PADOMAM. IZGRIEZIET, SAGLABĀJIET, PĀRDOMĀJIET!

Ja jūs dibināt krājaizdevu sabiedrību

Kas ir krājaizdevu sabiedrība?

Krājaizdevu sabiedrību veido cilvēki, ko vieno kopīga dzīves vieta, darba vieta vai piederība profesionālai asociācijai. Šie cilvēki apvienojušies, lai izveidotu oficiālu organizāciju, kur uzglabāt naudu un pret mēreniem procentiem viens otram piešķirtu aizdevumus. Krājaizdevu sabiedrība ir demokrātiski pārvaldīta finansu organizācija, kas strādā pēc bezpeļņas principa. Peļņa atgriežas pie biedriem kā dividendes vai uzlabotu pakalpojumu veidā.

Ko nozīmē kopīgā saite? Krājaizdevu sabiedrības organizē un vada cilvēki, kuri apvienojušies interešu grupās — asociācijās. Šī kopīgā saite var vienot strādājošos vienā rūpnīcā, uzņēmumā vai darba vietā, vai arī vienas draudzes locekļus. Cilvēki, kas dzīvo vienā teritorijā — pilsētā vai uz laukiem —, var veidot vietējās krājaizdevu sabiedrības. Par biedu var kļūt ikviens, kas pieder pie noteiktās cilvēku kopas neatkarīgi no tautības, politiskās vai reliģiskās pārliecības.

Ar ko krājaizdevu sabiedrības atšķiras no bankām? Atšķirībā no bankām krājaizdevu sabiedrību īpašnieki un pārvaldītāji ir to biedri. Valdes locekļi, ko ievēl biedri, kalpo kā uzticības personas, nesaņemot samaksu. Vadmotīvs ir pirmkārt pakalpojumi biedriem, nevis peļņa. Krājaizdevu sabiedrību darbības principu formulējums kalpo kā vadlīnija krājaizdevu sabiedrībām visā pasaulē.

Kā realizējas biedru īpašuma un kontroles tiesības? Katra persona, kura atver rēķinu, kļūst par biedru, kam vēlēšanās pieder viena balss. Gada kopsapulcē biedri pieņem darbības pamatpolitiku un statūtus. Viņi ievēl valdi un pārējās komitejas un apstiprina gada budžetu. Biedri valdei nodod tiesības risināt tekošos administratīvos, kā arī citus ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistītos uzdevumus.

Ko gūst biedri? Krājaizdevu sabiedrības pamatu veido brīvprātīgi līdzekļu uzkrājumi. Galvenais biedru ieguvums ir droša vieta, kur uzglabāt naudu, un iespēja saņemt aizdevumu pret mēreniem procentiem. Biedru noguldījumus pieņem neatkarīgi no to summas. Aizdevumus biedriem piešķir no šiem kopīgajiem līdzekļiem. Procenti, ko maksā par aizdevumu, nosedz darbības nodrošināšanas izmaksas un dividendes par biedru noguldījumiem. Visiem biedriem neatkarīgi no viņu ekonomiskā vai sociālā stāvokļa ir vienādas iespējas un priekšrocības. Tā kā krājaizdevu sabiedrības ir biedru organizācijas, tās reaģē uz visu biedru ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un piešķir aizdevumus tālredzīgiem un ražīgiem mērķiem.

Ar Aizdevumu aizsardzības un dzīves noguldījumu apdrošināšanas programmu , ko piedāvā starptautiskā krājaizdevu sabiedrību sistēma, krājaizdevu sabiedrības var aizsargāt savu biedru noguldījumus un aizdevumus biedru nāves vai invaliditātes gadījumā.

Kā darbojas krājaizdevu sabiedrība? Parasti krājaizdevu sabiedrībās līdztekus valdei darbojas vismaz trīs komitejas: kredītu komiteja, uzraudzības komiteja un izglītības komiteja. Komitejas, iesaistot vairāk biedru lēmumu pieņemšanā un organizācijas dzīvē, palīdz nodrošināt demokrātisku līdzdalību krājaizdevu sabiedrībās.

Valde uzrauga krājaizdevu sabiedrības vispārējo darbību. Tas nozīmē, ka tā vada krājaizdevu sabiedrības darbību saskaņā ar tās statūtiem un politiku, kā arī vadoties no drošas uzņēmējdarbības prakses. Valde var nolīgt menedžeri un darbiniekus. Valde izstrādā arī darbības politiku, kā piemēram, audits, prasības likviditātei un rezervēm, investīciju politikas, aizdevumu politika un procentu likmes.

Kredītu komiteja pārbauda biedru iesniegumus par aizdevuma piešķiršanu un nolemj — piešķirt aizdevumu vai nē. Trīs nozīmīgākie kritēriji, ko vērtē, piešķirot aizdevumu, ir: biedra raksturs, spēja atmaksāt un piedāvātā ķīla vai garantija.

Uzraudzības komiteja pārbauda krājaizdevu sabiedrības darbību un vadīšanu un sniedz priekšlikumus darba uzlabošanai. Šī komiteja var pārbaudīt krājaizdevu sabiedrības kontus pati vai arī pieaicināt auditorus no ārpuses.

Izglītības komiteja seko, lai visi biedri būtu informēti par krājaizdevu sabiedrības filozofiju un darbību, kā arī par saviem pienākumiem un priekšrocībām. Šī komiteja ziņo valdes locekļiem un vadībai par biedru un potenciālo biedru izteiktajām vēlmēm un priekšlikumiem.

Valde un komitejas tiekas vismaz reizi mēnesī. Sēdēs tās pārskata krājaizdevu sabiedrības darbību un plānonākotnes uzdevumus.

Gadskārtējā kopsapulcē visus biedrus aicina noklausīties un apstiprināt komiteju ziņojumus, pārskatīt pagājušā gada izdevumus, apstiprināt budžetu jaunajam gadam un ievēlēt vai tikt ievēlētiem valdes vai komiteju vadošajos amatos.

Kā dibināt krājaizdevu sabiedrību? Nozīmīgs priekšnoteikums, lai uzsāktu krājaizdevu sabiedrību, ir atrast cilvēku grupu, ko saista kas kopīgs un kam ir savstarpēja interese sadarboties, lai apmierinātu savas finansu vajadzības. Šajā grupā jābūt pietiekošam biedru potenciālam, lai uzturētu krājaizdevu sabiedrību. Parasti, lai organizētu krājaizdevu sabiedrību, jāsper sekojoši soļi:

Izveido interesentu grupu , kas izglīto potenciālos biedrus jautājumos par krājaizdevu sabiedrības darbību, kā arī par biedru pienākumiem un priekšrocībām. Pēc vairākām informatīvi izglītojošām sanāksmēm grupa nolems, vai interese un pārliecība izveidot krājaizdevu sabiedrību ir pietiekoša.

Sasauc sapulci , kurā izvēlas valdes locekļus un komitejas. Parasti pirmais ievēlētais kasieris ir darbinieks, kas vienlaikus ir arī menedžeris. Tad krājaizdevu sabiedrība reģistrējas attiecīgajā valsts iestādē. Paplašinoties krājaizdevu sabiedrībai, var rasties nepieciešamība pēc algotiem darbiniekiem.

Pirmajā attīstības posmā darba devējs vai pašvaldība ļauj krājaizdevu sabiedrībai izmantot telpas bez maksas vai arī palīdz kā citādi.

Ja valstī neeksistē krājaizdevu sabiedrības, ieinteresētās cilvēku grupas var lūgt palīdzību Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomē.

Kāda ir krājaizdevu sabiedrību sadarbība pasaulē? Krājaizdevu sabiedrības ir daļa no vispasaules krājaizdevu sabiedrību ģimenes un tās atbalstošajām organizācijām, kuru mērķis ir savstarpēja palīdzība. Šo sadarbības tīklu veido vietējās krājaizdevu sabiedrības, krājaizdevu sabiedrību nodaļas, krājaizdevu sabiedrību līgas, reģionālās konfederācijas un Pasaules krājaizdevu sabiedrību padome kā starptautisko organizāciju virsotne.

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes biedri ir starptautiskas krājaizdevu sabiedrības. Pasaules padome palīdz saviem biedriem dibināt un nostiprināt krājaizdevu sabiedrības visā pasaulē, atbalstot tās tehniski un finansiāli, apmainoties ar informāciju, kā arī veicinot biedru un to, kuri vēl nav biedri, savstarpējās attiecības.

Krājaizdevu sabiedrību darbības principi

Demokrātiska struktūra

Atklāta un brīvprātīga piedalīšanās. Krājaizdevu sabiedrība ir atklāta organizācija. Ikviens, kas piekrīt vispārpieņemtajiem sadarbības principiem, kas liek pildīt attiecīgus pienākumus, lai varētu izmantot sabiedrības pakalpojumus, brīvprātīgi var kļūt par krājaizdevu sabiedrības biedru.

Demokrātiska kontrole. Katram krājaizdevu sabiedrības biedram, pieņemot lēmumus, kas ietekmē krājaizdevu sabiedrības darbību, ir vienlīdzīgas balsstiesības (katram biedram viena balss). Balssiesības nav atkarīgas no noguldījuma apjoma un uzņēmējdarbības rakstura. Balsošana organizācijās, kas atbalsta krājaizdevu sabiedrības, vai asociācijās var būt proporcionāla vai pēc pārstāvniecības principa. Krājaizdevu sabiedrība ir patstāvīga organizācija, kas darbojas saskaņā ar likumiem un noteikumiem, kas atzīst krājaizdevu sabiedrību kā kooperatīvu uzņēmumu, kas kalpo tā biedriem un kur paši biedri kontrolē sava uzņēmuma darbību. Krājaizdevu sabiedrības vēlētie vadītāji ir brīvprātīgie, kuri par savu pienākumu izpildi samaksu nesaņem. Krājaizdevu sabiedrība sedz visus izdevumus, kas radušies, pildot ar organizācijas vadību saistītos izdevumus.

Vienlīdzība. Visi krājaizdevu sabiedrības biedri ir vienlīdzīgi neatkarīgi no tautības, nacionālās piederības, dzimuma, reliģiskās pārliecības un politiskajiem uzskatiem.

Pakalpojumi biedriem

Pakalpojumi biedriem. Visu krājaizdevu sabiedrības pakalpojumu mērķis ir celt tās biedru ekonomisko un sociālo labklājību.

Maksājumi biedriem. Lai veicinātu līdzekļu ekonomisku izlietošanu, kas tādējādi nodrošina aizdevumu piešķiršanu un citus pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrība savu iespēju robežās biedriem maksā taisnīgus procentus par noguldījumiem un uzkrājumiem.

Viss, kas paliek pāri no krājaizdevu sabiedrības darbības rezultātā iegūtā, pēc tam, kad izdarītas iemaksas rezerves fondā un izmaksātas dividendes par noguldījumiem, kā arī segti ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistītie izdevumi, pieder visiem biedriem un tiek taisnīgi sadalīts. Taisnīgais sadalījums neļauj atsevišķiem biedriem vai biedru grupai gūt labumu uz citu rēķina. Šo pārpalikumu biedriem var izmaksāt proporcionāli viņu darījumu apjomam ar krājaizdevu sabiedrību procentu vai atlīdzības veidā, vai arī to iespējams novirzīt esošo pakalpojumu uzlabošanai vai jaunu, biedriem nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanai.

Finansiālās stabilitātes nodrošināšana. Krājaizdevu sabiedrības pamatuzdevums ir saglabāt drošu finansiālo stāvokli. To panāk, nodrošinot pietiekamas rezerves un iekšējo kontroli, kas ļauj sniegt biedriem nepieciešamos pakalpojumus.

Sociālie mērķi

Nepārtrauktais izglītošanas darbs. Krājaizdevu sabiedrība nepārtraukti rūpējas par savu biedru, vadītāju un darbinieku, kā arī plašas sabiedrības izglītošanu ekonomiskajos, sociālajos, demokrātijas un krājaizdevu sabiedrību savstarpējās palīdzības principu jautājumos. Veicinot biedru prasmi ekonomiski saimniekot un lietderīgi izmantot kredītus, kā arī apzināties savus pienākumus un tiesības, krājaizdevu sabiedrība palīdz biedriem labāk izmantot tās pakalpojumus biedru sociālo un ekonomisko vajadzību apmierināšanai.

Kooperatīvu sadarbība. Sekojot savai filozofijai un vienlīdzīgās sadales principiem kooperatīvos, krājaizdevu sabiedrība savu iespēju robežās aktīvi sadarbojas ar citām krājaizdevu sabiedrībām, kooperatīviem un to asociācijām gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Šī sadarbība kalpo biedru un sabiedrības interesēm.

Sociālā atbildība. Sekojot kooperatīvās darbības aizsācēju ideāliem un ticībai, krājaizdevu sabiedrības sekmē cilvēku un sociālo attīstību. Sociālā taisnīguma izpratne attiecas gan uz atsevišķiem biedriem, gan plašāku sabiedrību, kurā tie dzīvo un strādā. Krājaizdevu sabiedrību mērķis ir sniegt pakalpojumus visiem, kuriem tie nepieciešami un kuri spēj tos izmantot. Katrs cilvēks ir vai nu krājaizdevu sabiedrības biedrs vai tās potenciālais biedrs un tādējādi atrodas krājaizdevu sabiedrības interešu un rūpju lokā. Lēmumi jāpieņem, ņemot vērā arī plašākas sabiedrības, sabiedrības, kurā atrodas krājaizdevu sabiedrība un dzīvo tās biedri, intereses.

Pasaules krājaizdevu sabiedrību padomes materiāli. 1.laidiens — “Latvijas Vēstnesī” nr.106, 18.07.1995.
(Projekta vadītājs — krājaizdevu sabiedrību attīstības speciālists Normunds Mizis.)