procesa vidū

Kāpēc vajadzīga īpaša augļkopības zinātniskās pētniecības programma

Augļkopība ir viena no tām lauksaimniecības nozarēm, kas var ražot konkurētspējīgu produkciju un atrisināt daudzas lauku problēmas.

Kāpēc līdz šim tā nav bijis? Lieta tā, ka augļkopība nevar attīstīties bez paaudžu pēctecības un līdz ar to bez privātīpašuma. Dārzniekam, stādot dārzu, jābūt pārliecinātam, ka to mantos viņa bērni un mazbērni. Un ne tikai dārzu, bet arī viņa zināšanas, pieredzi. Daudzgadīgas kļūdas labot nav viegli, arī pieredzi iegūt nevar ne viegli, ne ātri. Tagad līdz ar privātīpašumu tiek nodrošināta paaudžu pēctecība. Augļkopība sāk atdzīvoties. Lēni, grūti, bet sāk. Pats galvenais tagad — sākt domāt citās kategorijās, saprast, ka komercaugļkopība ir pavisam kas cits nekā līdz šim pierastā mazdārziņu un lielsaimniecību augļkopība. Reti kurš to īsi saprot.

Latvijā acīmredzot vēl ilgi būs piemājas un ģimenes dārzi. Bet jābūt arī komercdārziem. Pirmie sasparojušies zemeņu un upeņu audzētāji. Ar šīm kultūrām peļņu var gūt ātrāk, sapelnīt naudu, lai iestādītu kārtīgu intensīvo ābeļdārzu. Šis process sākas. Jo latvieši prot uzaudzēt gan ābolus, gan plūmes, gan ogas. Bet neprot tos uzglabāt, pārstrādāt un realizēt. Šajā posmā bez kooperācijas neiztikt, bet tas nu ir pats grūtākais. Piena, gaļas un graudu ražotājiem jau izveidojusies labāka vai sliktāka saikne starp ražotāju, pārstrādātāju un realizētāju, bet augļkopībā nav gandrīz nekā.

Vai ir vērts sākt ko jaunu veidot, varbūt labāk būtu audzēt ierastos kartupeļus un labību, kopt lopus? Ir vērts, jo augļkopība dod lielus ienākumus no nelielām platībām. Arī ārzemēs vienas ģimenes kopšanā ir tikai 5—15 ha dārzu. Dārzkopība prasa daudz roku darba produkcijas pārstrādē, tātad laukos pieaugtu nodarbinātība. Sevišķi tad, ja mēs centīsimies iegūt augstas kvalitātes produkciju.

Ražošanas līmenis un prasības nosaka arī zinātnes darba virzienus.

1992.gada decembrī Latvijas Nacionālā šķirņu padome, pamatojoties uz dārzkopības ekspertu padomes ieteikumiem, pieņēma lēmumu ar augļaugu selekciju nodarboties Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacijā. Tika noteiktas prioritārās augļaugu kultūras selekcijas darbam — ābeles, krūmcidonijas, saldie ķirši, avenes un upenes. Ar pārējām kultūrām selekciju paredzēts veikt plašāk vai šaurāk atkarībā no finansiālajām iespējām. Tādējādi tiek taupīti līdzekļi un zinātnieku laiks. Tā kā Dobeles DSIS gan klimatiskā, gan zinātniskā potenciāla un teritoriālā ziņā ir vispiemērotākā šim darbam, to nolemts veidot kā selekcijas centru, bet Pūres DSIS veikt galvenokārt pētījumus, kas saistīti ar audzēšanas tehnoloģiju, — par piemērotiem potcelmiem, kā arī par augļu glabāšanas problēmām.

Dobeles DSIS zinātnieki izstrādājuši zinātniskā projekta pieprasījumu Latvijas Zinātnes Padomei 1997.—2000.gadam. Programma varētu būt pirmais mēģinājums apvienot fragmentāros pētījumus un sistematizēt tos. Tā paredz izvērtēt līdzšinējo pētījumu rezultātus un ārzemju pieredzi, lai izstrādātu ieteikumus komercdārzu iekārtošanai, agrotehnikai un kultūru struktūrai.

Gribam ieinteresēt zinātniekus — pārtikas tehnologus, mehanizatorus, apūdeņotājus un biologus un kopīgi risināt augļkopjiem būtiskus jautājumus.

Edīte Kaufmane, Dr.biol.,

Dobeles Dārzkopības selekcijas

un izmēģinājumu stacijas direktore

Māra Skrīvele, Dr.agr.,

zinātniskās padomes vadītāja

Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģīnājumu stacijas 1994.—1996. gada galvenie rezultāti augļaugu selekcijā

Ābeļu selekcija

Izveidots genofonds ar 545 (t. sk. 232 Latvijas izcelsmes) ābeļu šķirnēm, hibrīdiem un šķirņu kloniem. Sevišķa uzmanība pievērsta šķirnēm, kas ir kraupja imūnas (gēni Vf, Vm, Va un poligēnā imunitāte), izturīgas pret vēzi u.c. slimībām, ar kompaktu augumu (gēns Co), ziemcietību un augstu kvalitāti. Ir izveidots ābeļu GF ar 545 šķirnēm un hibrīdiem. Dobelē izveidota Latvijā pilnīgākā kraupja imūno ābeļu kolekcija — 44 šķirnes un hibrīdi, kā arī ziemcietīgu Co gēna donoru kolekcija no Krievijas un Zviedrijas — 18 hibrīdi. Dobelē tiek pārbaudīti 30 Iedzēnos selekcionētie ābeļu elites hibrīdi, kā arī introducētās ābeļu šķirnes un hibrīdi no ASV, Vācijas, Kanādas, Čehijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas u.c. valstīm. Sadarbībā ar Balsgardu (Zviedrija) tiek pārbaudīti 24 perspektīvie zviedru ābeļu hibrīdi un 5 šķirnes. Paātrinātai vērtēšanai ābeles potē vainagā un uz klonu potcelmiem. Tālākai pārbaudei izdalītas ābeles `Merrigold' (ASV), `Piros', `Remo' (Vācija), hibrīds Nr. 695 (Igaunija), 9 Iedzēnu elites hibrīdi. No P. Upīša fonda pēc izvērtēšanas izdalīti 8 hibrīdi, kas pavairoti uz klonu potcelmiem. Selekcijas metodes: hibridizācija un paātrināta hibrīdo sējeņu vērtēšana, izmantojot sēklu izsēju siltumnīcā, mākslīgu inficēšanu ar kraupi, agrīno brāķēšanu pēc slimībizturības un koka habitusa, labāko sējeņu acošanu uz klonu potcelmiem. Krustošanā izmantoti kvalitātes, kraupja imunitātes, izturības pret vēzi un kompakta auguma donoru putekšņi no Dobeles DSIS genofonda un Zviedrijas. Kraupja imūnajām šķirnēm izmanto arī brīvās apputes sēklu izsēju. Dobelē veikti krustojumi 17 kombinācijās. No Iedzēniem saņemtas 53 hibrīdu ģimenes. Šo sējeņu, kas satur gēnus Vf, Vm, Va un Co, vērtēšana tiek veikta kopā ar selekcionāru R. Dumbravu.

Perspektīvo šķirņu

audzēšanas īpatnību izpēte

1. Pūrē četros izmēģinājumos ar 15 — 24 ābeļu šķirnēm (1987.—1989. g. stādījumu), kuros pētīta šo šķirņu, 4 potcelmu formu un dažu jauno koku vainaga izveides elementu mijiedarbe, izpētīta minēto faktoru ietekme uz ābeļu ražošanas sākumu, kā arī ražību pirmajos 4 ražas gados. Potcelmu un vainagu izveides paņēmienu ietekme uz šiem rādītājiem bijusi diferencēta atkarībā no šķirnes īpatnībām. Piemēram, šķirnei `Iedzēnu' uz potcelma Nr. 490 trīs pēdējo gadu raža bijusi 7,1 t/ha gadā, uz potcelma MM 106 — 12,8 t/ha, bet uz vāja auguma potcelma B9 intensīva tipa dārzā — 28 t/ha. Turpretī šķirnei `Lobo' ražība uz dažādiem potcelmiem bijusi gandrīz vienāda. Iegūtie dati ļauj izvēlēties piemērotāko no minētajiem potcelmiem, kā arī diferencēt atkarībā no šķirnes vainagu izveides paņēmienus jaunos dārzos. Tā kā intensīvu dārzu stādīšana prasa lielus kapitālieguldījumus, pašlaik, kad šādi dārzi tiek stādīti, katras ražas kāpinājums ražošanas sākuma posmā ir sevišķi nozīmīgs.

2. Realizējot kopprojektu ar ASV Aiovas universitāti, iegūti secinājumi par 16 dažādas izcelsmes ābeļu potcelmu formu ietekmi uz šķirnes `Auksis' stādu audzēšanu kokaudzētavā un stādu iznākumu.

3. Dobelē izveidots potcelmu genofonds ar 35 ābeļu potcelmiem, t. sk. 4 jauniem Latvijas izcelsmes, 18 bumbieru, t. sk. 3 Latvijas izcelsmes; 30 kauleņkoku, t. sk. 5 jauni, pārbaudāmi. No P. Upīša diploīdo plūmju materiāla izdalīti 2 pundurauguma sējeņi, kas pārbaudāmi kā iespējami klonu potcelmi. Kokaudzētavā perspektīvas ābeļu, plūmju un saldo ķiršu šķirnes uzacotas uz dažādiem veģetatīvi vairotiem potcelmiem (9 ābeļu, 3 plūmju un 6 ķiršu).

Bumbieru selekcija

Bumbieru kultūras genofondā ir 322 šķirnes un hibrīdi. 1994.—1996. gadam genofonds papildināts ar 132 šķirnēm un hibrīdiem no dažādām valstīm. Pēc 1993./94. un 1995./96. gada bargajām ziemām kolekcijas stādījumā vērtēta bumbieru ziemcietība uz 4 tipu skeletveidotājiem un izdalītas 4 ziemcietīgākās formas. Hibridizācija veikta 10 kombinācijās. Krustojumos un no brīvās apputes iegūti 456 sēklaudži F1. Apputeksnēšanās izmēģinājumos pārbaudīta pašauglības pakāpe 11 šķirnēm un 11 perspektīvajiem hibrīdiem. Pašauglīgas formas neizdevās konstatēt. Sagatavota reģistrācijai jaunšķirne `Jumurda' (PU-1-3-13).

Krūmcidoniju selekcija

Henomeļu kolekciju veido 3,9 tūkstoši sēklaudžu. Veikta mērķtiecīga krustošana 15 kombinācijās, izmantojot putekšņus no ražojošiem stādījumiem Jelgavas rajonā. Pēc ražojošo stādījumu novērtēšanas Smiltenē 20 ha platībā izdalīti 4 ražīgākie sēklaudži. Labākie pavairoti ar lapainajiem spraudeņiem. Sagatavoti 9 dažāda veida pārstrādes produkti. Jaunums — plūškoka augļu sulas pievienošana produktu krāsas uzlabošanai. Sadarbībā ar Zviedrijas un Polijas zinātniekiem pirmo reizi noteikts organisko skābju saturs augļos, sulā, sīrupā un biezenī, kā arī sēklu eļļu bioķīmiskais sastāvs. Balsgardā (Zviedrija) henomeļu mazražības cēloņu noskaidrošanai veikti ģeneratīvās sfēras attīstības, apputeksnēšanās un apaugļošanās citoembrioloģiskie pētījumi, kas ļāvuši izdalīt piemērotākās apputeksnētājformas, kā arī iegūt fundamentāli teorētiskus rezultātus par šo Latvijā jauno, introducēto kultūru.

Saldo ķiršu selekcija

Saldo ķiršu genofondu veido 126 formas, t. sk. šķirnes no Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas, Kanādas, Čehijas, Zviedrijas, P. Upīša selekcijas un vietējās formas. Veikta krutošana 25 kombinācijās, izmantojot zviedru šķirņu, pašauglīgo (pirmo reizi Latvijā!) un P. Upīša perspektīvo formu putekšņus. Brīvās apputes sēklas iegūtas no 24 šķirnēm, t. sk. arī no Norvēģijas saldo ķiršu kolekcijas. Iegūtie sējeņi selekcijas procesa paātrināšanai tiek audzēti siltumnīcā. Līdz šim Latvijā nebija veikti izmēģinājumi par saldo ķiršu vainaga izveidi un koka auguma samazināšanu, kas ļoti svarīgs šai augļaugu kultūrai. Konstatēts, ka sānzaru veidošanās intensitāti visvairāk ietekmē vasu saīsināšana par 1/3, kā arī zaru griešanas laiks. Turpinās koku augstuma regulēšanas izmēģinājums, konstatēta atzarošanās leņķa un aizsargvalnīša ietekme uz koku ziemcietību.

Plūmju selekcija

Savākts mājas un diploīdo plūmju genofonds no 220 šķirnēm, hibrīdiem un kloniem, t. sk. 50 vietējām formām. Kolekcija veidota no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Francijas, ASV, Baltkrievijas u.c. valstu šķirnēm. Uz šīs kolekcijas bāzes veikti krustojumi, kā arī brīvās apputes sēklu ieguve šķirņu stādījumā. Paātrinātai hibrīdu vērtēšanai sēklas izsētas siltumnīcā un 3. gadā izdalītie hibrīdi potēti vainagā. Diploīdajām plūmēm veikti krustojumi 64 kombinācijās, pēc pirmās ražas datiem un ziemcietības vērtējuma izdalīts sējenis 90–12–99 plašākai pārbaudei. Izdalīti labākie diploīdo plūmju apputeksnētāji — `Spīdola', `Agrā dzeltenā'. Pabeigts izvērtēt P. Upīša selekcijas materiāls, kā rezultātā izdalīts 1 mājas plūmju (PU 17209) un 3 diploīdo plūmju (`Inuta', `Inese', `Agrā Dzeltenā') šķirņu kandidāti, kas sagatavoti šķirņu reģistrācijai. Pamatojoties uz pētījumu rezultātiem Dobelē, Latvijā audzējamo šķirņu sarakstā iekļautas diploīdā plūmju šķirne `Komēta' (Krievija) un mājas plūme `Julius' (Igaunija).

Aprikožu selekcija

Pašlaik genofondu veido 57 formas, kas ietver P. Upīša un V. Vārnas selekcionētās, kā arī no Zviedrijas, Tibetas un Itālijas saņemtās formas. Pēc pēdējo gadu datiem izdalīti 5 perspektīvi hibrīdi.

Upeņu selekcija

Genofondu veido 56 šķirnes hibrīdi, t. sk. 18 Ribes siciricum, R. petiolare, R. dikusha, R. bracteosum starpsugu hibrīdi. Pēc pēdējo trīs gadu vērtējuma izdalītas šķirnes `Katjusa', `Bugira', `Svita Kijevskaja', kā arī divi Salaspils hibrīdi. Veikta hibrīdu vērtēšana 30 hibrīdajām ģimenēm (765 hibrīdi). 1996. g. pavasarī stādījums papildināts vēl ar 120 hibrīdiem no 6 krustojumu kombinācijām. Selekcijas procesa paātrināšanai tiek veikta hibrīdu mākslīga inficēšana ar miltrasu siltumnīcās. Kopīgā selekcijas projekta ietvaros 1995. un 1996. gadā veikta konkursa izmēģinājuma kompleksa vērtēšana 12 perspektīvākajām formām un miltrasas izturības vērtēšana 106 hibrīdu ģimenēm.

Aveņu selekcija

Dobelē izveidots 43 šķirņu genofonds, no tām 3 ir vietējās šķirnes. Pēc trīs gadu datiem kā perspektīvas izdalītas `Balzāms', `Zvjozdočka', `Brigantina'. No konkursa izmēģinājuma izdalīti 3 ziemcietīgi, ražīgi hibrīdi. Pilnīgi jauns virziens Latvijā — t.s. rudens aveņu selekcija, kā izejmateriālu izmantojot amerikāņu un zviedru perspektīvās formas. Šo aveņu ieviešana Latvijā atrisinātu dzinumu nepietiekamu ziemcietību, ieņēmību pret slimībām, kā arī balstu problēmu, jo rudenī pēc noražošanas viengadīgos dzinumus nopļauj.

Brīvdabas vīnogu

selekcija

Sagatavotas reģistrācijai P. Sukatnieka vīnogu šķirnes `Zilga', `Veldze', `Spulga', `Supaga', `Sukribe'. Dobelē veikto pētījumu rezultātā Latvijā audzēšanai ieteikto šķirņu sarakstā iekļautas `Zilga', `Supaga', kā perspektīva — `Guna'.

Ceriņu selekcija

Kolekciju veido 125 šķirnes un hibrīdi. Starptautiskajam ceriņu šķirņu reģistram Hamiltonā 1995. gadā nodoti apraksti par deviņām P. Upīša izveidotajām ceriņu jaunšķirnēm. Saīsināti apraksti publicēti žurnālā “Hortscience', Vol. 31 (3), June 1996, pp. 327.—328. (F. Vrugtman Lilac registration).

Zinātnieku publikācijas

Dobeles DSIS zinātniekiem 1994.—1996. gadā ir 66 publikācijas, t. sk. 26 svešvalodās. No tām 25 ir zinātniski raksti, 17 — tēzes, 24 — populārzinātniski raksti.

1996. gada maijā noorganizēta starptautiska zinātniska konference “Problems of fruit plant breeding”, kurā piedalījās zinātnieki no 7 valstīm. Šajā laika posmā zinātnieki organizējuši un piedalījušies ar ekspozīcijām 27 dažādās izstādēs.

1996. gadā nolasīti 17 zinātniski referāti dažādās zinātniskās konferencēs, t. sk. 8 — starptautiskās (Latvijā, Zviedrijā un Anglijā).

1996. gadā 1 — 2 mēnešus Zviedrijā (Balsgardā) stažējušies trīs Dobeles zinātnieki, Norvēģijā (Ullensvangā) viena zinātniece.

Vadīti un konsultēti 11 diplomdarbi, 4 maģistru un viens doktora darbs LLU un LU studentiem, nolasīts lekciju cikls LU maģistrantiem un Bulduru dārzkopības koledžas audzēkņiem — kopā 24 lekcijas.

Programmas saturs un pamatojums

Programmas mērķis

Programmas mērķis ir nodrošināt zinātniskās izstrādnes rentablas un konkurētspējīgas dārzkopības nozares attīstību Latvijā tādā apjomā, kas spētu apgādāt iedzīvotājus ar augstas kvalitātes svaigiem augļiem un ogām, kā arī pārstrādes rūpnīcas ar vietējo izejmateriālu — sulu, sīrupu, jogurta piedevu un citu produktu ražošanai, tādējādi nodrošinot vietējo audzētāju produkcijas noietu, pārveidot augļkopību par eksportspējīgu tautsaimniecības nozari. Lai to veiktu, paredzēti pētījumi šādos galvenajos virzienos:

1) Augstvērtīga stādāmā materiāla izaudzēšana:

• izstrādāt un izveidot stādāmā materiāla sertifikācijas sistēmu, veikt meristēmu un mikroklonēšanas tehnoloģijas kā etapa iekļaušanu pavairošanas sistēmā; šo metožu izmantošanas ekonomika un stratēģija;

• izstrādāt ābeļu, bumbieru un kauleņkoku potcelmu veģetatīvi vairojamo formu, dažu ogulāju un citu augļu koku šķirņu, lazdu un ceriņu pavairošanas tehnoloģijas audu kultūrā, optimizēt augu audzēšanas tehnoloģijas ex vitro; augu atveseļošana no slimībām, t.sk. vīrusiem, atveseļoto īpatņu mātes dārzu iekārtošana.

2) Intensīvu, rentablu dārzu iekārtošana un agrotehnika:

• veikt pētījumus par augļu dārzu iekārtošanas, kultūru struktūras un uzturēšanas ekonomiskajiem aspektiem;

• veikt intensīviem, rentabliem dārziem piemērotu augļu koku un ogulāju šķirņu ekonomisko vērtējumu, audzēšanas tehnoloģijas īpatnību un ražas izmantošanas iespēju izpēti;

• izstrādāt mašīnu racionālas izmantošanas sistēmu intensīviem augļu un ogu dārziem;

• iekārtot demonstrējamus intensīvo dārzu modeļus ābelēm, kauleņkokiem, ogulājiem.

3) Augļu un ogu kvalitātes paaugstināšana:

— izstrādāt Latvijas apstākļiem un šķirnēm piemērotu pasākumu kompleksu augļu un ogu kvalitātes paaugstināšanai, ietverot tajā ražas normēšanas un vainaga veidošanas paņēmienus, potcelmu izvēli ābelēm, bumbierēm, saldiem ķiršiem, pilienveida apūdeņošanu mitrumprasīgām kultūrām, vidi saudzējošu augu aizsardzības sistēmu utt.

4) Augļu un ogu pārstrādes un glabāšanas problēmas;

• veikt pētījumus par saldēšanai un citiem pārstrādes veidiem piemērotu ogu šķirņu atlasi, par upeņu kompleksas izmantošanas metodēm;

• veikt pētījumus par augļu un ogu kvalitāti glabāšanas laikā atkarībā no vākšanas laikiem, uzņēmības pret fizioloģiskajām un sēnīšu slimībām, fizikāli ķīmiskiem un bioķīmiskiem rādītājiem.

5) Netradicionālo augļaugu ieviešanas problēmas:

• izstrādāt pie mums reto un jauno augļaugu kultūru (henomeles, smiltsērkšķi, plūškoki, pīlādži, aprikozes, lazdas, dzērvenes, zilenes u.c.) pavairošanas un audzēšanas tehnoloģijas, šo kultūru augļu lietošanas un pārstrādes veidus.

Problēmas stāvoklis

Latvijā un pasaulē

Visās valstīs ar vairāk vai mazāk attīstītu dārzkopību ir izveidota sistēma, kas nodrošina rentablu augstas kvalitātes produkcijas ražošanu. Tā ietver augstvērtīga, atveseļota stādāmā materiāla izaudzēšanu, produkcijas ražošanu intensīva tipa dārzos, ražas izvērtēšanu - glabāšanu, pārstrādi, realizāciju - kas nodrošina iedzīvotāju apgādi ar augstas kvalitātes svaigiem augļiem un ogām, kā arī to pārstrādes produktiem. Zinātniskie pētījumi tiek veikti atbilstoši šīs sistēmas vajadzībām. Izstrādāti precīzi ieteikumi katrā jomā. Kokaudzētavas pavairo atveseļotu šķirņu stādus uz veģetatīvi pavairotiem potcelmiem, ņemot vērā optimālās šķirņu - potcelmu kombinācijas, kas nodrošina augstāku augļu kvalitāti. Ir izstrādnes par ražas normēšanas, vainaga veidošanas, laistīšanas, augu vākšanas laiku u.c. faktoru ietekmi uz ražas lielumu, augļu kvalitāti, par dažādu šķirņu piemērotību pārstrādei. Izveidot kompleksu, kompjuterizētu prognozes un brīdinājuma sistēmu, kas nodrošina sekmīgu kraupja apkarošanu. Latvijā tā saucamajos sociālisma apstākļos pietiekami augstā līmenī bija attīstīta puķkopība, kas bezkonkurences apstākļos deva ļoti augstu peļņu no nelielām platībām. Augļu dārzi tika stādīti mazdārzos un daudznozaru saimniecībās, kas uz papīra skaitījās specializētas. Tomēr augļkopība bija rentabla arī tad, ja produkcija tika realizēta tikai pārstrādei. Ražošanas līmenis un prasības noteica arī zinātniskā darba virzienus un līmeni.

Latvijā ir piemēroti agroekoloģiskie apstākļi augstas kvalitātes produkcijas izaudzēšanai. Trūkst pavairošanas, audzēšanas, pārstrādāšanas, glabāšanas un realizācijas sistēmas, zinātniskās izstrādnes tās nodrošināšanai ir nepilnīgas.

Intensīvu dārzu iekārtošanai, augstas kvalitātes produkcijas ražošanai un ražas izvērtēšanai nepieciešamie pētījumi tika veikti un arī vēl tagad tiek veikti fragmentāri, bieži ar vecām šķirnēm. Tajā pašā laikā trūkst pētījumu daudzos dārzkopības attīstībai ļoti būtiskos virzienos, piemēram, par Latvijā audzēto un selekcionēto šķirņu un jauno augļaugu kultūru ražas izvērtēšanu, glabāšanu un pārstādes veidiem. Trūkst arī ekonomiska rakstura pētījumu par rentablu, dārzkopībā specializētu saimniecību izveidi, par dažādu kultūru un šķirņu audzēšanas ekonomisko efektivitāti, to struktūru. Intensīvu dārzu prasībām neatbilst stādāmā materiāla sortiments un kvalitāte. Kokaudzētavas nepavairo no vīrusiem brīvus stādus uz veģetatīvi vairotiem potcelmiem. Nav izveidota sistēma, kas nodrošinātu augstvērtīga stādāmā materiāla izaudzēšanu, sertifikāciju. Tikai dažām augļaugu formām izstrādātas mikropavairošanas tehnoloģijas, bet nav izstrādāta šī etapa iekļaušanos stratēģija konkrēto augu grupu parastajā pavairošanas sistēmā. Nav izstrādāta intensīvo dārzu audzēšanas tehnoloģija - tehnikas izmantošanas sistēma, apūdeņošana, augu aizsardzības sistēma, stādīšanas attālumi utt. Kraupja, kas ir viena no nozīmīgākajām augļu koku slimībām, izplatības un attīstības prognoze tiek veikta ar darbietilpīgām, lēnām metodēm, kas neļauj operatīvi novadīt prognozes datus līdz dārzniecībām. Izmēģinājumu un mācību iestādēs nav intensīvo dārzu modeļu, uz kuru bāzes veikt studentu un zemnieku apmācību.

Zinātniskais, izglītības, sociālais un ekonomiskais pamatojums

Ražošanas attīstības līmenis un virzieni nosaka arī zinātnes attīstības virzienus un līmeni. Pašreizējā ekonomiskā sistēma prasa izveidot rentablas, konkurētspējīgas saimniecības, kas ražotu augstas kvalitātes produkciju. Attiecīgos virzienos un līmenī jāveic arī zinātniskie pētījumi. Jāatzīst, ka pašreiz šādu pētījumu ir ļoti maz. Trūkst arī bāzes studentu un zemnieku apmācībai bakalauru, maģistru un doktoru sagatavošanai. Tāda ir ļoti nepieciešama, jo interese par dažādām dārzkopības nozarēm pēdējā laikā strauji pieaug. Augļkopības rentabilitāte arī Latvijas apstākļos var būt ļoti augsta. Tā var nodrošināt pietiekamu peļņu arī saimniecībās ar nelielu zemes platību, kādas Latvijā ir ļoti daudz. Ienākumi un peļņa, protams, atkarīgi no šķirnes, dārza tipa, potcelma un citiem faktoriem. Piemēram, SIA “Pūres dārzi”, 1995. g. kopējie izdevumi bijuši 1700 Ls/ha, bet ienākumi no šķirnes `Talvenauding' augļu realizācijas 3750 Ls/ha, un šķirnes `Sinap Orlovskij' - 11410 Ls/ha. Šķirnes `Iedzēnu' pēdējo 3 gadu vidējā raža uz potcelma Nr.490 bijusi - 7,1 t/ha, uz potcelma MM106 - 12,8 t/ha, bet uz pundurpotcelma B9 - 28 t/ha, bet vidējā realizācijas cena Ls 300,-/t. Par atveseļota stādāmā materiāla izaudzēšanas nozīmi liecina izmēģinājumi Pūrē, kur zemeņu šķirnei `Senga Sengana' atveseļotie stādi deva 2,2 reizes augstāku ražu kā neatveseļotie. Šķirnei `Festivaļnaja' ražas starpība bija 1,8 reizes. Augļkopības rentabilitāte, protams, lielā mērā atkarīga no ražas izvērtēšanas - saglabāšanas, realizācijas un pārstrādes rūpniecības attīstības, tās ražotās produkcijas kvalitātes un oriģinalitātes.

Augļkopība un tās produkcijas pārstrāde prasa ievērojami daudz roku darba, tāpēc tās attīstība palīdzētu atrisināt nodarbinātības problēmu laukos, it sevišķi Latgalē un Zemgales dienvidaustrumu rajonos, kur šī problēma sevišķi aktuāla.

Realizācijas iespējas, metodiskais un materiālais nodrošinājums

Programma ļaus daudz mērķtiecīgāk un lietderīgāk izmantot gan dažādas pakļautības zinātnisko un mācību iestāžu materiāli tehnisko bāzi, gan labāk un daudzpusīgāk izmantot jau esošos un jauniekārtotos izmēģinājumus, apvienot fragmentāro pētījumu rezultātus, lai iegūtu vairāk pamatotus secinājumus un ieteikumus.

Dobeles DSIS pašreiz veidojas par zinātniski pētniecisko centru dārzkopībā, kurš atrodas tik tuvu Jelgavai ka var kļūt par dārzkopības, augļu un dārzeņu pārstrādes, kā arī ūdenssaimniecības specialitātes studentu mācību un zinātniskā darba bāzi. Stacijā ir augsti kvalificēts zinātnisko darbinieku kolektīvs ar lielu pieredzi šķirņu izpētē un selekcijā, kā arī dažādu agrotehniska rakstura pētījumos. Kopējas pētniecības programmas un sadarbības līgumi ir ar vairākām mūsu un citu valstu (Zviedrijas, ASV, Lietuvas, Polijas u.c.) zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Stacijā ir iespēja izveidot zinātniski pētniecisko laboratoriju augļu un ogu jaunu produkcijas veidu izstrādāšanai. Sadarbībā ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti te veiktu arī kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes, kā arī pārstrādes tehnoloģisko procesu modernizāciju un aprobāciju esošajos pārstrādes uzņēmumos. Sadarbībā ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti jau uzsākti kopēji pētījumi par upeņu un aveņu šķirņu piemērotību saldēšanai. Varēs arī veikt pētījumus par produkcijas ekonomisko efektu, izveidojot filiāles LLU un LU ekonomikas fakultātes prečzinības katedrā, ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti jau uzsākti kopēji pētījumi.

Lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas ZPI vadošajiem zinātniekiem ir liela zinātniska un praktiska pieredze dažādu kultūru audzēšanai nepieciešamo mašīnu sistēmu izstrādē.

Pūres DIS jau daudzus gadus pēta augstvērtīga stādāmā materiāla izaudzēšanas tehnoloģiju. Šis darbs programmas ietvaros būtu jāpabeidz.

Lauksaimniecības polimēru un ūdenssaimniecības institūts ir vienīgā iestāde Latvijā, kas jau no 1976. gada strādā pie mikroapūdeņošanas sistēmu pilnveidošanas.

Nacionālā Botāniskā dārza audu kultūru laboratorija jau ilgstoši nodarbojas ar pētījumiem vairāku augļaugu sugu, kā arī ceriņu un citu krāšņumaugu multiplicēšanas, uzturēšanas, atveseļošanas un citām tehnoloģijām.

LU Botāniskā dārza augu fizioloģijas laboratorijā ir augsta līmeņa pieredze dažu reto augļaugu pavairošanā audu kultūrās, augstas kvalifikācijas bioķīmiķi un augu fiziologi, kā arī nepilnīgi noslogota, bet ar ļoti labu tehnisko aprīkojumu bioķīmiskā laboratorija.

LLU Dārzkopības katedrā ir daudzgadīgas izstrādnes vietējo dzērveņu pētīšanā.

Valsts augu aizsardzības centra augļu koku aizsardzības grupā strādā augstas kvalifikācijas zinātniskie darbinieki ar daudzu gadu iestrādnēm augļu koku un ogulāju slimību pētījumos.

Dobeles DSIS un Nacionālajam Botāniskajam dārzam ir pieredze starptautisku konferenču organizēšanā. Programmas izpildē iesaistītie zinātniskie darbinieki piedalās studentu un zemnieku apmācībā, vada bakalauru un doktorantu darbus. Darba rezultāti regulāri tiek parādīti dažādās izstādēs, ir arī daudz populārzinātnisko publikāciju laikrakstos un žurnālos.

Programmas finansēšana

No valsts budžeta iepriekšējos gados finansētas tikai atsevišķas izstrādnes visās programmas izpildē iesaistītajās zinātniskajās iestādes.

Daļa finansējuma saņemta kā valsts subsīdijas vai arī no ieņēmumiem, kas iegūti realizējot izaudzētos stādus vai augļus un ogas.

Dobeles DSIS: Granta `Augļu koku un ogulāju selekcija' ietvaros līdz šim tika finansēti 4 izmēģinājumi, kuros pētīja perspektīvo ābeļu šķirņu mijiedarbi ar 4 veģetatīvi vairojamiem potcelmiem, kā arī dažu vainaga veidošanas elementu ietekmi. Iegūti dati par šo faktoru ietekmi uz ražošanas sākumu un pirmo gadu ražu.

Sadarbības līguma ar Aiovas universitāti ietvaros tiek audzēts stādāmais materiāls izmēģinājumu iekārtošanai ar dažādas izcelsmes ābeļu potcelmiem. Šim nolūkam daļējs finansējums - potcelmu iegādei saņemts no Aiovas, daļējs no ZP līdzekļiem ārējo sakaru veicināšanai. No Zemkopības ministrijas pasūtījuma finansēta tēma “Krūmcidoniju augļu un pārstrādes produktu ķīmiskā sastāva un kvalitātes rādītāju izvērtēšana”. Komplicētāko analīžu veikšanu daļēji finansējis arī Zviedrijas dārzkopības institūts Balsgārdā.

Pūres DIS 6 gadus bijis grants “Augstvērtīga stādāmā materiāla izaudzēšanas tehnoloģijas izstrāde”.

Valsts augu aizsardzības centra augļu koku grupa 1994. - 1996. g. finansējumu saņēma 718. granta ietvaros, arī no ārzemju firmām par pesticīdu vērtēšanu reģistrācijai.

Nacionālais Botāniskais dārzs un LU Augu fizioloģijas un audu kultūru laboratorijā iepriekšējos gados saņemts finansējums dekoratīvo augu un arī dažu augļaugu kultūru multiplicēšanas pētījumiem.

Programmas izklāsts

Augļkopībā jaunu izmēģinājumu iekārtošana un izpilde ir dārga un vērā ņemamus datus tajos var iegūt tikai pēc daudzu gadu novērojumiem. Tāpēc, ņemot vērā ierobežoto finansējumu, programma paredz plaši izmantot iepriekšējos gados iegūtos fragmentāro pētījumu datus, esošos izmēģinājumus, pilnveidojot to vērtēšanas metodikas, piesaistot datu ieguvē citu nozaru zinātniekus, studentus, maģistrantus un doktorantus. Agrotehniskos un šķirņu salīdzināšanas izmēģinājumus iekārtos arī atbilstošas kvalifikācijas zemnieku saimniecībās. Ieteikumu izstrādāšanā tiks izmantoti arī ekspedīcijās iegūtie dati, komercdārznieku pieredze. Atsevišķu jautājumu skaidrošanai tiks iekārtoti rekognoscējoši izmēģinājumi. Lielu uzmanību pievērsīs demonstrējamo modeļdārzu iekārtošanai, lai izveidotu bāzi dažāda līmeņa apmācībai. Arī eksperimentālā augļu un ogu pārstrādes laboratorija veidosies kā LLU mācību bāze.

Visus pētījumu virzienus var iedalīt šādās galvenajās sadaļās:

1) Augstvērtīga stādāmā materiāla izaudzēšana un sertifikācijas sistēmas izveide. Pētījumi aveņu, zemeņu, kā arī ķiršu pavairošanā audu kultūrās tiks veikti Pūres DIS. Šeit iekārtos arī vīrustestēto ābeļu šķirņu un potcelmu cilts dārzu. Ābeļu un kauleņkoku klona potcelmu, dažu plūmju škirņu, kā arī ceriņu, dzērveņu, zileņu u.c. mikropavairošanas un audzēšanas ex vitro tehnoloģijas izstrādās un optimizēs Nacionālā Botāniskā dārza audu kultūru laboratorija. Dobeles DSIS pētīs konteinerstādu audzēšanas jautājumus vīnogām, ceriņiem, aprikozēm. LU augu fizioloģijas un audu kultūru laboratorija veiks dažu augu grupu DNS sekvenču analīzi ar POR metodi ar nolūku noskaidrot šīs metodes praktiskās pielietošanas iespējas genotipu identificēšanā. LU augu fizioloģijas laboratorija un NBD augu audu kultūru laboratorija sadarbībā ar Mikrobioloģijas institūtu pētīs grūti apsakņojamo augļaugu mikropavairošanu, pielietojot jaunus augšanas regulatorus.

2) Šķirņu piemērotības intensīviem dārziem, audzēšanas tehnoloģiju īpatnību un ekonomiskā vērtējuma pētījumi. Šāda veida pētījumi uz jau esošo vai plānoto izmēģinājumu bāzes tiks veikti Dobeles un Pūres izmēģinājumu stacijās, pilnveidojot metodikas, veicot rekognoscējošos izmēģinājumus. Augļu novākšanas laikus vairāk audzētām ābeļu šķirnēm optimizēs Pūres DIS. Ogām pētīs svaigu ogu uzglabāšanas režīmus, ogu slimības pēc novākšanas, šķirņu piemērotību īslaicīgai uzglabāšanai.

3) Intensīvo dārzu izveidošanas agrotehnika. Arī šī bloka izmēģinājumi jau iekārtoti vai plānoti Dobeles un Pūres izmēģinājumu stacijās, kā arī zemnieku saimniecībās. Šo jautājumu izpētē iesaistīsies Lauksaimniecības polimēru un ūdenssaimniecības, Lauksaimniecības mehanizācijas un enerģētikas institūtu, kā arī Valsts augu aizsardzības centra darba grupas. Uz ārzemju, kā arī jau esošajos izmēģinājumos iegūtās pieredzes pamata tiks iekārtoti demonstrējamie modeļdārzi Dobeles DSIS. Pētījumos par piemērotākajām graudzāļu un tauriņziežu formām audzēšanai augļu un ogu dārzu rindstarpās iesaistīsies arī Nacionālais Botāniskais dārzs. Starppotes ietekmes uz ābeļu šķirņu ražību un kvalitāti pētījumiem iekārtots izmēģinājums zemnieku saimniecībā “Rutki” Lonē. Dobeles DSIS 1995. - 1996.g. uzacoti stādi izmēģinājumiem ābeļu, ķiršu un plūmju klona potcelmu un šķirņu mijiedarbes pētījumiem 5 izmēģinājumos.

Zemeņu audzēšanas tehnoloģijas jautājumus augstākas kvalitātes ražas ieguvei optimizēs Pūres DIS.

4) Ražas izvērtēšanas problēmas. Šī bloka jautājumu risināšanā iesaistītas Dobeles DSIS, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte. LU augu fizioloģijas un audu kultūru laboratorijā veiks augļu un ogu bioķīmiskās analīzes. Pētījumi par aveņu, upeņu un zemeņu šķirņu piemērotību dažādiem pārstrādes veidiem jau uzsākti. Tiks pārbaudīta to piemērotība saldēšanai, pētītas ogu bioķīmiskā sastāva izmaiņas saldēto produktu uzglabāšanas laikā. Turpinās arī pētījumi par henomeļu pārstrādes veidiem. Šī bloka atsevišķu pētījumu virzienos iesaistīsies arī Zviedrijas dārzkopības selekcijas institūta eksperimentālā rūpnīca.

5) Netradicionālo augļaugu ieviešana. Pētījumi tiks veikti Nacionālajā Botāniskajā dārzā, LU augu fizioloģijas un audu kultūru laboratorijā, LLU Dārzkopības katedrā, Dobeles DSIS un Pūres DIS.

Pētīs smilšērkšķu, dzērveņu, zileņu, plūškoku, aprikožu optimālās pavairošanas metodes, šo kultūru audzēšanas tehnoloģijas, šķirnes un ražas pārstrādāšanas iespējas un metodes.

1. Etapa uzdevumi:

• Izstrādāt programmas stratēģiju, apzinot un izvērtējot Latvijas u.c. valstu zinātniskajās iestādēs iepriekšējos gados veiktajos izmēģinājumos iegūtos rezultātus.

• Pārskatīt un saskaņot ar visām programmā iesaistītajām iestādēm Latvijā adaptēto šķirņu novērtēšanas metodikas.

• Apzināt katra programmas pētījumu virziena “vājās vietas”, sagatavot to novēršanai nepieciešamo izmēģinājumu metodikas, izaudzēt stādāmo materiālu, sagatavot vietu, augsni, vajadzības gadījumā iekārtot rekognoscējošus izmēģinājumus.

• Izstrādāt atveseļota stādāmā materiāla izaudzēšanas un sertifikācijas sistēmu, izstrādāt stratēģiju mikropavairošanas etapa iekļaušanai konkrēto augu grupu parastajā pavairošanas sistēmā. Tehnoloģiju izstrādāšana.

• Augu audu banku izveide un uzturēšana atsevišķu vīrusbrīvu, jaunu vai citādi vērtīgu genotipu uzturēšanai.

• Augļu un ogu, kā arī stādāmā materiāla standartu saskaņošana atbilstoši Eiropas standartiem. Sākot ar 1998.g., šķirņu kvalitāti vērtēt atbilstoši tiem.

2. Etapa uzdevumi:

Pētījumu veikšana atbilstoši izstrādātajai stratēģijai. Nepieciešamie pētījumu virzieni:

• Kolekciju pilnveidošana netradicionālajām augļaugu kultūrām.

• Veikt augļu koku un ogulāju šķirņu vērtēšanu, to audzēšanas ekonomisko aspektu pētījumus.

• Veikt pētījumus par dažādu kultūru, šķirņu audzēšanas tehnoloģijas īpatnībām.

• Demonstrējamo modeļdārzu iekārtošana.

• Pētījumi par šķirņu un potcelmu optimālām kombinācijām sēkleņiem un kauleņiem, to stādīšanas attālumiem.

• Pētījumi par augļu dārzu rindstarpām piemērotām zema auguma graudzālēm un atsevišķiem tauriņziežiem, to ietekmi uz ābeļu un kauleņkoku, kā arī krūmu ogulāju ražību un augļu kvalitāti.

• Ābeļu kraupja prognozes un kompleksas augu aizsardzības sistēmas augļu dārzos izstrāde.

• Pētījumu veikšana par vidi saudzējošas augu aizsardzības sistēmas ieviešanas iespējām.

• Reto un jauno augļaugu pavairošanas un audzēšanas tehnoloģiju optimizēšana un piemērotu šķirņu izvēle, kā arī produkcijas bioķīmiska izvērtēšana.

• Pētījumi par smiltsērkšķu hibrīdu bioloģiskās un fizioloģiskās kvalitātes noteikšanu ar bioķīmisko rādītāju palīdzību.

• No vīrusiem brīvu šķirņu un potcelmu mātes dārzu izveide. Stādu sertifikācijas sistēmas ieviešana.

• Multiplicēšanas tehnoloģiju izstrāde un augu audzēšanas tehnoloģiju ex vitro optimizēšana un sasaiste ar parastajām audzēšanas metodēm.

• Konteinerstādu audzēšanas tehnoloģiju izstrādāšana augļu un dekoratīvo augu stādu audzēšanā.

• Pārstrādes eksperimentālajā laboratorijā veikt pētījumus par šķirņu piemērotību dažādiem pārstrādes veidiem, receptūru izstrādāšana jaunām un retām augļaugu kultūrām.

• Pētījumi par augļu un ogu kvalitātes paaugstināšanas iespējām: ražas normēšana ābelēm, plūmēm, vainaga veidošana, potcelmi, audzēšanas tehnoloģija.

• Veikt pētījumus par augļu uzglabāšanas perioda pagarināšanas iespējām.

• Dzērveņu, garšaugu un vietējo dārzeņu formu genofonda saglabāšana un paplašināšana.

• Mašīnu sistēmas izstrāde intensīviem dārziem.

3. Etapa uzdevumi:

Atveseļotai, sertificēta stādāmā materiāla audzēšanas sistēmas ieviešana.

Ieteikumu - informatīva materiāla sagatavošana par:

- intensīvos dārzos audzēt ieteicamajām šķirnēm, piemērotākajiem potcelmiem un optimālo audzēšanas tehnoloģiju; konteinerstādu audzēšanas tehnoloģiju;ābeļu šķirņu optimālajiem vākšanas termiņiem; smiltsērkšķu, plūškoku u.c. reto un jauno augļaugu audzēšanas tehnoloģiju; šķirņu un formu piemērotību dažādiem pārstrādes veidiem; komplekso augu aizsardzības sistēmu augļu dārzos; mašīnu sistēmu intensīvajos augļu dārzos.

Konkrētie uzdevumi

1997. gadam

Dobeles Dārzkopības selekcijas

un izmēģinājumu stacija

• Uzsākt eksperimentālās pārstrādes laboratorijas izveidi, turpināt aveņu, zemeņu un upeņu tehnoloģisko īpašību pārbaudi. Uzsākt līdzīgus pētījumus par āboliem, bumbieriem, ķiršiem (kopā ar LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāti).

• Vietas un augsnes, kā arī stādāmā materiāla sagatavošana izmēģinājumu iekārtošanai:

demonstrējamo modeļlauciņu izveidei ar ābelēm un plūmēm (kopā ar ūdenssaimniecības speciālistiem); dažādas izcelsmes ābeļu klona potcelmu pārbaudei (kopā ar Aiovas universitāti); plūmju veģetatīvi vairojamo potcelmu pārbaude; ķiršu veģetatīvi pavairojamo potcelmu pārbaude.

• Novērojumu turpināšana 4 izmēģinājumos SIA “Pūres dārzi” par ābeļu šķirņu un potcelmu mijiedarbi.

• Rekognoscējošu izmēģinājumu iekārtošana ābeļu ražas normēšanā, kā arī vainagu vasaras veidošanas ietekmes uz augļu kvalitāti pētījumiem.

• Henomeļu, plūškoku, aprikožu, smiltsērkšķu pārstrādes metožu izstrādāšana un aprobācija.

• Stādu audzēšanas konteineros tehnoloģijas izstrādāšana aprikozēm, ķiršiem, ceriņiem, vīnogām.

• Novērojumu uzsākšana izmēģinājumā par starppotes ietekmi uz ābeļu ražību Lones pag. zemn. saimn. “Rutki” (M.Malcenieks).

Pūres Dārzkopības

izmēģinājumu stacija

• Augsnes, vietas un stādāmā materiāla sagatavošana:

ābeļu šķirņu pārbaudei uz vāja un viduvēja auguma potcelmiem; bumbieru šķirņu pārbaudei uz veģetatīvi pavairotiem vāja auguma potcelmiem.

• Vākšanas laiku optimizācija 5 perspektīvo ābeļu šķirnēm.

• Vainaga veidošanas sistēmas izstrādes uzsākšana bumbieru šķirnei `Suvenīrs'.

• Pīlādžu šķirņu bioķīmisko īpašību izpēte.

• Doktora disertācijas aizstāvēšana par dažu ābeļu šķirņu vākšanas laiku ietekmi uz to glabāšanas ilgumu, (I.Drudze).

• Izmēģinājumu iekārtošana vīrustestēto šķirņu pārbaudei.

• Vīrustestēto ābeļu šķirņu acošana potzaru ciltsdārza vajadzībām.

• Izmēģinājumu iekārtošana ar zemenēm atveseļošanās efekta noteikšanai.

• Atveseļos 4 - 5 zemeņu šķirnes.

• Turpinās 16 zemeņu šķirņu E, SEM, SSE stādu audzēšanu.

• Audu kultūrā pavairos introducētās zemeņu, aveņu u.c. kultūras.

• Izstrādās augļkoku stādāmā materiāla sertificēšanas sistēmu.

Polimēru un ūdenssaimniecības institūts

• Izstrādāt kopēju pētījumu metodiku.

• Noteikt piemērotākos sistēmu tehniskos līdzekļus zemeņu, upeņu, plūmju un pundurābeļu stādījumu papildus mitrināšanai.

• Izstrādāt augstāk minēto kultūru mikroapūdeņošanas sistēmu demonstrējamo modeļu lauciņu shēmas divām šķirnēm, paredzot apūdeņotos un kontroles lauciņus trīs atkārtojumos, veikt hidrauliskos aprēķinus, izgatavot darba zīmējumus šīs sistēmas ierīkošanai.

• Ierīkot mikroapūdeņošanas sistēmas Valsts Dobeles Dārzkopības SIS un LLU Dārzkopības katedras izmēģinājumu iecirknī Jelgavā.

• Veikt paredzētos novērojumus, datu apstrādi un izdarīt secinājumus.

Augu aizsardzības centrs

• Turpināt kraupja attīstības un izplatības novērojumus, nosakot kritiskos infekcijas periodus, lai iegūtu prognozes sistēmas izstrādāšanai nepieciešamos datus.

• Jauno fungicīdu, insekticīdu efektivitātes pārbaude.

• Kompleksās augu aizsardzības sistēmas optimizēšana izmēģinājumos Dobeles DSIS un Bulduru dārzkopības tehnikumā.

Lauksaimniecības mehanizācijas

un enerģētikas institūts

• Mašīnu kompleksa augsnes apstrādei un nezāļu ķīmiskai iznīcināšanai intensīvo dārzu apdobju joslā izstrāde.

LU augu fizioloģijas un audu kultūru laboratorija

• Kritēriju shēmas izstrāde smiltsērkšķu krūmu un ražas novērtēšanai.

• Smiltsērkšķu un citu augļaugu produkcijas bioķīmiskās izvērtēšanas uzsākšana.

• Smiltsērkšķu veģetatīvās pavairošanas optimālo nosacījumu izstrādāšana atkarībā no formas un šķirnes.

Nacionālais Botāniskais dārzs

• Plūškoku, smiltsērkšķu, dzērveņu šķirņu pārbaudes izmēģinājumu uzturēšana un jaunu iekārtošana.

• Perspektīvo augļaugu formu vīrustestēšana un atveseļošana.

• Stādu audzēšanas konteineros tehnoloģijas izstrādāšana plūmēm, augstām zilenēm, smiltšērkšķiem.

• Uzsākt kultūru un optimizēt tehnoloģijas 3 ābeļu potcelmu, 2 ķiršu potcelmu, 3 plūmju šķirņu un potcelmu formām.

• Atveseļot 2 aveņu un 3 ābeļu šķirnes.

• Uzsākt zemo zālāju šķirņu un formu pārbaudi dārzu rindstarpās.

LLU Dārzkopības katedra

• Saglabās un papildinās purva dzērveņu genofondu.

• Veiks krūmcidoniju (henomeļu) populāciju analīzi, šķirņu kandidātu atlasi un pomoloģisko aprakstu sastādīšanu pēc UPOV sistēmas principiem.

• Uzsāks augļu koku un ogu krūmu konteinerstādu audzēšanas tehnoloģiju izstrādi.

LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte

• Analizēt ogu un augļu ilgstošas glabāšanas pieredzi, piemērošanas iespējas konkrētajiem klimatiskajiem, tehniskajiem un tehnoloģiskajiem apstākļiem.

• Izpētīt dažādas ietilpības esošo stacionāro glabātavu konteineru un citas taras uzglabāšanu, ņemot vērā gaisa plūsmas ātrumu, temperatūru un mitrumu.

• Veikt glabātavu lietderīgas izmantošanas analīzi īslaicīgai un ilgstošai produkcijas glabāšanai, ņemot vērā tehniskās iespējas stabila glabāšanas režīma nodrošināšanai.

• Noteikt produktu dabīgos masas zudumus dažāda tipa glabātavās, veikt analīzi izmantojot matemātisko, tehnoloģisko modelēšanu.

• Veikt kvalitātes pētījumus glabāšanas laikā, vadoties no mehāniskiem bojājumiem, fizioloģiskām slimībām, fizikāli ķīmiskiem un bioķīmiskiem rādītājiem.

• Izveidot materiāli tehnisko bāzi ogu un augļu konservēšanai ar saldēšanu Dobeles DSIS, veicot rekonstrukciju esošajās aukstuma kamerās.

• Turpināt pētījumus par saldēšanai piemērotu ogu šķirņu atlasi, analizējot iegūtos 1996. gada ražas rezultātus.

• Turpināt pētījumus par upeņu kompleksas izmantošanas metodes izstrādāšanu.

• Izstrādāt sintētisko un dabīgo saldvielu pielietošanas iespējamās receptūras, ņemot vērā organoleptisko kvalitātes rādītāju pamatprasības.

Augļu koku un ogulāju selekcija

(Latvijas vietējā genofonda izmantošana jaunu dārzaugu šķirņu selekcijā)

Dr.biol. Edīte Kaufmane,

Valsts Dobeles Dārzkopības selekcijas un izmēģinājumu stacija

Galvenie izpildītāji:

Dr.biol. Edīte Kaufmane, Dr.lauks. Māra Skrīvele,

Dr.biol. Sarmīte Strautiņa, Dr.biol. Laila Ikase,

Dr.lauks. Silvija Ruisa, Dr.lauks. Māris Blukmanis

Projekta mērķis

un konkrētie uzdevumi visam laika posmam un 1997. gadam

Projekta mērķis ir: 1) jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu augļaugu šķirņu izveidošana; 2) augļaugu genofonda saglabāšana, paplašināšana ar vietējām un introducētām šķirnēm, selekcijas darbam un audzēšanai piemērotu formu izdalīšana; 3) jauno vietējo selekcijas šķirņu audzēšanas tehnoloģijas izstrādāšana, piemeklējot tām intensīvo dārzu iekārtošanai piemērotākās vāja un vidēja auguma potcelmu formas, kā arī izpētot vainaga veidošanas īpatnības atkarībā no šķirņu un potcelmu kombinācijas u.c.

Uzdevumi konkrētajam laika posmam:

1) izaudzēt un nodot reģistrācijai 2 jaunas, piemērotas ābeļu šķirnes, intensīviem komercdārziem, 4 plūmju, 2 bumbieru, 1 saldo ķiršu, 2 aveņu, 2 upeņu, 3 henomeļu šķirnes;

2) turpināt selekcijas darbu, veicot krustojumus augļu koku un ogulāju kultūrām, izmantojot Dobelē izveidoto plašo genofondu, kā arī putekšņu, sēklu un potzaru materiālu no zinātniskajām organizācijām - sadarbības partnerēm Zviedrijā, Norvēģijā, Kanādā, Itālijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā u.c. Turpināt izvērtēt hibrīdo selekcijas materiālu, izdalot perspektīvās formas;

3) genofondā saglabāt 545 ābeļu, 322 bumbieru, 220 plūmju, 130 ķiršu, 57 aprikožu, 56 upeņu, 60 aveņu, 50 ērkšķogu, 20 zemeņu, 30 jāņogu, 48 henomeļu, 25 āra vīnogu, 20 riekstaugu, 83 veģetatīvi vairojamo potcelmu, 125 ceriņu šķirnes un formas, papildinot klonu ar jaunām formām;

4) ieteikt 15 ābeļu, 3 plūmju un 3 saldo ķiršu šķirnēm piemērotākas maza un vidēja auguma potcelmu formas, kā arī vainaga veidošanas sistēmas.

1997. gadā:

a) pamatojoties uz iepriekšējo gadu pētījumu rezultātiem, nodot reģistrācijai jaunas šķirnes,

b) realizējot kopā ar Zviedrijas dārzkopības institūtu izstrādātās augļukoku un ogulāju selekcijas programmas, pabeigt krūmcidoniju citoembrioloģiskos pētījumus, izdalot pašauglīgās formas, un pabeigt upeņu elites hibrīdu vērtēšanu, izdalot 1 - 2 formas ražošanas pārbaudei,

c) sākt pārbaudīt jauno šķirņu pārstrādes iespējas,

d) papildināt un sistematizēt izveidoto genofondu, un izvērtēt esošā materiāla piemērotību selekcijas darbam,

e) turpināt selekcijas darbu, veicot augļu koku un ogulāju kultūru krustojumus, izmantojot Dobelē izveidoto plašo kolekciju materiālu, kā arī putekšņus, sēklas un potzarus, kas saņemti no sadarbības partneriem Zviedrijā, Norvēģijā, Kanādā, Itālijā, Lietuvā, Baltkrievijā un citās valstīs,

f) turpināt izvērtēt jau izveidoto hibrīdu fondu, izdalot jaunas perspektīvas formas.

Selekcijas stāvoklis Latvijā un pasaulē

Vietējo savvaļas formu mijiedarbībā ar šķirnēm, kas ienākušas gan no Rietumeiropas, gan Krievijas un citām zemēm, Latvijā vēsturiski izveidojies samērā bagāts tautas selekcijas šķirņu fonds. Tautas selekcijas šķines ir gan labi adaptējušās vietējos klimatiskajos apstākļos, taču ar savu ekstensīvo ražošanas tipu un tehnoloģiskajām īpašībām tās neatbilst mūsdienu ražošanas prasībām. Izmantojot šādas šķirnes kā vienu no vecākaugiem un krustojot tās ar tehnoloģiski augstvērtīgām formām, iespējams izveidot jaunas, vietējiem apstākļiem pielāgotas intensīva tipa šķirnes.

Atsevišķām augļaugu kultūrām selekcijas darbs Latvijā jau tiek veikts samērā ilgu laiku. Tā, “Iedzēnos” selekcionāri A.Maizītis, R. Āboliņš un R.Dumbravs izveidojuši vairākas jauno ābeļu, bumbieru, saldo ķiršu šķirnes. “Iedzēnos” izveidoto ābeļu šķirņu galvenais trūkums ir tas, ka selekcijas darbā ticis domāts tikai par augļu kvalitāti, nevis par jauno šķirņu piemērotību intensīva tipa dārziem. Pašlaik selekcijas darbs “Iedzēnos” ir pārtraukts, bet jaunākais tur izveidotais selekcijas materiāls tiek izvērtēts Dobeles DSIS.

Arī selekcionārs P.Upītis, strādājot ar ļoti daudzām augļaugu kultūrām, atstājis bagātu selekcijas materiālu. Tā izvērtēšanas gaitā izdalītas vairākas perspektīvas dažādu augļaugu (plūmju, ābeļu, bumbieru, saldo ķiršu u.c.) formas, ko varētu ieteikt plašākai audzēšanai.

Vērtīgs upeņu selekcijas materiāls izveidots Nacionālajā botāniskajā dārzā, kur ar starpsugu hibridizāciju iegūts ģenētiski bagāts genofonds tālākai upeņu selekcijai. Izmantojot selekcijā Salaspilī izveidoto materiālu, Ukrainā jau iegūta jauna perspektīva upeņu šķirne “Čerešņeva”. Šāda selekcijas materiāla izmantošana paver jaunas perspektīvas tādu augstvērtīgu šķirņu iegūšanai, kas piemērotas ogu mehanizētai novākšanai.

Selekcionārs A.Vīksne izveidojis pret miltrasu un citām slimībām izturīgas šķirnes un hibrīdus, kas būtu vērtīgs izejmateriāls tālākai selekcijai. Viņa un selekcionāra V.Šterna izveidotās šķirnes ir Latvijas ērkšķogu šķirņu sortimenta pamats.

Lielākā daļa minētā materiāla sakopota Dobeles DSIS genofonda kolekcijās.

Dobeles DSIS pašlaik savāktas lielas vietējā augļaugu genofonda kolekcijas, kuras tiek papildinātas ar jaunām introducētām šķirnēm un formām - dažādu nozīmīgu pazīmju donoriem. Izmantojot šo genofondu tālākā selekcijā, iespējams veidot jaunas intensīva tipa šķirnes, piemērotas modernām audzēšanas tehnoloģijām.

Rietumu pasaulē augļaugu šķirņu sortiments bieži ir ģenētiski tuvu radniecīgs, jo ābeļu, aveņu un citu augļaugu kultūru šķirņu veidošanā atkārtoti izmantotas vienas un tās pašas ģenētiskās formas. Tā, apmēram 90% no visām aveņu šķirnēm pamatā ir šķirne `Lloyd George'. Šāda selekcijas materiāla ģenētiskā vienveidība samazina šķirņu slimībizturību un selekcijā rada problēmas imūnu šķirņu iegūšanā. Šo apsvērumu dēļ Rietumvalstu zinātnieki arvien lielāku uzmanību pievērš jauna ģenētiskā materiāla (sugu, Austrumeiropā, Sibīrijā audzēto tautas selekcijas šķirņu utt.) iesaistīšanai selekcijā. Viņu uzmanību saista arī Latvijā u.c. Baltijas valstīs izveidojies vērtīgais genofonds.

Zinātniskais, izglītības, sociālais

un ekonomiskais pamatojums

Pēdējos gados Latvijā arvien aktuālāka kļūst problēma , kas saistīta ar iedzīvotāju nodarbinātību laukos. Daudzi lauku iedzīvotāji ir bez darba un dzīvo zem iztikas minimuma. Viens no šīs problēmas risinājuma variantiem varētu būt intensīvas augļkopības attīstība zemnieku saimniecībās. Stādot jaunas, tirgus prasībām atbilstošas, Latvijas apstākļiem piemērotas ražīgas augļu koku un ogulāju šķirnes, kā arī pielietojot intensīva tipa audzēšanas tehnoloģiju, var samērā ātri gūt peļņu, jo augļkopība ir viena no ienesīgākajām lauksaimniecības nozarēm. Pat šobrīd, kad dārzos pārsvarā ir ekstensīva tipa šķirnes ar vidējo ražību 20 - 30 c/ha, labākajās saimniecībās iegūst 100 c/ha. Vecajos dārzos augļu kvalitāte zema, lielāko daļu realizē pārstrādei. Veco šķirņu vidējā realizācijas cena ir Ls 0,20/kg. Tādā gadījumā, ja raža ir 30 c/ha, ienākumi ir Ls 600 ha, ja 100 c/ha, - Ls 2000 ha. Pirmajā gadījumā peļņas praktiski nav, otrajā Ls 670 ha.

Jauno šķirņu potenciālā ražība intensīvos dārzos turpretī ir 200 - 300 c/ha ar standartaugļu iznākumu realizācijai svaigā veidā 80%. Tā kā to augļu kvalitāte augstāka, vidējā realizācijas cena var būt Ls 0,30 - 0,35/kg. Piemēram, šķirnei `Iedzēnu' tā bija Ls 0,30/kg. Tādā gadījumā ienākumi no ha sasniedz Ls 6000 - 9000, bet tīrā peļņa Ls 4200 - 6700.

Aveņu vidējā raža Latvijā pašlaik ir 20 c/ha, bet jauno šķirņu potenciālā ražība 120 c/ha. Tātad ienākumi no 1ha var pieaugt no Ls 1600 līdz Ls 9600, bet peļņa attiecīgi no Ls 800 līdz Ls 8100/ha.

Upenēm vidējā raža pašlaik ir 40 c/ha, bet jauno šķirņu potenciālā raža 120 c/ha. Tātad ienākumi no 1 ha var pieaugt no Ls 2000, līdz Ls 6000 un peļņa no Ls 1200 līdz Ls 4500 ha (lasot ogas ar rokām).

Ņemot vērā aveņu un upeņu pieprasījumu pārstrādei, Latvijā vajadzētu audzēt vismaz 500 ha aveņu un 1000 ha upeņu. Tādā gadījumā jauno šķirņu ieviešana dod upenēm Ls 3,3 milj. un avenēm 3,6 milj. papildu peļņu.

Ārzemju augļaugu šķirņu nekritiska ievešana Latvijā lielākoties neattaisnojas, jo tās nav pietiekami piemērotas vietējam klimatam. Citos klimatiskajos apstākļos izveidotu šķirņu galvenie trūkumi ir: 1. Nepietiekama ziemcietība (ASV, R-Eiropa, Zviedrija); 2. Augļu ienākšanās prasa palielinātu siltuma daudzumu vasarā; 3. Pastiprināta slimībpieņēmība, sevišķi pret vēzi (šī slimība sevišķi izplatījusies Latvijā); 4.Kontinentālajā klimatā izaudzētās šķirnes cieš no mūsu atkušņainajām ziemām. Tāpēc, lai nodrošinātu sekmīgu augļkopību, Latvijā veicams augļaugu selekcijas darbs uz izveidotā vietējo šķirņu un selekcijā nozīmīgo introducēto šķirņu genofonda bāzes, vienlaicīgi izstrādājot jauno šķirņu audzēšanas tehnoloģijas. To rāda arī ārzemju pieredze (Holandē, Dānijā), kur augļkoki dod stabilu peļņu arī nelielās (5 - 20 ha) saimniecībās.

Svarīga ar izglītību saistīta problēma ir piemērotas augļkopības mācību bāzes trūkums LLU Dārzkopības katedras studentiem. Attīstot selekcijas darbu Dobeles DSIS, kas atrodas teritoriāli izdevīgā vietā (tikai 30 km no LLU), tā varētu veidoties ne tikai par bakalauru, maģistru un doktorandu darbības vietu, bet arī par mācību prakses bāzi.

Realizācijas iespējas, metodiskais un

materiālais nodrošinājums

Tā kā Latvija ir tradicionālas augļkopības zeme, tad arī augļaugu selekcijā ir jau sasniegts atzīstams līmenis. Šie rezultāti balstās uz ilgstošu zinātnisku darbību (Iedzēnos, Dobelē u.c. vietās). Pašlaik selekcija turpinās Dobeles DSIS, uz kurieni pārbāzēts arī “Iedzēnu” hibrīdu fonds. Dobelē savākts un tiek izmantots genofonds, kas satur vairumu pasaulē par nozīmīgiem atzīto gēnu. Attīstās sadarbība ar Zviedriju, Franciju, Ameriku, Poliju un citām valstīm (pavisam 16 zinātniskām iestādēm pasaulē). Zinātnieki interesējas par Latvijas šķirnēm un atzinīgi vērtē mūsu zinātnieku kvalifikāciju. Vairāku ārvalstu zinātniskās iestādes aicinājušas izveidot kopīgas pētnieciskā darba programmas. 1996. gada 2.aprīlī tika noslēgts līgums ar zviedru Dārzkopības institūtu Balsgārdā par kopīgu selekcijas darbu, kura ietvaros jau tiek izstrādāti projekti kauleņkoku, upeņu un henomeļu selekcijā. Šis līgums dod iespēju paplašināt genofondu ar arvien daudzveidīgāku selekcijas materiālu, pārbaudīt jaunākās R-Eiropā selekcionētās šķirnes, kā arī nodrošināt Latvijā selekcionēto šķirņu aizsardzību Eiropā. Katru gadu Dobeles DSIS zinātniekiem tiek dota iespēja Balsgārdā paaugstināt kvalifikāciju.

Dobeles DSIS pašlaik koncentrēts kvalificētu zinātnieku kolektīvs: šeit strādā 6 bioloģijas un lauksaimniecības zinātņu doktori. Veidojas sadarbība ar LLU un LU Bioloģijas fakultāti - katru gadu tiek izstrādāti vairāki bakalaura un maģistra darbi. Tiek lasītas lekcijas. Dobele kā bāzes vieta augļaugu selekcijai piemērota arī labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ, jo augļaugu selekcijai jānotiek tur, kur tiks izvērsta augļkopība. Dobeles apkārtne ir Latvijā vispiemērotākā vieta šim nolūkam. Šeit pašlaik notiek selekcija un tiek veidota nozīmīgāko augļu koku un ogulāju gēnu banka.