Projekti, koncepcijas, plāni

Likumprojekts 2. lasījumam (Saeimas dokuments nr. 919)
Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas sakārtots pēc 1. lasījuma
un 1995. gada 18. augustā iesniegts Saeimai 2. lasījumam

Obligātā valsts dienesta likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Šis likums nosaka obligātā valsts dienesta tiesiskos, ekonomiskos un sociālos pamatnoteikumus Latvijas Republikā. Tā mērķis ir nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar obligātā dienesta karavīriem, iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā.

2. pants. Latvijas Republikas pilsoņi — vīrieši pilda obligāto valsts dienestu, sākot no gada, kurā viņi sasniedz 19 gadu vecumu, līdz 40 gadu vecumam.

3. pants. Obligātais valsts dienests sastāv no aktīvā valsts dienesta un valsts dienesta rezervē (turpmāk — dienests rezervē). Aktīvais valsts dienests ir militārais dienests vai tā alternatīva — darba dienests.

Aktīvo valsts dienestu var pildīt arī brīvprātīgi no 18 gadu vecuma. Šajā gadījumā netiek piemērota šā likuma 19. pantā paredzētā lozēšanas kārtība.

4. pants. Obligātā valsts dienesta pienākumus katrs pilsonis pilda personīgi.

5. pants. Personas, kas pirms Latvijas pilsonības iegūšanas obligāto dienestu izpildījušas ārvalstīs, tiek ieskaitītas rezervē.

6. pants. Militārais dienests un dienests rezervē tiek pildīts Aizsardzības ministrijai pakļauto militāro formējumu sastāvā.

Darba dienests tiek pildīts aizsardzības ministra noteiktajās vietās.

7. pants. Obligātajam valsts dienestam pakļautos pilsoņus līdz iesaukšanai dienestā sauc par iesaucamajiem. Personas, kuras iesauktas militārajā dienestā, sauc par karavīriem, bet personas, kuras atrodas darba dienestā, sauc par dienestniekiem. Karavīrus, kuri ieskaitīti rezervē, sauc par rezerves karavīriem, bet dienestniekus un iesaucamos, kuri ieskaitīti rezervē, — par rezervistiem.

8. pants. Militārā dienesta ilgums ir 12 mēneši. Darba dienesta ilgums ir 18 mēneši.

9. pants. Uzsākot militāro dienestu, karavīri nodod zvērestu.

Karavīriem tiek piešķirtas dienesta pakāpes.

Karavīrus, kuriem militārā dienesta laikā piešķirta instruktora dienesta pakāpe, var izmantot saīsinātajā virsdienestā (līdz 12 mēnešiem) Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā.

10 pants. Reliģiozas personas, kuru konfesionālā piederība neļauj pildīt militāro dienestu (šie apstākļi pierādāmi tiesas ceļā kā juridisks fakts), tiek norīkotas darba dienestā aizsardzības ministra noteiktajās vietās.

II nodaļa. Pilsoņu uzskaite un iesaukšana

aktīvajā valsts dienestā

11. pants. Valsts dienesta pārvalde ir tiesīga pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, veselības aprūpes iestādēm, juridiskām un fiziskām personām informāciju par obligātajam valsts dienestam pakļauto pilsoņu reģistra datiem, nodarbošanos, sodāmību un veselības stāvokli. Saņemtajai informācijai ir konfidenciāls raksturs.

12. pants. Aizsardzības ministrija izveido tai pakļautās izpildstruktūras — rajonu, republikas, pilsētu valsts dienesta pārvaldes, kuras veic visus pirmsiesaukuma sagatavošanas darbus, norīko un kontrolē iesaukto ierašanos dienesta vietās, uzskaita rezerves karavīrus un rezervistus. Saskaņā ar aizsardzības ministra pavēli valsts dienesta pārvaldes norīko rezerves karavīrus uz apmācībām, norīko rezerves karavīrus un rezervistus izņēmuma stāvokļa pasākumu veikšanai.

13. pants. Aizsardzības ministrija nosaka valsts dienesta pārvalžu struktūru un teritoriālo izvietojumu, organizē un kontrolē to darbu.

14. pants. Latvijas pilsoņus — vīriešus reģistrē valsts dienesta pārvaldēs pēc dzīvesvietas, kurā persona pierakstīta (turpmāk — pieraksta vietas) tajā gadā, kurā viņi sasniedz 18 gadu vecumu. Reģistrācijas kārtību nosaka Aizsardzības ministrija.

15. pants. Iesaukšanas un valsts aizsardzības jautājumu risināšanā valsts dienesta pārvaldes sadarbojas ar pašvaldībām, kuras nodrošina valsts dienesta pārvaldes ar darbam nepieciešamajām telpām, piedalās valsts dienestam pakļauto pilsoņu reģistrācijā un apziņošanā. Līdzekļi šo funciju finansēšanai tiek paredzēti no valsts budžeta.

16. pants. Iesaukšana militārajā dienestā notiek atbilstoši nepieciešamībai papildināt Aizsardzības ministrijas noteikto Nacionālo bruņoto spēku formējumu personālsastāvu. Pavēli par iesaukumu militārajā dienestā izdod aizsardzības ministrs.

17. pants. Militārajā dienestā tiek iesaukti obligātajam valsts dienestam pakļautie Latvijas pilsoņi pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Militārais dienests jāizpilda līdz 27 gadu vecumam. Šis noteikums neattiecas uz jau iesauktajām personām, kurām militārais dienests sācies pirms un beidzies pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas.

18. pants. Iesaucamo veselības stāvokļa novērtēšanai, profesionāli psiholoģiskajai testēšanai un viņu sadalei pa Nacionālo bruņoto spēku struktūrām aizsardzības ministrs izveido Aizsardzības ministrijas valsts dienesta iesaukšanas centru.

19. pants. Ja iesaucamo skaits, kurus varētu iesaukt aktīvajā militārajā dienestā, ir lielāks par Aizsardzības ministrijas oficiāli noteiktajām Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, iesaukšana tiek veikta izlozes kārtībā.

20. pants. Iesaucamie, uz kuriem attiecas šā likuma 3. panta otrajā daļā vai 24. panta 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā paredzētie apstākļi, lozēšanā nepiedalās.

21. pants. Iesaucamie, kuri lozēšanas rezultātā netiek iesaukti militārajā dienestā, tiek ieskaitīti valsts dienesta rezervē.

22. pants. Ministru kabinets apstiprina Valsts dienesta iesaukšanas komisiju (turpmāk — iesaukšanas komisija). Iesaukšanas komisijā ir priekšsēdētājs un septiņi norīkoti locekļi, no kuriem:

divus norīko aizsardzības ministrs;

vienu norīko iekšlietu ministrs;

vienu norīko izglītības un zinātnes ministrs;

vienu norīko kultūras ministrs;

vienu norīko labklājības ministrs;

vienu norīko tieslietu ministrs.

Iesaukšanas komisijas locekļiem tādā pat kārtībā tiek norīkoti to aizstājēji, kuri darbojas attiecīgo komisijas locekļu prombūtnē. Iesaukšanas komisijas darbā var tikt pieaicināti eksperti un konsultanti.

Iesaukšanas komisija darbojas Valsts dienesta iesaukšanas centrā saskaņā ar šo likumu un Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

Iesaukšanas komisija pieņem iesniegumus par darba dienesta piemērošanu kopā ar attiecīgiem pierādījumiem un 30 dienu laikā paziņo iesaucamajam komisijas lēmumu.

Atteikuma gadījumā to var pārsūdzēt tiesā 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas.

23. pants. Iesaukšanas komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

— iesaukt obligātajā militārajā dienestā (darba dienestā), norādot dienesta pildīšanas vietu un ierašanās laiku;

— neiesaukt obligātajā militārajā dienestā, norādot iemeslu saskaņā ar šā likuma 24. un 25. pantu un lēmuma darbības laiku.

24. pants. Militārajā dienestā neiesauc:

1) personas, kam atbilstoši lozēšanas rezultātiem obligātais valsts dienests nav jāpilda;

2) personas, kas veselības stāvokļa dēļ atzītas par militārajam dienestam nederīgām;

3) apgādājamu ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus;

4) valsts atzītu (akreditētu) augstskolu dienas nodaļu studentus līdz mācību iestādes beigšanai (1. augstākās izglītības ieguvei);

5) personas, kuras mācās dienas nodaļā valsts atzītās (akreditētās) vispārējās un speciālajās vidējās izglītības mācību iestādēs līdz absolvēšanas gada 1. oktobrim (1. vidējās izglītības ieguvei);

6) personas, pret kurām noteik kriminālvajāšana vai kuru krimināllietas atrodas tiesas izskatīšanā;

7) personas, kuras par izdarītajiem noziegumiem izcieš vai izcietušas sodu brīvības atņemšanas vietās, kā arī personas, kuras saskaņā ar Latvijas kriminālkodeksu notiesātas par smagiem noziegumiem.

Personas, kuras izslēgtas vai izstājušās no mācību iestādes (izņemot pārcelšanas gadījumos uz citu mācību iestādi), zaudē tiesības, kas paredzētas šā panta 4. un 5. punktā.

25. pants. Iesaukšanas komisija var neiesaukt militārajā dienestā:

1) personas, kas svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt obligāto valsts dienestu citā laikā tuvāko trīs gadu periodā. Otrreizēja neiesaukšana šā iemesla dēļ nav pieļaujama;

2) sportistus, kuri iekļauti valsts izlasē vai ir tās kandidāti, pēc vadošās valsts sporta institūcijas iesnieguma;

3) Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniekus, kā arī atskaņotājmāksliniekus instrumentālistus pēc Kultūras ministrijas ierosinājuma.

26. pants. Valsts Dienesta pārvaldes pienākums ir sekot, vai nav mainījušies apstākļi, kuru dēļ iesaucamie netika iesaukti militārajā dienestā. Ja neiesaukšanas pamats zudis, personas iesaucamas militārajā dienestā.

III nodaļa. Obligātā valsts dienesta pildīšana

27. pants. Obligātā valsts dienesta pildīšanas kārtību nosaka likums “Par valsts aizsardzību”, “Par Aizsardzības spēkiem”, “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, šis likums un citi spēkā esošie tiesību akti, kā arī militārie reglamenti.

Darba dienesta pildīšanas kārtību nosaka šis likums un darba likumdošanas akti.

28. pants. Pamats norīkošanai militārajā dienestā (darba dienestā) ir iesaukšanas komisijas lēmums. Tas ir juridiskais pamats iesaucamā tūlītējai atbrīvošanai no darba.

Valsts dienesta pārvaldes norīko iesauktās personas uz militārā dienesta (darba dienesta) pildīšanas vietu un pret parakstu izsniedz tām attiecīgu norīkojumu.

29. pants. Militārā dienesta izpilde, kā arī rezerves karavīru apmācība sākas ar dienu, kad pilsonis saskaņā ar norīkojumu ieradies dienesta vietā un iekļauts personālsastāva sarakstā. Dienesta vietas komandieris uzskaita militārā dienesta un rezerves karavīru apmācību laiku, atvaļina rezervē, 10 dienu laikā informē valsts dienesta pārvaldes par militārā dienesta un rezerves karavīru apmācību sākumu un beigām.

30. pants. Valsts dienesta pārvalde uzskaita rezerves karavīru un rezervistu dienesta laiku rezervē. Par disciplinārajiem pārkāpumiem arestā pavadītais laiks, kā arī nelikumīgas prombūtnes laiks netiek ieskaitīts militārā dienesta un rezerves karavīru apmācības laikā.

31. pants. Darba dienesta laiku uzskaita valsts dienesta pārvalde pēc dienestnieka pieraksta vietas un informē darba devēju 45 dienas pirms noteiktā darba dienesta laika izbeigšanās. Darba dienesta laiks sākas ar dienu, kad iesauktais pilsonis ieradies dienesta pildīšanas vietā un noslēdzis darba līgumu ar darba devēju. Darba devējs 10 dienu laikā par to informē valsts dienesta pārvaldi pēc dienestnieka pieraksta vietas.

32. pants. Ja dienestnieks neierodas darbavietā neattaisnotu iemeslu dēļ, tad dienesta laiks tiek pagarināts par divkāršu kavēto dienu skaitu.

Lēmumu par dienesta laika pagarināšanu pieņem iesaukšanas komisija, pamatojoties uz darba devēja izziņu un citiem apliecinošiem dokumentiem pēc valsts dienesta pārvaldes ierosinājuma.

33. pants. Ja karavīram (dienestniekam) militārā dienesta (darba dienesta) laikā ir radušies apstākļi, kas paredzēti šā likuma 24. panta 2., 3. un 7. punktā, viņš ir atvaļināms pirms noteiktā militārā dienesta (darba dienesta) termiņa izbeigšanās.

Šajā gadījumā karavīri (dienestnieki) tiek ieskaitīti rezervē.

Atvaļināšanas kārtību nosaka Aizsardzības ministrija.

34. pants. Pēc karavīra pamatapmācības apgūšanas aizsardzības ministrs saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku sagatavošanas (apmācības) plānu var pārtraukt karavīram aktīvo militāro dienestu pirms noteiktā termiņa un atvaļināt rezervē. Šādi atvaļinātos rezerves karavīrus līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai var iesaukt dienesta turpināšanai ik gadus līdz diviem mēnešiem.

Karavīri (dienestnieki), kas nodienējuši šajā likumā noteikto laiku, tiek atvaļināti rezervē. Rezerves karavīri un rezervisti pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas tiek noņemti no valsts dienesta uzskaites.

Virsnieku maksimālo vecumu rezervē nosaka likums “Par Aizsardzības spēkiem”, “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, kā arī “Nacionālo bruņoto spēku dienesta gaitas noteikumi”.

35. pants. Rezerves karavīri ir pakļauti apmācībai saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku apmācību plāna ne biežāk kā reizi gadā. Kā dienestu rezervē ieskaita darbu Aizsardzības ministrijas civilās aizsardzības sistēmā, kā arī citu ministriju profesionālajās un brīvprātīgajās avārijas un glābšanas vienībās. Šie rezerves karavīri un rezervisti netiek iesaukti apmācībai nacionālo bruņoto spēku sastāvā.

36. pants. Aizsardzības ministrs ar savu pavēli miera laikā var iesaukt rezerves karavīrus uz apmācībām un aizsardzības uzdevumu veikšanai, nepārsniedzot 60 dienas četros gados.

37. pants. Dienestniekam dienesta pildīšanas laikā darba devējs nodrošina darba samaksu atbilstoši darba līgumam.

IV nodaļa. Obligātajam valsts dienestam

pakļauto pilsoņu pienākumi un tiesības

38. pants. Katra obligātajam valsts dienestam pakļautā pilsoņa pienākums ir ierasties valsts dienesta pārvaldes izsaukumā norādītajā laikā un vietā.

39. pants. Darba devējam jāatbrīvo obligātajam valsts dienestam pakļautais pilsonis no darba pienākumu pildīšanas valsts dienesta pārvaldes izsaukumā norādītajās dienās, kuras nepieciešamas valsts dienesta pienākumu pildīšanai, saglabājot amatu un atalgojumu ne mazāk par valdības noteikto minimālo algu.

Militārajā dienestā (darba dienestā) iesauktajiem karavīriem (dienestniekiem) darba devējs izmaksā atlaišanas pabalstu ne mazāk kā divu nedēļu vidējās izpeļņas apmērā.

40. pants. Personas, kuras neattaisnotu iemeslu dēļ neierodas valsts dienesta pārvaldē, var tikt atvestas piespiedu kārtā. Lēmumu par piespiedu atvešanu pieņem attiecīgās valsts dienesta pārvaldes vadītājs. To izpilda valsts policijas iestādes.

Par attaisnojošu neierašanās iemeslu tiek atzīta slimība, ja to rakstiski apliecinājusi medicīnas iestāde, vai citi ārkārtēji iemesli, kas rakstiski jāapliecina pašvaldībai vai valsts policijai.

41. pants. Militārā dienesta karavīri, kā arī iesauktie rezerves karavīri un rezervisti uz iesaukšanas laiku tiek atbrīvoti no maksājumiem par komunālajiem pakalpojumiem pieraksta vietā. Viņiem saglabājas dzīvojamā platība, kurā tie dzīvoja līdz iesaukšanai obligātajā valsts dienestā.

42. pants. Militārā dienesta (darba dienesta) laiks ieskaitāms darba un izdienas stāžā, kas dod tiesības uz vecuma vai izdienas pensiju.

43. pants. Militārā dienesta un iesaukto rezerves karavīru un rezervistu dienesta laikā personas dzīvību apdrošina par valsts līdzekļiem. Ja šīs personas kļuvušas par invalīdiem pēc ievainojuma, kontūzijas, sakropļojuma vai saslimšanas, kas radusies, izpildod militāro dienestu (darba dienestu), viņām ir tiesības uz valsts garantēto sociālo nodrošinājumu saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

44. pants. Militārā dienesta karavīram dienesta laikā ir tiesības uz 10 dienu atvaļinājumu.

45. pants. Dienestniekam nav tiesību pēc paša vēlēšanās pārtraukt darba attiecības ar darba devēju, kā arī pāriet citā darbā, strādāt darbu savienošanas un apvienošanas kārtībā, kā arī saņemt atvaļinājumu kopumā lielāku par 10 dienām.

46. pants. Militārā dienesta karavīri (dienestnieki), kā arī iesauktie rezerves karavīri un rezervisti par nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem atbild saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem.

47. pants. Ja obligātajam valsts dienestam pakļautie iesaucamie izbrauc uz ārvalstīm uz laiku, kas ilgāks par vienu mēnesi, viņiem jāinformē par to valsts dienesta pārvalde, personīgi iesniedzot rakstisku paziņojumu, par ko valsts dienesta pārvalde izdara atzīmi pases ieliktnī, kurš uzrādāms Latvijas Republikas robežkontroles iestādēm, šķērsojot robežu.

48. pants. Iesaucamajiem, kuri atrodas ārzemēs, līdz 26 gadu vecumam jāatgriežas Latvijā aktīvā valsts dienesta pienākumu pildīšanai un jāierodas valsts dienesta pārvaldē ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc atgriešanās.

49. pants. Katrs obligātajam valsts dienestam pakļautais pilsonis pats informē valsts dienesta pārvaldi un atbild par to, lai dzīvesvietas maiņa, izbraukšana vai citi neparedzēti apstākļi neradītu šķēršļus šai likumā paredzēto pienākumu izpildei.

50. pants. Ja pilsonis saskaņā ar šā likuma 14. pantu līdz reģistrācijas gada 1. novembrim nav saņēmis valsts dienesta pārvaldes izsaukumu, viņam par to jāpaziņo valsts dienesta pārvaldē pēc pieraksta vietas vai jāierodas personīgi līdz kārtējā gada 31. decembrim.

51. pants. Prokuratūras iestādēm, tiesām un policijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo valsts dienesta pārvaldei par uzskaitē esošajām obligātajām valsts dienestam pakļautajām personām, pret kurām ir ierosināta krimināllieta, bet tiesām — par notiesātajām obligātajam valsts dienestam pakļautajām personām, kam spriedums ir stājies likumīgā spēkā.

52. pants. Rezervē atvaļinātiem karavīriem (dienestniekiem) jāstājas uzskaitē valsts dienesta pārvaldē septiņu dienu laikā no atvaļināšanas dienas, ierodoties personīgi, līdzi ņemot atvaļināšanas dokumentus.

Rezerves karavīriem un rezervistiem pēc šā likuma 34. un 35. pantā paredzētā iesaukuma laika izbeigšanās septiņu dienu laikā jāziņo par to valsts dienesta pārvaldei.

V nodaļa. Atbildība un kontrole

53. pants. Obligātā valsts dienesta pienākumu izpildi kontrolē Aizsardzības ministrija.

54. pants. Par šā likuma pārkāpšanu iestājas atbildība saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un militārajiem reglamentiem.

55. pants. Uzraudzību par šā likuma ievērošanu veic Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 1996. gada 1. janvārī.

2. Likumā paredzēto reģistrācijas kārtību piemērot iesaucamajiem, kuri dzimuši 1978. gadā un vēlāk.

3. Par iesaucamajiem, kuriem iesaukums atlikts saskaņā ar 1993. gada 27. aprīļa likuma “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” 19. pantu, pēc iesaukuma atlikšanas termiņa izbeigšanās iesaukšanas komisija pieņem lēmumu saskaņā ar šo likumu.

4. Līdz Iekšlietu ministrijas struktūrvienību reorganizācijas pabeigšanai aktīvo militāro dienestu var pildīt Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajā sardzes pulkā un Mobilajā policijas pulkā.

5. Aktīvā dienesta karavīri, kuri, šim likumam stājoties spēkā, nodienējuši vairāk par 12 mēnešiem, tiek atvaļināti rezervē triju mēnešu laikā.

6. Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu” (Latvijas Republikas Augstākās padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 18./19. nr.) ar brīdi, kad stājas spēkā šis likums.