KOMENTĀRI

Par pensiju likumprojektu

Ināra Bite, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore, — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Paredzams, ka jau tuvākajā laikā Saeimā tiks apspriests likumprojekts “Par valsts pensijām”, ko nesen akceptēja Ministru kabinets. ( Šodien 2.lpp. to publicē “Latvijas Vēstnesis”. )

Jau vairākus gadus diskutēts par pensiju reformas nepieciešamību, izskanējuši dažādi viedokļi, dažkārt pretrunīgi un arī nereāli pašreizējā ekonomiskajā situācijā.

— Kāds ir jaunais likumprojekts: vai tas atrisinās mūsu pensionāru samilzušās materiālās problēmas, vai tas paredzēts ilgākam laika posmam vai tikai šim ekonomiski sarežģītajam brīdim?

— Pastāvošā pensiju sistēma valstij ir par dārgu un nespēj nodrošināt pensionāriem pietiekami normālus dzīves apstākļus. Līdz šim mums neizdevās radikāli mainīt pastāvošo pensiju likumu vai arī pieņemt jaunu likumu. Pensiju jautājumos ir pastāvējušas dažādas nostādnes, turklāt, valdībām mainoties, vairākkārt ir nācies pārstrādāt pensiju projektus vai pat tos iesākt pilnīgi no jauna. Šis variants likumam par valsts pensijām ir pietiekami labi sagatavots, lai tas pilnīgi atbilstu valsts likumdošanai, īpaši, lai tas atbilstu eiropeiskās pensiju likumdošanas principiem.

Jāsaka, ka uz jauno pensiju likumu visvairāk cer pašreizējie pensionāri. Tāpēc gribu uzsvērt, ka šis pensiju likumprojekts neparedz pārmaiņas šīsdienas pensionāriem. Likumprojekts neparedz tiešā veidā uzlabot viņu stāvokli. Ja mēs būtu gribējuši izstrādāt vienīgi augstas pensiju nodrošināšanas normas un labas pensijas pensionāriem, tad mums jauns likums nemaz nebūtu vajadzīgs. Jo pensiju likums, kas stājās spēkā 1991. gadā, bija viens no vislabvēlīgākajiem pasaulē (zems pensionēšanās vecums, ļoti augsts iepriekšējās izpeļņas aizvietojuma līmenis, pašam strādājošajam izdarot ļoti niecīgas iemaksas sociālās apdrošināšanas fondā). Diemžēl prakse pierādīja, ka tik labvēlīgs likums mūsu pašreizējos ekonomiskajos apstākļos nevar darboties. Jau tajā pašā gadā, kad likums stājās spēkā, tika pieņemti daži ierobežojumi, kurus, uzplaukstot ekonomikai, mēs cerējām atcelt. Taču izrādījās, ka ekonomiskā attīstība valstī turpināja regresēt.

Jaunajā pensiju likumprojektā iestrādātās normas rāda, ar ko patlaban strādājošie var rēķināties nākotnē, savās vecumdienās. Tas dod atbildi uz šobrīd daudzu cilvēku izvirzīto jautājumu: kāda jēga ir maksāt sociālo nodokli? Projektā paredzēts, ka tiks izveidota individuāla uzskaite par katra cilvēka sociālajām apdrošināšanas iemaksām, un vecuma pensijas apmērs būs tieši atkarīgs no šo iemaksu lieluma. Tā būs ļoti spēcīga svira, kas palīdzēs palielināt sociālā nodokļa iekasējumu, līdz ar to mēs varēsim palielināt pensijas pašreizējiem pensionāriem. Iestājoties likumdošanas stabilitātei, pieaugot maksātāju skaitam un maksājumiem kļūstot adekvātiem cilvēku ienākumiem, mainīsies cilvēku psiholoģiskā nostādne, jo viņi sapratīs, ka pensijas lielums ir atkarīgs no tā, ko darba devējs ir iemaksājis valsts kasē.

Jā, pašreizējie pensionāri daļēji būs vīlušies, jo viņi redzēs, ka likums vairāk orientēts uz nākotni un neatrisina šīsdienas pensionāru problēmas. Bet tās atrisināt var it kā vienkārši — vajag tikai naudu.

Likumprojekta raksturīga detaļa ir šī sasaiste: iemaksas — izmaksas, un otra — jo ilgāk cilvēks šīs iemaksas būs izdarījis, jo lielāka būs šī pensija. Bez tam esam aizņēmušies jaunu, modernu elementu, kas agrāk bija mazāk pazīstams — sociālās apdrošināšanas iemaksu algas koeficients, kas pensijas aprēķināšanā iesaista pensijā aizgājušā sagaidāmo mūža garumu, vadoties no statistiskajiem rādītājiem par vidējo mūža garumu valstī. Ja es, piemēram, nostrādātu ilgāk par paredzēto pensijā aiziešanas vecumu un pensijā aizietu vēlāk, tad saņemamās pensijas apmēri kļūst lielāki.

Likumprojektā mēs iestrādājām visiem — gan vīriešiem, gan sievietēm vienādu pensijas vecumu — 60 gadu. Tomēr likumprojektā ietvertie normatīvi stimulē cilvēku strādāt ilgāk, lai tādējādi palielinātu savu pensiju.

Gribu uzsvērt, ka šīsdienas pensionāriem nekas netiks samazināts. Turpināsim indeksēt pašlaik izmaksājamās pensijas.

Saskaņā ar koncepciju, ko pirms pāris mēnešiem izskatīja Saeima, ir paredzēts tā sauktais pārejas līmenis, kas ļautu izdarīt piemaksas pensionāriem pašlaik, bet tas ir atkarīgs no tiem finanšu līdzekļiem, ko valsts varēs šim nolūkam iedalīt.

Likumprojektā ir iestrādāti pārejas noteikumi, kas paredz: veselībai kaitīgos apstākļos nostrādātie gadi ietekmēs pensijā aiziešanas vecumu, taču pakāpeniski mēs atteiksimies no šī faktora ievērošanas, jo uzskatām, ka šāda pieeja ir novecojusi, veicina ieinteresētību saglabāt kaitīgus darba apstākļus, nestimulē jaunas tehnoloģijas ieviešanu. Pats princips jau ir aplams: par strādāšanu kaitīgos apstākļos cilvēkam tiek piesolīti dažādi labumi!

Ir arī tāda pensiju kategorija kā izdienas pensijas. Visi saprot, ka, piemēram, balerīna nevar, precīzāk, nespēj, baudāmi dejot līdz sešdesmit gadiem. Likumu par izdienas pensijām Ministru kabinets izstrādās atsevišķi.

— Ja Saeima šo likumprojektu apstiprinās, tad tas sāks funkcionēt kā likums ar 1996. gada 1. janvāri. Vai tas kaut ko mainīs strādājošo pensionāru statusā?

— Likumprojekts paredz, ka ar 1996. gada 1. janvāri strādājošie pensionāri saņems pilnu algu un arī pilnu pensiju. Konsultējoties ar ārzemju speciālistiem, saņēmām atbildi, ka ar pašreizējo likumdošanu tiek veicināta pensionāra iesaistīšanās ēnu ekonomikā. Viņš labprāt strādātu tādu darbu, kas pēc darba likumdošanas ir likumīgi noformēts, taču, ja netiek izmaksāta pensija, tad viņš labprāt iesaistās tur, kur nav jāslēdz darba līgums un jāmaksā sociālais nodoklis. Mūsu aprēķini liecina, ka tādā veidā mēs zaudējam vairāk nekā tad, ja valsts strādājošiem pensionāriem izmaksātu pilnu pensiju.

— Vai nevar teikt, ka jaunais pensiju likumprojekts “dara pāri” sievietēm?

— Nu, te jau ir aizskarama sieviešu un vīriešu vienlīdzība. Savā laikā Šveicē gribēja izdarīt izmaiņas pensiju likumdošanā, jo tā neatbilda Šveices konstitūcijai, kura paredzēja sieviešu un vīriešu tiesību pilnīgu līdztiesīgumu. Taču viss beigu beigās noslēdzās ar konstitūcijas izmainīšanu.

Protams, sievietēm pensijas vecuma palielināšana nebūs patīkams pārsteigums. Taču tas notiks pakāpeniski — ik gadu par sešiem mēnešiem. Turpretim vīriešiem paaugstināt pensionēšanas vecumu nevar, jo demogrāfiskie rādītāji liecina par viņu dzīves īsumu.

Gribu vēl piebilst, ka politiski represētajiem pārejas periodā (tas ilgs apmēram 40 gadu) saglabāsies visi līdzšinējie atvieglojumi.

Vairis Ozols,
“LV” nozares redaktors