IZGLĪTĪBA

Stimulēt kārtīgi mācīties un strādāt

Dr. habil. med. Jānis Vētra, Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors, un uzņemšanas komisijas atbildīgais sekretārs ārsts Askolds Akers - speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Pēc sarunas ar Jāni Vētru un Askoldu Akeru varēja izdarīt divus secinājumus: pirmkārt, jauniešu vidū interese par ārsta profesiju, par spīti dažādām kolīzijām aizvadītā gada laikā, nav zudusi - tiesa, kaut kādi akcenti ir citādi, parādījušās jaunas nianses. Otrkārt, mūsu Medicīnas akadēmijas starptautiskais prestižs ir saglabājies, un tās izsniegtais diploms kotējas pietiekami augsti.

Tā kā interese par iestāju eksāmenu norisi Medicīnas akadēmijā aizvien sabiedrībā ir bijusi liela, lūdzām rektoru Jāni Vētru un uzņemšanas komisijas atbildīgo sekretāru Askoldu Akeru par to pastāstīt plašāk.

Askolds Akers. - Uz 200 valsts pasūtījuma vietām bija 369 iesniegumi, kas veidoja kopīgo konkursu 1,85 uz visām piecām fakultātēm. Farmācijas fakultātē ir 25 valsts pasūtījuma vietas un bija 43 iesniegumi, Medicīnas fakultātē nedaudz lielāks konkurss - uz 75 vietām 157 reflektanti, apmēram 2,1 uz vienu vietu; Māszinību fakultātē - ar 25 valsts pasūtījuma vietām - bija 39 iesniegumi; Rehabilitācijas fakultātē attiecīgi 50 un 70; Stomatoloģijas fakultātē - 25 vietas un 60 iesniegumu, kas veido vislielāko konkursu - 2,4 iesniegumi uz vienu vietu. Pēdējos gados tieši uz šo fakultāti saglabājas vislielākais konkurss. No visu reflektantu kopskaita 309 ir meitenes un 60 ir zēni. Diemžēl attiecība uzrāda meiteņu pārsvaru - 5:1. Taču ilggadējie novērojumi liecina, ka slimnieki vairāk meklē palīdzību pie ārstiem vīriešiem, īpaši, ja ir nepieciešamība pēc ķirurga.

Jānis Vētra. - Arī Rehabilitācijas fakultātes beidzējiem nākas strādāt ar lielu fizisku slodzi, piemēram, veikt masiera darbu, kur vīrietim iespējas ir daudz lielākas nekā sievietei, jo vīrietis vienkārši ir fiziski spēcīgāks. Diemžēl puiši mācās daudz sliktāk nekā meitenes, un akadēmijas beidzēju vidū pieminētā attiecība puišiem ir vēl sliktāka.

A.A. - Reflektanti, neatkarīgi no tautības, visus eksāmenus kārtoja latviešu valodā - visi vienā plūsmā. Nav vairs tā, kā bija iepriekšējos gados, kad pastāvēja divas plūsmas. Šogad bija jākārto divi vai trīs eksāmeni - kā nu kurā fakultātē - ķīmijā, bioloģijā un domraksts. Medicīnas akadēmija laikam ir viena no tām retajām augstskolām, kuras atstājušas šo pārbaudījuma veidu. Pamatojamies uz to, ka turpmākās mācības akadēmijā notiek latviešu valodā. Turklāt ārsta praksē ir jāprot skaidri formulēt savu domu; ja šai mākai nav pamats ielikts vidusskolā, tad ir maz cerību, ka šīs spējas parādīsies vēlāk.

J.V. - Valodu likums gan atļauj pirmajā gadā organizēt mācības divās plūsmās, taču mūsu pieredze ir pierādījusi, ka nekas prātīgs nesanāk, ja pēc viena gada ilgas mācīšanās krievu valodā mācības turpina latviešu valodā.

A.A. - No 369 reflektantiem latvieši bija 301, pārējie - krievi, lietuvieši, ukraiņi, ebreji. Runa ir par preten-dentiem uz valsts pasūtījuma vietām. Tas nozīmē arī to, ka tiem, kas izturējuši konkursu, mācoties Akadēmijā, nav jāmaksā par mācībām, respektīvi, nav jāsamaksā mācību maksa. Viņi pat saņem zināmu naudu no valsts.

No Rīgas pilsētas bija 145 iesniegumi, no rajoniem 184, no republikāniskās pakļautības pilsētām vēl 40 iesniegumu.

Šogad atsevišķas skolas par Medicīnas akadēmiju izrādījušas īpašu interesi. Tā no Rīgas 2. vidusskolas saņēmām 30 iesniegumus, no Sarkanā Krusta medicīnas skolas - 27 iesniegumus.

Tāda aina bija pirms iestāju eksāmeniem. Tagad par rezultātiem. Vispirms par to, kas visvairāk interesē vecākus, skolotājus un skolēnus - kāda bija tā sauktā ieejas balle, lai kļūtu par Akadēmijas studentu. Farmācijas fakultātē tā bija 15 punkti (divi eksāmeni), Māszinību — 11 punkti, tāda pati ieejas balle bija arī Rehabilitācijas fakultātē, Medicīnas — 20, Stomatoloģijas — 19 punkti. Pēdējās divās fakultātēs šāds punktu daudzums bija jāiegūst pēc triju eksāmenu nokārtošanas.

Runājot par nelatviešu uzņemšanu, rādītāji ir šādi: Farmācijas fakultātē uzņēmām piecus no nelatviešu skolām; Māszinību fakultātē — divus, Stomatoloģijas fakultātē — piecus, Rehabilitācijas fakultātē — četrus un Medicīnas fakultātē — 16. Kopā esam uzņēmuši 31 jaunieti no skolām ar nelatviešu mācību valodu. Interesanti, ka pēc eksāmenu nokārtošanas uzņemto nelatviešu skaita attiecība pret uzņemto latviešu skaitu saglabājas tāda pati, kāda attiecība bija starp nelatviešu un latviešu reflektantiem.

J.V. - Mēs vēlreiz pārliecinājāmies, ka latviešu valodas jautājums nav tas faktors, kas traucētu labākajiem skolu audzēkņiem no nelatviešu skolām iestāties Medicīnas akadēmijā. Ie-mācīties vajadzīgā līmenī latviešu valodu, lai nokārtotu eksāmenus, tomēr var. Turklāt nesekmīgās atzīmes vairāk ir ķīmijā un bioloģijā, nevis latviešu valodas domrakstā. Runas, ka šī domraksta dēļ nelatvieši nevar iekļūt Akadēmijā, ir absurdas.

Vispār, analizējot iestāju eksāmenus mūsu augstskolā, jāpiemin fakts, ka jau pirms tiem notiek liela iepriekšēja atlase - vēl pirms tam, kad vidusskolas absolvents iesniedz dokumentus Akadēmijā. Visi skolēni iepriekš zina, ka rakstiski būs jākārto divi vai trīs eksāmeni, turklāt ķīmijā izvirzītās prasības ir augstas. Taču jāpiezīmē, ka tās nepārsniedz vidusskolas programmu, kā viens otrs ķīmijas skolotājs izsakās. Šo prasību augšējais slieksnis ir apmēram 8-9 balles, rēķinot pēc 10 ballu skalas. Akadēmijā iekļuvušo vidū ir arī tādi, kas ķīmijas eksāmenā saņēma tikai 6 vai 7 balles. To visu zinot, mūsu augstskolu mācību turpināšanai izvēlas zināma jauniešu izlase - zināšanās vājie nemaz nemēģina dokumentus Akadē-mijā iesniegt. Eksaminēšanās pie mums, tāpat kā visās augstskolās, maksā naudu, tāpēc jo vairāk pretendents uz mūsu augstskolas studenta statusu pārdomā savas izvēles pareizību.

Savukārt tiem, kas sekmīgi nokārtoja visus eksāmenus, bet konkursa dēļ netika uzņemti, ir iespēja iestāties Akadēmijā uz līguma pamata, maksājot par mācībām pilnu maksu - sedzot visus izdevumus, kas saistīti ar mācību procesu. Šajā gadā šī summa ir 913 lati. Protams, šī ir liela nauda, un mēs ļoti cerējām, ka šogad valsts uzsāks studentu studiju kreditēšanu, taču tas acīmredzot vēl nav iespējams.

- Kā jūs vērtējat šādu situāciju, kad viens students nemaksā ne santīma, bet otram par studijām jāsamaksā gandrīz tūkstoš latu?

J.V. - Tiešām pašreizējais risinājums nav gluži taisnīgs. Vienam, piemēram, eksāmenos iegūto ballu kopējā summa ir 19 balles, otram - 18 balles, un šīs vienas balles dēļ, kas otrajam pietrūkst, lai izturētu konkursu, jāmaksā 913 latu par studēšanas iespējām, kurš no viņiem būs labāks ārsts, to, protams, šī viena balle neizšķir. Valsts plānotajā kreditēšanas sistēmā galvenais kritērijs, cik uzņemt jaunos studentus, būs mūsu augstskolas iespējas kvalitatīvi apmācīt studentus. Tas ir orientējošs skaitlis, kuru koriģētu aprēķini, kas saistīti ar mediķu pārprodukcijas novēršanu valstī. Taču tas vairs nenoteiks valsts pasūtījumu, un augstskolā neizveidosies situācija, kad daļa studentu par mācībām maksā, bet daļa ne. Jāmaksā būtu visiem - projektā bija plānots 150 latu gadā - un šo summu students varētu saņemt no valsts kredīta veidā. Pēc Akadēmijas beigšanas jaunais speciālists šo kredītu valstij atdotu naudā vai arī atstrādājot noteiktu laiku valsts medicīnas iestādēs. Projektā bija plānots, ka katru gadu jādzēš no kredīta 25 procenti. Šī sistēma, manuprāt, obligāti jāievieš visās augstskolās.

Pašreizējā sistēma nav taisnīga, turklāt mēs varam apmācīt vairāk, taču finansiālie apstākļi to neatļauj.

- Medicīnas akadēmijā mācās jaunieši arī no ārvalstīm. Kā noris darbs ar šo studentu kontingentu? Vai brauc mācīties arī no NVS valstīm? Kāda ir mācību valoda?

J.V. - Tā ir mūsu studentu trešā grupa. Viņu apmācība pēdējos gados notiek tikai un vienīgi angļu valodā. Krievu valodā mācību process vairs nenotiek. Viņi par mācībām maksā lielāku naudas summu, jo apmācība angļu valodā rada mums lielākus izdevumus - kaut vai, piemēram, mācību materiāli papildus jāsagatavo angļu valodā. Iestāju eksāmenu pamatprincips saglabājas tāds pats kā visiem reflektantiem: eksāmeni ķīmijā un bioloģijā rakstiski. Pēdējos pāris gadus mēs esam atteikušies no agrāk piekoptās prakses, proti, ja reflektants no ārzemēm samaksā pilnu mācību maksu, viņš tiek ieskaitīts augstskolā. Tagad, ja “ārzemnieks” nespēj izturēt eksāmenus, viņš netiek uzņemts Akadēmijā - nekāda nauda nepalīdz.

Šogad mūsu “ārzemnieku” kontingents veidosies no tām valstīm, kurās iepriekšējos gados ticis veikts plašs informatīvais darbs. Tās ir Libāna, Pakistāna, Indija un Šrilanka. Ir atsevišķi studenti arī no Izraēlas un citām valstīm. Taču no NVS valstīm studentu vairs nav. Mums ir radies labs iespaids par studentiem no Irānas. Tiem ir laba sagatavotība, un viņi pie mums ir centīgi un labi mācījušies. Taču tur jauniešiem ir problēma izkļūt no valsts. Viņiem iestājeksāmeni daļēji ir notikuši, jo turp ir braukuši mūsu pilnvarotie pārstāvji un rīkojuši iestājeksāmenus. Tiem, kas tos ir sekmīgi nokārtojuši, nosūtījām uzaicinājumus, un viņi jau ir ceļā uz Rīgu. Otra daļa ieradīsies mūsu valstī augusta beigās un kārtos iestājeksā-menus pie mums.

Tad, kad jaunieši kļuvuši par studentiem, viņu tiesības un pienākumi visiem ir vienādi neatkarīgi no tā, vai viņi maksā paši, vai firma, vai arī viņi ir izturējuši konkursu un mācību izdevumus apmaksā valsts.

Var rasties jautājums, kāpēc no ārzemēm brauc uz Latviju mācīties medicīnu? Iemesls tam ir fakts, ka bijušās Padomju Savienības teritorijā tikai divās augstskolās - Rīgas Medicīnas akadēmijā un Kauņas Medicīnas akadēmijā - bija pilns studentu apmācības cikls arī angļu valodā, savukārt vienīgi mūsu augstskolā šāda apmācība notika arī farmācijā.

Citur - Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā - vienu gadu ārzemju studentiem nākas apgūt krievu valodu un tikai pēc tam viņiem sāk lasīt lekciju kursu medicīnā, protams, krievu valodā. Tātad viņiem jāmācās vienu gadu ilgāk, turklāt, atgriežoties savās mītnes zemēs, viss ir jāpārmācās citā valodā.

Otra problēma ir diploma atzīšanas jautājums. Tagad daudzās bijušajās PSRS medicīnas augstskolās izsniegtie diplomi pasaulē vairs netiek atzīti. Mēs kā savu lielu sasniegumu atzīstam to, ka, piemēram, Libānā, kas ir mūsu stabilākais partneris - mums ir labi kontakti ar Libānas Ārstu asociāciju un Izglītības ministriju un valdības pārstāvjiem - Latvijas Medicīnas akadēmija nav tajā pašā sarakstā, kurā uzskaitītas visas bijušās PSRS augstskolas, mēs esam ierindoti turpat, kur Ungārijas, Rumānijas, Polijas medicīnas augstskolas - to vidū, kas arābu zemju jauniešu apmācību uzsāka jau astoņdesmito gadu vidū un par kurām jau ārzemēs uzkrāta pozitīva pieredze.

Jāatzīmē, ka ārzemju studentu parādīšanās Akadēmijā galvenos vilcienos jāvērtē pozitīvi. Mūsu studenti no viņu aktivitātēm - medicīnas žurnāla izdošana, saviesīgā dzīve, ziedošanās mācību darbam - var vienīgi mācīties.

A.A. - Es gribētu piebilst, ka šogad ir pirmais gads, kad pirmie studenti no ārzemēm — stomatologi — beidza fakultāti. Divi no beidzējiem — viņu diplomi ir jau akceptēti — pretendēs uz rezidentūru ASV. Tātad tā jau ir liecība mūsu diploma atzīšanai pasaulē. Gribu piebilst, ka, strādājot ar ārzemju studentiem, mūsu docētāji paaugstina arī savu kvalifikāciju, jo lekcijas un praktiskās nodarbības jāvada angļu valodā. Pašlaik pie mums mācās apmēram simts jauniešu no ārzemēm, šogad ceram uzņemt trīsdesmit.

J.V. — Mūsu prasības speciālistu sagatavošanā visu laiku tiek kāpinātas un uzturētas starptautiskā līmenī. Tāpēc Medicīnas akadēmijas beidzējiem savas kvalifikācijas atzīšanas jomā vai pašapliecināšanās jomā nekādas problēmas nedraud.

— Un pēdējais jautājums: kā jūs, rektor, vērtējat pašreizējo medicīnisko darbinieku stāvokli sabiedrībā un kā prognozējat jauno mediķu nākotni?

— Pašreizējie konkurences apstākļi ir labvēlīgi tiem, kas nestrādā kolektīvos, vai arī, ja pastāv iespējas izkalkulēt sava darba daļu no kopējās un par to saņemt savu atalgojumu. Stomatoloģijā šis jautājums ir visskaidrākais, jo viss ir par maksu, tur jau pastāv brīvā konkurence. Savukārt tas jau izpaužas mūsu Stomatoloģijas fakultātes darbā: ļoti labs ir studentu apmeklējums un visi vēlas iegūt kārtīgas zināšanas, vārdu sakot, students ir sapratis — jo vairāk viņš būs iemācījies, jo labākas būs viņa starta pozīcijas konkurences cīņā. Citās medicīnas nozarēs ir mazliet sarežģītāk. Viena lieta ir psihoterapija, ģimenes ārsts, kur ārsti strādā vienatnē ar pacientu un organizēt savu privātpraksi ir daudz vienkāršāk nekā, teiksim, ķirurģijā, dzemdniecībā un citur, kur viss nav atkarīgs no tevis viena paša, bet bieži vien no ekonomiskās situācijas un veselības aprūpes stāvokļa valstī. Ar to es gribu uzsvērt nevienādības apstākļus, kādos šobrīd atrodas ārsti. Es uzskatu, ka to izkārtos laiks. Tagad gandrīz visi aprēķini jau iet caur slimokasi, līdz ar to visu slimnīcu vadītāji — vai viņi grib vai negrib — ir spiesti rēķināt un plānot, bet tas ir pirmais un galvenais jaunās sistēmas sākumpunkts.

Un visi šie soļi, kas tagad tiek sperti: slimokase, aprēķinu veikšana, darbinieku sagatavošana, ārsta un pacienta apziņas maiņa — tas mums tuvina gan mediķu normālu atalgošanu, gan medicīnas darbinieku statusa nostiprināšanos sabiedrībā. Liela nozīme ir pašreiz sabiedrībā valdošajiem procesiem, proti, ar katru mēnesi samazinās to specialitāšu skaits, kurās viegli nāk liela peļņa, jo, uzlabojoties robežu apsardzībai, muitas darbam, ienākumu iekasēšanai un visam pārējam, visur strauji samazinās vieglās peļņas iespējas. Savukārt visās nozarēs strauji pieaug izglītības faktora nozīmīgums un vērtība. Spilgts piemērs ir Farmācijas fakultāte, kurā regulāri, gadiem ilgi, nebija iespējams savākt studentus atbilstoši valsts pasūtījuma skaitam, tagad tajā ir konkurss divi uz vienu vietu. Kāpēc? Pavisam vienkārši: jo tu būsi labāks farmaceits, jo tu vairāk nopelnīsi. Tā ir ieinteresētība, kas stimulē kārtīgi mācīties un strādāt.

Vairis Ozols, “LV” iekšpolitikas virsredaktors

LMA rektors Dr. habil. med. Jånis Vétra Foto: Arnis Blumbergs