ATSAUCĒ IETVERT:
23. un 24. augusta sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.08.1995., Nr. 132 https://www.vestnesis.lv/ta/id/52725
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
23. un 24. augusta sēde
Stenogramma
Turpinājums. Sākums “LV” nr.131.
Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas plenārsēdi. Atgādinu, ka vakar mēs pārtraucām izskatīt likumprojektu “Par vērtspapīru tirgus komisiju” trešajā lasījumā. Tāpēc turpinām 16. pantu. Ojārs Kehris - Budžeta un finansu komisijas priekšsēdētājs, referents, “Latvijas ceļa” deputāts. Lūdzu!
O.Kehris (LC). Labrīt! Mēs varētu turpināt izskatīt likumprojektu “Par vērtspapīru tirgus komisiju” . Mēs vakar izskatījām šo likumprojektu līdz 16. pantam un līdz ar to varētu sākt šodien no šī 16. panta.
Un 16. pantā, gan pie 16. panta pirmās daļas gan otrās daļas ir atbalstīti deputāta Tomiņa redakcionālie priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu tālāk!
O.Kehris. 18. pantā ir atbalstīts priekšlikums, kuru inicējis deputāts Tomiņš, un ir izstrādāts komisijas variantā. Proti, papildināt šo pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: par valdes locekļiem nevar būt padomes locekļi, izņemot komisijas priekšsēdētāju. Un lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu tālāk!
O.Kehris. 20. pantā ir atbalstīts Finansu ministrijas priekšlikums aizstāt vārdus “vismaz trīs valdes locekļi” ar vārdiem “vismaz puse valdes locekļu”. Lūdzam atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. Par septītās nodaļas nosaukumu ir finansu ministres priekšlikums šo nosaukumu “Konfidencialitāte” izteikt jaunā redakcijā — “Komisijas amatpersonas un darbinieka atbildība”, un mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu? Tālāk!
O.Kehris. 22. panta otrajā sadaļā ir Finansu ministrijas būtībā jauna redakcija, ko lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. Nākamie priekšlikumi ir par pārejas noteikumiem, kur mēs lūdzam atbalstīt pārejas noteikumu jaunu redakciju, proti, uzdot vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētājam viena mēneša laikā, skaitot no amatā iecelšanas dienas, iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetam vērstpapīru tirgus nolikumu un budžeta projektus 1995. un 1996. gadam. Lūdzam atbalstīt šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu tālāk!
O.Kehris. Un pēdējais priekšlikums — komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos, ka likums stājas spēkā nākošajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par vērtspapīru tirgus komisiju” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 57 - par, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais likumprojekts - “Par grozījumiem likumā “Par biržām””. Trešais lasījums. Arī referents ir Ojārs Kehris. Vai secība neatbilst?
O.Kehris. Jā, ja būtu iespējams... Mēs manuprāt likām priekšā, ja varētu, nākamo izskatīt par akciju sabiedrībām. Viņš ir tajā pašā paketē...
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu, ja secīgi nākamo izskatām likumprojektu par akciju sabiedrībām no tās pašas paketes, ko komisija mums ir iesniegusi? Vai ir iebildumi? Nav. Tad, lūdzu, izskatām likumprojektu par akciju sabiedrībām, “Par grozījumiem likumā “Par akciju sabiedrībām”” trešajā lasījumā. Lūdzu!
O.Kehris. Šeit ir priekšlikumi būtībā par 1. pantu. Par 1. pantu ir saņemti deputāta Tomiņa un Juridiskā biroja priekšlikumi, un mēs esam atbalstījuši Juridiskā biroja priekšlikumu, kurā pēc būtības ir iestrādāti deputāta Tomiņa priekšlikumi.
Sēdes vadītājs. Deputāts Tomiņš piekrīt? Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.
O.Kehris. Nākamie priekšlikumi skar 20. pantu, kurā ir deputāta Jonīša un deputātes Počas priekšlikumi. Un šie priekšlikumi pēc tam parādās vēl dažādās vietās, tāpēc es viņus nolasīšu. Proti, priekšlikuma būtība ir noteikt, ka minimālais dibināšanas pamatkapitāls banku akciju sabiedrībām ir 2 miljoni latu, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām - 1 miljons latu, pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām - pusmiljons latu, biržu akciju sabiedrībām - 100 000 latu, lombardu akciju sabiedrībām - 10 000 latu, pārējām akciju sabiedrībām - 5 000 latu. Un tādējādi šis priekšlikums, ko pēc būtības ierosināja Jonītis un Poča , ir iestrādāts komisijas variantā, būtībā ņemot visu to vērā, bet saskaņojot šo redakciju ar citām šī likumprojekta daļām. Līdz ar to es lūgtu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu, un varbūt es šeit runātu kopā gan par dibināšanas kapitāla, gan arī par minimālā reģistrētā pamatkapitāla lielumu, kurš ir izsklāstīts 20. panta piektajā daļā, un proti, tādā redakcijā, ka minimālais reģistrētā pamatkapitāla lielums banku akciju sabiedrībām ir 3 miljoni latu, dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām - 2 miljoni latu, pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām - 1 miljons latu, biržu akciju sabiedrībām - 250 000 latu un lombardu akciju sabiedrībām - 50 000 latu, pārējām akciju sabiedrībām - 25 000 latu. Šeit man protokola dēļ būtu jāmin, ka laikam te tehniskas kļūdas ir abās vietās... Pārējām akciju sabiedrībām pareizi ir tā, kā es to nolasīju, proti, dibināšanas kapitāls - pusmiljons latu un reģistrētais kapitāls - 1 miljons latu. Bet šeit tekstā ir pazudusi viena nullīte pie šīs tūkstošās sadaļas. Tā ka, protams, tas noteikti tiktu ņemts vērā. Un lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Par 20. pantu? Lūdzu? Deputātiem ir kādas iebildes? Nav. Akceptējam komisijas redakciju.
O.Kehris. Nākamie priekšlikumi skar 45. pantu, un 45. pantā ir Finansu ministrijas priekšlikums... ir iesniegti priekšlikumi uzlabotai 45. panta ceturtās daļas redakcijai. Mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
O.Kehris. Pārejas noteikumos ir deputāta Jonīša un Počas priekšlikumi, kuri loģiski turpina to pašu domu, ko es izklāstīju jau pie 20. panta, un viņi paredz, nu, tādu pakāpenību, sasniedzot 20. pantā paredzētos apdrošināšanas sabiedrību līmeņus. Un arī šo priekšlikumu komisija lūdz atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
O.Kehris. Līdz ar to šis likumprojekts pa pantiem ir izskatīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par akciju sabiedrībām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - nav, 3 - atturas. Likums pieņemts.
Nākamais. Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par biržām””. Lūdzu!
O.Kehris. Likumprojektam par biržām mēs neesam saņēmuši uz trešo lasījumu citus priekšlikumus kā vien Juridiskā biroja priekšlikumu, kas skar pārejas noteikumus un kas paredz juridisku normu, ka spēku zaudē Ministru kabineta 81. panta kārtībā izdotie noteikumi sakarā ar šī likuma “Par biržām” spēkā stāšanās kārtību. To mēs, protams, lūdzam atbalstīt, un līdz ar to arī visa likumprojekta pieņemšanu kopā.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par biržām”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Rezultātu!
Par - 59, pret - nav, atturas - arī nav. Likums pieņemts.
Pirms sākam nākamo jautājumu izskatīt, informēšu, ka vakar pulksten 17. 55 Vides un sabiedrisko lietu komisija lūdza 24.augusta sēdes darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: izskatīt likumprojektu “Radio un televīzijas likums”, trešais lasījums, darba kārtības 68.punkts, pēc likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām”” . Likumprojekts par akciju sabiedrībām, kā es saprotu, ir izskatīts. Bet pirms tam vēl no šīs paketes nav izskatīts likumprojekts par bezpeļņas organizāciju, jo komisijas vadītājs nedaudz citādi ierosināja secību. Tas iesnieguma būtību nemaina. Mums jāizskata vēl grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju”, bet par priekšlikumu jālemj tūlīt, jo tā ir darba kārtība un tā ir secība.
Lūdzu, Ojārs Kehris, “Latvijas ceļš”!
O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Es lūgtu, ja, protams, komisija, kas ir iesniegusi šo priekšlikumu, tam piekristu, lai mēs izskatītu viņu nevis pēc akciju sabiedrībām, bet pēc grozījumiem likumā “Par uzņēmumu maksātnespēju un bankrotu”. Proti, mēs gan pirmajā, gan otrajā lasījumā skatījām kopā šīs abas paketes. Proti, ir runa par vērtspapīru un par apdrošināšanas likumprojektu paketi. Un mums ir palicis pašlaik no pirmās paketes likumprojekts par bezpeļņas organizāciju, kur nav iesniegts neviens priekšlikums. Un arī apdrošināšanas likumu paketē ir minimāli priekšlikumi un tie nav aizņēmuši daudz laika, bet tie ir trešie lasījumi, un mēs būtu darbu pabeiguši. Es lūdzu, lai varbūt piekristu kolēģi un komisija, ka mēs izskatām viņu iesniegto likumprojektu pēc šo likumprojektu izskatīšanas.
Sēdes vadītājs. Tātad Ojārs Kehris lūdz izskatīt vēl grozījumus likumā “Par bezpeļņas organizāciju”. Tas jau būtu pirms akciju sabiedrībām izskatāms. Pēc tam - likumprojekts “Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju” un likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu””, un likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu””. Ir vienošanās ar iesniedzējiem un pārējiem deputātiem par tādu secību vai citi priekšlikumi ir?
Anta Rugāte, lūdzu! Kristīgo demokrātu savienība.
A.Rugāte (KDS). Labrīt, godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Man ir tāda savāda situācija tagad jums teikt, ka gluži viss tā neatbilst patiesībai, kā jūs tikāt informēti. Vakar vienošanās komisijā pirms sēdes tikai savstarpējas sarunas kārtībā tika panākta par to, ka vakar netika izskatīts šis likumprojekts. Bet par to, ka šodien dienas kārtībā tiktu mainīta kāda vieta, par to mums tādas sarunas tā kā nebūtu bijis ar priekšsēdētāja biedru Inkēna kungu.
Es pieļauju, ka tas ir Inkēna kunga iesniegtais dokuments, ar kuru es neesmu iepazinusies vai, pareizāk sakot, neesmu iepazīstināta. Un es gribu atgādināt kolēģiem šajā sakarā, ka vakar jau tika izteikts iebildums pret to, ka šis likumprojekts ir iekļauts dienas kārtībā, pārkāpjot Kārtības ruļļa 108.pantu, jo tas nav bijis pieejams deputātiem kā trešajam lasījumam sagatavotais materiāls piecas dienas pirms izskatīšanas sēdē. Un, ja to vēl arī pasteidzina un pārvieto, apejot citu komisiju tikpat steidzamus un tikpat nepieciešamus likumprojektus, tad tas nav īpaši korekti pret pārējo komisiju darbu. Es kā deputāte pret to iebilstu un neuzskatu, ka šādā veidā tas būtu pārvietojams. Mums tas atrodas šodienas darba kārtībā, un, kad mēs pie tā nonāksim, tad mēs arī varam runāt par šā likumprojekta izskatīšanas iespēju, taču pārvietot to nozīmē dubulti pārkāpt Kārtības rulli. Protams, tas ir atkarīgs no sēdes vadītāja, taču man ir iebildumi pret šādu pārvietošanu.
Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas vēl runāt un komentēt šo situāciju?
Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļa” deputāts!
E.Inkēns (LC). Es atgādināšu jums, Rugātes kundze, ka jūs neparakstījāt arī iepriekšējo iesniegumu par darba kārtības maiņu. Aptaujas kārtībā šī darba kārtības maiņa saskaņota ar komisijas vairākumu. Attiecībā uz iesniegšanas brīdi. Likumprojekts tika iesniegts piektdien pēcpusdienā. Tā ka formāli tomēr piecas dienas ir.
Sēdes vadītājs. Tagad ir ļoti svarīgi, lai sekretariāts dod savu atzinumu, vai tas ir Kārtības ruļļa pārkāpums vai nav, jo dažādi tiek traktēta šī situācija. Tāpēc es lūdzu atlikt jautājumu par izmaiņām darba kārtībā un turpināt izskatīt jau mūsu nobalsotos darba kārtības jautājumus. Un sekretariāts precīzi sniegs atbildi.
Lūdzu, Ojār Kehri! Nākamais — likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par bezpelņas organizāciju””.
O.Kehris (LC). Godātie kolēģi! Par grozījumiem likumā “Par bezpeļņas organizāciju” pēc otrā lasījuma komisija nav saņēmusi nekādus priekšlikumus un papildinājumus. Mēs lūdzam pieņemt šo likumu trešajā un pēdējā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par bezpeļņas organizāciju”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Likums pieņemts. Es atvainojos! Acīmredzot tiks pieņemts. Bet es lūdzu rezultātu vispirms! Par - 61, pret - nav, atturas - 2. Tiešām likums ir pieņemts. Acīmredzot šeit izstarojums nāk un iepriekš inducē rezultātu.
Nākamo izskatām likumprojektu “Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju” . Vai ir cita secība? Lūdzu!
O.Kehris. Paldies! Godātie kolēģi! Likumprojektam “Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju” uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi redakcionālus un vērtīgus deputāta Riteņa, Saeimas Juridiskā biroja un Finansu ministrijas priekšlikumus, un mēs būtu gatavi tos izskatīt pa pantiem.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
O.Kehris. 5.pantā ir deputāta Riteņa būtībā redakcionāli priekšlikumi, kurus mēs lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.
O.Kehris. Arī 6.pantā ir būtībā precizējošs priekšlikums aiz vārda “starpnieki” iestarpināt vārdus “aģenti un brokeri”. To mēs lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
O.Kehris. 7.pantā, kas nosaka inspekcijas uzdevumus, ir piedāvāta jauna, jums, deputātiem, šeit redzama redakcija, kas ir precīzāka, un mēs lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk, lūdzu!
O.Kehris. 8. pants ir papildināts un izvērsts, papildināts ar jaunu daļu, kura paredz, ka apdrošinātājiem un apdrošināšanas starpniekiem jāuzrāda inspekcijai visa pieprasītā informācija un dokumenti un viņi nevar to izsniegšanu atteikt, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Papildinājumi: “Pārbaudot apdrošinātāja gadskārtējo atskaiti, inspekcija dod savu novērtējumu...” Un tālāk ir izklāstīti jums pieejamā dokumentā visi, izsmeļoši visi gadījumi, kādos tas tiek piemērots. Ja jūs piekrītat, es to nenolasīšu visu, jo komisija arī atbalsta šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Pieņemts.
O.Kehris. 9.pantā desmitajā apakšdaļā ir deputāta Riteņa pēc būtības redakcionāls priekšlikums, ko lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
O.Kehris. 10. pantu ir Juridiskais birojs izteicis precīzākā valodā, arī sasaistot ar citām nepieciešamajām atsaucēm. Mēs lūdzam šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Pieņemts.
O.Kehris. 11.panta 2. apakšpunktā bija saņemts deputāta Riteņa priekšlikums. To apspriežot komisijā, radās drusku precizējumi un tādēļ šeit parādās komisijas variants, kuru mēs lūdzam atbalstīt. Tajā pēc būtības ir iestrādāts deputāta Riteņa priekšlikums.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.
O.Kehris. 11.panta trešajā daļā ir būtībā redakcionāli precizējumi, kurus iesniedz deputāts Ritenis.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 13.pantā deputāts Ritenis ir piedāvājis, ka neatkarīgi no apdrošinātāja iesniegtajiem pārskatiem inspekcijai ir jāveic apdrošināšanas darbības pilna revīzija. Un Ritenis ir piedāvājis, ka nevis četras reizes gadā, bet divas reizes gadā, ko komisija nolēma atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
O.Kehris. 15.pantā ir jauna redakcija, kuru es ātri nolasīšu, proti, ka inspekcijas pārstāvis ir tiesīgs pārbaudīt sabiedrības darbību un dokumentus tās galvenajā birojā un filiālēs un piedalīties bez balsstiesībām apdrošinātāja pārvaldes institūcijas sēdēs. Mēs lūdzam šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.
O.Kehris. 16.pantā ir Finansu ministrijas priekšlikums izslēgt šo 16. pantu, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu noraidīt ministres Sāmītes priekšlikumu izslēgt šo pantu. Šis pants tika ielikts ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu, lai būtu skaidrība, ka inspekcija nav kaut kas ārpus valsts aparāta, ka uz šiem cilvēkiem attiecas visi ierobežojumi, kas ir saistīti ar valsts civildienestu, jo inspekcijas darbinieki tomēr veic ļoti atbildīgu darbu, iespēju viņus, kā var teikt, novest no taisnā ceļa ir daudz, jo šeit mēs runājam par lielu naudas apgrozību. Un, ja nav šo Civildienesta likumā ierakstīto ierobežojumu, tad ir iespējami visādi korupcijas veidi. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, un lai paliek otrā lasījumā pieņemtā redakcija. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Vai ir kāds pieteicies debatēs vēl? Nav pieteicies. Tad, referent, lūdzu piesakiet, ja citādas iespējas nav!
O.Kehris. Man jāatvainojas, ka mēs tikai ar grūtībām vakar, arī šodien esam dabūjuši Finansu ministrijas vai valdības pilnvaroto pārstāvi, kas atbild par šo likumprojektu šeit. Bet Rameiko kungs ir šeit un grib paust šī priekšlikuma būtību, ko Finansu ministrija ir iesniegusi. Viņš ir finansu ministres pilnvarotā persona par šo likumprojektu. Un es lūgtu dot vārdu Rameiko kungam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
G.Rameiko (Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas priekšnieks). Strādājot pie likumprojekta, kādā veidā Latvijā varētu darboties valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, mēs reizē arī esam vērojuši, kā šīs lietas ir attīstījušās mūsu kaimiņvalstīs. Un jautājums, kāpēc mēs pacēlām šo problēmu, ka varbūt šiem cilvēkiem nevajadzētu būt civildienesta darbiniekiem, nebūt nav saistīts ar to, ka šiem cilvēkiem nevajadzētu nest savu atbildību. Tas ir saistīts ar citiem iemesliem. Tas ir saistīts ar šo cilvēku atalgojumu. Finansu inspekcijas darbībai atskaitījumi tiek izdarīti no apdrošinātāju saņemtajām prēmijām, tātad tiem maksājumiem, ko ir izdarījuši klienti. Tas ir pirmais moments.
Otrs moments ir tāds, ka šos cilvēkus, kas varētu šajās inspekcijās strādāt, ir nepieciešams ilgi apmācīt. Ir vienkārši iedarboties un slēgt sabiedrību, bet tas nebūt nav pareizākais rezultāts. To, kā savā laikā nobankrotēja lielā Polijas apdrošināšanas sabiedrība “Westa” un kādā veidā valsts risināja šo problēmu, daudzos gadījumos arī rietumvalstis uzskata par civilizētu veidu, kā var iziet no šādas neveiklas situācijas. Šāds finansējums un arī šāds atalgojums patlaban darbojas Igaunijā, par kuru mēs varam teikt, ka tā ir vienīgā valsts no PSRS sastāvā bijušajām republikām, kurā ir reāli darbojošās apdrošināšanas uzraudzības. Cilvēkiem, kas šeit strādā, es varu minēt kaut vai tādu profesiju kā aktuārs. Diemžēl diezgan bieži mēs raustām plecus un domājam, ar ko šis cilvēks nodarbojas. Dzīvības apdrošināšana, bez šaubām, nav iedomājama, ja nav šādu cilvēku, kuru apmācība var prasīt divus trīs gadus. Un tas būtu ļoti bēdīgi, ja cilvēks atstātu šo amatu, aizietu no šī darba prom, un vienīgais iemesls tam būtu šī cilvēka atalgojums. Tas nav jautājums par to, ka mēs nevēlētos, lai šie cilvēki nestu atbildību. Paldies jums!
Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups otrreiz. Lūdzu, piecas minūtes!
V.P.Karnups. Cienījamie kolēģi! Šeit ir skaidrs, kāpēc vēlas šo pantu svītrot. Ir cerības saņemt milzīgas algas, atskaitījumus no apdrošināšanas sabiedrības, un uz priekšu! Bez jebkādiem ierobežojumiem. Jo likumā nav rakstīts, ka, piemēram, inspekcijas darbinieks nevar būt apdrošināšanas akciju sabiedrības akcionārs, viņa laulātā nevar būt kaut kādā revīzijas komisijā apdrošināšanas sabiedrībā un tā tālāk, un tā joprojām. Šeit, ja mēs izsvītrojam šo pantu, ir korupcijas saknes. Mums vajag vadīties no reālas situācijas, kas ir Latvijā. Būtu pēdējais laiks izbeigt šo tendenci starp ierēdņiem sev atrast tādas ļoti siltas vietiņas, kur neviens viņus nevar aiztikt, kur valsts nevar viņus pārvaldīt! Un es aicinu noraidīt šo Finansu ministrijas ieteikumu.
Sēdes vadītājs. Tagad debates ir pabeigtas. Referents vēlas komentēt? Lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Komisija, izskatot šo pantu, vadījās no pieņēmuma, ka, pirmkārt, Finansu ministrija tomēr zina, ko viņa iesniedz un ko viņa dara. Tas būtu pirmais.
Otrais. Latvijā pašlaik ir 42 apdrošināšanas sabiedrības, jā, es gribētu, ka mēs ieklausītos, ko es saku, lai gan es piekrītu, ka šeit droši vien ir problēmas, bet mums ir 42 apdrošināšanas sabiedrības, un viņas ir apdrošinājušas konkrētu cilvēku un mūsu valsts pilsoņu mantu, dzīvību un citas vērtības. Ir diezgan skaidrs, ka Latvijā pēc diviem vai vismaz četriem gadiem nebūs 42 apdrošināšanas sabiedrības.
Kāds būs šis ceļš uz trim, četrām specializētām, tas ir, trim, četrām vispārējām un varbūt vēl kādām piecām, visādā ziņā tādā valstī kā mūsu valsts ne vairāk kā 10 vispārējām, es atvainojos, kādām trim, četrām vispārējām un līdz 10 specializētām, — kāds būs šis ceļš? Protams, viņš ies caur, es ceru, ka viņš varētu iet caur apvienošanos. Caur to, ka tiks novērtēta šo sabiedrību konkurētspēja. Protams, viņas arī var iet caur bankrotiem, caur zināmām sāpēm un grūtībām, kā tas ir bijis banku sektorā. Un šajā gadījumā šie argumenti, ko minēja Rameiko kungs, tika izteikti arī komisijā, ka, šie aktuāri, par ko runāja, pasaulē tiek gatavoti un pasaulē ir padsmitos vai nedaudz vairāk, vai nedaudz mazāk, tātad atsevišķās jomās specializēti cilvēki, kas var veikt šo novērtējumu. Ja mēs atceramies, mēs saskārāmies ar šīm lietām, kad mēs apspriedām šo sociālo likumprojektu paketi par pensiju fondiem un līdzīgām lietām. Tāpēc mēs izgājām no tā, ka, protams, šeit algu ziņā civiliestāžu darbinieku algas nav pieņemamas. Protams, man ir jāatzīst, ka Karnupa kungam teiktajam varbūt mēs nepievērsām pietiekošu uzmanību komisijā. Es to pašlaik saku no sevis, ka nav runa tikai par algām. Ja ietu runa tikai par algām, es aizstāvētu ar visu spēku, ka nevar būt šīs civilierēdņu algas tikai. Bet, protams, tur ir citi ierobežojumi, un te jums ir taisnība. Bet mēs tiešām nepievērsām uzmanību, ka tas būtu mūsu uzdevums taisīt visus šos pantus par šīm ierēdņu algām. Tāpēc tagad rodas jautājums, ko mums darīt. Es domāju, ja mēs nobalsotu par Finansu ministrijas priekšlikumu, protams, nāktos prasīt, lai viņi pēc tam dod labojumus un iestrādā šīs iespējas. Protams, ja būs otrs variants, tad arī pašai Finansu ministrijai nāksies droši vien šeit domāt un sniegt kādus labojumus otrā ziņā. Šī iemesla dēļ pašlaik varētu atlikt vai noraidīt šo likumprojektu, ja to, protams, ieteiktu pati Finansu ministrija. Tad mēs varētu to apsvērt. Bet es kā komisijas vadītājs neuzskatītu, ka tas būtu jādara. Tāpēc mēs varbūt tomēr, es saku, ja Finansu ministrija nelūdz to atlikt, varētu to izšķirt balsojot. Un tad jau, ja nepieciešams, izskatīt labojumus. Jo jebkurā gadījumā es pieņemu, ka šeit iesniedzējiem būtu jāizprot tas, ka mēs jau neesam pret to, ka šeit būtu šīs augstās algas. Vismaz es, protams, uzskatu, ka viņām noteikti būtu jābūt. Tie būtu mani gala komentāri pie šī punkta.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! 16.pants. “Inspekcija ir valsts civiliestāde, un tās darbiniekiem ir valsts civildienesta ierēdņu (ierēdņu kandidātu) statuss.” Finansu ministres Sāmītes priekšlikums - izslēgt 16.pantu. Par šo priekšlikumu, lūdzu, balsosim. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 27, atturas - 14. Priekšlikums nav pieņemts.
Lūdzu tālāk! Pārejas noteikumi.
O.Kehris. Pārejas noteikumos ir iesniegti Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri paredz tātad atcelt 81.panta kārtībā izdotos kabineta noteikumus un paredz attiecīgi šo procedūru.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju” pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 1, atturas - 1. Pieņemts trešajā lasījumā. Līdz ar to likums pieņemts.
Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu”” .
O.Kehris. Godātie kolēģi! Šim likumprojektam ir iesniegti daži priekšlikumi, un es viņus izskatītu pa pantiem. Juridiskais birojs ir ierosinājis papildināt šo likumprojektu ar jaunu pantu, kurš būtu ievietots starp 2.un 3.pantu, ja mēs skatamies uz otrajā lasījumā pieņemto redakciju, un, proti, sekojošā redakcijā: “Tarifa likmes brīvprātīgai apdrošināšanai nosaka apdrošinātājs, ievērojot valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas ar likumu pamatotās prasības.” Un komisija ir atbalstījusi šādu priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.
O.Kehris. 10.pantā ir deputātu Jonīša un Počas priekšlikumi, kuri turpina to pašu domu, par ko jau es runāju pie iepriekšējā likumprojekta 20.panta, nevis iepriekšējā, bet pie likumprojekta par akciju sabiedrībām 20.panta un pārejas noteikumiem. Priekšlikumu būtība ir, ka dibināšanas pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par vienu miljonu latu dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrībām un attiecīgi uz pusi mazāk pārējām apdrošināšanas akciju sabiedrībām. Un arī šeit mēs, protams, lūdzam to atbalstīt.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav deputātiem. Pieņemts.
O.Kehris. Un pēdējais priekšlikums skar pārejas noteikumus, kurus Saeimas Juridiskais birojs lūdz papildināt ar redakciju, kas paredz, ka spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Lūdzam to atbalstīt!
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu!Lūdzu, balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par apdrošināšanu”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu”” .
O.Kehris. Godātie kolēģi! Šajā likumprojekta “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu” ir saņemts tikai viens priekšlikums, kas skar pārejas noteikumus, un viņš arī paredz, kā jau iepriekšējā gadījumā, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Lūdzam pieņemt šo likumu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Tad, lūdzu, balsosim par likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu””. Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem” , trešais lasījums. Lūdzu!
O.Kehris. Godātie kolēģi! Likumprojektam “Par zvērinātiem revidentiem” priekšlikumi ir saņemti tikai par pārejas noteikumiem, kur Juridiskais birojs ir iesniedzis divus priekšlikumus. Pirmais skar to pašu, par ko jau bija iepriekšējos likumprojektos, proti, ka spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Un ir vēl punkti, ka zvērināto revidentu licences, kas izsniegtas, pamatojoties uz likumu par zvērinātiem revidentiem, atzīstamas par spēkā esošām arī turpmāk, ja tās pagarinātas noteiktajā kārtībā. Citu priekšlikumu nav, un mēs lūgtu to akceptēt.
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem” pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.
O.Kehris. Paldies.
Sēdes vadītājs. Tagad atgriežamies pie iesnieguma, pie komisijas priekšsēdētāja biedra Edvīna Inkēna iesnieguma, un es lūdzu sekretariātu izteikt savu viedokli par šo jautājumu. Imants Daudišs, Saeimas sekretārs, lūdzu!
I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Attiecībā uz likumprojekta par radio un televīziju izskatīšanu trešajā lasījumā tātad bija šaubas par to, vai mēs saskaņā ar Kārtības rulli šodien varam izskatīt šo likumprojektu. Kārtības ruļļa 108.pants runā: “Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt trešajā lasījumā, ja (2.apakšpunkts) trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts un visi noteiktā termiņā un kārtībā iesniegtie priekšlikumi nav bijuši pieejami deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš.” Tātad, ja likumprojekts un priekšlikumi nav bijuši pieejami deputātiem vismaz piecas dienas iepriekš. Uz likumprojekta ir zīmodziņš, ka šis likumprojekts ir ienācis kancelejā un bijis pieejams deputātiem piektdien, 18.augustā, pulksten 16.20. Mulsina, protams, otrs zīmodziņš. Tas ir kancelejas izgudrojums, kas faktiski nodrošina kanceleju pret atbildību par izpildīto tehnisko darbu. Šis likumprojekts ir ļoti apjomīgs, un tūlīt nevarēja burtiski stundas laikā piektdien pavairot visos 200 eksemplāros, kas saskaņā ar kārtību kancelejā ir jāizgatavo. Tādēļ parādījās šis zīmodziņš, ka visi 200 eksemplāri būs gatavi līdz pirmdienai pulksten 10.00. Tā ir kancelejas kārtība, bet Kārtības rullis, kā jau es teicu, runā par citu. Šim likumprojektam ar visiem priekšlikumiem un labojumiem jābūt pieejamam, tātad piecas dienas iepriekš. Tas ir noticis. Šis likumprojekts bija pieejams, un deputāti ir saņēmuši jau piektdien šo likumprojektu, kas vēlējās.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli? Anta Rugāte - Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!
A.Rugāte (KDS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es visnotaļ respektēju to darba kārtību, kādu nupat mums precizēja Daudiša kungs attiecībā uz kanceleju un attiecībā uz tajā saņemtajiem dokumentiem un to tālāko izplatīšanu deputātu saņemšanai, lai varētu iepazīties ar šo dokumentu pirms sēdes. Taču patiešām tad rodas nākamais jautājums, tad šis zīmogs par 21.datumu, kas attiecas uz konkrēto likumprojektu, — kad deputātiem bija iespējams to saņemt. Kā apliecināja arī Saeimas sekretārs, saņemams viņš ir tikai tad, kad ir pavairots, kad deputātiem ir pieejams, tādēļ šeit rodas problēma, kuru acīmredzot var atrisināt tikai Saeima pati ar balsojumu, vai tas šobrīd ir izskatāms vai nav izskatāms likumprojekts, vai mēs viņu varam pieņemt kā savlaicīgi iesniegtu vai ne, kā katrs mēs šo jautājumu tulkojam. Pēc Kārtības ruļļa 108.pants paredz šī likumprojekta pieejamību piecas dienas, ne jau no iesniegšanas brīža, kad tas parādās Saeimas kancelejā. Kāda iemesla dēļ nevar tikt pavairots atbilstoši 100 eksemplāros un izdalīts deputātiem — tas ir izlemšanas jautājums.
Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!
A.Berķis (LZS). Godātie deputāti! Radio un televīzijas likums ir viens konkrēts likums un viena lieta, bet protams, šeit ir jāapzinās, ka, lemjot par šo likumu, mēs faktiski radām precedentu. Es pāršķirstīju mapi, tur ir vismaz vēl trīs vai četri likumi, uz kuriem ir tāda pati atzīme un kurus mēs, protams, neesam skatījušies un neesam pētījuši. Tā ka, ne aizstāvot, ne atbalstot to, es saku, ka mēs radām precedentu un katrā nākošajā gadījumā tātad jebkuram likumam, teiksim, šis termiņš it kā būs jāliek ar nodrošinājumu.
Sēdes vadītājs. Deputāte Rugāte Es atvainojos, deputāts Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu!
J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Tas jau nu ir skaidrs mēģinājums šo likumprojektu forsēt, pirms mēs esam iepazinušies ar visiem papildinājumiem un grozījumiem. Viens eksemplārs, ir skaidrs, nav pietiekošs, lai mēs varētu ar viņu iepazīties. Tas taču nu ir tik acīm redzami, ka esmu noteikti pret tā izskatīšanu šodien.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Jā, man grūti formulēt deputātes Rugātes priekšlikumu, viņa lūdz izšķirt ar balsojumu, bet balsojumā ir ļoti svarīgi ko liek uz balsošanu. Es mirkli padomāšu! Es domāju, ka ir izkanējuši dažādi viedokļi un dažādi argumenti un tāpēc ir jābalso par to priekšlikumu, kurš ir iesniegts rakstiski. Tas Edvīna Inkēna, komisijas priekšsēdētāja biedra, iesniegums izskatīt likumprojektu “Radio un televīzijas likums” — darba kārtības 68.punktu — pēc likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par akciju sabiedrībām””. Šis likumprojekts ir izskatīts, un visus savus argumentus “par” un “pret” jūs varat realizēt šajā balsojumā, jo citādi tad ir grūti balsot “par” vai “pret”, vai tas ir pareizi vai nepareizi, tad ir grūti likt ko uz balsojumu. Bet šeit ir konkrēts priekšlikums, un visu to, ko jūs teicāt, katrs var arī realizēt balsojumā.
Vai deputātiem nav iebildumu pret procedūru? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja biedra Edvīna Inkēna priekšlikumu izskatīt likumprojektu “Radio un televīzijas likums””. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 22, atturas - 8.
Edvīna Inkēna priekšlikums ir pieņemts, un sākam izskatīt likumprojektu “Radio un televīzijas likums” .
Vides un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienības deputāts!
A.Berķis (LZS). Godātie deputāti! Sākums bija priecīgs, un cerams, ka tikpat jautri ies tālāk.
Mums ir šodien trešajā lasījumā jāstrādā pēc 933.a dokumenta galvenokārt, un ir arī 933.b dokuments un pamatdokuments nr. 933. Un mums šodien ir galvenokārt jāizskata redakcionāla rakstura labojumi. Ir atsevišķos pantos mainīta daļu vai punktu kārtība, lielāka pārkārtošana notikusi 19. pantā, kur, nobalsojot par deputāta Kiršteina priekšlikumiem, kas attiecas uz sabiedrisko radio un televīziju, mēs it kā vispār atstājam bez noteikumiem komercstacijas. Trešajā lasījumā Kiršteina priekšlikumi ir pārcelti uz 62. pantu, kas regulē sabiedrisko raidorganizāciju programmas, bet 19. pantā atbilstoši ir atstāti komisijas izstrādātie noteikumi visām raidorganizācijām. Komisija vēlreiz piedāvā labojamo 44. panta pirmo daļu, ka padomes locekļu pilnvaru laiks tomēr ir četri gadi...
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Tas ir tāds ievads jums, ja?
A.Berķis. Jā, pavisam īss ievads.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Berķis. Jā... Un tātad atbilstoši jaunizstrādāti pārejas noteikumi un sākam 933. a dokumentu.
1. pants. Vispirms atbildīgā komisija ir ieteikusi, lai likums būtu pārskatāmāks, pirmajiem deviņiem pantiem dot nodaļas nosaukumu. Pirmā nodaļa - Vispārīgie noteikumi. Vai ir iebildumi?
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Berķis. Tālāk. 1. panta pirmā daļa. Ir deputāta Gūtmaņa ieteikums svītrot atsevišķus terminus, un ir deputāta Berķa priekšlikums, tā kā elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu uzskaitījums jau dots tālāk 2. pantā... otrajā daļā, tad 1. pantā vispār atteikties no šo saziņas līdzekļu uzskaitījuma un sacīt pavisam īsi: šis likums nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību. Komisija šādu priekšlikumu ir pieņēmusi.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Tālāk. 2. pants.
Šajā pantā ir mainīta punktu numerācija. Termini sakārtoti
alfabēta kārtībā, tāpēc nebrīnieties, ka vecais 3. punkts tagad
ir 4. punkts, bet termins “neatkarīgais producents” no 7. punkta
pārcēlies uz 3. punktu. Tātad skatamies tabulas labajā pusē jauno
trešo punktu. Šeit ir papildinājums. Vecajā redakcijā mums bija
“neatkarīgais producents attiecībā pret raidorganizāciju ir
uzņēmējs vai uzņēmēj-
sabiedrība”. Pēc Juridiskā biroja ieteikuma tagad šis uzņēmējs
vai uzņēmējsabiedrība atvietots ar vārdu “persona”. Neatkarīgais
producents attiecībā pret raidorganizāciju ir persona, kas
nodarbojas ir filmu, reklāmu, atsevišķu radio.... un tā tālāk.
Tātad juridiskā vai fiziskā persona.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Tālāk. 4. punkts. Tas ir agrākais 7. punkts, tātad ir mainīta vietu kārtība... Un šajā punktā ir papildinājumi — pieļaujams programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem, ja izplatīšana dažādos tīklos nenotiek vienlaicīgi. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, lai novērstu tādu situāciju, ka var, izmantojot šādu... vārdu sakot, lai nevarētu būt tā, ka varētu raidīt vienlaicīgi desmit atšķirīgas programmas un sacīt, ka tā ir viena un tā pati programma.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Tālāk. 5. punkts. Tikai redakcionāli precizēts un mainīta numerācija.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. 6. punkts - mainīta numerācija.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
A.Berķis. 7. punkts - tātad mainīta numerācija.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Un 8. punkts redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītājs. Arī tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Līdz ar to 2. pants būtu kārtībā.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. 3. pants - “Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības principi”. pirmā daļa. Atbildīgās komisijas priekšlikums svītrot “reģistrētas Tieslietu ministrijā”. Tas ir, lai samazinātu valdības iespējas apdraudēt masu informācijas līdzekļu neatkarību, mēs, paklausot Eiropas ekspertu ieteikumam, vienojāmies, ka Tieslietu ministrijā šīs raidorganizācijas nav jāreģistrē, bet tikai jāpiesaka.
Sēdes vadītājs. Deputāts Karnups, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība. Lūdzu!
V.P.Karnups (LNNK). Cienījamie kolēģi! Iemesls, es pieņemu, ka iemeslam, kāpēc ir rakstīts jeb otrajā lasījumā tika pieņemts, ka var darboties uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības, kuras ir reģistrētas Tieslietu ministrijā, nav nekādas saistības ar kādu neatkarības ierobežošanu. Tas ir vienkārši tāpēc, ka katram uzņēmumam, vienalga, kāds viņš ir, vajag reģistrēties Tieslietu ministrijā Uzņēmumu reģistrā. Ja viņš ir uzņēmums, kas ir saistīts ar komercdarbību un pelna naudu, viņam vajag reģistrēties Tieslietu ministrijā Uzņēmumu reģistrā. Un vienkārši ir absurdi svītrot šos vārdus. Tas ir pret likumu. Es aicinātu noraidīt šo labojumu.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referents vēlas komentēt?
A.Berķis. Nu, man ir tikai jāsaka, ka šī bija viena no Eiropas ekspertu visuzstājīgākajām un būtiskākajām iebildēm, jo viņi tomēr uzskatīja, ka reģistrēšana, kur var gan reģistrēt, gan sameklēt iespējas atsacīt, tomēr apdraud šo līdzekļu neatkarību. Mēs pirms tam domājām tāpat kā Karnupa kungs un apmēram tāpat mēģinājām argumentēt. Pēc tam mēs pārdomājām, ka neko jau tas nemaina. Tieslietu ministrijā šo uzņēmumu tik un tā piesaka padome. Viņš ir Tieslietu ministrijā, bet Tieslietu ministrijas ierēdņiem vairs nav iespēju atteikt vai atļaut. Tāpēc es tomēr ierosinātu balsot par komisijas variantu. (Starpsauciens no zāles: “Pārkāpj esošo likumu!..”)
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par atbildīgās komisijas priekšlikumu 3. panta pirmajā daļā svītrot “reģistrētas Tieslietu ministrijā un”. Rezultātu! Par - 41, pret - 11, atturas - 3. Komisijas priekšlikums ir pieņemts.
A.Berķis. Paldies! Tālāk 3. panta trešā daļa. Ir deputāta Berķa priekšlikums, sekojot Eiropas ekspertu padomam un apzinoties, ka politiski neitrālu cilvēku gandrīz nav, izteikt šo daļu tā: “raidorganizācijas ziņu pārraidēm jābūt objektīvām un ziņas jāpasniedz neitrāli”. Neprasot vairs, ka ziņu dienesta vadītājam jābūt politiski neitrālam.
Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!
I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es daļēji piekrītu Berķa kunga teiktajam. Pareizi, Latvijā nav politiski neitrālu cilvēku, bet viņu neitralitāte zūd tikai tad, kad viņi ķeras pie vēlēšanām. Bet šeit risinājums ir ļoti vienkāršs. Gan tiesneši, gan prokurori, gan vēl vesela rinda cilvēku aptur savu darbību politiskajā partijā, kamēr viņi veic šo pienākumu. Un te situācija ir tieši tāda pati. Lai viņš nebūtu pakļauts partijas disciplīnai, lai viņam tur neaizrādītu, ka viņš ne tā vai šitā uzvedies un viņu par to neizslēgtu no partijas, lai paliek pirmā redakcija. Tātad cilvēks, kamēr strādā par ziņu diktoru, lai viņš ir objektīvs un neitrāls, lai viņam nav jāpakļaujas, viņš aptur savu darbību politiskajā partijā. Un tāpēc man būtu lūgums nepieņemt šo labojumu, bet atstāt iepriekšējo redakciju.
Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referentu lūdzu īsi!
A.Berķis. Nu, komisija ir pārliecināta par savu taisnību. Izšķirsim balsojot.
Sēdes vadītājs. Zvanu! Balsosim par deputāta Berķa priekšlikumu: “raidorganizāciju ziņu pārraidēm jābūt objektīvām un ziņas jāpasniedz neitrāli”. Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 13, atturas - 10. Ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. 3. pants, piektā daļa. Pēc Juridiskā biroja ieteikuma atbildīgā komisija ir svītrojusi vārdus “politisku iemeslu dēļ”. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nav tiesīgs atteikties no raidīšanas, ja ir Nacionālās radio un televīzijas padomes izdota apraides vai retranslācijas atļauja. Viņš nedrīkst atteikties raidīt nekādu iemeslu dēļ. Ne tikai politisku iemeslu dēļ.
Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav.
A.Berķis. Tālāk 3. panta septītā daļa. Pēc deputāta Siliņa ieteikuma svītrot vārdus “kas ir nacionālā bagātība”. Mums bija “frekvenču spektru, kas ir nacionālā bagātība”. Siliņa kungs jau iepriekšējā reizē pierādīja, ka tā ir tāda pati nacionālā bagātība kā jūra vai gaiss un tā tālāk. Komisija pieņēma Siliņa priekšlikumu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Pieņemts.
A.Berķis. 3. panta astotā daļa. Tikai redakcionāls precizējums.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. 3. panta desmitā daļa. Atbildīgā komisija ir šo daļu svītrojusi, jo mēs nespējām Eiropas ekspertiem paskaidrot, kāpēc vajadzīgs ierobežojums, ka raidorganizācijas līdztekus programmu veidošanai un izplatīšanai drīkst veikt tikai tādu uzņēmējdarbību, kas tieši saistīta ar apraides procesa nodrošināšanu. Kāpēc viņas nedrīkstētu vēl kaut kā pelnīt? Komisijai šis arguments likās neatspēkojams.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. Tālāk vienpadsmitā daļa 3. pantam. Ir mainīta numerācija, tagad tā ir desmitā daļa, un ir mazliet precizēta redakcija.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
A.Berķis. Līdz ar to 3. pants viss. Vajadzētu balsot par pantu.
Sēdes vadītājs. Referents lūdz balsot par 3. pantu. Lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - nav, 12 - atturas. Pieņemts.
A.Berķis. Paldies! Tālāk 4. pants - “Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi”. Pirmajā daļā ir redakcionāls precizējums. Un tāpat arī otrajā daļā pēc deputāta Berķa priekšlikuma ir ielikti vārdi “pēc darbības mērķa”. “Elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala pēc to īpašuma formas, darbības mērķa un teritoriālās aptveramības”. Lai paskaidrotu, kāpēc ir ne tikai komercintereses, bet ir arī šie sabiedriskie raidītāji, kuri mēģina veidot tātad sabiedrības kultūras un ētikas, un izglītošanas darbu. Vai ir iebildumi?
Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebildumu.
A.Berķis. 4. panta otrajā daļā arī nav iebildumu?
Sēdes vadītājs. Nav.
A.Berķis. 4. pants — viss. 5. pants — “Elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi”. Ir deputāta Berķa ierosināts redakcionāls labojums. Deputāts Berķis domāja, ka viņa formulējums ir labāks, komisija to neatzina, deputāts Berķis nepastāv uz balsojumu.
Sēdes vadītājs. Tad esiet tik laipns un turpiniet!
A.Berķis. 6. pants — “Komerciālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi”. Atbildīgā komisija pēc Juridiskā biroja ieteikuma ir aizstājusi vārdu “nodibināt” ar vārdu “ izveidot”, jo nodibināšana ir vienreizējs akts, bet izveidošana ir process. Ir iebildumi?
Sēdes vadītājs. Nav.
A.Berķis. Otrajā daļā pēc Juridiskā biroja ieteikuma ir papildināts... Retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas un kabeļradio radiotranslācijas reģistrācijas apliecības. Vai ir iebildumi pret šo precizējumu?
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.
A.Berķis. 7. pants... 6. pants līdz ar to ir viss. Tālāk 8. pants. — “Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu koncentrācijas un monopolizācijas ierobežošana”. Deputāts Siliņš ir devis savu redakciju, kuras būtība ir tā, ka viņš papildina ar vārdiem “izglītojošus raidījumus”.
Sēdes vadītājs. Un komisija?
A.Berķis. Komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi, atstājot pirmo teikumu savu.
Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.
A.Berķis. Tālāk 8. panta sestajā daļa pēc Juridiskā biroja ieteikuma vārds “veidot” aizstāts ar vārdu “dibināt”, jo šajā gadījumā tas ir vienreizējs akts.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Devītā daļa. Redakcionāli ir precizēta.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. Līdz ar to 8.pants ir viss.
9.pants — “Raidorganizāciju darbības uzraudzība”. Šeit faktiski ir strīds, ko mēs jau izlēmām balsojot. Tātad atbildīga komisija ierosina svītrot vārdus “Tieslietu ministrija”. “Raidorganizāciju darbības atbilstību likuma noteikumiem uzrauga Tieslietu ministrija...” Tātad tas vairs netiek prasīts. “Raidorganizāciju darbības atbilstību šā likuma noteikumiem uzrauga Nacionālā radio un televīzijas padome, Satiksmes ministrijas Valsts elektrosakaru inspekcija un Monopoldarbības uzraudzības komiteja likumā noteiktās kompetences ietvaros.” Vai ir iebildumi? Nav. Līdz ar to 9.pants ir kārtībā.
10.pants — “Apraides tiesību piešķiršana”. Pirmajā daļā ir atbildīgās komisijas papildinājums. Aiz vārda “tiesības” ir vārdi “veidot un izplatīt”.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Trešā daļa. Ir deputāta Gūtmaņa iesniegts papildinājums, kas ir pieņemts vēl līdz ar pašas komisijas - atbildīgās komisijas papildinājumiem.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!
A.Berķis. Sestā daļa 10.pantā. Atbildīgā komisija ir aizstājusi vārdus “saņēmušas apraides atļauju” ar vārdiem “piešķirtas apraides tiesības”. Precizēta redakcija.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. 11.pants — “Konkurss apraides atļaujas saņemšanai”. Atbildīgā komisija ir 2.punktā ierosinājusi aizstāt vārdus “minimālais ilgums”, ar vārdiem “raidlaika apjoms”.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. 3.punktā ir ierosināts aizvietot vārdus “maksimālā raidītāja jauda” ar vārdiem “raidītāja maksimālā jauda”.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Tāpat ir svītrots 4.punktā pēc Juridiskā biroja ieteikuma vārds “derīguma”. Apraides atļaujas termiņš, nevis...
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?
A.Berķis. 5. un 6.punktā labojumu nav.
Sēdes vadītājs. Daļā...
A.Berķis. Nē, tas ir punkts.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos!
A.Berķis. Punkts. Tālāk arī piektajā daļā nav labojumu. Ir labojumi 11.pantā piektās daļas 3.punktā, 3.punkta “b” apakšpunktā. Atbildīgā komisija pēc Juridiskā biroja ieteikuma ir ieteikusi papildināt pirms vārda “amatus” ar vārdu “vēlētus”. “... Konkursa dalībnieks ieņem vēlētus amatus politiskas organizācijas vai partijas vadības institūcijā”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
A.Berķis. 4.punkts vecajā redakcijā skanēja tā: “Deklarācija par to, ka konkursa dalībnieks uzvaras gadījumā ievēros 8.panta piektās, sestās un septītās daļas prasības”. Ir svītrots vārds “sestās”, jo konkursa dalībnieks nevar būt politiskā partijā, tad viņš izkrīt jau atlasē, tā ka šis ierobežojums ir lieks.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Līdz ar to piektā daļa ir kārtībā. Sestā daļa. Atbildīgās komisijas papildinājums. “Ja konkurss bija izsludināts reģionālās vai vietējās aptveramības frekvencē vai kanālā, tādā gadījumā ir jāpublicē arī vietējā laikrakstā.” Vai ir iebildumi?
Sēdes vadītājs. Nav.
A.Berķis. 12.pants... Līdz ar to 11.pants ir viss.
Tālāk 12.pants — “Konkursa rezultātu novērtēšana”. Ir deputāta Berķa priekšlikums svītrot palīgteikumu “ja apraides atļaujas izsniegšanas pieteicēji nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem”. Tas jau ir pašos konkursa noteikumos. Palīgteikums šeit bija lieks. Komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Ja jums ir kādi iebildumi vai jūs vēlaties kaut ko teikt, lūdzu, dodiet kādu zīmi ar rokas pacelšanu. Jo es sekoju zālei līdzi, un tad mēs pārtraucam un atklājam debates. Lūdzu, turpiniet!
A.Berķis. 12.pants, ceturtā daļa. Atbildīgās komisijas ieteiktais papildinājums. Papildināt “kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss bijis izsludināts reģionālās vai vietējās aptveramības frekvencē”.
Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!
I.Kreituse (DPS). Es atvainojos! Cienījamie kolēģi, es par šo pantu kā tādu, par to terminu, kas visu laiku tiek lietots. Es lūdzu jau pagājušoreiz to izlabot, bet, tā kā es neiesniedzu rakstiski, es atzīstu savu kļūdu. Bet varbūt komisija kaut ko var ņemt vērā.
Latvijā avīžu dalījumā neeksistē termins “vietējais laikraksts”. Tas ir vispār, es visu laiku klausos šo vārdu. Vai mēs neuztveram to? Vietējais laikraksts tas būs arī tad, ja Saeima to nodrukās. Tas būs Saeimas vietējais laikraksts, kuru izplatīts 100 deputātiem. Vai vietējais mājas laikraksts. Nedrīkst likumā parādīties termins, kas neeksistē ne zinātnē, ne arī kādā citā gradācijā. Nav vietējo laikrakstu! (Tālāk kaut ko skaidro no vietas.)
Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna, Kreituses kundze, nāciet tribīnē un to pasakiet, jo visu to vajag stenogrammai, ne jau tikai deputātam Berķim.
I.Kreituse. Republikā laikrakstu dalījums ir pēc izdevēju organizācijām un pēc teritorijām, ko viņas aptver. Ir vai nu valdības, pašvaldību, organizāciju laikraksti, vai republikāniskie, pilsētu, rajonu un pagastu laikraksti. Tāpēc ir jābūt šādam dalījumam. Jo kas šobrīd iznāk? Ja grib publicēt vietējā laikrakstā, tad tagad pagasta avīzē nopublicē, un jums nav nekādu pretenziju, pagasta vietējā laikrakstā ir bijis publicēts. Likuma prasība ir izpildīta. Tas ir tikai kā atbalsts pagastam. Bet vietējais laikraksts - terminoloģija it kā ir ievērota. Nav šāda dalījuma oficiālajiem preses izdevumiem gradācijā. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Mums nav republikas, ir valsts!”)
Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
E.Inkēns (LC). Es gribu teikt, Gravas kundze, lielā mērā tas, ko jūs nosaucāt, tās gradācijas tiešām ir vairāk no pagājušā laika. Šodien avīzes vairs tādā veidā nedalās. Vietējais laikraksts. Likumā jāskatās ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara. Ir skaidrs, ka vietējais laikraksts ir tas, kura reģionā frekvence tiek nodota konkursam. Tad arī šajā aptveramības zonā, kur ir attiecīgs laikraksts, tiek publicēts. Bez tam dublāža notiek visas valsts līmenī. Tātad divas iespējas ir saņemt šo informāciju. Tur nav pretrunu. Uzskaitīt tādā veidā, kā jūs piedāvājāt, nozīmē atkal kļūdīties, jo tā atkal var būt savādāka, nekā jūs sakāt.
A.Berķis. Tā kā priekšlikums rakstveidā nav iesniegts, es uzskatu, ka par to nevar balsot.
Sēdes vadītājs. Tagad būtu labi, ja mēs nobalsotu par komisijas variantu ceturtajai daļai. Lūdzu zvanu! 12.pants. Ceturtā daļa. Komisijas redakcija. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 13. Pieņemts. Lūdzu!
A.Berķis. 12.pants līdz ar to ir izskatīts. Tālāk 13.pants — “Apraides atļaujas saņemšanas priekšnoteikumi”. Pirmā daļa, 2.punkts. Atbildīgā komisija iesaka šo punktu izsvītrot. Tas ir, reģistrēt raidorganizāciju Tieslietu ministrijā kā sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekli. Mēs jau vienreiz faktiski šo strīdu izšķīrām balsojot. Vai kāds pieprasa balsojumu? Nav acīmredzot.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.
A.Berķis. Tālāk ir 3.punkts. Pēc Juridiskā biroja ieteikuma tas ir izteikts: “nomaksāt valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu”.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?
A.Berķis. Un mainās punktu numerācija.
Sēdes vadītājs. 14.pants. Vai vēl jūs komentēsit?
A.Berķis. Ja iebildumu nav... Vēl ir 2.punkts 13.pantā. Atbildīgā komisija iesaka aizstāt vārdu “piešķirt” ar vārdu “izsniegt”, svītrot vārdu “derīguma” un papildināt ar vārdiem “noteikt apraides atļaujas maksas nosacījumus”.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.
A.Berķis. Tātad 13.pants arī kopumā ir izskatīts. 14.pants — “Raidorganizācijas un programmas nosaukums”. Tā ir jauna panta redakcija. Tā ka mēs esam vienojušies, ka nav jāreģistrē Tieslietu ministrijā, bet nosaukumu došana tomēr ir jāreglamentē, tad, lūk, ir šis pants “Raidorganizācijas un programmas nosaukums”.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?
A.Berķis. Tālāk šā panta pirmā daļa. “Raidorganizācijas nosaukums jāveido saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbību” un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikumiem, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti šā panta otrajā daļā.” Vai ir iebildumi?
Sēdes vadītājs. Nav.
A.Berķis. Otrā daļa. Raidorganizācijas, raidstacijas un programmas nosaukumam nepārprotami jāatšķiras no cita reģistrēta sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
A.Berķis. Jāatbilst Valodu likumam un citām likuma prasībām.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Nepārprotami jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas masu informācijas līdzekļa nosaukuma, kura darbība ir izbeigta ar tiesas nolēmumu.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
A.Berķis. Nepārprotami jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma, ar kādu ir darbojusies cita darbību izbeigusi radiostacija vai raidorganizācija.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
A.Berķis. Līdz ar to 14.pants ir izskatīts, jo iepriekšējā redakcija tātad nav spēkā. Mums vajadzētu par šo pantu nobalsot. (No zāles: “Iebildumu nebija, tad jau nevajag!”)
Sēdes vadītājs. Referents aicina mūs nobalsot par pantu. Iebildumu nebija. Ja referents aicina.
A.Berķis. Tā ir jauna redakcija pilnībā. (No zāles: “Vai referents vada sēdi?”)
Sēdes vadītājs. Deputāti man jautā, vai referents vada sēdi? Referents nevada sēdi.
A.Berķis. Nē.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, nobalsosim, ja jau reiz ir priekšlikums izteikts. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 4. Pieņemts. Varbūt arī pārtrauksim tagad izskatīšanu, un nākamais būs 15.pants.
A.Berķis. Jā. 15.pants.
Sēdes vadītājs. Bet tagad, lūdzu, zvanu reģistrācijai! Reģistrējamies! Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!
I.Folkmane ( Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Aleksandrs Bartaševičs, Jānis Bunkšs...
Sēdes vadītājs. Aleksandrs Bartaševicš ir zālē. Bunkšs arī ir zālē.
I.Folkmane. Jānis Bunkšs arī ir zālē... Ilmārs Dāliņš, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Aleksandrs Kiršteins, Odisejs Kostanda, Nikolajs Krasohins, Andrejs Krastiņš, Vilis Krištopans, Janīna Kušnere, Voldemārs Novakšanovs, Valdis Pavlovskis, Indra Sāmīte, Andris Saulītis, Jānis Vaivads.
Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00
( P ā r t r a u k u m s )
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Reģistrācija kvorumam! Lūdzu rezultātu! 43 deputāti. 44, 45, 46, 47, 48, 49, 50, 51. Lūdzu referentu!
A.Berķis . Tātad 51 deputāts. 15.pants. 15.panta otrā daļa. Atbildīgā komisija ierosinājusi svītrot “un Tieslietu ministrijas izsniegtā sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa reģistrācijas apliecība”. Tas ir turpinot to pašu konsekvenci, ko mēs jau izlēmām balsojot.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Pieņemts.
A.Berķis. 14.panta sestā daļa. Atbildīgā komisija iesaka šo daļu izteikt šādā redakcijā. Mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam, akciju kapitāla daļu skaitam, balsstiesību samēram un finansiālā nodrošinājuma avotam, raidorganizācija sešu mēnešu laikā rakstveidā paziņo par šīm pārmaiņām Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kas šīs ziņas uz raidorganizācijas rēķina publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju — arī vietējā laikrakstā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Berķis. Astotā daļa. Redakcionāls labojums
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Devītā daļa - svītrots palīgteikums.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.
A.Berķis. Desmitā daļa, ko atbildīgā komisija ir izveidojusi no jauna un kas skan šādi. Par apraides atļaujas izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot raidorganizācijas nosaukumu un dibinātājus, raidorganizācijas adresi, teritoriju, kurā paredzēts izplatīt programmas, raidījumu periodiskumu. Nacionālā radio un televīzijas padome informē Tieslietu ministriju arī par izmaiņām raidorganizācijas dibinātāju (dalībnieku) sastāvā, kā arī par raidorganizācijas darbības izbeigšanu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!
A.Berķis. 15.pants līdz ar to ir pieņemts.
16.pants — “Papildinošas programmas izplatīšanas tiesības”. Šeit ir pirmajā daļā deputāta Gūtmaņa iesniegtā redakcija, kuru atbildīgā komisija nav pieņēmusi, jo uzskata, ka pašas komisijas variants ir precīzāks.
Sēdes vadītājs. Deputāt Gūtmani! Pavērsiet skatu uz tribīni un izsakiet savu viedokli ar galvas mājienu vai kā citādi par savu priekšlikumu. Piekrīt? Deputāts Gūtmanis piekrīt. Deputātiem nav iebildumu? Nav.
A.Berķis. Līdz ar to 16.pants ir pieņemts.
18.pants — “Programmu veidošanas īpašie noteikumi”. Šeit ir pirmā daļa un atbildīgās komisijas priekšlikums. “Latvijā veidotajās vizuālajās programmās, izņemot kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas programmas, laikā no pulksten 19.00 līdz 23.00 darba dienās, no pulksten 7.00 līdz 12.00 un no pulksten 19.00 līdz 23.00 brīvdienās un svētku dienās dažādiem raidījumiem, izņemot ziņas, sporta raidījumus, spēles, viktorīnas un reklāmu, aizņemtā raidlaika kopapjomam mēneša laikā jābūt šādai proporcijai: ne mazāk par 80 procentiem Eiropā veidotu raidījumu, no tiem ne mazāk par 40 procentiem Latvijā veidotu raidījumu. Tas nozīmētu, ka faktiski programmā Latvijā veidoto raidījumu būs 32 procenti no visiem 100 procentiem. Ja no 80 ir 40, tad no visiem 100 ir 32.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”!
I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es jūsu uzmanību šim pantam pievērsu jau otrajā lasījumā un protestēju pret šādu raidījumu dalījumu — Eiropa, Latvija un pārējie. Es gribu zināt un varbūt Berķa kungam varētu lūgt, jo es nevaru prasīt, Kārtības rullis neparedz, lūgt paskaidrot, kas ir Eiropa. Seiles kundze man piekritīs kā kārtīgs ģeogrāfs, ka Eiropa ir līdz Urālu kalniem. Tātad pietiek - 80 procenti ir Maskavas raidījumi šeit, Latvijā, un Eiropas likums ir ievērots. Un nekas vairāk nav vajadzīgs. Ko tad mēs šeit gribam noteikt? Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu vai kaut ko citu? Kādus terminus mēs šeit lietojam? Ja tā ir Eiropa kontinentālā izpratnē, tad man absolūti šāds dalījums nav pieņemams. Un šis procentuālais dalījums, ka 80 un 40, un pēc tam 32 no 100, ir kaut kāds jauns atklājums matemātikā, kā mēs to gribam rēķināt. Un jautājums ir par tiem atlikušajiem 20 procentiem. Varbūt tur arī būs ierakstīta Amerika vai kāds cits. Ja mēs gribam kaut ko dalīt daļās, tad mums ir jābūt skaidrībai, ko šī daļa nozīmē tanī terminoloģijā, kādu lieto šinī likumā. Un es vēlreiz atkārtoju, ka šoreiz ir ierakstīts un pilnīga brīvība dota aizstāt 80 procentus ar Krievijas raidījumiem. Un jūs nevienam neko nevarat izdarīt, ja paliek šāda panta redakcija. Pagājušajā reizē par to izrunājāmies, neviens nedzirdēja. Tad šeit ierakstiet, kā saprotama Eiropa. Ierakstīt vairs nevar. Es rakstiski neesmu iesniegusi šo priekšlikumu, lai gan es domāju, ka komisija ir sapratusi pēc pagājušās reizes runas. Izrādās, ka sapratusi nav neko. Bet es gribētu dzirdēt šos paskaidrojumus.
Sēdes vadītājs.Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt par šo priekšlikumu? Debates pabeigtas. Lūdzu, referent!
A.Berķis. Šis formulējums ir dots tieši tā, kā to dod arī Eiropas raidstaciju likumi, uzskatot, ka Eiropa ir Eiropa. Un tur ietilpst arī... Jā, tur ietilpst arī Krievija. Protams. Bet Eiropa... Iepriekšējā raidījumā nevienam citam, izņemot Gravas kundzi, nebija pret to iebildumu. Mēs tikai precizējām. Tātad 20 procenti paliek pārējiem, teiksim, Amerikas, Latīņamerikas raidījumiem, Āzijas valstīs veidotajiem raidījumiem. Un šeit Eiropa sargā savu prioritāti. Un tātad 80 procenti ir Eiropā veidotie raidījumi, un no tiem tātad Latvijā veidoti 40 procenti, kas, es saku, ņemot programmu kopumā, iznāk 32 procenti no visiem raidījumiem. Mēs domājam, ka šis īpatsvars ir pietiekošs un mums šādas bažas neradās, un mēs nezinām, kā vēl precīzāk reglamentēt. Var, protams, uzskaitīt katrai valstij atsevišķi — cik tai un cik tai. Bet vai tas ir lietderīgi? Mēs uzskatījām, ka tik sīka dalīšana nav lietderīga.
Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Stenogrammas precizitātei. Jūs pārteicāties. Nevis iepriekšējā raidījumā, bet iepriekšējā lasījumā.
A.Berķis. Iepriekšējā lasījumā. Piedošanu! Man joprojām lien ārā mana žurnālista āža kāja.
Sēdes vadītājs. Stenogrammai.
A.Berķis. Liksim uz balsošanu!
Sēdes vadītājs. Mums jau cits nekas nav balsojams kā tikai tas, kas ir piedāvāts 18.pantā komisijas variantā - pirmā daļa ar 1. un 2.punktu.
A.Berķis. Un katrā ziņā komisijas jaunais variants ir labāks nekā tas, kas bija otrajā lasījumā, jo šeit mēs nodrošinām Latvijas raidījumiem patiešām šos 32 procentus.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 3, atturas - 4. Nav kvoruma.
Lūdzu zvanu! Vēlreiz, lūdzu, balsosim! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 4, atturas - 7. Komisijas redakcija ir pieņemta.
Lūdzu tālāk!
A.Berķis. Tātad 18.pants līdz ar to ir izskatīts.
19.pants — “Raidījumu valoda”. Tātad šis ir tas pants, kur bija piedāvāta deputāta Kiršteina redakcija un līdz ar to mums it kā pazuda vispārējie noteikumi. Tagad visi Kiršteina kunga ieteiktie labojumi ir pārcelti uz 62.pantu, kas regulē sabiedrisko raidorganizāciju valodu, un šī ir vispārīgā daļa — raidījumu valoda vispār. Tātad skatām labajā pusē jauno redakciju 19.panta pirmajai daļai. Katram raidījumam jānotiek tikai vienā valodā - raidījuma valodā. Raidījuma fragmenti citās valodās jānodrošina ar tulkojumu, dublējot, ieskaņojot vai subtitrējot. Šis noteikums neattiecas uz valodas mācību raidījumiem un mūzikas skaņdarbu izpildījumiem.
Sēdes vadītājs. Varbūt jūs, cienījamais referent, komentējiet visu pantu, jo uzrakstītais mums ir un tad jautāsim deputātiem, vai viņi vēlas balsot, vai ir iebildumi.
A.Berķis. Jā! Vai ir iebildumi pret šo daļu? Es to nolasīju tikai tāpēc, ka arī sabiedrībā ir lieli uztraukumi par šo valodu, kāda tā būs, un tāpēc tas ir mazāk domāts deputātiem, bet vairāk tiem, kas klausās mūsu translāciju.
Sēdes vadītājs. Vai ir deputātiem iebildumi? Tālāk.
A.Berķis. Tātad otrā daļa. Raidījuma valodu nosaka pēc attiecīgā raidījuma skaņu pavadījuma vai valodas, kurā raidījums ir dublēts vai ieskaņots. Raidījuma valoda, ja tā nav valsts valoda, jānorāda publicējamā raidījumu secības izklāstā (raidījuma programmā).
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk!
A.Berķis. Trešā. Demonstrējamām filmām jābūt dublētām vai arī ar oriģinālu skaņas pavadījumu un subtitriem latviešu valodā, bet bērniem paredzētām filmām ir jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. Ceturtā daļa. Televīzijas raidījumiem svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, retranslāciju, raidījumus ārzemēm, ziņu un valodas mācību raidījumus, jābūt ar subtitriem latviešu valodā.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Piektā daļa. Raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 30 procentus no kopējā raidlaika apjoma mēnesī. Šis noteikums neattiecas uz Latvijas Televīziju, Latvijas Radio, kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju, satelītradio, kā arī uz pārrobežu radio un televīziju.
Sēdes vadītājs. Vai par 19.pantu deputātiem ir iebildumi? Aivars Endziņš, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šeit ir būtībā tiešām pilnībā jauna redakcija, kura ir pretrunā ar to, kas bija nobalsots otrajā lasījumā, jo, no vienas puses, šī panta pirmā daļa saka, ka katram raidījumam jānotiek tikai vienā valodā, raidījuma valodā, un tālāk ir runa par subtitrēšanu vai tulkojumu. Un šeit ir, ka raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 30 procentus no kopējā raidlaika apjoma mēnesī. Tas nozīmē, ka būtībā to komerciālo radiostudiju klausītājus, kuras raida krievu tautības iedzīvotājiem, mēs faktiski spiedīsim nevis klausīties vietējos un Latvijai lojāli sagatavotos raidījumus, bet mēs viņus spiedīsim klausīties dažādu Krievijas raidorganizāciju raidījumus. Man liekas, ka šeit kaut kas tiek šauts pāri pār strīpu. Man liekas, ka mums ir jāpadomā par realitāti. Mums ir ļoti daudz krieviski runājošu cilvēku, un vai mēs tiešām gribam, lai viņi pamatā klausās nevis mūsu raidstacijas, bet lai viņi klausās Maskavas vai Sanktpēterburgas, vai tepat kaut kur citur pievārtē sagatavotās programmas krievu valodā. Es lūdzu to apsvērt!
A.Berķis. Atceroties tos labojumus, kas bija iesniegti otrajam lasījumam, kur visi prasīja tikai apmēram 30-33 procentus atļaut citās valodās, atbildīgā komisija ir konsekventi sekojusi šīm prasībām un paliek pie sava, ka vairāk, lielāku daļu citās valodās nevarētu pieļaut. Bez tam šeit ir izņēmumi — kabeļtelevīzija, kabeļradio, satelīttelevīzija, satelītradio, un, protams, tos katrs klausās attiecīgi tā, kā viņš ir pieslēdzis. Jā, un bez tam pārejas noteikumos ir noteikts, ka pie šīs situācijas mēs nonākam nevis uzreiz, bet piecu gadu laikā mēs šo situāciju panākam.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas redakciju! Es atvainojos, deputāts Leiškalns. Lūdzu! Pie frakcijām nepiederošs deputāts.
K.Leiškalns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es domāju, šajā gadījumā deputāts Berķis maldināja zāli, paziņojot, ka iepriekšējie noteica kvotas katrai raidorganizācijai līdz 30 procentiem valsts valodā. Šajā gadījumā bija runa par kvotu uz raidījumu valodu visa raidlaika kopapjomā Latvijā. Šajā gadījumā Latvijā ir vismaz viena stacija, un tā ir “Radio-2A”, kas strādā krieviski runājošai publikai, tiek finansēta caur reklāmu tieši no šīs krieviski runājošās publikas, tai ir tiesības klausīties raidījumus savā valodā, neskatoties uz to, ka valsts valoda ir latviešu valoda Latvijā. Man nacionālisma trūkumu jums būs grūti pārmest. Šajā gadījumā viņi paši apmaksā savus raidījumus, un pašreizējā norma spiež viņus izveidot radiostacijā divas redkolēģijas. Vienu redkolēģiju, kurai būtu jāveido raidījumi latviešu valodā 80 procentu apmērā, un otra redkolēģija būtu jāizveido tāda, kas veido raidījumus krievu valodā. Pie pašreizējā finansējuma un pašreizējā reklāmas apjoma Latvijas radio šis variants nav iespējams. Līdz ar to mēs norokam kādu no raidstacijām. Teiksim, “Radio-2A” vien valsts budžetā gadā iemaksā apmēram 80 tūkstošus latu nodokļos. Tie cilvēki ir tiesīgi dzirdēt informāciju sev labāk saprotamā valodā. Mēs nerunājam par viņu tiesībām runāt krieviski iestādēs vai kā citādi, bet mājas apstākļos klausīties raidījumus, ko veido cilvēki, kuri saprot viņu mentalitāti, kas ir varbūt, paldies Dievam, varbūt, diemžēl, atšķirīga no mūsējās. Tā ka es aicinu balsot šo likumprojekta pantu pa daļām un aicinu balsot pret piektajā daļā piedāvāto variantu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns, “Latvijas ceļš”!
E.Inkēns (LC). Protams, var izvēlēties dažādus principus, pēc kuriem nosaka, cik procentu Latvijas teritorijā tiks raidīts citās valodās, nevis latviešu valodā. Otrs princips nevis tas, ko esam ievērojuši mēs, būtu pēc tā, kāda ir valodas attiecība katrā Latvijas punktā priekš attiecīgā klausītāja vai skatītāja. Tā ir daudz nekontrolējamāka situācija, principā tas ir netiešs ceļš uz korupciju, jo tad kurš pirmais brauc vai kurš labāk māk sevi pasniegt dabū visu raidlaiku un pārējiem nepaliek. Mēs uzskatām, ka pieci gadi ir pilnīgi pietiekams periods, lai raidstacijas, raidorganizācijas piemērotos šim jaunajam valodas nolikumam. Ja trešdaļa no Latvijas ētera laika tiek aizņemta ar valodu, kas nav latviešu valoda, tas ir absolūti pietiekami, lai saņemtu jebkuru informāciju par jebkuru norisi Latvijā.
Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!
A.Rugāte (KDS). Godātie kolēģi! Šajā jautājumā patiešām būtu vērts ieklausīties komisijas piedāvātajā redakcijā ne tikai tādēļ, ka piecu gadu laikā patiešām ir jāpanāk, lai tās raidorganizācijas, kuras par savu uzņēmējdarbības formu izvēlas šeit, Latvijā, veidot raidorganizāciju, respektētu valsts valodu un darbotos šādā virzienā, saglabājot arī iespēju raidīt savā valodā, kuru viņas izvēlas. Tad šajā pašā piektajā daļā ir arī 19.lappusē augšā papildinājums, ka tas neattiecas uz kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju, satelītradio, kā arī pārrobežu radio un televīziju. Te ir skaidrāk par skaidru pateikts, ka visās šajās iespējamās raidīšanas formās šī valoda nebūs valsts valoda, tātad viņiem ir iespēja iegūt informāciju sev vēlamajā valodā ārpus tām raidorganizācijām, kuras viņi nodibina uz vietas un šeit darbojas kā uzņēmēji, kā uzņēmējdarbības formu izmantojot raidīšanu. Tas ir ļoti būtiski, lai varētu tomēr šo ētera telpu aizpildīt ar valsts valodu atbilstošās proporcijās un nepārkāptu arī Valodu likumu.
Sēdes vadītājs. Līdz ar to deputāts Leiškalns lūdza piekto daļu balsot atsevišķi un tad par pantu kopumā. Vai pret šādu procedūru nav iebildumu? Deputāt Leiškaln, jūs pats vēlreiz paskatieties, ko jūs lūdzāt! (No zāles deputāts K.Leiškalns: “Piekto daļu balsot atsevišķi!”) Tātad piekto daļu 18.lappusē. Tā, referents varētu teikt galavārdu.
A.Berķis. Referents domā, ka Rugātes kundze pilnīgi precīzi pateica un arī Inkēna kungs pilnīgi precīzi pateica lietas būtību. Ja mēs negribam šeit pieļaut divkopienu valsti, tad mums pamazām ir jāiet uz to, ka latviešu valoda saglabā stabilu vietu un palielina šo īpatsvaru… Un bez tam to, ko norādīja Leiškalna kungs, ka ir spiesti izveidot divas redakcijas, mēs uzskatām par ļoti labu soli ceļā uz šo iešanu uz latviešu valodu, kad, lūk, šajā redakcijas kolektīvā ir abu tautību pārstāvji, ir abu valodu pratēji, kas kopīgi veido raidījumus un kas labāk tātad saprot gan krievu auditorijas, gan latviešu auditorijas vajadzības.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par komisijas piedāvāto piekto daļu — raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 30 procentus no kopējā raidlaika apjoma mēnesī. Šis noteikums neattiecas uz Latvijas Televīziju, Latvijas Radio, kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju, satelītradio, kā arī uz pārrobežu radio un televīziju. Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 12, atturas — 6. Komisijas priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, balsosim par 19.pantu kopumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 2, atturas — 3. Nav kvoruma. Zvanu, lūdzu! Vēlreiz balsosim! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 4. Pieņemts pants.
A.Berķis. 20.pants, otrā daļa. Atbildīgās komisijas redakcionāls papildinājums — par reklāmas raidījumiem atzīstami.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Berķis. Trešā daļa ir atbildīgās komisijas papildinājums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Berķis. 20.pants izskatīts. 21.pants — “Reklāmas saturs”. Pirmajā daļā — atbildīgās komisijas papildinājums ar vārdiem “tai jāatbilst likuma par patērētāju tiesību aizsardzību prasībām”.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Vēl ir piektajā daļā šim pantam, 21.pantam, atbildīgās komisijas redakcionāls papildinājums, redakcionāls labojums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Berķis. Līdz ar to par 21.pantu...
Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk!
A.Berķis. 22.pants — “Reklāmas izvietošana”. Ir atbildīgās komisijas papildinājums — reklāma vizuālajās programmās izvietojama blokos.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem.
A.Berķis. 2.punkts pievienots septītajai daļai.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Tālāk ir atbildīgās komisijas svītrojums ceturtajā daļā — nacionālā pasūtījuma ietvaros izveidotajos ziņu raidījumos reklāma nav pieļaujama. Izsvītrots — izņemot pašreklāmu, nekāda reklāma nav pieļaujama.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. 22.panta septītajai daļai ir pievienots pirmās daļas 2.punkts.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Berķis. Tālāk — astotā daļa. Atbildīgās komisijas redakcija — televīzijas programmā reklāmu var ievietot titru, logotipu vai slīdošo rindu veidā, ja tā neaizņem vairāk par vienu piektdaļu no televīzijas ekrāna.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Berķis. Devītajā daļā komisijas jaunais variants — reklāma titru, logotipu vai slīdošo rindu veidā nedrīkst pārsniegt 45 minūtes katrā raidīšanas stundā, bet nacionālā pasūtījuma ietvaros — 15 minūtes katrā raidīšanas stundā, ja Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķiem raidījumiem vai programmām (to daļām) nav noteikusi mazāku reklāmas apjomu.
Sēdes vadītājs. Pieņemts.
A.Berķis. 22.pants izskatīts.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. 24.pants — “Citi reklāmas izplatīšanas ierobežojumi”. Trešajā daļā atbildīgā komisija iesaka aizvietot vārdus “šī panta daļa” ar vārdiem “šis noteikums”. Tas ir redakcionāls labojums.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Līdz ar to 22.pants ir izskatīts... Tā, 24.pants ir izskatīts. 29.pants — “Programmas un raidījuma izlaiduma dati”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
A.Berķis. Pirmā daļa, deputāta Berķa papildinājums aiz vārda “dienas” ar vārdu “radio”, tātad katras dienas radio un televīzijas programmas sākumā un beigās, bet raidījumiem — tikai beigās jānorāda izlaiduma dati.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
A.Berķis. Līdz ar to 29.pants izskatīts. 31.pants — “Retranslācijas atļauja”. Pirmajā daļā ir redakcionāls labojums, papildinājums.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Ceturtā daļa izveidota no jauna un skan šādi: “Par retranslācijas atļaujas izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Tieslietu ministrijai.”
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. 31.pants līdz ar to izskatīts. 33.pants. Šis pants ir pēc Juridiskā biroja ieteikuma projekta tekstā sakārtots, mainot daļu kārtību. Kabeļtelevīzijas un kabeļradio sistēmas un to izveidošana. Ceturtajā daļā svītroti vārdi “vai pārraides atļauju”.
Un pēc skaitļa “10” teksts papildināts ar vārdu “gadiem”.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Vienpadsmitā daļa. Svītrots vārds “derīguma”. Šis vārds bija lieks.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Un tālāk ir 5. daļa — pieteikumam jāpievieno... Ir paplašināts šis uzskaitījums, kas jāpievieno pieteikumam.
Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu?
A.Berķis. Un sestajā daļā papildinājums “ja reģistrācijas apliecība tiek izsniegta reģionālajai vai vietējai raidorganizācijai”.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Devītā daļa. Atkal ir atbildīgās komisijas redakcionāls labojums palīgteikumam, kas ir papildināts ar to, ka par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju jāinformē arī vietējā laikrakstā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Desmitā daļa izveidota no jauna un atkal attiecas uz paziņošanu Tieslietu ministrijai. Par kabeļtelevīzijas vai kabeļradio radiotranslācijas reģistrācijas apliecības izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot raidorganizācijas nosaukumu, dibinātājus, raidorganizācijas adresi un teritoriju, kurā paredzēts izplatīt programmu. Nacionālā radio un televīzijas padome informē Tieslietu ministriju arī par izmaiņām raidorganziācijas dibinātāju (dalībnieku) sastāvā, kā arī par raidorganizācijas darbības izbeigšanu.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. 33. pants izskatīts.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
A.Berķis. 34. pants, trešā daļa. Deputāta Berķa ieteikums šo daļu izveidot no jauna, jo citādi būtu jātic tikai reģistrācijas žurnālam, bet mēs esam ieteikuši, ka Nacionālā radio un televīzijas padome regulāri kontrolē kabeļtelevīzijas programmu atbilstību vispārējai programmas koncepcijai. Lai nebūtu tā, ka kabeļtelevīzija var raidīt pilnīgi visu bez kādas kontroles.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. 34. pants izskatīts. 36. pants, trešā daļa — atbildīgās komisijas precizējums.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. 36. pants izskatīts.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. 37. pants — “Tiesības uz atbildes izplatīšanu”. Pirmajā daļā aizvietots vārds “paziņojums” ar vārdu “ziņas”. Un pants sakārtots redakcionāli. Ziņas ir plašāks jēdziens nekā paziņojums.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Tālāk ir 37. panta otrā daļa sakārtota redakcionāli.
Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!
A.Berķis. Trešā daļa arī sakārtota redakcionāli.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. Ceturtajā daļa atbildīgā komisija ieteikusi svītrot vārdu “apgalvojumi” un svītrots otrais teikums. Skan pašreiz tā: aizskartā persona atbildē norāda uz raidījumā minētajām ziņām un to vietā sniedz citas.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. Piektā daļa. Atbildīgā komisija ieteikusi svītrot vārdus “ un (vai) izplatīšana” un aizvietot vārdu “izvēles” ar vārdu “pieprasījuma”. Skan tagad tā: raidorganizācija pēc aizskartās personas pieprasījuma nodrošina atbildes ierakstu.
Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!
A.Berķis. Sestā daļa ir izteikta citā redakcijā. Būtība nemainās.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. Septītajā daļa 37. pantā ir mainīta redakcija. Būtība nemainās.
Sēdes vadītājs. Tālāk lūdzu!
A.Berķis. Astotā daļa atkal ir redakcionāli precizēta.
Sēdes vadītājs. Tālāk!
A.Berķis. Līdz ar to 37. pants ir izskatīts.
Sēdes vadītājs. Nākamo!
A.Berķis. 39. pants — “Administratīvā atbildība un kriminālatbildība”. Otrajā daļā uzlabota redakcija.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu? Tālāk!
A.Berķis. 39. pants izskatīts. 40. pants — “Raidorganizācijas darbības apturēšana un izbeigšana”. Šim pantam ir dota jauna redakcija pirmajā daļā. Vai ir iebildumi? (no zāles: “Sēdes vadītājs to dara!”)
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
A.Berķis. Tātad pirmās daļas 1. punkts...
Sēdes vadītājs. Jūs labāk komentējiet, bet neprasiet tos iebildumus!
A.Berķis. Šī redakcija ir izteikta labāk un atbilstoši sakārtota... Šeit teikts par raidorganizācijas darbības apturēšanu un izbeigšanu. Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju, retranslācijas atļauju, kabeļtelevīzijas un kabeļradio reģistrācijas apliecību, ja raidorganizācija savu darbību ir izbeigusi, bet nav nodevusi izsniegto dokumentu Nacionālajai radio un televīzijas padomei.
Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. Un 2. punktā — ja raidorganizācija pieļauj neregulāru darbību vai pilnībā neizmanto piešķirto raidlaiku, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemesļu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Tāpat ir otrā daļa, kas dod tiesības Nacionālajai radio un teelvīzijas padomei uz laiku līdz septiņām dienām apturēt raidorganizācijas darbību, ja tā nav samaksājusi apraides atļaujas maksu... Jā, skaidrs. Nav iebildumu?
Sēdes vadītājs. Nav.
A.Berķis. Par trešo daļu nav iebildumu?
Sēdes vadītājs. Nav.
A.Berķis. Tātad par ceturto daļu nav iebildumu?
Sēdes vadītajs. Nav.
A.Berķis. Par piekto daļu nav iebildumu? (No zāles: “Mēs to jau pagājušo reizi noraidījām!”)
Sēdes vadītājs. Godātais referent! Deputāti ir neapmierināti ar mūsu abu darbību. Tātad tomēr paliksim pie tā, ka jūs...
A.Berķis. ... Ka vadīsiet jūs.
Sēdes vadītājs. Jūs īsi komentēsiet, acīmredzot visu lasīt nevajag, kaut gan tā ir jūsu iniciatīva, vai lasāt vai nelasāt, bet īsu komentāru vajag. Un sēdes vadītājs lūgs deputātiem, vai viņiem ir iebildumi vai nav, vai kāds vēlas runāt vai kā citādi. Varam turpināt? Lūdzu!
A.Berķis. Tātad piektā daļa. Par apraides atļaujas, retranslācijas atļaujas anulēšanu. Šī neapšaubāmi ir labāka redakcija, nekā bija iepriekšējā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem? Nav.
A.Berķis. Un sestā daļa — par Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumu par darbības apturēšanu... ka raidorganizācija par to paziņo tai piešķirtajā raidlaikā.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?
A.Berķis. Līdz ar to 40. pants ir izskatīts.
Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!
A.Berķis. 42. pants — “Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtība”.
Sēdes vadītājs. Lūdzu!
A.Berķis. Otrajai daļai ir deputāta Kreitusa izteikts priekšlikums — Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, padomes locekļus izraugās no personām, kuras ir kompetentas mākslas, kultūras un zinātnes jomā un vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma ir darbojušās radošajās specialitātēs... (kāds kaut ko saka no zāles). Jā, tas ir noraidīts.
Sēdes vadītājs. Tā, ko tad darīsim? Lūdzu, Ilga Kreituse!
I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi, man ir ļoti īpatnēji dzirdēt šeit iebildumus no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības, jo tas ir viņu priekšlikums, kas tagad tiek atkārtots citas partijas izteiksmē. Izvērtējot un atbalstot Latvijas Nacionālo neatkarības kustību, tas tā īpatnēji ir.
Bet otra lieta. Mēs šinī likumprojektā jau esam ierakstījuši tik daudz stiepjamu, nejuridisku un tautoloģisku terminu, ka mēs turpinām šādā pašā garā. Mums ir vietējās avīzes šinī likumā, mums ir neitrāli ziņojumi, ko sniedz partijas biedri... Tas arī ir iestrādāts šinī likumā. Tagad nākamais, ko mēs iestrādājam un par ko jau mēs esam trīs reizes no šīs tribīnes runājuši, — sabiedrībā pazīstamas personas. Ja jūs paņemsiet... Es jums vēlreiz saku, kolēģi, es jums pagājušoreiz to teicu. Tātad vienīgi reitings ir mazliet mainījies. Kas ir sabiedrībā pazīstama persona? Diemžēl Imants Kalniņš būs kaut kur desmitnieka beigās... Šodien varbūt... Rubiks ir nogājis zemāk, ir uzpeldējis Kauls un Bojārs augstāk. Kā var likumā lietot šo terminu bez kādiem kritērijiem? Sabiedrībā pazīstama persona — tas nozīmē laikā neierobežota persona. Un, ja cilvēks piecus gadus nav darbojies nevienā no šīm jomām, ja viņš neko nav uzrakstījis, neko nav izpētījis, neko nav publicējis, nekur nav sevi parādījis, viņš tik un tā bijis sabiedrībā pazīstama persona un paliek... un mēs ierakstām likumā. Kādu piemēru mēs rādam tālākajiem likuma rakstītājiem? Jo, Berķa kungs, jūs arī esat sabiedrībā pazīstama persona, bet es piecus gadus neesmu dzirdējusi nevienu jūsu veidotu raidījumu. Un man tāpēc rodas zināmas šaubas par jūsu kā radio korespondenta profesionalitāti. Es atstātu šo piecu gadu kritēriju, jo arī augstskolā pieci gadi ir kritērijs — ja tu neesi strādājis, tevi amatā neievēlē tālāk. Bet izrādās, ka radio un televīziju var vadīt jebkurš, ja tikai ir pazīstams! Kritērija nav nekāda.
Tāpēc, kolēģi, padomājiet, ko mēs šeit gribam veidot! Es zinu, ka Inkēna kungs iebildīs, ka tās ir tādas atrunas un nevajadzīgi ierobežojumi. Bet vai mums beidzot nevajadzētu padomāt par to, ka nevar visi darīt visu, ja tikai Saeimā puse ir vienojusies savā starpā, ka šie cilvēki mums ir vajadzīgi. Varbūt beidzot mēs sāksim domāt par profesionālitātes un darbības kritērijiem un tikai tad par atbilstību ieņemamajam postenim, noraidot politiskās ambīcijas.
Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš — par procedūru. Lūdzu!
A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Kārtības ruļļa 107.pants skan šādi: “Priekšlikumi pēc likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā iesniedzami 95.pantā noteiktajā kārtībā. Priekšlikumus, kas otrajā lasījumā, balsojot par tiem atsevišķi, tika noraidīti, nevar atkārtoti tikt iesniegti pēc otrā lasījuma.” Šeit man ir klāt otrā lasījuma variants, kur atsevišķi tiek balsots gan LNNK priekšlikums, gan Rugātes kundzes priekšlikums, kas ir analogi — viens pret vienu — šim priekšlikumam. Mēs atkal atgriežamies pie tā paša atpakaļ, par ko Saeima trijās vai četrās sēdēs jau diskutēja un sprieda. Es aicinu vispāratzīt, ka šis priekšlikums nevar būt balsojams.
Sēdes vadītājs. Par procedūru? Jā, lūdzu! Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”.
A.Siliņš (LC). Paldies! Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es tomēr uzskatu, ka šī problēma par Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvu, pašreiz ieteiktais atrisinājums otrajā lasījumā ar sabiedrībā pazīstamajām personām, ir diskutējams vismaz, un tādēļ es domāju, ka šīm pazīstamajām personām būtu jāuzrāda, kādā sfērā un kāpēc viņas ir pazīstamas. Šeit, lai nebūtu pretrunu ar Kārtības rulli, es šajā priekšlikumā uzreiz iesaku izdarīt vienu svītrojumu... (Starpsauciens no zāles: “Tu neko nevari ieteikt!”) Sēdi vada sēdes priekšsēdētājs.
Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu, kolēģi, tie nav starpsaucieni. Jūs uzsākāt dialogu ar runātāju un traucējat viņam turpināt runu.
A.Siliņš. Komisija... (Zālē troksnis.)
Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu!
A.Siliņš. Priekšsēdētājs izvēlēsies, vai šis mans priekšlikums atbilst vai neatbilst Kārtības rullim. Man ir tiesības šo priekšlikumu pateikt. Priekšlikums ir šāds: šajā deputāta Kreitusa priekšlikumā, atstājot visu teikumu, tātad sekojoši: “Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, padomes locekļus izraugās no personām, kuras ir kompetentas mākslas, kultūras un zinātnes jomā un ...”, tālāk svītro vārdus “vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma” — to svītro, un “ir darbojušās radošajās specialitātēs”. Šis noteikums manā uztverē ir nepieciešams, lai mēs tomēr nenonāktu zināmā mērā šajā kutelīgajā situācijā, ka mums padomē šīs pazīstamās personas ir pavisam no citas sfēras. Jo tiešām, ja tas, kas pēc reitinga ir visvairāk pazīstams, nonāk šajā padomē, tad es nezinu, ko šī padome, kādu televīziju un radio uztaisīs Latvijā.
Sēdes vadītājs. Sēdes vadītājam tad ir vajadzīgs mazs pārtraukums, jo vajag noskaidrot precīzi visu, ko mēs lēmām otrajā lasījumā, jo vieni kolēģi apgalvo vienu un otri — otru.
Kolēģi, situācija ir tāda, ka jāņem vērā deputāta Endziņa iebildumi, jo es jums varu nolasīt, kas šeit bija rakstīts. “Papildināt LNNK priekšlikumus otrajā lasījumā. Papildināt aiz vārdiem “pazīstamām personām” ar vārdiem “kuras ir kompetentas mākslas, kultūras, izglītības un zinātnes jomā un vismaz pēdējos piecus gadus bez pārtraukuma ir darbojušās radošajās specialitātēs”. Šis LNNK priekšlikums nav pieņemts otrajā lasījumā. Par procedūru? Lūdzu, Ilga Kreituse!
I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Es tagad apelēju pie precedentu sistēmas, kāda Latvijas parlamentā nav pieņemta, bet ir pieņemta Anglijā. Pilsonības likuma labojumu laikā mēs izsludinājām piecu minūšu pārtraukumu, kamēr mēs ar Endziņa kungu abi precizējām, par ko mēs īsti balsojam. Man ir lūgums izsludināt piecu minūšu pārtraukumu. Mēs ar Siliņa kungu precizēsim Demokrātiskās partijas “Saimnieks” iesniegto labojumu un izdalīsim Saeimas deputātiem, tas ir piecu minūšu jautājums, un tad varēsim balsot “par” un “pret”.
Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Vienam deputātam ierosināt nav tiesību, bet sēdes vadītājam ir tiesības ierosināt piecu minūšu pārtraukumu, taču Saeimai par to ir jālemj. Sēdes vadītājs to ierosina. Bet, lūdzu, ar savu balsojumu izsakiet savu viedokli par šo priekšlikumu! Viens runā “par”, viens - “pret”. Lasiet tikmēr Kārtības rulli, un es arī to pašu darīšu.
Lūdzu, balsojam par sēdes vadītāja priekšlikumu izsludināt pārtraukumu uz piecām minūtēm Saeimas sēdē! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 15, atturas - 10. Piecu minūšu pārtraukums.
(P ā r t r a u k u m s)
Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.
Sēdes vadītājs. Turpinām sēdi. Lūdzu, ieņemiet vietas! Dodiet, lūdzu, šurp rakstiskos papīrus, kuri ir iesniegti. Pieci deputāti iesniedz: 42.panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: “Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā. Padomes locekļus izraugās no personām, kuras ir kompetentas mākslas, kultūras un zinātnes jomā un darbojas radošajās specialitātēs”.
Aivars Endziņš vēl neatrodas zālē, bet viņš ienāk un nedzirdēja šo priekšlikumu. Lietas būtība ir tāda, ka pieci deputāti iesniedz rakstiski savu priekšlikumu par 42.panta otro daļu un vienīgi viņu varētu balsot, ja komisija piekrīt, ka tas ir redakcionāls labojums. Ja komisija nepiekrīt, ka tas ir redakcionāls labojums, un pārējie deputāti nepiekrīt, tad, protams, tādā veidā nevar to darīt. Es jums varēšu pateikt arī vērtējumu par iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri šeit ir uzrakstīti. Tomēr deputāta Endziņa protestu pieņemt nevar, jo deputāta Aivara Kreitusa priekšlikums atšķiras no LNNK priekšlikuma ar vienu vārdu, bet tas ir formāls iemesls, lai par to balsotu. Un šis vārds ir “izglītība”, jo LNNK bija “kultūras, zinātnes un izglītības jomā”. Mākslas vēl bija, bet Aivara Kreitusa priekšlikums “mākslas, kultūras un zinātnes jomā”. Tātad šis priekšlikums atšķiras tomēr, un šeit var debatēt. Protams, ka būtība ir tuvu tam un nav tālu no tā, kas tir ieteikts noraidītajā LNNK priekšlikumā, bet tad, kad ir strīds, tomēr formālā puse ir ļoti svarīga, un tāpēc šis priekšlikums tiks likts uz balsojumu. Bet vai komisija negrib iepazīties ar šo rakstveida priekšlikumu? Varbūt tas jums ir pieņemams kā redakcionāls labojums. Es šeit nevaru vērtēt. Lūdzu, Māris Budovskis — par procedūru!
M.Budovskis (LNNK). Priekšsēdētāja kungs! Cienītie deputāti! Tā kā deputātes Kreituses priekšlikums ir ļoti tuvs Nacionālās neatkarības kustības iesniegumam, es, balstoties uz Kārtības ruļļa 118.pantu, uzturu šī iesnieguma spēku un lūdzu par to arī balsot.
Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, Andrejs Siliņš, “Latvijas ceļš”!
A.Siliņš (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es saprotu, ka tagad pilnīgi likumīgi var uzsākt debates un es arī vēlos uzstāties debatēs, jo iepriekš tas bija līdzīgs procedūras jautājums.
Sēdes vadītājs. Lūdzu, 15 minūtes!
A.Siliņš. Paldies! Respektīvi, par lietas būtību. Šeit tiešām saskaras šī problēma. Vai padomē būs tīri politiski cilvēki, kur varētu būt sabiedrībā pazīstami, bet pamatā varētu būt pazīstami ne kā radoši cilvēki. Un diemžēl. Jā, radošs cilvēks ir tas, kurš ir spējīgs kaut ko radīt.
Sēdes vadītājs. Lūdzu klusumu un uzmanību!
A.Siliņš. Man ir 15 minūtes un interesanta diskusija. Tātad...
Sēdes vadītājs. Ja būs trokšņi, tad uz to laiku tiks pagarināts jūsu runāšanas laiks.
A.Siliņš. Paldies! Tātad par radoša cilvēka definīciju varētu strīdēties un es viņu varētu dažādi definēt, ļoti gari un vēl tā. Bet ir viena lieta, kas ir atzīta un kas ir izpētīta visā pasaulē. Ka nevienai tautai radošo cilvēku pārāk daudz nav. Ka jebkur pasaulē radošie cilvēki sastāda tikai 5 procentus vispār no cilvēkiem. (No zāles: “Paldies, Dievam!” “Ko pārējie dara?”) Un...
Sēdes vadītājs. Lūdzu, mēģiniet neklausīties jautājumus, jo jautājumi nav paredzēti Kārtības rullī. Un deputātus lūdzu neuzdot jautājumus runātājam.
A.Siliņš. Jā, ļoti interesanti ir redzēt Saeimas izpratni šajā līmenī. Tālāk — par lietas būtību. Vai Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir nepieciešami radoši cilvēki? Var strīdēties un var uzskatīt, ka šur tur pavisam pietiktu, ja tur būtu laba administratore, izpildītāja. Administratori un izpildītāji, tanī skaitā arī ierēdņi, pēc savas būtības nav radoši, jo viņi izpilda tikai to, kas ir rakstīts priekšā. Radošs ir tas, kas skatās un atrod kaut ko tādu, kas nekur nav rakstīts priekšā. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Vai politiķis nav radošs?”)
Sēdes vadītājs. Deputāt Panteļējev! Jūs tomēr pats jūtat, ka esat gatavs saņemt piezīmi par to, ka jūs uzdodat jautājumus.
A.Siliņš. Rit ļoti interesanta diskusija, bet laiks man vēl ir, kaut arī tas maksā dārgi. Par būtību tālāk. Ja mēs vēlamies, lai mūsu tauta attīstītos, un saprotam, ka radio, televīzija, masu informācijas līdzekļi ir šī ceturtā vara, un gribam skatīties uz priekšu, lai mēs kaut kur nonāktu, ne tur, kur mēs negribam nonākt, tad tas ir radošs process. Un šādu radošu procesu nevar regulēt cilvēki, kuri savā dzīvē nav spējuši neko radīt. Tādēļ bez radošās specialitātes pieredzes un rezultātiem šajā specialitātē šeit var sasniegt tikai to, ka šī padome atkarībā no Saeimas sastāva būs vienas vai otras valdošās politiskās noskaņas realizētāja. Bet nevis kā mēs te gribam rakstīt - sabiedrības interešu realizētāja. Sabiedrības intereses un valdošās politiskās intereses dotajā momentā nebūt nav vienas un tās pašas. Un, lai tiešām varētu panākt to, ka šī ceturtā vara virza uz priekšu mūsu sabiedrības attīstību, tad ir pilnīgi nepieciešams, lai šās padomes sastāvā būtu cilvēki, kuri, pirmkārt, ir kompetenti šajās radošajās specialitātēs un jomās un paši ir ar rezultātiem darbojušies. Mēs varam strīdēties, kurš politiķis ir radošs, kurš politiķis nav radošs, bet to mēs... Jā, es saprotu, ka visiem ļoti patīk apcelties. Es nezinu, vai tas ir radošs process, bet katrā gadījumā no šīs diskusijas ir arī redzams, ka šeit tiek aizskarts kaut kas kaut kādā veidā kolēģiem, kuri sevi ir izvērtējuši kā nepārspējamus politiķus, aizskārta viņu pašcieņa. Sak, nedod Dievs, te būs jāsāk rēķināties vēl ar radošiem cilvēkiem, kas varbūt nemaz negrib būt politikā, bet te likumā vienreiz ir uzrakstīts, ka viņiem būtu jābūt. Tad vismaz būs jāpaskatās, vai tas cilvēks savā dzīvē kādreiz ir bijis radošs vai tikai pazīstams ar to, ka ir kādu nogrūdis no savas vietas vai izcīnījis vietu tur, kur viņš gribējis izcīnīt, ar visādiem paņēmieniem un tādēļ kļuvis ļoti populārs ar ne sevišķi humāniem paņēmieniem, kā tas varbūt ir pierasts politiķu starpā. Radošu cilvēku starpā sacensība nav pieļaujama ar nehumāniem paņēmieniem, bet pazīstami cilvēki, lai kļūtu par tādiem var izmantot visnehumānāko veidu un tādā veidā arī iekļūt šīs padomes, radio un televīzijas padomes sastāvā. Un pēc tam izveidos tādu radio un televīziju, kas no Latvijas izraidīs visus, kuri nepatīk tai vai tajā momentā esošajai valdošajai politiskajai domai Saeimā. Un tad Latvija paliks arvien tukšāka, jo ik pa trīs gadiem mainās šis politiskais noskaņojums Saeimā, un tad vieni izdzīs vienus, vieni izdzīs nākošos un beigās... Mēs jau ejam uz turieni. Vai nu kāds ienāks iekšā vai mēs paši nonāksim trešās pasaules valstu starpā ar šādiem paņēmieniem. Tā ka šis jautājums ir ļoti nopietns. Un mēs varam smieties, mani var apcelt, juristi var apcelt, ka varbūt neprotu izlasīt Kārtības rulli, kaut paši nelasa to. Bet arī juristiem ļoti vajadzētu savā starpā humānāk izturēties un politiķiem jo sevišķi. Un, ja tādas izturēšanās nebūs, un tāda izturēšanās, kāda ir politiķu starpā, tiks pārnesta uz radio un televīzijas padomi, nu, tad tai popularitāte sabiedrībā būs tikpat liela kā Saeimai.
Es nezinu, vai Latvijai ir vajadzīga tāda radio un televīzijas padome, kurai popularitāte ir tikpat liela kā Saeimai. Mēs jau paši zinām, ko Saeima ir pierādījusi, cik daudz laba ir izdarījusi. Ja padome būs tāda pati pēc ģīmja un līdzības kā Saeima, es nezinu, vai Latvijā kāds būs par to ļoti priecīgs. Tā ka nepolitizēsim šeit, neuzcelsim politiku šajos briesmīgajos augstumos un neatgrūdīsim tos cilvēkus, kas tiešām var kaut ko pateikt un izjust. Kas vai nu izjūt, vai saprot un ir izdomājuši, kā vajadzētu attīstīties Latvijai, apzinās visas tās grūtības un varētu caur to ceturto varu līdzsvarot koalīzijas politikā, kur daudz kas notiek, kārtojot tīri personīgus rēķinus, nevis domājot par Latvijas interesēm. Tā ka izbeigsim tāda veida diskusijas un padomāsim, ko mēs te balsojam un ko mēs nebalsojam. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt ar to, ar ko cienījamais Siliņa kungs beidza. Tātad padomāsim, par ko mēs balsosim! Tāpēc es vēlreiz deputātus aicinātu uzmanīgi padomāt, par ko mēs balsosim. Priekšlikumā skan “kompetentas personas mākslas, kultūras un zinātnes jomā”. Arī es tiešām no sirds vēlos, lai tiktu ievēlētas šādas personas, cienījamais Siliņa kungs un arī cienījamais šī priekšlikuma autor! Bet kas tad noteiks, kura būs tā institūcija, kas noteiks, vai šīs personas ir kompetentas vai nav kompetentas. Kura būs tā komisija? Mēs tagad veidosim komisiju no cilvēkiem, kas izvērtēs, vai ir kompetenta vai nav kompetenta. Bet kā tad mēs izveidosim šo komisiju? Jo galu galā tiem arī būs jābūt kompetentiem, lai izvērtētu. Tas ir absolūti, manuprāt, absurdi balsot par šādu priekšlikumu. Tas ir absolūts absurds. Tāpat radoša persona. Okei, es atvainojos par izteicienu, es uzgleznošu vienu gleznu, es arī būšu radījis vienu gleznu un es arī būšu radoša persona. Jā? Tāpēc es vēlreiz atkārtoju — tas priekšlikums ir absurds pēc savas būtības. Jo kas, es vēlreiz atkārtoju, kas būs tie, kas izvērtēs, vai šie cilvēki ir kompetenti vai nav kompetenti? Šeit, Saeimā, mēs balsosim, un tā attieksme būs tīri subjektīva. Un noteikt, vai viņš ir kompetents vai nav... Nav iespējams praktiski izveidot kaut kādu komisiju, kas varētu konstatēt, vai viņš ir kompetents vai nav. Jo kā tad veidos to komisiju? Varbūt tie paši nav kompetenti. Tas ir absolūti absurds priekšlikums. Absolūti absurds! Viņš ir bezjēdzīgs, un es aicinu par viņu nebalsot.
Sēdes vadītājs. Deputāts Sinka, “Tēvzemei un brīvībai”. Lūdzu! Es diemžēl iedevu vārdu, es esmu vainīgs un atvainojos deputātam Panteļējevam. Jums bija nākamajam jārunā, bet es iedevu vārdu Sinkam, viņš cēla roku.
J.Sinka (TB). Paldies! Es tikai arī gribētu paprasīt Ābiķa kungam, kas ir absurds. Tam arī vajag kaut kādu kritēriju. Un kas ir absurdāks par absurdu? Ja jau kompetents ir absurds, tad pazīstama persona ir vēl absurdāks. Pazīstama persona ir kurš katrs labi pazīstams Latvijas pilsonis, kas ir bijis noziedznieks. Visiem ļoti labi pazīstams. Tātad vai tas nav vēl lielāks absurdums kā pateikt, ka cilvēks ir kompetents mūzikā, mākslā vai kur. Tā ka es domāju, ka mēs te mētājamies ar vārdiem, Ābiķa kungs! Paldies!
Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, “Latvijas ceļš”. Lūdzu!
A.Panteļējevs (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es skatos, ka katram mums ir sava politiskā karjera, savas veiksmes un neveiksmes un sava subjektīvā attieksme pret to. Varbūt šodien mēģināsim attiet no šīs subjektīvās attieksmes pret savu vai citu cilvēku karjeru un loģiski, vienkārši izspriest. Es vienkārši mēģināju Siliņa kungam šoreiz paprasīt izskaidrojumu, par cik no tribīnes nedrīkst uzdot jautājumus un saņemt atbildes, lai viņš precīzi definē radošās specialitātes, ja mēs ierakstām tādu jēdzienu, ka tikai cilvēki, kas darbojas radošās specialitātēs, varot strādāt. Es lūdzu viņu pateikt, kuras precīzi ir radošās specialitātes. Vai mums ir kāds likumdošanas akts vai kāds normatīvs regulējošs akts, kas tās uzskaita? Siliņa kungs varbūt šajā gadījumā atceras — padomju laikā tiešām bija savādāk. Tur bija katrai specialitātei sava nomenklatūra. Piemēram, es gatavojos pēc specialitātes nr.2016, un tad bija skaidrs — ja tu pēc šī 2016. numura vai šī zīmoga sev uz muguras esi pieci gadi strādājis vai divi gadi strādājis, tad tu zināji, ka tu piederi pie šīs specialitātes. Cik es saprotu šajā situācijā, šobrīd tādas specialitātes numura cilvēkam nav, cilvēks var, piemēram, strādāt vienā vietā un tajā pašā laikā būt gleznotājs. Es esmu apmeklējis, piemēram, izstādes, kuras ir gatavojuši cilvēki, kas strādā citās profesijās, kam ir citi specialitāšu numuri, maiznieks, piemēram, vai kaut kas tāds. Un tāpēc man ļoti nav saprotams, kādā veidā... Nu, Siliņa kungs man atbildēja — zinātne un māksla ir radošas specialitātes. Līdz ar to es paprasīju, vai tad skolotājs, piemēram, nav radošs cilvēks, jo formāli radošs skolotājs it kā nav ne pie zinātnes, ne pie mākslas piederošs. Nē, tas arī esot, Siliņa kungs saka. Tā ka mēs redzam, ka tās robežas var būt ļoti šaubīgas un ļoti tālas un var virzīties tālāk. Man tiešām būtu priekšlikums nemēģināt pašlaik radīt...
Jā, nu, par zemniekiem, tas ir cits jautājums, acīmredzot zemnieki nav radoši, kaut gan no tribīnes Siliņa kungs pateica Zālamana cienīgu definīciju: radoši ir cilvēki, kas rada. Paldies, es vismaz tiku atzīts par radošu, man piedzima dēls pēdējo piecu gadu laikā. Līdz ar to, es domāju, mans dēls ir nebijusi parādība, tāpēc es esmu radījis kaut ko tādu, kas ir jauns un kas nav bijis pasaulē, jo Siliņa kungs skaidroja, ka jārada kaut kas tāds, kas ir jauns un nebijis pasaulē. Piecu gadu laikā es esmu to izdarījis, tātad līdz ar to es esmu cienīgs būt šīs padomes sastāvā, kaut gan es pats personīgi nepretendēju uz to pēc Siliņa kunga definīcijas. Un , protams, rodas uzreiz jautājums, ja runa ir par pieciem gadiem, — cik intensīvi jārada? Vienreiz dienā, vienreiz gadā, divreiz dienā vai kā, cik ilgi tie radošie akti notiek?
Es domāju, ka “radošs” ir varbūt socioloģijā vispārpieņemts jēdziens, kas raksturo konkrēto cilvēku, bet nav radošas specialitātes. Un šeit es tieši pie Siliņa kunga tagad vēršos, kurš pašlaik svītro. Ja jūs sakāt “radošs cilvēks”, tā ir viena lieta, tas tiešām tiek prasīts no cilvēka, kas būtu šajā padomē. Tas ir jāizvērtē, un katrā konkrētā gadījumā to izvērtē. Un te es jums piekrītu. “Radoša specialitāte” - es domāju, tas tomēr ir pārpalikums no padomju nomenklatūras laikiem, kad tika definētas ar numuriem visas šīs specialitātes un mēģinātas dalīt. Jo, kas attiecas uz starptautisko praksi, tad to, ka radoša ir specialitāte, tātad jau cilvēka izteikta profesija, kurā viņš viennozīmīgi strādā, tādu jēdzienu es neesmu manījis plaši pielietotu.
Var sākt ar to, vai cilvēks ir radošs vai ne, vai viņš strādā radošā virzienā, radoši. Tas ir cits jautājums. Tā ka manuprāt vienkārši nevajadzētu šeit pašiem radīt problēmu, kas nebūtu atrisināma, jo pretējā gadījumā, ja mēs atstājam šo formulējumu “radoša specialitāte”, mums momentāni blakus ir jādod izskaidrojums vai arī pielikumā jādod to specialitāšu uzskaitījums, kuras tiek uzskatītas par radošām šī likuma kontekstā, jo citādi šis likums nebūs izpildāms. Ja mēs pieliekam šo specialitāšu sarakstu, tad mēs varam definēt. Ja principā grib akcentēt, ka cilvēkam ir pēc dabas jābūt radošam, tad to kaut kādā veidā var iestrādāt, bet ne jau to, ka ir runa par kaut kādu radošu specialitāti, radošu profesiju, pie kuras piederība tad viennozīmīgi nosaka, vai viņš var vai nevar būt padomē. Pats par sevi — runājot par piederību pie profesijas, arī pie zinātnes, rodas uzreiz jautājums, vai runa ir par cilvēku, kas strādā par garderobistu Zinātņu akadēmijas institūtā, principā viņš strādā zinātnē, vai arī runa ir par cilvēku, kurš ir varbūt tur administrators, vai runa ir par cilvēku, kurš varbūt nozog citu pētījumus un uzraksta no tiem disertāciju, vai arī par cilvēku, kas tiešām rada. Es nezinu, kā mēs tur pētīsim un visu šo izanalizēsim, ja mēs mēģināsim te to precizēt. Paldies!
Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns! Pēc tam - Ilga Kreituse. Es aicinu debatēt par priekšlikumiem, kuri šeit ir uzrakstīti un par kuriem mēs balsosim.
P.Tabūns (LNNK). Cienījamie kolēģi! Nu jau es atļaušos teikt, mēs gandrīz ampelējamies. Nu nevajadzētu sajaukt būtisko ar formālo! (No zāles: “Specialitāti? Paskaidro!”) Un būtiskais... Ne velti mēs, LNNK, jau iepriekšējā lasījumā ieteicām šo labojumu, un šis labojums bija būtisks. Protams, mēs neatkārtojām otrreiz šo priekšlikumu, jo vienkārši neatļauj to Kārtības rullis. Es, dabīgi, atbalstu šo pašlaik ieteikto priekšlikumu, kur nav izglītības vārda. Bet nu sāka diskutēt Panteļējeva kungs tādas lietas, kas ir radošs un kas nav radošs. Nu, man liekas, ka šeit, Saeimā, Saeimas deputātiem jau nu vajadzētu būt skaidrībā, kas ir radošs un kas nav radošs. Mēs taču zinām, kas ir radošās savienības — Mākslinieku savienība, Žurnālistu savienība, Komponistu savienība un tā tālāk, un tā joprojām. Nu nesāksim visu no jauna! Un, ja reiz Ābiķa kungs pretendē uz gleznotāja titulu, ja viņš ir uzvilcis kaut kādu ķeksi ar krāsu, tas taču nenozīmē, ka viņš ir radošs. Nu nesāksim taču tādā līmenī runāt par šīm lietām! Tas ir vienkārši smieklīgi. Tad jau es, kariķējot šo lietu, varu teikt tā, ka radošs ir tas, kas rada problēmas. Tad jau, es atvainojos, kolēģi no “Latvijas ceļa”, jūs esat radījuši tik daudz problēmu, ka jūs visi esat tik ļoti radoši, ka jūs vairs nevar pārspēt vispār. Tāpēc nesāksim tādā līmenī diskutēt šeit, Saeimā! Lūk, tāpēc es aicinu, protams, balsot par šo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, Demokrātiskā partija “Saimnieks”!
I.Kreituse (DPS). Cienījamie kolēģi! Lūdzu, lasiet kontekstā, nevis mēģiniet te bērnus radīt no tribīnes un veidot Latvijas radošo vīriešu apvienību, kura noteiks, vai ir dēls vai nav dēla. Es Panteļējeva kungu ieteikšu par goda prezidentu, jo viņš, izrādās, ir unikumu radījis. Es domāju, ka bērni ir bērni kā tādi, nevis unikāli katram savi. Izlasiet likumu! Ir nosauktas nozares, kurām ir pielikts vārds “radošs” kā paskaidrojošs. Nozares nosauktas - māksla, kultūra, zinātne. Man prasa — bet ekonomisti? (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Bet skolotāji?”) Mums ir ekonomikas zinātne, un tāpēc tur nav uzskaitītas profesijas, bet nozares. Izglītības, zinātnes,... Panteļējeva kungs, nelaime ir tāda, ka mēs šeit, Saeimā, sēžam viena daļa astoņus gadus no Augstākās padomes un esam aizmirsuši to, kas notiek aiz Saeimas sienām, un kāda ir reālā dzīve. Un mēs vairs nezinām, ka izglītība ir zinātnes sastāvdaļa un ka cilvēks, kas izglītības zinātni pēta un kas attīsta skolu izglītību, ir zinātnieks vienlaicīgi. Mēs esam to aizmirsuši. Ikdienas skolotājam, kas nenodarbojas ar izglītības attīstības pētniecību un virzību, nav jābūt televīzijas padomē. Praktiķim ekonomistam nav jābūt padomē, bet jābūt ekonomistam radio vai televīzijā, un tāpēc nejauciet administratīvo darbu ar vadošo darbu, kas koordinēs, izstrādās stratēģiju un taktiku. Mēs pašlaik visu saliekam vienā kulītē — gan bērnu radīšanu, gan bērnu autiņu mazgāšanu. Tās ir divas dažādas lietas. Un tāpēc man ir viens lūgums - izlasiet likumu pilnīgi, šo pantu ar nozarēm un radošo darbu. Un tādā gadījumā, ja ir tāda attieksme un ir jautājums, kas ir radošs, tad mani interesē, kāpēc jūs līdz šim brīdim neesat Latvijā likvidējuši radošās apvienības. Kāpēc eksistē Latvijas Republikā tāds jēdziens kā “radošās apvienības”. Tādā gadījumā viņas ir jāpadzen un jāatzīst par nederīgām.
Sēdes vadītājs. Andrejs Siliņš otrreiz. Pēc tam — Ruta Marjaša, Edvīns Inkēns un Pauls Putniņš. Lūdzu, piecas minūtes!
A.Siliņš (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad šis jautājums ir atrisināms un radošās specialitātes nav tāda problēma, lai nokļūtu līdz bērna radīšanai. Ja runā par zinātni, tad tas jau sen ir definēts, Latvijas zinātnes padome ir definējusi, kurās zinātņu nozarēs ir iespējams, kuras Latvijā uzskata par tādām. Un tur ir pedagoģija, tur ir arī teoloģija, tur ir visas sfēras, kur, kā saka, pamatā ir prāta darbs, kur ir emociju jaunrade. Tās ir radošās apvienības un daudzas vietas. Un galu galā, ja mēs paši netiekam skaidrībā, tad šos radošos cilvēkus ļoti labi pazīst pasaulē. Un ļoti vienkārši mēs, jebkurš parlaments, nākamais, šis vai vēl aiznākamais, varēsim orientēties — vajag painteresēties pasaulē, vai šis cilvēks ir pazīstams kā radošs cilvēks vai viņš ir pazīstams kā meklējams cilvēks, kurš ir kaut kādos sarakstos, kurš ir jāatrod tāpēc, ka viņš ir pazīstams ar kaut kādiem nodarījumiem, ļaundarībām. Radošos cilvēkus parasti pasaulē ar atplestām rokām visur ņem pretī. Un, ja mēs šajā padomē negribam tādus, tad tas ir ļoti interesanti, tad te es saredzu ļoti nepatīkamu zemtekstu. Tātad tur ir vajadzīgi tīrie izpildītāji. Labi, es piekrītu, ka tur ir vajadzīgi administratori. Bet administrators ar izpratni, kurš grib regulēt radošu procesu, var būt tikai tāds cilvēks, kurš vismaz savā laikā kaut kad ir darījis un saprot, ko nozīmē darīt radošu darbu. Ja viņš nav darījis un nesaprot vispār, ko nozīmē darīt radošu darbu, tad viņš nevar būs administrators radošajam procesam. Tas ļoti labi ir atklājies.
Turpinājums nākamajos numuros