pie saknēm
Pāri tālumam, uz savu tēvuzemi
Vakar “LV” redakciju aizsniedza neparasts sūtījums. Tas kopš decembra sākuma nācis no tālās Venecuēlas, no Karakasas, kur ir viena no Dienvidamerikas stabilākajām latviešu kopienām, kur mīt vairāk nekā pustūkstotis mūsu tautiešu.
Viņu vidū ir arī daudziem talantiem apveltītais Guntars Gedulis, kura priekšteči nākuši no Kurzemes, no Liepājas. Tagad — jau vairāki gadu desmiti šajā tālajā zemē, bet kopš pirmsatmodas gadiem — nemitīgi kontakti ar savu tēvzemi, ar Latviju, ar šejienes arhitektiem un mūziķiem, arī ar pedagogiem, ar Latvijas Mūzikas pedagogu asociāciju, ar daudziem citiem domubiedriem, arī “Latvijas Vēstneša” redakcijā.
Guntara Geduļa sākotnējās intereses bijušas pievērstas arhitektūrai, taču tai līdztekus gājusi mūzika: sākotnēji kordiriģēšana, kora biedrības “Gaudeamus” veidošana. Paralēli — intereses kompozīcijas novadā, sākotnēji paša radītā Karakasas kora “Gaudeamus” vajadzībām, kur galvenais uzsvars vispirms likts uz latviešu tautasdziesmu apdarēm. Taču Guntara Geduļa rokās ir arī latviešu autoru dzejoļi, oriģināldzejas krājumi. Pamazām top oriģinālkompozīcijas. Tāpat kā šajā lappusē publicētā Ziemassvētku dziesma.
Tāpat arī turpmāk — Venecuēla un Latvija! Gadiem pāri robežām.
Šai svētā naktī
Valdas Moras dzeja,
Guntara Geduļa mūzika
Šai svētā naktī zem' un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Un ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu Dieva svētie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas, visas bēdas,
Un māca, tevi mīlot, visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tās zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi,
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.