• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par valsts pensijām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.07.1995., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52690

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pensiju likumprojektu

Vēl šajā numurā

28.07.1995., Nr. 112

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Likumprojekts
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta
un Sociālās apdrošināšanas fonda ekspertu grupas izstrādāts,
iesniegts Ministru kabineta izskatīšanai, akceptēts Ministru kabineta
1995.gada 6.jūnija sēdē un nodots Saeimas tālākam caurlūkojumam

Par valsts pensijām

Likumā lietotie termini:

Iedzīvotāji — Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai ir pastāvīgi pierakstītas Latvijā;

Apdrošinātā persona — darbinieks; pašnodarbinātā persona vai tās ģimenes loceklis; persona, par kuru šajā likumā noteiktajos periodos no atbilstošiem fondiem vai valsts pamatbudžeta izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas; fiziska persona rezidents, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, ja viņa izdarījusi vai (un) par viņu izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

Sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai — regulārs maksājums, ko veic darba devējs vai (un) darba ņēmējs, vai persona pati un kas rada sociāli apdrošinātas personas tiesības uz pensiju;

Sociālās apdrošināšanas iemaksu alga — ienākumi, no kuriem veikti sociālās apdrošināšanas maksājumi pensiju apdrošināšanai;

Sociālās apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņu indekss — sociālās apdrošināšanas iemaksu algu summu kārtējā un iepriekšējā gada attiecība;

Apdrošināšanas stāžs — iemaksu periods izteikts pilnos gados, par kuru persona pati vai (un) par viņu izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Pašnodarbinātās personas

1) uzņēmēji (tajā skaitā personas, kuras veic uzņēmējdarbību individuālajos (ģimenes) uzņēmumos un uzņēmēji, kas gūst ienākumus ārpus darba attiecībām ar sava uzņēmuma pārvaldes institūciju un nesaņem no tās darba samaksu);

2) personas, kuras veic individuālo darbu;

3) personas, kuras saņem autoratlīdzības summas;

4) personas, kuras saņem samaks, saskaņā ar graudniecības, uzņēmuma un pārvadājuma līgumiem;

5) citas personas, kuras ir nodarbinātas un gūst ienākumus ārpus attiecībām ar darba devēju.

Pašnodarbināto personu ģimenes locekļi — laulātais, vecāki, bērni un citi apgādājamie, kas sasnieguši 15 gadu vecumu.

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

 

1.pants. Likuma uzdevums

Šis likums ir valsts sociālās apdrošināšanas likumdošanas sastāvdaļa un tā uzdevums ir tiesiski regulēt:

— uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstītu, obligātu pensiju apdrošināšanas sistēmu;

— nodrošināšanu ar valsts sociālās apdrošināšanas pensijām vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma gadījumā.

 

2.pants. Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju

Tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju, iestājoties šajā likumā noteiktajiem, apstākļiem, ir visiem iedzīvotājiem, kas bijuši pakļauti valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai.

 

3.pants. Personas, kuras tiek pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai

Valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai pakļauti visi iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem.

 

4.pants. Gada ienākuma noteikšana, no kura tiek izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas un šo iemaksu apjoms

Ministru kabinets nosaka gada ienākuma apmēra robežu, no kura tiek izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, un šo iemaksu apjomu.

 

5.pants. Līdzekļi pensiju izmaksāšanai

Valsts sociālās apdrošināšanas pensiju izmaksai nepieciešamos līdzekļus veido:

— darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksas par saviem darbiniekiem;

— apdrošināto personu sociālās apdrošināšanas iemaksas;

— valsts pamatbudžeta maksājumi un valsts sociālās apdrošināšanas fondu maksājumi.

 

Pensiju veidi

6.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidi

Saskaņā ar šo likumu ir šādi valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidi:

vecuma pensijas;

invaliditātes pensijas;

apgādnieka zaudējuma pensijas.

 

7.pants. Pēc apmēra lielākās pensijas piešķiršana

Apdrošinātai personai, kurai vienlaikus ir tiesības uz dažādiem valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidiem, piešķirama tā valsts sociālās apdrošināšanas pensija, kuras apmērs ir lielāks. Pensiju var lūgt piešķirt jebkurā laikā bez termiņa ierobežojuma, tiklīdz radušās tiesības uz to.

 

 

Apdrošināšanas stāžs

8.pants. Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs

Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas apmērs ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža ilguma, kuru veido:

(1) iemaksu periodi, kuru laikā darba devējs un (vai) apdrošinātā persona izdarījušas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

(2) iemaksu periods, kura laikā apdrošinātā persona atzīta par invalīdu, nestrādā un par viņu no Valsts pensiju fonda izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

(3) iemaksu periods, kura laikā apdrošinātā persona atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, nestrādā un par viņu no Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonda izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

(4) iemaksu periods, kura laikā apdrošinātā persona, būdama bez darba, saņem bezdarbnieka pabalstu un par viņu no Nodarbinātības fonda izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

(5) iemaksu periods, kura laikā persona, nebūdama darbā slimības dēļ, saņem slimības vai maternitātes pabalstu, un ja šajā laikā izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas;

(6) sekojoši iemaksu periodi, ja no valsts pamatbudžeta izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas:

— obligātais militārais dienests Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Iekšlietu ministrijas militārajos formējumos;

— mācības Latvijas augstāko mācību iestāžu dienas nodaļās, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

— laiks bērna kopšanai līdz viņa 3 gadu vecuma sasniegšanai.

 

9.pants. Apdrošināšanas stāža apstiprināšana

Apdrošināšanas stāžu apstiprina sociālās apdrošināšanas sistēmā uzkrātie dati, kas pierāda sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu.

 

II nodaļa

Valsts sociālās apdrošināšanas pensiju veidi

 

Vecuma pensija

10.pants. Tiesības uz vecuma pensiju

Tiesības uz vecuma pensiju ir apdrošinātām personām, sasniedzot 60 gadu vecumu un ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku par 5 gadiem.

 

11.pants. Vecuma pensijas aprēķināšana

(1) Vecuma pensiju aprēķina pēc šādas formulas:

P=K/G

P — gada pensija

K — apdrošinātās personas pensijas kapitāls, ko veido šīs personas personīgajā kontā reģistrētā sociālās apdrošināšanas iemaksu summa un ikgadējā kapitāla pieaugums, kuri atkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu algas izmaiņu indeksa, ko nosaka Labklājības ministrija.

G — sagaidāmais mūža ilgums pēc pensijas piešķiršanas.

(2) Šī panta pirmajā daļā aprēķinātā pensija nevar būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

(3) Apdrošinātā persona katru gadu saņem informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda par viņas esošo pensijas kapitālu.

 

12.pants. Pensiju aprēķināšanai pielietojamā sagaidāmā mūža ilguma noteikšana

Labklājības ministrija, pamatojoties uz Valsts statistikas komitejas datiem, aprēķina un iesniedz akceptēšanai Ministru kabinetam pensijas apmēra noteikšanai pielietojamo sagaidāmo mūža ilgumu, kas pēc tam publicējams.

 

 

Invaliditātes pensijas

13.pants. Tiesības uz invaliditātes pensiju

(1) Tiesības uz invaliditātes pensiju saskaņā ar šo likumu ir apdrošinātām personām līdz 60 gadu vecumam, kuras atzītas par invalīdiem (izņemot tos, kuriem invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība).

(2) Invalīdiem, kuru invaliditātes cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, invaliditātes pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām”.

 

14.pants. Invaliditātes noteikšana

Invaliditātes cēloņus, iedalījumu, kā arī invaliditātes iestāšanās laiku un ilgumu nosaka veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas, kuras darbojas atbilstoši nolikumam par šīm komisijām.

 

15.pants. Invaliditātes pensijas aprēķināšana

(1) Invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtība nosakāma pēc likuma “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 9.panta spēkā stāšanās.

(2) Apdrošinātā persona turpina katru gadu saņemt informāciju no Valsts sociālās apdrošināšanas fonda par viņas esošo pensiju kapitālu.

 

16.pants. Invaliditātes pensijas izmaksas pātraukšana sakarā ar 60 gadu vecuma sasniegšanu un vecuma pensijas piešķiršana

(1) Invalīdiem, sasniedzot 60 gadu vecumu, invaliditātes pensijas vietā piešķirama vecuma pensija.

(2) Vecuma pensija aprēķināma šī likuma 11.panta noteiktajā kārtībā.

 

 

Apgādnieka zaudējuma pensija

17.pants. Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju

(1) Ja apgādnieks ir bijis apdrošināta persona, tad ģimenei saskaņā ar šo likumu neatkarīgi no apgādnieka nāves cēloņa (izņemot nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību) ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju.

(2) Ja apgādnieka nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība, apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir un izmaksā saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām”.

 

18.pants. Ģimenes locekļi, kam ir tiesības uz pensiju

Tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir darba nespējīgiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, kas bijuši viņa apgādībā (19.pants). Bērniem pensiju piešķir neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši mirušā apgādībā.

Par darba nespējīgiem ģimenes locekļiem uzskatāmi:

1) bērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, nestrādā, un bērni neatkarīgi no vecuma, ja viņi kļuvuši par invalīdiem līdz 18 gadu vecumam, kā arī bērni, kas apgādnieka nāves brīdī vai vēlāk mācās Latvijas vidējās vai augstākajās mācību iestādēs dienas nodaļās un nestrādā, un ja viņi nav vecāki par 24 gadiem;

2) brāļi, māsas, mazbērni, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku, un brāļi, māsas, mazbērni neatkarīgi no vecuma, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku un ja viņi kļuvuši par invalīdiem līdz 18 gadu vecumam;

3) šī likuma noteikumi, kas skar mirušo ģimenes, attiecas arī uz bezvēsts prombūtnē esošā apgādnieka ģimenēm, ja apgādnieka bezvēsts prombūtne ir atzīta likumā noteiktajā kārtībā.

 

19. pants. Ģimenes locekļi, kas uzskatāmi par apgādājamiem

Mirušā ģimenes locekļi uzskatāmi par viņa apgādībā bijušiem, ja tas viņus pilnīgi uzturējis vai viņi no tā saņēmuši palīdzību, kas viņiem bijis pastāvīgs un galvenais eksistences līdzekļu avots.

 

20. pants. Adoptētā tiesības uz pensiju

Adoptētajiem ir tādas pašas tiesības uz pensiju kā īstajiem bērniem.

 

21. pants. Padēla un pameitas tiesības uz pensiju

Padēlam un pameitai, ja viņi no vecākiem nav saņēmuši līdzekļus uzturam (alimentus), ir tādas pašas tiesības uz pensiju kā īstajiem bērniem.

 

22. pants. Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana

(1) Šī likuma 18. pantā norādītajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina no apgādnieka faktiskās (sagaidāmās) vecuma pensijas sekojošos apmēros:

vienam bērnam — 50 procenti no pensijas;

diviem bērniem — 75 procenti no pensijas;

trīs un vairāk bērniem — 90 procenti no pensijas;

(2) Bērniem, kuri zaudējuši abus vecākus, apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina šī panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā katra vecāka faktisko (sagaidāmo) vecuma pensijas.

(3) Sagaidāmā vecuma pensija aprēķināma šī likuma 11.panta 1. daļā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka līdz apgādnieka vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai izdarītas iemaksas no apgādnieka sociālās apdrošināšanas vidējās iemaksu algas par pēdējiem sešiem mēnešiem.

(4) Šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātās pensijas kopējais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Pensijas apmēra palielināšana

 

23. pants. Pensijas apmēra palielināšana, ja pensionārs pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt

Ja pensionārs, vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, pēc pensijas piešķiršanas turpina strādāt, piešķirtā pensija, pamatojoties uz apdrošinātās personas pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā vienu reizi 3 gados.

(1) Vecuma pensijas pārrēķināšanas kārtība:

a) pārrēķināmā vecuma pensija aprēķināma šī likuma 11. panta 1. daļā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā:

— tikai to apdrošinātās personas uzkrāto kapitālu, kas veidojas no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas izdarītas pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas);

— sagaidāmo mūža ilgumu pēc pensijas pārrēķināšanas;

b) pārrēķināto pensiju veido:

agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) no jauna aprēķinātā pensija.

(2) Invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtība nosakāma pēc likuma “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 9. panta spēkā stāšanās.

 

24. pants. Piešķirtās pensijas pārrēķināšanas termiņi

Piešķirto pensiju pārrēķina šādos termiņos:

— gadījumos, kad iegūtas tiesības uz pensijas paaugstināšanu, — ar tā mēneša pirmo dienu, kurā pensionārs lūdzis pārrēķināt pensiju, ja attiecīgo iesniegumu ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem viņš nodevis līdz 15. datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo datumu, ja iesniegums ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem nodots pēc 15. datuma;

— gadījumos, kad radušies apstākļi, kuru dēļ samazināma pensija, — ar tā mēneša pirmo dienu, kurā radušies šie apstākļi, ja tas noticis līdz 15. datumam ieskaitot, un ar nākamā mēneša pirmo dienu, ja tas noticis pēc 15. datuma.

 

25. pants. Pensijas apmēra palielināšana atkarībā no patēriņa cenu un sociālās apdrošināšanas iemaksu algas indeksa izmaiņām

Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas apmērs pārskatāms ik gadu, ņemot vērā patēriņa cenu un sociālās apdrošināšanas iemaksu algas indeksu.

 

 

III nodaļa

Pensiju piešķiršana

26. pants. Pensiju pieprasīšanas kārtība

Iesniegums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti personīgi vai ar darba devēja starpniecību iesniedzami pastāvīgās dzīves vietas (kur persona pierakstīta — reģistrēta) sociālās apdrošināšanas pārvaldē.

 

27. pants. Iestādes, kas piešķir pensiju

Iesniegumu par pensijas piešķiršanu, kuram pievienoti visi pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādēs esošie dati par pensijas pieprasītāja izdarīto apdrošināšanas iemaksu laiku un apjomu, izskata sociālās apdrošināšanas pārvalde, izskatīšanas rezultātus noformējot ar vadītāja rīkojumu.

Iesnieguma noraidīšanas gadījumā rīkojumā norādāmi atteikuma iemesli.

 

28. pants. Pensijas pieprasījuma izskatīšanas rīkojuma pārsūdzēšanas kārtība

Sūdzības par sociālās apdrošināšanas pārvaldes pensijas pieprasījumu izskatīšanas rīkojumiem var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas fondā. Strīdi par šajā likumā paredzēto tiesību realizēšanu izskatāmi tiesā pēc ieinteresētā pilsoņa sūdzības, kā arī darba devēja vai prokurora pieteikuma.

 

29. pants. Pensijas piešķiršanas termiņi

Vecuma pensijas piešķir uz mūžu.

Invaliditātes pensijas piešķir uz visu veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas noteikto invaliditātes laiku, bet ne ilgāk kā līdz invalīda 60 gadu vecuma sasniegšanai.

Apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir uz laiku, kamēr mirušā ģimenes loceklis tiek uzskatīts par darba nespējīgu saskaņā ar šī likuma 18. pantu.

Vidējo un augstāko mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņiem apgādnieka zaudējuma pensiju ir tiesības saņemt līdz šī likuma 18. pantā minēto mācību iestāžu beigšanai, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Pensijas piešķir ar to dienu, kad iesniegts pensijas pieprasījums ar nepieciešamajiem dokumentiem, izņemot gadījumus, kad pensijas var piešķirt ar agrāku termiņu:

1) vecuma vai invaliditātes pensiju piešķir ar pensijas vecuma sasniegšanas dienu vai ar to dienu, kad veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisija noteikusi invaliditāti, ja pensijas pieprasījums ar nepieciešamajiem dokumentiem iesniegts ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc pensijas vecuma sasniegšanas vai invaliditātes noteikšanas;

2) apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir ar dienu, kad radušās tiesības uz pensiju, taču ne agrāk kā 12 mēnešus pirms pensijas pieprasījuma un visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dienas.

 

30. pants. Pensijas piešķiršanas termiņi sakarā ar pensijas veida maiņu

Pārejot no viena pensijas veida uz otru, jaunā veida pensijas piešķiršanas termiņi nosakāmi saskaņā ar šī likuma 29. panta noteikumiem.

 

 IV nodaļa

Pensiju izmaksa

31. pants. Pensijas izmaksāšanas kārtība

(1) Valsts sociālās apdrošināšanas pensijas izmaksājamas katru mēnesi piešķirtajā apmērā.

(2) Pensionārs var pilnvarot citu personu pensiju saņemšanai. Nepārtraukti pēc vienas pilnvaras pensija izmaksājama ne ilgāk par 6 mēnešiem.

 

32. pants. Avansi

Ja personai ir tiesības uz pensiju, bet ir paredzams, ka tās apmēra noteikšanai būs nepieciešams ilgāks laiks (arhīva izziņu saņemšanai par apdrošināšanas stāžu), pensijas pieprasītājam var piešķirt un izmaksāt pensiju avansa veidā, nepārsniedzot paredzamās pensijas mēneša apmēru. Avansu izmaksā, ja persona, kurai ir tiesības uz pensiju, to pieprasa. Avansa izmaksu uzsāk ne vēlāk kā nākošajā mēnesī pēc pieprasījuma saņemšanas dienas un turpina izmaksāt ne ilgāk par 6 mēnešiem.

 

33. pants. Pensionāra pienākumi

Pensijas saņēmēja pienākums ir ziņot sociālās apdrošināšanas pārvadei par apstākļu iestāšanos, kas izraisa pensijas izmaksas pārtraukšanu vai izmaiņas izmaksājamās pensijas apmērā.

 

34. pants. Pensijas izmaksa par pagājušo laiku

(1) Aprēķinātās pensijas summas, ko pensionārs laikā nav saņēmis, izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāk par trim gadiem pirms pensijas pieprasījuma iesniegšanas.

(2) Ja pensijas summas nav laikā saņemtas tās iestādes vainas dēļ, kas piešķir vai izmaksā pensiju, šīs summas izmaksā par pagājušo laiku, bet ne ilgāk par desmit gadiem.

 

35. pants. Ieturējumi no pensijām

Ieturējumus no pensijām var izdarīt:

(1) Pamatojoties uz tiesas spriedumiem un nolēmumiem, citiem lēmumiem un nolēmumiem, kurus saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem izpilda tiesas lēmumu izpildīšanas noteiktajā kārtībā.

(2) Pamatojoties uz sociālās apdrošināšanas pārvaldes vadītāja rīkojumu, lai piedzītu tās pensijas summas, kas pensionāram pārmaksātas viņa vainas dēļ, ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamās pensijas.

Ieturējumi no pensijas aprēķināmi no summas, kas jāizmaksā pensionāram, kopējā ieturamā summa nedrīkst pārsniegt 50% no pensijas.

Gadījumām, ja pensijas izmaksa tiek izbeigta (piemēram, darbspēju atjaunošanās rezultātā) pirms parāda dzēšanas, sociālās apdrošināšanas iestādes atlikušo parāda daļu piedzen likumdošanā noteiktā kārtībā.

 

36. pants. Sakarā ar pensionāra nāvi nesaņemtās pensijas un apbedīšanas pabalsta izmaksāšana

(1) Izmaksai aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz pensionāra nāvei, ir tiesības saņemt laulātam un visiem pirmās un otrās pakāpes radiniekiem.

(2) Pensionāra nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā.

 

37. pants. Pensijas izmaksa personām, kuras izbrauc uz ārvalstīm

(1) Latvijas Republikas pilsoņiem Latvijas Republikā iegūtās tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saglabājas arī pēc izbraukšanas uz ārvalstīm.

(2) Personām, kuras saņēmušas pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai ir pastāvīgi pierakstītas Latvijas Republikā, valsts sociālās apdrošināšanas pensijas, kas piešķitas Latvijas Republikā pirms izbraukšanas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, izmaksā 6 mēnešus uz priekšu, skaitot ar nākošo mēnesi pēc izrakstīšanās, tālāk pensijas izmaksu pārtraucot, ja Latvijas Republikas un citu valstu vienošanās vai līgumi par sociālo drošību nenosaka citu kārtību.

 

Pārejas noteikumi

1. Līdz 1991. gada 1. janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas.

(1) Šis noteikums attiecināms:

uz Latvijas Republikas pilsoņiem un uz repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem neatkarīgi no tā, kad viņi atgriezušies Latvijas Republikā;

uz ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīves vieta uz 1991. gada 1. janvāri bija Latvijas Republika.

(2) Līdz 1991. gada 1. janvārim apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi nodarbinātības periodi:

— obligātais karadienests un tam pielīdzinātie dienesti;

— virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, kā arī PSRS Bruņotajos Spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību republikas interesēs atņemta dienesta pakāpe;

— dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs;

— mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas;

— pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;

— individuālais darbs;

— laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu;

— laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam;

— algots darbs reliģiskajās organizācijās.

Apdrošināšanas stāžam pielīdzināts arī:

— politiski represēto ieslodzījuma vietās, nometinājumā un izsūtījumā pavadītais laiks trīskāršā apmērā.

2. No 1991. gada 1. janvāra līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts sociālās apdrošināšanas pensijas piešķiršanai, veido darbs vai nodarbinātības periodi, kuru laikā kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Apdrošināšanas stāžam pielīdzināti šādi nodarbinātības periodi:

— obligātais karadienests un tam pielīdzinātie dienesti;

— virsdienests karavīriem un dienests virsniekiem Latvijas Republikas armijā, kā arī PSRS Bruņotajos Spēkos, ja viņiem sakarā ar darbību republikas interesēs atņemta dienesta pakāpe;

— dienests ierindas un komandējošā sastāva amatos iekšlietu iestādēs;

— mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas;

— pēcdiploma izglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas laiks;

— pārejošas darba nespējas laiks, kas sācies darba periodā;

— laiks, kad kopts I grupas invalīds vai bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, kā arī cilvēks, kas sasniedzis 80 gadu vecumu;

— laiks, kad māte audzinājusi bērnu līdz 8 gadu vecumam.

3. Aprēķinot valsts sociālās apdrošināšanas pensijas, izdevumi, kas saistīti ar Pārejas noteikumu 1. un 2. pantā uzskaitīto periodu iekļaušanu pensiju aprēķināšanā, sedzami no Valsts pensiju fonda.

4. Līdz Nodarbinātības fonda un Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fondu izveidošanai par personu, kurai piešķirts bezdarbnieka statuss un kura saņem bezdarbnieka pabalstu, vai par nestrādājošu personu, kas atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek izdarītas par sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem.

5. Līdz Darba negadījumu un arodslimību apdrošināšanas fonda izveidošanai personai, kas atzīta par invalīdu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, pensija piešķirama un izmaksājama saskaņā ar šo likumu.

6. Par apdrošināto personu iemaksu periodos, kas uzrādīti šī likuma 8. panta 6. daļā, sociālās apdrošināšanas iemaksas līdz 1997. gadam tiek izdarītas par sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem, bet no 1997. gada — par valsts budžeta līdzekļiem.

7. Pārejas periodā apdrošināšanas stāžu apstiprinoši dokumenti ir:

a) darba grāmatiņa;

b) darba līguma grāmatiņa;

c) dokuments, kas apstiprina sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanu;

d) citi dokumenti, kas apstiprina apdrošināšanas stāžu (izziņas, darba līgumi un to izpildi apstiprinoši dokumenti u.c.).

8. Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums, kāds līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam bija noteikts 1990. gada 29. novembra likuma “Par valsts pensijām” 8.p. 3. daļā, 9.p., 10.p., 11.p. un 12. pantos, 1996. gadā ir paaugstināts par vienu gadu, un ar katru nākošo gadu tas pieaug par 6 mēnešiem, līdz tiek sasniegts 60 gadu vecums.

9. Ar šī likuma spēkā stāšanos, izdarot izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu tarifos, pārtraucama turpmāka apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, saglabājot tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem par agrāk nostrādāto laiku, ievērojot vecumu, kāds norādīts Pārejas noteikumu 8. pantā.

10. Tiesību, kas līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam bija noteiktas 1990. gada 29. novembra likumā “Par valsts pensijām” 9.p., 10.p., 11.p. un 12. pantos, kompensēšanai, pensiju aprēķināšanai uzkrātie kapitāli 10 gadus no šī likuma spēkā stāšanās indeksējami ar šajā pantā noteiktiem koeficientiem, ja ievēroti sekojoši nosacījumi:

 

Kategorijas un nosacījumi Koeficienta apmērs

Vīrieši Sievietes

invalīdi uz mūžu ar apdrošināšanas stāžu ne mazāk vīrie-

šiem par 25 gadiem, sievietēm — 20 gadiem 1,09 1,1

sievietes, kurām 5 vai vairāk bērni vai bērns invalīds

kopš bērnības un kuras tos ir izaudzinājušas līdz

8 gadu vecumam, ar apdrošināšanas stāžu ne mazāk

par 20 gadiem — 1,1

liliputi, punduri un neredzīgie ar apdrošināšanas stāžu

ne mazāk vīriešiem par 20 gadiem, sievietēm — 15 gadiem 1,33 1,37

personas, kuras strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem

un sevišķi smagiem darba apstākļiem ar apdrošinā-

šanas stāžu ne mazāku vīriešiem par 20 gadiem,

sievietēm — 15 gadiem un, ja vismaz puse no tiem

nostrādāti darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi

smagiem darba apstākļiem 1,2 1,22

personas, kuras strādājušas darbos ar kaitīgiem un smagiem

darba apstākļiem ar apdrošināšanas stāžu ne mezāk

vīriešiem par 25 gadiem, sievietēm — 20 gadiem un,

ja vismaz puse no tiem nostrādāti darbos ar kaitīgiem

un smagiem darba apstākļiem 1,09 1,1

personas, kuras piedalījušās Černobiļas AES avārijas

seku likvidācijas darbos vai kuras evakuētas no radiācijas

ietekmes zonas ar apdrošināšanas stāžu ne mazāku

vīriešiem par 25 gadiem, sievietēm — 20 gadiem 1,09 1,1

11. Tiesību noteikšanai uz koeficientu pie pensijas par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos Latvijas teritorijā piemērojami saraksti, kas līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam noteica ražotņu, darbu un profesiju atbilstību darbam, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglotiem noteikumiem.

12. Ar šī likuma spēkā stāšanos, izdarot izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu tarifos:

(1) Pārtraucama turpmāka apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz izdienas pensijām saskaņā ar nolikumu “Par izdienas pensijām”, saglabājot tiesības uz izdienas pensiju par agrāk nostrādāto laiku. Pensija aprēķināma šī likuma 11. pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Pārtraucama turpmāka apdrošināšanas stāža noteikšana, kas dod tiesības uz darba devēja (izdienas) pensiju saskaņā ar nolikumu “Par iekšlietu iestāžu ierindas un komandējošā sastāva darbinieku pensijām (darba devēja pensijām)”.

13. Pārejas periodā, kad valsts sociālās apdrošināšanas pensija tiek rēķināta saskaņā ar šī likuma 11. panta 1. daļas noteikumiem, ņemami vēra sekojoši nosacījumi:

— Apdrošināsanas periods līdz 1995. gadam (ieskaitot) tiks kreditēts ar sākuma kapitālu (Ks), kas var tikt palielināts ar tālākām iemaksām saskaņā ar 11. panta noteikumiem.

Ks = Vi * As * 0.2,

kur As — apdrošināšanas stāžs par periodu līdz 1995. gadam (ieksaitot);

Vi — vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga, piemērota 1996. gada algu līmenim.

Atkarībā no pensijā aiziešanas laika vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga Vi ir noteikta sekojošā veidā.

Aizejot pensijā:

1996. gadā

Vi — vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga 1995. gadā.

1997. gadā

Vi — personas vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga 1996. gadā.

1998. gadā

Vi — personas pēc kārtas esošu 12 mēnešu vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 1998. gadam.

1999. gadā

Vi — personas pēc kārtas esošu 24 mēnešu vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam.

2000. gadā un turpmākajos gados

Vi — personas pēc kārtas esošu 36 mēnešu vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga laika periodā no 1996. līdz 1999. gadam.

14. Šim likumam stājoties spēkā, netiek noteikta gada ienākuma apmēra robeža, no kura tiek izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

15. Līdz 2000. gadam valsts sociālās apdrošināšanas pensijas pārskatāmas ik gadu, ņemot vērā tikai patēriņa cenu indeksu.

16. Pensijas, kas piešķirtas līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam tiek pārrēķinātas sekojošā kārtībā:

(1) Sakarā ar apdrošināšanas stāža papildināšanu, kas uzkrāts līdz šī likuma spēkā stāšanās laikam, izmaiņām ģimenes locekļu sastāvā, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju vai sakarā ar invaliditātes grupas maiņu, vecumu, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensija pārrēķināma pēc formulas:

P = 0.3 * VA + 0,004 * VA * AS * ĢL

P — pensija

VA — iepriekšējā gada vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga

AS — apdrošināšanas stāžā ilgums pilnos gados

ĢL — ģimenes locekļu skaits, kuriem ir tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju, kas ņemams vērā tikai pie apgādnieka zaudējuma pensijas noteikšanas

(2) Nosakot pensiju bērniem, kas zaudējuši abus vecākus , ņemams vērā kopējais apdrošināšanas stāžs.

(3) Pārrēķinot invaliditādes pensiju, pie tās nosakāma ikmēneša piemaksa, kas pie I grupas invaliditātes pensijas ir 12 procentu apmērā un pie II grupas invaliditātes pensijas 6 procentu apmērā no iepriekšējā gada vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas.

(4) Sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts pēc šī likuma spēkā stāšanās laika, vecuma pensija pārrēķināma šī likuma 23. panta 1. daļā noteiktajā kārtībā.

(5) Pārrēķinot pensiju, ņemami vērā šī likuma 24. pantā noteiktie pensijas pārrēķināšanas termiņi.

(6) Pensija palielināma šī likuma 25. pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Pārejot no viena pensijas veida uz otru, ievērojami šī likuma 24. panta noteikumi.

(8) Pensijas izmaksa veicama šī likuma IV nodaļas pantos noteiktajā kārtībā.

(9) Piešķirot pensiju no jauna, tā piešķirama šajā likumā noteiktajā kārtībā.

17. Līdz likuma “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” 9. panta spēkā stāšanās laikam invaliditātes pensijas aprēķināmas Pārejas noteikumu 16. panta 1. un 3. daļā noteiktajā kārtībā.

18. Personām, kurām invaliditāte noteikta pirms šī likuma spēkā stāšanās, bet vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts pēc šī likuma spēkā stāšanās, vecuma pensija aprēķināma sekojošā kārtībā:

— ja invalīds strādājis pēc šī likuma spēkā stāšanās — saskaņā ar šī likuma 11.panta noteikumiem, piemērojot Pārejas noteikumu 13. pantu;

— ja invalīds nav strādājis pēc šī likuma spēkā stāšanās — saskaņā ar šī likuma 11.panta noteikumiem, piemērojot Pārejas noteikumu 13. pantu, ņemot vērā vidējo gada sociālās apdrošināšanas iemaksu algu pirms pensijā aiziešanas gada.

19. Sākot ar 1998. gada 1. janvāri, to peronu, kas dzimušas 1949. gada laikā vai vēlāk, sociālās apdrošināšanas iemaksas Valsts pensiju fondā daļēji tiks novirzītas citos pensiju fondos, kuru darbība balstīta uz kapitāla uzkrāšanas principu.

Šie pensiju fondi reģistrējami likumdošanā noteiktajā kārtībā. Sociālās apdrošināšanas iemaksu sadalījumu starp pensiju fondiem nosaka Ministru kabinets.

20. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

— 1990. gada 29. novembra likums “Par valsts pensijām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991., 1/2., 51 nr., Latvijas Republikas Saeimas un Valdības Ziņotājs, 1993., 96 nr., Latvijas Vēstnesis, 1994., 26 nr.);

— 1990. gada 29. novembra Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likuma “Par valsts pensijām spēkā stāšanās kārtību”” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991., 1/2., 51 nr.);

— 1993. gada 21. oktobra likums “Par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību” (Latvijas Republikas Saeimas un Valdības Ziņotājs, 1993., 96 nr., Latvijas Vēstnesis, 1994., 26 nr.);

— Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994. gada 19. aprīļa noteikumi nr. 88 “Par pensijas izmaksāšanas kārtību strādājošiem pensionāriem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājs, 1994., 50 nr.);

— Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995. gada 4. aprīļa noteikumi nr. 89 “Noteikumi par darba stāžu pensiju aprēķināšanai”.

21. Ar šo likumu jāgroza:

— 1990. gada 14. decembra likums “Par sociālo nodokli” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991., 3/4, 21/22, 29/30 nr.);

— 1992. gada 29. septembra likums “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992., 42/43 nr.).

22. Likums stājas spēkā ar 1996. gada 1. janvāri.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!