STATISTIKA

Par bezdarbu valstī

Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz 1995. gada 1. jūlijam valstī reģistrēti 83,5 tūkst. aktīvi darba meklētāji (1. jūnijā - 86,0 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 77,9 tūkst. cilvēku, kas sastāda 6,1 procentu no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1. jūnijā - attiecīgi 80,6 tūkst. un 6,3 procenti). 1994. gada 1. jūlijā valstī bija reģistrēti 98,4 tūkstoši aktīvu darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 85,1 tūkst. cilvēku. Vairāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 39,1 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 19,0 tūkst. (1994. gada 1. jūlijā - attiecīgi 33,2 tūkst. un 9,3 tūkst.).

Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 10,5 tūkst. cilv., martā - 8,8 tūkst. cilv., maijā - 7,6 tūkst. cilv., jūnijā - 7,4 tūkst. cilv. Joprojām vairāk nekā puse (51 procents) no bezdarbnieku kopējā skaita ir sievietes. Nedaudz vairāk par pusi bezdarbnieku ir vecumā no 30 līdz 49 gadiem, bet gandrīz piektā daļa - jaunieši vecumā līdz 25 gadiem. Gandrīz divām trešdaļām bezdarbnieku ir vispārējā vidējā un pamatizglītība. Desmitajai daļai bezdarbnieku nav iepriekšējas darba pieredzes.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1995. gada jūnijā tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 25,0 tūkst. cilvēku jeb 32 procentiem no bezdarbnieku kopskaita. 1995. gada jūnijā bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā 577,5 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam - Ls 23,10.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1995. gada 1. jūlijā bija šādos valsts rajonos: Krāslavas rajonā - 24,7 procenti, Preiļu - 24,3 procenti, Rēzeknes - 23,2 procenti, Balvu - 20,5 procenti, Jēkabpils - 18,3 procenti, Madonas - 14,4 procenti, Ludzas - 14,3 procenti. 1995. gada pirmajā pusgadā ar Nodarbinātības dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 2,7 tūkst. cilvēku jeb 3,2 procenti no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīti 7,8 tūkst. cilvēku.

Valstī pastāv arī “slēptais bezdarbs”, kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā, kas radušies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ. 1995. gada pirmajā pusgadā iepriekšminēto iemeslu dēļ valsts sektora uzņēmumos kopā zaudētas 1018,2 tūkst. cilvēkdienas, no tām rūpniecības uzņēmumos - 802,4 tūkst., celtniecībā - attiecīgi 66,3 tūkst., transporta un sakaru uzņēmumos - 60,9 tūkst. Tas nozīmē, ka 1995. gada pirmajā pusgadā minētajos uzņēmumos nevienu dienu nav strādājuši, t.i., bijuši “slēptie bezdarbnieki” 8,0 tūkst. cilvēku, no kuriem rūpniecībā - 6,3 tūkst., celtniecības, transporta un sakaru uzņēmumos - attiecīgi pa 0,5 tūkst. cilvēku.

1995. gada pirmajā pusgadā “slēptie bezdarbnieki” valsts un pašvaldību uzņēmumos, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu sastādīja 1,8 procentus no valsts sektorā strādājošo skaita, no tiem rūpniecībā - 5,7 procenti, celtniecībā - 6,3 procenti, transporta un sakaru uzņēmumos - 0,7 procenti.

Paredzams, ka, pasliktinoties uzņēmumu ekonomiskajam stāvoklim, daļa no “slēptajiem bezdarbniekiem” papildinās reģistrēto bezdarbnieku skaitu.

VSK Darba statistikas daļa