IZGLĪTĪBA

Par Latvijas lauksaimniecības nākotni un tās veidotājiem

Voldemārs Strīķis, Dr. ekon., profesors, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors,
Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidents — speciāli "Latvijas Vēstnesim", jauno mācību gadu uzsākot.

— Kā Jūs raksturotu aizvadīto mācību gadu?

— Var teikt, ka augstākās izglītības reformas pirmais posms ir noslēdzies. Jo šogad universitāti beidza gan 5. kursa 430 absolventi, kas mācījās pēc vecās sistēmas, gan tie 340 studenti, kas mācījās pa jaunam. Divas trešdaļas no viņiem beidza ar bakalaura grādu. Tik daudz diplomandu ir pirmo gadu, un bakalauri turpina studēt maģistratūrā — kopskaitā 425. Tas ir liels īpatsvars, varbūt pārejošs, jo patlaban nekāda konkursa nebija — uzņēmām visus, kas atbilda maģistratūras prasībām. Maģis-tratūra sevi ir attaisnojusi. Pirmās maģistratūras absolventiem pavērās lielākas darba iespējas. Maģistranti stažējas arī ārzemēs, tas ir viens no reformas virzieniem.

— Kādas pārmaiņas jūtamas fa-kultātēs?

— Ir pārveidota fakultāšu struktūra. Kādreiz dominēja lauksaimnieki. Agrāk Mehanizācijas fakultātē sagatavojām 800 inženieru, bet šogad uzņēmām vairs tikai 88. (Šī arī ir vienīgā specialitāte, kur uzņēmām mazāk, nekā plānojām.) Taču, cik nozīmīga bijusi šī fakultāte, liecina tas, ka pēdējos desmit līdz piecpadsmit gados visi lauksaimniecības ministri bija inženieri.

Pēdējos gados lielāku īpatsvaru ieņem ekonomisti. Kādreiz uzņēmām 50 līdz 75 studentus, bet šogad jau (maksas grupā) — 150 klātienē un 314 ne-klātienē.

Palielinājusies interese arī par pārtikas tehnoloģiju un mājturību. Šajās fakultātēs bija samērā liels konkurs. Mājturībai ir arī tāda lietišķa ekono-miska nokrāsa, jo pārtikas un sabied-riskās ēdināšanas uzņēmumu vadītāji ļoti nepieciešami privātajā sfērā.

Esam pētījuši, kāpēc lauksaim-niecībā klājas tik grūti. To nosaka daudzi faktori, un viens no tiem — pārāk maz uzmanības veltīts pārtikas nozarēm. Agrāk galvenā tendence bija — ražot iespējami vairāk, jo pirka visu. Patlaban jāražo kvalitatīva produkcija, jāiztur konkurence, jācīnās par tirgu. Tāpēc lauksaimniekam nepieciešams ne tikai saražot, bet arī pārstrādāt produkciju, nogādāt to līdz patērētājam.

Protams, mums nav viegli, taču šajā nozarē strādā daudzi jauni mācībspēki.

Mēs attīstām arī Lauku inženieru fakultāti, kurā ir gan būvniecība, gan zemes ierīcība, gan ainavas plānošana un videssaimniecība. Esam apvienojuši Zemes ierīcības un būvniecības fakultāti. Šeit inženieri aicināti apgūt mērniecību, zemes ierīcību, nekustamā īpašuma reģistrāciju, kadastra lietas, būvniecību un videi draudzīgu lauksaimniecību.

Noslēdzām līgumu ar Zviedrijas Karalisko universitāti par mūsu maģis-trantu apmācību kadastra lietās. Līdz ar to pieciem mūsu diplomandiem būs iespēja apgūt starptautisko pieredzi šajā jomā.

Mūsu studentiem iespējams apgūt ainavu plānošanas un arhitektūras, vides saimniecības iemaņas, māku plānot lauku sētu. Ir bijuši ļoti labi diplomdarbi, kur mācēts saskaņot dabu ar ražošanu, vides aizsardzību.

Arī būvniecības nozarē universitāte iztur konkurenci citu augstskolu vidū, jo mums ir tāda specifika kā lauku apvidus būvniecība.

Patīkami, ka populāra ir mežsaim-niecības specialitāte. Mež-izstrādes un kokapstrādes specialitātēs vidēji konkurss sasniedza trīs pretendentus uz vienu vietu un bija viens no lielākajiem mūsu augstskolā. Jāpiebilst: mums ir laba Kokapstrādes katedra, kas pēdējos gados sadarbojas ar Vāciju. Pateicoties vācu draugiem, esam iegādājušies labas kokapstrādes mašīnas.

Tendence samazināties ir Lauk-saimniecības fakultātei, jo procesi lauksaimniecībā, tautsaimniecībā at-spoguļojas arī šajā nozarē, līdz ar to ir mazāk studētgribētāju. Ja agrāk laukos agronoms bija viena no pamatpro-fesijām, tad tagad tā vairs nav. Varbūt iemesls arī tas, ka agronomi bija pārāk specializējušies. Pirmskara Latvijā agronomi bija ļoti vispusīgi un pārzināja arī lopkopību, mehanizāciju, būvniecību, ekonomiku.

— Kādus speciālistus patlaban visvairāk pieprasa?

— Jā, pieprasījumam ir jāseko līdzi, un tas nav tik vienkārši. Slikti ir tas, ka nav jauno pasniedzēju. Daudzi maģis-tratūru beigušie būtu labi pasniedzēji, bet parasti viņi aiziet strādāt tur, kur vairāk maksā, piemēram, Zemkopības ministrijā strādā vismaz desmit mūsu maģistrantu.

— Kāda ir Jūsu vadītās augstskolas sadarbība ar izmēģinājumu saim-niecībām?

— Šādas iestādes, ieskaitot Latvijas Lauksaimniecības universitāti, ir 23. Tās ir mūsu — Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas — darbības laukā. Akadēmijas zemkopības nodaļā ir astoņas, tās vada profesors Artūrs Priedītis. Nodaļa koordinē zinātniskos tematus, lai tie nedublētos, apseko izmēģinājumus.

Pats esmu ekonomikas un agrārās informācijas sekcijas vadītājs. Cenša-mies rīkot konferences, izmantojam vācu kolēģu palīdzību. 1995.gadā notika pieci semināri, viesojāmies arī Vācijā. Gatavojoties semināriem, cenšamies iegūt plašāku informāciju, lai varētu to izkristalizēt un virzīt ekonomisko domu.

— Vai daudziem studentiem bijusi iespēja izstrādāt diplomdarbus ārpus universitātes izmēģinājumu saimnie-cībām?

— Jau divus gadus pie Izglītības un zinātnes ministrijas ir tematiskas grupas — zinātnes un izglītības inte-grācijā. Šogad bija paredzēts atvēlēt 40 000 latu agrārajai jomai. Tā būtu krietna nauda, lai maģistrantus un doktorandus iesaistītu zinātniskos pētījumos, lai arī studentiem būtu pieejamas selekcijas stacijas un varētu darboties praktiski. Šī tematika palīdz izstrādāt speciālas bakalaura un maģis-tra programmas. Bet šogad nauda nav saņemta. Taču šī tematika ir ļoti svarīga, lai studenti varētu strādāt kopā ar selekcionāriem, veikt izmēģnājumus, ko izmantotu kursadarbos un diplom-darbos.

— Zinātnieki ir aizvainoti par šo attieksmi...

— Jā, tā tas ir, jo nauda bija apsolīta, ieplānota. Pērn šī tematika sevi labi apliecināja. Arī starp augstskolu un zinātniskajām iestādēm tagad ir izvei-dojusies ļoti koleģiāla sadarbība.

— Vai daudzi mācību spēki strādā zinātnisko darbu?

— Šis jautājums ir ļoti aktuāls. Uzsākot augstskolu reformu, mums vajadzēja labā nozīmē pārorientēties no mācīšanās uz studēšanu. Tas nozīmē, ka zinātniskos pētījumus jāveic, sākot ar profesoru un beidzot ar studentu. Mēs diferencējam mācību slodzi atka-rībā no tā, cik lielu ieguldījumu pasniedzējs dod zinātnē. Var teikt, ka kopumā zinātniskos darbus veic aptu-veni 80 procenti pasniedzēju, intensīvi strādā — puse.

Esam intensīvi iekļāvušies izstāžu
un semināru rīkošanā, kas palielina aktivitāti. Ik gadu notiek izstādes Ulbrokā, arī Jelgavas pilī. Patlaban intensīvi gatavojamies izstādei Vecaucē septembra sākumā, kur bez universitātes zinātniekiem piedalīsies arī citi.

— Kā liecina statistika, tad gandrīz puse no jūsu studentiem beiguši lauk-saimniecības profila tehnikumus. Kāda nozīme ir tehnikumiem?

— Jāmin, ka daļa mūsu studentu beiguši arī arodskolas, no lauksaim-niecības vidusskolām — tikai nepilni 50 procenti. Ar pieciem tehnikumiem mums ir saskaņotas mācību programmas — tie ir Bulduri, Priekuļi, Saulaine, Kazdanga un Smiltene. To absolventi var sākt studijas jau otrajā kursā, jo pirmā kursa programmu apgūst teh-nikumā.

Taču tehnikumu īpatsvaram ne-vajadzētu būt lielākam. Jo, lai veiktu zinātnisko darbu, studētu tālāk maģis-tratūrā, tiktu doktorantūrā, jābūt labi sagatavotiem vidusskolas kursa ap-jomā.

— Tāds smags jautājums ir finan-sēšana. Kā Jūs domājat tikt galā ar šiem naudas līdzekļiem?

— Negribas pat par to domāt un runāt. Tas, ka līdzekļu nepietiks, jau bija jūtams aprīlī. Tad centos pamatot un aizstāvēt, bet nekas neiznāca. Mēs esam sākuši pelnīt paši, organizējot vakara un arī vasaras kursus, efektīvāk izmantojam savas telpas. Pēc saimnieciskā aprēķina strādā mūsu apkalpojošās struktūras. Izmantojam arī dažādu fondu, pie-mēram, Sorosa fonda, vai citu sponsoru palīdzību.

Līdz ar to gada sākumā sastādītais budžets ļāva cerīgi skatīties nākotnē. Ar Finansu ministrijas atbalstu uzsākām Jelgavas pils remontu. Šis kultūras piemineklis nebija remontēts vismaz 40 gadu.

Rēķinoties ar mums paredzētajiem līdzekļiem, vasarā remontējām pils jumtu,arī studentu viesnīcas. Strādājām ar uzviju. Celtnieki rēķināja, ka vēlāk to naudu saņems. Bet tagad stop, pietiek vairs tikai algām. Esam parādā celt-niekiem un citiem 400 000 latu. Jau augustā mācību spēki algās saņēma vairs tikai 80 procentus.

Kāda izeja? Par to jau mēs esam daudz runājuši pagājušajā gadā — tas ir, par mācību maksām visiem stu-dentiem. Varbūt, ka tas jādara... Bet viens ir skaidrs, ja paredzēto naudu nesaņemsim, tad gadu beigsim ar mīnusiem.

Pagājušais gads deva cerības, ka stāvoklis stabilizēsies. Bet patlaban neviens nevar pateikt, cik naudas īsti saņemsim. Vai bankrotēsim, vai ie-mācīsimies izdzīvot ekstrēmā situācijā.

30.augustā — Lauksaimniecības universitātes augstākās varas sēde, kurā piedalīsies 250 mācību spēki, studenti un darbinieki. Gatavoju pārskatu par aizvadīto gadu. Tajā izteikšu savas domas, uzklausīšu kolektīva viedokli.

Intervēja Ingrīda Rumbēna,
“LV” nozares redaktore
Foto: Māris Kaparkalējs "LV"