25. novembra ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 204/205.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Likums “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” tika pieņemts pirms trīs gadiem vēl Augstākās padomes laikā. Piemērojot šo likumu, atklājās vairākas nepilnības laika gaitā, un tādēļ minētais likums ir jāprecizē.

Likumprojekts, kurš ir nodots jūsu izvērtēšanai, tika izstrādāts sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju un faktiski, godātie kolēģi, grozījumi šajā likumā ir jāizdara četru galveno iemeslu dēļ.

Un šie iemesli būtu sekojoši:

Pirmkārt, triju gadu laikā, kopš stājies spēkā šis likums, ir Saeima pieņēmusi vairākus citus likumus, kuru spēkā stāšanās prasa izdarīt grozījumus arī Likumā par Centrālo vēlēšanu komisiju, tā, piemēram, ir stājies spēkā likums “Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu”, un tādējādi ir nepieciešams pieņemt 1., 4., 6., 8. un 10. labojumu, kas ietverts apskatāmajā likumprojektā.

Tāpat ir stājies spēkā Korupcijas novēršanas likums, un tādēļ nepieciešams izdarīt ir 13. labojumu.

Otrkārt. Likumā ir neprecīzi formulētas Centrālās vēlēšanu komisijas funkcijas un, pieņemot 7., 8. labojumu, šī nepilnība tiktu novērsta.

Tāpat tiek precizētas Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības, skatīt lūdzu 10. un 11. labojumu.

Tāpat likumā nebija noteiktas Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra tiesības un pienākumi, tādēļ arī ir 17. papildinājums jeb labojums.

Lielākā daļa no piedāvātajiem labojumiem ir redakcionāla un juridiska rakstura, tādēļ, godātie kolēģi, ir iesniegti divi priekšlikumi, pirmkārt, Juridiskā komisija un pieci deputāti ir iesnieguši priekšlikumu šo likumprojektu izskatīt steidzamības kārtā. Gadījumā, ja jūs, kolēģi, atbalstīsiet šo ierosinājumu, tad likumprojekta otrais lasījums nenotiktu vis šodien, bet gan pēc nedēļas.

Paldies par uzmanību! Es aicinātu vispirms nobalsot par steidzamību un tad kopumā par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Ja iebildumu nav, tad, lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 4, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Paldies!

Atklājam debates. Līdz pārtraukumam gan ir astoņas minūtes. Vai jūs, Bišera kungs, izmantosiet...? (No zāles deputāts I.Bišers: “Pilnīgi pietiks!”) Paldies! Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Minēto projektu, ko sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija, izskatījusi ir arī Juridiskā komisija un izteica zināmas piezīmes par to.

Vispirms mums izsauca šaubas ierosinātais 2. pants, jo mums nav īsti skaidrs, kāda ir bijusi komisijas vēlme — vai komisijai ir vēlme bijusi noteikt stingrus ierobežojumus, kas nevar kļūt par to, tātad prasība par... formāls ierobežojums, bet tādā gadījumā šie formālie ierobežojumi nav skaidri formulēti. Jo, ko uzskatīt par pietiekošu pieredzi vēlēšanu organizēšanā? Tas nav formāls ierobežojums, tas izklausās vairāk pēc vēlējuma. Un tāpēc arī šis pants izskatās, it kā pati Saeima pati sev gribētu izteikt kaut kādus vēlējumus, kā viņai vajadzētu balsot. Man liekas, ka tādi vēlējumi Saeimai neko nedod, ka, ja Saeima vēlēs, tad Saeima arī pati lems, pēc kādiem kritērijiem katrs deputāts balsos. Cits gadījums, ja mēs ieteiktu kaut kādu konkrētu ierobežojumu, ka tādas un tādas personas nevar kļūt par komisijas locekli. Tas būtu cits jautājums. Pagaidām tādu priekšlikumu nav. To, es domāju, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai līdz nākošajam lasījumam vajadzētu izvērtēt.

Arī citos pantos mums ir dažādas normas, kas izsauc šaubas. Tā, piemēram, komisijas ieteiktais papildinājums 16. panta 3. daļā, ka uz Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem attiecas Korupcijas novēršanas likuma noteikumi. Tātad no tā izrietētu, ka Centrālās vēlēšanu komisijas visi locekļi, ne tikai priekšsēdētājs un sekretārs, nevarētu strādāt vairāk nekādu citu algotu darbu. Es domāju, ka komisijai arī šo jautājumu vajadzētu tālākos lasījumos precizēt.

Es zinu, ka Lagzdiņa kungs lec kājās, un viņš domā, ka trešais.... ka labojumu trešais pants... trešais teikums novērš šo pretrunu, bet šis trešais teikums attiecas tikai uz otro teikumu, kur tas būtu pilnīgi pietiekošs, bet nevar attiecināt to uz pirmo teikumu.

Un vēl. Es gribētu arī norādīt, ka būtu nepieciešams redakcionāli uzlabot šo projektu. Tā, piemēram, tātad, ja tiktu pieņemts papildinājums par 2. pantu, tad komisija norāda, ka līdzšinējo pantu uzskatīt par 3. pantu, bet tādā gadījumā likumā parādītos divi trešie panti, jo viens 3. pants jau ir.

Tāpat atkal nav norādīts, ja izslēdz tur dažus pantus, ka līdz ar to mainītos pantu redakcija. Nu tas, ir, protams, sīkums, tomēr būtu vēlams, lai komisija nākošajā lasījumā, par cik tas ir steidzams, tomēr novērstu šādas kļūdas.

Kopumā komisija nolēma atbalstīt šo un arī ierosina balsot par šiem priekšlikumiem pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Komisijas vārdā, Lagzdiņa kungs, vēlaties ko piebilst vai balsosim? Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godājamo Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Paldies kolēģim Bišeram par ierosinājumiem! Kas attiecas uz 2. pantu, kurā ir runa par to, pēc kādiem principiem būtu jāveido Centrālā vēlēšanu komisija, es gribētu, godātie kolēģi, jūs informēt, ka par šo pantu ir ļoti plaši debatējusi savulaik 5. Saeima, jo, ja jūs satceraties, 5. Saeimas darbības beigu periodā bija daži sarežģījumi Centrālās vēlēšanu komisijas darbībā, un tika pieņemti vairāki pretrunīgi lēmumi, kas attiecas uz Saeimas deputāta kandidātiem, un tolaik Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā radās ideja, ka vajadzētu 2. pantā precīzi formulēt, kādiem kritērijiem vai prasībām jāatbilst Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, izvērtējot viņus no profesionalitātes tāda aspekta vai redzes leņķa. Un tolaik pat bija ideja, ka Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu vairākumam vajadzētu būt personām ar augstāko juridisko izglītību. Es piekrītu kolēģim Ilmāram Bišeram, ka šī norma ir vairāk vēlējuma formā izteikta, bet mūsu likumos jau, arī likumā par tiesu varu un citos, ir šādas normas, godāto kolēģi, un tas nav nekāds jaunums.

Kas attiecas uz repliku par 16. pantu, kurā ir atsauce uz Korupcijas novēršanas likumu... Godātie kolēģi, es gribētu jau atkārtoti informēt jūs, ka Korupcijas novēršanas likuma 19. panta 2. daļa nosaka, ka amatu ierobežojumi neattiecas uz 5. panta 12. punktā uzskaitītajām amatpersonām, proti, valsts un pašvaldību sistēmā izveidoto koleģiālo lēmējinstitūciju locekļiem, tādējādi jau šobrīd spēkā esošais Korupcijas novēršanas likums nosaka, ka amatu ierobežojumi neattiecas uz tātad visiem šiem Centrālās vēlēšanu komisijas locekļiem, un šāda kaut kāda piebilde vai labojumi šajā pantā nav nepieciešami. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu zvanu un lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 2, atturas — 4. Pieņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par otro lasījumu un priekšlikumu iesniegšanas termiņiem?

J.Lagzdiņš. Es aicinātu Saeimu noteikt, ka otrais lasījums ir izdarāms 5. decembrī.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šādu priekšlikumu iebildumu nav? Tātad iekļaujam 5. decembra Saeimas darba kārtībā. Paldies! Un priekšlikumus... Lagzdiņa kungs?

J.Lagzdiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tātad — 3 . decembris.

Sēdes vadītājs. 3. decembris. Arī pret šo termiņu deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pirms pārtraukuma daži paziņojumi. Edvīns Inkēns, frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde šodien pulksten trijos sakarā ar to, ka ir ārkārtas sēde.

Sēdes vadītājs. Jānis Kalviņš, LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēde komisijas telpās tūlīt pēc starpbrīža pasludināšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Un vēl patīkams jaunums. Godājamie kolēģi! Pirms reģistrācijas sveicam mūsu kolēgi Pēteri Apini 38 gadu jubilejā tieši šodien! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu uzmanību, godātie kolēģi!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Raitis Apalups, Olafs Brūvers, Oļegs Deņisovs, Ervids Grinovskis, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Pauls Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Imants Liepa, Valdis Nagobads, Andrejs Požarnovs, Jānis Priedkalns, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, lūdzu ieņemsim vietas Saeimas sēžu zālē! Turpināsim izskatīt ārkārtas sēdes darba kārtību.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi, izskatāmā dokumenta numurs 1729, likumprojekta reģistra numurs ir 197. Tātad izskatām šo likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” trešajā lasījumā. Kārtības ruļļa 95.panta noteiktajā kārtībā iesniegtie priekšlikumi ir apkopoti jums pieejamās tabulas 3.ailē. Kā jūs redzat, tad saņemts ir tikai viens priekšlikums. Tas ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāta Aigara Jirgena priekšlikums, kas skan “Izslēgt likuma 13.pantu.”

Likuma 13.pants runā par to, ka īrniekiem, ar kuriem īres līgumu bija noslēguši atdotā nama līdzšinējie valdītāji, īres maksa bez šo īrnieku piekrišanas nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta noteikto īres maksas līmeni. Deputāts Jirgens motivē savu priekšlikumu ar to, ka saskaņā ar noteikumiem, ko 81.panta kārtībā izdevis Ministru kabinets, šāds Ministru kabineta noteiktais īres maksas līmenis nepastāv. Tāpēc konceptuāli šāda norma — šī panta izslēgšana — būtu atbalstāma. Komisija arī piekrita izslēgt 13.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Jirgena priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 13.pantu.

K.Lībane. Priekšsēdētāja kungs, man ir iebildumi kā deputātei. Es esmu iesniegusi...

Sēdes vadītājs. Jā, Lībanes kundze, neesmu aizmirsis, ir pieteikums. Tātad atklājam debates. Runās Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Kā deputāte, cenšoties nebūt pretrunā savai kā ziņotājas funkcijai, es gribu tomēr, kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, ka šodien, nedaudz vēlāk, mēs izskatīsim arī likumprojektā “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Jūs, protams, to nevarat zināt, tas ir atbildīgās komisijas kompetencē. Atbildīgās komisijas darbs sakārtojas pie šiem abiem likumprojektiem tā, ka Dzīvojamo telpu īres likums tika gatavots otrajam lasījumam jau pēc tam, kad mēs bijām atbalstījuši šo priekšlikumu denacionalizācijas likumā.

Taču Dzīvojamo telpu īres likumā ir komisija atbalstījusi deputāta Bišera priekšlikumus pārejas noteikumos, kur ir runa par to, kā līdz tam laikam, kad Ministru kabinets būs izstrādājis visā valstī vienotu īres maksas aprēķināšanas kārtību, reālajā dzīvē tie būs vēl kādi pāris mēneši, paliek spēkā Ministru padomes 1993.gada 16.jūnija lēmums nr.311 “Par īres maksimālajiem apmēriem un komunālo pakalpojumu maksas aprēķināšanas kārtību”. Šis tad arī ir tas lēmums, kur ir runa par Ministru kabineta noteikto īres maksas līmeni.

Līdz ar to kā deputāte es gribu teikt, ka deputāta Jirgena priekšlikums konceptuāli, protams, ir atbalstāms, bet reāli, tā kā mēs izdarām grozījumus ne tikai šajā, bet arī otrajā — īres likumā, vajadzētu ar šo grozījumu pagaidīt vēl pāris mēnešus, kamēr būs izstrādāta šī vienotā Ministru kabineta noteiktā aprēķināšanas kārtība. Tas ir tas, ko es jums lieku priekšā, un balsojot noraidīt šo priekšlikumu nevis tāpēc, ka tas būtu slikts priekšlikums, bet tāpēc, ka Ministru kabinets vēl nav izstrādājis tos noteikumus, ko mēs viņiem šodien, domājams, uzdosim darīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Jirgens (TB). Godātie kolēģi, es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, proti, tādu apsvērumu dēļ, ka vienai un tai pašai lietai, šajā gadījumā jautājumiem, kas attiecas uz īres maksām un uz īres līgumiem, būtu jābūt izteiktiem vienā likumā. Tas, manuprāt, ir likums “Par dzīvojamo telpu īri”. Manuprāt, nav pareizi, ka šo jautājumu regulē vēl kāds otrais vai trešais likums. Un, ja šo denacionalizēto namu īrniekiem ir vajadzīga speciāla aizsardzība vai līdz 1.janvārim, vai arī vēlāk, tad arī šī aizsardzība būtu nosakāma šajā Likumā par dzīvojamo telpu īri. Tas arī bija viens no maniem argumentiem, ko es izteicu Juridiskās komisijas sēdē un ko Juridiskā komisija atbalstīja. Un es domāju, ka šis arguments paliek spēkā arī tad, ja šis maksimālais īres maksas apmērs, ko ir noteicis Ministru kabinets, saglabājas ne tikai līdz 1.janvārim, bet varbūt līdz 1.februārim vai līdz 1.martam. Nebūtu loģiski, ka mēnesi vēlāk mēs atkal atgrieztos pie šā likuma, atkal sāktu pārskatīt šo likumu tādā situācijā, tāpēc, ja tur ir pārejas noteikums, ka līdz tam un tam brīdim ir spēkā Ministru padomes attiecīgais lēmums, tad uz trešo lasījumu mēs varam ielikt arī normu, ka šis lēmums attiecas arī uz denacionalizētu namu īrniekiem. Aicinu tomēr atbalstīt manu priekšlikumu un šeit šajā likumā par denacionalizāciju šo normu izslēgt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es tomēr gribu uzskatīt šo priekšlikumu par nedaudz priekšlaicīgu, ka mums tomēr ir kārtīgi jāizdiskutē šeit par to, kāds mums būs dzīvokļu īres likums, kas mums notiks vispār ar dzīvokļu īrēm. Jāsaka, ka arī pats Ministru kabinets nav bijis konsekvents, viņš, no vienas puses, dzīvokļu īres likumā izslēdzis normu par dzīvokļu īres griestiem, bet tajā pašā laikā nav atcēlis pats savu — Ministru kabineta lēmumu par šo īres griestu lielumu. Tad kāpēc mēs tagad atcelsim šeit atsauci uz spēkā esošo Ministru kabineta aktu? Es domāju, ka šeit šī problēma, šis īres griestu jautājums, ir ārkārtīgi aktuāls. Sabiedrībā ļoti plaši tiek diskutēts, es negribu izvērst šo diskusiju šeit šobrīd, bet es domāju, ka mēs to varētu izlemt trešajā lasījumā, ja tas būs nepieciešams, bet vispirms pamatīgi ir jāizdiskutē jautājums par dzīvokļu īri, tās apmēriem un maksas lielumu. Un tikai tad varbūt izdarīt šādus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kolēģi, atgādinu, ka šis ir likumprojekta trešais un pēdējais lasījums. Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu būt uzmanīgiem, padomāt, pieņemot šos likumprojekta grozījumus, es lūdzu atbalstīt Jirgena kunga priekšlikumu, jo jau šodien denacionalizēto namu iedzīvotāji izjūt, es pat gribētu sacīt, daudzās vietās teroru, kas kuram īpašniekam ienāk prātā, to dara. Viens otrs jau par kvadrātmetru sāk prasīt veselu latu noteikto 7,5 santīmu vietā, un sākas lielas nepatikšanas un cilvēku uztraukumi un stresi. Es zinu cilvēkus, kuri no šī stresa jau ir aizgājuši viņsaulē.

Labi, ka ir šis neatceltais Ministru padomes lēmums, Bišera kungs, jo uz to vēl cilvēki var atsaukties, ka viņiem ir jāaizstāv savas tiesības, lai viņiem neuzspiestu šos brīvos īres, tā sakot, griestus. Šo brīvo lidojumu, kas draud ar diezgan lielām nepatikšanām. Tāpēc būtu labi, ja šajā likumā tomēr pieņemtu Jirgena kunga priekšlikumu, tas, tā sakot, drošs paliek drošs. Pēc tam varam skatīties, saskaņot attiecīgi šos likumus. Es varbūt juridiski precīzi neizsakos, es atvainojos, juristi droši vien nāks, un te, es skatos, Endziņa kungs jau purina galvu (smejas), bet lieta ir patiešām nopietna. Lieta ir patiešām nopietna, un nedrīkst tā attiekties pret šo lietu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamais Tabūna kungs! Tas, ko jūs teicāt savā runā, ir tieši pretrunā ar to secinājumu, kuru jūs izdarījāt. Jo jūs sākāt tagad tieši aizstāvēt Jirgena kunga priekšlikumu par šā panta izslēgšanu. Bet jūs runājāt pret tā izslēgšanu. Jo te jau tā runa ir, ja tas tiek izslēgts, tad tiek noņemti jebkādi ierobežojumi.

To, ko Kristiāna Lībanes kundze teica, tieši otrādi, lai paliek, ka tas ir jāatrisina un ka to varētu risināt tikai pēc tam, kad būs šī metodika valdības apstiprināta un izstrādāta. Bet uz šo brīdi izslēgt to 13.pantu būtu priekšlaicīgi. Tāpēc arī Kristiāna Lībanes kundze izteica priekšlikumu balsot pret Jirgena kunga priekšlikumu un arī Juridiskās komisijas atbalstīto priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lībanes kundze, lūdzu!

K.Lībane. Komisijas vārdā man atliek secināt, ka ir jābalso par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Jirgena priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 13.pantu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 19, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

K.Lībane. Tālāk, cienījamie kolēģi, pie 16.likuma panta ir mainīta pantu numerācija, bet es gribu vērst jūsu uzmanību, ka tā nav likuma panta, bet likumprojekta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav. Paldies!

K.Lībane. Tas pats attiecas uz likumprojekta 4.pantu. Otrā lasījuma redakcijā. Trešā lasījuma redakcijā tas kļūst par 5.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Cienījamie kolēģi, sakarā ar to, ka mans priekšlikums netika atbalstīts, un komisijas priekšlikums — iekļaut likumprojektā jaunu pantu, tad, manuprāt, šī numerācija nemainās, tā paliek, kāda ir otrajā lasījumā pieņemta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jirgena kungam ir pilnīga taisnība, tādēļ pantu numerācija netiek mainīta. Lūdzu, Lībanes kundze!

K.Lībane. Man ļoti jāatvainojas. Es nepievērsu tam uzmanību. Mani iepriekš teiktie vārdi par pantu numerācijas maiņu ir jāatsauc.

Sēdes vadītājs. Paldies! To mēs nofiksēsim protokolā.

K.Lībane. Līdz ar to vairāk priekšlikumu nav. Mēs acīmredzot varam balsot par likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens vairāk nevēlas. Lūdzu zvanu!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens vairāk nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 1, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžeta un finansu vadību””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu nr.1576a un arī precizējumus dokumentam nr.1576a, tas ir, 7.lappusei, kas tātad būtu jālieto likumprojekta izskatīšanā. Pirmais priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt likumprojekta 1.pantu precizētā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt terminu “dotācija un tā skaidrojumi”, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums definīciju daļā — dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tā kā šis ir otrais lasījums (No zāles deputāts A.Endziņš: “Tas ir pēdējais lasījums.”) un šajā lasījumā tiek precizēts termins “dotācijas”, tomēr gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumā šis vārds “dotācijas” ir lietots vairākās nozīmēs. Un nezin kāpēc skaidrojums tiek dots tikai terminam “dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem”. Likumā tiek lietotas dotācijas no pašvaldībām, tiek lietotas mērķdotācijas pašvaldībām un pat subsīdijas, šo pēdējo gan ir vēlāk 44.pantā, kur komisija saskaņā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu labojusi, bet tātad pirmā mana neizpratne ir par to, kāpēc visi termini šajā likumā tomēr nav skaidroti, jo viņi likumā tiek lietoti.

Otra iebilde ir tā, ka, pieņemot redakciju, kādu atbildīgā komisija šobrīd piedāvā, faktiski mēs nonākam pretrunā ar likumā “Par pašvaldībām” doto pašvaldības definīciju. Pašvaldība nav budžeta iestāde, pašvaldības definīcija ir pietiekoši sarežģīta, un tā ir cita institūcija, un tāpēc, mūsuprāt, bija daudz precīzāk arī šajā skaidrojumā runāt par dotācijām valsts budžeta iestādēm, bet šie skaidrojumi, ja nav pieņemama tā redakcija, ko mūsu komisija ir iedevusi, būtu jādod arī citiem. Teiksim, šī termina lietojumiem vai nu 1.pantā, vai arī attiecīgos pantos, kur šie termini parādās. Tā kā tādu skaidrojumu šobrīd otrajā lasījumā nav, es tomēr uzturētu šobrīd prasību — balsot par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un, ja vajadzīgs, arī trešajā lasījumā ienest vēl papildu precizējumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vairāk runāt nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Zīles kungs!

R.Zīle (TB). Izskatot minēto Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, Budžeta komisijā konstatējums bija sekojošs, ka likuma par budžetu un finansu vadību izpratnē budžeta institūcija ir gan attiecīgās valsts budžeta institūcijas, ministrijas, kā par piemēru, tā arī pašvaldības, tāpēc Budžeta komisija šajā definīciju daļā nepiekrita Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un piekrita Juridiskā biroja priekšlikumam, mainot šo domu — budžeta institūcija vienskaitlī šajā definīcijā, kas ietvertu visas budžeta institūcijas, tajā skaitā pašvaldības šā likuma izpratnē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas terminu “dotācija no vispārējiem ieņēmumiem”, izteikta jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 10, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. Tātad es saprotu — šajā gadījumā Juridiskā biroja priekšlikums vienskaitlī nav pieņemams, tā es saprotu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jā. To mēs nebalsojam.

R.Zīle. 2.lappusē — Juridiskā biroja priekšlikums definīciju daļā par budžeta programmu skaidrojumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais — Juridiskā biroja priekšlikums — finansēšanas plāns, šīs definīcijas skaidrojums, šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt Juridiskā biroja priekšlikumam — papildināt likumu ar termina “finansēšanas plāns” skaidrojumu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt termina “ieņēmumi” skaidrojumā vārdus “dotācijas un dāvinājums naudā vai natūrā...” un tā tālāk ar vārdiem “ziedojumus un dāvinājumus naudā vai natūrā”, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt termina “ieņēmumi” skaidrojumā vārdus un tālāk kā tekstā. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lappuse. Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojekta 2.pantu ar tekstu minētā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt likumprojekta 2.panta tekstu jums iesniegtajā redakcijā — nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lappuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — 8.pantā pirmās daļas 2.punktu izteikt dotajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — pirmās daļas 2.punktu izteikt šādā redakcijā. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam. Pieņemts.

R.Zīle. 9.pantā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — papildināt 9.pantu ar sesto daļu minētā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta atbildīgās komisijas slēdzienu par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — papildināt 9.pantu ar sesto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Pieņemts.

R.Zīle. 5.lappuse. Juridiskā biroja priekšlikums 10.pantā. Izteikt likuma 10.panta pirmo daļu dotajā redakcijā. Šo priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu par 10.panta pirmās daļas iesniegto redakciju. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lappuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta 6.pantu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Paskatīsimies, kas tas ir par punktu, kuru atbildīgā komisija piedāvā izslēgt no 22.panta. Tātad šeit ir noteikts, ka valsts budžeta likums ietver pastāvīgo un pagaidu štata vienību darbinieku... vai darbinieku vietu skaitu. Tātad mums komisijā, apspriežot šo jautājumu, nebija īsti skaidrs, kāpēc turpmāk no budžeta projekta vajadzētu izslēgt ārā pastāvīgo vai pagaidu štata vienību darbinieku skaitu. Komisijas vairākumaprāt, šāds indikators ļautu vieglāk pašu likumprojektu novērtēt un izdarīt arī secinājumus par to vai citu priekšlikumu, un šajā gadījumā es vienkārši komisijas vārdā lūgtu sniegt vismaz motivāciju, kādēļ tieši šo pastāvīgo un pagaidu štata vienību skaits tiek izslēgts turpmāk no likumprojekta tekstiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad, Bunkša kungs, jūs uzturat prasību... komisijas prasību balsot par jūsu priekšlikumu. Paldies! Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi Saeimā! Cienījamais kolēģi Bunkša kungs! Es gribēju argumentēt par labu šai izslēgšanai, jo diemžēl līdzšinējā prakse ir bijusi tāda, ka aizvadītajos gados, sastādot budžeta likumprojektu un to pieņemot un apspriežot, Saeima balsoja par katras budžeta iestādes darbinieku skaitlisko sastāvu, tātad par budžeta iestādes pastāvīgo un pagaidu štatu vienību jeb darbinieku vietu skaitu. Un tas izveidoja situāciju, negatīvu pieredzi, ka ministri bija ļoti neaktīvi un neelastīgi savas ministrijas struktūras optimizēšanā, jo faktiski viņi nebija ieinteresēti atlaist nevienu darbinieku arī tādā gadījumā, ja viņš neefektīvi darbojās vai šī struktūra viņa ministrijā, šī konkrētā darba vieta neietilpa pilnīgi efektīvi šīs ministrijas plānā, struktūrvienības plānā. Ko tas nozīmē? Aizvadītajos gados mēs balsojām par vietu skaitu un par darba algas samaksas fondu. Tas nozīmē, ja ministrs gribēja samazināt strādājošo skaitu jeb darbavietu skaitu ministrijā, viņš šķīrās arī no naudas, kas bija paredzēta viņa ministrijā, un līdz ar to aizvadītajos gados ministri neizšķīrās par šādu soli, varbūt tieši vajadzēja tādā veidā darboties — optimizēt šo ministrijas struktūru, atlaist dažus ierēdņus, samazināt ierēdņu skaitu ministrijās, bet viņi to nedarīja tāpēc, ka pēc vecajiem noteikumiem viņi zaudēja naudu. Šobrīd jaunā situācija ir progresīva ar to, ka ministrs varēs izvērtēt rūpīgi savas ministrijas struktūru, izšķirties par to, ka viņš samazina strādājošo vietu skaitu, optimizē ministrijas struktūru un nezaudē naudu. Tas nozīmē, ka viņš var algot trīs neefektīvi strādājošu darbinieku vietā varbūt vienu, uzticēt viņam pilnus precīzus pienākumus un maksāt viņam arī lielāku algu, un tas nozīmē, ka ministrs turpmāk būs atbildīga tieši par šīs ministrijas struktūru, un tas arī būs pozitīvi, palīdzēs vairāk optimizēt šīs struktūras un arī samazināt ministrijās strādājošos ierēdņus. Ministrs šobrīd būs ieinteresēts radīt efektīvu un optimālu savas ministrijas struktūru. Tāda ir šī priekšlikuma būtība. Tas nozīmē turpmāk, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, kas ir būtisks, Saeima balso tikai par darba algas samaksas fondu, bet nenoteiktu šī fonda izlietojumu attiecībā uz konkrētu darbinieku skaitu, tas nozīmē, ka būtu samaksas fonds noteikts budžeta likumā, un ministrs būtu atbildīgs par to, kā ar šo naudu, kā ar šo naudas daudzumu viņš izpilda visas ministrijai uzticētās funkcijas, cik cilvēku to izdara. No šī viedokļa tas ir ļoti progresīvs, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas nostāja arī ir tāda, ka tā lūdz atbalstīt šo atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Daļēji tikko iepriekšējā runātāja argumenti varbūt arī ir pamatojami, bet es gribētu teikt tomēr, aicināt atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un izslēgt 6.pantu. Un kāpēc? Skatoties no aizsardzības jautājuma viedokļa, Satversmē ir noteikts, ka Saeima nosaka bruņoto spēku lielumu, un faktiski šis bruņoto spēku lielums tiek noteikts, tieši pieņemot budžetu, apstiprinot to personālsastāvu skaitu, kas ir uzrādīts attiecīgajā Aizsardzības ministrijas budžetā. Un līdz ar to, ja mēs izslēdzam šo panta daļu, tad faktiski mums ir jādomā, kā šo Satversmes punktu Saeima turpmāk izpildīs, jo nav nekāda cita mehānisma, kādā veidā mēs šo militārpersonu skaitu varam noteikt. Un līdz ar to, ja mēs atstājam 6.punktu likumprojektā, tad militāro spēku lielumu Saeima nevar noteikt. Tā kā tas ir viens no aspektiem, vienā griezumā, kā šāds 6.punkts izdara korekcijas netiešā veidā arī Satversmē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ja Satversmē ir noteikts, ka Saeima nosaka bruņoto spēku sastāvu, tad tas, vai tas būs šajā likumā par finansu un budžeta vadību vai ne, neko nenoteiks, jo Satversme ir primāra. Satversme nosaka, un līdz ar to, izejot no Satversmes, Saeimai arī tas būs jāpasaka, bet es arī gribētu atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Vītola kunga viedokli, ka tas tomēr ir diezgan absurdi, ka Saeima, izstrādājot budžetu, pateiks tagad, cik mums būs tādu štata darbinieku vai pagaidu darbinieku, acīmredzot svarīgākais ir finansējuma apjoms. Cik liela summa ir paredzēta darba algām, izejot no tā attiecīgās struktūrvienības, vadītājs var arī tad domāt vairāk par optimālo skaitu, nevis paredzot, ka mums būs tik un tik štata vienību, tik un tik pagaidu vai ārštata un tamlīdzīgi. Jo tas iznāk tā, ka varbūt nevajag šos 10 cilvēkus, bet vajag varbūt 7 cilvēkus. Attiecīgi varbūt ir iespējas arī viņiem samaksāt vairāk un prasīt arī no viņiem lielāku atdevi, nekā kad mēs noteiksim, ka mums ir piecas apkopējas, katrai pieci lati mēnesī, un mēs tādu apkopēju nevaram dabūt. Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti loģisks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Es gribētu mazliet piebilst no komisijas diskusijām, kas izpaudās pirmkārt. Šis punkts jau bija Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā par 22.panta otrās daļas 3.punkta svītrošanu, jau saņemot 1997.gada budžeta projektu, kur šādas pozīcijas nav. Tas ir atstāts kabineta līmenī.

Un otra lieta ir tomēr tā, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, lai arī bija diskusijas par šo jautājumu, tomēr tas arguments, ka šādā veidā var optimizēt kadrus visās budžeta institūcijās, bija pārliecinošāks par to, ka tas būtu Saeimas kompetencē, un noteikt ne tikai aizsardzības spēkos, ko mēs varbūt arī piekrītam, kā es dzirdēju, bet ko regulē Satversme, bet arī visās pārējās budžeta institūcijās. Tāpēc es lūgtu komisijas vārdā tomēr neatbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu 22.panta otrās daļas 3.punktā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 30, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 7.lapaspuse. Es lūgtu deputātus sagatavot precizēto dokumentu. Ir Juridiskā biroja priekšlikums par 24.panta trešās daļas vārdu aizstāšanu “noteiktā kārtībā” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktā kārtībā”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, jo šī lieta attiecas uz šī panta trešo daļu, kurā ir Valsts kases reģistrētās budžeta izpildītāja tiesības un saistības, un šajā gadījumā mēs uzskatījām, ka finansu ministra kompetence ir pietiekama.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Runāt neviens nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — ierosināt likuma 24.panta trešajā daļā aizstāt vārdus “noteiktajā kārtībā” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Deputātiem iebildumu nav. Komisijas viedoklis tiek pieņemts. (No zāles deputāts A.Endziņš: “Kaut kas nav skaidrs...”) Endziņa kungs, jūs vēlējāties runāt. Endziņa kungs, te bija papildu lapa. Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Lieta jau ir tāda, ka šī papildu lapa, tā taču ne ar ko neatšķiras. Man liekas, ka šeit vienkārši ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neprecīzi ierakstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu. Es saprotu, ka Juridiskā biroja priekšlikums šeit ir bijis — aizstāt ne tikai vārdus “noteiktajā kārtībā”, bet aizstāt vārdus “tikai finansu ministra noteiktajā kārtībā”, jo citādi iznāk tiešām absurds. Ja tikai “noteiktajā kārtībā”, tad iznāk tā “tikai finansu ministra, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Tas pats ir atkārtots arī šajā te, no jauna izdalītajā lapā. Tā ka acīmredzot doma ir bijusi laba, lai iestrādātu šo Juridiskā biroja priekšlikumu, bet tas izdarīts nav. Šeit ir, cik es saprotu no Juridiskā biroja priekšlikuma, tad te ir, es saprotu, ka finansu ministrs ir kompetenta persona vienmēr, bet vai finansu ministrs noteiks vienpersonīgi šo te kārtību — kā rodas valsts saistības? Lai tad tomēr tiek pacelta šī “latiņa” augstāk, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts kasē reģistrētas budžeta izpildītāju saistības ir atzīstamas par Valsts saistībām. Te ir pacelta tā “latiņa” uz augšu. Un es šinī gadījumā gandrīz aicinātu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu, tikai šajā precizētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Zīles kungs, varbūt jūs varētu paskaidrot deputātiem.

R.Zīle. Jā. 3.ailē šajā lapā Juridiskā biroja priekšlikumam vajadzēja būt — trešajā daļā aizstāt vārdus “finansu ministra noteiktajā kārtībā”, tātad pilnam vārdam pēdiņās, aizstāt ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Tātad šeit ir tehniska kļūme.

Sēdes vadītājs. Godātais Zīles kungs, godātie kolēģi! Tātad faktiskais, cik es saprotu, Juridiskā biroja priekšlikums ir bijis šī panta daļā vārdus “noteiktajā kārtībā” aizstāt ar vārdiem “finansu ministra noteiktajā kārtībā”.

R.Zīle. Nē, otrādi. Pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija šī panta trešajā daļā bija tikai “finansu ministra noteiktajā kārtībā” un tā tālāk. Un Juridiskais birojs uzskatīja, ka šos vārdus ir jāpaaugstina līmeni augstāk: “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir saprotams? Paldies! Iebildumu nav? Nav. Paldies, pieņemts. (No zāles deputāts A.Endziņš: “Es atvainojos. Es aicinātu balsot.”)

Sēdes vadītājs. Labi, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 13, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. 8.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — likuma 29.pantā otrajā daļā vārdus “valsts kases noteikumi” aizstāt ar vārdiem “finansu ministra izdotās instrukcijas”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Līdz šim Latvijas tiesību sistēmā noteikumus izdod tikai Ministru kabinets, bet nevis departamenti. Tagad šeit tiek mēģināts ievest kārtību, ka izdod valsts kase noteikumus. Es domāju, ka Juridiskā biroja priekšlikumu par to, ka tie būtu jāsauc par instrukcijām, kas ir jau vispār diezgan, un kuras būtu jāapstiprina finansu ministram, jo vispār obligātas instrukcijas uzdod tikai kaut kādai ministrijas struktūrvienībai, diez vai tas arī būtu atbilstoši mūsu tiesību sistēmai. Tā ka es gribētu atbalstīt gan šajā pantā, gan nākošajā pantā Juridiskā biroja priekšlikumus un lūgt tos nobalsot.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo priekšlikumu? Māris Vītols, KDS, LZS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS un LDP frakcija). Godātie kolēģi deputāti! Godātais Bišera kungs! Es piekrītu, ka varbūt ir neveiksmīgi izvēlēts nosaukums, ka tie ir noteikumi un ka mūsu juridiskajā praksē mēs ar noteikumiem uztveram citu dokumentu veidu. Bet šeit ir runa par tādu dokumentu, kura statusa ziņā, sava statusa ziņā šeit nebūtu katrā ziņā tas jāsaista ar finansu ministru. Arī nākamajā pantā, kur ir runa par valsts kases rīkojumiem un instrukcijām. Tie ir aprites dokumenti, kuru mainība ir, teiksim, ļoti bieža, kuru izdošanas daudzums ir diezgan liels, un līdz ar to nebūtu varbūt šajā gadījumā pareizi tīri no piemērošanas viedokļa uzdot finansu ministram izdot šīs instrukcijas un izdot šos te noteikumus, bet ka tie būtu valsts kases iekšējās aprites dokumenti, un nevajadzētu teiksim, jo citādi mēs ar dokumentiem pārpludināsim finansu ministru, kuram tāpat ir daudz, ko darīt, un, teiksim, no piemērošanas prakses viedokļa tas ir pilnīgi nelietderīgi — uzdot finansu ministram būt tam, kas šos dokumentus izdod. Par nosaukumu es pilnīgi piekrītu, bet šajā gadījumā es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli, neatbalstīt Juridiskā biroja viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk par šo pantu runāt nevēlas debatēs. Debates slēdzam. Komisijas vārdā.

R.Zīle. Es gribētu vērst jūsu uzmanību, ka šī otrā daļa 29.pantā un tāpat nākošajā pantā — 30. — otrā daļa ir spēkā no 1994.gada, kad šis likums tika pieņemts. Šī otrā daļa, respektīvi, par valsts kases noteikumu vai finansu ministra izdotās instrukcijas jautājumā, par šo, vairāk nekā divus gadus piemērojot budžeta vadības likumu, nekādas domstarpības nav bijušas. Šodien, ja mēs labojam šo te punktu, es pilnīgi piekrītu, tāpat kā Vītola kungs teica, par šiem vārdiem, noteikumi varbūt nav labi, bet šādi dokumenti eksistē un ar tiem strādā ikdienā Valsts kases departaments. Kas notiek šajā gadījumā, ja mēs šo labojumu izdarām, es tiešām nemāku pateikt, jo šādu jautājumu mēs uzdevām Finansu ministrijas pārstāvjiem, un viņi arī nevarēja pateikt, kādā veidā šādā gadījumā tiks saskaņoti grāmatvedības reģistri ar Valsts kases grāmatvedības reģistriem. Ja mēs šodien vienkārši, nospiežot pogu, to jautājumu atrisinām tikai tāpēc, ka noteikumi mums ir it kā Ministru kabineta līmenis, es saprotu, ka šis darbs ir jāveic tālāk... Bet vai mēs esam gatavi šodien ar vienu balsojumu radīt zināmas problēmas norēķinos ar Valsts kasi? Paldies! Es lūgtu tomēr komisijas vārdā neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Juridiskā biroja priekšlikumu — likuma 29.panta otrajā daļā vārdus “valsts kases noteikumi” aizstāt ar vārdiem “finansu ministra izdotās instrukcijas”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 23, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

R.Zīle. Nākošais priekšlikums 8.lapaspusē — Juridiskā biroja priekšlikums 30.panta otrajā daļā. Aizvietot vārdus “valsts kases rīkojums un instrukcijām” ar “finansu ministra izdotajām instrukcijām”. Līdzīgi kā jau iepriekšējā panta otrajā daļā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par 30.panta pirmo un otro daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 9.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 32.panta otrajā daļā attiecīgi vārdus, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli — atbalstīt 32.panta otrajā daļā aizstāt attiecīgos vārdus? Nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 36.pantā ir deputātu Kiršteina, Emša, Lamberga, Bērziņa, Putniņa priekšlikums — izslēgt likumprojekta pirmā lasījuma 11.punktā sekojošus vārdus “slēgt līzinga līgumus ar komercbankām vai citām institūcijām”. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas atzinumu par deputātu Kiršteina, Emša, Lamberga un citu deputātu priekšlikumu? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākošais šajā pašā pantā un daļā ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko jūs redzat nedaudz zemāk, tātad 36.panta otrās daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu par Juridiskā biroja priekšlikumu 36.panta otrajā daļā? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. 10.lapaspusē Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 43.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli par Juridiskā biroja priekšlikumu 43.panta otrajā daļā? Iebildumu nav. Komisijas viedoklis tiek atbalstīts.

R.Zīle. 44.pants. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu pantu minētā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 44.panta redakciju? Nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Zīle. 11.lapaspuse. Juridiskā biroja priekšlikums — 45.panta otrajā daļā vārdus “valsts kases instrukcijām un rīkojumiem” aizstāt ar “finansu ministra izdotajām instrukcijām”. Tātad līdzīga situācija kā iepriekšējos divos balsojumos. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli 45.panta otrajā daļā deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — grozīt 45.panta otrās daļas otro teikumu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedokli? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. 13.lapaspuse. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — papildināt 47.panta ceturto daļu ar redakciju, ko jūs redzat tabulā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret 47.panta ceturtās daļas redakciju? Nav. Pieņemta redakcija.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pantu dotajā redakcijā, komisija ir atbalstījusi. Tātad tas būtu pēc pirmā lasījuma numerācijas 18., ko jūs redzat tātad tabulas 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret likumprojekta 18. panta redakciju nav? Pieņemts.

R.Zīle. Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem minētajā redakcijā — iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir dots tabulas apakšā, tātad papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem minētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu Budžeta un finansu komisijas piedāvātajā redakcijā nav? Pieņemts.

R.Zīle. Paldies! Es lūgtu balsot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību”” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 5. Likums pieņemts.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1695. Tātad 3. pantā Juridiskais birojs ir iesniedzis priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir priekšlikums, ko iesniegusi frakcija “Latvijai” par 4. pantu. To komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Uzsākam debates par 4. pantu. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

E.Zelgalvis (TKL). Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Frakcija “Latvijai” ierosina tomēr papildināt Energoapgādes padomes sastāvu vispirms ar Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas pārstāvi. Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācija pārstāv 44 siltuma ražotājus visā Latvijas teritorijā. Un tāpēc uzskatām, ka šāds pārstāvis... šādam pārstāvim ir jābūt arī šajā padomē.

Tālāk arī par pārējiem šiem labojumiem... mēs ierosinām arī mainīt attiecību starp pašvaldību pārstāvi un arodbiedrību. Tātad Pašvaldību savienības pārstāvis... mēs ierosinām, lai šeit būtu viens pārstāvis un vienu vietu paredzēt arodbiedrību pārstāvim, jo arodbiedrības, mēs zinām, pārstāv visus siltuma patērētājus, enerģijas patērētājus, un uzskatām, ka tiem ir vieta padomē. Tāpēc lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par 4. panta 4. daļu deputāti debatēs vairāk runāt nevēlas? Komisijas vārdā — Atis Sausnītis.

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu jūs aicināt atbalstīt komisijas viedokli, jo tomēr gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis, gan Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas pārstāvis, gan arī Pašvaldību savienības pārstāvis... nu jāvienojas mums ir par vienu, ka šī Energoapgādes regulēšanas padome — tā tomēr ir darba orgāns, un šeit tikai pieņemt tādus lēmumus, kas saistīti būs vairāk ar ideju, nevis ar reālo situāciju, tomēr šajā padomē nevar, un tādēļ arī šī padome balstās uz Ministru kabineta tātad apstiprināšanu, un tādēļ šīs kompetences ietvaros arī lemjās ļoti nopietni jautājumi saistībā ar enerģētiku. Tādēļ lūdzu balsot.

Sēdes vadītājs. Tā kā frakcija “Latvijai” pieprasīja balsojumu par 2., 3. un 4. priekšlikumu, tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 4. panta ceturto daļu ar vārdiem “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvi”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 31, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — aizstāt 4. panta ceturtajā daļā vārdus “reģionālo energoapgādes uzņēmumu pārstāvi” ar vārdiem “Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas pārstāvi”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 20, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — aizstāt 4. panta ceturtajā daļā vārdus “divus Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus” ar vārdiem “Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 27, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Sausnītis. Tālāk 5. priekšlikums. Arī frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 6. priekšlikums, frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt 5. pantu ar jaunu trešo daļu. Komsija slēdziens — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

E.Zelgalvis (TKL). Godātie deputāti! Jautājums par tarifu apstiprināšanu ir ārkārtīgi svarīgs un būtisks. Par to mēs esam jau pārliecinājušies līdz šim, zinot un lasot, un runājot par to, kā tas notiek. Tāpēc mēs uzskatām, ka šeit ir jābūt padomē vienprātībai, ir jāpieņem lēmumi. Ja to nevar panākt, respektīvi, ka netiek ignorētas, lūk, šīs patērētāju intereses, tas jau ir pats galvenais šeit. Un, ja to nevar panākt padomē, tad uzskatām, ka, lūk, ir jānodod šīm četrām ministrijām attiecīgie priekšlikumi, kas arī to izlems. Tāpēc aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par 5. panta trešo daļu deputāti debatēs vairāk runāt nevēlas. Debatēs slēdzam. Komisijas vārdā?

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums jāsaprot šī būtība, par ko padome lemj, un tādēļ lūdzu balsot un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 5. pantu ar jaunu trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 25, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Sausnītis. 7. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 5. lapaspuse, 8. priekšlikums, frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Sākam debates. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

E.Zelgalvis (TKL). Tātad jautājums ir par padomes funkciju deleģēšanu. Un šeit ir priekšlikums izslēgt to, ka, deleģējot funkcijas pašvaldībām, netiek līdzi doti līdzekļi, finansējums. Mēs uzskatām to par neloģisku, par nepareizu, un tāpēc mēs aicinām tomēr palikt pie tās redakcijas, kāda ir šodien likumā, un neizslēgt, lūk, šos vārdus, kas aicina nedot līdzi funkcijām arī līdzekļus, ja padomei šādi līdzekļi ir. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par šo priekšlikumu... par 7. panta pirmo daļu deputāti vairāk debatēs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā?

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs balsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu un neatbalstīt šo priekšlikumu, ko ieteica frakcija “Latvijai”.

Sēdes vadītājs. Godātais referent, mēs varam balsot tikai par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu... jā... Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot... Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — 7. panta pirmajā daļā neizslēgt vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 25, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Sausnītis. 9. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt 7. pantu ar jaunu ceturto daļu. Arī Tautsaimniecības komisija nav atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... (Starpsauciens: “Jābalso!”) Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 7. pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 27, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Sausnītis. 10. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt 11. pantu ar jaunu ceturto daļu. Arī Tautsaimniecības komisijas priekšlikums ir — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Šis ir priekšlikums pie likuma 11. panta, kurā tiek runāts par to, ka Ministru kabinets izveido Enerģijas patērētāju komiteju. Un mūsu priekšlikuma ideja ir noteikt, ka šo Enerģijas patērētāju komitejas darbību finansē no valsts budžeta un par tās sekmīgu darbību atbild ekonomikas ministrs. Tātad šī priekšlikuma būtība tātad ir tā, ka mēs gribam, lai būtu konkrēts atbildīgais par šīs komitejas darbību un lai šī komitejas darbība... komiteja savā rīcībā būtu arī tiešām reāli rīkoties spējīga, lai tai būtu kaut kādi līdzekļi. Tāpēc mēs skaidri arī aicinām likumā ierakstīt, ka šo Enerģijas patērētāju komitejas darbību finansē no valsts budžeta. Un tātad lūgums būtu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par 11. panta jaunu ceturto daļu deputāti debatēs runāt vairāk nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā?

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi! Tātad lasām pirmo punktu: “Ministru kabinets izveido Enerģijas patērētāju komiteju, pieaicinot septiņus enerģijas patērētāju pārstāvjus no sabiedriskajām organizācijām.” Un tālāk es domāju, ka Čerāna kunga priekšlikums ir... vienkārši nevar to atbalstīt tādēļ, ka ir jau Regulēšanas padome, kurā tiek pārstāvētas šīs funkcijas, bet šeit ir Enerģijas patērētāju komiteja, kura sastāv no sabiedriskajām organizācijām septiņu cilvēku sastāvā. Tādēļ ir priekšlikums... lūdzu balsot un atbalstīt komisijas viedokli. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 11. pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 22, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Sausnītis. 6. lapaspuse, 11. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — izteikt 12. panta pirmo punktu sekojošā redakcijā. Komisijas priekšlikums ir — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem? (Starpsauciens: “Jābalso!”) Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 12. panta 1. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 25, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk!

A.Sausnītis. 12.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums izslēgt 14. panta 1. daļā vārdus... Arī komisijas priekšlikums ir — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem? (Starpsauciens: “Balsot!”) Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izslēgt 14. panta 1. daļā vārdus “par maksu, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā”. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma...

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu atkārtoti balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu izslēgt 14. panta pirmajā daļā vārdus “par maksu, kas ieskaitīta valsts budžetā”. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 33, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk.

A.Sausnītis. 13. priekšlikums. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts paredz “Grozījumos likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” izteikt 14. panta pirmo daļu sekojošā redakcijā... kuru ir atbalstījusi komisija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. Tālāk ir 7. lapaspuse. 14. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — neizslēgt 18. pantu un izslēgt 18. pantā atsevišķus vārdus. Daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Tālāk lūdzu!

A.Sausnītis. 15. priekšlikums ir — izteikt... Ir tātad Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — izteikt 2. lasījuma 5. pantu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Sausnītis. 16. priekšlikums arī ir komisijas priekšlikums, kuru arī tā ir atbalstījusi, — par 18. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas redakciju par likuma 18. panta jauno redakciju, kas ir redzama tabulas labajā ailē? Iebildumu nav. Redakcija ir pieņemta. Tālāk lūdzu!

A.Sausnītis. 17. priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt 21. pantā atsevišķus vārdus, kurus komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts. Tālāk.

A.Sausnītis. 8. lapaspusē 18. priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt 24. pantu ar jaunu ceturto daļu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

E.Zelgalvis (TKL). Godātie kolēģi! Šis ir ļoti būtisks jautājums. Runa ir par patērētāju atslēgšanu no energoapgādes. Mēs arī zinām šo praksi, kāda jau ir bijusi, un tāpēc, lai nepieļautu šeit kaut kādu voluntārismu, nepieļautu nelikumības, mēs ierosinām papildināt ar šo jauno daļu, proti, ka var atslēgt tikai, savstarpēji vienojoties patērētājam ar energoapgādes uzņēmumu, vai ar tiesas lēmumu un maksāt, izņemot nespējīgos patērētājus, kuri maksājumus par patērēto enerģiju saskaņā ar tiesas lēmumu veic no sociālā budžeta. Aicinām atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā.

A.Sausnītis. Cienījamie kolēģi, tā kā šis priekšlikums ir saistīts ar budžetu, tad es saprotu, ka mēs vienkārši to nevaram atbalstīt, tādēļ es lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 24.pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 27, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Sausnītis. 9.lapaspuse, 19.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus. Tātad priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. (Starpsauciens: “Jābalso!”) Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus, un tālāk, kā jums ir redzams tabulā. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 22, atturas — 17. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Sausnītis. 10.lapaspuse. 20.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — neizslēgt 27.panta piekto daļu. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — neizslēgt 27.panta piekto daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 22, atturas — 18.Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Sausnītis. 21.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Izslēgt 27.panta piektajā daļā atsevišķus vārdus. Arī komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Frakcija balsojumu neuztur. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Sausnītis. 22.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — izslēgt 27.panta piektajā daļā otro teikumu. Arī komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Frakcija balsojumu uztur? Neuztur. Tālāk lūdzu! Tātad pieņemts komisijas viedoklis par 22. priekšlikumu.

A.Sausnītis. 23.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — neizslēgt 27.panta sesto daļu. Arī komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — neizslēgt 27.panta sesto daļu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 22, atturas — 19.Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Sausnītis. 24.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai” priekšlikums — neizslēgt 27.panta septīto daļu. Arī komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Frakcija balsojumu nepieprasa. Pieņemts komisijas viedoklis.

A.Sausnītis. 25.priekšlikums. Deputāta Emša un frakcijas “Latvijai” priekšlikums — neizslēgt 27.panta devīto daļu — ir daļēji atbalstīts. Es gribu lūgt kolēģus arī skatīt 26.priekšlikumu, kur Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosinājusi 27.panta devītajā daļā — izslēgt vārdus. Viņi ir cieši saistīti. Man ir priekšlikums par šo priekšlikumu vienkārši balsot, un man tagad ir jārunā kā deputātam.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamie kolēģi, izskatot 9.priekšlikumu, komisija nav ņēmusi vērā atsevišķas nianses vai atsevišķu specifiku, kāda ir saistīta ar mazajām energostacijām, un īpaši ar mazas jaudas kopģenerācijas stacijām. Tādēļ ir priekšlikums — neatbalstīt komisijas priekšlikumu 27.panta devītajā daļā, izslēdzot vārdus “kā arī mazas jaudas kopģenerācijas stacijas, kuru jauda no 1 megavata līdz 12 megavatiem, energoenerģijas pārpalikumu”.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

E.Zelgalvis (TKL). Godātie kolēģi, es arī gribu runāt par šo pašu jautājumu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija saņēma speciālistu īpaši sagatavotu dokumentu, kurā ir ļoti labi parādīta šo ģenerācijas staciju ekonomiskā efektivitāte. Šeit ir minēts, ka šeit šīs stacijas raksturojas ar augstu lietderības koeficientu līdz 0,9. Siltuma zudumi parasti nepārsniedz 10%, elektroenerģijā pārvēršas 33% no degvielas sadegšanas siltuma, izmantojamā siltuma. Enerģijā — 57%. Tātad mēs redzam, ka šīs ir ļoti efektīvas un izdevīgas stacijas. Un nav skaidrs, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ieteic svītrot šīs stacijas šeit no likuma. Es gribētu tomēr dzirdēt tieši tos argumentus un iebildumus, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, lūk, ieteica tos svītrot. Sausnīša kungs šeit uzstājas savā vārdā un izteica domu, ka tas ir atbalstāms. Mēs arī atbalstām to un uzskatām, ka, lūk, šādas efektīvas stacijas tieši mums ir jāstimulē, jāatstāj, lai tās būtu, lai tās ražotu šo enerģiju. Bet mēs šeit cenšamies to svītrot. Kāpēc? Nav saprotams, nav loģiski. Tāpēc lūdzu arī argumentus šādai nostājai. Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

O.Grīgs (TB). Cienījamie kolēģi, “Tēvzemei un Brīvībai” neatbalsta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas piedāvāto variantu — izslēgt 27.panta devīto daļu. Šeit es varu pievienoties tikai kolēģim Zelgalvim, patiešām, ka Latvijas Saeimai un valdībai vajadzētu atbalstīt kopģenerācijas procesa attīstību, nevis likt šķēršļus tā attīstībai.Jo kas tad ir kopģenerācija? Kopģenerators ir iekārta kombinētai, vienlaicīgai siltuma elektroenerģijas ražošanai, izmantojot iekšdedzes motoru, es domāju, ka jebkuras enerģijas veids, kas top Latvijā, ir atbalstāms. Tādēļ “Tēvzemei un Brīvībai” arī uzskata, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu — neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Tīri no procedūras viedokļa. Es arī gribu aizstāvēt šīs mazas jaudas kopģenerācijas stacijas, un tādēļ es aicinu tagad balsojumā par 25.priekšlikumu atbalstīt to tādā redakcijā, kādā tas ir iesniegts, neizslēgt 27.panta devīto daļu, nevis daļēji atbalstīt, kā to komisija bija piedāvājusi, bet atbalstīt šo 25.priekšlikumu un pēc tam balsot par 26.priekšlikumu, un tas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, šo priekšlikumu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs vairāk... Ir pieteikušies. Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu ieskaitieties 25. un 26.priekšlikumā. 25.priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi daļēji. Tātad mani ierosinājumi — to nesvītrot šo attiecīgo 9.punktu. Tikai no šī punkta, salīdzinot ar pirmo lasījumu, ir izņemtas ārā “mazas jaudas kopģenerācijas stacijas”. Kāpēc komisija tā nolēma? Tāpēc, ka mums bija diskusija ar enerģētiķiem, un viņi uzskatīja, ka pašreizējā situācijā ekonomiski var atļauties mūsu enerģētiku atbalstīt — tikai šos enerģijas resursus no atjaunojamiem energoresursiem, no mazajām hidroelektrostacijām ar šo jaudu līdz 2 megavatiem un vēja ģeneratoriem. Ar kopģenerāciju šeit ir problēmas, jo tādas iekārtas ir relatīvi daudz. Šobrīd ir vairāk nekā 100 šādas iekārtas uzstādītas daudzās pašvaldībās un tamlīdzīgi, līdz ar to šādu izmaksu apjoma pieaugumu būtu grūti enerģētiķiem nosegt, tāpēc mans lūgums ir atbalstīt šeit komisijas redakciju, kuru jūs redzat labajā pusē, tātad tā būtu 9.apakšpunkta redakcija ar atbalstu šīm mazajām hidroelektrostacijām, izņemot šīs kopģenerācijas stacijas. Tas ir kompromiss starp enerģētiķiem un to, ko vēlas mazo alternatīvo energoresursu aizstāvji. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu noraidīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu. Kāpēc? Tiešām, dabā šodien jau ir reāli projekti, kuri tiek realizēti. Šajā laikā, starplaikā starp šo trešo lasījumu, man bija iespēja iepazīties ar konkrētu projektu Bauskas pilsētā. Kāpēc ir šis dubultais tarifs? Tas ir tāpēc, ka šie projekti ir diezgan finansiāli, sākuma stadijā finansiāli ietilpīgi. Līdz ar to tas bija mehānisms, kādā veidā atgūt šo finansiālo ieguldījumu, šo investīciju, kurās ir nepieciešams šādas stacijas uzstādīt.

Kas vēl ir, teiksim, tāds ļoti labs raksturojošs moments? Bauskas pilsētā, jau šodien uzstādot šo kopģenerācijas staciju, ir iespējams nodrošināt energonesējam nepieciešamo standartu, nepieciešamo siltumu šajā enerģijas nesējā, lai varētu ar nepieciešamo siltumu nodrošināt patērētājus. Tajā pat laikā, tā kā bez elektroenerģijas ražošanas tiek arī ražots siltums, siltums tiek patērētājam piedāvāts par zemāku cenu, nekā šobrīd jau Bauskas pilsēta to dara reāli.

Un trešais ir, ka līdz šim Bauskas pilsētā vasaras mēnešos vispār nebija iespējams silto ūdeni iedzīvotājiem piegādāt. Tagad, uzstādot šādu kopģenerācijas staciju, cauru gadu Bauskas iedzīvotāji saņems siltu ūdeni. Tā kā šobrīd ir jāsaka, ja mēs mazās kopģenerācijas stacijas izslēdzam ārā, tas nozīmē, ka šāda veida projekti, kuri reāli ir uzsākuši savu darbību, tiek ieviesti dzīvē, mēs faktiski sagraujam to uzņēmējdarbības veidu, ko cilvēki ir sākuši. Tā ka es tomēr aicinu pieiet saprātīgi. Varbūt kādā nākamajā ciklā padomāt par to, ka šāda veida projektus var izstrādāt līdz zināmam laikam un tikai pēc tam pārtraukt šāda veida uzņēmējdarbību.

Ja mēs atbalstīsim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, tad vesela virkne uzņēmēju, kuri ir orientējušies, kuri ir ar iepriekšējo likumu rēķinājušies, cietīs faktiski reālus zaudējumus. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vents Balodis, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

V.Balodis (TB). Arī es uzskatu, ka mums nevajadzētu šos tarifus samazināt kopģenerācijas stacijām, jo mēs zinām, ka daudzas lauku pašvaldības pāriet, savu apkuri orientē no naftas un dīzeļdegvielas sadedzināšanas uz koksnes un koksnes atkritumu pārstrādāšanu, bet, lai būtu šī enerģija lētāka un varētu arī nodarbināt vasarā cilvēkus, viņi domā par alternatīviem enerģijas avotiem un izstrādā šīs katlu mājas, jo būtībā tas cikls jau ir viens un tas pats. Tā gāzes sadedzināšana — vai siltumam, vai atkal tālāk tās dedzināšana priekš elektrības iegūšanas, vienkārši šīs iegādātās iekārtas atmaksāsies daudz straujāk, un es zinu konkrētus piemērus Latvijā, kur cilvēki strādā. Es domāju, ka visa pasaule vienmēr ir centusies radīt jaunus enerģijas veidus, pie tā strādā zinātnieki visur, un kāpēc mums vajadzētu šeit šo jauno nozari mākslīgi... Šo labo tarifu mēs maksājam, lai attīstītu vienkārši, es domāju, ka nevajadzētu to šādā veidā izbeigt arī lauksaimniecībā.

Mēs zinām, visās Rietumu valstīs ir problēmas ar lauksaimniecības pārprodukciju. Tiek izstrādāti dažādi projekti, teiksim, salikts projekts, tas ir, par ātraudzīgo kārklu audzēšanu enerģijas ražošanai, etanolprojekts, kur spirtu sadedzina enerģijas radīšanai, un es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt šo uzņēmējdarbības veidu, kā mēs to varam, un lūdzu balsot par to, ka mēs atstājam šo tarifu.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, frakcija “Latvijas ceļš”.

E.Inkēns (LC). Dubultajam tarifam ir kaut kāda īpaša nozīme, un tā nozīme ir panākta, lai attiecīgā nozare attīstās. Ja mēs apskatāmies uz enerģētiku Latvijā, tad pilnīgi skaidrs, ka nedz mēs esam bagāti ar enerģijas resursiem, nedz arī ar vietām, kur tiek ražota enerģija. Ja mēs paskatāmies uz karti un redzam, no kurienes nāk elektroenerģija priekš Latvijas, ir pilnīgi skaidrs, ka tā nāk no mūsu kaimiņiem. Tuvākā laikā Lietuva pievienosies pie Polijas enerģētiskajiem tīkliem, un tālāk elektroenerģija, kas tiek ražota Polijā, tiks pārdota par Rietumeiropas cenām uz Poliju un Rietumvāciju. Igaunija tuvākā laikā plāno samazināt elektroenerģijas ražošanu, tieši to elektroenerģiju, kas nāks uz Latviju, tāpēc ka viņi uzskata, ka degakmeni nav vērtīgi tādā veidā pārdot, bet gan vērtīgāk no tā ražot ķīmiskos produktus. Līdz ar to Latvija var nonākt situācijā, kad varbūt nebūtu īsti pamatoti teikt, ka pietrūks elektroenerģijas, bet pamatoti būtu teikt, ka pieaugs tās cena līdz vidējam Eiropas līmenim. Šādā nozīmē dubultais tarifs, ko mēs maksātu par šo te šādā veidā saņemto elektroenerģiju, būtu apmēram tāds pats, bet tā būtu mūsu enerģija, kas ir ražota no vietējiem produktiem. Katra valsts cenšas pēc enerģētiskās neatkarības, un šeit mums nav nekāda pamata šo dubulto tarifu nedot.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Protams, mazākās elektroenerģijas stacijas ir jāatbalsta, bet es gribu pievērst jūsu uzmanību procedūras jautājumiem, lai pareizi varētu nobalsot. Un kas ir par lietu? Mēs otrajā lasījumā esam jau izslēguši šo devīto daļu, kur runā par mazajām stacijām. Ja mēs neatbalstīsim Emša un frakcijas “Latvijai” iesniegto priekšlikumu, tad šīs daļas nebūs un neko nelīdzēs arī balsojums par Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu. Tāpēc vispirms ir jānobalso, manā izpratnē, ja mēs gribam šo labvēlību šīm stacijām izrādīt, jānobalso par 25.priekšlikumu, ko iesniedz Emsis un frakcija “Latvijai”, un pēc tam varam domāt, vai šīs pārējās kopģenerācijas stacijas tur ieslēgt vai atstāt. Citādi, ja mēs atbalstīsim tikai 26.priekšlikumu, mēs būsim visu šo domu izgāzuši.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Sausnīša kungs — komisijas vārdā!

A.Sausnītis. Pilnīgi pareizi, cienījamie kolēģi, mums jābalso ir par 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Induļa Emša un frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — neizslēgt 27.panta devīto daļu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

A.Sausnītis. Un tagad lūdz balsojums par 26.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu — izslēgt 27.panta devītajā daļā vārdus... un tālāk kā tekstā. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 50, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu tālāk!

A.Sausnītis. 27.priekšlikums. Deputāta Emša un frakcijas “Latvijai” priekšlikums — neizslēgt 27.panta desmito daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. 11.lappuse, 28.priekšlikums. Frakcijas “Latvijai”priekšlikums, komisija to nav atbalstījusi. Es gribētu tikai piebilst par 4.apakšpunktu, kurā ir lūgts iesniegt Saeimā izskatīšanai Latvijas nacionālo enerģētikas programmu, ir vienojušies ar Enerģētikas ministriju, ka pirmajā pusgadā 1997.gadā šāda programma tiks iesniegta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par komisijas slēdzienu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu...(Starpsauciens: “Balsot!”) Frakcija prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 27, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Sausnītis. 29.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir — izslēgt pārejas noteikumus. Komisija, protams, atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Pārejas noteikumi tiek izslēgti.

A.Sausnītis. 30.priekšlikums. Juridiskā biroja priekšlikums ir — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

A.Sausnītis. Lūdzu balsot par “Grozījumiem likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” trešajā lasījumā pieņemšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 3, atturas — 2. Likums pieņemts.

Kolēģi, līdz pārtraukumam ir septiņas minūtes, mums nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru”, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad dokumenta nr.1556 un nr.1556 a. Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par cukuru”” otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Komisijas vārdā es lūdzu balsot par šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par likumprojektu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pieņemšanu otrajā lasījumā, likumprojekts atzīts par steidzamu, tātad galīgais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””. Guntars Grīnblats, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

G.Grīnblats (TB). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Likumprojektā “Par veterinārmedicīnu” otrajā lasījumā nekādi priekšlikumi vai papildinājumi nav iesniegti. Lūdzu balsot kopumā.

Sēdes vadītājs. Grīnblata kungs, te dokumentā ar nr.1557a 2.lappusē ir kaut kāds labojums — iesniegtie priekšlikumi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniegusi priekšlikumu — izteikt 11.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to ir atbalstījusi. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav, tātad uzskatīsim, ka tas ir pieņemts, un, ja neviens runāt debatēs nevēlas, tad lūdzu zvanu. Balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Arī šis likumprojekts ir steidzams. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — nav. Likums pieņemts.

G.Grīnblats. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godājamie kolēģi! Daru jums zināmu, ka pulksten 15.00 Prezidija sēžu zālē notiks Saeimas Prezidija sēde.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Imants Liepa, Valdis Nagobads, Andrejs Požarnovs, Juris Galerijs Vidiņš, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Lūdzu ieņemsim vietas Saeimas plenārsēžu zālē. Turpināsim izskatīt ārkārtas sēdē apstiprināto darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””. Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Anna Seile, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1558a. Likumprojekts otrajam lasījumam izskatāms kā steidzams, tātad pēdējā lasījumā.

Komisija ir saņēmusi grozījumus, kuri vispirms ir iesniegti 4.pantā. Un visi iesniegtie grozījumi, kuri numurēti ar kārtas numuru pirmais, otrais un trešais, attiecas uz izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā. No visiem trijiem priekšlikumiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi — izmainīt Centrālās zemes komisijas sastāvu, iekļaujot tajā arī Centrālās zemes komisijas darba grupas pārstāvi. Šī izmaiņa ir nepieciešama tāpēc, ka gluži vienkārši sekretāra pienākumus šajā komisijā ir ārkārtīgi grūti uzticēt ministram vai Saeimas deputātam. Līdzšinējā norma bija arī jau iepriekšējā likuma variantā. Aicinu atbalstīt trešo — komisijas atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — atbalstīt deputāta Baloža priekšlikumu — papildināt 4.panta 4.1. punkta pirmo teikumu ar vārdiem “kā arī Centrālās zemes komisijas darba grupas pārstāvis” un vienlaicīgi neatbalstīt deputātu Rāznas, Nagļa, Rubuļa priekšlikumus — izslēgt 4.panta 4.1.punkta pirmajā teikumā vārdus “Finansu ministrijas” un papildināt pirmo teikumu ar vārdiem “kā arī Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja padomnieks”. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

A.Seile. Nākošie priekšlikumi attiecas uz 10.pantu, kurā ir paredzēts ar deputātu Rāznas, Nagļa, Rubuļa, Baloža un Seiles priekšlikumu atbalstīt atsevišķu norēķinu kontu saglabāšanu Centrālajai zemes komisijai. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par... Aivars Endziņš vēlas runāt, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man īsti nav skaidra tādā gadījumā komisijas nostādne, ka šeit šis priekšlikums par izslēgšanu tiek atbalstīts tātad, un tajā pašā laikā pie pārejas noteikumiem ir arī — atbalstīt. Un, manuprāt, šeit komisijas viedoklis ir diametrāli pretējs. Tāpēc man nav skaidrs, kāpēc šeit tas tiek atbalstīts, bet pie pārejas noteikumiem ir kaut kas cits. Jo būtībā šie pārejas noteikumi pasaka, ka šie konti beidz ar 1.janvāri pastāvēt, arī tajā redakcijā, ko komisijai šeit dod par papildinājumu Valsts zemes dienests. Man īsti nav skaidrs, ko tad galu galā komisija konceptuāli liek priekšā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Seiles kundze! Varbūt, ka vēl kāds no deputātiem vēlējās par šo priekšlikumu runāt? Nevēlas. Paldies! Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile. Tātad komisijas vārdā. Komisijai šeit pretrunu nav. Lieta ir tā, ka līdz šim Centrālajai zemes komisijai un pašvaldību zemes komisijām bija vienots konts. Šī koncepcija, ko ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisija, paredz, ka Centrālajai zemes komisijai paliek savs atsevišķs konts, par kuru labojums ir izdarīts šajā 10.pantā un arī pārejas noteikumos 1.punktā. Bet pašvaldību zemes komisijas un viņu konti tiek nodoti Valsts zemes dienesta pārziņā. Centrālajai zemes komisijai atsevišķu kontu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalsta atstāt tāpēc, ka tā ir Saeimas izveidota atsevišķa komisija, kurā darbojas astoņi deputāti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par deputātu Seiles, Rāznas, Nagļa, Rubuļa un Baloža priekšlikumu — izslēgt iesniegto likuma grozījumu 2.punktu, kuru komisija ir atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 2, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

A.Seile. Nākošais papildinājums ir 11.pantā. Un šo labojumu iesniedz deputāts Stašs, kurš paredz izslēgt no likumprojekta teksta vārdus, ka Centrālā zemes komisija savu darbību veic ar atsevišķu Saeimas lēmumu. Staša kungs ierosina šo Centrālās zemes komisijas darbu izbeigt ar 1997.gada 1.janvāri. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka mēs jau iepriekšējā likumā par zemes reformu lauku apvidos esam noteikuši kārtību, kādā nosaka zemes komisiju darbības beigas, un šiem likumiem ir jābūt saskaņotiem, un Centrālā zemes komisija arī praktiski savu darbību ar 1.janvāri nav spējīga beigt, jo tai dotie uzdevumi, tajā skaitā gan Saeimas, gan Ministru kabineta noteikumos paredzētie, paredz darbību vismaz līdz marta pēdējai dienai nākošajā gadā.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Uz šodienu mums gaida zemes iemērīšanas darbus un īpašumu noformēšanu ap 60 tūkstošiem bijušo zemes īpašnieku vai viņu tiešo mantinieku. Viņi gaida jau vairākus gadus, un uz ūdens kustināšanu nevar sagaidīt, jo šim nolūkam zemes iemērīšanai, kā tas paredzēts likumā — no budžeta līdzekļiem, ik gadu neiedalās neviena kapeika. Un tāpēc netiek noformēti zemes īpašumi. Zeme netiek apsaimniekota un tā tālāk. Es domāju, ka šodien jautājumam par Centrālo zemes komisiju pilnīgi visiem vajag būt saprotamam. Zemes strīdi galu galā ir beigušies, jo zemei šodien vērtības nav un neviens sevišķi šodien nestrīdas par katru pēdu, un, ja nu kāds tur nāk, tikpat Centrālā zemes komisija neizšķirs strīdu līdz galam, bet tāpat cilvēki sniedz tiesā, ja nav apmierināti ar pašvaldību zemes komisiju lēmumiem. Tā ka es uzskatu, ka tie 52 000, ko tērē Centrālā zemes komisija, ja tos atdod zemes dienestam, var iemērīt zemi apmēram 6000 cilvēku. Tas ir apmēram 10% no tiem, kas gaida uz šo iemērīšanu.

Tā ka, par cik mums jāiet tomēr uz taupību un ne vien Centrālajā zemes komisijā, bet ir daudzi iestādījumi, kas tērē naudu, bet tanī pašā laikā daudz kas netiek darīts, kas ir vajadzīgs, es domāju, ka ar 1.janvāri Centrālajai zemes komisijai ir jābeidz darbs, jālikvidē, un nauda, kas tai bija paredzēta, ir jānodod Centrālajam zemes dienestam, lai galu galā sāktu kustēties tas ūdens, ko zemnieki gaida jau gadiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Staša kungs, jūs gribat balsot par savu priekšlikumu? Jūs gribat, lai Saeima balso. Es tā sapratu.

L.Stašs. Es tāpēc saku — es aicinu balsot par manu priekšlikumu, ka Centrālā zemes komisija ir jālikvidē ar 1997.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Paldies! Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es saprotu Staša kunga rūpes par finansējumu, par budžetu, tā līdzekļu izlietošanu, bet tik vienkārši tomēr šīs problēmas risināt nevar. Jo pieņemot tagad lēmumu, ka ar 1997.gada 1.janvāri izbeidz savu darbību Centrālā zemes komisija, paliek atklāts jautājums — kas notiek ar tām lietām, kuras jau atrodas pašreiz Centrālās zemes komisijas izskatīšanā. Tās ir jāpabeidz. Šeit nav nekādas pārejas, nekādas atrunas. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ir spēkā arī likumi par zemes reformu lauku apvidos, pilsētās, kur atkal ir paredzēta vesela virkne funkciju tieši šo strīdu izšķiršanā Centrālajai zemes komisijai, un tam ir jābūt kompleksam risinājumam kopā. Tāpēc arī šeit ir Saeimas lēmumi. Mēs varēsim konstatēt, kad pamati ir pabeigti, tad varēs pieņemt šādu lēmumu, vienlaicīgi arī izdarīt grozījumus pārējos likumos. Es tāpēc aicinātu tomēr cienījamo Saeimu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Tabūns, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt Staša kunga piedāvāto variantu, jo viņš pats ir sapinies savos prātojumos un aprēķinos un teica, ka esot milzīgi daudz nenokārtotu problēmu zemes iemērīšanas lietās, un tā tālāk. Un pats aicina likvidēt Centrālo zemes komisiju, jo, redziet, par Centrālajai zemes komisijai paredzētiem līdzekļiem gadā varēšot iemērīt 9% no tiem, kuriem netiek, tā sakot, nokārtotas visas šīs zemes formalitātes. Tad ko jūs gribat — izstiept šo procesu vēl desmit gadu tālumā? Es jau saprotu Staša kunga vēlmes. Viņš jau labprāt, kā es te teicu vienā no plenārsēdēm, viņš jau labprāt pievienotos ar savu bijušo kolhozu Krievijai droši vien. Es nemaz nešaubos. Bet diez vai tur cilvēki piekristu tādam variantam. Tā kā jūs gribat pagarināt šo lietu uz 10 gadiem, un lai kaut kur tuvinātu šo lietu. Es aicinu, kolēģi, šim nepārdomātajam, es nobeigumā teikšu pavisam maigi, viņa priekšlikumam nepiekrist. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, jūsu spriedumi par Staša kunga uzstāšanos ir, maigi sakot, neētiski. (No zāles deputāts P.Tabūns: “Tā ir mana darīšana...”) Vai vēl kāds vēlas runāt? Staša kungs, otro reizi.

L.Stašs. Es gribētu paskaidrot Tabūna kungam, ka jūs pats esat sapinies galīgi savās pretrunās. Ja es runāju, ka netiek iemērīta zeme un ka naudas trūkuma dēļ un te naudu mēs varam ekonomēt un iedalīt, tas nozīmē, ka tikai mēs varam veicināt un ātrāk to nobeigt, jo līdz šim gadam ir iemērīts tikai kāds viens, divi procenti, ko maksā budžets. Tātad, Tabūna kungs, redziet, jūs pavisam citādi saprotat. Nevis es gribu paildzināt, bet paātrināt. Un jūs nevarat to izrēķināt. (Starpsauciens: “Uz sacensībām!”)

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk neviens runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Seiles kundze.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es gribu paskaidrot, ka Centrālā zemes komisija bez strīdu izskatīšanas, kura nupat jau tūlīt beigsies, dara arī tādu vērtīgu darbu kā konsultē iedzīvotājus. Un daudzi iedzīvotāji ir tik lielā trūkumā, ka viņi nespēj samaksāt bagātiem juristiem un griežas tieši Centrālajā zemes komisijā pēc šīs palīdzības. Bez tam Centrālā zemes komisija arī vada šo zemes reformu, izstrādā jaunus grozījumus likumos un tieši mēģina paātrināt šo zemes ierīkošanas gaitu. Un tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas variantu — neatbalstīt Staša kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Staša priekšlikumu likumprojekta 11.pantā. Lūdzu rezultātu! Par — 11... Nav kvoruma, godājamie kolēģi! Es lūdzu visus piedalīties balsošanā! Lūdzu atgriezties deputātiem plenārsēžu zālē, kuri mani dzird, un piedalīties balsošanā. Vēlreiz lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Staša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 22, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākošie labojumi ir iesniegti pārejas noteikumu 1.punktā, un ir aicinājums izslēgt no pārejas noteikumiem šo 1.punktu, un es arī aicinu Saeimas deputātus atbalstīt komisijas atbalstīto variantu, jo tas jau saskan ar 10.pantā izdarītajiem labojumiem, ka Centrālajai zemes komisijai paliek savs budžeta konts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas slēdzienu — izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu, ko ierosina vairāki deputāti. Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

A.Seile. Nākošais labojums ir septītais, kur ir ierosinājums izslēgt no pārejas noteikumiem vārdus “Centrālās zemes komisijas”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to ir atbalstījusi. Aicinu arī Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret šo komisijas akceptēto — deputātu Seiles, Staša, Rāznas, Nagļa, Rubuļa un Baloža — priekšlikumu, izslēgt pārejas noteikumu 2.punktā vārdus “Centrālās zemes komisijas”, iebildumu nav. Paldies! Seiles kundze, tātad...

A.Seile. Likums ir izskatīts galējā lasījumā. Mums atliek nobalsot par šo otro un galējo lasījumu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par “Grozījumiem likumā “Par zemes komisijām””. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 4, atturas — 6. Likums pieņemts.

Nākamais jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Juridiskās komisijas vārdā — Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Esiet tik laipni un izmantojiet dokumentu nr. 1771, un Juridiskās komisijas vārdā es atvainojos par vienu tehnisku kļūdu. Jums no rīta tika izdalīta papildu lapa nr. 1771a, kuru vajadzēs izmantot 9. tabulā esošās lapas vietā.

Šajā likumprojektā Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 85. pantu ir iekļāvusi arī Ministru kabineta iesniegtos likumprojektus “Grozījumus likumā “Par tiesu varu”” ar reģistra numuriem nr. 326, 429 un 488.

Un tālāk es aicinātu jau izskatīt konkrēti piedāvātās izmaiņas un kādi ir iesniegti priekšlikumi pie likumprojekta trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš. Pirmais priekšlikums ir redakcionāla rakstura pašā nosaukumā. “Grozījums” vietā likt — grozījumi likumā “Par tiesu varu”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret to iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Arī tālāk otrajā ailītē, jūs redzat, ir redakcionāli precizēta atsauce... no “Latvijas Vēstneša” mēs pārejam uz “Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotāja” attiecīgajiem numuriem.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums pie likuma 2. panta, kur ir priekšlikums — papildināt likuma 2. pantu ar jaunu 3. daļu un attiecīgi uzskatīt līdzšinējo 3. daļu par 4. daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Otrajā lapaspusē ir deputāta Endziņa priekšlikums — izslēgt otrajā nodaļā vārdu “zvērinātais” attiecīgajā locījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir 4. lapaspusē pie 33. panta, kur ir Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Slaidiņas kundzes priekšlikums, kuru Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu 33. panta pirmajā daļā iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. 5. lapaspusē ir deputāta Čevera, kurš tolaik bija Ministru prezidenta biedrs, priekšlikums papildināt likumprojektu ar jaunu 42.a pantu. Juridiskās komisijas viedoklis ir — daļēji pieņemt Čevera kunga priekšlikumu un papildināt likumu nevis ar 42a, bet ar 42. prim pantu, un vēl gribētu atzīmēt, ka Čevera kunga priekšlikuma pēdējā daļa, tas ir, trešā daļa, ir iestrādāta Juridiskās komisijas priekšlikumā par likuma 2. panta papildināšanu ar trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskās komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumu — likumu papildināt ar 42.a pantu... piedodiet, papildināt likumu ar 42. prim pantu — iebildumu nav. Tāpat nav iebildumu arī par to, ka Juridiskā komisija Čevera kunga priekšlikumu ir iestrādājusi likuma 2. panta 3. daļā. Pieņemts.

A.Endziņš. 6. lapaspusē ir iestrādāts priekšlikums, kas ir Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts par 53. panta pirmās daļas redakciju. Juridiskā komisija atbalstīja šo priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem un grozījumiem, savedot pirmām kārtām jau precīzi atsauci uz pantu... aizstāt vārdus “53. panta pirmo daļu” ar vārdiem “53. pantu”, jo attiecīgajā jau... jo otrās daļas attiecīgi šinī pantā vispār vairāk nav.

Otrkārt, arī ierosināja papildināt ar vārdiem “vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneši, zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vai viņa vietnieka”, kā arī izslēgt vārdus “zvērināta advokāta palīgs”. Un izslēgt arī vārdus “Tieslietu ministrijas licencēta jurista”. Juridiskās komisijas piedāvāto variantu jūs redzat 5. ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 53. panta tekstu jums iesniegtajā redakcijā, kas ir dokumenta 6. lappuses 5. ailītē, iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošais priekšlikums ir pie 63. panta, ko iesniedz Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Slaidiņas kundze. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Pie 65. panta ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izslēgt 65. panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav par 65. panta otrās daļas izslēgšanu. Pieņemts.

A.Endziņš. 71. pants. Pie 71. panta Juridiskā komisija ierosina papildināt šo pantu ar jaunu trešo daļu un līdz ar to uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par 4. daļu. Tekstu, kādu piedāvā Juridiskā komisija, jūs redzat 5. ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 71. likumprojekta pantu papildināšanu ar jauno trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. 9. lapaspusē ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt..., un te es lūdzu izmantot dokumentu nr. 1771a, jo te bija tehniska neprecizitāte. Ir pirmais priekšlikums, ko ierosina Juridiskā komisija, izteikt likuma 73. pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 73. panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Un tālāk ir otrais priekšlikums, ko iesniedz Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Slaidiņas kundze par 75. panta redakciju. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu ar redakcionāliem precizējumiem un grozījumiem, kas jums ir uzskaitīti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 75. panta komisijas akceptēto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Nākošā — 10. lapaspuse. Pie 92. panta ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt 2. daļas 4. punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

A.Endziņš. Kā arī otrs priekšlikums pie šī panta ir — papildināt pantu ar trešo daļu, kuras tekstu jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Es gribētu arī atzīmēt to, ka mēs šeit esam iestrādājuši Slaidiņas kundzes priekšlikumus par papildinājumiem ar 129. pantu, ko jūs redzēsiet tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies!

A.Endziņš. Nākošais ir 94. pants. Šeit ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt 94. panta otrās daļas 2. punktu jaunā redakcijā.

A.Endziņš. Deputātiem pret 94. panta otrās daļas 2. punkta redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk Juridiskā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 95.prim pantu, kas ir saistīts ar to, ka Saeima konceptuāli atbalstīja, ka zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku vietā tagad ir tiesneši, un līdz ar to arī Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, kuru būtu jāizveido.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 95. prim panta — Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija— redakciju iebildumu nav?

A.Endziņš. Pie 96. panta ir Juridiskās komisijas priekšlikums — papildināt likuma 96. panta 3. daļu ar tekstu, ko jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret 96. panta 3. daļas papildināšanu. Pieņemts.

A.Endziņš. 98. pants. Šeit arī ir Juridiskās komisijas redakcionāli precizējumi, kā arī papildinājums, ko jūs redzat, pasvītroto tekstu, un es gribētu arī atzīmēt, ka šeit ir daļēji iestrādāti Slaidiņas kundzes priekšlikumi par papildināšanu... likuma papildināšanu ar 131. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir priekšlikums, ko ir ierosinājusi Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre,— papildināt šo likumu ar 15.prim nodaļu, kuras nosaukums būtu “Zemesgrāmatu nodaļas un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikumu — papildināt 3. sadaļu ar 15.prim nodaļu iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav.

A.Endziņš. 98. prim. 98.2. pants. Tālāk ir priekšlikums, ko ir iesniedzis Ministru prezidenta biedrs Čevera kungs — izveidot jaunu 4. sadaļu un izteikt tās nosaukumu. Juridiskā komisija principā atbalstīja šo priekšlikumu, bet izveidot nevis jaunu 4. sadaļu, bet 3.a sadaļu, līdz ar to daļēji pieņemot Čevera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret priekšlikumu — izveidot jaunu 4.a sadaļu un izteikt tās nosaukumu sekojoši — iebildumu nav? Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk pie 16. nodaļas ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izteikt 16. nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā — 5. ailītē jūs redzat.

Sēdes vadītājs. Nodaļas nosaukums ir “Tiesu amatpersonas un ierēdņi”. Deputātiem pret to iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Tālāk ir Juridiskās komisijas priekšlikums... piedošanu, tas ir Čevera kunga komplekss priekšlikums par 16.a nodaļas iekļaušanu likumā — “Personas, kas pastāv pie tiesas”, un jūs redzat šo Čevera kunga priekšlikumu 14. lapaspusē un 15. lapaspusē. Juridiskā komisija pieņem Čevera kunga priekšlikumu ar grozījumiem, bet ierosina papildināt likumu nevis ar 16.a, bet ar 16. prim nodaļu un izteikt šīs nodaļas nosaukumu “Tiesu sistēmai piederīgas personas”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 16. prim nodaļas “Tiesu sistēmai piederīgās personas” un Juridiskās komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumiem iebildumu nav. Pieņemts.

A.Endziņš. Līdz ar to būtu nākošie priekšlikumi 16. lappusē pie 17. nodaļas un konkrēti 107. pantā, kur Juridiskā komisija ierosina papildināt nosaukumu pēc vārda “tiesa” ar vārdiem “un zemesgrāmatu nodaļu”, kā arī izteikt šī panta 1. daļu jaunā redakcijā un papildināt ar jaunu trešo daļu. Un jāsaka, ka arī šajā trešajā daļā mēs esam iestrādājuši Slaidiņas kundzes priekšlikumu pie 126. panta otrās daļas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likuma 107. panta, pirmkārt, nosaukuma papildināšanu pēc vārda “tiesu” ar vārdiem “un zemesgrāmatu nodaļu”,

Komisiju iesniegumi

Dokumenti nr.1828, 1829 un 1831

Par dokumentiem īpašuma tiesību atjaunošanas lietās Latvijas Igauņu biedrībai, Latvijas Kara invalīdu savienībai un Latvijas Agronomu biedrībai

Saeimas Prezidijam

Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Jurim Kaksītim

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šā gada 20.augustā, izskatot likumprojektus “Par īpašumtiesību atjaunošanu Latvijas Igauņu biedrībai” un “Par īpašumtiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai”, konstatēja, ka minētie normatīvie akti pēc savas būtības nav likumprojekti, bet individuāla rakstura normatīvie akti, kas katrs attiecas uz vienu privāto tiesību subjektu, tādējādi radot tiem civilās tiesības. Šāda rakstura normatīvo aktu pieņemšana, izņemot vienu — likumā “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” atrunātu gadījumu, ietilpst valsts pārvaldes, pašvaldību institūciju — domju (padomju), zemes komisiju, denacionalizācijas komisiju, kā arī tiesu kompetencē. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka, atjaunojot biedrībām īpašuma tiesības uz nacionalizētajiem īpašumiem, katrā konkrētajā gadījumā īpašuma tiesību atjaunošanas jautājums būtu saskaņojams ar valsts institūcijām vai pašvaldībām, kuru valdījumā atrodas attiecīgais objekts. Deputātu grupas iesniegtajiem likumprojektiem nav pievienoti dokumenti, kas liecinātu, ka panākts saskaņojums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka īpašuma tiesības privāto tiesību subjektiem var atjaunot tikai tad, ja institūcijā, kura atjauno īapšuma tiesības, ir saņemts iesniegums no attiecīgās personas. Ne Latvijas Igauņu biedrība ne Latvijas Kara invalīdu savienība Saeimā nav iesniegusi dokumentus, kas apliecinātu, ka tās vēlas atjaunot īpašuma tiesības.

Saskaņā ar līdz šim spēkā esošo likumdošanu jebkuru lēmumu par īpašumtiesību atjaunošanu ieinteresētās personas var pārsūdzēt tiesā. Atjaunojot īpašuma tiesības atsevišķiem privātu tiesību subjektiem ar likumu, to nebūs iespējams pārsūdzēt tiesā. Spēkā esošajos normatīvos aktos ir detalizēti reglamentētas denacionalizēto īapšumu objektu līdzšinējo nomnieku un īrnieku sociālās garantijas. Likumprojektā “Par īpašumtiesību atjaunošanu Latvijas Igauņu beidrībai' un “Par īpašumtiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai” nav paredzētas ne īrnieku, ne nomnieku sociālās garantijas, kas novērstu radušos konfliktus starp jauno īpašnieku un līdzšinējo objektu lietotāju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija uzskata, ka, pieņemot šādus likumus, tiktu radīti precedenti, kā rezultātā Saeimā grieztos arī pārējās biedrības, kuru īpašums tika nacionalizēts pēc 1940.gada 17.jūnija.

Izvērtējot iesniegtos likumprojektus, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma:

1) ierosināt Saeimai noraidīt likumprojektu “Par īpašumtiesību atjaunošanu Latvijas Igauņu biedrībai” un “Latvijas Kara invalīdu savienībai”,

2) ierosināt Saeimas Juridiskajai komisijai izstrādāt grozījumus spēkā esošajā likumdošanā, kas dotu tiesības Ministru kabinetam, izvērtējot katru konkrētu gadījumu, atjaunot īpašuma tiesības atsevišķām biedrībā.

Cieņā, —

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

1996.gada 22.novembrī priekšsēdētājs Jānis Kalviņš

Līdzīga satura rakstu (ar nr.1831) komisija nosūtījusi arī likumprojekta “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai (lik. reģ. nr.518, dok. nr.1663)

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Igauņu biedrībai” (dok.nr.1056; reģ.nr.343), nolēma:

1. Konceptuāli atbalstīt likumprojektu un aicināt Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

2. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 92.pantu ierosināt atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Aivars Endziņš

1996.gada 27.novembrī

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai” (dok.nr.1075; reģ.nr.347), konstatēja, ka Latvijas Kara invalīdu savienībai nevar atjaunot īpašuma tiesības uz tās pieprasīto zemes gabalu, neaizskarot citu, jau iepriekš zemi īpašumā un lietošanā ieguvušo personu tiesības, un tādēļ nolēma aicināt Ministru kabinetu apsvērt jautājumu par līdzvērtīgas zemes ierādīšanu Latvijas Kara invalīdu savienībai no valsts īpašumā esošajām zemēm.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija nolēma likumprojektu neatbalstīt.

Juridiskās Komisijas priekšsēdētāja biedrs Aivars Endziņš

1996.gada 27.novembrī

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu G.Grīnblata, A.Seiles, O.Grīga, E. Grinovska un J.Straumes iesniegto likumprojektu “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai” (reģ.nr.518, dok. nr.1663), nolēma atzīt, ka likumprojekts ir konceptuāli atbalstāms, un aicināt Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Ar cieņu,—

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs Aivars Endziņš

1996.gada 28.novembrī

Dokuments nr.1826

Par sava iepriekšējā alternatīvā likumprojekta atsaukšanu un jauna iesniegšanu

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija š.g. 27.novembrī nolēma atsaukt savu š.g. 14.novembrī Saeimai iesniegto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (lik.reģ. Nr.549). (Publicēts “Latvijas Vēstnesī”, 28.11.1996., nr.204/205, 2.lpp. — Red.)

Saskaņā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas š.g. 14.novembra lēmumu neatbalstīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (lik. reģ. Nr.512) un iesniegt Saeimai alternatīvu likumprojektu komisija ir izstrādājusi citu alternatīvu likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

Pamatojoties uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas š.g. 27.novembra lēmumu, lūdzu iekļaut Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (reģ. Nr.512, dok. nr.1639) un komisijas iesniegtā alternatīvā likumprojekta “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” izskatīšanu 1.lasījumā un saskaņā ar Kārtības ruļļa 92. pantu atzīt to par steidzamu.

Ar cieņu, —

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

priekšsēdētājs Jānis Kalviņš

Likumprojekts nr.562

(27.11.1996. redakcijā)

Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas

alternatīvais likumprojekts Ministru kabineta iesniegtajam

likumprojektam “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un

pagasta padomes vēlēšanu likumā” (reģ.nr.512, dok.nr.1639)

Izdarīt Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; 1996, 20.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1996, 199.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 9.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) ir vai ir bijušas PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieki;”.

2. Aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdus “no valsts dienesta” ar vārdiem “no obligātā militārā dienesta”.

3. Izteikt 16.panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Politiskās organizācijas (partijas) iesniedzamo sarakstu paraksta attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) lēmējinstitūcijas pilnvarota persona.”

4. 17.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav pastāvīgi pierakstīta attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet ir šajā teritorijā nostrādājusi vismaz pēdējos sešus mēnešus pirms vēlēšanu dienas, kandidātu sarakstam jāpievieno arī kandidāta darba devēja izziņa.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu un papildināt to pēc vārda “apliecības” ar vārdiem “notariāli apliecināts”.

5. Izteikt 24.panta piektās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pilsētas, rajona un pagasta vēlēšanu komisija ne vēlāk kā piecas dienas pirms vēlēšanu dienas izsūta visām iecirkņu komisijām vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu zīmes.”

6. Papildināt 25.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Vēlētājs, kurš balso tās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajā vēlēšanu iecirknī, kur viņam ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, vēlēšanu iecirkņa komisijai uzrāda zemesgrāmatas aktu vai tā notariāli apliecinātu norakstu.”

7. Izteikt 29.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Aizlīmēto aploksni vēlētājs vēlēšanu komisijas locekļa klātbūtnē personiski iemet aizzīmogotā vēlēšanu kastē.”

8. Izslēgt 42.pantu.

9. Izteikt 44. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Republikas pilsētas domes un rajona padomes vēlēšanu rezultāti ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc vēlēšanām publicējami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.”

10. Aizstāt pārejas noteikumu 3.punktā skaitli “4” ar skaitli “6”.

Pārejas noteikums

Atzīt par spēku zaudējušiem Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.322 “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.).

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Piektdien, 29. novembrī

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

Saeimas preses dienests