19.jūlija sesija. 20.jūlija sēde
Stenogramma

Turpinājums. Sākums “LV” nr.110., 111.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

 

A.Berķis. Ierosinu balsot par “Tēvzemei un brīvībai”un deputātes Rugātes priekšlikumu, izmēģināt balsojot šos variantus.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi!

 

A.Berķis. Ja deputāte Rugāte un “Tēvzemei un brīvībai” prasa šo balsojumu, uztur šo balsojumu, tad mums par to ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Deputāti iesniedzēji un frakcija lūdz balsojumu. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība, lūdzu, jums vārds!

 

A.Rugāte (KDS). Paldies! Šī redakcija varētu skanēt šādi: “Uz pieprasījuma pamata līdz konkursa rezultātu izsludināšanai piešķirt apraides atļauju uzņēmējsabiedrības “Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” raidītājos televīzijas raidorganizācijām uz vienu gadu un radioraidorganizācijām uz sešiem mēnešiem.” Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai referents tā korekti un nopietni varētu komentēt šo situāciju?

 

A.Berķis. Referents uzskata, ka jābalso par komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti un frakcija iesniedzēja uzstāj uz savu balsojumu? Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” iesniegto priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 24, atturas — 15. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas iesniegto redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 5, atturas — 16. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

 

A.Berķis. Par visu 13.pantu tādā gadījumā ir jābalso.

Sēdes vadītājs. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 2, atturas — 14. Pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk 14. pants — “Raidorganizāciju reģistrācija Tieslietu ministrijā”. Pirmajā daļā nav neviena iesnieguma. Otrajā daļa nav neviena iesnieguma. Trešajā daļā ir atbildīgās komisijas sīks redakcionāls labojums — svītroti “masu informācijas līdzekļi”. Ir kārtībā. Ceturtajā daļā nav. Piektajā — nav. Sestajā — nav. Septītajā — nav. Kopumā viss 14.pants ir bez labojumiem. Nav neviena.

15.pants.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

 

A.Berķis. “Apraides atļauja”. Pirmajā daļā nav neviena iesnieguma. Otrajā daļā nav neviena iesnieguma. Trešajā daļā līdztekus komisijas variantam ir “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes variants — apraides atļauju raidorganizācijai, kura veido savas programmas, izsniedz radio, kabeļradio, radiotranslācijas un radiodatu sistēmām uz laiku līdz pieciem gadiem, televīzijai, satelīttelevīzijai un teletekstam līdz septiņiem gadiem.

Komisijas variantā nav šo vārdu “raidorganizācijai, kura veido savas programmas”, jo mēs domājam, kam gan citam šo atļauju var izsniegt. Te taču ir runa par raidorganizācijām. Tā ka mēs uzskatījām šos vārdus par liekiem.

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

 

A. Rugāte (KDS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Te mans pienākums ir darīt jums zināmu Monopoldarbības uzraudzības komitejas atkal vērsto piezīmi attiecībā uz mūsu likumprojektu un uz normām, kuras mēs ievērojam vai neievērojam. Un arī citu valstu likumos ir pieņemts ierobežot tikai maksimālo laiku, jo dažādu apstākļu dēļ tas var būt arī mazāks. Un tas tad arī darba gaitā, kamēr raidorganizācija darbojas, ir regulējams. Varētu būt noteikta arī minimālā robeža apmēram no trim līdz pieciem gadiem. Bet, nu, tās ir variācijas un mans vairāk vai mazāk izsmeļošs komentārs, bet Monopoldarbības uzraudzības komitejas atzinums par šā panta trešo daļu, 15.panta trešo daļu, ir tāds, ka nav mērķtiecīgi noteikt tik ilgus apraides atļauju termiņus. Čsāki apraides termiņi veicinātu konkurenci, pirmkārt, un tātad arī kvalitātes paaugstināšanos šajā tirgus veidā. Tādēļ viņi piedāvātu redakciju, kura šobrīd nav iestrādāta, bet komisijā ir piedāvāta, un šī apraides atļauja varētu tikt izsniegta radio uz trijiem, televīzijai un radiotranslācijai uz pieciem un kabeļtelevīzijai uz septiņiem gadiem. Bet “Latvijas radio” un “Latvijas televīzijai” izsniedz beztermiņa apraides atļaujas. Šādu precizētu redakciju mums acīmredzot piedāvās trešajam lasījumam Monopoldarbības uzraudzības komiteja, kas šobrīd ir iesniegusi tikai savus komentārus šādā veidā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Šis pēc ilga laika ir tiešām diezgan principiālas izšķiršanās brīdis, jo būtībā šajā pantā, šajā punktā mēs izšķiramies par mūsu valsts attieksmi pret cilvēkiem, kuri ir gatavi investēt naudu. Un jautājums ir par to, vai mēs atbalstām investīcijas savā ekonomikā, un raidorganizācijas tāpat ir ekonomikas sastāvdaļa, vai ne. Tāpēc, ka, lai nodibinātu radio, ir nepieciešami apmēram 200 tūkstoši dolāru. Lai nodibinātu televīziju ir nepieciešami apmēram 2 miljoni dolāru. Lai izveidotu kabeļtelevīziju — vēl par kārtu lielāki izdevumi. Tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kas ir investējuši naudu un kas cer šo naudu ne tikai atpelnīt, bet arī iegūt normālu peļņas procentu, jādod noteikts un garantēts laiks, lai viņi šo naudu varētu saņemt atpakaļ. Piecos gados varbūt to varētu atpelnīt radio, bet nekādā gadījumā, nekādos apstākļos to nevar atpelnīt televīzija un kabeļi septiņos nekādā veidā. Tāpēc mēs arī prasām garāku laiku, un tāpēc mēs arī prasām, lai cilvēki strādā bez pārkāpumiem, lai viņiem praktiski tā ir beztermiņa licence, kur katru reizi, kad termiņš beidzas, vienkārši tiek izskatīts, cik atbilstoši likumam viņi strādā.

Mēs painteresējāmies pie tiem pašiem Eiropas Padomes speciālistiem, kā viņu valstīs tas notiek. Anglijā mums skaidri un gaiši pateica, ka Lielbritānijā praktiski tās ir beztermiņa licences. Protams, katru reizi, kad nāk termiņš, šīs stacijas tiek apspriestas, bet, ja nav likuma pārkāpumu, ja nav kompromitējošu materiālu, viņas turpina šo darbu. Vācijā ir noteikts termiņš. Vācijā tikai desmit gadus darbojas komerctelevīzijas stacijas. Pēc desmit gadu paiešanas viņām automātiski pagarina vēl par desmit gadiem, jo līdz šim Vācijā, kur ir milzīgs tirgus, tikai viena televīzijas stacija ir atpelnījusi savu naudu. Tā ka tā ir attieksme pret investētājiem, vai mēs gribam, lai cilvēki glabā naudu zeķē. Vai mēs gribam, lai iegulda ekonomikā. Tas neattiecas tikai uz šo likumu. Tas ir vispārējs filozofiskas dabas jautājums.

 

A.Berķis. Tā ka balsojums tiek uzturēts. Pēc tam mums jābalso.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputātes Rugātes un “Tēvzemei un brīvībai” priekšlikumu trešajai daļai 15.pantā! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 28, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 6, atturas — 18. Pieņemts.

Pie 9. daļas lūdzu, apstāsimies tagad, jo pulksten 18.00 ir pārtraukums un ir saņemts deputātu iesniegums. Deputāti Tomiņš, Gundars Bērziņš, Rozentāls, Kokins un Oskars Grīgs ierosina Saeimas ārkārtas sesijas 20.jūlija sēdi turpināt līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma. (Aplausi.)

Godātie deputāti! Aplausi ir laba lieta, bet tomēr ir jābalso. Tagad balsojam par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 15, atturas — 12. Priekšlikums ir pieņemts.

 

A.Berķis. Lieliski! Es tikai vēl gribētu aicināt nobalsot, vai ziņotājam ir atļauti tehniskie pārtraukumi. (Smiekli zālē.)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Varbūt tad mums ir jāpieņem lēmums par vienu starpbrīdi. Nē, bet, nu, ņemot vērā.

Par procedūru Andrejs Krastiņš, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

 

A.Krastiņš (LNNK). Godātie kolēģi deputāti, kas nupat pieņēma emocionālu lēmumu! Pirmkārt, jūs neņēmāt vērā to faktu, ka šis bezpārtraukums var ievilkties arī kārtējās sesijas laikā, ja tādos pašos tempos ies. Tātad būs kolīzija par šo jautājumu.

Otrkārt, jāņem vērā, ka zāle ir jāvēdina, ka sēdes vadītājam ir nepieciešami starpbrīži, ziņotājam ir nepieciešami tehniskie starpbrīži, kā jūs dzirdējāt, un tādā veidā runāsim nopietni. Saeimas Kārtības rullis runā par pārtraukumiem, kuriem ir zināma procesuāla nozīme, šiem pārtraukumiem. Bet Saeimas Kārtības rullis neko nerunā par starpbrīžiem, tāpēc es arī ierosinātu godājamiem deputātiem piekrist, ka pēc noteiktiem laika sprīžiem izdarītu starpbrīžus. Ja deputāti var apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes un citas, brīvi izejot no zāles un ienākot tajā, tad citiem tehniskajiem darbiniekiem, kas nodrošina mūsu sēdes gaitu, un pārējiem tādas iespējas nav. Tāpēc es arī ierosinu tomēr piekrist, ka pēc noteiktiem laika posmiem ir starpbrīži. Jo savādāk tīri tehniski nevarēs novērtēt, kā jūs dzirdējāt no ziņotāja, plēnārsēdi. Tātad es ierosinu tam piekrist un vienkārši ik pēc pusotras stundas pasludināt starpbrīžus, lai varētu tehniski nodrošināt tālāko sēdes gaitu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt par procedūru? Kusiņa kungs, kā mums ir Kārtības rullī — pārtraukums vai starpbrīdis? Saeimas priekšsēdētāja biedra Krastiņa paskaidrojumi bija ļoti pamatoti.

Par procedūru Andrejs Panteļējevs — lūdzu!

 

A.Panteļējevs (LC). Acīmredzot es saprotu, ka cienījamais priekšsēdētājs saprot, ka Krastiņa kungs šoreiz apelē pie sēdes vadītāja tiesībām izsludināt starpbrīžus atkarībā no situācijas, un acīmredzot to ir iespējams arī izdarīt, jo Saeima nevar aizliegt tos izsludināt. Saeima nobalsoja, ka netaisīt starpbrīžus, bet priekšsēdētājam ir iespējas pārtraukumus izsludināt. Es vienīgi rekomendētu šinī gadījumā varbūt izsludināt 15 minūšu starpbrīžus un varbūt ik pēc divām stundām, lai nebūtu tikai tas režīms, citādi mums iznāk divas trešdaļas darba, viena trešdaļa... tas ir, es atvainojos, trīs ceturtdaļas darba un viena ceturtdaļa atpūtas. Varbūt varētu tos procentus samazināt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Irēna Folkmane, Tautsaimnieku politiskā apvienība!

 

I.Folkmane (TPA). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka deputāti ir nenogurdināmi un bez šaubām mēs varam strādāt bez starpbrīžiem un bez pārtraukumiem, bet padomāsim par tiem tehniskajiem darbiniekiem... Pagaidiet, lūdzu, atļaujiet izteikt... Tātad vai tie darbinieki, kas veic stenogrammas, var visu nakti strādāt un kvalitatīvi to nodrošināt? Tāpēc es domāju, ka par to arī ir jāvienojas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Sēdes vadītājam ir iespēja izlemt, jo precedenti ir bijuši gan vieni, gan otri. Ja strikti ņem Kārtības rulli, tad ar pārtraukumu saprot to, par ko mēs balsojām vakar, kad mēs pārtraucām sēdi līdz pulksten 10, un kad vadīja sēdes Saeimas priekšsēdētāja biedrs Krastiņa kungs, viņš tiešām precīzi tulkoja Kārtības rulli un Saeima nobalsoja, ka bez pārtraukuma. Un Krastiņa kungs ik pēc brīža paziņoja starpbrīžus. Tāpēc tagad 15 minūšu starpbrīdis.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, reģistrēsimies! Reģistrējamies! Lūdzu rezultātu! 56 deputāti. Turpinām sēdi.

 

A.Berķis. Tālāk ir 34. lappuse, 15. pants devītā daļa. Atbildīgās komisijas norādījums sakārtot daļu numerāciju, tas ir jāpieņem bez balsošanas, jo tas tā ir noticis, ka dažādu ierosinājumu rezultātā numerācija ir mainījusies. Bet tagad ir “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes priekšlikums — konkursa uzvarētāja uzņēmējdarbības plāns ir atļaujas obligāts pielikums. Es domāju, ka tas nav jābalso, jo to jau mēs noraidījām 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Vai piekrīt iesniedzēji?

 

A.Berķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Piekrīt.

 

A.Berķis. Tālāk ir desmitā daļa — apraides atļaujas tiesības nav nododamas citai personai, un “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes papildinājums — frekvences kanālu lietošanas tiesību vai piešķirtā raidlaika tālāka izīrēšana vai pārmantojamība raidorganizācijas pirkšanas vai pārdošanas ceļā citām personām nav atļauta. Tas ir jāizšķir juristiem. Komisijai šķita, ka šis pirmais teikums izsaka jau visu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāte Rugāte!

 

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Patiešām šis precizējums, kas ir priekšlikumā, norāda, ka arī praksē ir sastopama tāda raidlaika izīrēšana, kad raidlaika izīrēšana arī ir uzskatāma par tiesību nodošanu, tā ka tas ir šī likuma kontekstā, kurš šobrīd darbojas, vecais radio un televīzijas likums. Un tāpēc šis precizējums varētu nodrošināt frekvenču vai kanālu lietošanas tiesību un piešķirtā raidlaika izmantošanu tikai konkursa kārtībā. Tas būtu tā. Un, ja likuma panti nav pietiekoši izsvērti un precīzi reglamentējoši, bet mums viņi vēl šobrīd pagaidām tādi laikam nav, tad būtu jādod likuma pantu skaidrojumam komentāri. Ja mēs tādu praksi piekopjam, tad, protams, tur mēs varam skaidrot, ka šī panta sakarā tas ir uztverams arī kā raidlaika izīrēšana, kā tiesību nodošana. Ja ne, nu tad atkal jautājums paliks atklāts un atkal konvencijas sakarā “Televīzija bez robežām” tur būs nesakritība ar mūsu likuma normām līdz ar to. Tā ka tas ... principā es uzskatu, ka tas ir balsojams papildinājums, kas nemaina būtību, bet tik tiešām precizē lietas būtību.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Cienījamie kolēģi! Mēs nevaram tomēr izslēgt situāciju, kad raidorganizācijās mainās lielākie akcionāri un lielāko daļu īpašnieki. Ja tas neatsaucas uz programmu, ja jaunie īpašnieki saglabā programmas koncepciju un ja tas nav pretrunā ar iepriekšējiem antimonopolizācijas noteikumiem, tad es neredzu nekādu iemeslu, kāpēc lai viņi nevarētu tālāk arī lietot šo atļauju raidīšanai.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par deputātes Rugātes un “Tēvzemes un brīvības” frakcijas ierosināto piekto daļu! Lūdzu rezultātu! 21 — par, pret — 17, atturas — 10. Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz balsot! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 21, atturas — 12. Nav pieņemts.

Lūdzu balsosim par komisijas piektās daļas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 3, atturas — 13. Esam akceptējuši, kaut gan tiešām balsojums bija lieks, jo tas jau ir pirmajā lasījumā pieņemts.

 

A.Berķis. Tālāk— 15. panta vienpadsmitā daļa. Ir “Tēvzemes un brīvības” cita redakcija, kur faktiski mainās divi vārdi, bet drusku arī būtība, jo te ir teikts Rugātes un “Tēvzemes un brīvības” variantā: mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam, šīs izmaiņas nekavējoties rakstveidā paziņo Nacionālajai radio un televīzijas padomei, un komisijai ir — sešu mēnešu laikā. Mēs par šo jautājumu debatējām un konstatējām, ka nekavējoties — to nevar vai būtu grūti konstatēt. Un otrs ir, ka par to publicē ziņas vienā no republikas plašas tirāžas laikrakstiem vai vietējā laikrakstā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Krastiņš.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēlas argumentēt Rugātes kundze? Nē. Paldies! Balsojam tātad, lūdzu, “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes priekšlikumu! Lūdzu balsošanu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 22, atturas — 13. Nav pieņemts. Lūdzu, balsojam komisijas variantu!

 

A.Berķis. Komisijas variants atbilst tam, kā bija pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Mēs par viņu balsojam. Balsojam par komisijas variantu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 2, atturas — 11. Pieņemts. Paldies. (No zāles: “Nav kvoruma!”) Es atvainojos, tiešām nav kvoruma. Balsojam vēlreiz! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 3, atturas — 15. Pieņemts. Paldies! Lūdzu turpināt!

 

A.Berķis. Tālāk — divpadsmitā daļa. Atbildīgās komisijas precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēlas kāds debatēt? Pieņemts. Paldies, nav iebildumu. Lūdzu tālāk!

 

A.Berķis. Trīspadsmitā daļa. “Tēvzemei un brīvībai” ir cita redakcija, kurā, pirmkārt, ir ierakstīts, ka privātām organizācijām apraides vai (nesaprotami) atļaujas termiņam izbeidzoties, tās atjaunošana notiek konkursa kārtībā uz vispārējiem pamatiem un tā tālāk, bet komisijai ir — apraides atļaujas beigu termiņam beidzoties, tās atjaunošanā pirmtiesības dodamas tai pašai raidorganizācijai, ja tās pēdējā darbības gadā nav ar tiesas nolēmumu fiksēti šī likuma pārkāpumi. Nu, te ir jāatgādina tas, ko pieminēja Inkēna kungs, ka vācu jurists mums teica šeit, ka pirmajos 10 gados Vācijā tātad tikai vienai teleraidorganizācijai ir izdevies atpelnīt savus līdzekļus un ka viņiem tātad pirmā atjaunošana notiek automātiski. Un bez tam ir arī grūti salīdzināt — ja viens ir jau raidījis un otrs tikai piedāvā labo nodomu plānu, kā tādā gadījumā var salīdzināt? Tāpēc es paliktu pie komisijas varianta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Rugātes kundze mēģinās izskaidrot, kā to var salīdzināt. Lūdzu!

 

A.Rugāte (KDS). Godātais sēdes priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Patiešām šis priekšlikums ir ņemts no citu valstu pieredzes un tajā ir iekļauta šo citu valstu pieredze likumdošanā, kas paredz, ka patiešām ir iespējams raidorganizācijai, efektīvi strādājot, tomēr atpelnīt ieguldītos līdzekļus. Tikai ļoti neefektīva organizācija, raidorganizācija nevar atpelnīt šajā laikā savus līdzekļus. Un vienlaikus tātad citām raidorganizācijām tiek dota līdztiesīga pieeja tajā brīdī, kad tiek atjaunota vai kad izbeidzas raidīšanas, apraides atļauja. Šo tehnisko līdzekļu raidlaiku vai frekvenču (kanālu) izmantošanas iespēja konkursa kārtībā pēc novērtēšanas būtu pieejama arī citām raidorganizācijām, un šāda pieeja neļautu vienkārši sliktu programmu veidotājiem neierobežoti izmantot tehnisko līdzekļu raidlaikus vai frekvenču un kanālu izmantošanas iespējas. Un te nav runa par kādām aizdomām vai kaut kādu iepriekš jau noteiktu sliktu produktu, kurš noteikti būs. Taču, ja reiz likums paredz kaut kāda veida normatīvus, pēc kuriem var ieiet šajā tirgū arī jaunas raidorganizācijas, tad te nu ir tā vieta, kur tam ir jāparādās. Pie tam Monopoldarbības uzraudzības komiteja arīdzan pievērš mūsu uzmanību tieši šī panta astotās daļas redakcijai ar komentāru, ka paredzot pirmtiesības apraides atļauju atjaunošanā uzņēmējiem, kuri jau darbojas šajā sfērā, tiks radītas būtiskas barjeras jaunu dalībnieku iekļūšanai tirgū, respektīvi, tiks ierobežota konkurence. Bet konkurence ir viens no faktoriem, kura dēļ mēs arī šo likumprojektu veidojam, un tādēļ arī ir šīs līdztiesīgās tiesības starp privātajām vai komerciālajām, kā mēs saucam, un sabiedriskajām raidorganizācijām, kuras var ieiet šajā tirgū. Un tāpēc varbūt redakcija, kuru varētu piedāvāt trešajam lasījumam un kura zināmā mērā varētu apkopot šos visus viedokļus, būtu tāda, ka, apraides atļaujas derīguma termiņam beidzoties, tiek izsludināts jauns konkurss apraides atļaujas saņemšanai un, ja Nacionālā radio un televīzijas padome, nosakot konkursa uzvarētāju, nevar izšķirties par labu kādam no pretendentiem, tad apraides atļauju atjauno tās tiesību līdzšinējam lietotājam. Padome, atjaunojot apraides atļauju, var samazināt tās derīguma termiņu, ja raidorganizācijas pēdējā darbības gadā bijuši ar tiesas lēmumu fiksēti šī likuma pārkāpumi. Tā ir Monopoldarbības uzraudzības komitejas piedāvāta redakcija trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Inkēna kungs, lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Es domāju, ka ir tomēr jāatšķir stabilitāte no konkurences. Tas vien, ka uz vienu frekvenci konkurē vairākas stacijas un vienai tiek dota priekšroka, pats par sevi neizslēdz konkurenci, jo pastāv vairākas frekvences, vairākas stacijas un konkurence notiek starp tiem, kas reāli strādā un sacenšās ēterā, bet tiem cilvēkiem, kas ir ieguldījuši naudu, ir jādod stabilitāte. Un šī stabilitāte, ja viņi labi strādā, nevar tikt ik pa desmit vai septiņiem gadiem apšaubīta. Un tā ir vispasaules prakse, ka nevienam neatņem licenci. Kas notiek, ja tiešām strādā slikti, jo vārds “slikti” ir tas atslēgas vārds? Kas nosaka sliktumu? Sliktumu nevar noteikt padome, sliktumu nosaka skatītāji, un sliktas radio un televīzijas stacijas vienkārši izput, un tas ir tas būtiskākais. Es diezgan kategoriski negribu piekrist tam, ko teica Rugātes kundze par atpelnīšanās iespējām. Latvijas Republikā ir viena televīzijas stacija, kas neapšaubāmi pēc sava formāta ir laba, tā ir RBS, kura raida pilnā, labā kvalitatīvā formātā. Tajā pašā laikā šajā stacijā cilvēkiem pat algām nepietiek. Latvijas reklāmas tirgus, Latvijas tirgus, Latvijas ekonomiskā situācija neatļauj pašreiz ne tikai atpelnīt naudu un ieguldītās investīcijas, bet pat savilkt galus kopā tām stacijām, kurām ir jau nopirkts viss aprīkojums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tabūna kungs, lūdzu! Pēc tam — Rugātes kundze, otrreiz.

 

P.Tabūns (LNNK). Es atbalstu “Tēvzemei un brīvībai” un deputātu Rugātes kundzes un Putniņa kunga priekšlikumu, ka, apraides vai translācijas atļaujas termiņam izbeidzoties, tās atjaunošana notiek konkursa kārtībā. Noteikti! Mēs jau nobalsojām un pieņēmām to pantu, kurā Inkēna kungs iebilda vai paskaidroja, ka attiecīgi ilgākam laika posmam jābūt, lai raidstacijas varētu darboties un atpelnīt līdzekļus. Mēs taču nobalsojām, tātad ir jau paredzēts, kā atpelnīt šos līdzekļus šajos piecos, septiņos vai desmit gados. Bet es paredzu, ka var būt arī vāji mākslinieciski un satura ziņā un ne tikai arī politiski kaitīgi raidījumi un atradīsies finansētājs, kas finansēs, un viņi neizputēs. Tāpēc jāparedz, lūk, šis konkurss. Noteikti konkursa rezultātā. Un stabilitāte... Ja patiešām viņi raidīs labā līmenī, tad padome izvērtēs taču un dos, pagarinās viņiem šī konkursa rezultātā atļauju tālākai raidīšanai. Bet nevis kādiem konkurentiem, kuri tikai iesniegs savus priekšlikumus. Tāpēc es domāju, ka noteikti jādod priekšroka šim variantam. Tas ir daudz precīzāks un atbilst šodienas laikam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Godātie deputāti! Par stabilitāti runājot, par ko runāja Inkēna kungs, es viņam pilnībā piekrītu. Ne tikai konkurence, bet arī stabilitāte ir viens no faktoriem, kuram ir jābūt sekmētam šī likuma darbības rezultātā. Taču, ja šīs trīspadsmitās daļas redakcija ir tāda, kādu piedāvā komisijas variants, tad tas nozīmē, ka praktiski apraides atļauja zināmā mērā tiek iedota uz mūžīgiem laikiem. Jo pasakiet, lūdzu, to brīdi, kad tā var izbeigties! Un kādi ir nosacījumi? Kur jūs tos vēl varat atrast likumā, ar kuriem šī apraides atļauja varētu tikt izbeigta? Ja nu, vienīgais, ir kaut kāds ekscesāls pārkāpums un ar tiesas lēmumu šī raidorganizācija tiek slēgta. Tikai tā. Un patiesībā uz to mums ārkārtīgi sirsnīgi norāda Eiropas likumdošana. Ārkārtīgi sirsnīgi mūs lūdz neizmantot šādu vieglprātīgu normu savā likumā. Un galu galā ir jau arī ļoti cilvēcisks jautājums. Sakiet, lūdzu, ko teiks pēc 10, 15 vai 20 gadiem tie, kuri piedzims un kuri nevarēs neko citu jaunu atsākt, jo diemžēl viņi nevarēs vairs ieķīlēties šajā strīpā, kas ir tik ļoti stingra un cieta. Jā, Leiškalna kungs, arī par to ir jāpadomā! Un, ja ir runa par Eiropas likumdošanu tieši komerciālajai raidīšanai, tad, tieši no šīm ieteikuma normām vadoties, ir izveidota šī redakcija, kas pieļauj, ka apraides atļaujas atjaunošana vispārējā kārtībā un konkursa kārtībā ir vislabākais paņēmiens, kā to izdarīt. Ja pretendentu salīdzināšana pēc šī likuma 12.panta trešās daļas noteikumiem nedod pārliecinošu priekšstatu par to, ka citi pretendenti ir labāki, tad apraides atļauju atjaunos tās tiesību līdzšinējiem lietotājiem. Taču kādēļ viņam dot to handikapu, kuram nav nekāda pamatojuma? Tas ir tā kā grāfa, lorda un pārējie tituli bezmaz vai pēctecībā. Dzimtai.

Sēdes vadītājs. Andersona kungs, lūdzu! Pēc tam, ja es nemaldos, Endziņa kungs.

 

M.Andersons (LC). Godātie kolēģi! Es šinī gadījumā absolūti nepiekrītu savas komisijas vadītājai Rugātes kundzei. Un kāpēc? Tāpēc, ka es uzskatu, ka šeit nav nekādas konkurences. Šeit vispār nav nekādu konkurences spēles noteikumu. Vienā pusē ir reāls darbs. Tātad, ja šī raidorganizācija vēl pastāv, eksistē, viņa nevar strādāt slikti. Šeit tas jau tika minēts. Tad viņa jau būtu bankrotējusi. No otras puses ir tikai solījumi kaut kad nākotnē kaut ko darīt labu, nezināmu. Varētu arī teikt savādāk — uzsēsties uz astes iepriekš izdarītajam. Tā ka es uzskatu, ka šādi spēles noteikumi nav korekti, un aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī piekrītu jau teiktajam, ko pirms manis pauda Andersona kungs, un gribētu vērst uzmanību arī uz to, ka šeit ir atkal tas pats — privātās raidorganizācijas. Likums paredz un runā par komerciālajām. Apraides vai retranslācijas atļaujas. Mums ir likumā palikušas tikai apraides atļaujas. Un vēl es arī gribētu vērst vēlreiz uzmanību uz to. Vēlme varētu būt saprotama, ka ir konkurss. Bet kāpēc konkurss ir obligāti, lūk, uz šo raidorganizāciju? Es saprotu, ka tehnika attīstās. Siliņa kungs jau šeit mēģināja kaut ko teikt kā zinātnieks par šīm frekvencēm, kuras ir ierobežota nacionālā bagātība. Es nezinu. Man liekas, ka tehniskās iespējas mums ļaus laikam daudz vairāk šādām raidorganizācijām pastāvēt gan radio, gan televīzijā. Tātad es saprotu, ka, ja kāds grib konkurēt, tad viņš dos savu pieteikumu, prasīs noteikt kaut kādu frekvenci, kaut kādu kanālu. Šodien mums laikam šeit iespējas uztvert ļoti maz kanālu. Rietumos jau ir daudz, daudz vairāk. Un tehnika visu laiku attīstās. Lūk, te arī būs tas konkurss. Bet kāpēc obligāti tagad veidot to? Te būs tā konkurence. Un tādā mazā valstī kā Latvija tik daudz vispār nemaz nevar izdzīvot. Bet mēs gribam mākslīgi jau kaut ko šeit radīt. Es tomēr aicinātu atbalstīt komisijas variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Lucāna kungs!

 

J.Lucāns (TPA). Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka tomēr šis ir viens no tādiem punktiem, par kuriem ir vērts padiskutēt. Pēc manām domām, ja būtu runa par velosipēda ražošanu vai par kaut ko citu, tad skaidrs, ka šis noteikums būtu pareizs, kā komisija to izvirza. Bet, ja mēs runājam par radio raidījumiem vai televīzijas raidījumiem, tad es pieļauju tādu varbūtību, ka ir pilnīgi iespējams, ka, pateicoties veiksmīgai reklāmai, šī kompānija brīnišķīgi var dzīvot, bet tajā pašā laikā nepārtraukti ar savu darbību tā vai citādi slikti ietekmēt sabiedrības attīstību kopumā. Un, lūk, šis te drauds, ka var pienākt laiks, kad viņus kritiski izvērtēs tieši no šī viedokļa, nevis no tā, cik viņi naudu taisa, lūk, tas varētu būt tas, kas visu laiku spiedīs ieturēties zināmās robežās šajā ziņā un atturēties no visatļautības. Lūk, taisni šī iemesla dēļ pēc manām domām rietumnieki iesaka mums būt uzmanīgiem, un no šī viedokļa pēc manām domām Rugātes kundzes priekšlikums ir atbalstāms un būtiski atbalstāms. Tāpēc es aicinātu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatētāju vairāk nav. Lūdzu, Berķa kungs, jūsu rezumējumu, un balsosim.

 

A.Berķis. Lai izšķir balsojums!

Sēdes vadītājs. Pilnīgi pareizi. Balsošanas režīmu! Balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemes un brīvības” priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 22, atturas — 9. Nav pieņemts. Paldies!

Lūdzu, nākamais balsojums par komisijas variantu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 12, atturas — 8. Pieņemts. Paldies!

Lūdzu, turpinām!

 

A.Berķis. Tālāk četrpadsmitā daļa. Nav neviena ierosinājuma. Līdz ar to varam balsot par 15.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 15.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 5, atturas — 12. Pants pieņemts.

 

A.Berķis. 16.pants — “Papildinošas programmas izplatīšanas tiesības”. Pirmajā daļā ir komisijas redakcija un ir frakcijas “Tēvzemei un brīvībai” un deputātes Rugātes variants, kur ir principā tas pats, tikai iekavās ielikts paskaidrojošs teksts, kas ir papildinošas programmas, — teleteksts, radiodatu sistēmas un citas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāte Rugāte?

 

A.Berķis. Tam var piekrist. Visus, protams, nenosauksim.

Sēdes vadītājs. Berķa kungs piekrīt. Paldies! Līdz ar to mēs varam nebalsot. Turpinām, lūdzu!

 

A.Berķis. Tālāk frakcija “Tēvzemei un brīvībai” un deputāte Rugāte ierosina jaunu daļu pielikt. “Ja papildinošu programmu vēlas izplatīt raidorganizācija, kura ir jau saņēmusi apraides atļauju pamatprogrammas izplatīšanai, tad apraides atļauju papildinošai programmai Nacionālā radio un televīzijas padome izsniedz uz pieprasījuma pamata kā pielikumu.” Komisijas koncepcija, ir, ka nevajag atļauju, jo šī pamatprogramma nekaitē nekam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēlas pamatot? Nevēlas pamatot. Vai vēlas? Balsot vēlas Rugātes kundze? Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 23 — par, 20 — pret, 9 — atturas. Nav pieņemts. Paldies! Paliek komisijas variants.

 

A.Berķis. Tālāk 4. punkts. Atbildīgās komisijas variants un “Tēvzemes un brīvības” plašāks variants.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēlas par šo variantu izteikties? Jā, lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Paldies! Cienījamo Prezidij, godātie deputāti! Man lūgums referentam visus priekšlikumus izlasīt līdz beigām, citādi rodas priekšstats, ka priekšlikums ir pusratā. Tas attiecas uz iepriekšējo. Diemžēl tad arī doma nebija skaidra, bet, nu, tas vismaz ir pieņemts.

Kas attiecas uz 16. panta ceturto daļu. Šī jaunā redakcija šādi ir izveidota ar nolūku, ka uz papildinošām programmām apraides atļaujas iegūšanai attiecināmas tās pašas prasības, kas uz pamatprogrammu. Kādēļ? Tādēļ, ka tās tāpat ir saistītas ar informāciju, reklāmu, valodu un visiem citiem nosacījumiem, kas ir saistoši šī likuma sakarā un kas ir būtiski skatītājiem, kuru interešu aizstāvībai ir šī padome, kas tātad šī likuma kontekstā novērtē raidorganizācijas darbību arī ar papildinošajām programmām un kas ar apraides atļaujas starpniecību regulē un aizstāv sabiedrības intereses. Man ir lūgums par šo papildinošo citu redakciju balsot un pēc būtības iedziļināties viņas saturā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl par šo jautājumu? Lūdzu, Berķa kungs, komentāru.

 

A.Berķis. Jā, tikai es gribu iebilst, ka te ir — izsniedz uz pieprasījuma pamata, ja tas atbilst pamatprogrammu veidojošās raidorganizācijas uzņēmējdarbības plānam. Šo variantu mēs jau noraidījām iepriekšējos balsojumos, jo ir vajadzīga tikai koncepcija. Mēs noraidījām, ka vajag uzņēmējdarbības plānu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ir priekšlikums, un mēs varam atrisināt, kā jūs Berķa kungs, pareizi teicāt, tikai balsojot. Lūdzu, vai esam gatavi balsot? Balsošanas režīmu, un balsojam par “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 20 — par, 22 — pret, 10 — atturas. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsojam par komisijas variantu! Lūdzu rezultātu! 31 — par, 5 — pret, 14 — atturas. Pieņemts. Paldies! Lūdzu, turpinām!

 

A.Berķis. Tālāk sestā daļa. Atbildīgās komisijas variants un “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes variants. Šajā otrajā variantā, deputātes Rugātes variantā, ir rakstīts, ka Nacionālā radio un televīzijas padome apraides atļaujas papildinošo programmu izplatīšanai izsniedz šajā likumā paredzētajā apraides atļaujas saņemšanas vispārējā kārtībā. Tātad tā ir cita, plašāka redakcija.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai Rugātes kundze vēlas argumentēt? Balsojam! Paldies! Lūdzu, balsojam par “Tēvzemes un brīvības” un deputātes Rugātes priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! 20 — par, 20 — pret, 13 — atturas. Nav pieņemts.

Lūdzu, balsojam par komisijas variantu!

 

A.Berķis. Komisijas varianta šajā gadījumā nav, ir tikai... Nu, komisijas variants ir īsāks, kas...

Sēdes vadītājs. Balsošanas laikā, lūdzu, nevajag diskutēt. Lūdzu rezultātu! 31 — par, 2 — pret, atturas — 11. Nav kvoruma! Lūdzu dzēst, un balsojam atkārtoti! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! 36 — par, 4 — pret, 17 — atturas. Pieņemts. Paldies! Lūdzu turpinām!

 

A.Berķis. Tālāk septītā daļa. Atbildīgās komisijas variants, citu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav vēlēšanās diskutēt?

 

A.Berķis. Astotā daļa arī ir atbildīgās komisijas variants, citu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav problēmu. Turpinām!

 

A.Berķis. Mēs varam nobalsot par 16. pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 16. pantu! Lūdzu rezultātu! 36 — par, 1 — pret, 10 — atturas. Pieņemts. Paldies!

 

A.Berķis. Nav, nav...

Sēdes vadītājs. Atvainojos, godājamie kolēģi! Lūdzu dzēst, un pārbalsojam! Lūdzu balsošanu! Lūdzu rezultātu! 36 — par, 3 — pret, 14 — atturas. Pieņemts. Paldies! Lūdzu, turpinām!

 

A.Berķis. Tālāk trešā nodaļa — “Raidījumu un programmu veidošana un to raidīšana”. 17. pants, pirmā daļa. “Tēvzemes un brīvības” priekšlikums aizstāt vārdus “vispārēja programmas koncepcija” ar vārdiem “uzņēmējdarbības plāni”. Manuprāt, tas nav balsojams, jo jau ir iebalsots citādi 6. pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! “Tēvzemei un brīvībai” neprotestē? Paldies! Turpinām!

 

A.Berķis. Otrā daļa. “Tēvzemes un brīvības”, Rugātes un Putniņa priekšlikums, kur pirmā daļa sakrīt ar komisijas variantu, 1. punkts sakrīt ar komisijas variantu, bet ir jauns otrais un trešais punkts, un tie skan šādi: “raidorganizācijas ziņu (informācijas) dienests kopumā un tā darbinieki nedrīkst būt finansiālās vai līdzīgās darījumu attiecībās ar viņu veidoto reportāžu dalībniekiem; sabiedriskās raidorganizācijas ziņu dienesta vadītājs tieši vai ar trešo personu starpniecību nedrīkst būt finansiālās vai līdzīga veida darījumu attiecībās ar citiem sabiedrības saziņas un masu informācijas līdzekļiem, organizācijām, personu grupām un tamlīdzīgi, kas varētu ietekmēt viņa vadītā ziņu dienesta darbības objektivitāti un neatkarību”. Manuprāt, būs pagrūti pārbaudīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Rugātes kundze, lūdzu!

 

A.Rugāte. (KDS) Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Otrais punkts un papildinājums nodrošina sniedzamās informācijas objektivitāti un neatkarību, tas nepieļauj ziņu vai informācijas dienesta darbības komercializāciju. Un tas jums nav nekas jauns, jo jūs ļoti labi zināt, piemēram, ka ziņu raidījumos pieļauj sižetus, par kuriem tā autori pieprasa samaksu no raidījuma dalībniekiem, jeb tā saucamos maksas sižetus. To mēs esam jau piedzīvojuši, un tas jau notiek. Un trešais punkts savukārt — ziņu dienesta vadītāja amats, ir ļoti nozīmīgs amats un tāpēc ir valstis, kurās šī amata nozīmības dēļ likumos ir paredzēts, ka sabiedriskajās raidorganizācijās, tikai sabiedriskajās, protams, tos ieceļ Nacionālā radio un televīzijas padome, atbilstoši ar kādu citu nosaukumu varbūt, citās valstīs šīs padomes saucas citādi. Un šis papildinājums nodrošina ziņu dienesta sniedzamās informācijas objektivitāti un neatkarību, jo galvenokārt jau šīm ziņām ir jābūt neatkarīgām un objektīvām, nevis pašam tam cilvēkam, kā tas bija varbūt mūsu pirmajā lasījumā neprecīzā redakcijā izteikts, ka ziņu vadītājam ir jābūt politiski neitrālam un neatkarīgam. Bet šeit ir runa tieši par ziņu un informācijas objektivitāti un neatkarību. Tas nepieļauj ziņu dienesta darbības komercializāciju, kas savukārt nodrošina ziņu dienesta darbības neatkarību. Tā ka redzat, tas viss ir absolūti viens loks, kurš brīnišķīgi praksē pierāda, ka ir šādi nepieļaujami komercializācijas gadījumi un pret tiem vajadzētu norobežoties. Privāto raidorganizāciju darbība šādā veidā nav jāierobežo, un šis likums to neparedz. Es lūdzu saprast to pareizi! Pietiekami būtu, ja raidorganizācija darbotos atbilstoši 6. panta papildināmajai devītajai daļai... privātā raidorganizāciju jeb komerciālā, un pieņemtajai 3.panta desmitajai daļai, nepieļaujot privāto raidorganizāciju finansēšanas firmu, partiju, banku un sabiedrisko organizāciju un citu līdzekļu ieplūšanu nekontrolējamā vai nepārskatāmā formā. Tātad bez informācijas par šo raidorganizāciju finansējuma avotiem, tādējādi neļaujot raidorganizācijām darboties raidorganizāciju interesēs, bet darboties tieši pašu finansētāju interesēs. Tāda ir šo divu papildinājumu būtība.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs! Pēc tam — Kreituses kundze.

 

E.Inkēns (LC). Varētu piekrist būtībai, kas ir izteikta šajā otrajā punktā. Tikai diemžēl tas ir uzrakstīts tā, ka apiet to var ar līkumu bez mazākajām problēmām, jo te ir runāts par reportāžu dalībniekiem. Par jebkuru citu ziņu žanru, tas nozīmē, ir atļauts saņemt naudu. Tas nozīmē, ka vienkārši ir jāuzraksta korekta redakcija. Šī redakcija neatrisina problēmas.

Attiecībā uz trešo. Kas tad mums galu galā ir svarīgi? Svarīgi, lai ziņas būtu neitrālas, lai tās būtu godīgas, neatkarīgi no tā, kādās investētāju, akcionāru vai citās attiecībās ir ziņu raidījumu vadītājs, jo šeit jau nav runāts par ziņu dienesta vadītāju, kurš ir nonācis atkarībā. Šeit ir minēts tikai “var nonākt atkarībā”. Var ietekmēt. Tas ir nekonstatējams fakts, jo viņiem ir radinieki. Šeit ir minēts tik plašs loks — organizācijas, personu grupas. Tie var būt arī radinieki, tā var būt sieva, kas ir partijā blakus. Vārdu sakot, ir jāskatās, lai ziņas ir objektīvas, nevis kādās attiecībās ir un kurās akciju sabiedrībās vai draugu lokā strādā šis ziņu dienesta vadītājs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kreituses kundze!

 

I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Man gribas, lai mēs tomēr šeit nesvaidītos ar vārdiem, bet kādreiz arī sāktu domāt. Tas nekas, ka diena ir gara, visiem jau gribas vai nu uz mājām, vai kaut kur citur. Vai Latvijā ir kaut viens cilvēks, kas nav finansiālās attiecībās ar Latvijas Banku? Paga, paga, Grīga kungs maksā nodokļus, kas aiziet tur, un Latvijas Banka izdod viņam algu, naudu izdod. Vai Latvijā ir kaut viens cilvēks, kas nav finansiālās attiecībās ar Finansu ministriju un Ekonomikas ministriju? Tad kāpēc mēs runājam tādas lietas? Vienīgā reize, kad mums bija objektīva informācija, bija te 50 gadus. Es saprotu, ka to varētu nezināt tie, kas tagad ir atbraukuši. Bija mums reizes, kad bija objektīva informācija. Tas bija tad, kad tā nāca no komunistiskās partijas. Bet katrs cilvēks ir subjekts, un prasīt no subjekta tikai objektīvu informāciju... Neviens domājošs cilvēks pasaulē to nevar dot, jo katrs korespondents, lai Tabūna kungs būtu cik pārliecināts par to, tik un tā ienes savu subjektīvo momentu objektīvajā informācijā. Un tāpēc šeit nerunāsim pretī vispārējām patiesībām. Bet, pirmais, atcerieties, ja jūs gribat visus mūsu finansu darbiniekus nolikt ārpus likuma un padarīt viņus Latvijas televīzijai un Valsts radio neizmantojamus un neintervējamus, tad, lūdzu, uz priekšu!

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl debatētāji? Nav. Lūdzu, Berķa kungs, rezumējiet!

 

A.Berķis. Balsosim.

Sēdes vadītājs. Balsosim! Vai mēs varam balsot par diviem ierosinātajiem punktiem kopā vai atsevišķi?

 

A.Berķis. Atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Atsevišķi. Lūdzu, Rugātes kundze! Lūdzu, tātad balsojam par otrās daļas 2.punktu “Tēvzemei un brīvībai”, deputātes Rugātes un deputāta Putniņa redakcijā! Lūdzu rezultātu! 20 — par, 27 — pret, 16 — atturas. Nav pieņemts. Lūdzu dzēst!

Un balsojam par otrās daļas 3.punktu deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemei un brīvībai” redakcijā! Lūdzu rezultātu! 20 — par, 25 — pret, 14 — atturas. Nav pieņemts. Paldies!

Balsojam par komisijas variantu, komisijas otrās daļas variantu. Lūdzu rezultātu! 39 — par, 3 — pret, 13 — atturas. Pieņemts. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk trešā daļa, kurā ir Rugātes un Putniņa iesniegtie labojumi. Tur komisijai ir — programma nedrīkst ietvert vardarbības vai nežēlības propagandu, bet Putniņa ierosinājumā ir “sižetus, kuros nevajadzīgi izcelta vardarbība”. Es uzskatu, ka Rugātes un Putniņa variants ir labāks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Varam balsot, nav debatētāju. Tātad, lūdzu, balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa variantu. 1.punkta variantu! Lūdzu rezultātu! 37 — par, 8 — pret, 6 — atturas. Pieņemts. Paldies!

 

A.Berķis. Pieņemts. Līdz ar to vairāk pretrunu nav. Pārējie komisijas varianta punkti paliek.

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk ir ceturtā daļa. Deputāta Māra Graudiņa ieteikts papildinājums. Es lūdzu viņu aizstāvēt.

Sēdes vadītājs. Vai ir vajadzīgs aizstāvēt? Graudiņa kungs nāk aizstāvēt. Lūdzu, Graudiņa kungs!

 

M.Graudiņš (LC). Šis ir priekšlikums, kuru pieņēmām iepriekš, kad izskatījām šo likumprojektu. Un tas vienkārši atbilst citu valstu normai, ka valdībai dota iespēja par sociālām problēmām raidīt izglītojošus paziņojumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, balsojam par deputāta Graudiņa ierosinājumu — papildinājumu. Lūdzu rezultātu! 40 — par, 5 — pret, 12 — atturas. Pieņemts. Paldies!

Lūdzu, turpināsim!

 

A.Berķis. Piektajā daļā nav. Sestajā daļā nav. Septītajā daļā ir atbildīgās komisijas ieteikums svītrot vārdu “republika” un viens papildinājums. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi! Nav iebildumu?

 

A.Berķis. Nav. Tālāk šajā pašā daļā ir deputāta Ābiķa ieteikums, kas ir jau iestrādāts. Tāpat ir arī tālāk iestrādāts deputātes Rugātes un deputāta Putniņa ieteiktais variants.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti vēlas debatēt par šo jautājumu? Nē. Akceptējam.

 

A.Berķis. Tālāk ir deputātu Rugātes un Putniņa ieteikums izveidot jaunu astoto daļu, kurā viņi iesaka rakstīt: “Programmas var būt vispārējas un tematiskas. Piemēram, filmu, sporta kanāls un tā tālāk. Privātājām raidorganizācijām ar tematisku programmu vismaz 25 procenti gada kopējā ienākuma jāinvestē programmu vai raidījumu veidošanai Latvijā vai jānodod sabiedrisko raidorganizāciju darbības finansēšanai.”

Redziet, te ir divas lietas. Pirmkārt, 25 procenti kopējā ienākuma. Ienākums jau var būt, bet ir jautājums, vai ir peļņa. Jo sporta programmas, piemēram, ir ļoti dārgas, un var iznākt tā, ka viss šis ienākums un vēl vairāk ir jāizdod. Tas ir apstrīdami. Tāpēc ir jāizvērtē. Es lūdzu par to padiskutēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, vai vēlas pamatot autori? Balsojam! Lūdzu balsošanu! Un balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! 14 — par, 28 — pret, 16 — atturas. Nav pieņemts.

 

A.Berķis. Komisija tādu daļu nav ierosinājusi. Tātad līdz ar to mēs varam balsot par 18.pantu kopumā... Par 17.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Par 17.pantu, precizējam. Paldies! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 1, atturas — 10. Pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

 

A.Berķis. Tālāk 18.pants — “Programmu veidošanas īpašie noteikumi”. Pirmajā daļā ir deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājums. Komisijai ir, ka Latvijā veidotajās vizuālajās programmās un tā tālāk, kā jūs redzat, jābūt ne mazāk kā 70 procentiem Eiropā veidotu raidījumu un ne mazāk kā 30 procentiem Latvijā veidotu raidījumu. Amerikai tad ir atlikušie 30 procenti, jo tie 70 procenti ir tāpēc, ka arī Latvija atrodas Eiropā. 70 procenti Eiropā, tajā skaitā 30 procenti Latvijā. Tātad 30 procenti var būr ārpus Eiropas veidotu raidījumu. Kāpēc? 70 procenti... (No zāles deputāte I.Kreituse: “Bet Amerikā?”)

Sēdes vadītājs. Man ir jāaizrāda gan Berķa kungam, gan Kreituses kundzei, ka sarunām ir domāta cita vieta un laiks.

 

A.Berķis. Es atvainojos, es tik tiešām centīšos tā nedarīt, bet man vienmēr ir bijusi ļoti liela vēlēšanās ar šo kundzi runāt. (Smiekli.)

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, es saprotu, ka ir vasaras vakars un... Bet jūs tomēr esat pelnījis piezīmi par šo.

 

A.Berķis. Paldies, jā. Tātad paskaidroju, ka 70 procenti Eiropā veidotu raidījumu ietver arī Latvijā veidotus raidījumus, atlikušie 30 ptrocenti ir tie, kas nāk no pārējiem kontinentiem. Bet vismaz 30 procentiem šajos 70 procentu ietvaros ir jābūt Latvijā veidotiem raidījumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies! Rugātes kundze, lūdzu, izskaidros, kur atrodas Latvija, un precizēs.

 

A.Rugāte (KDS). Godātie kolēģi! Lai nu ģeogrāfija paliek mūsu katra ziņā, to es nepūlēšos nekādā veidā jums apgaismot, es tikai pateikšu papildinformācijai, lai jūs varētu izšķirties un novērtēt šo priekšlikumu ar papildinājumiem, kas ir šeit un arī ar Berķa kunga skaidrojumu, kurš patiešām atbilst patiesībai. Pirms dažiem mēnešiem Eiropas Padome pieņēma lēmumu uz 10 gadiem ierobežot ārpus Eiropas ražotās videoprodukcijas apjomu līdz 50 procentiem Eiropas valsts raidorganizācijās. Nu, mēs varētu to, protams, atkal tikai pieņemt zināšanai un uz to nekādā veidā nereaģēt, taču tām raidorganizācijām, it īpaši filmu kanāliem, kas to neievēros, būs jāmaksā paaugstināti nodokļi, un tie būs novirzāmi Eiropas videoprodukcijas ražošanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Kreituses kundze!

 

I.Kreituse (DPS). Humors paliek humors, bet lieta ir ļoti nopietna. Ieskatieties lūdzu, kas ir ierakstīts likumprojektā! Ja ir ierakstīts, ka 30 procentiem Latvijas un 70 procentiem Eiropas, tas nozīmē, ka ir jau izdalīta tā Latvija atsevišķā punktā. Tad jābūt bija tā — 70 procentiem Eiropas kontinentā, jo kas ir Eiropa? Eiropas Savienība? Eiropas valsts? Eiropas kontinents? Ā, līdz Urāliem, ja? Nu, skaidrs. Saulīša kungam vismaz skaidrs, Berķa kungs paskaidros, kā viņš saprot Eiropu. Tad bija jārakstā, ka 70 procentiem Eiropas, tajā skaitā 30 procentiem Latvijas, tad būtu skaidrs, jo savādāk šodien ir 30 plus 70 un Latvijas raidlaikiem neeksistē vairāk neviens kontinents kā tikai Eiropa. Un kur tad Āzija un visi pārējie? Es domāju, mēs šeit ģeogrāfiju nemācīsimies. Nedrīkst būt likumprojektā šādi “kazusi”, mums te ir viegli smieties, bet cilvēki par mums ņirgājas jau uz ielas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl? Lūdzu, Endziņa kungs!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu pievērst uzmanību kaut kam citam, citai atšķirībai. Rugātes kundzes un Putniņa kunga piedāvātā redakcijā ir: visās Latvijā veidotajās vizuālajās programmās (televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā un tā tālāk), ja, un tad nāk visi tie procenti. Es nezinu, vai Latvija veido pašreiz satelīttelevīziju. Ir mums tāda, nav? Jeb mums ir iespēja ar antenu palīdzību uztvert raidījumus no citām vietām? Vai no Spānijas, no Itālijas, vai no Francijas. Un tā ir Latvijā veidotā produkcija vai kā? Man liekas, ka komisijas variantā šeit ir skaidri un gaiši — izņemot satelīttelevīziju un kabeļtelevīziju. Nu, būsim tad tomēr precīzi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, vai vēl kāds vēlas? Lūdzu, Počas kundze! Vai Počas kundze vēlas piedalīties debatēs? (No zāles deputāte A.Poča: “Ierosinu pārtraukt debates un balsot par Izglītības komisijas priekšlikumu!”) Paldies! Siliņa kungs, lūdzu!

 

A.Siliņš (LC).Paldies! Augsti godātais Prezidij! Šeit tiešām, lai novērstu neprecizitātes, es lūdzu pievērst uzmanību Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumam. Šeit ir skaidri uzrakstīts, laiki norādīti, skaidri uzrakstīta situācija, ka aizņemtā raidlaika kopapjomā mēneša laikā jābūt ne mazāk par 80 procentiem Eiropā veidotu raidījumu, no tiem ne mazāk kā 30 procentiem — Latvijā veidotiem raidījumiem. Respektīvi, paliek 20 procenti ārpus šīm iespējām. Kādēļ tikai 20 procenti? To es arī gribu pamatot. Tas ir vairāk nekā 70, kur it kā iznāk, ja tur skaita pēc viena varianta. Un, ja skaita pēc cita varianta, nekas nepaliek ārpusē. Tātad vispirms es gribu uzsvērt, ka šeit ir skaidrība, un, otrkārt, pamatot 80 procentus. 80 procenti un tie laiki ir tie, kuros pamatā var pievērsties šīm pārraidēm jaunatne un skolu jaunatne. Un kāpēc mums šeit jāuzsver šis Eiropas īpatsvars un Latvijas tajā skaitā? Tāpēc, ka mēs jau visu laiku integrējamies Eiropā un cenšamies integrēties. Mums viņa, pirmkārt, jāsaprot un ar laiku mums jābūt arī Eiropas patriotiem, jo, kā zināms, pasaules mērogā notiek ļoti izteikta konkurence gan starp Eiropu un Amerikas kontinentu, gan jo sevišķi izteikti starp Eiropu un Āzijas kontinentu, kur ļoti strauji attīstās viss. Un, ja zināmā mērā šī dzīves veida, no mums tālāko reģionu dzīvesveida propaganda pārņems mūsu skatītājus, jaunatni, tad mums draud zināmā mērā problēmas. Kādas problēmas? Varbūt kāda jaunatnes daļa aizraujas tik ļoti, ka aizbrauc ne tikai uz Zviedriju vai vēl kaut kur, bet aizbrauc uz Tālajiem Austrumiem vai Ameriku un tur iesaistās kaut kādā īpatnējā organizācijā, kas viņu nejauši ir aizrāvusi, ja tie procenti būs daudz lielāki. Un tas mums var radīt visāda veida problēmas, smadzeņu noplūdi, dzīvā spēka un mūsu tautiešu noplūdi, tādēļ es domāju, ka, pirmkārt, šajā priekšlikumā ir skaidrība un, otrkārt, šeit mēs redzam, ka mēs esam ne tikai Latvijas patrioti, bet arī Eiropas patrioti. Un šis priekšlikums tādā veidā mums dos arī vēl ko, jo vēl es gribu pateikt, ka pagaidām mēs lielāko atbalstu no ārzemēm saņemam no Eiropas. No citām pasaules malām mēs pat 20 procentus nesaņemam klāt, tā ka šeit mums jāizturas adekvāti. Un es aicinu pieņemt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl vēlas debatēt? Nē. Lūdzu, Berķa kungs, jūsu rezumējumu!

 

A.Berķis. Iesaku balsot, mani pašu pārliecināja Izglītības komisijas viedoklis, bet, protams, balsosim visus variantus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, balsojam pirmo deputātu Rugātes kundzes un Putniņa kunga iesniegto variantu, pēc tam — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un tad atbildīgās komisijas variantu. Lūdzu, par Rugātes un Putniņa iesniegto variantu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 25, atturas — 19. Nav pieņemts.

Nākamo balsojam Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 4, atturas — 5. Pieņemts. Paldies! Lūdzu, turpinām!

 

A.Berķis. 18.panta otrā daļa. Ir atbildīgās komisijas precizēta redakcija. Un ir deputātu Rugātes un Putniņa iesniegums. Tas ir par Latvijā veidotās mūzikas īpatsvaru. Atšķiras procentos. Ne tikai procentos. Izlasiet paši un izlemjiet, kurš par ko grib balsot, vai arī kāds grib aizstāvēt savu viedokli. Iesniedzēji?

Sēdes vadītājs. Paldies! Kamēr deputāti lasa, lūdzu, vai kāds vēlas piedalīties debatēs? Inkēna kungs, lūdzu!

 

E.Inkēns (LC). Starpība ir diezgan būtiska. Tātad komisija šo normu — 40 procentus — attiecina uz sabiedrisko radio un televīziju. Tātad “Latvijas radio” un “Latvijas televīzijai”, kas saņems naudu no budžeta, ir obligātā kārtā jālieto latviešu mūziķu darbi 40 procentu apmērā. Tas ir loģiski. Tas ir veids, kā atbalstīt mūsu mūziķus. Tas ir veids, kā sabiedriskajam radio un televīzijai nostiprināt latvisko identitāti.

Otrs priekšlikums. Ārēji neizskatās slikts, un tomēr viņā ir reālas problēmas. 20 procenti no šī laika, kas ir trīs stundas, ņemot vērā, ka pastāv radiostaciju formāti. Tāda stacija kā pieņemsim “Super FM” praktiski to nevar izpildīt. Ja Latvijā parādīsies džeza formāta stacija, tā nevarēs to izpildīt. Ja Latvijā parādīsies kantrī formāta stacijas, nevarēs viņas izpildīt. Fiziski tāda daudzuma šī žanra latviešu mūzikas vienkārši nav. Un, ja ir, tad būs jāatgremo tie pāris skaņdarbu nepārtraukti, un tas nenāks par labu klausītājiem, un es neesmu pārliecināts, arī nāks par labu izpildītājiem un autoriem. Tur ir tā starpība. Un savukārt nav uzlikts pienākums sabiedriskajam radio un televīzijai ievērot šo 40 procentu likmi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī norma tika attiecināta uz visām raidorganizācijām, gan uz sabiedriskajām, gan uz privātajām, komercialajām, atbilstoši 3.panta otrajai daļai. Jo arī privāto jeb komerciālo raidorganizāciju darbība notiek sabiedrības interesēs. Un vēl viens mazs nieks klāt. Ka, pērkot tiesības raidīt citās valstīs veidotu mūziku, ja nebūs šīs likuma normas, par kuru mēs tagad diskutējam, raidorganizācijas finansiāli atbalstīs citas valstis. Tātad mums ir ļoti daudz naudiņas, mēs to varam labprāt darīt, tas ir ļoti skaisti. Taču pašu kultūru padarīsim vēl nabagāku un konkurēt nespējīgāku tādēļ, ka viņas vienkārši šeit negadīsies. Nebūs pieprasījuma, nebūs arī produkcijas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, vai vēl kāds vēlas piedalīties debatēs? Nē. Berķa kungs, vai būs jūsu rezumējums?

 

A.Berķis. Mūzikā es esmu ļoti nekompetents. Vienīgi balsojums var izšķirt, kam taisnība.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, pirmo balsojam deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 23, atturas — 13. Nav kvoruma. Lūdzu dzēst! Pārbalsosim!

Lūdzu balsojam atkārtoti. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 28, atturas — 18. Nav kvoruma.

 

A.Berķis. Ir, ir!

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos, godājamie kolēģi! Es ļoti atvainojos! Nav pieņemts.

Balsojam, lūdzu, par atbildīgās komisijas variantu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 4, atturas — 11. Pieņemts. Paldies!

 

A.Berķis. Tālāk — trešā daļa. Atbildīgās komisijas precizējums un arī deputātu Rugātes un Putniņa priekšlikums, kurā viņi saka: “Raidorganizācijas sadarbība ar citiem raidījumu veidotājiem vai neatkarīgiem producentiem notiek uz līguma pamata, kas nosaka pušu atbildību un ieguldījumu, to īstenošanas rezultātā izmantotais raidlaika apjoms nedrīkst būt lielāks par 25 procentiem no pašas raidorganizācijas patstāvīgi sagatavoto raidījumu raidlaika kopapjoma mēneša apjomā.” Komisijai ir: “Raidorganizācijas sadarbība ar citiem raidījumu veidotājiem vai neatkarīgiem producentiem notiek, pamatojoties uz līgumu, kurā noteiktas pušu tiesības un pienākumi.” Tātad vienā vietā mēs... Pirmā daļa ir pieņemta, bet otrā daļa... Vai šis papildinājums tiks likts klāt?

Sēdes vadītājs. Paldies! To mums tūlīt Rugātes kundze paskaidros. Lūdzu! Mēs apspriežam 18.panta trešo daļu.

 

A.Rugāte (KDS). Pieminēja pirmo daļu, un es apmulsu. Es vēlos teikt par 18.panta trešās daļas papildinājumu, proti, ja neierobežo šo sadarbību, tad raidorganizācijas dibinātāji, pamatojoties uz tīri formālu sadarbību, var raidlaiku izīrēt, līdz paši raidījumus vairs neveido vispār. Un pasakiet, lūdzu, kā ir iespējams to viņiem tad kaut kā regulēt vai noteikt, vai norādīt! Kurš tad būs tas, kas pateiks — nē, tagad jums pietiek, jūs vairs nevarat izīrēt. Tagad jums jāražo tikai pašiem, jo citādi jūs vairs nebūsiet tie paši, kas jūs esat. Jūs saprotat, ka veidojas tāda diezgan neloģiska situācija. Un tas nozīmē, ka kāds uzņēmējs konkursā var iegūt tiesības uz visu Latviju aptverošu televīzijas raidītāju tīklu, solot izveidot labu programmu, bet patiesībā nodarbosies nevis ar raidījumu veidošanu, kas ir kā kultūras vērtība šeit, Latvijā, un par ko mēs arī te galu galā cīnāmies, bet gan ar tālāku raidlaika izīrēšanu citiem, slēdzot sadarbības līgumus. Taču tie, kuri ar viņu slēgs sadarbības līgumus, nez kāpēc paši nevēlas raidīt. Viņi grib tikai taisīt. Kaut kāds murgs mums sanāk tādā gadījumā. Un sabiedriskajām raidorganizācijām šāda norma rada konkurenci, programmu un radošā personāla atjaunotnes iespēju. Tomēr ir nepieciešams likumā noteikt sadarbības apjoma ierobežojumu, lai nodrošinātu patstāvību, jo pretējā gadījumā patiešām neattaisnosies šo raidorganizāciju dibināšanas fakts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Inkēna kungs!

 

E.Inkēns (LC). Eiropas Padome tiešām iesaka šo 25 procentu kvotu, bet tā attiecas uz sabiedriskajām raidorganizācijām. Tā nekādā veidā neattiecas uz komercraidstacijām, radio un televīzijas stacijām. Attiecībā uz sabiedriskajām šāda norma tiek ieteikta tāpēc, un arī mūsu likumā tālāk būs 15 procentu norma, lai sabiedriskajā radio un televīzijā, kur, protams, gadiem ilgi cilvēkiem strādājot, viņi iesēžas, jūtas varbūt pārāk ērti, viņiem tiktu radīta šī iekšējā konkurence ar attiecīgā ģenerāldirektora atļauju un atbalstu. Pilnīgi citādā situācijā atrodas komercstacijas. Likumam nav jāregulē komercstaciju iekšējā uzbūve, un pasaulē pietiekami plaši izplatīta ir situācija, kad komercstacijas pašas veido tikai ziņas, visu pārējo produkciju iepērkot no neatkarīgajiem producentiem, slēdzot ar viņiem līgumus. Viņiem netiek izīrēts laiks. No viņiem tiek nopirktas pasūtītās programmas, tiek izveidota šī vienotā programma, kas atbilst tai koncepcijai, uz kuras pamata ir piešķirta raidatļauja, un nekas slikts no tā nenotiek. No tā nesamazinās, pieņemsim, Latvijā ražotā produkta īpatsvars, jo tie neatkarīgie producenti taču tepat arī viņu ražo. Tas, ka pati raidorganizācija neražo raidījumus, nav absolūti nekas slikts, jo tie, vienalga, tiek saražoti, pirkti un komplektēti atbilstoši programmai un programmas koncepcijai, kura uzvarējusi konkursā. Nav svarīgi, kāds ir štatu saraksts. Svarīgi, lai programma skatītājiem būtu pieņemama.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Es domāju, ka paskaidrots ir pietiekoši. Un balsosim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsošana! Balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa variantu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 28, atturas — 11. Nav pieņemts. Paldies.

Par komisijas variantu nav jābalso praktiski. Nav izmaiņu.

 

A.Berķis. Tālāk ceturtā daļa. Atbildīgās komisijas sīks precizējums par laiku. Vai ir iebildumi?

Sēdes vadītājs. Nav. Paldies, lūdzu, turpināsim!

 

A.Berķis. Piektā daļa — deputāta Ābiķa priekšlikums par laikiem. Tas ir daļēji pieņemts. Deputāts Ābiķis iesaka, ka laikā no pulksten 7 līdz 21 nedrīkst izplatīt raidījumus, kuri satur fizisko vai psiholoģisko vardarbību, un komisija iebalsoja, ka no 7 līdz 22 nedrīkst izplatīt. Vai deputāts Ābiķis ir ar mieru, ka tas tā notiek?

Sēdes vadītājs. Deputāts Ābiķis neiebilst.

 

A.Berķis. Tālāk ir deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemei un brīvībai” iebildums tomēr, ka laikā no 7 līdz 21 bērniem un jauniešiem pieejamās programmās drīkst izplatīt tikai vispārēja rakstura un bērnu raidījumus. Nu mums tātad principā ir tas pats, bet mums ir ielikts līdz pulksten 22 šis laiks, jo mēs uzskatījām... Nu, principā es lūdzu to aizstāvēt pašu Rugāti, tas ir izdebatēts principā, bet jauns ir tas, ka vispārēja rakstura raidījumi ir tādi, kas, lai gan tieši nav paredzēti bērniem, nesatur tēmas, kas... Tos nebūtu ieteicams skatīties bērniem bez pieaugušo uzraudzības. Un tur ir tāda diezgan plaša tēma, bet es domāju, ka tā ir noteikumu lieta vai speciāla likuma lieta. Es baidos, ka šis precizējums, kas ir vispārēja rakstura raidījumi, kas ir fiziskā un psiholoģiskā vardarbība, kas ir intīma seksuālā uzvedība, kas ir izteicams un kas ir attiecināms uz seksuālām sfērām, un tā tālāk, ka tas ir speciālā likuma ietvars. Diez vai mums to visu vajag rakstīt savā likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze!

 

A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Likumprojekta sagatavošanas gaitā mēs ne reizi vien saņēmām ļoti vērtīgu novēlējumu — iestrādājiet likumā iespējami vairāk to normu, pēc kurām var vadīties padome, saskatot kādu pārkāpumu vai arī šo pārkāpumu nesaskatot. Nu tad šis arī ir viens no pantiem un viena no daļām, kur patiešām ir iestrādāta iespējami precīzi tā norma, kas ir balstīta uz starptautiskiem dokumentiem, kuros patiešām šo normu apraksts likumā tad arī dod padomei iespējas piemērot to dažādās praktiskās likuma pārkāpumu situācijās. Un par to mēs arī iestājamies ar šo priekšlikumu un lūdzam to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Endziņa kungs! Pēc tam — Inkēna kungs!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Es šo priekšlikumu saprastu tādā gadījumā, ja mēs pašreiz apspriestu nevis radio un televīzijas likumu, bet, teiksim, kino likumu, kur mēs skaidri un gaiši pasakām, ka uz seansiem, kur ir tas, tas un tas, bērni nedrīkst iet. Tur ir kontrole. Bet vispārējā norma piektajā daļā jau pasaka, kas ir aizliegts, kas nedrīkstētu būt šajā laika posmā. Es atvainojos, Putniņa kungs, es atvainojos, Rugātes kundze, bet ko mēs darīsim? Man aug divi mazdēli, kuri varbūt ir vieni paši mājās un māk tās podziņas paspiest. Un pielikt tagad klāt, ka bez vecāku uzraudzības vai pieaugušo cilvēku uzraudzības — kā jūs to kontrolēsiet? Tas ir absurds! Nu nav iespējams. Mēs varam aizliegt un paredzēt tikai to, ko var izkontrolēt, bet mājās televizoru vai radio katrs bērns tik tiešām māk ieslēgt, un jūs nevarat to izkontrolēt.

Sēdes vadītājs. Es lūdzu, Inkēna kungs!

 

E.Inkēns (LC). Es pilnībā piekrītu Endziņa kungam, ka ir jau vieta, kur šīs lietas ir jau aprakstītas, kuras nevar būt. Bet, ja mēs paskatāmies, burtiski sekojam, kas te ir rakstīts, tad pirmajā punktā: fiziska vai psiholoģiska vardarbība, kā arī draudi vai šausmu ainas tādā mērā, ka tas varētu bērnos izraisīt satraukumu, briesmu sajūtu vai ciešanas, izņemot retus gadījumus, kad to prasa raidījumu tēma. Tātad praktiski “Bordertaunu” nevar rādīt, multiplikācijas filmas nevar rādīt, filmas par Lesiju un zirgiem un suņiem praktiski nevar rādīt. Izteicieni, kas attiecināmi uz seksuālām izdarībām, un izteicieni, ko sabiedrībā pieņemts uzskatīt par nepieklājīgiem “E iela”, kur tiek rādīti dažādi žesti ar vienu pirkstu augšā, MTV, kur ir vārdi “move your rase” pietiekami bieži, un tā tālāk praktiski tiek izslēgti. Nedrīkst izplatīt raidījumus par konfliktiem sabiedrībā un sadzīvē bez morālā un tikumiskā novērtējuma. Tas ir tiešs aicinājums uz klaju didaktiku. Un visbeidzot — nekādas iespējas rādīt Latvijas televīzijā “Panorāmu”, jo tur diemžēl ļoti daudz kas no tā ir redzams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Jā, es gribu teikt, ka komisijas variantā, ja jūs to izlasījāt, jau ir rakstīts, ka laikā no pulksten 7 līdz 22 nedrīkst izplatīt raidījumus, kuros ir fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība vizuālā vai tekstuālā veidā, asiņainas vai šausmu ainas, ainas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu. Tekstā nedrīkst būt rupjības, nepieklājīgi izteicieni, tas nedrīkst attiekties uz seksuālām darbībām un tā tālāk. Tas, par ko šausmināties, jau te ir līdz desmitiem, bet runa tagad ir... mēs jau tagad strīdamies, vai pēc desmitiem tas vēl vajadzīgs un vai vajadzīgs raksturot, kas tas ir. Es domāju, ka komisijas variants pietiekami pasargā bērnus pat pa dienu, kad Endziņa kunga nav mājās, bet viņam naktī ir jānoliek bērni gulēt un tad pašam jāskatās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatētāju nav? Mums ir jābalso deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemes un brīvības” variants. Tātad jautājums ir par to, vai mēs balsojam pa punktiem.

 

A.Berķis. Nē, nu tur nav nozīmes pa punktiem balsot.

Sēdes vadītājs. Tad neuzstāj balsošanai pa punktiem? Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam deputātu Rugātes un Putniņa un arī “Tēvzemes un brīvības” frakcijas ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 26, atturas — 11. Nav pieņemts. Paldies!

Lūdzu dzēst, un balsojam komisijas variantu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 3, atturas — 10. Nav kvoruma. Lūdzu, atkārtosim balsojumu! Lūdzu rezultātu! 37 — par, 3 — pret, 17 — atturas. Pieņemts. Paldies!

Lūdzu, turpināsim!

 

A.Berķis. Tālāk ir par 18. pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsojam par 18. pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! 40 — par, 2 — pret, 13 — atturas. Pieņemts 18. pants.

 

A.Berķis. 19. pants — “Raidījuma valoda”. Deputāts Kiršteins ierosinājis izteikt 19. panta nosaukumu “Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmas un raidījumu valoda”. Komisijai nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Komisijai nav iebildumu?

 

A.Berķis. Nē.

Sēdes vadītājs. Pieņemts. Paldies! (Zālē atskan iebildumi.)

 

A.Berķis. Nē, nu nē, komisija piekrīt, tā.

Sēdes vadītājs. Berķa kungs, tā... Dreģes kundze, lūdzu! Dreģes kundze debatēs. Lūdzu, Dreģes kundze!

 

O.Dreģe (LNNK). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man pateikt tikai to, ka šis ir viens no vissvarīgākajiem priekšlikumiem visā likumprojektā, projekta labojumā, jo, pirmkārt, jau būtiski tiek mainīts pats panta nosaukums. Ja esošajā variantā tas ir “Raidījuma valoda”, tad tagad mūsu piedāvātajā tas tiek labots un precizēts “Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmas un raidījumu valoda”, kas ir ļoti būtiski. Bez tam nevienā citā likuma projekta pantā netiek skaidrots, ka pirmā un otrā izplatījuma tīkla programmas ir valsts īpašums un tām ir tiesības savu nacionālo programmu veidot valsts valodā, kā arī tiek uzsvērts, ka mēs atbalstām, veicinām minoritāšu tiesības, atvēlot tām 20 procentus raidlaika attiecīgās minoritātes valodā. Bez tam raidījuma fragmenti minoritāšu valodās ir pieļaujami arī citās programmās, bet tie ir tulkojami. Tāpēc šie priekšlikumi ir ļoti būtiski, un mēs aicinām, LNNK aicina deputātus balsot par Kiršteina kunga redakciju 19.pantā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies Dreģes kundzei! Tātad mēs pagaidām paliekam vēl tikai pie nosaukuma. Cik es saprotu, mēs balsojam atsevišķi.

 

A.Berķis. Atsevišķi pa punktiem.

Sēdes vadītājs. Atsevišķi pa punktiem. Andersona kungs, kā es saprotu, par citu kādu no punktiem runā. Tātad, lūdzu, balsojam par 19.panta nosaukumu. Lūdzu, balsojam! Kiršteina kunga variantā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts.

 

A.Berķis. 1.punkts. “Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pirmā izplatīšanas...

Sēdes vadītājs. Pirmā daļa...

 

A.Berķis. Pirmā daļa... Balsojam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanu! Balsojam par pirmo daļu Kiršteina kunga redakcijā!

 

A.Berķis. Tās ir diskutējamas lietas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! 52 — par, 1 — pret, 4 — atturas. Pieņemts.

Lūdzu, par otro daļu Kiršteina kunga redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts.

Par trešo daļu Kiršteina kunga redakcijā! Lūdzu balsojumu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts. Paldies!

Par ceturto daļu Kiršteina kunga redakcijā! Lūdzu, es atvainojos! Lagzdiņa kungs, lūdzu!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es neiebilstu pret šo priekšlikumu, es to atbalstu, bet es gribu jūs informēt, ka nākošnedēļ Saeimā tiks iesniegts īpašs likums par priekšvēlēšanu aģitāciju šajā Saeimas priekšvēlēšanu periodā. Un tur detalizēti šī problēma tiks atrisināta attiecībā uz visām šīs problēmas niansēm. Tas būtu jāņem vērā, izstrādājot arī šo likumprojektu tālāk.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl debatēt Seiles kundze vēlas? Lūdzu!

 

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Ja tiks pieņemts un nobalsots īpašs likums, būs vēl trešais lasījums, bet mēs lūdzam balsot par šo priekšlikumu šodien, jo mēs izskatām tikai otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Citu debatētāju nav. Balsošanas režīmu! Balsojam, lūdzu, par ceturto daļu Kiršteina kunga redakcijā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 3. Pieņemta ceturtā daļa.

Lūdzu, piektā daļa!

 

A.Berķis. Par piekto daļu vajadzētu padomāt... Tur rakstīts “pārējās radio un televīzijas programmas līdz 20 procentiem vajadzētu aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem”. Vajadzētu padebatēt, vai tiešām ar citu raidorganizāciju vai tikai ar neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds debatēt? Jūsu aicinājumam nav atbalsta, Berķa kungs! Lūdzu balsošanu! Balsojam par piekto daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 4. Pieņemta piektā daļa.

Sestā daļa. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 3. Pieņemts. Paldies!

Septītā daļa. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Pieņemta septītā daļa. Paldies!

Lūdzu, Berķa kungs, par ko mums tagad jābalso?

 

A.Berķis. Tagad mums būs jābalso tālāk par pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Septiņas daļas ir pieņemtas, ieskaitot pirmo daļu. Laikam gan, jo mēs esam nobalsojuši par septiņām daļām. Ja šeit mums būtu atzīmēta astotā daļa, tad mēs varētu balsot, vai arī ir jāmaina numerācija.

 

A.Berķis. Tad mums jāmaina tomēr šeit numerācija, un tas būs jāsakārto komisijai, bet mums vēl ir jāizrunā tomēr par nākošajām daļām, kas te ir atzīmētas un pie šī panta pieder. Jo visu to sistēmu ir izjaucis tas, ka Kiršteina kungs šo variantu... Jā, tas ir izsmēlis visu, un tādā gadījumā mums tik tiešām ir jābalso par 19.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nav iebildumu? Lūdzu, balsojam par 19.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! 58 — par, 1 — pret, 1 — atturas. 19.pants pieņemts.

 

A.Berķis. Es ļoti atvainojos! Es dažu brīdi neorientējos, bet tas likums, kā jūs redzat, ir ļoti sarežģīts, un tik tiešām es vienā vakarā nevarēju visu samācīties no galvas.

20.pants — “Reklāmas jēdziens”. Pirmā daļa. Deputātes Rugātes priekšlikums — svītrot aiz “precēm vai pakalpojumiem” līdz pat reklāmas... Ir ierosināts svītrojums. Lūdzu...

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, vai šo svītrojumu var pamatot kāds no deputātiem? Nevēlas. Balsojam par deputātes Rugātes ierosinājumu svītrot daļu no šīs daļas! Lūdzu balsojam.

 

A.Berķis. Tas ir 47.lappusē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 23, atturas - 10. Nav kvoruma. Lūdzu dzēst! Un atkārtosim balsojumu! Lūdzu, balsojam atkārtoti par deputātes Rugātes ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 24, atturas — 15. Nav pieņemts. Paldies.

Lūdzu nākamo!

 

A.Berķis. Tālāk ir otrā daļa. Ir atbildīgās komisijas neliels labojums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Paldies!

 

A.Berķis. Trešā daļa. “Tēvzemes un brīvības”, Rugātes un Putniņa ierosinājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai vēlas kāds pamatot? Nē. Tad mums ir jābalso par šo ierosinājumu. Lūdzu, balsosim!

 

A.Berķis. Principā tā ir redakcionālas dabas lieta.

Sēdes vadītājs. Mums ir jābalso, lai mēs izšķirtu, kura ir labāka redakcija. Lūdzu, balsojam par deputātu Rugātes un Putniņa un “Tēvzemes un brīvības” frakcijas ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 27, atturas — 12. Nav pieņemts. Paldies!

 

A.Berķis. Par 20.pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie deputāti, koncentrējamies un balsojam par 20.pantu kopumā! Lūdzu rezultātu! Jautājumi pēc Kārtības ruļļa nav paredzēti. Par procedūru? Jā, lūdzu! Kreituses kundze par procedūru. Lūdzu dzēst pagaidām balsojumu!

 

I.Kreituse (DPS). Man jautājums Berķa kungam. Kad viņš izskatīja Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu 19.pantā? Es kaut kā nedzirdēju. Kad tas tika pieņemts vai noraidīts? Pamatots? Es kaut kā nemanīju. Arī Kārļa Leiškalna priekšlikumu es nemanīju, ka tiktu izskatīts vai apspriests.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kreituses kundze! Mēs 19.pantu izskatījām jau kādu laiku atpakaļ. Un jūs tomēr uzdevāt jautājumu Berķa kungam. Saskaņā ar mūsu Kārtības rulli jautājumi netiek uzdoti un netiek sniegtas arī atbildes. Lūdzu turpināsim, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Turpinām 21.pantu?

Sēdes vadītājs. Lūdzu, turpināsim Berķa kungs!

 

A.Berķis. Par pirmo daļu nav iebildumu, par otro daļu ir ... Vai mēs nenobalsojām?

Sēdes vadītājs. Par 20.pantu mēs nepaspējām nobalsot, Berķa kungs!

 

A.Berķis. Jā, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Tā ka, lūdzu, balsojam, un balsosim par 20.pantu! Man jāatvainojas godājamiem deputātiem. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 1, atturas — 9. 20.pants ir pieņemts. Paldies!

A.Berķis. 21.pants. Par pirmo daļu nav ierosinājumu. Otrajai daļai ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Rugātes kundze! Un pēc tam — Siliņa kungs.

A.Rugāte (KDS). Par 21.pantu kopumā. 21.pantā ir acīmredzot jādiskutē un trešajā lasījumā jāiestrādā kāda norma, kura līdz šim likumprojektā nav iestrādāta, proti, par paterētāju tiesību aizsardzību. Un tas tad arī varētu būt tas, kas saistītos ar reklāmas ierobežojumiem, ar noteiktajiem reklāmas ierobežojumiem, kas ir šajā likumā paredzēti. To varētu pat izteikt tā, ka reklāmā jāievēro likumā par patērētāju tiesību aizsardzību noteiktie reklāmas ierobežojumi, un ar to arī šis jautājums būtu izsmelts. Viss pārējais jau ir minētajā likumā. Tas ir par visu pantu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Siliņa kungs!

A.Siliņš (LC). Paldies augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinātu balsot par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakciju, kur ierosināts otro daļu izteikt sekojoši: “Reklāmā jāievēro likuma par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu nosacījumi”, un viss. Jo komisijas piedāvātais variants, kurš saka, ka jāievēro negodīgas un pretlikumīgas konkurences aizliegums atbilstoši likumam, dod iespēju izvairīties. Varbūt tajā likumā pat nevar tādu aizliegumu nekur atrast, un tādā veidā tie, kas neievēro likumu, var izvairīties un teikt, ka mēs jau nekā, mums jau te tā izdevās. Tāpēc es domāju — ievērot likumu, un ar to jau pietiks. Tur arī būs tas, kas vajadzīgs, jo mūsu komisijas redakcija ir precīzāka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Berķa kungs! Vai Lagzdiņa kungs vēlējās debatēt? Nē. Paldies!

A.Berķis. Es piekristu, ka mēs varam balsot. Personīgi man Izglītības un kultūras komisijas variants liekas veiksmīgāks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet mums ir jābalso pa daļām.

A.Berķis. Jā, tieši par šo pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Par otro daļu?

A.Berķis. Reklāmā jāievēro likuma “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” nosacījumi.

Sēdes vadītājs. Jā, tā ir otrā daļa. Ar atbilstošu numerāciju.

A.Berķis. Jā, otrā daļa.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tātad balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu. Rugātes kundze vēlas vēl? Jā, lūdzu!

A.Rugāte (KDS). Šis ir redakcionāls piebildums, jo sakarā ar likumu par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu mums vajadzētu lietot termina “pretlikumisks” vietā “pretlikumīgs”. Un tad arī šis Izglītības komisijas ierosinātais priekšlikums ir atbalstāms pilnā mērā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet te tā nav rakstīts. Šeit tā nav rakstīts, šinī variantā. Mēs varam balsot tikai to, kas ir rakstiski. Tātad, godājamie kolēģi, lūdzu balsošanu, un balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantu! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 6. Akceptēta otrā daļa tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ieteiktajā redakcijā.

A.Berķis. Tālāk trešajā daļā gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, gan deputātu Rugātes un Putniņa ierosinājumi ir iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai ir kādas citas domas par šo jautājumu? Nav. Akceptēts. Paldies.

A.Berķis. Tālāk ceturtā daļa, pirmais variants. Atbildīgās komisijas variants — reklāmā nedrīkst iekļaut vardarbību. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalsta šo variantu, deputāti Rugāte un Putniņš iesaka, ka reklāma nedrīkst saturēt vardarbību. Es ierosinātu, lai to izšķir valodnieki.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bet šeit ir visi tikai deputāti. Lūdzu, šinī gadījumā mēs varam izšķirt ar balsošanu, ja tas ir nepieciešams. Lūdzu, Inkēna kungs vēlas!

E.Inkēns (LC). Es ierosinātu tomēr atbalstīt otro variantu, proti, daļu izslēgt. Tas ārēji ļoti labi skan, ka reklāma nedrīkst saturēt vardarbību. Es tam pilnībā piekrītu, bet cilvēki, kas zina reklāmas būtību, zina, ka reklāmas galvenais uzdevums ir radīt pozitīvas emocijas. Līdz ar to reklāma un vardarbība praktiski dzīvē nekad nav identiski jēdzieni. Nekur neparādās reklāmā vardarbība. Ir tikai divi gadījumi, ko es jums varu nosaukt, kad reklāmā parādās vardarbība. Pirmais gadījums, kad tiek reklamēti dažādi pašaizsardzības gāzes baloniņi un tamlīdzīgi. Tur kā pirmā reklāmas daļa vienmēr ir uzbrukums. Es neredzu iemeslu, kāpēc mums nevajadzētu šādas reklāmas atļaut. Un otrs gadījums, kad reklāmā ir redzama vardarbība, ir filmu anotācijas. Parasti filmu anotācijās par jaunajām filmām

 

Turpinājums nākamajos numuros