mūsu samazināto runas laiku — piecām minūtēm — mēs likumprojektu izskatīt nepaspēsim. Varbūt tādēļ šajā vietā arī pārtrauksim likumprojekta izskatīšanu. Pieteikušies debatēs ir deputāti Māris Vītols, Kārlis Čerāns un Imants Liepa. Un turpināsim to izskatīt kārtējā plenārsēdē, kura notiks 31.oktobrī.

Tagad lūdzu deputātus reģistrēties. Un es lūdzu visus deputātus reģistrēt tikai pašiem sevi. Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie kolēģi! Kamēr tiek gatavota reģistrācijas rezultātu izdruka, gribu jums atgādināt, ka saskaņā ar Saeimas Prezidija lēmumu pēc Valsts prezidenta iniciatīvas pirmdien, 28.oktobrī, pulksten 11.00 tiek sasaukta Saeimas ārkārtas plenārsēde.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Jānis Ādamsons (zālē), Vladilens Dozorcevs, Jānis Kalviņš, Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš, Jānis Priedkalns (zālē), Antons Seiksts, Juris Sinka, Viktors Stikuts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas plenārsēdi paziņoju par slēgtu. Un atgādinu, ka plenārsēde, kurā valdība atbildēs uz deputātu jautājumiem, notiks 17.30.

Frakciju viedokļi

Pēc 24.oktobra sēdes

Latvijas Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Jirgens (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs):

Saeima šodien izskatīja apmēram vienu trešo daļu no darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Var, protams, teikt, ka tas ir nepietiekami, tomēr acīmredzot bija vairāki tādi principiāli jautājumi, kuri bija pietiekami jāizdiskutē, pirms tika pieņemts galīgais lēmums. Par likumprojektu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”. Būtībā tā bija vairāk diskusija nevis par vienu konkrēto ierosinājumu, bet par mūsu privatizācijas koncepciju vispār. Un tas, ka šis priekšlikums netika atbalstīts no Saeimas deputātu vairākuma puses, es domāju, liecina ne tikai par attieksmi pret šo vienu konkrēto jautājumu, bet arī par attieksmi pret valdību, pret to, ka deputātu vairākums joprojām uzticas šai valdībai.

No pārējiem jautājumiem gribētos pieminēt to, ka tika nodots komisijām likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. Domāju, ka jau sen bija laiks pievērsties arī šai problēmai, jo, protams, ir pietiekami daudz cilvēku mūsu valstī, tajā skaitā galvaspilsētā, kuri nespēj, kuru ienākumu līmenis neļauj viņiem kārtot visus nepieciešamos maksājumus, un ir jārod kāds risinājums šai problēmai.

Bez tam gribētos arī pieminēt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, jo turpmāk tiks krimināli sodītas darbības, kas aicina uz Latvijas valstiskās neatkarības likvidēšanu. Domāju, ka šādam pantam kodeksā bija jābūt jau sen, bet, kā saka – labāk vēlu nekā nekad. Tie ir galvenie jautājumi, ko es gribēju uzsvērt. Es domāju, ka mani kolēģi – frakciju pārstāvji – droši vien analizēs arī daudzus citus jautājumus.

G.Gannusa (frakcija “Tautai un taisnībai”):

Pēc ilga laika beidzot ir pieņemts Lauksaimniecības likums. Es domāju, ka šajā vēlajā pēcpusdienā par šo likumu sevišķi ieinteresējušies ir lauku ļaudis. Tāpēc īsumā pieskaršos tiem galvenajiem jautājumiem, kas šajā likumā ir ietverti.

Kopš likuma izstrādāšanas Saeimā ir pagājis gandrīz vesels gads. Jāsaka, ka piedalījās ļoti daudzi republikas speciālisti, un domāju, ka likums beidzot ir izdevies tāds, kādu mēs gaidījām. Kā jebkurā likumā, arī šajā gadījumā varbūt ir kādas nepilnības. Bet domāju, ka kopumā likums apmierinās visus lauku cilvēkus un galvenokārt ražotājus.

Likumā viens no galvenajiem punktiem, ko iesniedza zemkopības ministrs, ir vislielākā lauku cilvēku problēma pašlaik – par to, ka netiek savlaicīgi samaksāta nauda no pārstrādes uzņēmumiem. Tagad likumā ir iestrādāts, ka par katru nokavēto dienu zemnieki saņems 0,05% no šiem pārstrādes uzņēmumiem. Un tātad tiesas ceļā zemnieki varēs likumīgi piedzīt savu grūti nopelnīto naudu.

Runājot tālāk, domāju, ka likums atbilst arī Eiropas standartiem. Jāsaka gan, ka pie šī jautājuma noteikti būs jāstrādā arī turpmāk, lai, saskaņojot šos abus likumus Latvijas labā, mēs varētu izvirzīt sev ļoti aktuālus jautājumus un ietvert tos likuma labojumā turpmākos gados. Domāju arī, ka ļoti būtisks jautājums ir tas, ka likumā ir ietverts, ka subsīdijas saņems 3% no pamatbudžeta katru gadu. Jāsaka, šim skaitlim ir ļoti tālejoša nozīme. Ja šajā gadā mēs tomēr nespēsim vienoties par bezdeficīta budžetu, tad šiem 3% es kā lauksaimniecības speciāliste nesaskatu lielu nozīmi. Jo būtībā tikai bezdeficīta budžeta apstākļos šiem 3% subsīdijām būs ļoti liela nozīme ražotājiem. Un tāpēc, skatoties nākotnē, es domāju, mums tiešām jāpieliek visiem vislielākās pūles, lai, izpildot šo noteikumu, arī mēs beidzot varētu tādu jūtamu atbalstu dot lauku cilvēkiem tālākā ražošanas attīstībā.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”):

Šodien Saeimā notika divas debates, kuras var uzskatīt par zināmā mērā principiālām. Varbūt pirmo reizi iezīmējās zināma ūdens šķirtne starp kreiso un labējo pieeju ekonomiskajiem procesiem un arī reformu procesiem Latvijā.

Vispirms jau pieminētās debates jautājumā par privatizāciju. Šodien mēs diezgan bieži dzirdējām minam diezgan sen aizmirstos jēdzienus par tautas īpašumu, par to, ka tautas īpašums iepretim privātīpašumam ir kaut kas vērtīgāks un katrā ziņā produktīvāks. Es domāju, ka cilvēces un arī sociālisma pieredze pierāda, ka tā nebūt nav un ka privatizācija nenozīmē laupīšanu. Es domāju, ka tas ir stereotips, no kura piecu gadu laikā mums bija jāatvadās. Diemžēl vēl aizvien eksistē deputāti, kuriem “privatizācija” ir vienlīdzības zīme ar vārdu “laupīšana”, bet “bagātība” ir vienlīdzības zīme ar vārdu “zaglis” vai “negodīgs cilvēks”. Ja mēs turpināsim domāt tādās kategorijās, tad acīmredzot mums vajadzēs kļūt par unikālu valsti, kas atgriežas atpakaļ gandrīz vai pie Maoisma idejām par visas tautas vienlīdzību un visas tautas īpašuma kopīgu izmantošanu. Es domāju, tas bija vairāk tāds filozofisks strīds ne tik daudz par konkrēto punktu, jo, godīgi runājot, konkrētais punkts bija vairāk juridiski apstrīdams tieši tāpēc, ka bija zināmā mērā pretrunā ar esošo, pastāvošo likumdošanu, proti, veselu virkni specializēto likumu. Ierobežojot to objektu skaitu, kas ir privatizējami, tiek noteikti arī objekti, kuri nav privatizējami. Tie ir specializētie likumi, kas attiecas gan uz sporta bāzēm un uz kultūras objektiem, gan uz medicīnas objektiem un uz citiem objektiem. Tātad nav tā, ka privatizācijas process nav ierobežots likumos, tikai tas ir jāierobežo ar likumu, nevis ar lēmumu. Ja Saeima ar lēmumu, kas ir vienlīdzīgs dekrētam, es teiktu tā, dekrēta veidā sāks nodarboties ar privatizācijas problēmām, tad, es domāju, tā stipri izies ārpus likumdevēja kompetences. Saeimai ir jānosaka likums, uz kura pamata tad privatizāciju veic izpildvara, un, protams, ir jābūt neatkarīgai tiesu varai, neatkarīgai uzraudzībai, kas skatās, vai privatizācija notiek likumīgi vai nelikumīgi. Ja deputāti vēlas ar dekrētiem vai lēmumiem piedalīties privatizācijas procesā, tad tieši tas rada aizdomas par zināmu interešu konfliktu vai speciālu deputātu ieinteresētību piedalīties tāda vai cita objekta privatizācijā. Deputātiem ir jāraksta likumi.

Un otrs jautājums, kas attiecas uz iedzīvotāju ienākuma nodokli. “Latvijas ceļš” uzskata, ka mums par pamatu ir jāņem Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas alternatīvais likumprojekts, kas atceļ iepriekš valdības paredzēto nodokļa atvieglojumu noņemšanu par apgādājamajiem, tātad principā atgriežas pie iepriekšējās sistēmas un pie neapliekamās minimuma daļas lieluma, bet, kas attiecas uz jautājumu sadaļā par pensijām, tad “Latvijas ceļa” frakciju neapmierina pašreizējā projekta sadaļa. Katrā ziņā līdz otrajam lasījumam “Latvijas ceļš” jau ir sagatavojis priekšlikumus par to, ka neapliekamā pensijas daļas summa ir stipri jāpalielina. Runa ir par trim minimālajām algām, tātad tas ir pie 100 latiem. Tāpat ir stipri jāskatās, kādā veidā tas tiek piemērots pret pensijām, kas ir aprēķinātas pēc iepriekšējās sistēmas.

E.Zelgalvis (frakcija “Latvijai”):

Frakcija “Latvijai” šodien grib pieminēt trīs likumprojektus, kurus šodien apsprieda un par kuriem pieņēma attiecīgus lēmumus Saeimā.

Pirmais ir likumprojekts par līguma ratifikāciju ar sabiedrībām AMOCO un OPAB. Šis likumprojekts, es uzskatu, bija ļoti principiāls. Par to gan šeit mazāk runā, bet es uzskatu, ka ar to Latvija un Latvijas Saeima parādīja sevi ļoti sliktā gaismā attiecībā pret mūsu kaimiņu valsti Lietuvu. Es gribu pateikt to, ka frakcija “Latvijai” neuzskatīja par iespējamu piedalīties balsošanā par šādu likumprojektu. Mēs nebalsojām, jo uzskatījām, ka nav nepieciešams šodien spert tādu soli, proti, saasināt mūsu attiecības ar kaimiņvalstīm. Un arī no otras puses – neviens, kas uzstājās par šī līguma ratifikāciju, nepierādīja Saeimas deputātiem, kāpēc tas ir nepieciešams. Kāpēc tas ir jādara tik steidzīgi, tik ātri? Kāpēc šeit nevarēja iet pakāpeniskus soļus – vispirms noskaidrot jūras robežu un pēc tam arī ratificēt šo līgumu jeb slēgt citus līgumus.

Otrs likumprojekts, kuru es gribu atzīmēt, ir likums par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju. Šeit arī izvērtās dedzīgas debates. Mūsu viedoklis un mūsu priekšlikums, par kuru izvērtās debates, zināmā mērā tika paplašināts, globalizēts un vispār atgāja nost no konkrētā priekšlikuma teksta. Bet šeit bija tā, ka galvenais jautājums bija – vai nu principiāla nostādne, tas ir, ka visus objektus varētu privatizēt, vai arī būtu jāpieņem kāds neprivatizējamo objektu saraksts. Diemžēl mūsu priekšlikumu Saeima nepieņēma, kaut gan daudzi uzstājās arī par to.

Un trešais likumprojekts, tas ir, par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurā mūsu attieksme arī bija negatīva. Mēs uzstājāmies pret tiem grozījumiem, kādi šodien tika izteikti.

R.Zīle (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Es vispirms gribētu izteikt gandarījumu, ka sēdes sākuma daļa bija ļoti konstruktīva. Tātad tika pieņemts jau iesāktais Lauksaimniecības likums, arī AMOCO un OPAB likums ar Latvijas Republiku. Tālākajā gaitā bez nevienas diskutēt gribošas personas tika pieņemts arī nekustamā īpašuma nodokļa likums pirmajā lasījumā, kas, man liekas, ir ļoti zīmīgi, jo šajā gadījumā cilvēki, kas atlikušajā sēdes gaitā diskutēja par daudziem citiem jautājumiem, par šo konstruktīvi pilnībā jauno nodokļa likumu, kas aizvieto faktiski sociālisma laika radīto īpašuma nodokli un zemes nodokli, neviens nevēlējās izteikties, un šis likumprojekts tika pieņemts pirmajā lasījumā.

Tāpat bez īpašām diskusijām tika pieņemti arī budžeta grozījumi 1996.gadam, bet diemžēl atlikusī sēdes daļa ar likumu par valsts un pašvaldību īpašumu privatizāciju un tālāk arī par iedzīvotāju ienākuma nodokli, manuprāt, parādīja vienu iezīmi. Ir skaidrs, ka šeit jūt spriedzi, kas ir saistīta ar budžeta pieņemšanu 1997.gadam, ir skaidrs, ka Saeimā jūt spriedzi arī saistībā ar valdību, tāpēc, apspriežot šos abus likumprojektus, tomēr parādījās samērā sen nedzirdētas tēzes, populistiski saukļi par atgriešanos pie daudziem sociālisma iekarojumiem – es gribētu teikt tieši, un tas tika izmantots. Vai tāpēc, kā es minēju, ka ir zināmā mērā šī spriedze saistībā ar budžetu, kas ir katrreiz, vai šeit arī ir citi iemesli. Un tiešām man ir dīvaini, ka tādi nacionāli noskaņoti cilvēki kā Valdmaņa kungs, kas pārstāv Vienības partiju, runāja tieši tās pašas lietas, ko runāja, tā sakot, personas, kuras izsaka visu zemju proletāriešu savienošanās ideju. Viņi bija identiski šajā gadījumā. Un žēl arī, ka deputāti negribēja strādāt ilgāk un pabeigt šo sarežģīto jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli, izlemt to šodien, nevis atlikt to uz nedēļu.

R.Apalups (Vienības partijas frakcija):

Mūsu frakcija ir gandarīta, ka beidzot tika pieņemts Lauksaimniecības likums. Decembrī paies divi gadi, kopš pie tā ir strādāts. Tā sagatavošanā piedalījās ne tikai deputāti, bet arī zinātnieki un, pats galvenais, praktiķi. Šis likums darbosies, kamēr mēs integrēsimies Eiropā. Pats būtiskākais šajā likumā ir tas, ka tika ierakstīts, ka subsīdijas nedrīkst būt mazākas par 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem, kas praktiski sastādīs 4 miljonus un dos reālu devumu mūsu zemniekiem. Runājot par grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju, debates izvērtās ļoti garas. Manā skatījumā ne vienmēr tie, kas uzstājās, visu pateica korekti un pietiekami gudri, tāpēc, liekas, ka man rīt, tiekoties ar Alūksnes puses vēlētājiem, atkal būs jānodur acis un jānosarkst, kā tas savu kolēģu dēļ bieži ir gadījies, bet tur neko nevar darīt – tādi nu mēs šeit esam. Varētu vēl teikt daudz ko, bet mūsu laiks ir ļoti ierobežots.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija):

Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija ir apmierināta ar Saeimas darbu tajā dienas daļā, kurā mēs varējām un spējām ratificēt otrajam lasījumam naftas ieguves licences līgumu ar amerikāņu firmu AMOCO un zviedru firmu OPAB, un ceram, ka tas būs pirmais punkts, lai mēs spētu nodrošināt ar darbu mūsu speciālistus, kuri strādās pie šī projekta, tāpat arī papildināt mūsu valsts kasi ar līdzekļiem, jo Latvija cer iegūt lielas dividendes no šī projekta, kā arī, faktiski atbalstot šo vienu lielo investoru, iedrošināt citas nopietnas firmas ieguldīt naudu Latvijā nopietnos projektos. Šajā gadījumā Saeima parādīja, ka tā ir uzticams sadarbības partneris. Latvijas valsts ir gatava sadarboties ar nopietniem uzņēmējiem arī pie lieliem projektiem un nepievilt tos. Tāpat arī šodien tika izskatīti un pieņemti citi būtiski jautājumi, tomēr dienas otrajā pusē mēs iestrēgām, un tādēļ Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība tiešām uzskata, ka vēlētājiem daudzviet Latvijā ir pamats būt neapmierinātiem ar Saeimas darbu, ar to, kā mēs strādājam, un tāpēc Zemnieku savienība un kristīgie demokrāti ir ierosinājuši lielu diskusiju par to, vai mēs esam apmierināti un vai vēlētāji ir apmierināti ar to kārtību, kādā tiek ievēlēta Saeima. Bieži vien mēs dzirdam kritiku par to, ka vēlētāji nav apmierināti ar vēlēšanu rezultātiem, cilvēki nav apmierināti ar to, kā viņi šo varu vēlēšanās deleģē saviem priekšstāvjiem deputātiem. Mēs dzirdam to, ka vēlētāji jūtas nepārstāvēti Saeimā, vēlētāji nespēj noteikt, kurš ir viņu pārstāvošais deputāts Saeimā, ka veidojas slikta saikne starp vēlētājiem un deputātiem. Tāpat arī mēs uzskatām, ka pašreizējās vēlēšanas sistēmas trūkums ir tas, ka tā nerada, neveicina deputātiem pietiekamu politisko atbildību vēlētāju priekšā. Mēs arī uzskatām, ka cilvēki, balsojot par partiju, bieži vien varbūt balso par to, ka sarakstā patīk divi vai trīs atsevišķi politiķi, un simpātiju dēļ pret šiem cilvēkiem nobalso arī par visu sarakstu, bet šī partija pēc tam Saeimā varbūt realizē pavisam atšķirīgu politiku. Mēs uzskatām, ka būtu jādod cilvēkiem iespēja vēlēšanās balsot gan par partijām, gan par konkrētām personībām, politiķiem, kurus viņi gribētu, lai tie viņus pārstāv Saeimā. Tādēļ mēs esam ierosinājuši diskusiju par iespēju mainīt vēlēšanu sistēmu un noteikt, ka pusi deputātu ievēl pēc partiju sarakstiem, bet pusi ievēl individuāli – pēc simpātijām pret attiecīgiem politiķiem vienmandātu apgabalos. Mēs ceram, ka arī mūsu vēlētāji visā Latvijā atbalstīs šo ierosinājumu.

L.Kuprijanova (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Pirmkārt, es gribētu pateikt, ka mēs esam ļoti apmierināti ar to, ka ir radies projekts par sociālām mājām. Tas šobrīd tika nodots komisijām. Es domāju, ka tas būs diezgan aktuāls mūsu valsts lielajām pilsētām. Likumprojekts tiks nodots arī Sociālo un darba lietu komisijai, kas nav mazsvarīgi, jo sociālā māja – tas patiešām nav vienkārši nabagu māju sakopojums, kur cilvēkus, kas ir bezizejas stāvoklī, iedzen un pamet. Sociālā māja – tas ir tomēr kaut kas cits, vismaz visu laiku mūsu piesauktās Eiropas skatījumā.

Protams, Lauksaimniecības likums, ko mēs šodien pabeidzām ar visiem tiem trūkumiem, par ko man šobrīd arī nav laika runāt, un ar visu pozīciju, kas šajā likumā ir izpausta, ir noteikti pozitīvs, ka tas vispār radies.

Arī mūsu frakcijas vairākums gribēja atbalstīt grozījumus likumā par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju, arī tos grozījumus, kas izsauca tās lielās debates, jo tomēr uzstājoties pareizi teica Bišera kungs, ka 1992., 1993.gada sarakstā, kas nebūtu privatizējami, bija iekļautas pat tautas tiesas. Protams, tas ir tāds kāzus, bet es nedomāju, ka tas būtu kaut kas slikts, ja Saeima šo sarakstu varētu iespaidot. Un pēdējais likums, ko mēs nepabeidzām, tas ir principiāls – vismaz “Saimnieka” nostāja. Tas ir likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli, ko “Saimnieka” frakcija aicina neatbalstīt pirmajā lasījumā un šobrīd kategoriski uzstājas pret pensiju aplikšanu ar ienākuma nodokli. Šis jautājums mūsu skatījumā būtu jārisina citādi. Un šodien šo likumprojektu nepabeidza, es ceru, ka nākamo ceturtdien mēs kā frakcija jau būsim iesnieguši savu projektu, un es ceru, ka Saeima varētu atbalstīt, bet nu tās ir cerības. Jebkurā gadījumā pretēji Vītola kungam es esmu apmierināta ar to, ka šodien mēs steigā nenobalsojām par sēdes pagarinājumu, jo pēc tam steidzoties, klūpot un krītot, un nokusuši balsojuši vienalga vairs par ko! Es domāju, mums ir jāstrādā mūsu paredzētajā laikā.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija):

Es gribētu minēt kā iespēju maksimālo kompromisu likumprojektu “Lauksaimniecības likums”, kuru tomēr izdevās pieņemt, diskutējot pietiekami konstruktīvi, un, paldies Dievam, nebija arī nekādu īpašu centienu bremzēt šī likuma pieņemšanu. Tas liecina par to, ka vismaz dažreiz mūsu Saeimas dažādu frakciju, pozīcijas un opozīcijas deputāti ir spējīgi saprast to nozīmi, kāda ir valstī noteiktu likumu pieņemšanai, un noteikt tādu likumu, kāds ir Lauksaimniecības likums.

Otrs, es gribētu atzīmēt, ka šad un tad gan mūsu valstī, gan arī mūsu valsts augstākajam varas pārstāvim, Saeimai, ir jānodemonstrē ļoti stingrs mugurkauls – vai nu tas patīk kādam, vai nepatīk. Un es te runāšu par mūsu šodien ratificēto AMOCO līgumu. Ja mēs šodien būtu atteikušies to pieņemt, ja mēs atkal to būtu atlikuši it īpaši šā diezgan, es teiktu, nekorektā spiediena rezultātā, jo mēs, Saeimas deputāti, šorīt no rīta saņēmām dokumentu izdruku, ko ir pieņēmusi Lietuvas augstākā varas iestāde, tādā veidā rīkojoties un burtiski pēdējā mirklī spiežot uz mūsu prātiem. Tas bija galīgi nepieņemami. Tagad ir šī ratifikācija notikusi. Un tagad sliktākā gadījumā te varētu iejaukties starptautiskās institūcijas. Jebkurā gadījumā mēs esam nostāju pateikuši ļoti skaidri, izteikti, un mēs esam gatavi uz nopietnu diskusiju. Mēs esam gatavi aizstāvēt savas valsts tiesības, esam gatavi runāt par savu valsti.

Un vēl viens likumprojekts, kā autori ir LNNK, ir grozījums Latvijas Kriminālkodeksā, kuru es uzskatu par ļoti svarīgu. Tā ir mūsu valsts aizstāvēšana. Mūsu valstī joprojām aktivizējas gan atsevišķi cilvēki, gan dažādas apvienības, kuras joprojām līdz šim publiski ir aicinājušas jebkuriem paņēmieniem vai nu atjaunot PSRS, vai Krievijas impēriju Pētera Pirmā laika robežās. Līdz ar to Prokuratūrai ir jāpalīdz – ja mēs pieņemam Kriminālkodeksā jaunu pantu, kur mēs paredzam pietiekoši bargus sodus par aicinājumiem likvidēt Latvijas valstisko neatkarību, tas jau ir radījis pietiekošu efektu. Patlaban savos saietos šīs personas sākušas kļūt piesardzīgākas, un es domāju, ka tieši tas ir valsts uzdevums – ieaudzināt savas valsts pilsoņos un arī citos iedzīvotājos cieņu pret šo valsti, nešķirojot nekādā veidā iedzīvotājus, bet cieņai pret valsti ir jābūt, un nostāšanās pret mūsu valsts neatkarību ir jākvalificē kā nopietns noziegums. Es ceru, ka arī trešajā lasījumā nopietnu iebildumu nebūs, un līdz ar to mēs būsim spēruši vēl vienu soli savas valsts nostiprināšanai.

Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, nr.85.

24. oktobra sēde

Sēdes sākums pulksten 17.30

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu ieņemsim vietas sēžu zālē. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Roberts Dilba (zālē), Vladilens Dozorcevs, Oskars Grīgs, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Leopolds Ozoliņš, Jānis Priedkalns, Antons Seiksts, Juris Sinka, Viktors Stikuts, Leonards Teniss (zālē). Paldies!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta Andra Šķēles iesniegumu, kurā viņš lūdz, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 122.panta otrās daļas 3.punktu, pārcelt ārlietu ministra Valda Birkava atbildi uz nākamo Saeimas sēdi sakarā ar to, ka Birkava kungs atrodas komandējumā ārzemēs. Deputātiem nav iebildumu pret šo lūgumu? Iebildumu nav. “Par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Pieņemts. Paldies!

Izskatām mūsu darba kārtībā ienākušos jautājumus. Pirmais. Deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga un J.Kušneres jautājums Ministru prezidentam A.Šķēles kungam un vides valsts ministram J.Emša kungam par noslēgto līgumu par SIA “Brovital” bīstamo atkritumu novietnes apsaimniekošanai. Indulis Emsis... Acumirkli, vai motivācijai kāds vārdu vēlas? Motivācijai vārdu neviens nevēlas. Lūdzu, Emša kungs, atbildei laiks.

I.Emsis (vides valsts ministrs). Godātais priekšsēdētāj! Dāmas un kungi! Atbilde uz frakcijas “Latvijai” iesniegtajiem jautājumiem ir izklāstīta rakstiski, un mans lūgums ir to skatīties dokumentā Nr.1587a. Faktiski man piebilstams pie šī dokumenta šobrīd vairāk nekas nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumiem deputāti pieteikušies nav. Paldies. Jautājums izskatīts.

Otrais darba kārtības punkts. Deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, J.Kušneres, I.Liepas, E.Zelgalvja jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem, izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam par valdības iesniegtās deklarācijas par Ministru kabineta darbu izpildi izglītības jomā. Jautājuma motivācijai vārds Kārlim Čerānam, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Godātais Ministru prezidenta kungs, ministru kungi! Andra Šķēles valdības iesniegtajā deklarācijā par Ministru kabineta darbu sadaļā — “Sociālā politika” ir teikts, ka izglītības attīstība ir viens no galvenajiem Latvijas valdības uzdevumiem, jo tā ir Latvijas nācijas pastāvēšanas un uzplaukuma priekšnoteikums. Kādi ļoti skaisti vārdi! Tāpat ir arī teikts šajā deklarācijā, ka valdība pakāpeniski nodrošinās tādu atalgojumu skolotājiem, kas nav zemāks par ierēdņu atalgojumu. Cik ļoti skaists un cēls mērķis, mēs tiešām zinām, ka ar izglītību mūsu valstī ir problēmas, un šeit ir jāveic neatliekami pasākumi, lai uzlabotu šo skolotāju darba materiālo nodrošinājumu. Cik ļoti skaisti valdības vārdi! Bet kā iet valdībai ar darbiem šajā jomā? Vispirms valdība atsakās no atbildības par skolotāju algu izmaksām un nodod šo funkciju pašvaldībām, bet tas vēl būtu viens. Un otrs, kas šobrīd notiek, ir Ministru kabineta noteikumi nr.351, ar kuriem ierēdņu algas tiek palielinātas par 22 procentiem, bet skolotāju algām paaugstinājums veikts netiek. Tas nozīmē, ka tā vietā, lai pildītu šo savu deklarāciju – skolotāju algas pakāpeniski tuvināt ierēdņu algām – valdība dara tieši pretējo, tā vēl vairāk palielina šo starpību starp skolotāju algām un ierēdņu algām. Tad varētu saprast to situāciju, kad valdībai ir grūtības atrast kādus finansiālus resursus, lai šo skolotāju algu jautājumu tūlīt un uz vietas pozitīvi atrisinātu, bet nekādā ziņā nav saprotams, kāpēc valdība rīkojas tieši pretēji tam, kā tā ir rakstījusi savā deklarācijā, un es lūdzu šeit skaidrojumu no Grīnblata kunga un no Šķēles kunga. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats, izglītības un zinātnes ministrs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Ministru prezidents uzticējis sniegt atbildi man, un šī atbilde arī rakstiski ir iesniegta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumiem deputāti... Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts.

I.Liepa (TKL). Cienījamie klātesošie! Atrazdamies tālu no domes, kad valdība dara visu iespējamo, lai padarītu mūsu iedzīvotāju likteņus grūtākus, bet būdams vienlaicīgi arī skolotājs visu mūžu, nevaru palikt vienaldzīgs attiecībā uz šo atbildi. Atbildē jūs rakstāt, atbalstot pakāpenisku pedagoģisko darbinieku algu pielīdzināšanu ierēdņu algām, valdība apzinās, ka šādas izmaiņas ir panākamas, tikai racionāli tērējot izglītībai patērētos līdzekļus. No tā jautājums: vai jūs būtu tik laipns un nosauktu vismaz trīs posteņus, kas apliecinātu to, ka līdzšinējā izglītības finansēšanas prakse ir neracionāla un ka tagad tā kardināli uzlabosies un kā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Māris Grīnblats, izglītības un zinātnes ministrs.

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti! Tas, ko valdība gatavojas panākt ar finansēšanas reformu izglītības jomā, ir pāreja no izglītības iestāžu vai izglītības pasniedzēju, skolotāju finansēšanas uz skolnieku finansēšanu. Jā, tas ir visai radikāls pagrieziens, kas, protams, neradītu uztraukumu vai satricinājumus, ar Ministru prezidenta rīkojumu apstiprinātā darba grupa strādā, un Izglītības komisija Saeimā pamatos ir iepazīstināta ar šīs darba grupas darba virzienu. Gribu uzsvērt to, ka valdība nepavisam nenoņem atbildību par skolotāju algu finansēšanu arī nākamajā gadā, kur būs citādāks šī finansējuma avots, valdība garantēs apmēram to daļu, kas attiecas uz pedagogu algu un sociālo nodokli. Tabulas, kuras esam izdrukājuši lielā skaitā un kas skar finansējumu uz skolotāju vienam skolniekam... atbilstoši vienam skolniekam Latvijas reģionos ir ārkārtīgi atšķirīgs, nevaram saprast, kāpēc atšķiras finansējums Rīgā vai Krāslavā, kur Rīgā, protams, ir krietni lielākas skolas, tad nevar tik vienkārši pateikt, kāpēc tik ļoti atšķiras finansējums, piemēram, Rēzeknē un Ludzā, vai Valmierā un Cēsīs un tā tālāk. Tas tikai liecina par to, ka avotus, kuriem varētu šos līdzekļus racionalizēt, ir, bet šī racionalizācija, protams, nevar notikt ar kādu vienu dekrētu vienas dienas laikā. Jaunā formula, kas varētu tikt ieviesta ar 1.janvāri, pamatos saglabā gan uzturēšanas izdevumus, gan finansējumu uz algām tuvināt tam, kāds ir 1996.gadā laikā starp 1.septembri un 31.decembri, nepasliktinot apstākļus nevienā vietā, bet pakāpeniski tos mainot, tādējādi spiežot arī ekonomēt līdzekļus tur, kur līdzīgos apstākļos tiek tērēti vairāk nekā līdz šim. Saglabājot šīs reģionālās īpatnības, kas, protams, būs, Rīga un lielās pilsētas, Latvijas apriņķi Zemgalē, Kurzemē, Vidzemē un Latgale, kur situācija, protams, ir grūtāka un izdevumi vēl ilgi būs krietni augstāki, tad šādi soļi tiek sperti. Kas attiecas uz izmaksām, kuras varētu tuvināt pedagogu algas ierēdņu vidējām algām, tad šādi aprēķini ir veikti vairākkārt, bet šīs summas ievērojami pārsniedz to politiku, ko valdība ir deklarējusi, proti, bezdeficīta budžets kā prioritāte.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otru papildjautājumu uzdod deputāts Čerāns. Lūdzu!

Šis jautājums tieši saistās ar to jautājumu, jo tas bija, ko mēs tikām iesnieguši. Un tā būtība ir tāda, ka šīs skolotāju algas un tāpat arī ierēdņu algas izmaksāt tādas, kā ir paredzēti budžetā līdzekļi. Tad jautājums ir tāds: kāpēc ierēdņiem paredzētais budžets, ierēdņu algām paredzētais budžets ir palielināts par šiem 22 procentiem , bet skolotāju algām paredzētais budžets nav valdības iesniegtajā projektā palielināts. Un pēc iesniegtā budžeta projekta nav skaidrs, vai skolotāji varēs dabūt vēl to pašu līmeni algās, kā tas viņiem ir bijis 1996.gadā? Kāpēc nav veikta šī solidārā algu paaugstināšana ne par 22 procentiem, bet par kaut kādu mazāku procentu, bet tomēr, vismaz vienādi — gan ierēdņiem, gan skolotājiem. Es lūdzu atbildēt jūs uz šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ministrs Grīnblata kungs. Lūdzu!

M.Grīnblats (izglītības ministrs). Godātie deputāti! Uz Čerāna kunga jautājumu es varu pateikt tikai vienu. Es būtībā jau komentēju iepriekš, arī Izglītības un zinātnes ministrijas budžets tiek projektēts noteikto budžeta “griestu” ietvaros, un šo “griestu” ietvaros izdarīt radikālas izmaiņas nevar. Kas attiecas uz ierēdņu izmaksu palielināšanu, tas ir valdības lēmums kopumā, nevis Izglītības vai zinātnes ministrijas lēmums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, E.Grīnberga, I.Liepas, J.Mauliņa jautājums izglītības un zinātnes ministram Grīnblatam un kultūras ministram R.Pīkam par Zūru lauksaimniecības skolas slēgšanu”. Roberts Dilba, zemkopības ministrs. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Sameklējiet, lūdzu, dokumentu Nr. 1589a, Nr. 1589c un Nr. 1589b. Šajos dokumentos ir sniegta sīka situācija, kāda ir izveidojusies šajā skolā, un arī atbildes, kādā veidā var atrisināt šīs problēmas. Vēl gribu tikai piebilst to, ka šodien arī pašvaldība, pagasta pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu un ir gatava pārņemt šo skolu, lai veidotu pašvaldības uzņēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi... Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Kas ir pabijis Kurzemes pusē, tas zina, ka Zūru skolas problēma ir ļoti nopietna.. Savā atbildē Grīnblata kungs raksta, ka skolā ir bagāta mācību materiālā bāze, skolas ēkas ir kultūras un vēstures piemineklis, tāpēc ir jānodrošina risinājuma variants, lai saglabātu šīs vērtības. Un pēdējā atbildes teikumā stāv rakstīts, ka tiek aicināta organizēta apspriede, lai risinātu jautājumu par Zūru lauksaimniecības skolas turpmāko likteni. Sakiet, lūdzu, kas ar Zūru lauksaimniecības skolas turpmāko likteni ir domāts? Institūcijas liktenis vai arī tās kultūrvēsturiskās vērtības, kas ir jāsaglabā?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniegs zemkopības ministrs Roberts Dilba. Lūdzu!

R.Dilba (zemkopības ministrs). Ir skaidrs, no vienas puses, ka būtu jāsaglabā viss, bet ir jārēķinās ar realitāti. Un šajā situācijā vislabākais, kā ir iespējams saglabāt kādu kultūrvēsturisko vidi, neskatoties uz to, ka tā nav tajā skaitā, kas ir jāsaglabā no valsts puses, tas ir iespējams tieši pašvaldības un arī rajona līmenī. Protams, ja nav iespējams nodrošināt kā skolas saglabāšanu, tieši kā mācību iestādi, ja tur tiešām tik maz ir to, kas vēlas mācīties, tad neko nevar darīt, diemžēl tā ir realitāte. Ar to mums arī ir jārēķinās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Papildjautājumi vairāk uzdoti netiek. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga, J.Kušneres, I.Liepas, E.Zelgalvja jautājums izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam par izglītības koncepcijas nepieciešamību. Par jautājuma motivāciju runās Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis tiešām ir jautājums par izglītības koncepcijas nepieciešamību valstij, un tas ir mūsu uzskats, ka šādam programmatiskam dokumentam, izejot no kura un pēc kura vadoties, un pēc kura strādājot, valstī tiek veidota šī izglītības politika, ka šādam dokumentam būtu jābūt. Mēs arī šā gada sākumā uzdevām jautājumu Grīnblata kungam par to, vai valdībā ir šāda izglītības koncepcija. Un mēs saņēmām atbildi, ka ir šādas koncepcijas projekts, kurš ir 1995.gadā skatīts, un tiešām, paldies, mēs saņēmām arī šā projekta kopiju. Bet tagad ir jautājums par to, kas ar šo projektu ir noticis tālāk. Vai tas ir ieguvis kaut kādu oficiālu statusu, vai tas ir ticis pārstrādāts un vai tagad valdībā tiešām ir kaut kāds, nevis jau projekts, bet pieņemts, apstiprināts dokuments, no kura izriet valdības izglītības politika. Šajā brīdī tas ir īpaši aktuāli tādēļ, ka valstī tiek veiktas diezgan radikālas reformas, kuras skar arī šo izglītības sfēru ļoti nopietnā veidā, tāpēc tas ir mūsu satraukums, tas ir arī daudzu mūsu valsts iedzīvotāju satraukums par to, kādā veidā attīstīsies izglītība šo reformu laikā un kādas garantijas valsts sniegs izglītībai, lai cauri reformām tās stāvoklis nepasliktinātos. Tas, ka šeit šādas pasliktināšanās iespējas pastāv, tas ir acīmredzami, un tādēļ, lai to novērstu, ir ļoti svarīgi, lai tiešām valdībai ir kaut kāda vienota politika, arī šāds vienots dokuments, kuru var kā šādu vienotu dokumentu analizēt un politiski vērtēt.

Ļoti svarīgs jautājums šeit ir tieši par to, kāda ir valsts loma izglītības iestāžu finansēšanā, jo tagad valdība ir atdevusi šo skolotāju algu izmaksāšanu pašvaldībai, un mēs esam redzējuši jau vairākus arī Ministru kabineta noteikumus, kur tiek dažādām pašvaldībām, dažādiem rajoniem piemēroti kaut kādi noteikti koeficienti. Un tad ir jautājums par to, kāda ir šī metodika šo koeficientu izstrādāšanā, un vai jūs tiešām uzskatāt, ka valdības loma šo skolotāju algu regulēšanā dažādos apvidos var ierobežoties ar šo koeficientu noteikšanu. Jo, teiksim, ja tas tā būtu, tad, neapšaubāmi, parādās problēma uz šīm mazajām lauku skolām, kurām acīmredzami ir diezgan grūti noteikt šos atbilstošos koeficientus un kur ir nepieciešama kaut kāda vēl speciāla attieksme. Tad es lūgtu ministra kungu atbildēt uz šo jautājumu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats, izglītības un zinātnes ministrs.

M.Grīnblats (izglītības ministrs). Godātie deputāti! Atbilde ir iesniegta rakstiski, un tajā īsi un lakoniski ir izklāstīts tas, ko Čerāna kungs vaicāja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts.

I.Liepa (TKL). Grīnblata kungs, jūs savā atbildē rakstāt: “Arī nākamajā gadā apmēram puse no izglītībai paredzētā finansējuma būs valsts budžeta finansējums.” Sakiet, lūdzu, kāda ir otrās puses finansējuma struktūra paredzēta?

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats, izglītības un zinātnes ministrs.

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). Godātie deputāti! Runa tātad ir par to finansējumu, par ko pašlaik notiek vislielākā diskusija, tās ir pirmsskolas iestādes, pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes, šo iestāžu pedagogu algu, sociālo nodokļu finansējums, kā arī skolu uzturēšanas finansējums. Tas, ko valdība izdarīja ar 27.augusta Ministru kabineta lēmumu, tā mazliet mainīja šī finansējuma kārtību, kaut arī nosaukums, ka valdība atdeva finansēšanu pašvaldībām, ir neprecīzs būtībā, jo pašvaldības izmaksā valsts naudu.

Arī nākamajā gadā nauda, kas ir domāta šim lielajam, nozīmīgajam izglītības blokam, veidojas no valsts naudas, par ko es teicu, apmēram puse, šie skaitļi tiks precizēti budžeta pieņemšanas laikā, un pašvaldību naudas, kas nonāks īpašā kontā pašvaldību izlīdzināšanas fondā, pie kura formēšanas un precizēšanas pašlaik Ministru kabineta darba grupa aktīvi strādā. Tātad šīs daļas būs divas. Varētu teikt, nosacīti valsts finansēs algas. Un nosacīti pašvaldības finansēs uzturēšanas maksu, tāpat kā līdz šim. Tikai ar to starpību, ka šī nauda būs būtībā salikta kopā, un turpmāk ar šo normatīvu varbūt atstās mazliet brīvāku iespēju pārpludināt līdzekļus no viena uz otru, gadījumā, teiksim, uz uzturēšanas izmaksām šī zināmā ekonomija radīsies. Tā ka šie divi avoti saglabājas joprojām. Vienkārši šī finansu plūsma ir mazliet citādāka, bet tas atrodas tapšanas stadijā, un kad tas viss būs precīzi gatavs, tad Saeimas Izglītības komisija būs pirmā, kas pilnīgi precīzi šo shēmu redzēs. Jau nākošajā nedēļā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds otrajam papildjautājumam — Jānim Mauliņam, frakcijas “Latvijai” deputātam.

J.Mauliņš (TKL). Man tikai viens jautājums un īss. Vai ir ņemta vērā arī inflācija, aprēķinot gan pašvaldībām piešķiramo summu, gan skolotāju algas?

Sēdes vadītājs. Māris Grīnblats, izglītības un zinātnes ministrs.

M.Grīnblats (izglītības un zinātnes ministrs). Gribu pateikt tūlīt, ka es domāju, ka tajā sadaļā, pareizāk sakot, pašvaldībām piešķiramām, bet no pašvaldību līdzekļiem nodalāmām, naudu ar stingru garantu izglītībai, šeit zināmā mērā būs ņemta vērā inflācija, kaut varbūt arī ne visā pilnībā. Kas attiecas uz algu finansēm, tad acīmredzot diemžēl mēs varam garantēt summu, kas nebūs mazāka kā 1996.gadā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums ir izskatīts. Nākamais jautājums. Deputātu V.Krisberga, N.Pēterkopa, E.Zelgalvja, J.Kalviņa, J.Celmiņa jautājums vides un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam par Rīgas Domes lēmumu “Par vārda “Rīga” un tā savienojumu ar skaitli “800” aizsardzību” pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem. Pieteikumu motivācijai nav. Anatolijs Gorbunovs, vides un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides un reģionālās attīstības ministrs). Es atvainojos, ka es priekšlaicīgi tribīnē uzkāpu. Godāto sēdes vadītāj, godātie deputāti! Nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem, jo saskaņā ar Likumu par pašvaldībām tikai pilsētas dome var noteikt pilsētas simboliku, saskaņojot to ar Latvijas valsts Heraldikas komisiju, minētajā lēmumā tiek noteikta Rīgas pilsētas jubilejas simbolika un šīs simbolikas lietošanas kārtība. Un Rīgas domes noteiktie ierobežojumi Rīgas simbolikas lietošanai ir saistoši tikai Rīgas pilsētā, bet nevis visā valstī. Jāņem vērā, ka šajā lēmumā bija trešais punkts — apstiprināt nolikumu. Un acīmredzot tā diskusija, kura izvērsās sabiedrībā, bija par pamatu tam, ka Rīgas Dome grozīja šo savu lēmumu, 3. punkta nolikumu, un konkrēti: papildināja vienu apakšpunktu, kurš runāja par to, ka drīkst lietot simboliku tikai ar komisijas atļauju, viņa papildināja ar šādu tekstu: izņemot gadījumus, kad to atveido ierobežotā apjomā bezpeļņas nolūkos, tas ir, personiskām vajadzībām, mācību nolūkos, bibliotēkās, muzejos un arhīvos, kā arī informatīviem mērķiem, piemēram, veidojot tādu aktuālu notikumu apskatu, kā izmantota simbolika.

Un vēl papildināja ar vienu apakšpunktu: vārdu “Rīga” var brīvi (bez atļaujas) lietot, norādot fizisku un juridisku personu patieso dzīves vietu vai atrašanās vietu, adreses un pasākuma vai notikuma norises vietu, kā arī komercdarbībā norādot preču izgatavošanas vietu vai pakalpojumu sniegšanas vietu. Ciktāl tas netiek izdarīts nolūkā veicināt preču vai pakalpojumu pieprasījuma realizāciju.

Un otra jautājuma daļa par to, kādā veidā ministrija veic pārraudzību, pašvaldību lēmumu pārraudzību, tad jāsaka, ka saskaņā ar likumu, saistošie, pieņemtie pašvaldību lēmumi tiek izskatīti ministrijā, to atbilstība tiesiskajiem aktiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es atļaušos uzdot uzreiz abus jautājumus. Liels paldies, Gorbunova kungs, par jūsu korekto un izsmeļošo atbildi, kas ir paraugs citiem atbildētājiem, bet tomēr man gribētos uzdot divus jautājumus.

Tikai tāpēc, ka bija sabiedrības rezonanse, Rīgas Dome izlaboja savu tā saucamo kļūdaino lēmumu. Jūs sakāt, ka 37 vēstules ir saņemtas par kļūdām, 33 — izlabotas. Kā tiks izlabotas pārējās četras kļūdas, un kādā veidā jūs saņemiet šo informāciju? Vai tikai ar sabiedrības rezonanses viļņojumiem vai ar kaut ko objektīvāku?

Otrs jautājums. Bija uzdots kā Tēraudas kundzei, tā Ikvilda kungam, tā jums 5. Saeimas laikā jautājums par daudzu republikas pašvaldību un jo sevišķi Rīgas Domes nelegāli iekasētām tirdzniecības maksām, ko sauc par licencēm vai tā tālāk. Kas tiks darīts šeit?

Sēdes vadītājs. Paldies! Anatolijs Gorbunovs, vides un reģionālās attīstības ministrs.

A.Gorbunovs (vides un reģionālās attīstības ministrs). Es varbūt sākšu ar pēdējo – par daudzām nelikumīgi iekasētām nodevām. Godātie deputāti! Nu ja jūs tiešām lietojat šo vārdu “nelikumīgi”, tad tiešām varbūt arī vajadzētu minēt konkrēti, par kurām nodevām iet runa un kurā lēmumā.

Bet par pirmo daļu... Tātad saskaņā ar likumu visus saistošos lēmumus pašvaldības iesniedz ministrijām. Un šie gadījumi, kuri ir minēti... Es saprotu, ka var būt starpība, es jums piekrītu, Krisberga kungs, bet visus saistošos lēmumus pārbauda viņu atbilstībai likumiem un tiesiskajiem aktiem, jo tur iet runa arī par Ministru kabineta noteikumiem. Un tātad, kā es domāju, šie skaitļi liecina par to, ja tiek norādīts pašvaldībai, ka šis lēmums neatbilst vai atsevišķi lēmumu punkti neatbilst tiesiskajiem aktiem, tad pašvaldības tiešām tos maina. Ja tās to nedara, šeit tikai ir minēti piemēra pēc divi gadījumi, tad atbildīgais ministrs pieņem lēmumu par šo prettiesisko aktu apturēšanu, un, ja dome vai padome neiesniedz pēc tam savu prasību tiesā, tad atkal pēc zināma laika šis lēmuma punkts vai viss lēmums tiek uzskatīts par spēkā neesošu.

Bet vēl, protams, ir ļoti aktuāls jautājums, ko jūs teicāt par to, ka ir arī sūdzības. Un šeit ir lieta tāda, ka, ja tas ir saistīts ar individuālajiem... nu, vienkārši lēmumiem, kuri attiecas uz atsevišķām fiziskām personām, tad, protams, šeit tālāk seko tiesas darbi, un ministrija, tas ir, ministru personā var norādīt pašvaldībai par viņas nepareizo rīcību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu A.Golubova, J.Urbanoviča, O.Deņisova, L.Staša, M. Bekasova jautājums Ministru prezidentam A.Šķēles kungam par mērķobligācijās ieguldītās naudas atlīdzināšanu iedzīvotājiem. Vārds atbildei... Sarmīte Jēgere, valsts ministre Finansu ministrijā.

S.Jēgere (valsts ministre Finansu ministrijā). Tātad atbilde uz šo jautājumu ir iesniegta rakstiski. Gribu vēl tikai atgādināt to, ka šis jautājums nav uzstādīts pirmo reizi, tas jau ir atkārtoti, un atkārtoti arī atbildēts šogad. Tāpēc pamatos gribu norādīt uz to, ka kopējā summa, ko šādā gadījumā mums vajadzētu 1997. gadā paredzēt, ir 15,6 miljoni latu. Šis jautājums vairākkārtīgi par izmaksām ir izskatīts divas reizes 1994. gadā Ministru kabinetā, divas reizes 1995. gadā un nav akceptēts, tāpat to ir atteikusies izmaksāt arī Krievijas Federācija, un dotajā brīdī tas nav atzīts par Latvijas iekšējo parādu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jūs vienu papildjautājumu uzdosiet vai divus?

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Pagaidām vienu. Sakarā ar to, ka pēc PSRS sabrukuma saistības par obligācijās ieguldīto naudu pārņēma Latvijas krājbanka, es gribu dzirdēt, vai saņems iedzīvotāji ieguldīto naudu. Tas mans pirmais jautājums.

Sēdes vadītājs. Sarmīte Jēgere, valsts ministre Finansu ministrijā.

S.Jēgere (valsts ministre Finansu ministrijā). Tā kā mēs neesam pārņēmuši šīs saistības un, kā es teicu, tas nav atzīts par Latvijas iekšējo parādu, 1997. gada budžetā šādas izmaksas nav paredzētas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otrs papildjautājums. Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Golubovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es gribu arī zināt un iesniedzēji to grib zināt, kur palika tā nauda, kura bija ielikta 1994. gada budžetā?

Sēdes vadītājs. Paldies! Sarmīte Jēgere, valsts ministre Finansu ministrijā.

S.Jēgere (valsts ministre Finansu ministrijā). Tātad...

Sēdes vadītājs. Deputāti, lūdzu uzmanību!

S.Jēgere. Tātad gadījumā, ja tas būtu bijis bezdeficīta budžets, kur abas puses ir sabalansētas un uz kuru mēs ejam, tad precīzi varētu pateikt, kur šī nauda ir vai nav palikusi. Tā kā tajā gadā tas bija deficīta budžets, tad arī budžeta plāns vēl plus netika izpildīts, un šī nauda vienkārši budžetā vispār neienāca, tās nebija, un tātad tā arī nekur diemžēl neaizgāja. Tā bija paredzēta krājbankai daļējai kompensācijai. Tātad jūs redzat, no 15,6 miljoniem tikai 450 000 bija paredzēti, bet tur neaizgāja.

Sēdes vadītājs. Paldies, jautājums izskatīts.

Nākamais. Deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Kazāka, E.Zelgalvja, J.Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus. Vārds motivācijai Kārlim Čerānam, frakcijas “Latvijai” deputātam.

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj, godātie deputāti! Šis ir ļoti nopietns jautājums, tā kā tas saistās ar pasākumiem, kuri ir veicami mūsu valstī korupcijas novēršanai. Un jau šodien dzirdējām diskusiju par to, ka valsts īpašuma forma nevar būt efektīva tāpēc, ka tur notiek visāda veida nelikumības un arī šī korupcija, bet kā vienīgo līdzekli valdība piedāvā iespēju šos valsts īpašumus privatizēt.

Mēs uzskatām, ka šeit pastāv principā cita iespēja, kura ir būtiska ne tikai šajā gadījumā, bet vispār normālai valsts institūciju darbībai, un proti, ka ir jāveic enerģiska cīņa pret korupciju. Un šādas cīņas līdzeklis bija iestrādāts un vēl joprojam ir iestrādāts Korupcijas novēršanas likumā, ko Saeima vasarā pieņēma. Un šajā likumā ir skaidri un gaiši pateikts 23. panta 2. daļas 7. punktā, ka valsts amatpersonām ir savās deklarācijās jānorāda to skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi.

Un ir ļoti dīvaini redzēt un ļoti nepatīkami redzēt, ka Ministru kabinets tajās deklarāciju formās, kuras tika sagatavotas atbilstoši šim likumam, ka tur ir paredzēts deklarēt skaidras naudas uzkrājumu summu, bet bezskaidras naudas uzkrājumiem nez kāpēc — viņu vietu... Un ir ļoti nesaprotami un dīvaini, kā Finansu ministrijai un valdībai kopumā varēja ienākt prātā tas, ka tādas pozīcijas kā skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi, kas likumā ir attēloti pilnīgi identiski, ka viņas šajā deklarācijas formā pēkšņi būtu attēlojamas dažādi. Un tādēļ mēs lūdzam no jums atbildes — kāpēc Ministru kabinets nav ievērojis šo likumu — Korupcijas novēršanas likumu, veidojot šīs deklarācijas formas.

Otrais. Vai Ministru kabinets uzskata, ka šāda izvairīšanās no amatpersonu bezskaidras naudas uzkrājumu atklāšanas sabiedrībai veicina korupcijas iespēju novēršanu Latvijā, un ar ko izskaidrot to, ka Ministru kabinets labāk izraisa masveida likumu neievērošanu, nekā veic elementārus, ar likumu noteiktus un papildu līdzekļus neprasošus pasākumus korupcijas ierobežošanai. Un vai šāda Ministru kabineta rīcība nevar dot sabiedrībai pilnīgi skaidru un viennozīmīgu signālu par to, ka pats Ministru kabinets ir jau dziļi koruptīvo attiecību varā. Mēs prasām skaidru atbildi — kad valdība labos savu likumu pārkāpumu un nodrošinās Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamām amatpersonām — deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus. Mēs prasām atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbildi sniedz Aija Poča ,valsts ministre Finansu ministrijā. Lūdzu!

A.Poča (valsts ministre Finansu ministrijā). Cienījamie deputāti Čerāna kungs, Kostandas kungs, Kazāka kungs, Zelgalvja kungs, Mauliņa kungs! Atbildi uz jūsu jautājumu jūs varat saņemt rakstiskā veidā, kas ir iesniegta, atrast dokumentā ar Nr.1622a. Manuprāt, tur ir skaidri norādīts, kad tiks novērstas šīs kļūdas. Vairāk man piebilstams nekas nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai iesniedzēji vēlas uzdot papildjautājumus? Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Jūs uzdosiet vienu vai divus papildjautājumus?

K.Čerāns (TKL). Sākumā vienu. Šajā te atbildē ir rakstīts, ka, pamatojoties uz kredītiestāžu likuma prasībām, Ministru kabinetā ir iestrādāta prasība deklarācijā norādīt uzkrājumu vietu. Jautājums ir: Kā Ministru kabinetam varēja ienākt prātā šeit iesaistīt šī kredītiestāžu likuma prasības, jo taču pilnīgi skaidrs, ka kredītiestāžu likumā nav aizlieguma amatpersonai pašai izpaust savus bezskaidras naudas uzkrājumus. Un tieši šis ir tas principiālais jautājums, šī informācija, kura jāsniedz sabiedrībai, lai novērstu šo vai vismaz ierobežotu šīs korupcijas iespēju, lai sabiedrībai būtu iespējas kontrolēt šo amatpersonu uzkrājumu dinamiku. Jautājums — uz kāda pamata, kur vispār šeit ir kāda loģika, kā šeit šo kredītiestāžu likumu šeit var iesaistīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aija Poča, valsts ministre Finansu ministrijā. Lūdzu!

A.Poča (valsts ministre Finansu ministrijā). Cienījamais Čerāna kungs! Ja šajā deklarācijā būtu uzrādīti tikai bezskaidrās naudas uzkrājumu summa, kā jūs to gribat, tad vispār būtu liegta iespēja kaut ko kontrolēt. Norādot kredītiestādi, kurā ir šī uzkrājumu summa, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem atbilstoši likumam “Par Valsts ieņēmumu dienestu” un likumam “Par kredītiestādēm” ir tiesības pieprasīt izziņas. Līdz ar to ir skaidrs, ka šai banku iestādei ir jāsniedz gan konkrētā laikā esošās naudas summas, gan arī varbūt nepieciešams salīdzinājums dinamikā. Jūs varat uzrādīt jebkuru neskaidrās naudas uzkrājumu summu un nevienam nebūs iespējams to kontrolēt, ja jums nebūs uzrādīta vieta, kur tas ir.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds otram papildjautājumam Kārlim Čerānam, frakcijas “Latvijai” deputātam.

K.Čerāns (TKL). Godātā Počas kundze! Godātais Šķēles kungs! Es tiešām nesaprotu vispirms to, kā, teiksim, Počas kundze, kā jūs varējāt šo dokumentu parakstīt kā valsts ieņēmumu valsts ministre. Te ir situācija, ka jūs esat tikai vietas izpildītāja un nav bijis Saeimas politiskais balsojums par uzticību jums. Bet mans jautājums ir cits. Jautājums ir tāds. Jūs sakāt, ka ieņēmumu dienests nevarēs kontrolēt šos bezskaidras naudas uzkrājumus, ja ir norādīta tikai viņu summa. Jautājums ir par to, kā jūs domājat kontrolēt skaidras naudas uzkrājumus šajā situācijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Aija Poča, valsts ministre Finansu ministrijā.

A.Poča (valsts ministre Finansu ministrijā). Godātais Čerāna kungs! Tā kā drīkst uzstādīt divus jautājumus un pēdējais jautājums sastāvēja no divām daļām, tad es gribētu zināt, uz kuru daļu jūs gribat atbildi. Bija divas daļas. (Starpsauciens no zāles: “Jūs visu dzirdējāt, tātad atbildiet!”)

Tātad, gan pienākumus pildīt man var uzlikt Ministru prezidents ar savu rīkojumu, gan arī deleģēt tiesības atbildēt uz jautājumiem arī man var uzlikt Ministru prezidents ar savu rīkojumu.

Attiecībā uz skaidrās naudas uzkrājumiem es arī nezinu, kā to var kontrolēt, bet šādu normu ierakstīja likumā likumdevējs, nevis Valsts ieņēmumu dienests. Valsts ieņēmumu dienests, izstrādājot šo formu, precīzi mēģināja realizēt likuma normu. Jūs labi zināt, ka šis bija iesniegts jau kā pieprasījums, kas tika diskutēts arī Saeimas pieprasījumu komisijā, un komisija šo pieprasījumu noraidīja. Un kā ir teikts šajā atbildē, vienlaicīgi uzskatīja, ka tiešām arī likumdevējam ir jāpalīdz šīs normas precizēt. Lai nākošās deklarācijas, kuras jūs visi un arī mēs aizpildīsim, būtu saprotamas, skaidras un neizraisītu vairs nekādus pārpratumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Līdz ar to visi jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Alfreds Čepānis, Vladilens Dozorcevs, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš, Antons Seiksts, Juris Sinka, Viktors Stikuts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēdi paziņoju par slēgtu.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Uz jaut Nr.64 — dok.Nr.1587a

Vides valsts ministrs I.Emsis:

1996.gada 23.oktobrī

Augsti godājamie 6.Saeimas deputāti!

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1996.gada 30.aprīļa rīkojumu Nr.141 “Par bīstamo atkritumu novietni Dobeles rajona Auru pagasta Gardenē” bīstamo atkritumu un Gardenes novietnes apsaimniekošanai tiek veidota akciju sabiedrība ar valsts un ieinteresēto pašvaldību līdzdalību. Pašreiz akciju sabiedrība vēl nav izveidota. Rīkojuma projektu par valsts kapitāla daļas turētāju paredzēts izskatīt Ministru kabinetā 22.oktobrī. Izstrādātie jaunizveidojamās akciju sabiedrības dibināšanas līguma un statūtu projekti paredz, ka akciju sabiedrība tiek veidota ar dibināšanas pamatkapitālu 5000 LVL, iemaksājot šo summu sekojošās attiecībās : valsts – 26 daļas, Dobeles rajona pašvaldība — 10 daļas, SIA “Brovita” — 64 daļas. Dibināšanas pamatkapitāla valsts daļu paredzēts iemaksāt no Vides aizsardzības fonda līdzekļiem, kurš būs valsts kapitāla daļas turētājs akciju sabiedrībā un kurš iecels valsts pilnvarnieku.

Augstākminētā akciju sabiedrība tiek veidota, lai nodrošinātu Gardenes novietnes un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Pašreiz Gardenes novietnes un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas problēmas risina speciāla Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) projekta ieviešanas grupa, kurai nav juridiska statusa.

Rekonstrukcijas darbi Gardenes bīstamo atkritumu novietnē veikti par valsts investīciju līdzekļiem. Novietni un atkritumus nav paredzēts privatizēt, bet saglabāt valsts īpašumā, nododot to apsaimniekošanai jaunizveidojamajai akciju sabiedrībai, noslēdzot attiecīgu līgumu.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveides stratēģija un darba projekti paredz, ka bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (savākšana, pārstrāde, pagaidu uzglabāšana, apglabāšana) maksimāli iesaistāmi privātie uzņēmēji, valsts pārvaldes institūcijām pamatā saglabājot tikai darbību kontroles funkcijas.

Konkrētajā gadījumā uzņēmējsabiedrības dibināšanā iesaistās valsts un Dobeles rajona pašvaldība tikai tādēļ, lai darbības uzsākšanas periodā pastiprinātu apsaimniekošanas kontroli arī no uzņēmējsabiedrības “iekšpuses”. Statūtu projektā iestrādāti nosacījumi, ka būtiskākie akciju sabiedrības darbības jautājumi tiek izlemti, visiem dibinātājiem vienojoties.

Akciju sabiedrības izveidē piedalās arī privātfirma SIA “Brovita”, kurai ir jau zināma pieredze dažu atkritumu veidu savākšanā sadedzināšanai Brocēnu klinkera ražošanas krāsnī un kura kopā ar SIA “Dobeles celtnieks” uzvarēja VARAM izsludinātajā konkursā par tiesībām veikt rekonstrukcijas un atkritumu apsaimniekošanas darbus Gardenē. SIA “Brovita” ir izstrādājusi priekšlikumus bīstamo atkritumu savākšanas organizācijai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paredz noslēgt līgumu ar jaunizveidojamo akciju sabiedrību par Gardenes novietnes un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

Jautājumus, kas saistīti ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, VARAM ir centusies risināt maksimāli atklāti un tā rīkosies arī turpmāk. Ar bīstamo atkritumu projekta izstrādes un ieviešanas dokumentāciju iespējams iepazīties bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanas grupā (tālr. 7-211321). Projekta ieviešanas grupa un citi VARAM speciālisti vienmēr ir gatavi izskatīt konstruktīvus priekšlikumus un ierosinājumus, kas varētu uzlabot projekta tehniskos, organizatoriskos vai citus aspektus.

Uz jaut. Nr.65 — dok.Nr.1588a

Izglītības un zinātnes ministrs,

Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats:

1996.gada 23.oktobrī

Valdības deklarācijā noteiktā izglītības attīstības perspektīva, kas paredz valsts garantētu finansējumu pamatizglītībai, vidējai un daļēji augstākajai izglītībai, nodrošinot tādu atalgojumu skolotājiem, kas nav zemāks par ierēdņu vidējo atalgojumu, ir realizējama, tikai veicot būtiskus pārkārtojumus izglītības finansēšanas sistēmā un panākot efektīvu izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu.

Ministru kabineta noteikumi Nr.343, kas paredz pedagoģisko darbinieku darba samaksas nodošanu pašvaldībām, nenozīmē valsts atteikšanos no atbildības par izglītības finansēšanu, bet gan tikai finansēšanas mehānisma maiņu. Arī turpmāk apmēram puse no finansējuma izglītībai būs valsts budžeta līdzekļi. Pakāpeniski realizējot finansēšanas reformas nākošos soļus un pārejot uz normatīvu sistēmu izglītības finansēšanā, ir jānodrošina izglītības kvalitātes paaugstināšana un kvalitatīva pedagoģiskā darba stimulēšana, optimizējot izglītības iestāžu tīklu. Tā kā lielākā daļa izglītības iestāžu ir pašvaldību dibinātas, tad saprotama ir finansēšanas mehānisma nodošana pašvaldību institūcijām (skolu valdēm), kas arī ir tiesīgas veikt tīkla optimizāciju. 1996.gada valsts budžetā paredzētais izglītības finansējums tiek saglabāts un nodrošināts plānotajā līmenī.

Atbalstot pakāpenisku pedagoģisko darbinieku algu pielīdzināšanu ierēdņu algām, valdība apzinās, ka šādas izmaiņas ir panākamas, tikai racionāli tērējot izglītībai paredzētos līdzekļus.

Uz jaut. Nr.66 — dok.Nr.1589a

Kultūras ministrs R.Pīks:

1996.gada 17.oktobrī

Atbildot uz deputātu 1996.gada 16.oktobra vēstulē uzdoto jautājumu, informējam, ka Zūru muiža nav valsts nozīmes kultūras piemineklis. Saskaņā ar likumu “Par kultūras pieminekļu aizsardzību un izmantošanu” no valsts budžeta ir iespējams izdalīt līdzekļus tikai valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija varētu sniegt konsultācijas šī objekta atjaunošanas darbos.

Finansu jautājumi jārisina šī objekta īpašniekam vai vietējai pašvaldībai.

Uz jaut. Nr.66 — dok.Nr.1589b

Zemkopības ministrs, Ministru prezidents biedrs R.Dilba:

1996.gada 18.oktobrī

1. Zūru lauksaimniecības skolas slēgšanas vai reorganizācijas jautājums sākts risināt 1995.gada augustā, kad ar zemkopības ministra 14.08.1995. vēstuli Nr.6-1298 Ventspils rajona padomei tika izskaidrota situācija, kāda veidojas Zūru lauksaimniecības skolā sakarā ar audzēkņu skaita samazināšanos līdz kritiskam līmenim. Vienlaikus vēstulē tika izteikts lūgums par līdzdalību skolas tālākā likteņa risināšanā. Skolas vadībai tika uzdots kopā ar ieinteresētām pašvaldībām risināt jautājumus par skolas iespējamo pārprofilēšanu un papildu līdzekļu iegūšanu no saimnieciskās darbības. 09.01.1996. Ventspils rajona padomes priekšsēdētāja vadībā notika sanāksme, kurā piedalījās Ventspils rajona Izglītības un kultūras komisijas deputāti, Zemkopības ministrijas pārstāvis, skolu valdes priekšsēdētāja un Zūru lauksaimniecības skolas direktore. Pēc stāvokļa rūpīgas analīzes sanāksmes dalībnieki nolēma, ka vēl jāmēģina saglabāt skola un jāatļauj uzsākt audzēkņu komplektēšana 1996./97. m.g., iesaistot šajā darbā pašvaldības. Ja komplektēšana noritēs nesekmīgi, jaunie audzēkņi skolā netiks uzņemti un viņiem ieteiks mācīties citās tuvākajās profesionālajās mācību iestādēs.

Diemžēl visu veikto pasākumu rezultātā jaunas mācību grupas nokomplektēt neizdevās, un 16.08.1996. uz četriem arodiem bija pieteikušies 22 reflektanti. Ņemot vērā, ka arī pārejošais kontingents šajos arodos bija vairs tikai 38 audzēkņi, skolas direktorei tika norādīts jaunos audzēkņus neuzņemt un ieteikt tiem mācībām izvēlēties citas skolas. Tajā pat laikā līgumus par pašvaldību piedalīšanos Zūru lauksaimniecības skolas finansēšanā izdevās noslēgt par niecīgu summu. Šajā situācijā, kad 1997.g. izmaksas uz vienu audzēkni vairāk ne kā trīs reizes pārsniegtu vidējās izmaksas šajos arodos valstī, Zemkopības ministrijai nācās pieņemt lēmumu par Zūru lauksaimniecības skolas slēgšanu ar 01.01.1997.

Par pieņemtā lēmuma pareizību liecina arī tas, ka, neraugoties uz to, ka jaunie audzēkņi tomēr tika uzņemti, uz 04.10.1996. dažādu iemeslu dēļ Zūru lauksaimniecības skolā četros arodos 1., 2. un 3. kursā mācās vairs tikai 42 audzēkņi.

2. Zemkopības ministrija, finansējot pārziņā esošās skolas un tehnikumus, ņem vērā perspektīvā iespējamo audzēkņu skaitu, mācību bāzi, tās stāvokli un iespēju piemērot reģionam vajadzīgo profesiju sagatavošanu, citu profesionālās izglītības iestāžu izvietojumu reģionā, audzēkņu skaitu skolā, skolas sociālo nozīmību.

Republikas lauksaimniecības mācību iestādēs vidēji uz vienu audzēkni budžeta finansējums 1996.gadā ir Ls 728. Starp lauksaimniecības mācību iestādēm viena audzēkņa izmaksas atšķiras 30% robežās.

3. Zemkopības ministrija varētu finansēt Zūru lauksaimniecības skolas darbu atbilstoši tur mācāmām ministrijas pārziņā esošajām izglītības programmām, ja skolas kompleksa darbībai no 01.01.1997. tiek atrasts iztrūkstošais finansējums (ap 65 tūkst. Ls).

4. Atbild izglītības un zinātnes ministrs M.Grīnblats.

5. Atbild kultūras ministrs R.Pīks.

6. Zemkopības ministrija pēc daudzu faktoru izvērtēšanas ir nākusi pie secinājuma, ka Zūru lauksaimniecības skolas darbībai pašreizējā variantā nav perspektīvas. Lai saglabātu tur izveidoto materiālo bāzi, ministrija ir vienojusies ar pagasta un rajona pašvaldībām, un, ja tam piekritīs Ministru kabinets, Zūru lauksaimniecības skolas materiālā bāze pēc skolas slēgšanas tiks nodota pagastam pašvaldības uzņēmuma veidošanai. Paredzēts, ka pašvaldības uzņēmums nodarbosies ar lauksaimniecību, pakalpojumu sniegšanu un apmācību, kā arī citiem iespējamiem uzņēmējdarbības virzieniem. Daļu no skolas kustamās mantas un inventāra paredzēts nodot citām lauksaimniecības skolām un tehnikumiem.

Pašreizējiem skolas audzēkņiem (42 cilvēkiem) ir iespējams turpināt mācības izvēlētajos arodos Cīravā, Laidzē un Skrundā. Jebkurā gadījumā attālums no dzīves vietas nepārsniedz 50 — 60 km, bet apmēram pusei audzēkņu tas ievērojami samazinās.

Uz jaut. Nr.66 – dok.Nr.1589c

Izglītības un zinātnes ministrs,

Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats:

1996.gada 23.oktobrī

Atbildot uz 16.10.1996. pieprasījumu par Zūru lauksaimniecības skolu, informējam, ka IZM Profesionālās izglītības departaments Zemkopības ministrijas lēmumu par šīs skolas slēgšanu atzīst par pareizu, jo sakarā ar budžeta līdzekļu nepietiekamību nevar pastāvēt skola ar nelielu audzēkņu kontingentu.

Skolai ir bagāta mācību materiālu bāze, skolas ēkas ir kultūras un vēstures piemineklis, tāpēc ir jāatrod risinājuma variants, lai saglabātu šīs vērtības.

Izglītības un zinātnes ministrija organizēs novembra sākumā sanāksmi, kurā tiks aicināti piedalīties Zemkopības ministrijas, Kultūras ministrijas speciālisti, frakcijas “Latvijai” pārstāvis, skolai tuvāko rajonu skolu valžu priekšsēdētāji un Zūru lauksaimniecības skolas direktore, lai risinātu jautājumu par Zūru lauksaimniecības skolas turpmāko likteni.

Uz jaut. Nr.67 — dok.Nr.1590a

Izglītības un zinātnes ministrs,

Ministru prezidenta biedrs M.Grīnblats:

1996.gada 23.oktobrī

Atbildot uz Jūsu jautājumiem (reģistra Nr.67), Izglītības un zinātnes ministrija paskaidro, ka Latvijas Republikas izglītības sistēmas perspektīvā attīstība ir ietverta Latvijas izglītības koncepcijā. Šīs koncepcijas galvenās nostādnes ir pieņemtas Latvijas izglītības darbinieku kongresā 1994.gada 11. un 12.martā. 1995.gada 9.jūlijā izglītības koncepcija tika pieņemta Ministru kabinetā ar piebildi, ka tā ir jāpapildina ar rīcības programmu. Rīcības programma tika pieņemta Ministru kabinetā zināšanai 1995.gada 31.oktobrī, arī šobrīd tā ir viens no Izglītības ministrijas darba dokumentiem, kas regulāri tiek aktualizēts. Latvijas izglītības koncepcija ir pamatā izglītības likumprojekta izstrādei, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ministru kabineta normatīvo aktu izstrādei, kā arī valsts izglītības budžeta sastādīšanai.

Izglītības koncepcija ir ilglaicīgas darbības dokuments, kas laika gaitā tiek papildināts ar detalizētāk izstrādātiem konceptuāliem dokumentiem, kas skar atsevišķas izglītības sistēmas problēmas. Kā piemēru var minēt 1996.gada 9.jūlijā Ministru kabinetā apstiprināto izglītības programmu finansēšanas modeli un augstākās izglītības iestāžu vienotās finansēšanas sistēmu.

Izglītības finansēšanas reformas mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvu izglītībai paredzēto līdzekļu izlietošanu, paredzot līdzekļus viena bērna izglītošanai un nosakot normatīvus gan pedagoģisko darbinieku algām, gan izglītības iestāžu uzturēšanai. Izglītības un zinātnes ministrija vienmēr ir iestājusies par to, lai izglītībai paredzētā valsts budžeta nauda tiktu izdalīta mērķdotācijas veidā vai citādi iezīmēta, izslēdzot iespēju izglītībai paredzētos līdzekļus izlietot citām vajadzībām. Pie šāda finansēšanas mehānisma nodrošināšanas pašlaik strādā Ministru kabineta izveidotā darba grupa, kuras uzdevums ir izstrādāt izglītības finansēšanas reformas konkrētos jautājumus.

Lai strauji nemainītos izglītības iestāžu tīkls un atsevišķās vietās tas netiktu pilnīgi sagrauts, teritoriālās īpatnības koeficienti tika aprēķināti pēc pašreizējās situācijas. Reālās izmaksas uz vienu skolēnu šobrīd ir ļoti atšķirīgas dažādās pašvaldībās, un MK noteikumi Nr.343 tika pieņemti dažas dienas pirms mācību gada sākuma, tādēļ IZM uzskatīja, ka nebūtu lietderīgi visām pašvaldībām mērķdotāciju lielumu aprēķināt pēc vidējā rādītāja valstī, tādēļ tika pielietoti šie teritoriālās īpatnības koeficienti.

Valsts loma izglītības iestāžu finansēšanā neaprobežojas tikai ar dotāciju aprēķināšanu, bet arī ar valsts investīciju programmas izstrādi un starptautisku finansu projektu līdzekļu piesaisti Latvijas izglītības iestādēm. Arī nākamajā gadā apmēram puse no izglītībai paredzētā finansējuma būs valsts budžeta finansējums, bez tam valsts noteiks finansēšanas normatīvus uz vienu skolēnu katram rajonam un republikas pilsētai, kuru ietvaros pašvaldību institūcijas (skolu valdes) varēs patstāvīgi veidot izglītības iestāžu tīkla pilnveides politiku.

Uz jaut. Nr.68 — dok.1652

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs:

1996.gada 23.oktobrī

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniedz sekojošu skaidrojumu uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:

1. Ņemot vērā Rīgas Domes 15.10.1996. pieņemto lēmumu “Par grozījumiem Rīgas Domes 08.10.1996. nolikumā Nr.71 “, Rīgas Domes 08.10.1996. pieņemtais lēmums “Par vārda “Rīga” un tā savienojuma ar skaitli 800 lietošanu (Par Rīgas 800 gadu jubilejas simboliku)” nav pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic uzraudzību pār pašvaldību pieņemto lēmumu un noteikumu atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 5. un 49.pantam.

Veicot šo uzraudzību, ministrijai pakļautā Pašvaldību lietu pārvalde šajā gadā ir izsūtījusi 37 vēstules pašvaldībām ar lūgumu pārskatīt pieņemtos saistošos noteikumus, kas neatbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem. Atbildot uz šīm vēstulēm, 33 gadījumos ir grozīti pašvaldību pieņemtie lēmumi vai to atsevišķie nelikumīgie punkti.

Ar īpašu uzdevumu ministra pašvaldību lietās E.Jurkāna rīkojumu Nr.1 1996.gada 2.maijā apturēta Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes 1996.gada 16.februāra lēmuma Nr.28 “Par Ķekavas pagasta vēlēšanu komisijas atsaukšanu” darbība. Pagasta padome šo lēmumu pārskatīja un pieņēma atbilstoši likumam.

1996.gada 12.septembrī ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojumu Nr.100 apturēta Rīgas Domes lēmuma Nr.3770 “Par grozījumiem Rīgas Domes 21.05.1996. lēmumā Nr.3239” attiecīgā punkta darbība. Saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 49.panta 4.daļu šis punkts uzskatāms par atceltu.

Uz jaut. Nr.69 – dok.Nr.1650

Investīciju un kredītpolitikas valsts ministre S.Jēgere:

1996.gada 22.oktobrī

Atbildot uz Saeimas deputātu 1996.gada 17.oktobra iesniegumu Nr.69, Finansu ministrija paskaidro tālāk minēto.

Saskaņā ar bijušās PSRS Ministru padomes 1990.gada 21.decembra lēmumu Nr.1119 “Par 1990.gada valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju izlaišanu” un Latvijas Republikas Ministru padomes 1990.gada 22.marta norādījumiem Nr.11-19/568 Latvijas Republikas Valsts krājbanka realizēja valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligācijas iedzīvotājiem.

Kopumā republikas iedzīvotājiem realizētas 16 veidu 30091 mērķaizņēmuma obligācija par summu 56,4 milj. rubļu jeb 285839,25 latiem. Lai kompensētu visu obligāciju vērtību preču pašreizējās cenās, nepieciešami apmēram 15,6 miljoni latu.

Kā zināms, 1990.gada mērķaizņēmuma obligāciju izlaidi veica PSRS Ministru padome, bet garantijas preču iegādē solīja PSRS Tirdzniecības ministrija.

Obligāciju izplatīšanas rezultātā saņemtie līdzekļi tika ieskaitīti PSRS valsts budžetā. Sabrūkot vienotajai PSRS, šie līdzekļi tika attiecināti uz bijušās PSRS iekšējo parādu.

Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejas sēdēs vairākkārt tika izskatīts jautājums par 1990.gada valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju kompensāciju izmaksu (25.04.94. prot.Nr.16; 03.05.94. prot. Nr.24; 05.06.95. prot. Nr.25 un 03.07.95. prot. Nr.30), bet minētais jautājums netika akceptēts.

Mērķaizņēmuma obligāciju neatmaksātās summmas iedzīvotājiem šobrīd nav atzītas par Latvijas valsts iekšējo parādu, tāpēc Latvijas Republikas valdība izvirzīja šo jautājumu Krievijas Federācijai starpvalstu sarunās un pieprasīja Krievijas Federācijai uzņemties šo parādu apkalpošanu. Krievijas Federācijas delegācijas vadība šādu iespēju noliedza un piedāvāja izskatīt šo jautājumu kompleksi bijušās PSRS iekšējā un ārējā parāda apkalpošanas ietvaros. Diemžēl abām pusēm pieņemams risinājums vēl nav atrasts.

1994.gada budžeta izdevumu daļā valsts bezprocenta mērķaizņēmuma obligāciju atpirkšanai bija paredzēti Ls 450 000. Šī summa ietvēra tikai nelielu daļu no mantas faktiskās vērtības pašreizējās cenas, un piedāvātais atpirkšanas mehānisms bija saistīts ar iedzīvotāju noguldījumu kompensāciju Latvijas Krājbankā, tāpēc ka obligācijas galvenokārt tika realizētas, iesaistot iedzīvotāju noguldījumus Valsts krājbankā.

Tā kā valsts budžeta ienākumu daļa 1994.gadā netika izpildīta un iepriekš sagatavotais rīkojuma projekts netika akceptēts, minētā summa obligāciju dzēšanai netika pārskaitīta.

Lai panāktu drīzāku valsts finansu sistēmas stabilizāciju un atveseļošanu, valdība par svarīgāko uzdevumu izvirzījusi bezdeficīta valsts budžeta sastādīšanu 1997.gadam. Lai to izdarītu, nepieciešams ievērojami samazināt budžeta izdevumus. Līdz ar to 1997.gada budžeta projekta aprēķinos nav paredzētas izmaksas šo obligāciju kompensācijām.

Uz jaut. Nr.71 — dok.Nr.1622a

Valsts ieņēmumu valsts ministre A.Poča:

1996.gada 23.oktobrī

Ministru kabineta apstiprināto 275. noteikumu “Valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas kārtība” 1. un 2. pielikuma 8.punktā ir prasība uzrādīt skaidrās naudas uzkrājumu summu un bezskaidrās naudas uzkrājumu vietu. Deklarācijas iesniedzējam saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 23.panta prasībām ir jāuzrāda bezskaidrās naudas uzkrājumi. Pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma prasībām, kas nosaka, ka kredītiestāde atver fiziskai personai kontu, norādot tās vārdu, uzvārdu un personas kodu, Ministru kabineta noteikumos ir iestrādāta prasība deklarācijā norādīt uzkrājuma vietu. Kredītiestādes pienākums ir garantēt savu klientu noguldījumu un operāciju noslēpumu, bet ziņas par fizisko personu kontiem un veiktajām banku operācijām ir Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamas tādā apjomā, kāds nepieciešams tā attiecīgo funkciju veikšanai, uz rakstveida pieprasījumu, kurā norādīta konkrētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši konkrētā likuma prasībām. Katrs, kas tīši vai netīši ir darījis zināmas atklātībai ziņas par kredītiestādes klientu kontiem vai banku operācijām, ir saucams pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Uzskatām, ka valsts amatpersonu deklarācijas formā ir ievērotas gan Kredītiestāžu likuma, gan Korupcijas novēršanas likuma prasības.

Identiska satura deputātu pieprasījums ir izskatīt Saeimas Pieprasījumu komisijā 1996.gada 9.oktobrī un tika noraidīts. Vienlaicīgi ir norādīts, ka Korupcijas novēršanas likumā nepieciešams izdarīts grozījumus, kas precizētu atsevišķas šā likuma normas un padarītu tās saprotamākas.

Pašlaik Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu pilnveido atsevišķas Korupcijas novēršanas likuma normas.

Kopsavilkums

Par 24.oktobra sēdēm

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis informēja,

ka, pamatojoties uz Ziedoņa Čevera iesniegumu, tiek atjaunotas viņa deputāta pilnvaras, kuras bija apturētas uz Ministru prezidenta biedra pienākumu pildīšanas laiku. Līdz ar to savu deputāta mandātu zaudē DPS deputāts Žanis Holšteins.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

– “Lauksaimniecības likums”. (Reģ.Nr.9) (dok.Nr.1570) Balsojums: 66 par, 0 pret, 1 atturas.

– “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””. (Reģ.Nr.193) (dok.Nr.1575) Balsojums: 56 par, 0 pret, 3 atturas.

– “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.7) (Reģ.Nr.79) (dok.Nr.1571) Balsojums: 54 par, 4 pret, 11 atturas.

– “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. (Reģ.Nr.66) (dok.Nr.1572) Balsojums: 64 par, 0 pret, 2 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

– “Par Latvijas Republikas un sabiedrību “AMOCO Latvia Petroleum Company” un “Oljeprospektering AB” licences līgumu”. (Reģ.Nr.311) (dok. Nr.922; Nr.1623) Balsojums: 68 par, 1 pret, 5 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

– “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ.Nr.439) (dok.Nr.1332; Nr.1549) Balsojums: 52 par, 1 pret, 1 atturas.

– “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.Nr.434) (dok.Nr.1291; Nr.1551) Balsojums: 49 par, 0 pret, 1 atturas.

Saeima 1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

– “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ.Nr.491) (dok.Nr.1499; Nr.1556) Balsojums par steidzamību: 57 par, 0 pret, 6 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 56 par, 0 pret, 3 atturas.

– “Grozījums likumā “Par veterinārmedicīnu””. (Reģ.Nr.474)

(dok.Nr.1482; Nr.1557) Balsojums par steidzamību: 58 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 55 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””. (Reģ.Nr.492) (dok.Nr.1500; Nr.1558) Balsojums par steidzamību: 56 par, 1 pret, 4 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 59 par, 1 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””. (Reģ.nr.481) (dok.Nr.1489; Nr.1576) Balsojums par steidzamību: 58 par, 1 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 55 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam”” (Reģ.Nr.493) (dok.Nr.1518; Nr.1518b; Nr.1602) Balsojums par steidzamību: 54 par, 2 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 52 par, 0 pret, 9 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””. (Reģ.Nr 465) (dok.Nr.1507; Nr.1601) Balsojums par steidzamību: 51 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 61 par, 0 pret, 3 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Par nekustamā īpašuma nodokli”. (Reģ.Nr.502) (dok.Nr.1560) Balsojums: 53 par, 6 pret, 10 atturas.

Saeima pieņēma lēmumu par amatpersonas ievēlēšanu amatā:

— “Par deputāta Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Balsojums: 69 par, 0 pret, 1 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. (Reģ.nr.508) (dok.Nr.1584; 1584a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai.

— Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. (Reģ. Nr.509) (dok.Nr.1620; Nr.1620a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai.

Jautājumi un atbildes:

– Saeima saņēma vides valsts ministra I.Emša atbildi uz Saeimas deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga, J.Kušneres jautājumu par noslēgto līgumu ar SIA “BROVITAL” bīstamo atkritumu novietnes apsaimniekošanai. (dok. Nr.1587a)

– Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra M.Grīnblata atbildi uz Saeimas deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, J.Kušneres, I.Liepas, E.Zelgalvja jautājumu par valdības iesniegtās deklarācijas par Ministru kabineta darba izpildi izglītības jomā. (dok.Nr.1588a)

– Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra M.Grīnblata, zemkopības ministra R.Dilbas atbildi uz Saeimas deputātu K.Čerāna, J.Kušneres, E.Grīnberga, I.Liepas, J.Mauliņa jautājumu par Zūru lauksaimniecības skolas slēgšanu. (dok.Nr.1589a; 1589b, 1589c)

– Saeima saņēma izglītības un zinātnes ministra M.Grīnblata atbildi uz Saeimas deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga, J.Kušneres, I.Liepas, E.Zelgalvja jautājumu par izglītības koncepcijas nepieciešamību. (dok. Nr.1590a)

– Saeima saņēma vides un reģionālās attīstības ministra A.Gorbunova atbildi uz Saeimas deputātu V.Krisberga, N.Pēterkopa, E.Zelgalvja, J.Kalviņa, J.Celmiņa jautājumu par Rīgas Domes lēmuma “Par vārda Rīga un tā savienojumu ar skaitli 800 aizsardzību” pretrunu ar Latvijas Republikas likumiem. (dok. Nr.1652)

– Saeima saņēma investīciju un kredītpolitikas valsts ministres S.Jēgeres atbildi uz Saeimas deputātu A.Golubova, J.Urbanoviča, O.Deņisova, L.Staša, M.Bekasova jautājumu par mērķobligācijās ieguldītās naudas atlīdzināšanu iedzīvotājiem. (dok. Nr.1650)

– Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi uz Saeimas deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Kazāka, E.Zelgalvja, J.Mauliņa jautājumu par nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus. (dok.Nr.1622a)

28. oktobra ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! 1996. gada 28. oktobra Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par atklātu.

Mums šodien dienas kārtībā ir viens likumprojekts — “Obligātā militārā die-nesta likums”. Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Kārlis Jūlijs Druva — komisijas priekšsēdētājs, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Augsti godātais Valsts prezident, cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šodien mēs stāvam svarīgas izvēles priekšā, proti, vai mēs esam gatavi spert vēl vienu nepieciešamu soli un neatliekamu soli, lai sakārtotu mūsu Nacionālos bruņotos spēkus. Divas nedēļas atpakaļ mēs pieņēmām likumu “Par valsts noslēpumu”, bez kura iestāšanās NATO un citās Eiropas drošības iestādēs iespējama nebija. Šodien, mērķtiecīgi rīkojoties, mums ir iespēja pieņemt vēl vienu nepieciešamu likumu — “Par obligāto militāro dienestu”, bez kura kvalitatīvi uzlabot mūsu bruņoto spēku sastāvu arī nav iespējams. Pats svarīgākais ir tas aspekts, ka apspriežamais likums paredz gandrīz katram no 19 līdz 27 gadus vecam latviešu vīriešu kārtas pilsonim uzņemties atbildību par savas valsts brīvību. Un līdz ar to sabalansē atbildību starp izglītotiem jauniešiem un tiem, kuriem visādu iesmeslu dēļ tas nav iespējams.

Jaunajā Obligātā militārā dienesta likumā Aizsardzības un iekšlietu komisija ir iestrādājusi normas, kuras, manuprāt, pirmo reizi pēc neatkarības atgūšanas līdzsvaro valsts atbildību par dienējošo jaunieti ar karavīra atbildību par valsts drošību. Latvijas valsts uzliek iesaucamajam jaunietim atbildību par valsts aizstāvēšanu, savukārt valsts uzņemas atbildību par karavīra sociālajām garantijām. Vēl vairāk. Jaunajā likumā ir iestrādātas normas, kuras bijušajiem karavīriem pēc militārā dienesta dod plašas iespējas turpināt izglītību, efektīvi konkurēt valsts civilierēdņu darbā un citas priekšrocības.

Tomēr ar visu to pats par sevi saprotams ir arī tas, ka šis likumprojekts ar visām jaunajām normām neapmierinās visus, it īpaši mūsu studējošo paaudzi, jo, rūpīgi izlasot Latvijas studentu apvienības viedokli par Obligātā militārā dienesta likumu, nevaru atrast kaut vai vienu ieteikumu, kad un ar kādu saistību studenti apņemtos dienēt Latvijas bruņotajos spēkos vienu gadu.

Ar dziļu sašutumu es konstatēju, ka šāda nostāja nebūt nav tikai studentu aprindās, bet ir redzama diezgan plašā sabiedrībā. Līdz ar to esmu dziļi pārliecināts, ka, lai mainītu šo nostāju, mums visiem stāv priekšā liels darbs.

Par šo situāciju es esmu izdarījis savus secinājumus. Esmu drošs, ka šis likumprojekts nemainīs sabiedrības nostāju šajā jomā. Tomēr likumprojekts ir pirmais solis pareizajā virzienā, jo bez kvalitātes uzlabošanas iesaucamo sastāvā mēs neuzlabosim mūsu bruņotos spēkus. Bet ar to nepietiek. Mums visiem ir jāturpina iesāktais darbs, lai pilnīgi sakārtotu mūsu bruņotos spēkus. Tas nozīmē, ka mūsu virsniekiem un instruktoriem ir godprātīgi jāstrādā, lai uzlabotu mūsu karavīru apmācīšanas gaitu, jāatceras, ka militārais darbs nav tikai no astoņiem līdz pieciem un ka no karavīra nevar prasīt vairāk, kā fiziski iespējams izpildīt.

Visbeidzot. Mums Saeimā jālemj par to, lai nepieciešamie līdzekļi būtu atvēlēti aizsardzības budžetā, lai karavīriem ir normāli sadzīves apstākļi, kā arī nepieciešamais ekipējums. Bet, manuprāt, pats svarīgākais ir tas, ka Aizsardzības ministrijai, militārajām struktūrām ir jāsāk risināt jautājumu, kā uzlabot savas attiecības ar sabiedrību, jo mēs visi taču nākam no vienas un tās pašas vides, un mums šīs problēmas ir jārisina kopīgi.

Līdz ar to, cienījamie kolēģi, es vēlētos ķerties pie darba. Mēs strādājam ar dokumentu nr. 1673.

Sēdes vadītājs. Godātais Druvas kungs, dokumenta reģistrācijas numurs ir 1637. (Starpsauciens no zāles: “Vai nav vienalga?”)

K.J.Druva. Es atvainojos... es izteicu vienkārši nepareizo numuru. Jā, 1637.

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, es atvainojos, tātad atbilstoši Kārtības rullim mēs izskatām likumprojektu trešajā lasījumā un izskatām tos pantus, kur ir iesniegti priekšlikumi. Tātad mums jāsāk ir ar pirmo priekšlikumu, kas skar likumprojekta nosaukumu. Lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva. Jā, nu likumprojekta nosaukumā deputāts Mauliņš ir iesniedzis grozījumu, kuru Aizsardzības un iekšlietu komisija ir noraidījusi. Tāpat arī deputāts Celmiņš ir iesniedzis grozījumu, kuru arī komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs ir pieteicies Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima un citi godājamie klātesošie! Te Druvas kungs jau runāja par iestāšanos NATO. Un tagad es iedomāšos... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Mauliņ, par virsrakstu nestrīdies!”) Iedomāsimies, ka mēs esam iestājušies jau NATO. NATO virspavēlnieks, kurš varbūt tāpat kā Andris Šķēle sāk šaubīties par savu padomnieku kvalitāti un godīgumu, lūdz savai sekretārei dabūt tādas nelielas valstiņas kā Latvijas galveno likumu, kas nosaka kārtību viņu armijā. Sekretāre tūlīt zibenīgi izpilda, izvelk no kompjūtera ārā likumprojektu “Obligātā militārā dienesta likums”. Tas virspavēlnieks, ja viņš ir anglis, pēc izlasīšanas uzreiz iekliegsies — dam it!, bet tas jau nav tas! Tur jau ir tikai par iesaukšanu armijā. Ja viņš ir vācietis, ja viņš būs vācietis, viņš teiks — Donnerwetter!... Un tie abi vārdi apmēram nozīmē vienu un to pašu — nolāpīts! (No zāles deputāts J.Sinka: “Un Spānijā? Tā mēs varam pieminēt visas valstis.”) Un pārliecināsies viņš tikai par to, ka kaut kas nav kārtībā, un tad tūlīt saviem padomniekiem lūgs sameklēt vienu latviešu valodas pratēju un sacīs — ko viņi ir pārtulkojuši, kādas blēņas, virsrakstu nav pareizi pārtulkojuši! Latviešu valodas pratējs zvērēs, ka ir nosaukums latviski tieši tāds pats vai kā moderni tagad saka... ne tieši tāds pats vai atbilstošs, bet saka — autentisks.

Es jums to demonstrēju tāpēc, ka baidos, ka šis jau ir trešais lasījums un likumprojekts ar aplamo nosaukumu tā arī aizies pasaulē. (No zāles deputāts J.Sinka: “Vajag karadienesta, nevis militārais.”) Un es gribu teikt tā, ka to aplamību vai ačgārnību nebūs iztaisījuši nekādi malēnieši, mani novadnieki, bet gan jūs, deputātu kungi! Un jāsaka tā. Man tagad tiešām jāsāk atvainoties saviem novadniekiem, kas uzskatīja, ka tie joki, ačgārnības joki, kas tiek pierakstīti malēniešiem, īstenībā nav malēniešu taisīti, ir tikai malēniešu pamanīti. Es tad viņiem teicu tā: nu ņemiet taču paškritiski, mūsu vidū jau arī ir viens otrs āmurs... Tagad man jāatvainojas, tiešām neviens no maniem novadniekiem nepastāvēja uz to, ka jāliek šāda veida likumprojekts, gluži otrādi, es tur runāju ar dažiem bibliotekāriem, viņi teica tā: ja jūs likumprojektu ar tādu nosaukumu pieņemsiet, tad mums bibliotēkā grāmata, kura ir par bērna audzināšanu, būs jānosauc “Grāmata par dzemdēšanu”, jo būtībā likumā ir par armijas radīšanu, nevis par kārtību un armijas izveidi. Un man jāsaka tā, ka šī, kas jau ir anekdotes līmenī, var aiziet pasaulē pēc šī likuma pieņemšanas, un turpmāk bibliotekāri, vadoties pēc deputātu vadošajiem norādījumiem, sāks pārtaisīt virsrakstus grāmatām, un komandieri armijā vairs iziešanu priekšējās pozīcijās uzbrukumam nesauks par iziešanu priekšējās pozīcijās uzbrukumam, bet sauks par uzbrukumu pašu. Jūs saprotat, ka armija nav joku taisīšana. Un nopietnība par armiju sākas ar nosaukumu un precīzu vārdu atbilstību realitātei.

Es gribētu vēl pievērst uzmanību tam, ka par armiju atbildīgie dezinformē sabiedrību. Ir tāds Ainārs Dimants, žurnālists, kurš, var teikt, nav nevienu labu vārdu pateicis par Tautas kustību “Latvijai”, un jums nav nekāda pamata domāt, ka es par viņu domāju pozitīvi. (Starpsauciens no zāles: “Par tēmu runā!”) Bet es nevaru noliegt faktu, ka piektdien 25. oktobra “Dienā” viņš ir ļoti pamatoti un pareizi novērtējis mūsu aizsardzības stāvokli. Arī pieminēdams, ka mums nav ne gaitas noteikumu armijā, ne virsnieku, ne kareivju gaitas noteikumu... citiem vārdiem, noteikumu par to, kādai jābūt kārtībai armijā. Nav pat godīga reglamenta un koncepcijas. Kā mēs zinām, koncepcija ir, bet tas ir tikai frāžu savārstījums. Tātad nav šāda likuma, un, ja līdz tam arī nebūs, tad tas NATO ģenerālis tiešām brīnīsies. Bet, lai cik tas dīvaini, jau sestdienas numurā “Dienā” parādās Aizsardzības ministrijas Preses dienesta inkognito paziņojums, kurā tiek apgāzti Dimanta apgalvojumi. Neviens neatbilstot patiesībai. Un tajā pašā rakstā tālāk tiek teikts, ka tomēr tika iesniegti, izstrādāti un tā tālāk... praktiski apgalvots, tikai atkāpjoties.... apgalvots, ka tiešām Dimantam taisnība. Nav nekas apstiprināts. Viss tiek izstrādāts un kaut kur iesniegts, bet apstiprināts un pieņemts nav. Tas stils ir tāds, kā mūsu partiju kritizēja pats Ainārs Dimants. Es gribu sacīt šim kungam, lai viņam veicas, lai viņš redz, kā ir, kad kritizē aplam.

Un nobeigumā es gribētu jums lūgt vēlreiz nopietni padomāt un pieņemt mūsu priekšlikumu par nosaukumu, jo formulējums “Obligātais militārais dienests” satur divus aplamus vārdus. Vispirms... iegaumējiet, kungi un dāmas, ka likums, jebkurš likums ir obligāts un šis vārdiņš “obligāts” ir ievazāts no padomju laikiem, kad bija jāiet pat uz sapulcēm un balsošanu obligāti. Bez tam “militārais dienests” jau varbūt skaisti un ārzemnieciski skan, jo “milites” ir karavīri romiešu valodā un “militer” ir arī franču valodā. Nu mēs ejam uz Rietumiem ar nosaukumu, kaut gan īstenībā tas ir parasts kara dienests un iesaukums parastajā aktīvajā kara dienestā. Nu, es to “militārais” atstāju, jo modei pretoties nevar, un manā priekšlikumā palika tas, nu, uzreiz jau visu nevar... Nevar panākt, lai atgriežas viss tā, kā vajadzētu, bet par to, ka “obligāto” vietā noteikti informatīvi pareizāko “aktīvajā karadienestā”, noteikti vajadzētu. Lūdzu deputātus neskatīties šoreiz uz mani kā uz opozīcijas pārstāvi, es tāpēc arī šo priekšlikumu iesniedzu personīgi, ne kā frakcijas “Latvijai” pārstāvis, tikai tāpēc, lai kaut cik varētu ietekmēt un lai mēs to lielo kaunu Eiropas priekšā nepiedzīvotu 2005.gadā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs... Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts . Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinātu nepieņemt Mauliņa kunga priekšlikumu, jo aktīvais militārais dienests ietver arī tās militārpersonas, kuras ir uz līguma pamata. Virsnieki — tās pavisam citas kategorijas. Pavisam citas kategorijas, kuras atrodas aktīvajā dienestā, tāpēc šis jēdziens, šis vārds tiek lietots neprecīzi. Tā doma, ko Mauliņa kungs teica par to iesaukumu, tā varētu būt atbalstāma, bet tādā redakcijā, kādā ir licis priekšā Mauliņa kungs, šodien mēs nevaram pieņemt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš. Otro reizi.

J.Mauliņš. Godātie deputāti! Es gribu jums... vērst jūsu uzmanību uz Kristovska teikto. Iesaukt... Virsnieki, Kristovska kungs, netiek iesaukti, nu, tātad obligātā iesaukuma dienests pilnīgi atbilst, tātad nevajag tad te uz vietas visu acu priekšā taisīt neloģiskus gājienus, elementārus. Lūdzu, lūdzu strādāsim nopietni! (No zāles deputāts Ģ.V.Kristovskis: “Tieši to es jums ierosinu darīt!”)

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es jau pašā sākumā, jūtot šo aktivitāti un debatēt gribēšanu pat pie nosaukuma, pie likuma nosaukuma, gribu jūs aicināt uz mēra sajūtu. Ja tā mēs turpināsim un šeit ir daudzas, daudzas lappuses un bezgala daudz priekšlikumu, tad mēs vismaz trīs dienas debatēsim un netiksim pie likuma pieņemšanas. Es aicinu jūs, kolēģi, nepārcensties ar šo diskutēšanu pie jebkura no priekšlikumiem, kuri nav pieņemti. Es jūs aicinu uz šo mēra sajūtu, patiešām, jo savādāk mēs diskutēsim, atliksim uz rītdienu vai vēl uz kādu dienu, un tā pie gala rezultāta netiksim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Godātie kolēģi, arī Saeimas Prezidijs saņem iesniegumus no deputātiem par to, ka tik tiešām aicinām runāt konstruktīvi. Mums ir ļoti daudz priekšlikumu, un tik tiešām taupīsim laiku un mēģināsim pamatot savas domas konstruktīvi un turēties pie tēmas par konkrēto priekšlikumu. Lūdzu komisijas vārdā!

K.J.Druva. Es aicinu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Mauliņa priekšlikumu — mainīt likumprojekta nosaukumu, tāds, kā jums ir piedāvāts tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 38, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Nākamais priekšlikums — deputāta Celmiņa priekšlikums. Lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva. Es atkal aicinu deputātus noraidīt Celmiņa kunga piedāvāto redakciju un atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Celmiņa kungs priekšlikumu neuztur, deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Vispārīgo noteikumu pirmās sastāvdaļas nosaukums nav mainīts. 1.pantā deputāts Grīgs piedāvā papildināt 1.panta pirmo teikumu, izsakot to šādā redakcijā: “...šis likums nosaka...”, un tā tālāk. Šo komisija noraidīja un aicina deputātus noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs. (TB). Cienījamais Prezidenta kungs! Saeima! Es domāju, ka šis teikums aiz 1.panta pirmā teikuma arī neko netraucētu. Es domāju, ka šis likums ir iesaukuma dienesta likums un šis bruņotais formējums, kurš taps pēc iesaukuma, karavīru iesaukuma, arī būs pakārtots mūsu Latvijas Republikas aizsardzības un nacionālās drošības koncepcijai, kura faktiski jau ir akceptēta no Ministru kabineta un, papildināta jaunā variantā, ir izstrādāta no Ministru prezidenta biedra Čevera kunga. Un es ceru, ka tuvākā laikā Saeima pieņems Latvijas Republikas nacionālās drošības koncepciju. Un es vēlreiz atkārtoju, ka jebkurš militārais formējums ir tomēr pakļauts, pakārtoti pakļauts aizsardzības un nacionālās drošības koncepcijai. Tā ka es, cienījamie kolēģi, domāju, ka tas absolūti netraucētu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs par šo priekšlikumu runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu, komisijas vārdā!

K.J.Druva. Jā, es vēlreiz aicinu deputātus balsot par... noraidīt šo grozījumu, jo principā mēs runājam tik tiešām, tieši par obligāto militāro dienestu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti... Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Grīga priekšlikumu — papildināt 1.pantu ar tekstu, kāda redakcija jums ir priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 20, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpinām!

K.J.Druva. Deputāts Apinis piedāvā papildināt 1.pantu, ievietojot aiz otrā teikuma šādu tekstu “respektējot personas apziņas un pārliecības brīvību”. Arī šo piedāvāto redakcijas maiņu komisija nepieņēma un lūdz arī deputātus noraidīt..

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Es uzturu balsojumu, uzskatu, ka šāds priekšlikums ir nepieciešams, un nosaka tikai to, ka mēs gatavojamies arī militārā dienestā respektēt personas apziņu un pārliecību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti par konkrēto priekšlikumu runāt pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā runāt Druvas kungs nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, paudīsim attieksmi, balsojot par Pētera Apiņa priekšlikumu, tātad papildināt 1.panta tekstu ar jaunu tekstu, kas jums ir dots priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 22, atturas — 27. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpinām!

K.J.Druva. Nākamā piedāvātā redakcijas izmaiņa ir no Iekšlietu ministrijas, kas lūdz papildināt 1.pantu aiz vārda “spēks”, papildināt ar vārdiem “kopā un Iekšlietu ministrijas formējumos”. Mēs esam šo normu iestrādājuši turpmākos pantos un lūdzam šajā vietā to noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Ģirts Kristovskis lūdz izteikt 1.pantu šādā redakcijā: “Šis likums nosaka obligātā militārā dienesta tiesiskos ekonomiski sociālos pamatnoteikumu...” un tā tālāk, un arī šo piedāvāto redakcionālo izmaiņu komisija noraidīja un lūdz arī deputātus noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums ir redakcionālas dabas, nevis pēc satura, un es gribētu norādīt uz pretrunām, kuras paliek komisijas nobalsotajā redakcijā. Šis likums tiek attiecināts uz obligātā militārā dienesta puišiem, tātad tiem, kuri tiek iesaukti uz vienu gadu, un runā par otru kategoriju — par militārā dienesta rezervēm. Un šajā pantā, ko piedāvā komisija, tiek pateikts, ka bruņotie spēki tikai tiek nodrošināti ar obligātā militārā dienesta karavīriem, un nekas netiek runāts par rezervēm. Un savā piedāvājumā es piedāvāju formulēt šo tekstu, iekļaujot iekšā to rezerves... bruņoto spēku rezerves. Tāda bija mana redakcionālā būtība, un es uzskatu, ka līdz ar to šis pants būtu pilnīgāks, bet nu es aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, izteiksim savu attieksmi, balsojot par deputāta Kristovska priekšlikumu, kurš jums ir 1.lappuses apakšā un 2.lappuses augšā, to tekstu jūs varat redzēt. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 11, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu. “Ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku debatēs par dokumentu jautājumā “Obligātā militārā dienesta likums” līdz septiņām minūtēm, runājot pirmo reizi, un trīs minūtēm, runājot otro reizi.” Var viens deputāts runāt “par”, viens “pret”, atbilstoši Kārtības rullim. Šādu deputātu nav. Es tikai varu piebilst to, ka pašlaik jau sekretariātā ir 33 iesniegumi par uzstāšanos debatēs. (Starpsauciens: “Tad jau piecas minūtes vajag!”) Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par 10 deputātu priekšlikumu, tātad saīsināt runu pirmajā reizē uz septiņām minūtēm un otrā reizē uz trīs minūtēm, runājot debatēs par jautājumu “Obligātā militārā dienesta likums”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 9, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, turpinām!

K.J.Druva. 2. pantā deputāts Seiksts piedāvā izteikt 2.pantu šādā redakcijā: “Visiem Latvijas pilsoņiem vīriešiem šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda Latvijas Republikas obligātais militārais dienests...”, komisija šo redakciju nepieņēma, bet, kā jūs redzēsit tālāk, mēs paplašinājām otrā lasījumā pieņemto redakciju nedaudz plašākā kārtā, tā ka lūdzam noraidīt šo piedāvāto redakcionālo izmaiņu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, apspriežot priekšlikumu par pantu, šajā gadījumā par 2.pantu, mums ir pieci priekšlikumi, un deputāti, piesakoties runāt debatēs, piesakās runāt konkrēti par 2.pantu. Es aicinātu varbūt komisijas vārdā paust attieksmi pret visiem šiem priekšlikumiem, kas attiecas uz 2.pantu, un pēc tam mēs varētu atklāt debates.

K.J.Druva. Komisija izskatīja visus piedāvātos grozījumus, pieņēma deputāta Ģirta Kristovska 2.apakšpunkta grozījumu. Arī pieņēma Aizsardzības ministrijas piedāvāto grozījumu, Juridiskā biroja piedāvāto grozījumu un apkopoja visus, un izteica jaunā redakcijā, kuru jūs redzat sev priekšā. Lūdzam balsot par komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Es saprotu, ka, runājot par šo pantu, un es gribu runāt par panta otro daļu, balsojums nevar būt. Taču es gribu, lai tas atspoguļojas stenogrammā, un es domāju, ka redakcionāli ir iespējams izlabot to, manuprāt, nepareizo attieksmi, kādu ir pieļāvuši autori. Proti, ka brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt Latvijas Republikas pilsones — sievietes. Ja sakām “pilsones”, vai tad vēl būtu jāsaka arī “sievietes”, vai tad mēs pieļaujam vēl kaut ko citu, runājot par pilsonēm? Bet es domāju, ka šeit vispareizāk būtu, ja redakcionāli jūs piekristu, Saeimas deputāti piekristu, ka obligāto militāro dienestu var pildīt sievietes — Latvijas pilsones. Katrā ziņā, man liekas, skanētu labāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Otrā daļa, tas ir salīdzinoši konceptuāls jautājums, jo jau pagājušoreiz mēs nācām pie secinājuma, ka mūsu armija varētu eksistēt tomēr vairāk no pilsoņiem — vīriešiem, bet šajā gadījumā pa daļai es varētu Kaksīša kungu atbalstīt par to, kā ir izveidots pats teikums. Man šeit rodas tāda īpatnēja doma — “brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt”... piedodiet, kā tas ir “obligāto dienestu var pildīt”? Vai nu, atvainojiet, mēs atzīsim to, ka sievietes var pildīt militāro dienestu, to es saprotu, bet obligāts dienests ir obligāts dienests. Ja viņas, kā Krastiņa kungs stāstīja, varētu palīgdienestā strādāt, vai kur, teiksim, kā algotas darbinieces, tā ir viena lieta. Es saprotu, ka vīrieši iet uz obligāto militāro dienestu. Šeit mēs sakām “brīvprātīgi var pildīt obligāto dienestu”. Šeit šajā gadījumā būtu jāizņem vārds “obligāto” ārā (Starpsauciens: “Tā nevar būt!”), jo brīvprātīgi militāro dienestu var pildīt sievietes — Latvijas pilsones, ja mēs tā gribam. Tā būtu normāla loģika, jo šajā gadījumā iznāk tātad, ka šis vārds “obligātais” ir konkrēta doma. Bet, protams, tā kā nav priekšlikumu, tad vienkārši mēs, protams, varam kopumā nobalsot beigās par diezgan īpatnēju šā punkta interpretāciju. Protams, žēl, ka mēs vienkārši, komisija tādu tehnisku kļūdu ir palaidusi garām.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Godātais Valsts prezidenta kungs! Vispirms man nav pieņemama panta apspriešanas kārtība. Priekšlikumi ir par divām daļām. Līdz ar to mums vajadzēja apspriest pirmo daļu, pēc tam otro. Bet notika debates par visu kopā. Es gribu atbalstīt Lujāna kungu.

Vispirms pēc loģikas. Nevar būt obligātā brīvprātība. Kādreiz tāda bija tikai komunistisko sestdienas talku laikā. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Nav priekšlikumu!”) Priekšlikums ir — neatbalstīt, svītrot. Neatbalstīt. Tur, kur komisija piekritusi, tur es aicinu balsot “pret”. Vēl viena iemesla dēļ. Visām lietam, kas ir saistītas ar finansiālajiem izdevumiem, kas prasa naudu no valsts budžeta, jābūt klāt ir ekonomiskajam pamatojumam. Ja kāds iedomājas, ka sievietes dienests armijā nav saistīts ar papildu izdevumiem, tad, man liekas, šim cilvēkam nav priekšstata par to, kas ir nepieciešams sievietei. Līdz ar to arī nav finansiālā pamatojuma tam, lai sieviete varētu dienēt armijā.

Otra lieta. Vai patiešām Latvijas armija ir nogājusi tik tālu, vai arī Latvijas vīrieši ir nogājuši tik tālu, ka viņi vairs nav spējīgi aizsargāt obligātā dienesta ietvaros savu Dzimteni, ka tagad jāatver robežas ir sievietēm. Lai gan es saprotu, kāpēc ir nācis šāds priekšlikums. Tas vispirms ir tāpēc, ka šajā likuma projektā, manuprāt, ir nevajadzīgi daudz privilēģiju tiem, kas ir atļāvušies to lielo godu, kā reizēm tiek pasniegts, gadu nodienēt armijā. Man tas nav pieņemams, ka tad augstskolā — ārpus konkursa, par ierēdni — ārpus konkursa, visur — ārpus konkursa, plus vēl paredzētie lielie finansiālie kredīti. Par pienākumu, kas ir jāpilda Dzimtenes labā, par daudz privilēģiju, par daudz maksājumu, kuri arī —, starp citu, šim likumprojektam klāt nav iesniegts, cik daudz līdzekļu 1997.gada budžetā ir paredzēts izsniegt kredītiem dzīvokļu iegādei? Nav šo aprēķinu klāt, bet mēs to pieņemam kā likumu un mierīgi pieņemsim 1997.gada budžetu, nesaskaņojot ar šīm, manuprāt, nevajadzīgajām un liekajām privilēģijām.

Otra lieta. Likumā ir vārdi: “Tos, kas tiek iesaukti obligātajā dienestā, sauc par karavīriem.” Nu kā tad sauks tās sievietes? Arī par karavīriem? Jā, tagad zālē sāksim noskaidrot, kā viņas sauks. Tāpēc man ir aicinājums — noraidīt šo priekšlikumu, jo tam nav klāt finansiālā seguma, atkārtoju. Tas nav pārdomāts ne redakcionāli, ne arī pēc būtības, bet atstāt to sistēmu, kāda ir, ka sievietes var slēgt līgumattiecības un strādāt kā brīvā līguma strādnieki militārās vienībās.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es lieku priekšā atbalstīt mūsu kolēģa Seiksta kunga priekšlikumu, pretēji tam, kā to darījusi komisija, un tādā gadījumā visa šī diskusija, kas bija nupat, pirms iesākta šeit no kanceles, tā būtu nevietā. Kāpēc? Tāpēc — es mēģināšu nocitēt. Acīmredzot tie, kas iepriekš runāja, nav lasījuši šo Seiksta kunga priekšlikumu. Tur ir rakstīts: “Visiem Latvijas pilsoņiem vīriešiem šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda Latvijas Republikas obligātais militārais dienests.” Un punkts. Un ar to būtu šis jautājums izdiskutēts. Un uz visiem laikiem.

Kas attiecas uz daiļā dzimuma pārstāvju vēlmi būt pie ieročiem vai pie vīriem ar ieročiem, tad tas ir acīmredzot ne šā likuma jautājums, to varētu regulēt cits likums vai citi akti. Proti, kas nebūtu saistīti ar obligāto militāro dienestu. Šis likums ir ļoti specifisks un runā par obligāto militāro dienestu.

Ja šodien mēs kā citādi lokam šo pantu, tādā gadījumā mums ir jāatgriežas, cienījamie kolēģi, pie šā likuma nosaukuma. Tādā gadījumā tas vairs nebūs obligātais militārais dienests. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Es gribu teikt, ka, protams, savā balsojumā jūs varat izšķirties par to, vai sievietēm pildīt šo militārā dienesta veidu, ko sauc par obligāto militāro dienestu.Varbūt daudziem no cilvēkiem, kas sēž zālē, ir grūti saprast to, ka militārais dienests sastāv no obligātā militārā dienesta, no dienesta uz līguma pamata, un atkal attiecīgi šos veidus var sadalīt citādās sīkākās kategorijās, kuras attiecas uz dažādām iedzīvotāju grupām.

Runājot par to, kā šeit viena no runātājām kolēģe—deputāte izteicās par to, vai latviešu vīrieši ir spējīgi aizsargāt mūsu valsts drošību un tamlīdzīgi. Šos jautājumus, vai ir spējīgi veikt. Kā mēs redzam, dzīves situācija ir tāda, ka nespēj veikt, jo mūsu bruņotie spēki ir nodrošināti par 50 procentiem — 60 procentiem. Tātad varbūt ir pat tāda situācija, ka arī sievietes var stāties un šīs funkcijas pildīt, un nodrošināt valsts drošību. Var, protams, par to smaidīt, var nesmaidīt, bet tāda ir šodienas Latvijas realitāte.

Bet, protams, ir arī citi piemēri. Ir valstis, kur ir obligātais militārais dienests, un tās ir lielākais skaits Eiropas valstu, kur uz brīvprātības pamata sievietes piesakās un iet pildīt obligāto militāro dienestu. Un nav nekādu pretrunu terminoloģijā, jo visi ar šo jautājumu saprot obligāto militāro dienestu kā speciālā militāra dienesta veidu un nediskutē par to. Sievietes iet. Dānijā ir 5 procenti šādas sievietes, kas iet dienēt.

Ja mēs paskatāmies pie mums Latvijā, tad Policijas akadēmijā mums ir trešā daļa meitenes. Aizsardzības akadēmijā mums ir ļoti liels skaits meiteņu. Tā ka tas nebūt nenozīmē, ka sievietes uz brīvprātības pamata neiet un nepiesakās. Šeit šis likums pasaka, ka šāda iespēja pastāv. Ja mēs to nepasakām, tad pēc tam vienmēr ir tikai atbilde “nē!”. Pat ja viena meitene būs izdomājusi iet un šo gadu nodienēt, tieši šo obligātā militārā dienesta gadu, ar visu saistīto kārtību, ar visām sekojošajām sociālajām garantijām, un visam pāri, ja nav šāds teikums ierakstīts, šai vienīgajai meitenei, šai vienīgajai pretendentei mēs pasakām “nē!” Mēs šeit atstājam iespēju pateikt arī “jā” kādam, ja nebūs, nebūs. Bet, ja būs, tad mēs teiksim “jā”. Lūdzu, tāda iespēja pastāv. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Nākamais pieteicies runāt ir Andris Līgotnis. Līgotņa kungs, jūs runāsit kā Ministru kabineta pārstāvis?

A.Līgotnis. Godātie deputāti! Man ir tāpat. Es biju pārsteigts, kāpēc radās tāda opozīcija šā panta otrajai daļai, jo tas taču nav nekas jauns. Jau piecus gadus spēkā esošajos likumos šāda norma ir, un sievietes mūsu aizsardzības spēkos obligātajā dienestā brīvprātīgi dienē un pilda to ļoti godprātīgi. Jūs taču neesiet dzirdējuši, ka kāda sieviete no armijas būtu dezetējusi vai izdarījusi kādu pārkāpumu, kādu noziegumu?

Nav nekādas nepieciešamības viņām šīs tiesības, kādas ir šodien, liegt, jo tā ir demokrātiska norma, tāda ir lielākoties pasaules valstu armijās. Un, ja tā tiks izsvītrota, tad, protams, tām sievietēm, kas šobrīd šos pienākumus godprātīgi veic, ar nākamo dienu būs šis dienests jāatstāj. Es lūdzu nebalsot pret šo normu!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Es gribēju tikai atgādināt, kāpēc radās mans priekšlikums. Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, kur mēs redzam, ka visiem Latvijas Republikas pilsoņiem vīriešiem jāpilda obligātais dienests — militārais dienests, tālāk seko 22., 23. un 24.pants ar veselu rindu izņēmumu, tāpēc tiek ielikta, ieprogrammēta pretruna pašā likuma sākumā. Visiem jāpilda, un pēc tam sākas atrunas. Tāpēc es šeit gribu piekrist kolēģim Urbanovičam. Šajā situācijā, atsaucē, ka šajā likumā noteiktajā kārtībā atrisina visas problēmas. Es gribu pastāvēt uz to, lai pie jebkuras redakcijas, diemžēl šobrīd nevar labot, jo nav rakstisku priekšlikumu, klauzulu vai papildteikumu, “šajā likumā noteiktajā kārtībā” atstāt spēkā. Jo tad viss ir loģiski un nav vairs juridisku pretrunu.

Protams, vārds “visiem” šeit it kā būtu lieks. Es gribu piekrist Aizsardzības ministrijai, bet, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā atsauce paliek, tad arī vārds “visiem” nav tik lieks. Bet uz šo izcelto teikuma daļu “šajā likumā noteiktajā kārtībā” es pastāvu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs... Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Es biju gaidījusi, ka kaut viens no jums iznāks priekšā un noliegs to, ko teica Kristovska kungs, ka Latvijas vīrieši nav spējīgi aizsargāt savu Dzimteni un nav spējīgi nodrošināt armijas pastāvēšanu. Tas ir nožēlojami, ja deputāts no tribīnes var kaut ko tādu pateikt. Bet iznāk priekšā Aizsardzības ministrijas pārstāvis un pasaka vēl trakāk: “Neviena sieviete no armijas nav aizbēgusi. Neviena sieviete nav izdarījusi pārkāpumu.” Tāpēc viņas ir jāiesauc armijā. Vai mēs pašlaik šeit nesākam runāt kaut kādas aplamības un muļķības savstarpēji? Man būtu lūgums militārajiem speciālistiem, jo es saprotu, ka šeit priekšlikumus pamatā ir iesnieguši militārie speciālisti, pārdomāt, ko runā.

Seiksta kungs ir iesniedzis priekšlikumu kā cilvēktiesību speciālists un ļoti pareizi. Es aicinu atbalstīt Seiksta kunga priekšlikumu. Bet, runājot par šo 2.punktu, par sievietēm, cienījamie kungi, pārdomājiet līdz galam, ko jūs sakāt par Latvijas armiju un ko jūs gribat, kas lai dienē Latvijas armijā. Latvijas armijā iznāk, ka mums šodien izlozes kārtībā ies. Nu tad tagad izlozes kārtībā sievietes, jo viņas nebēg, un vīrieši nav spējīgi aizstāvēt armiju. Es atkārtoju vēlreiz. Ir brīvās līguma attiecības, kas neliek nevienai sievietei, kas šodien dienē, no armijas aiziet. Bet es ne no viena kunga ne no Saeimas Aizsardzības komisijas, ne no Aizsardzības ministrijas nedzirdēju, kur ir tie skaitļi, tas ekonomiskais pamatojums, ko es jums prasīju 1997.gadā, kas būs jāizmaksā šiem dienējošajiem gan vīriešiem, gan arī, kā jūs tagad gribat teikt, sievietēm, kuras ir vienīgās Latvijas valsts glābējas militārajā jomā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij un kolēģi! Es gribu, lai jūs akcentētu uzmanību uz to, ko teica Līgotņa kungs. Es nebūtu kāpis tribīnē, bet burtiski divas nedēļas atpakaļ es viesojos vienā karaspēka daļā, un pie manis pienāca viena sieviete, kura šobrīd dienē, un viņa man lūdzas, viņa saka: “Lūdzu, cienījamais deputāt, atļaujiet man iespēju arī turpmāk strādāt, jo es esmu ļoti apmierināta ar savu darbu armijā.” Un arī, cik es zinu, tad viņas kolēģi viņu ciena, un nav nekādu problēmu. Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt to, ko teica Līgotņa kungs, ka šī iespēja sievietēm ir jādod. Viņas pašas to vēlas.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Te nu patiešām šis pants ir visai svarīgs un būtisks. Un es patiešām atbalstu to, ko teica Kreituses kundze. Tas, ka šodien jaunie cilvēki īsti nav gatavi aizstāvēt Latviju, par to mums arī nav šaubu. Bet viņiem ir jābūt gataviem. Šeit mums šodien ir jāizlemj, lai būtu gatavi aizstāvēt Latviju mūsu vīrieši. Un lai mēs sievietes tādā vai citādā redakcijā te nemēģinātu piesaistīt un vēl nosaukt par brīvprātīgi obligāto dienestu sievietēm. Brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt pilsones — sievietes. Patiešām, tas ir kaut kā absurdi! Brīvprātīgi obligāto! Tāpēc es domāju, ka jābūt gataviem Latvijas vīriešiem, jauniem un vecākiem, un vecākie ir gatavi. To rāda Zemessardze, kur vīri ar sirmām galvām ir gatavi aizstāvēt Latviju. Un jābūt gataviem aizstāvēt Latviju arī, bet jāgatavo arī jauniem cilvēkiem. Tāpēc es patiešām piekrītu un atbalstīšu Seiksta kunga piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (Latvijas Republikas aizsardzības ministrs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais priekšsēdētāj un godājamie kolēģi! Es domāju, šeit tomēr mums bez emocijām ir jāizsver, ko šis likuma teksts saka. Un šis likuma teksts tieši nosaka, ka sievietes brīvprātīgi var pildīt šo dienestu, ja viņas to vēlas. Mēs nevaram apspriest sieviešu tiesības — izvēlēties šo militāro dienestu armijā, jo viņām ir gluži vienlīdzīgas tiesības ar Latvijas vīriešiem. Mans godājamais partijas kolēģis Tabūna kungs teica par zemessargiem ar sirmām galvām. Es gribētu teikt arī par zemessardzēm ar gaišām, garām bizēm, kuras nav mazums Zemessardzes bataljonos un kas aktīvi piedalās. Kāpēc mēs viņām aizliegsim aizsargāt savu Tēvzemi, ja viņas brīvprātīgi izsaka uz to vēlēšanos. Un es vēlreiz gribētu pasvītrot. Šeit nav runa par to, ka Latvijas vīrieši negribētu vai nevarētu aizstāvēt. Arī tādi atrodas, bet te ir... es domāju, mums ļoti rūpīgi jāizlasa šīs komisijas redakcijas 2.punkts — “Brīvprātīgi pildīt”. Tātad neviens viņas neiesauc, neviens nepiespiež, neaģitē. Ja kāda meitene, sieviete grib dienēt šo obligāto dienestu, viņai ir tiesības to darīt. Un šis likuma 2.punkts to paredz, ka viņai ir tādas tiesības.

Deputātu iesniegumi

Dokuments Nr.1658a

Par savu parakstu atsaukšanu

Saeimas Prezidijam

Atsaucam savus parakstus zem lēmuma projekta Nr.1658 “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”.

1996.gada 30.oktobrī Saeimas deputāti: J.Strods, A.Saulītis, O.Dunkers

Trešdien, 30. oktobrī

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— uzklausīja Valsts zemes dienesta un Zemkopības ministrijas ziņojumu par grozījumiem 1996.gada budžetā;

— uzklausīja Valsts zemes dienesta un Zemkopības ministrijas plānotos izdevumus 1997.gada budžeta projektā;

— strādāja ar likumprojektu “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— akceptēja izskatīšanai 2.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””.

Ārlietu komisija:

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma – pārdevuma līgumiem”;

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu”;

— akceptēja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu”;

— noklausījās Ārlietu ministrijas pārstāvja informāciju par Ārlietu ministrijai 1997.gada valsts budžetā paredzēto līdzekļu sadalījumu pa pozīcijām.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs I.Bērziņš:

— tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā F.Paraku.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— turpināja strādāt ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam””;

— atlika likumprojekta “Par valsts budžetu 1997.gadam” izskatīšanu uz 5.novembra sēdi;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— izskatīja priekšlikumus un sagatavoja lēmuma projektu par komisijas izveidošanu LR Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei;

— nolēma konceptuāli atbalstīt 1.lasījumam likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1996.gada valsts budžetu””.

Sociālo un darba lietu komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”.

Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas

valsts budžeta izstrādāšanas darba grupas preses konference

par likumprojektu “Par valsts budžetu 1997.gadam”:

— deputāti informēja par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” sagatavotajiem priekšlikumiem likumprojektam “Par valsts budžetu 1997.gadam”, priekšlikumi attiecas uz pašvaldību, izglītības un sociālās sfēras finansēšanu.

Ceturtdien, 31. oktobrī

9.00 28.oktobra Saeimas ārkārtas sēdes turpinājums.

Likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums” (3.lasījums).

Pēc ārkārtas sēdes Saeimas sēde.

12.30 Vācijas Federatīvās Republikas pilnvarotā par bijušās VDR

Drošības dienesta dokumentiem Joahima Gauka tikšanās ar Saeimas Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupas dalībniekiem.

12.30 Eiropas lietu komisijas sēde.

1. Baltijas valstu integrācijas Eiropā tiesiskie jautājumi.

2. Dānijas Ārlietu ministrijas rīkotie semināri — “Eiropas Savienības

juridiskie aspekti”, “ES lēmumu pieņemšanas procedūra un parlamenta kontrole Dānijā”.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde.

Deputātu jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests