ARHĪVI RUNĀ

Lielā nelaime

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Tvaikoņa "Majakovskij" bojāeja. 1950.gada 13.augusts

1950.gada 13.augustā Rīgā, Mežaparkā, bija izsludināts “stahanoviešu salidojums”, uz kuru bija uzaicināti daudzu Latvijas galvaspilsētas uzņēmumu un iestāžu strādnieki un kalpotāji. Uz Mežaparku viņi varēja aizbraukt gan ar sabiedrisko transportu, gan ar speciāli šim nolūkam norīkotām automašīnām. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas Ļeņina rajona izpildkomiteja noorganizēja “stahanoviešu”, kā arī strādnieku un kalpotāju braukšanu uz Mežaparku ar 20 automašīnām.

Taču daudzi rīdzinieki uz minētā salidojuma vietu bija nolēmuši doties pa ūdens ceļu, pa Daugavu un Ķīšezeru. Bija pagājis pavisam neilgs laiks, kopš darbojās Upju stacija, un daudzi rīdzinieki arī todien gribēja izmantot iespēju pavizināties ar kuģi. Kuģu piestātne Daugavmalā pa īstam sakārtota vēl nebija: trūka atbilstoša nožogojuma, nekur nemanīja glābšanas līdzekļus, nebija norīkoti arī milicijas posteņi.

Tomēr jau ap pulksten vienpadsmitiem piestātnē bija sapulcējies liels skaits cilvēku, kas ar katru brīdi kļuva lielāks. Tvaikonis “Majakovskij”, ar kuru bija paredzēts brauciens uz Mežaparku, nedaudz aizkavējās. Izrādījās, ka todien ar šo kuģi no Mežaparka Rīgā atgriezās liela grupa arodbiedrību sanatoriju ekskursantu, galvenokārt ļeņingradieši, taču viņu vidū bija atbraucēji arī no daudzām citām pilsētām, tajā skaitā arī no Madonas un Ventspils — pavisam sešdesmit cilvēki.

Beidzot kuģis tuvojās piestātnei. Un, kaut atbraucēji vēl nebija paspējuši nokāpt krastā, milzīgā steigā, drūzmā un neorganizētībā sākās jaunu pasažieru uzkāpšana uz kuģa.

Un pēc pavisam neilga laika notika šausmīga traģēdija, par kuras norisi arī arhīvos saglabājušās daudzas liecības. Šoreiz — viena no tām:

LK(b)P CK sekretāra A.Ņikonova 1950.gada 19.augusta izziņa Valdības komisijas priekšsēdētājam Z.Šaškovam par pasažieru tvaikoņa "Majakovskij" avāriju un šajā sakarā veiktajiem pasākumiem.

Slepeni

Valdības komisijas priekšsēdētājam biedram Z.A.Šaškovam

Izziņa

par pasažieru tvaikoņa “Majakovskij” avāriju

un šajā sakarā veiktajiem pasākumiem

Svētdien, 1950.gada 13.augustā, pulksten 12 un 13 minūtēs Rīgā, Daugavā pie krastmalas nogrima tvaikonis “Majakovskij”, kas pārvadāja pasažierus pa Daugavu un Ķīšezeru līdz Mežaparkam. Pirmie tvaikoņa avāriju ieraudzīja 90808.karaspēka daļas matroži, kuri spēlēja volejbolu tās piestātnes tuvumā, kur stāvēja tikko pienākušais tvaikonis “Majakovskij”. Matroži tūdaļ uzsāka to cilvēku glābšanu, kuri atradās ūdenī un uz tvaikoņa virsbūvēm. Viņi izglāba 25 cilvēkus. Gandrīz vienlaicīgi tvaikoņa “Majakovskij” katastrofu ieraudzīja 18375.karaspēka daļas 26 karavīri, kuri automašīnā brauca pa pontonu tiltu. Viņi nekavējoties piebrauca notikuma vietai. Desmit karavīri metās ūdenī un izvilka apmēram 70 cilvēkus, tajā skaitā 10 bērnus.

12—15 minūtes pēc tvaikoņa bojāejas katastrofas vietā ieradās avāriju un glābšanas dienesta 2.apakšvienība apmēram 50 cilvēku sastāvā, kura ar vieglo un smago ūdenslīdēju palīdzību izvilka no ūdens 73 cilvēkus. Apmēram stundu pēc tvaikoņa bojāejas ieradās avāriju un glābšanas dienesta 3.apakšvienība apmēram 70 cilvēku sastāvā, kura izvilka no ūdens 54 cilvēkus. Līdz pulksten 13 katastrofas vietā ieradās zemūdens tehnisko darbu 143.vienība un ūdenslīdēju skolas speciālisti.

Tajā laikā, kad tvaikonis iegrima ūdenī, krastā bija apmēram 400 cilvēki, taču drīz krastmalā un uz pontonu tilta sapulcējās vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Uz katastrofas vietu tika izsaukti apmēram 150 cilvēki no milicijas un apmēram 1000 cilvēki no karaspēka apakšvienībām, piemēram, karaskolu kursanti, 3 ugunsdzēsēju mašīnas ar 50 kaujiniekiem. Katastrofas vieta tika aplenkta un nobloķēta. Tika izsauktas arī 12 ātrās palīdzības sanitārās mašīnas ar medicīnas darbiniekiem, 6 kravas automašīnas.

Veikto pasākumu rezultātā, glābjot slīkstošos un sniedzot medicīnisko palīdzību krastā no ūdens izvilktajiem, 241 pasažieris no nogrimušā tvikoņa tika izglābts, 180 cilvēkus ātrās palīdzības mašīnas nogādāja Rīgas pilsētas slimnīcās un garnizona hospitālī. No viņiem izdevās izglābt vēl 33 cilvēkus. No ūdens izvilkti 147 miruši cilvēki. Tādā veidā var domāt, ka katastrofas laikā uz tvaikoņa atradās 421 cilvēks.

Pirmo signālu par tvaikoņa “Majakovskij” katastrofu Rīgas ātrās palīdzības stacija saņēma pulksten 12 un 30 minūtēs. Pulksten 12 un 31 minūtē uz Daugavas krastmalu tika nosūtītas 2 sanitārās mašīnas ar ārstiem Kovelmani un Vaisbergu. 3.mašīna ar feldšeri Dvagaru tika nosūtīta pulksten 12 un 32 minūtēs. 4.mašīna ar ārsti Sarkisovu — pulksten 13 un 20 minūtēs. Pēc tam līdz pulksten 13 un 30 minūtēm ātrās palīdzības stacija nosūtīja palīgā papildus divas sanitārās mašīnas. Tādējādi uz katastrofas vietu veselības aizsardzības orgāni nosūtīja 7 sanitārās mašīnas ar 23 ārstiem un 62 medicīnas māsām. Bez tam tvaikoņa avārijas vietā ar 5 sanitārajām mašīnām ieradās garnizona hospitāļa medicīnas darbinieki.

Tvaikoņa avārijā cietušie pasažieri slimnīcās sāka ierasties no pulksten 13. Tie cietušie, kuri uz slimnīcām tika atvesti pēc pulksten 13 un 30 minūtēm, bija bez dzīvības pazīmēm un viņus izglābt neizdevās. 1.pilsētas slimnīcā no pulksten 13.00 līdz 14 un 15 minūtēm tika ievesti 44 cilvēki, no kuriem izdevās izglābt 29 cilvēkus. Atjaunošanas ķirurģijas institūtā (institut vosstanoviteļnoj hirurgii) no pulksten 13 un 30 minūtēm līdz 14 un 30 minūtēm tika nogādāti 26 cilvēki, no kuriem izdevās izglābt 1 cilvēku. 3.pilsētas slimnīcā no pulksten 14 un 10 minūtēm līdz pulksten 16 bija nogādāti 14 mirušie bez dzīvības pazīmēm. Valsts klīniskajā slimnīcā no pulksten 14 un 30 minūtēm līdz 16 un 10 minūtēm bija nogādāti 44 cilvēki bez dzīvības pazīmēm. Dzelzceļa slimnīcā pulksten 13 un 45 minūtēs tika ievesti 6 cilvēki bez dzīvības pazīmēm. 4.pilsētas slimnīcā no pulksten 16 līdz 18 un 20 minūtēm bija nogādāti 26 cilvēki bez dzīvības pazīmēm. Četrus līķus ūdenslīdēji atrada 15. un 16.augustā.

No 147 bojā gājušajiem ir: vīrieši — 58, sievietes — 89, tajā skaitā bērni vecumā līdz 16 gadiem — 48. Pēc tautības: krievi — 68, latvieši — 66, ebreji — 10, lietuvieši — 3. Strādājošie — 53, apgādājamie — 89, karavīri — 5 cilvēki, ģimenes kopumā — 4. Bojā gājušo vidū ir 8 komunisti: Katajeva, Drevs, Pokatovs, Kriņicins, Ziediņš, Petrova, Bučilovska, Kuļesovs.

Bojā gājušo ģimenes locekļiem no valsts līdzekļiem ir izsniegta materiālā palīdzība: 69 ģimenēm ir izsniegts naudas pabalsts no 500 līdz 4000 rubļiem katrai, bet pavisam summa — 73 tūkstoši rubļu. Bez tam arodbiedrība un citas sabiedriskās organizācijas cietušajām ģimenēm sniedza palīdzību ar naudu un ceļazīmēm uz sanatorijām. Atsevišķas organizācijas uz sava rēķina nodrošināja bojā gājušo bēres.

Visus izglābtos bērnus (24 cilvēki) Rīgas pilsētas izpildu komiteja ir ņēmusi uzskaitē. Tie bērni, kuri pazaudēja savus vecākus, pēc tuvāko radinieku lūguma nodoti viņiem. 12 gadus vecais zēns Kriņicins un 3 gadus vecais zēns Jansons nodoti padomju darbiniekiem, kuri izteica vēlēšanos ņemt šos bērnus savā audzināšanā.

Ir nepieciešams atzīmēt, ka daudzi karavīri un citi padomju cilvēki ieradās pilsētas izpildu komitejā un lūdza tos bērnus, kuri ir palikuši bez vecākiem, nodot viņu audzināšanā. Visi bērni ir iekārtoti un nav palikuši bez uzraudzības. Uzskaitē ir ņemti arī 5 gados veci vecāki, kuru bērni vai citi ģimenes locekļi aizgāja bojā. Viņiem ir izsniegta vienreizēja palīdzība, un tiek veikta lietu noformēšana pensiju izmaksai.

Nogrimušo tvaikoni “Majakovskij” Baltijas flotes avāriju un glābšanas dienesta priekšnieka inženierpulkveža Mihailova vadībā avāriju un glābšanas vienība ar divu peldošo celtņu un divu pacelšanas pontonu palīdzību izcēla 14.augusta vakarā.

Bojā gājušo skaits varēja būt ievērojami mazāks, ja uz Daugavas būtu noorganizēts glābšanas dienests, taču tāda absolūti nav.

Jautājumu par tvaikoņa “Majakovskij” avāriju Latvijas K(b)P CK birojs apsprieda 14.augustā.

Tiek pievienoti tvaikoņa “Majakovskij” avārijas laikā izglābto saraksti, kā arī bojā gājušo saraksti.

19.08.50. A.Ņikonovs

LVA, PA—101.f., 13.apr., 98.l., 86., 87., 88.lp. Tulkojums no krievu valodas.

Tvaikoņa “Majakovskij” avārijas lietu LPSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas koleģija izskatīja 1950.gada decembrī. Pasludinātajā spriedumā cita starpā bija norādīts:

“... Tvaikoņa “Majakovskij” katastrofas tehniskais iemesls bija tā pārslodze ar pasažieriem iekāpšanas laikā. Kaut gan norma bija 150 cilvēki, — uz kuģa sakarā ar iekāpšanas neorganizētību uzkāpa apmēram 350 cilvēki, no kuriem apmēram 40 cilvēki izvietojās uz saules zēģeles, kur pēc tehniskiem apstākļiem pasažieru uzturēšanās bija aizliegta. Pasažieru iekāpšana notika haotiski gar visu bortu bez biļetēm, jo krastā pie piestātnes biļešu kases nebija. Kuģa pārslodzes dēļ ar pasažieriem tas zaudēja stabilitāti, tādējādi tvaikonis “Majakovskij” ieguva sānsveri vispirms uz labo, tad uz kreiso bortu, iesmēla korpusā lielu ūdens daudzumu, kas izraisīja tvaikoņa ātru nogrimšanu...”

Daudzas amatpersonas, kuras bija pieļāvušas “neorganizētu uzkāpšanu uz kuģa”, un “kuģa pārslodzi”, kā arī nebija nodrošinājušas pienācīgu kārtību piestātnē, tika notiesātas uz ilgiem gadiem t.s. “labošanas darbu nometnēs”.