Projekts

1995. gada 2. oktobra redakcijā

Latvijas Republikas
Darba
kodekss

Izstrādāts — Darba grupā:

vadītāja

Dr.iur. Vizma Dubure, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente, Tieslietu ministra padomniece

locekļi

Dipl.iur. Velga Slaidiņa, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre

Dipl.iur. Maija Ķimele, Labklājības ministrijas Darba departamenta direktore

Dipl.iur. Aiva Zariņa, Augstākās tiesas locekle

Dipl.iur. Jānis Roznieks, Latvijas Brīvo arodbierību savienības galvenais speciālists

ģ Laikraksta “Latvijas Vēstnesis” redakcija, kārtojums un makets. 1995. gads, oktobris.

Jūsu likumdošanas materiālu krājumam un līdzdarbam likumradē:

lai sagrieztu, salocītu un sakomplektētu burtnīcā (ievērojot: - - - - griezuma vietu, —— locījuma vietu, lappusīšu numerāciju);

lai iepazītos, izstudētu un izteiktu savus papildinājumus, korekcijas, viedokļus (īpaši atstātajā lappusīšu baltajā daļā) un

lai darītu zināmus savus apsvērumus projekta izstrādes Darba grupai dokumenta tālākā pilnveidošanā (sūtot šo pašu

eksemplāru vai tā kopiju ar savām piezīmēm vai atsevišķu vēstuli).

Adrese: Tieslietu ministrijā, Brīvības bulvārī 36, 223. kabinetā, Rīgā, LV-1536.

Par jaunā Latvijas Republikas Darba kodeksa projektu

Par jaunā Latvijas Republikas Darba kodeksa (DK) sākumlaiku var uzskatīt 1992.gada janvāri — laiku pēc tam, kad Latvijas Republikas Augstākā padome šim uzdevumam 1991.gada 19.decembrī bija apstiprinājusi darba grupu.

Darba grupa jaunajos likumdošanas veidošanas un sakārtošanas apstākļos, gan rakstot Darba kodeksa projektu, gan gatavojot grozījumus spēkā esošajā 1972.gada Darba likumu kodeksā (DLK), turpināja savus centienus līdz 1993.gada jūnijam. Tad viss iesāktais tika apturēts kā neaktuāls, un vairāk nekā divus gadus darba likumdošanā netika izdarīti grozījumi. Neraugoties uz to, ka tika atjaunota Latvijas Republikas Satversme, pieņemti tādi nozīmīgi likumi kā likums “Par pašvaldībām”, “Par valsts civildienestu”, “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, Pilsonības likums un citi likumi.

Aktivitāte Darba kodeksa izstrādāšanā atjaunojās ar tieslietu ministra Romāna Apsīša 1995.gada 1.februāra rīkojumu. Darba grupas sastāvs bija palicis nemainīgs: tās vadītāja — Vizma Dubure, LU Juridiskās fakultātes docente, tiesību doktore, tieslietu ministra padomniece; locekļi — Velga Slaidiņa, Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre; Maija Ķimele, Labklājības ministrijas Darba departamenta direktore; Aiva Zariņa, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja (līdz 1995.gada septembrim); Jānis Roznieks, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības galvenais speciālists juridiskajos jautājumos (līdz 1995.gada jūnijam). Visās Darba grupas sēdēs kopš 1995.gada februāra ir piedalījies Darba devēju konfederācijas direktors Ilgvars Pūkainis, vairākkārt — Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja LZA akadēmiķe Valentīna Skujiņa.

Tādējādi šis Tieslietu ministrijas sagatavotais Darba kodeksa projekts ir kā juristu, tā citu speciālistu kopīgās teorētiskās un praktiskās sadarbības rezultāts, lai pilnībā nomainītu vairākkārt grozīto, vēl 1972.gadā pieņemto Darba likumu kodeksu.

Darba kodeksa projektā veikta Latvijas darba likumdošanas normu saskaņošana ar ratificētajām Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām un rekomendācijām, kā arī ar Eiropas Cilvēka tiesību konvenciju, līdz ar to nodrošinot jaunā kodeksa atbilstību starptautiskajiem un Eiropas standartiem un darba tiesību normām. Tāpat projektā izmantota to Eiropas valstu likumdošana, kur jau ir tirgus ekonomikai atbilstoši darba kodeksi (Francija), kā arī Igaunijas un Lietuvas pēdējo trīs gadu darba likumdošanas veidošanas pieredze. Latvijas uzņemšana Eiropas Padomē noteikusi jaunu pieeju Darba kodeksa projekta normām.

Galvenais un svarīgākais, ar ko šis Darba kodeksa projekts atšķiras no pašreiz spēkā esosā Darba likumu kodeksa, ir tas, ka liberālās ekonomikas apstākļos darba likumdošanas normas tiek pakārtotas tirgus prasībām un abu darba attiecību pušu — darbinieka un darba devēja — interesēm, nevis tikai darbinieka aizsardzībai, kā līdz šim. Tāpēc jaunā Darba kodeksa galvenais mērķis ir saskaņot darbinieku un darba devēju attiecības darba procesā, ierobežojot objektīvi pastāvošo zināmo nevienlīdzību starp pusēm (panākt sociālo saskaņu), un nodrošināt darba tiesību normu elastību par labu vienai vai otrai pusei, kad tas nepieciešams. Šī mērķa sasniegšanu tad nodrošina projekta normās ietvertā iespēja plaši pielietot līgumisko metodi, gan slēdzot darba koplīgumus starp darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem un darba devējiem, gan darbiniekam un darba devējam vienojoties individuālā darba līgumā.

Un tā: darba likumdošanas normu sakārtošanas un sistematizācijas rezultātā, kā arī ņemot vērā, ka pieaug lokālās (vietējās) darba attiecību regulēšanas iespējas, Darba kodeksa projekta nodaļu skaits ir 10 (DLK — 18), bet pantu skaits — 121 (DLK — 257). Darba kodeksa projekta pantos jau iestrādātas atjaunotā Latvijas Republikas Civillikuma XV nodaļas I apakšnodaļas “Darba līgums” normas, lai šie likumi turpmāk nebūtu jāpiemēro paralēli. Tāpat Darba kodeksa projekta attiecīgās nodaļās pilnībā iestrādāts 1991.gada 26.marta likums “Par darba koplīgumiem”, valdības Noteikumi par darba grāmatiņām, Noteikumi par dienesta komendējumiem jaunā redakcijā u.c. tiesību akti. Darba kodeksa projektā līdztekus nodaļai par disciplināro atbildību kā atsevišķa nodaļa izdalīta darbinieku materiālā atbildība.

Tajā pašā laikā jaunā kodeksa projektā atbilstīgās normas par sieviešu un jauniešu darbu iestrādātas attiecīgajās nodaļās par darba līgumu, darba un atpūtas laiku, darba samaksu, garantijām un kompensācijām. Projektā definēts, kas ir blakus un papildu darbs, darba samaksa, darbinieku materiālā atbildība u.c. institūti, lai nodrošinātu vienotu šo jēdzienu terminoloģiju un izpratni.

Labi zināms, ka darbinieku un darba devēju attiecības, kas dibinās uz darba līguma, ir ļoti dinamiskas, atkarīgas no valsts varas politiskās ievirzes, ekonomiskās orientācijas, no darbinieku un darba devēju arodorganizāciju ieinteresētības un godīguma, kā arī no darba līguma pušu tiesiskās izglītības un savstarpējās cieņas. Tāpēc Darba grupa ar patiesu ieinteresētību gaida atsauksmes, ierosinājumus un juridiski noformulētus priekšlikumus šī katram svarīgā likuma pilnveidošanai. Darba grupas kontaktadrese: Tieslietu ministrijā, Brīvības bulvārī 36, 223.kabinetā, Rīgā, LV-1536.

 

Tieslietu ministrijas Darba grupas

Latvijas Republikas Darba kodeksa projekta izstrādāšanai

vadītāja Dr.iur.V.Dubure

Saturā

I. nodaļa.

 

Vispārīgie noteikumi ............................................ 3.lpp.

II. nodaļa.

 

Darba koplīgums .................................................. 4.lpp.

III. nodaļa.

 

Darba līgums ........................................................ 6.lpp.

IV. nodaļa.

 

Darba un atpūtas laiks ......................................... 12.lpp.

V. nodaļa.

 

Darba samaksa ..................................................... 15.lpp.

VI. nodaļa.

 

Garantijas un kompensācijas ............................. 17.lpp.

VII. nodaļa.

 

Materiālā atbildība .............................................. 20.lpp.

VIII. nodaļa.

 

Disciplinārā atbildība .......................................... 21.lpp.

IX. nodaļa.

 

Darba strīdi .......................................................... 21.lpp.

X. nodaļa.

 

Darba likumdošanas

uzraudzība un kontrole ....................................... 23.lpp.

Nobeiguma noteikumi........................................... 23.lpp.

I. nodaļa

VISPĀRČGIE NOTEIKUMI

 

 

1.pants. Līdztiesība darba tiesībās

(1) Latvijas Republikā fiziskajām personām darba tiesiskajās attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no izcelsmes, dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases, tautības, kā arī attieksmes pret reliģiju.

(2) Nevienam cilvēkam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu. Par piespiedu vai obligātu darbu netiek uzskatīts darbs vai dienests, kas ietilpst parastajos darba pienākumos, darbs, ko veic ieslodzījuma laikā vai nosacīti atbrīvojot no ieslodzījuma; jebkurš militāra rakstura dienests; iesaistīšanās jebkurā darbā vai dienestā ārkārtējā stāvokļa, katastrofu vai stihiskas nelaimes gadījumos.

(3) Latvijas Republikā sievietei un vīrietim nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības strādāt un saņemt darba samaksu, tiesības uz atpūtu, darba un sociālo aizsardzību.

(4) Darbinieku darba tiesības aizsargā šis kodekss un Latvijas Republikas darba likumdošanas akti.

(5) Latvijas Republikas Darba kodekss un citi darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata.

 

2.pants. Ārvalstu darba likumdošanas aktu piemērošana Latvijas Republikas teritorijā

Ārvalstu pilsoņu darba tiesiskās attiecības nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starpvalstu līgumiem.

 

3.pants. Darbinieku un darba devēju galvenās tiesības un pienākumi

(1) Darbiniekam, noslēdzot darba līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par Saeimas noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu, tiesības uz darba aizsardzību, tiesības griezties tiesā, tiesības uz sociālo aizsardzību. Darbiniekiem un darba devējiem ir tiesības apvienoties savās organizācijās.

(2) Darbinieka pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus, darba kārtības noteikumus vai darba devēja norādījumus, saudzīgi izturēties pret darba devēja mantu.

 

4.pants. Tiesības apvienoties arodorganizācijās

(1) Darbiniekiem ir tiesības apvienoties arodorganizācijās pēc profesiju un amatu, nozaru, teritoriālā un citiem principiem.

(2) Darbinieku arodorganizācijas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par arodbiedrībām”, citiem Latvijas Republikas likumiem un noteiktā kārtībā reģistrēto arodorganizāciju pieņemtajiem statūtiem. Aizliegta jebkura rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši pakļaut arodorganizācijas valsts, pašvaldību vai citām institūcijām, vai kavēt likumdošanas aktos un statūtos paredzēto šo organizāciju darbību.

 

5.pants. Darbinieku stāvokli pasliktinošu darba līgumu nosacījumu spēkā neesamība

(1) Nav spēkā darba līgumu nosacījumi, kas salīdzinājumā ar šo kodeksu un citiem Latvijas Republikas darba likumdošanas aktiem pasliktina darbinieku stāvokli.

(2) Darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir tiesīgs noteikt darbiniekiem darba, sociālos un sadzīves atvieglojumus papildus darba kodeksā un citos likumdošanas aktos paredzētajiem atvieglojumiem.

 

II. nodaļa

DARBA KOPLČGUMS

 

 

6.pants. Darba koplīguma jēdziens un puses

(1) Darba koplīgums ir vienošanās, ko likumā noteiktā kārtībā reģistrēta arodorganizācija vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji (uzticības personas) slēdz ar darba devēju par darba, tā samaksas noteikumiem un sociālajām garantijām.

(2) Darba koplīgumu var slēgt valsts, pašvaldību,individuālajās iestādēs, uzņēmumos, organizācijās, uzņēmējsabiedrībās neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas.

(3) Darba devējs nav tiesīgs atteikties slēgt darba koplīgumu, ja tas uz darba līguma pamata nodarbina vairāk nekā 15 darbiniekus.

(4) Darba koplīguma noteikumi attiecas uz darba devēju un visiem algotiem darbiniekiem, kas strādā pie darba devēja.

(5) Nav spēkā tie darba koplīguma noteikumi, kas salīdzinājumā ar likumdošanas aktiem pasliktina darbinieku stāvokli.

 

7.pants. Darba koplīguma termiņš

(1) Darba koplīgumu noslēdz uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par diviem gadiem un to nosaka pusēm vienojoties, vai konkrēta darba veikšanai.

(2) Darba koplīgumu pirms termiņa var izbeigt saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vienošanos.

(3) Noslēgtais darba koplīgums ir spēkā darba devēja īpašuma formas, kā arī īpašnieka maiņas gadījumos līdz jauna koplīguma noslēgšanai.

 

8.pants. Darba koplīguma forma

(1) Darba koplīgumu noslēdz rakstveidā.

(2) Ar darba koplīgumu darbinieki jāiepazīstina, noslēdzot darba koplīgumu, kā arī viena mēneša laikā pēc jauna koplīguma pieņemšanas. Iepazīšanos ar koplīgumu darbinieki apliecina ar savu parakstu.

 

9.pants. Darba koplīguma saturs

(1) Darba koplīgumā jāietver noteikumi par darbinieku profesionālo aizsardzību, to apmācību, pārkvalificēšanos un kvalifikācijas celšanu, par darba un atpūtas laiku (nepilnu darba laiku, dīkstāvēm, papildatvaļinājumiem sakarā ar īpašiem darba apstākļiem, ilggadīgu darbu u.c.), par darba samaksu, kopējo materiālo atbildību, darbinieku, it īpaši sieviešu darba apstākļu uzlabošanu un darba drošību, apkārtējās vides aizsardzību, kā arī darbinieku arodorganizāciju vēlēto darbinieku, kā arī vēlēto uzticības personu tiesības un garantijas sakarā ar pienākumu veikšanu darbinieku interesēs.

(2) Darba koplīgumā var ietvert noteikumus par darba un sociālajām garantijām (pabalsti un citi atvieglojumi) darbiniekiem,kuriem ir daudzbērnu vai maznodrošinātas ģimenes, nepilngadīgi bērni, bērni—skolnieki, bērni—invalīdi; kuri strādā un mācās augstākajās vai vidējās mācību iestādēs; pensionāriem—bijušajiem darbiniekiem, kā arī noteikumus par atlaišanas pabalstiem, samaksu par papildu darbu, maiņu darbu, ilggadēju labu darbu, par sadzīves apstākļu uzlabošanu, kultūras un sporta vajadzību apmierināšanu un citas saistības

(3) Darba koplīgumam var pievienot pielikumus, un tie ir neatņemama darba koplīguma sastāvdaļa.

(4) Darba koplīgumā nedrīkst paredzēt mazākas darbinieku tiesību garantijas, nekā noteikts Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

 

10.pants. Darba koplīguma slēgšana

(1) Darba koplīgumu slēgt ierosina darbinieku arodorganizācijas, darbinieku pilnvaroti pārstāvji (uzticības personas) vai darba devējs.

(2) Darba koplīguma slēgšanai darbinieku arodorganizācijas vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji (uzticības personas) un darba devējs rīko sarunas. Priekšlikumu par koplīguma noslēgšanu tā ierosinātājs iesniedz otrai pusei rakstveidā.

(3) Darba devējs nav tiesīgs atteikties no sarunām par koplīguma slēgšanu.

 

11.pants. Darba koplīguma izstrādāšana

(1) Darba koplīguma izstrādāšanas kārtību nosaka pusēm vienojoties un par to sastāda protokolu.

(2) Darba koplīguma projekta izstrādāšanai puses var pieaicināt speciālistus, no pušu pilnvarotiem pārstāvjiem uz paritātes pamatiem izveidot darba grupas, kā arī katra līgumslēdzēja puse ir tiesīga patstāvīgi izstrādāt koplīguma projektu.

(3) Ja iestādē, uzņēmumā, uzņēmējsabiedrībā vai organizācijā ir vairākas arodorganizācijas, tās sarunām ar darba devēju un koplīguma projekta izstrādāšanai var pilnvarot savus pārstāvjus proporcionāli katras organizācijas biedru skaitam, bet ne mazāk kā vienu pārstāvi.

(4) Ja sarunu gaitā starp līgumslēdzējām pusēm vienas puses iebildumu dēļ nav panākta vienošanās par darba koplīguma saturu, tad šai līgumslēdzējai pusei ne vēlāk kā 10 dienu laikā jāiesniedz rakstveida atbilde uz iesniegtajiem priekšlikumiem, bet, ja bijis iesniegts darba koplīguma projekts, tad rakstveida atbilde jāsniedz ne vēlāk kā mēneša laikā, norādot savus iebildumus un priekšlikumus par koplīguma noteikumiem.

(5) Darba devējam pēc otras līgumslēdzējas puses pieprasījuma jāsniedz ziņas, kas nepieciešamas koplīguma sagatavošanai.

 

12.pants. Darba koplīguma pieņemšana

(1) Darba koplīguma pušu saskaņoto darba koplīguma projektu pieņem iestādes, uzņēmuma,uzņēmējsabiedrības, organizācijas darbinieku kopsapulce (konference), par kuras sasaukšanu arodorganizācijām un darba devējam jāpaziņo personālam 10 dienas iepriekš.

(2) Darba koplīgums uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalsojis sapulcē (konferencē) klātesošo darbinieku vairākums, un koplīgumu parakstījis darba devējs.

 

13.pants. Darba koplīguma stāšanās spēkā

Darba koplīguma spēkā stāšanās kārtība tiek noteikta pašā koplīgumā. Tas var stāties spēkā tai dienā, kad to parakstījis darba devējs un darbinieku arodorganizāciju vēlēto institūciju vai pilnvaroto personu (uzticības personu) pārstāvis, vai pašā līgumā norādītajā termiņā.

 

14.pants. Darba koplīguma reģistrēšana

Mēneša laikā kopš darba koplīguma stāšanās spēkā, darba devējam tas jāreģistrē attiecīgajā pilsētas (rajona, pagasta) pašvaldībā pēc darba devēja atrašanās vietas.

 

15.pants. Darba koplīguma grozīšana

Grozījumus puses var izdarīt darba koplīgumā noteiktajā kārtībā, bet ja tā nav noteikta,— kārtībā, kāda paredzēta šā kodeksa 11. un 13. pantā.

 

16.pants. Strīdu, kas radušies noslēdzot, grozot un papildinot darba koplīgumu, izšķiršana

(1) Strīdus, kuri rodas, noslēdzot, grozot vai pildot darba koplīgumu, izšķir izlīgšanas komisija, kas izveidota uz paritātes pamatiem no līgumslēdzēju pušu pilnvarotiem pārstāvjiem.

(2) Par domstarpībām jāsastāda protokols, kas trīs dienu laikā iesniedzams izlīgšanas komisijai.

(3) Domstarpību protokolu izlīgšanas komisija izsakata septiņu dienu laikā.

(4) Komisija pieņem lēmumus, pusēm vienojoties. Tie ir obligāti abām līgumslēdzējām pusēm un ietverami koplīguma tekstā.

(5) Ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, pusēm ir tiesības griezties tiesā.

 

17.pants. Darba koplīguma noteikumu izpildes pārbaude

(1) Darba koplīguma saistību izpildi pārbauda līgumslēdzējas puses vai to pārstāvji.

(2) Pārbaudes laikā darba koplīguma pusēm ir jāsniedz pilnvarotiem pārstāvjiem nepieciešmie dokumenti un paskaidrojumi.

(3) Reizi gadā darba devējs sniedz pārskatu darbiniekiem par darba koplīguma izpildi.

 

18.pants. Atbildība par likumdošanas par darba koplīgumiem un darba koplīgumu pārkāpšanu

Darba devēji vai viņu pilnvarotas amatpersonas, kuras atsakās piedalīties sarunās par darba koplīguma noslēgšanu vai grozīšanu, atsakās slēgt vai reģistrēt saskaņotu (pieņemtu) darba koplīgumu, vai ir vainojamas darba koplīguma saistību nepildīšanā, saucamas pie administratīvās vai disciplinārās atbildības.

 

III. nodaļa

DARBA LČGUMS

 

 

19.pants. Darba līgums

(1) Darba līgums ir rakstveida vienošanās starp darba devēju un darbinieku, saskaņā ar kuru darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties iekšējai darba kārtībai vai darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs apņemas nodrošināt darba samaksu, darba apstākļus, kas paredzēti likumdošanas aktos, darba koplīgumā vai pusēm vienojoties un sociāli apdrošināt darbinieku.

(2) Darba līgumu sastāda divos eksemplāros valsts valodā, no kuriem viens glabājas pie darba devēja, otrs — pie darbinieka. Saskaņā ar noslēgto darba līgumu darba devējs var izdot saviem dienestiem saistošu rīkojumu.

(3) Darbinieks ir tiesīgs slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja tas nav pretrunā ar likumdošanas aktiem, darba koplīgumu un pušu vienošanos. Darbs ārpus pamatdarba laika pie cita darba devēja ir blakusdarbs. Darba līgums par blakusdarbu slēdzams tādā pašā veidā un kārtībā kā līgums par pamatdarbu.

 

20.pants. Darba devējs

(1) Darba devējs ir rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.

(2) Darba devējs var būt juridiskas vai fiziskas personas pilnvarots pārstāvis, kurš saskaņā ar uzņēmējdarbības statūtiem (nolikumu) vai citādi ir tiesīgs slēgt darba līgumu.

 

21.pants. Darbinieks

(1) Darbinieks var būt fiziska persona — Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kura uzrāda vai iesniedz likumdošanas aktos paredzētu dokumentu, kas atļauj strādāt Latvijas Republikā —, kas sasniegusi 15 gadu vecumu. Personas, kas jaunākas par 18 gadiem, aizliegts nodarbināt smagos darbos un darbos ar jauniešu veselībai kaitīgiem un bīstamiem darba apstākļiem. Atsevišķos gadījumos darbiniekiem likumdošanas aktos var noteikt augstāku vecuma cenzu darba līguma noslēgšanai.

(2) Skolu audzēkņus vecumā no 13 gadiem var pieņemt vieglā, veselībai un tikumībai nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā laikā ar vecāku vai personas, kas viņus faktiski audzina, piekrišanu.

 

22.pants. Darba līguma saturs

(1) Darba līgumā jānorāda (jāparedz?):

1) līgumslēdzējas puses, to juridiskās adreses;

2) darbinieka profesija vai amats saskaņā ar Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoru un kvalifikācija;

3) veicamais darbs, darba apjoms, darba vieta un darbinieka pienākumi;

4) darba deveja pienākumi, darba samaksa un darba apstākļi;

5) līguma termiņi.

(2) Darba devējs nav tiesīgs prasīt, lai darbinieks izpildītu darba līgumā neparedzētu darbu.

 

23.pants. Darba kārtības noteikšana

(1) Darba kārtību nosaka darba kārtības noteikumi, darba koplīgums un darba devēja rīkojumi.

(2) Darba devējam divu mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem darba kārtības noteikumi.

(3) Dažu kategoriju darbiniekiem (ierēdņiem, tiesnešiem. policistiem, transporta darbiniekiem u.c.) piemēro Latvijas Republikas Saeimas vai Ministru kabineta pieņemtos disciplinārās atbildības likumus vai noteikumus.

(4) Darba devējam ar darba kārtības noteikumiem jāiepazīstina visi darbinieki un tiem ir jābūt pieejamiem.

 

24.pants. Darba kārtības noteikumu saturs

Darba kārtības noteikumi satur:

1) darba devēja pienākumu uzskaitījumu;

2) darbinieku pienākumu uzskaitījumu;

3) darba un atpūtas laika režīmu un uzskaiti;

4) darba samaksas izmaksas nosacījumus, laiku un vietu;

5) apbalvojumus par darba pienākumu priekšzīmīgu izpildīšanu, ilgu un nevainojamu darbu un citiem sasniegumiem darbā;

6) disciplinārsodu uzlikšanas nosacījumus u.c.

 

25.pants. Darba apstākļu noteikšana

(1) Darba devēja pienakumus darba aizsardzības nodrošināšanā, darba apstākļu uzlabošanā, nelaimes gadījumu un arodslimību novēršanā, kā arī darba devēja un darbinieka savstarpējās attiecības drošas darba vides garantēšanā nosaka likums "Par darba aizsardzību" un darba koplīgumi vai vienošanās darba aizsardzības jautājumos, ja darba koplīgumu neslēdz.

(2) Sarakstu par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt skolu audzēkņus vecumā līdz 15 gadiem, kā arī sarakstu par smagiem darbiem un darbiem ar jauniešu veselībai kaitīgiem un bīstamiem darba apstākļiem, kuros aizliegts nodarbināt personas, kas jaunākas par 18 gadiem, apstiprina Ministru kabinets.

(3) Sievietes aizliegts nodarbināt smagos darbos un darbos ar kaitīgiem darba apstākļiem, kurus nosaka saskaņā ar darba koplīgumu vai darba kārtības noteikumiem.

(4) Pieļaujamās smagumu pārnēsāšanas vai pārvietošanas maksimālās normas sievietēm un jauniešiem nosaka Ministru kabinets.

 

26.pants. Darba līguma termiņš

(1) Darba līgumu noslēdz:

1) uz nenoteiktu laiku,

2) uz noteiktu laiku.

(2) Ja darba līgumā tā termiņš nav norādīts, tad līgums atzīstams par noslēgtu uz nenoteiktu laiku.

(3) Ja pēc darba līguma termiņa notecēšanas neviena no pusēm nav pieprasījusi līgumu izbeigt un darba attiecības faktiski turpinās, līgums atzīstams par pagarinātu uz nenoteiktu laiku.

(4) Ja ar to pašu darba devēju ir noslēgts trešais pēc kārtas darba līgums uz noteiktu laiku, tad šis līgums, ja to pieprasa darbinieks, uzskatāms par darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku.

 

27.pants. Darba līguma slēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Slēdzot darba līgumu, darbiniekam:

1) jāuzrāda pase saskaņā ar likumdošanas aktiem par pasēm vai jāiesniedz likumdošanas aktos paredzēts dokuments, kas dod atļauju strādāt Latvijas Republikā. Ja darbinieks nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, jāiesniedz dzimšanas apliecība;

2) jāiesniedz darba grāmatiņa, ja stājas pamatdarbā;

3) jāiesniedz algas nodokļu grāmatiņa pamatdarbā vai algas nodokļu gada karte blakusdarbā, izņemot gadījumus, kad darba līgums tiek slēgts par steidzamu, īslaicīgu, vienreizēju darbu pildīšanu, par kuriem norēķins tiek izdarīts tūlīt pēc darbu izpildīšanas;

4) rakstveida vecāku vai viņus aizvietojošo personu piekrišana, ja pieņem darbā skolu audzēkņus vecumā līdz 15 gadiem;

5 ) jāiesniedz vai jāuzrāda citi dokumenti saskaņā ar likumdošanas aktu prasībām.

(2) Pieņemot darbā, kur nepieciešamas īpašas zināšanas, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai darbinieks uzrāda diplomu vai citu dokumentu par izglītību vai profesionālo sagatavotību.

 

28.pants. Darba grāmatiņa

(1) Darba grāmatiņa ir Latvijas Republikas pilsoņu un iedzīvotāju, kuriem ir nepilsoņu pases, dokuments, kurā tiek izdarīti ieraksti par darbinieka veikto darbu un kura apliecina viņa darba stāžu. Katram darbiniekam var būt tikai viena darba grāmatiņa.

(2) Darba grāmatiņu valsts valodā aizpilda pamatdarbā visiem darbiniekiem, neatkarīgi no darba devēja statusa un īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata un neatkarīgi no laika, uz kādu noslēgts darba līgums.

(3) Darba gramatiņu pirmo reizi aizpilda darba devējs darbinieka klātbūtnē ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc darba līguma noslēgšanas. Par darba grāmatiņas izsniegšanu atzīmējams pasē.

(4) Darba grāmatiņā ieraksta:

1) ziņas par darbinieku: vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods, pases numurs un izdevēja iestāde, izglītība, amats, darbs vai profesija saskaņā ar Latvijas Republikas Profesiju klasifikatoru, ģimenes stāvoklis;

2) ziņas par darbu: darba devējs, noslēgšanas datums, līguma stāšanās spēkā, pārcelšana citā pastāvīgā darbā un tās datums, darba līguma izbeigšanas pamats un datums. Pēc darba grāmatiņas aizpildīšanas datuma ierakstīšanas darbinieks ar savu parakstu apliecina ierakstīto ziņu pareizību.

(5) Ja darbinieks strādā pie tā paša darba devēja papildu darbu, par to darba gramatiņā izdarāms atsevišķs ieraksts.

(6) Sodus darba grāmatiņā neraksta.

(7) Visus ierakstus ar grozījumiem darba grāmatiņā par darbinieku un viņa veikto darbu darba devējs izdara nedēļas laikā pēc rīkojuma izdošanas, bet ierakstu, darba līgumu izbeidzot,— atlaišanas dienā. Ierakstu pareizību darba devējs apliecina ar parakstu un zīmogu.

(8) Darba grāmatiņa glabājas pie darba devēja. Atlaižot darbinieku, darbiniekam jāizsniedz darba grāmatiņa atlaišanas dienā. Darbinieks pārbauda visu izdarīto ierakstu pareizību. Ja darba devēja vainas dēļ darba grāmatiņas izsniegšana tiek aizkavēta, darbiniekam samaksā videjo izpeļņu par visu darba grāmatiņas aizturēšanas laiku.

(9) Darba grāmatiņas, kuras darbinieki nav saņēmuši, izbeidzot darba līgumu, glabājamas pie darba devēja divus gadus. Pēc diviem gadiem nepieprasītās darba grāmatiņas nododamas arhīvā.

(10) Instrukciju par darba grāmatiņas aizpildīšanas un glabāšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets.

 

29.pants. Darba ierobežojumi kopējā darba vietā valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās

(1) Vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā aizliegts par vadītājiem, vecākajiem speciālistiem un speciālistiem strādāt kopā personām, kas savā starpā ir laulībā vai radniecībā līdz trešajai un svainībā līdz otrajai pakāpei, ja viņi kopējā darbā tieši pakļauti viens otram vai tieši kontrolē viens otru.

(2) Šā noteikuma izņēmumus var noteikt Ministru kabinets vai attiecīga pašvaldība.

 

30.pants. Pārbaude, pieņemot darbā

(1) Lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst veicamajam darbam, noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi. Pārbaudes noteikšana jānorāda darba līgumā.

(2) Pārbaudes termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus. Pārbaudes termiņā neieskaita slimības laiku un citu laiku, kad darbinieks nav bijis darbā attaisnojošu iemeslu dēļ.

(3) Pārbaudes laikā uz darbinieku pilnīgi attiecas darba likumdošanas akti.

 

31.pants. Pārbaudes rezultāti

(1) Pārbaudi novērtē darba devējs. Ja pārbaude ir izturēta, tad darba attiecības turpinās. Ja pārbaudes rezultāts ir neapmierinošs, tad darba devējs atlaiž darbinieku no darba ( 37.panta 4) punkts).

(2) Ja pārbaudes termiņam izbeidzoties darba devējs tā rezultātu nav novērtējis un darbinieks turpina darbu, tad atzīstams, ka viņš ir pārbaudi izturējis. Turpmāka darba līguma laušana pieļaujama tikai pēc vispārīgiem noteikumiem.

 

32.pants. Darba līguma nosacījumu grozīšana

(1) Par būtisku darba līguma nosacījumu (darbinieka amatu, profesiju nosaukumu un kvalifikācijas kategoriju, darba samaksas sistēmu un apmēru, atvieglojumu un darba režīma izmaiņas, nepilna darba laika un papildu darba noteikšana vai atcelšana un citu nosacījumu) grozīšanu darbiniekam rakstveidā jāpaziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš.

(2) Darba līgumā paredzēto nosacījumu grozīšana ir atļauta tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu, izņemot gadījumus, kas paredzēti šī kodeksa 35.pantā.

(3) Ja darba līguma nosacījumus nevar saglabāt un darbinieks nepiekrīt darba līgumu grozīšanai, tad darba līgumu izbeidz saskaņā ar šā kodeksa 37.panta 6) punktu.

 

33.pants. Pārcelšana citā darbā veselības stāvokļa dēļ

Pamatojoties uz medicīnisko atzinumu, darba devējam jāpārceļ darbinieks citā piemērotā darbā. Ja darba devējam nav iespējams ar šādu darbu nodrošināt, darba devējs atlaiž darbinieku no darba (37.panta 9) punkts).

 

34.pants. Grūtnieču pārcelšana vieglākā darbā

Grūtniecēm saskaņā ar medicīnisko atzinumu samazina darba apjomu vai pārceļ viņas citā piemērotā darbā, saglabājot iepriekšējā darba vidējo izpeļņu.

 

35.pants. Pārcelšana citā darbā īpašos gadījumos

Darba devējam ir tiesības uz laiku līdz vienam mēnesim kalendāra gadā pārcelt darbinieku bez viņa piekrišanas darba līgumā neparedzētā darbā tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, maksājot izpildāmajam darbam atbilstošu darba samaksu, bet ne mazāku par vidējo izpeļņu iepriekšējā darbā, lai likvidētu dabas katastrofu, kā arī avāriju ražošanā vai nekavējoties novērstu to sekas, lai novērstu nelaimes gadījumus, darba devēja mantas bojāšanos, dīkstāves un citos ārkārtējos gadījumos, kā arī lai aizstātu promesošu darbinieku.

 

36.pants. Atstādināšana no darba

(1) Darbinieku, kas atrodas darbā dzēruma stāvoklī, narkotiska vai toksiska reibuma stāvoklī, darba devējs atstādina no darba un par šo laiku nemaksā.

(2) Kamēr notiek disciplinārā pārkāpuma izskatīšana, darba devējs ir tiesīgs atstādināt darbinieku no darba un pārtraukt darba samaksu. Ja disciplinārais pārkāpums netiek konstatēts, darbiniekam pienākas samaksa par atstādināšanas laiku.

(3) Darbiniekus var atstādināt no darba pēc tiesībsargājošo iestāžu priekšlikuma likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

 

37.pants. Darba līguma izbeigšanas pamats

(1) Darba līguma izbeigšanas pamats ir:

1) termiņa izbeigšanās;

2) darbinieka uzteikums ( 38. pants);

3) darba devēja uzteikums (39. pants);

4) viena no vecāku vai personas, kas faktiski audzina pusaudzi vecumā līdz 15 gadiem, pieprasījums par darba līguma laušanu;

5) darbinieka iesaukšana vai iestāšanās obligātajā valsts dienestā, iekšlietu iestāžu dienestā, aizsardzības spēkos vai iestāšanās civildienestā;

6) darbinieka atteikšanās turpināt darbu sakarā ar darba līguma nosacījumu grozīšanu;

7) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru darbinieks notiesāts (izņemot nosacītu notiesāšanu un sprieduma izpildīšanas atlikšanu) ar brīvības atņemšanu;

8) ja darbiniekam likumos noteiktajā kārtībā atņemtas tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemtas tiesības uz zināmu nodarbošanos;

9) ja darbinieks saskaņā ar medicīnisko atzinumu veselības stāvokļa dēļ nevar turpināt attiecīgo darbu;

10) Latvijas Republikas likumdošanas aktu pārkāpumi, noslēdzot darba līgumu, vai darba līguma neatbilstība likumdošanas aktu prasībām;

11) ja tiesa atjauno darbā darbinieku, kas agrāk izpildījis šo darbu;

12) neievēlēšana amatā (arī konkursa kārtībā) uz jaunu termiņu;

13) atsevišķu institūciju pieprasījums ( 43.pants);

14) darbinieka nāve.

(2) Ja darba līgumā nav noteikts citādi, pusēm par līguma izbeigšanu jāuzsaka:

1) šā panta pirmās daļas 6.punktā noteiktajā gadījumā — vienu kalendāra mēnesi iepriekš;

2) trīs dienas iepriekš, ja atlaišanas pamats ir šā panta pirmās daļas 4.,5.,8.,9.,10., 11., 12. vai 13.punkts.

(3) Likumdošanas aktos var noteikt papildu pamatus un termiņus dažu kategoriju darbinieku darba līguma izbeigšanai.

(4) Darba devēja statusa vai īpašnieka maiņa neizbeidz darba līgumu. Ja apvieno, sadala vai pievieno uzņēmumus, iestādes, organizacijas un citos reorganizācijas gadījumos, kas paredzēti likumā “Par uzņēmējdarbību”, izbeigt darba līgumu pēc darba devēja uzteikuma iespējams tikai tad, ja samazina darbinieku skaitu.

 

38.pants. Darba līguma laušana pēc darbinieka uzteikuma

(1) Ja darba līgumā nav noteikts citādi, darbiniekam ir tiesības lauzt līgumu, vienu kalendāra mēnesi iepriekš rakstveidā uzsakot darba devējam. Uzteikuma termiņā neieskaita slimības laiku.

(2) Iespēju atsaukt uzteikumu nosaka darba devējs.

(3) Ja darbinieks un darba devējs savstarpēji vienojas, darba līgumu var lauzt arī pirms minētā termiņa.

(4) Darbiniekam, kurš strādā algotu pagaidu sabiedrisko darbu, ir tiesības lauzt darba līgumu vienu dienu iepriekš rakstveidā uzsakot darba devējam, ja ir atrasts pastāvīgs darbs.

 

39.pants. Darba līguma laušana pēc darba devēja uzteikuma

(1) Darba devējs ir tiesīgs pirms darba līguma termiņa izbeigšanās lauzt darba līgumu, par to rakstveidā uzsakot, šādos gadījumos:

1) ja likvidē uzņēmumu, iestādi vai organizāciju;

2) ja samazina darbinieku skaitu;

3) ja darbiniekam nav pietiekamu profesionālo iemaņu vai arī tās ir zudušas;

4) ja nav izturēta pārbaude;

5) ja slimības dēļ neierodas darbā vairāk nekā sešus mēnešus kalendārajā gadā, neskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu;

6) ja darbinieks bez attaisnojošiem iemesliem neizpilda pienākumus, ko viņam uzliek darba līgums vai darba kārtības noteikumi;

7) ja atrodas darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī;

8) ja darbinieks, kura darbs ir saistīts ar naudas un materiālajām vērtībām, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;

9) ja valsts varas vai pārvaldes, kā arī pašvaldības institūcijas amatpersona vai darbinieks, kurš izpilda audzināšanas funkcijas, izdarījis amorālu pārkāpumu, kas nav savienojams ar darba turpināšanu;

10) ja sasniegts likumdošanas aktos noteiktais vecums;

(2) Ja darba līgumā nav noteikts citādi, darba devējam par līguma laušanu jāuzsaka:

1) vienu mēnesi iepriekš, ja atlaišanas iemesls ir noteikts šā panta pirmās daļas 1.,2.,3. vai 9. punktā;

2) trīs dienas iepriekš, ja atlaišanas iemesls ir noteikts šā panta pirmās daļas 4.,6., 7.,8.,9. vai 10. punktā.

(3) Likumdošanas aktos var noteikt papildu gadījumus un termiņus dažu kategoriju darbinieku darba līguma laušanai.

 

40.pants. Priekšrocības palikt darbā, ja samazina darbinieku skaitu

Ja samazina darbinieku skaitu, priekšrocības palikt darbā ir darbiniekiem, kuriem tā ir pamatdarba vieta. No pamatdarbā strādājošajiem darbiniekiem, priekšrocība dodama tiem, kuriem ir augstāka darba rādītāji.

Ja darba rādītāji ir vienādi, priekšrocība palikt darbā ir:

1) darbiniekiem — Latvijas Republikas pilsoņiem;

2) sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns—invalīds līdz 16 gadu vecumam), vai darbiniekiem, kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie;

3) darbiniekiem, kuru ģimenē nav citu darbinieku ar patstāvīgu izpeļņu;

4) darbiniekiem, kuriem pie attiecīgā darba devēja ir ilgs darba stāžs;

5) invalīdiem, kā arī darbiniekiem, kuri slimo ar staru slimību;

6) darbiniekiem, kuri nepārtraucot darbu, iesaistījušies arodapmācībā ražošanā (apgūst arodu);

7) darbiniekiem, kuri pie attiecīgā darba devēja darbā sakropļoti vai saslimuši ar arodslimību;

8) darbiniekiem, kuri piedalījušies Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos;

9) darbiniekiem, kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par pieciem gadiem;

10) nepamatoti represētajiem.

 

41.pants. Aizliegums lauzt darba līgumu pēc darba devēja uzteikuma bez arodorganizācijas piekrišanas

Pēc darba devēja iniciatīvas lauzt darba līgumu ar arodorganizācijas biedru nav atļauts bez attiecīgās arodorganizācijas institūcijas iepriekšējas piekrišanas, izņemot šādus gadījumus:

1) ja darbinieku atlaiž sakarā ar uzņēmuma, iestādes vai organizācijas (darba devēja ) likvidāciju (39. pants 1) punkts);

2) ja atlaiž darbinieku, kurš nav pamatdarbā;

3) ja darbinieku atlaiž sakarā ar neapmierinošiem pārbaudes rezultātiem (39.pants 4) punkts);

4) ja darbinieks bez attaisnojošiem iemesliem neizpilda pienākumus, ko viņam uzliek darba līgums vai darba kārtības noteikumi (39.pants 6) punkts);

5) ja darbinieku atlaiž par atrašanos darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī (39.pants 7) punkts);

6) ja sasniegts likumdošanas aktos noteiktais vecums (39.pants 10) punkts).

Darba devējs ir tiesīgs lauzt darba līgumu uz likumā paredzētajiem pamatiem ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemta arodorganizācijas institūcijas piekrišana atlaist darbinieku.

 

42.pants. Aizliegums atlaist grūtnieces un sievietes, kurām ir mazs bērns

Nav atļauts pēc darba devēja uzteikuma atlaist grūtnieces un sievietes, kuras audzina bērnu līdz triju gadu vecumam. Atlaišana atļauta tikai gadījumos, kad uzņēmumu, iestādi vai organizāciju likvidē.

 

43.pants. Darba līguma laušana pēc to institūciju pieprasījuma, kas nav darba līguma puse

Pēc darbinieku arodorganizāciju un darba devēju organizāciju republikānisko un teritoriālo institūciju, Valsts kontroles, Valsts darba inspekcijas, Valsts valodas centra un citu uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma darba devējam valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās jālauž darba līgums ar vadītāju (viņa vietnieku), ja viņš pārkāpj darba likumdošanas aktus, tīši kavē darba koplīguma noslēgšanu vai neizpilda darba koplīguma saistības.

 

44.pants. Atlaišanas pabalsts

(1) Izbeidzot darba līgumu šā kodeksa 37.panta 5., 6., 9., 11. un 12.punktā un 39.panta 1., 2. un 3. punktā minēto iemeslu dēļ, darba devējam jāizmaksā darbiniekam atlaišanas pabalsts šādā apmērā:

1) ne mazāk kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie darba devēja strādājis līdz pieciem gadiem;

2) ne mazāk kā divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie darba devēja strādājis no pieciem līdz desmit gadiem;

3) ne mazāk kā trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie darba devēja strādājis vairāk nekā desmit gadus.

(2) Izbeidzot darba līgumu sakarā ar darba līguma neatbilstību darba aizsardzības likumdošanas aktu prasībām (37.pants 10) punkts) — ne mazāk kā sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

(3) Šī panta pirmajā daļā noteiktie atlaišanas pabalsta apmēri likumdošanas aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā var būt lielāki.

 

45.pants. Darba līguma izbeigšanas iemesla formulējums

(1) Darba līguma izbeigšanas iemesla formulejumam jāatbilst līguma izbeigšanas faktiskajiem apstākļiem un darba likumdošanai.

(2) Ieraksti par darba līguma izbeigšanas iemesliem darba grāmatiņā izdarāmi precīzi saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas aktos noteiktajiem formulējumiem un norādot attiecīgu šā kodeksa vai cita likuma pantu un punktu.

 

46.pants. Izziņas par darbu un darba samaksu izsniegšana

Darba devējam jāizsniedz darbiniekam pēc viņa lūguma izziņa par darbu pie attiecīgā darba devēja. Izziņā jānorāda viņa specialitāte, kvalifikācija, profesija, amats, nostrādātais laiks un darba samaksas apmērs.

 

IV. nodaļa

DARBA UN ATPŪTAS LAIKS

 

47.pants. Pilnais darba laiks

(1) Darbinieka pilnais darba laiks pie darba devēja nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.

(2) Viss darba laiks jāizmanto tiešo darba pienākumu veikšanai. Ar darbu nesaistītus pienākumus darbinieks drīkst veikt šā kodeksa 86. pantā paredzētajos gadījumos.

 

48.pants. Saīsināts darba laiks atsevišķām darbinieku kategorijām

Saīsināts darba laiks tiek noteikts:

1) darbiniekiem no 16 līdz 18 gadu vecumam — 35 stundas nedēļā, bet darbiniekiem līdz 16 gadu vecumam — 24 stundas nedēļā;

2) sievietēm, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam — 35 stundas nedēļā;

3) atsevišķām darbinieku kategorijām sakarā ar smagiem vai kaitīgiem darba apstākļiem.

 

49.pants. Piecu un sešu dienu darba nedēļa un darba dienas ilgums

(1) Darbiniekam noteikta piecu dienu darba nedēļa ar divām atpūtas dienām. Darba dienas (maiņas) ilgumu nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi vai maiņu grafiki, ko apstiprina darba devējs.

(2) Strādājot sešas dienas nedēļā ar vienu atpūtas dienu, darba dienas ilgums:

1) nedrīkst pārsniegt 7 stundas, ja nedēļas norma ir 40 stundas;

2) nedrīkst pārsniegt 6 stundas, ja nedēļas norma ir 35 stundas:

3) nedrīkst pārsniegt 4 stundas, ja nedēļas norma ir 24 stundas.

 

50.pants. Darba dienas ilgums pirms svētku dienām

Pirms svētku dienām darba dienas ilgums ir četras stundas.

 

51.pants. Darba ilgums nakts laikā

(1) Ja strādā naktī, noteikto darba laiku (maiņu) darba devējs saīsina par vienu stundu. Šo noteikumu nepiemēro tiem darbiniekiem, kuriem jau ir saīsināts darba laiks.

(2) Par nakts darba laiku atzīstams laiks no plkst. 22 līdz plkst. 7 no rīta.

 

52.pants. Nakts darba un dežūru ierobežojumi dažu kategoriju darbiniekiem

(1) Nodarbināt naktī un iesaistīt dežūrās pēc darba dienas beigām naktī nav atļauts:

1) darbiniekus, kas jaunāki par 18 gadiem;

2) grūtnieces, sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus;

3) darba koplīgumā paredzētajos gadījumos.

(2) Sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns—invalīds līdz 16 gadu vecumam) un invalīdus darbā naktī var nodarbinat tikai ar viņu piekrišanu.

 

53.pants. Nepilnais darba laiks

(1) Noslēdzot darba līgumu ar darba devēju, kā arī vēlāk, puses var vienoties noteikt nepilnu darba dienu vai darba laiku.

(2) Ja to lūdz grūtniece, viens no laulātajiem, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam, vai tēvs, kurš bez mātes audzina bērnu līdz 14 gadu vecumam (bērnu—invalīdu līdz 16 gadu vecumam), minētā vecuma bērna aizbildnis vai persona, kas saskaņā ar medicīnisko atzinumu kopj slimu ģimenes locekli, darba devējs nosaka viņiem nepilnu darba laiku.

(3) Darba samaksa šajos gadījumos ir proporcionāla nostrādātajam laikam vai atkarīga no izstrādes.

(4) Darbs pēc nepilna darba laika noteikumiem nevar būt par pamatu nekādiem darbinieka darba tiesību ierobežojumiem.

 

54.pants. Darba laika sākums un beigas

(1) Darba laika sākumu un beigas nosaka darba devējs saskaņā ar darba kārtības noteikumiem vai maiņu grafikiem.

(2) Ja strādā maiņās, katrai darbinieku grupai jāstrādā noteiktais darba stundu skaits, ievērojot šai kodeksā noteikto vispārējo darba laika ilgumu.

(3) Viena maiņa nomaina otru maiņu laikā, kāds paredzēts grafikā, ko apstiprina darba devējs.

(4) Ar maiņu grafikiem darbiniekus iepazīstina ne vēlāk kā divas nedēļas pirms to stāšanās spēkā.

(5) Pa maiņām darbinieki mainās vienmērīgi pēc kārtas. Pāreja no vienas maiņas uz otru parasti nosakāma ik pēc nedēļas.

(6) Aizliegts norīkot darbinieku darbā divās maiņās pēc kārtas.

 

55.pants. Summētā darba laika uzskaite

(1) Ja nav iespējams darba apstākļu dēļ attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikt darba laika ilgumu, darba devējs ir tiesīgs ieviest summēto darba laika uzskaiti.

(2) Darba laika uzskaites periods (nedēļa, mēnesis, ceturksnis u.c.) nedrīkst pārsniegt likumdošanā noteikto stundu skaitu.

 

56.pants. Virsstundu darbs un tā ierobežošana

(1) Virsstundu darbs ir darbs, ko veic virs noteiktā darba laika. Tas pieļaujams tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu darba devēja rīkojumam.

(2) Virsstundu darbā nedrīkst nodarbināt;

1) darbiniekus, kas jaunāki par 18 gadiem;

2) grūtnieces, sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus.

 

57.pants. Maksimālais virsstundu skaits

(1) Virsstundu darba ilgums katram darbiniekam nedrīkst pārsniegt četras stundas pēc kārtas un 120 stundas gadā.

(2) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās virsstundas.

 

58.pants. Pārtraukums atpūtai

(1) Darba devējs piešķir darbiniekiem pārtraukumu atpūtai ne mazāku par pusstundu un ne ilgāku par divām stundām. Pārtraukumu neieskaita darba laikā.

(2) Pārtraukumu atpūtai jādod ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs. Darbinieks izmanto pārtraukumu pēc saviem ieskatiem, šajā laikā viņam ir tiesības atstāt darba vietu.

 

59.pants. Pārtraukumi bērna barošanai

(1) Sievietēm, kurām ir bērns līdz pusotra gada vecumam, tēviem, kuri bez mātes audzina minētā vecuma bērnu, kā arī minētā vecuma bērna aizbildņiem piešķir arī papildpārtraukumus bērna barošanai.

(2) Šos pārtraukumus, kas nav mazāki par 30 minūtēm, piešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām.

(3) Ja ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, nosakāms vismaz stundu ilgs pārtraukums.

(4) Pēc mātes vai viņu aizvietojošas personas (92.pants) vēlēšanās pārtraukumus bērna barošanai var apvienot, pievienot pusdienu pārtraukumam vai pārcelt uz darba laika beigām, darba dienu (maiņu) attiecīgi saīsinot.

(5) Pārtraukumu ilgumu un to piešķiršanas kārtību nosaka darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu, ņemot vērā bērna mātes vai viņu aizvietojošas personas vēlēšanos.

(6) Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, un par tiem samaksā pēc vidējās izpeļņas.

 

60.pants. Atpūtas dienas

(1) Ja ir piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas atpūtas dienas nedēļā, bet, ja ir sešu dienu darba nedēļa — vienu atpūtas dienu.

(2) Atsevišķus darbiniekus atpūtas dienās var iesaistīt darbā ar darba devēja rīkojumu.

(3) Par darbu atpūtas dienā samaksā ne mazak kā divkāršā apmērā ( 80. pants) vai piešķir brīvdienu pēc darbinieka izvēles.

 

61.pants. Svētku dienas

(1) Darbiniekam nav jāstrādā šādās svētku dienās:

1) 1. janvārī — Jaungada dienā;

2) Lielajā piektdienā un pirmajās Lieldienās;

3) 1. maijā — Darba svētkos, Latvijas Republikas Satversmes

sapulces sasaukšanas dienā;

4) Vasarsvētkos;

5) maija otrajā svētdienā — Mātes dienā;

6) 23. jūnijā — Līgo dienā;

7) 24.jūnijā — Līgo dienā (vasaras saulgriežos);

8) 18. novembrī — Latvijas Republikas proklamēšanas dienā;

9) 25.un 26. decembrī — Ziemassvētkos (ziemas saulgriežos);

10) 31. decembrī — Vecgada dienā.

(2) Svētku dienās atļauti darbi, kuru pārtraukšana nav iespējama, darbi, kas nepieciešami, lai apkalpotu iedzīvotājus, kā arī neatliekami remonta darbi.

(3) Par darbu svētku dienā pēc darbinieka izvēles samaksā ne mazāk kā divkāršā apmērā (80.pants) vai piešķir brīvdienu.

 

62.pants. Aizliegums iesaistīt darbā (dežūrās) atpūtas dienās un svētku dienās

(1) Nav atļauts iesaistīt darbā (dežūrās) atpūtas dienās un svētku dienās grūtnieces.

(2) Sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus nedrīkst iesaistīt darbā (dežūrās) atpūtas dienās un svētku dienās bez viņu piekrišanas.

 

63.pants. Ikgadējie atvaļinājumi un to piešķiršanas kārtība

(1) Darba devējs visiem darbiniekiem piešķir ikgadējos atvaļinājumus, saglabājot darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu.

(2) Atvaļinājums jāpiešķir katru gadu noteiktā laikā pusēm vienojoties, saskaņā ar atvaļinājumu grafiku, kuru darba devējs apstiprina līdz attiecīgā gada 1.februārim. Ar atvaļinājumu grafiku jāiepazīstina visi darbinieki.

(3) Atvaļinājumu par pirmo darba gadu darba devējs darbiniekam piešķir, kad tas nostrādājis pie darba devēja nepārtraukti ne mazak kā sešus mēnešus.

(4) Sievietei pēc viņas iesnieguma piešķir ikgadējo atvaļinājumu pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no darba stāža pie attiecīgā darba devēja.

(5) Sievietei, kurai ir bērns līdz 7 gadu vecumam, tēvam, kurš bez mātes audzina bērnu līdz 7 gadu vecumam un minētā vecuma bērna aizbildņiem ikgadējo atvaļinājumu piešķir vasarā vai pēc darbinieka iesnieguma — citā viņam izdevīgā laikā.

 

64.pants. Aizliegums atvaļinājumu kompensēt naudā

(1) Darba devējs nav tiesīgs atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad darba attiecības tiek izbeigtas.

(2) Izbeidzot darba līgumu, darba devējs izmaksā darbiniekam kompensāciju saskaņā ar šī kodeksa 87.panta nosacījumiem.

 

65.pants. Atvaļinājuma ilgums

(1) Darbiniekam darba devējs piešķir ikgadējo atvaļinājumu, kas nav mazāks par piecām kalendāra nedēļām, neieskaitot svētku dienas.

(2) Pusēm vienojoties, atvaļinājumu var sadalīt un piešķirt pa daļām ar nosacījumu, ka viena atvaļinājuma daļa nav mazāka par divām kalendāra nedēļām.

(3) Atsevišķām darbinieku kategorijām (pedagogiem, tiesnešiem, prokuroriem u.c.) piešķir pagarinātu ikgadējo atvaļinājumu līdz astoņām kalendāra nedēļām, ja tas paredzēts īpašos likumdošanas aktos.

 

66.pants. Papildatvaļinājumi

(1) Darba devējam jāpiešķir ikgadējie papildatvaļinājumi:

1) darbiniekiem, kuri strādā kaitīgos, smagos vai citos specifiskos darba apstākļos saskaņā ar likumdošanas aktiem un darba koplīgumiem;

2) sievietēm, kurām ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns—invalīds, kā arī tēviem, kuri bez mātes audzina minētā vecuma bērnus vai minētā vecuma bērnu aizbildņiem — trīs darba dienas;

3) darba koplīgumā paredzētajos gadījumos.

(2) Ikgadējo papildatvaļinājumu var piešķirt darbiniekiem, kuri ilgstoši strādā pie darba devēja, strādā nakts laikā, maiņās vai sekmīgi apvieno darbu ar mācībām visu veidu mācību iestādēs, Šo papildatvaļinājumu ilgumu un piešķiršanas kārtību nosaka darba koplīgums, darba līgums vai rakstveida vienošanās starp darba devēju un darbinieku.

 

67.pants. Darba stāžs, kas dod tiesības uz atvaļinājumu

Darba stāžā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu ieskaita:

1) faktiski nostrādāto laiku;

2) laiku, kad darbinieks nav strādājis, bet viņam saglabāta darba vieta (amats) un pilnīgi vai daļēji saglabāta darba samaksa (arī apmaksātais darba piespiedu kavējums, ja viņš nepareizi atlaists vai pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā);

3) laiku, ko darbinieks faktiski nav strādājis, bet viņam saglabāta darba vieta (amats) un viņš bijis darba nespējīgs slimības dēļ, izņemot apmaksāto atvaļinājumu, kas piešķirts bērna kopšanai uz laiku, līdz bērns sasniedzis triju gadu vecumu.

 

68.pants. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu neieskaitīšana ikgadējos atvaļinājumos

Atvaļinājumu, kuru piešķir sakarā ar grūtniecību un dzemdībān, ikgadējos atvaļinājumos neieskaita.

 

69.pants. Atvaļinājumi bez darba samaksas saglabāšanas

(1) Ģimenes apstākļu vai citu darbiniekam svarīgu iemeslu dēļ darba devējs var piešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

(2) Sievietei pēc viņas vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bērna kopšanai līdz triju gadu vecumam, izmaksājot valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu. Laiku bērna kopšanai līdz triju gadu vecumam ieskaita kopējā un nepārtrauktajā darba stāžā.

 

V. nodaļa

DARBA SAMAKSA

 

 

70.pants. Darba samaksas jēdziens

Darba samaksa ir atlīdzība par darbu darba algas veidā pēc iepriekš noteiktām normām un citas likumdošanas aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā paredzētās piemaksas un izmaksas (par virsstundu darbu, nakts darbu, darbu atpūtas dienās un svētku dienās, dīkstāvēm, brāķi, prēmijas u.c.), ko darba devējs regulāri vai periodiski maksā darbiniekam.

 

71.pants. Minimālā darba samaksa

(1) Minimālā mēneša darba samaksa pilna darba laika ietvaros pamatdarbā nedrīkst būt mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā Saeimas noteikto iztikas minimumu.

(2) Darba samaksas maksimālais apmērs netiek ierobežots.

 

72.pants. Minimālās darba algas noteikšana

(1) Valsts, pašvaldību iestāžu, organizāciju, uzņēmumu darbinieku minimālās darba algas (stundas, dienas, nedēļas likmes, mēneša algas) nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

(2) Iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību minimālās darbinieku darba algas nedrīkst būt zemākas par Saeimas noteikto iztikas minimumu.

 

73.pants. Darba samaksas veidu noteikšana

(1) Darba samaksas sistēmas (laika vai gabaldarba samaksa) un materiālās stimulēšanas veidus ( piemaksas, prēmijas u.c.) nosaka darba devējs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un darba koplīgumu.

(2) Par darbu īpašos (specifiskos) darba apstākļos nosaka palielinātu darba samaksu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, darba koplīgumu un darba līgumu.

 

74.pants. Darba samaksas organizācija

(1) Darbu novērtējuma sistēmu, darbinieku amatu un profesiju nosaukumus un kodus, amatu un profesiju kvalifikācijas kategorijas nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

(2) Kvalifikācijas prasības darbiniekiem nosaka darba devējs, vadoties no Latvijas Republikas profesiju klasifikatora un izpildāmā darba.

(3) Profesiju klasifikatora lietošana ir obligāta visā valsts teritorijā — valsts un pašvaldību iestādēs, organizācijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, neatkarīgi no to īpašuma vai uzņēmējdarbības veida, kā arī fondos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās.

(4) Konkrētas valsts un pašvaldību iestāžu, organizāciju, uzņēmumu darbinieku stundas (dienas, nedēļas) likmes, mēnešalgas, dažādas piemaksas, darba samaksas noteikumus un darba normas, vadoties no profesiju klasifikatora, nosaka Ministru kabineta noteikumi, darba koplīgumi vai darba līgumi darba devēja līdzekļu ietvaros.

(5) Darba samaksu valsts iestāžu, organizāciju, uzņēmumu vadītājiem (direktoriem) pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta normām nosaka attiecīgie ministri.

(6) Darba samaksu pašvaldību iestāžu, uzņēmumu vadītājiem (direktoriem) nosaka pašvaldību domes (padomes).

(7) Individuālo iestāžu, uzņēmumu, darbiniekiem, arī valsts pilnvarniekiem, darba samaksu nosaka darba devējs.

 

75.pants. Valsts varas un pārvaldes institūciju vēlēto vai apstiprināto amatpersonu un citu darbinieku darba samaksa

Vēlēto augstākās valsts varas institūciju ievēlēto vai apstiprināto amatpersonu, Valdības locekļu, kā arī pašvaldību ievēlēto darbinieku darba samaksas noteikumus nosaka Latvijas Republikas Saeima vai Latvijas Republikas Ministru kabinets.

 

76.pants. Darba samaksa darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem

(1) Darbiniekiem, kuri jaunāki par 18 gadiem un kuri ik dienas strādā saīsinātu darba laiku, par darbu samaksā atbilstoši paveiktajam darbam, bet ne mazāk par noteikto minimālo darba samaksu (71.pants).

(2) Skolu audzēkņiem, kuri no 13 gadu vecuma strādā no mācībām brīvajā laikā (21.panta II daļa), par darbu samaksā proporcionāli nostrādātajam laikam vai paveiktajam darbam. Koplīgumā var noteikt piemaksas skolu audzēkņu darba samaksai.

 

77.pants. Darba samaksa sievietēm

(1) Aizliegts samazināt darba samaksu sievietēm sakarā ar grūtniecību vai bērna kopšanu.

(2) Sievietei, kurai ir bērns līdz triju gadu vecumam un kura ik dienas strādā saīsinātu darba laiku, par darbu samaksā tādā pašā apmērā kā attiecīgās kvalifikācijas darbiniekiem, kuri ik dienas strādā pilnu darba laiku.

(3) Sievietei, kurai ir bērns līdz triju gadu vecumam un kura strādā gabaldarbu, par darbu samaksā pēc gabaldarba izcenojumiem tāpat kā pārējiem darbiniekiem ar piemaksu par to laiku, par kādu viņas darba laiks ir īsāks nekā pārējo darbinieku darba laiks.

 

78.pants. Darbinieku informēšana par jaunu darba samaksas noteikumu ieviešanu vai grozījumiem tajos

Par jaunu darba samaksas noteikumu ieviešanu vai grozījumiem spēkā esošajos noteikumos darba devējam rakstveidā jāinformē darbinieki ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to ieviešanas vai grozījumu izdarīšanas tajos.

 

79.pants. Samaksa par papildu darbu

(1) Darbiniekam, kurš izpilda pie viena un tā paša darba devēja līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, papildu darbu (apvieno darbus, izpilda uz laiku promesošā darbinieka pienākumus) bez atbrīvošanas no pamatdarba, samaksā arī par papildu darba izpildīšanu.

(2) Samaksu par papildu darbu nosaka saskaņā ar darba koplīgumu vai pusēm vienojoties.

 

80.pants. Samaksa par virsstundu darbu, darbu atpūtas dienās un svētku dienās, kā arī nakts darbu

(1) Par virsstundu darbu (56. pants), darbu atpūtas dienās (60. pants), darbu svētku dienās (61. pants) un naktsdarbu (51. pants) samaksā ne mazāk kā divkāršā vidējās izpeļņas apmērā. Konkrētu samaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai līgumā.

(2) Darbiniekam par darbu atpūtas dienā vai svētku dienā pēc viņa izvēles var piešķirt citu brīvdienu.

 

81.pants. Samaksa, ja izgatavota brāķa produkcija

(1) Brāķis ir produkcija, kas neatbilst valsts noteiktajiem standartiem, tehniskajiem noteikumiem vai paraugiem. Ja darbinieks nav vainīgs brāķa produkcijas izgatavošanā, viņam par tās izgatavošanu samaksā kā par kvalitatīvu produkciju.

(2) Par pilnīgu brāķi, kurā vainojams darbinieks, viņam nav jāmaksā.

(3) Par daļēju brāķi, kas radies darbinieka vainas dēļ, samaksā pēc pazeminātiem izcenojumiem atkarībā no produkcijas derīguma.

 

82.pants. Samaksa par dīkstāvi

(1) Ja darbinieks nav vainīgs dīkstāvē, viņam par tās laiku samaksā ne mazāk kā vidējās izpeļņas apmērā.

(2) Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņam nemaksā.

 

83.pants. Darba samaksas izmaksas termiņi

(1) Samaksu par darbu jāizdara ne retāk kā reizi mēnesī.

(2) Darba samaksas izmaksas termiņus nosaka darba koplīgumos vai darba līgumā. Ja darba samaksas diena sakrīt ar atpūtas dienu vai svētku dienu, to izmaksā pirms šīm dienām.

(3) Samaksu par atvaļinājuma laiku un līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.

(4) Darbinieks ir tiesīgs iepazīties ar darba samaksas aprēķinu.

(5) Darbinieku darba samaksa un darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzība ir pirmās kārtas maksājumi, kas jāizdara darba devējam.

 

84.pants. Samaksa, atlaižot no darba

(1) Ja darbinieku atlaiž, samaksu, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksā atlaišanas dienā.

(2) Ja darbinieks atlaišanas dienā nav strādājis, darba samaksa izmaksājama ne vēlāk kā nākošajā dienā pēc tam, kad atlaistais darbinieks pieprasījis aprēķinu.

(3) Ja darbinieku atlaižot radies strīds par viņam pienākošos darba samaksu, darba devējam šajā pantā norādītajā termiņā jāizmaksā summa, kura netiek apstrīdēta.

(4) Ja darba attiecības izbeigušās, un darba samaksa darba devēja vainas dēļ nav savlaicīgi izdarīta, radušies materiālie zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar Civillikuma normu noteikumiem.

 

85.pants. Vidējās samaksas (izpeļņas) aprēķināšana

(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo kodeksu saglabājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no samaksas par pēdējiem diviem kalendāra mēnešiem.

(2) Mēneša vidējo izpeļņu par diviem kalendāra mēnešiem nosaka, atlīdzības kopsummu dalot ar divi. Ja darbinieks nostrādājis mazāk par diviem mēnešiem, vidējo samaksu aprēķina no samaksas par pēdējo mēnesi, kad darbinieks ir strādājis, dalot to ar nostrādāto dienu skaitu.

(3) Dienas vidējo samaksu atvaļinājuma apmaksai aprēķina, mēneša vidējo samaksu dalot ar 25,4, bet pārējos gadījumos — ar vidējo darba dienu skaitu mēnesī. Saglabājamās samaksas summu nosaka, dienas vidējo samaksu reizinot ar dienu skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, bet atvaļinājuma samaksas summu nosaka, dienas vidējo samaksu reizinot ar atvaļinājuma darbadienu skaitu pēc kalendāra, ieskaitot sestdienas.

(4) Samaksā vidējās izpeļņas aprēķināšanai ieskaita visas summas, par ko izdarīti sociālā nodokļa maksājumi.

(5) Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību darba nespējas pabalstu un pensiju piešķiršanai nosaka īpaši likumdošanas akti.

 

VI nodaļa

GARANTIJAS UN KOMPENSĀCIJAS

 

86.pants. Garantijas darbiniekiem ar darbu nesaistīto tiesību vai pienākumu izpildes laikā

(1) No valsts budžeta līdzekļiem darbiniekam garantē vidējo izpeļņu, ja viņam darba laikā jāpilda vai jārealizē šādas ar darbu nesaistītas tiesības un pienākumi:

1) jāierodas pēc izsaukuma izziņas, iepriekšējās izmeklēšanas vai administratīvajās iestādēs, tiesā, prokuratūrā vai notariātā, kā arī jāpiedalās tiesas sēdēs kā piesēdētājam;

2) jāierodas pēc izsaukuma kā lieciniekam pensiju piešķiršanas komisijā, lai dotu liecību par darba stāžu;

3) ja darbinieks piedalās ugunsgrēka dzēšanā, sniedz cietušajam neatliekamu palīdzību dabas katastrofu, avāriju un nelaimes gadījumos.

(2) Vidējo izpeļņu garantē arī citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

(3) Vidējo izpeļņu izmaksā darba devējs, kuram to atbilstoši atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.

 

87.pants. Garantijas darbiniekam izmantot ikgadējo atvaļinājumu

Visiem darbiniekiem, piešķirot ikgadējos atvaļinājumus, saglabā darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu, bet, atlaižot no darba, izmaksā kompensaciju par neizmantoto atvaļinājumu, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja nostrādājis ne mazāk kā sešus mēnešus.

 

88.pants. Garantijas darbiniekam, kuru nosūta mācīties vai celt kvalifikāciju

(1) Darba devēja pienākums ir radīt nepieciešamos apstākļus,kas jāparedz darba koplīgumā vai darba līgumā, lai darbinieks, kas nepārtraucot darbu, iesaistījies arodapmācībā vai mācās mācību iestādē, varētu savienot darbu ar mācībām.

(2) Darbiniekam, kuru darba devējs sūta mācīties vai celt kvalifikāciju, viņam nepārtraucot darbu, šajā laikā saglabā darba vietu (amatu), vidējo izpeļņu un samaksā ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistītos izdevumus.

(3) Pēc arodapmācības pabeigšanas saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu darbiniekam piešķir kvalifikāciju vai amata nosaukumu un dod darbu atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai.

(4) Darbiniekam, kas nepārtraucot darbu, sekmīgi mācās visu veidu mācību iestādēs vai eksternātā, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu, darba devējs var piešķirt mācību atvaļinājumus ar vai bez darba algas saglabāšanas, kā arī citus atvieglojumus. Valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomprojekta (diplomdarba) sagatavošanai un aizstāvēšanai jāpiešķir mācību atvaļinājums, kas nav mazāks par 20 kalendāra dienām, saglabājot šajā laikā valsts noteikto minimālo darba samaksu.

 

89.pants. Garantijas darbiniekam, kurš ir donors

(1) Darba devējam bez ierunām jālaiž darbinieks uz veselības aizsardzības iestādēm dienā, kad viņš nodod asinis, un jāsaglabā viņam par šo dienu vidējā izpeļņa.

(2) Darbiniekam, kurš ir donors, tieši pēc katras dienas, kad viņš nodevis asinis, piešķir atpūtas dienu, saglabājot vidējo izpeļņu. Ja darbinieks vēlas, šo dienu pievieno ikgadējam atvaļinājumam.

 

90.pants. Garantijas darbiniekam, kuru sūta uz pārbaudi medicīnas iestādē

Darbiniekam, kuram jāiziet medicīniskā pārbaude, par laiku, kamēr viņš atrodas medicīnas iestādē uz pārbaudi, darba vietā saglabā vidējo izpeļņu.

 

91.pants. Samaksa par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darba izpildi

(1) Darbiniekam, kurš nelikumīgi atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no atlaišanas dienas.

(2) Tādā pašā apmērā pēc tiesas sprieduma maksā par darba piespiedu kavējumu, ja nepareizas atlaišanas iemesla formulējums darba grāmatiņā darbiniekam ir bijis par šķērsli iestāties citā darbā.

(3) Darbiniekam, kas nelikumīgi pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu vai lēmumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpību par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk apmaksātu darbu.

 

92.pants. Garantijas un atvieglojumi tēviem un bērnu aizbildņiem

Uz tēviem, kas bez mātes audzina mazgadīgu bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu— invalīdu vecumā līdz 16 gadiem, un uz minētā vecumā bērnu aizbildņiem attiecas arī garantijas un atvieglojumi, kas noteikti šā kodeksa 40.panta 1.punktā, 42., 52., 56., 59.pantā, 62.panta otrajā daļā, 63.panta piektajā daļā, 65.panta pirmās daļas 2.punktā, 92.panta otrajā un trešajā daļā.

 

93.pants. Garantijas un kompensācijas sakarā ar komandējumu

(1) Komandētajam darbiniekam visu komandējuma laiku saglabājama darba vieta (amats) un darba samaksa.

(2) Nav atļauts sūtīt komandējumā grūtnieces, kā arī sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minēta vecuma bērnu aizbildņus.

(3) Nedrīkst sūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam), tēvus, kuri bez mates audzina minētā vecuma bērnus, kā arī minētā vecuma bērna aizbildņus.

(4) Darbiniekam, kuru darba devējs nosūta komandējumā, samaksā dienas naudu par komandējuma laiku, brauciena maksu līdz paredzētajai vietai un atpakaļ, kā arī izdevumus par dzīvojamo telpu īri.

(5) Dienas naudu par katru komandējuma dienu maksā ne mazāk kā desmit procentu apmērā no Latvijas Republikas Saeimas vai Valdības noteiktās minimālās mēnešalgas. Ja darbinieks komandējuma laikā katru dienu var atgriezties savā pastāvīgajā dzīvesvietā un tas ir ekonomiski izdevīgi un pamatoti, darba devējs var pieņemt lēmumu par dienas naudas izmaksu 50 % apmērā no noteiktās normas.

(6) Izdevumus braukšanai uz komandējuma vietu un atpakaļ uz pastāvīgo darba vietu ar kopējās lietošanas gaisa, dzelzceļa, ūdens un autotransporta līdzekļiem, ieskaitot obligātos transporta pasažieru apdrošināšanas maksājumus, kompensē pilnā apmērā, ja ir iesniegti apstiprinoši braukšanas dokumenti. Ja netiek uzrādīts dokuments, kas apstiprinātu darbinieka braukšanas izdevumus, darba devējs ir tiesīgs atļaut segt braukšnas izdevumus atbilstoši braukšanas minimālajai cenai (tarifam).

(7) Izdevumus par dzīvojamo talpu īri (viesnīcās, kopmītnēs, kempingos un citās vietās) kompensē pēc iesniegtajiem samaksatajiem rēķiniem, bet valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās ne vairāk kā piecdesmit procentu apmērā no noteiktās minimālās mānešalgas diennaktī. Ja netiek iesniegti dokumenti, kas apliecina naktsmītnes izmantošanu, darba devējs ir tiesīgs izmaksāt summu, kas nepārsniedz dienas naudu

(8) Piecu dienu laikā pēc atgriešanās no komandējuma darbinieks iesniedz valsts pārvaldes iestādes, valsts uzņēmuma, valsts organizācijas vadītājam atskaiti par veikto darbu un izlietotajiem līdzekļiem.

(9) Kompensācijas sakarā ar komandejumu uz ārvalstīm valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem, to piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

 

94.pants. Komandējuma ilgums valsts iestādes,uzņēmuma vai organizācijas darbiniekiem

Valsts iestāžu, uzņēmumu, organizāciju darbiniekus nosūtīt komandējumā ir atļauts tikai to vadītājiem uz laiku, kas nepārsniedz divas kalendāra nedēļas. īpašos gadījumos divu kalendāra nedēļu termiņu valsts iestādes, uzņēmuma vai organizācijas vadītājs var pagarināt vēl par vienu kalendāra nedēļu.

 

95.pants. Kompensācija sakarā ar pārbraukšanu uz citu apdzīvotu vietu

(1) Saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu darba devējam, kurš pārceļ vai nosūta darbinieku darbā, kas saistīts ar pārbraukšanu uz citu apdzīvoto vietu pēc esošā administratīvi teritoriālā iedalījuma, jāsamaksā brauciena maksa darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem (izņemot gadījumus, kad darba devējs piešķir attiecīgus transporta līdzekļus) un izdevumi par mantu pārvešanu, kā arī jāizmaksā dienas nauda par katru ceļā pavadīto dienu un vienreizējs pabalsts pašam darbiniekam un katram līdzi braucošajam ģimenes loceklim, darba samaksa par dienām, kad viņš gatavojies ceļam un iekārtojies jaunajā dzīvesvietā,tačū ne vairāk kā par sešām dienām, kā arī par ceļā pavadīto laiku.

(2) Darbiniekam, kurš pārceļas sakarā ar to, ka viņu pieņem darbā citā apdzīvotā vietā, brauciena maksu pašam darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem, maksu par mantu pārvešanu, dienas naudu par ceļā pavadīto laiku, vienreizēju pabalstu pašam darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem, var maksāt pilnīgi vai daļēji pēc darbinieka vienošanās ar darba devēju.

 

96.pants. Kompensācija par instrumentu lietošanu

(1) Darba devējs nodod darbiniekam bezmaksas lietošanā darbam nepieciešamos instrumentus un ierīces.

(2) Darbiniekam, kurš saskaņā ar darba līgumu darba devēja vajadzībām lieto viņam piederošos instrumentus, ir tiesības saņemt kompensāciju par instrumentu nolietošanos (amortizāciju). Šīs kompensācijas lielumu un izmaksas kārtību nosaka darba līgumā.

 

97.pants. Tādu darba samaksas ieturējumu ierobežošana, ko izdara darba devējs

(1) Ieturējumus no darbinieka darba samaksas, lai dzēstu viņa parādu darba devējam, pēc darba devēja rīkojuma var izdarīt:

1) lai atmaksātu avansu, kas izsniegts uz darba samaksas rēķina;

2) lai saņemtu atpakaļ summas, kas pārmaksātas aritmētisku kļūdu dēļ;

3) lai saņemtu atpakaļ neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izsniegts komandējumam vai sakarā ar darbinieka pārcelšanu uz citu apdzīvoto vietu, kā arī saimnieciskajām vajadzībām, ja darbinieks neapstrīd ieturējuma pamatu un ieturējuma apmēru.

(2) Šajos gadījumos darba devējs ir tiesīgs dot rīkojumu par ieturējumu ne vēlāk kā mēnesi no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas dienas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas.

(3) Ja darbinieks apstrīd šajā punktā minēto prasījumu pamatu vai apmēru, darba devējs ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas;

2) ja darbinieku atlaiž pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš saņēmis atvaļinājumu — par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām. Ieturējumu par šīm dienām neizdara, ja darbinieku atlaiž uz šā kodeksa..............panta minētajiem pamatiem.

(4) Darba samaksu, ko darbiniekam darba devējs pārmaksājis (arī tad, ja nepareizi piemērots likums), nevar piedzīt, izņemot gadījumus kad darba devējs pieļāvis aritmētisku kļūdu.

 

98.pants. No darba samaksas ieturamo summu apmēru ierobežojumi

(1) Visu ieturējumu kopsumma katrā darba samaksas izmaksā nedrīkst pārsniegt 30 procentus, bet likumdošanas aktos un Latvijas civilprocesa kodeksa 403. panta pirmās daļas pirmajā punktā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas.

(2) Izdarot ieturējumus no darba samaksas pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa piecdesmit procentu apmērā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi nav piemērojami ieturējumiem no darba samaksas piedzenot alimentus nepilngadīgo bērnu uzturēšanai.

(4) Ja nav iespējams apmierināt visus piedziņai iesniegtos prasījumus, jāievēro Latvijas civilprocesa kodeksā 425.–430. pantā noteikto prasījumu apmierināšanas secīgums.

 

VII nodaļa

DARBINIEKU MATERIĀLĀ ATBILDČBA

 

99.pants. Darbinieka materiālās atbildības jēdziens, pamats un nosacījumi

(1) Darbinieka materiālā atbildība ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīts darba devējam.

(2) Darbinieks, kurš vainīgs zaudējumu nodarīšanā darba devējam, ar kuru viņam ir darba attiecības, ir materiāli atbildīgs vienīgi tad, ja ir tieši reāli zaudējumi. Nesaņemtie ienākumi nav ņemami vērā.

(3) Nav atļauts uzlikt darbiniekam atbildību par tādu zaudējumu, kurš radies normālā ražošanas un saimnieciskā riska rezultātā.

(4) Darba devēja pienākums ir radīt darbiniekam apstākļus, kas nepieciešami normālam darbam un viņam uzticētās mantas pilnīgai saglabāšanai.

 

100.pants. Nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs

(1) Darbinieks ir pilnā apmērā materiāli atbildīgs par zaudējumu, kas, iazpildot darba pienākumus, viņa vainas dēļ nodarīts darba devējam.

(2) Darbiniekiem, kas kopīgi veic atsevišķus darbus, kuri saistīti ar viņiem nodoto vērtību glabāšanu, apstrādi, pārdošanu (izsniegšanu), pārvadāšanu vai izmantošanu darba procesā, ja nav iespējams norobežot katra darbinieka materiālo atboldību, var paredzēt kopējo materiālo atbildību. Kopējās materiālās atbildības piemērošanas noteikumus nosaka darba koplīgumā.

 

101.pants. Kārtība, kādā atlīdzināms darbinieka nodarītais materiālais zaudējums darba devējam

(1) Zaudējumu nodarījušais darbinieks var labprātīgi to pilnīgi vai daļēji atlīdzināt. Ar darba devēja piekrišanu darbinieks var zaudējuma atlīdzināšanai nodot līdzvērtīgu mantu vai izlabot bojājumu.

(2) Ar darbinieka rakstveida piekrišanu darba devējs ietur zaudējumus no darbinieka algas likumā pieļautajā apmērā (13.pants). Ja darbinieks nepiekrīt atvilkumam vai tā apmēram, darba strīdu pēc darba devēja pieteikuma izskata tiesa.

(3) Ja darba devējs pretēji noteiktajai kārtībai izdarījis ieturējumus no darba samaksas, ieturētās summas jāatmaksā.

(4) Zaudējums atlīdzināms neatkarīgi no tā, vai darbinieku sauc pie disciplinārās vai kriminālās atbildības par darbību (bezdarbību), ar ko nodarīts zaudējums darba devējam.

 

102.pants. Atlīdzināmā zaudējuma apmēra noteikšana

(1) Darba devējam nodarītā zaudējuma apmēru nosaka atbilstoši faktiskajiem tiešajiem zaudējumiem.

(2) Vairāku darbinieku vainas dēļ nodarītā atlīdzināmā zaudējuma apmēru katram no viņiem nosaka, ievērojot vainas pakāpi.

(3) Tiesa var samazināt atlīdzināmā zaudējuma apmēru, ievērojot darbinieka vainas pakapi, konkrētos apstākļus un materiālo stāvokli.

 

VIII nodaļa

DISCIPLINĀRĀ ATBILDČBA

 

103.pants. Sodi par darba kārtības pārkāpšanu vai darba pienākumu nepildīšanu

(1) Par darba kārtības pārkāpšanu vai darba pienākumu nepildīšanu darba devējs var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) atlaišanu no darba (amata).

(2) Likumdošanas aktos vai var paredzēt atsevišķu kategoriju darbiniekiem arī citus disciplinārsodus.

 

104.pants. Disciplinārsodu uzlikšanas kārtība

(1) Pirms disciplinārsodu uzlikšanas no darbinieka jāpieprasa paskaidrojums.

(2) Izvēloties konkrētu disciplinārsoda veidu, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums un apstākļi, kādos tas izdarīts.

(3) Par uzlikto disciplinārsodu darba devējs pret parakstu iepazīstina darbinieku 5 dienu laikā no darba devēja rīkojuma par soda uzlikšanu.

(4) Par katru darba pienākuma nepildīšanu vai darba kārtības pārkāpumu var uzlikt tikai vienu disciplinārsodu.

(5) Darbinieks viņam uzlikto disciplinārsodu var pārsūdzēt tiesā.

 

105.pants. Termiņš disciplinārsoda uzlikšanai

(1) Disciplinārsodu darba devējs uzliek tūlīt pēc pārkāpuma atklāšanas, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā atklāšanas dienas, neieskaitot laiku, kad dabinieks slimojis vai bijis atvaļinājumā.

(2) Disciplinārsodu nevar uzlikt, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas pagājuši vairāk nekā seši mēneši.

 

106.pants. Disciplinārsoda noņemšana

(1) Ja gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas darbinieks nesaņem jaunu disciplinārsodu, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

(2) Disciplinārsodu var noņemt, pirms pagājis gads, ja darbinieks nav izdarījis jaunu pārkāpumu, kas saistīts ar darba pienākumu nepildīšanu vai darba kārtības pārkāpšanu un ir parādījis sevi kā labu un apzinīgu darbinieku.

 

IX nodaļa

DARBA STRČDI

 

107.pants. Darbinieku un darba devēju tiesību aizsardzība

Darbiniekiem un darba devējiem ir tiesības griezties tiesā savu likumīgo interešu aizsardzībai saskaņā ar Latvijas civilprocesa kodeksa normām.

 

108.pants. Darba strīdu pakļautība

Tiesas izskata strīdus:

1) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma;

2) pēc prokurora pieteikuma darbinieka vai darba devēja interesēs.

 

109.pants. Darba strīdu izšķiršanas pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņi

(1) Ar darba strīdu var griezties tiesā darbinieks vai darba devējs viena mēneša laikā no dienas, kad tie uzzināja vai bija jāuzzina par likumīgo interešu vai tiesību aizskārumu.

(2) Darba devējs var griezties tiesā divu mēnešu laikā par zaudējumu piedziņu, kas radušies darbinieka vainas dēļ, ja darbinieks nedod rakstveida piekrišanu zaudējumu ieturēšanai no darba samaksas.

(3) Ja pieteikuma iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, tiesa to var atjaunot.

(4) Lietas, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, jāsagatavo izskatīšanai ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, bet izņēmuma gadījumos sarežģītām lietām pēc tiesneša motivēta lēmuma šis termiņš var tikt pagarināts līdz divdesmit dienām no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(5) Pēc tam, kad lietas sagatavošana iztiesāšanai pabeigta, tā jāizskata septiņu dienu laikā.

 

110.pants. Darbinieku atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas, kuri griežas tiesā darba lietās

Darbinieks, kurš griežas tiesā ar prasību, kas izriet no darba attiecībām, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts labā.

 

111.pants. Atjaunošana darbā

Ja darbinieks atlaists bez likumīga pamata vai pārkāpjot noteikto atlaišanas kārtību, vai nelikumīgi pārcelts citā darbā, tiesa to atjauno iepriekšējā darbā.

 

112.pants. Samaksa par darba piespiedu kavējumu vai mazāk samaksāta darba izpildi

(1) Darbiniekam, kas atjaunots iepriekšējā darbā saskaņā ar tiesas spriedumu, izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no atlaišanas dienas līdz tiesas dienai. Tādā pašā apmērā pēc tiesas sprieduma darba devējs samaksā par darba piespiedu kavējumu, ja atlaišanas formulējums darbiniekam bijis par šķērsli noslēgt jaunu darba līgumu.

(2) Darbiniekam, kas nelikumīgi pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, darba devējs samaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpību par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk atalgotu darbu.

 

113.pants. Termiņš, kādā darba devējam jāizpilda tiesas spriedums

(1) Tiesas spriedums par darbinieka atjaunošanu darbā darba devējam jāizpilda nekavējoties.

(2) Spriedums par darba samaksas piedziņu izpildāms piecu dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā, ja spriedumā nav norādīts citādi. Darba devējam nekavējoties jāsamaksā darbiniekam par vienu mēnesi.

(3) Ja darba devējs novilcina sprieduma izpildi par atjaunošanu darbā vai darba samaksu, darbiniekam pienākas vidējā izpeļņa par novilcināto laiku līdz sprieduma izpildei.

 

114.pants. Amatpersonas vai darba devēja materiālā atbildība par darbinieku nelikumīgu atlaišanu vai pārcelšanu

Darba devējam — valsts vai pašvaldības amatpersonai, kas vainīga darbinieka nelikumīgā atlaišanā vai pārcelšanā citā darbā tiesa uzliek par pienākumu atlīdzināt zaudējumu, kas uzņēmumam, iestādei vai organizācijai nodarītscsakarā ar samaksu par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksātā darba izpildes laiku. Šādu pienākumu uzliek, ja atlaišana vai pārcelšana notikusi acīm redzami pārkāpjot likumu, kā arī, ja darba devējs vai amatpersona vilcinājusis izpildīt tiesas spriedumu.

 

115.pants. Ierobežojumi to summu piedziņai, kas izmaksātas darbiniekam pēc tiesas sprieduma

Piedzīt atpakaļ no darbinieka summas, kas viņam izmaksātas saskaņā ar tiesas spriedumu, ja darba strīds pēc tam izlemts citādi, pieļaujams tikai tad, ja atceltais spriedums ticis pamatots uz darbinieka sniegtajām nepatiesajām ziņām vai viņa iesniegtajiem viltotajiem dokumentiem.

 

116.pants. Naudas prasījuma apmierināšana

Izskatot darba strīdus par naudas prasījumiem, tie ir apmierināmi par darbiniekam pienākošos summu izmaksu ne vairāk kā par vienu gadu, bet par kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu darbinieka atlaišanas gadījumā — ne vairāk kā par diviem gadiem.

 

117.pants. Kolektīvo darba strīdu izskatīšana

Kolektīvos darba strīdus, kas darbinieku arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem rodas ar darba devēju, nosakot vai grozot darba un tā samaksas apstākļus, izlemj vai nu saskaņā ar šā kodeksa 16. panta noteikumiem vai saskaņā ar likumu par streikiem.

 

X nodaļa

DARBA LIKUMDOŠANAS UZRAUDZČBA UN KONTROLE

 

118.pants. Kontrole un uzraudzība par darba likumdošanas aktu ievērošanu

(1) Kontroli un uzraudzību par darba likumdošanas aktu ievērošanu īsteno:

1) speciāli tam pilnvarotas valsts institūcijas, kas savā darbībā ir neatkarīgas no darba devējiem un augstākām institūcijām, veicot valsts kontroli;

2) arodorganizācijas, veicot sabiedrisko kontroli.

(2) Augstāko uzraudzību par darba likumdošanas aktu precīzu pildīšanu īsteno Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

 

119.pants. Valsts uzraudzība un kontrole par darba likumdošanas aktu ievērošanu

Valsts uzraudzību un kontroli par darba likumdošanas aktu ievērošanu īsteno Valsts darba inspekcija, saskaņā ar likumu "Par darba inspekciju", un citas institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

 

120.pants. Darba devēju un darbinieku atbildība par darba likumdošanas pārkāpumiem

Darba devēji un darbinieki, kas vainīgi darba likumdošanas aktu neievērošanā ir atbildīgi Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

Nobeiguma noteikumi

 

121.pants. Šai kodeksā paredzēto termiņu aprēķināšana

(1) Šai kodeksā paredzētie darba tiesību un pienākumu rašanās un izbeigšanās termiņi nosakāmi ar kalendāra datumu vai laika posmu, ko aprēķina gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņu var noteikt arī norādot notikumu, kuram noteikti jāiestājas.

(2) Termiņa tecējums sākas nākošajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc notikuma iestāšanās, kas nosaka šī termiņa sākumu.

(3) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā.

(4) Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja mēnešos skaitāmā termiņa beigas ir tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, tad termiņš notek šā mēneša pēdējā dienā.

(5) Termiņš, kas skaitāms nedēļās, notek termiņa pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā.

(6) Ja termiņš notek atpūtas vai svētku dienā, tad par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākošā darba diena.

(7) Ja termiņš noteikts kādas darbības izpildīšanai, šo darbību var izpildīt līdz pulksten divdesmit četriem pēdējā termiņa dienā. Tomēr, ja šī darbība jāizpilda uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, termiņš notek tai stundā, kad uzņēmumā, iestādē vai organizācijā pēc noteikumiem izbeidzas attiecīgās operācijas.

(8) Visi rakstveida iesniegumi un paziņojumi, kas nodoti pastā vai telegrāfā līdz pulksten divdesmit četriem termiņa pēdējā dienā, atzīstami par nodotiem termiņā.

 

V.Dubure — Tieslietu ministra padomniece

220379

V.Slaidiņa Tieslietu ministrijas parlamentārā sekreāre

M.Ķimele Labklājības ministrijas darba departamenta direktore

A.Zariņa Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšēdētāja

J.Roznieks LBAS

 

85.pants. Vidējās samaksas (izpeļņas) aprēķināšana

(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo kodeksu saglabājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no samaksas par pēdējiem diviem kalendāra mēnešiem.

(2) Mēneša vidējo izpeļņu par diviem kalendāra mēnešiem nosaka, atlīdzības kopsummu dalot ar divi. Ja darbinieks nostrādājis mazāk par diviem mēnešiem, vidējo samaksu aprēķina no samaksas par pēdējo mēnesi, kad darbinieks ir strādājis, dalot to ar nostrādāto dienu skaitu.

(3) Dienas vidējo samaksu atvaļinājuma apmaksai aprēķina, mēneša vidējo samaksu dalot ar 25,4, bet pārējos gadījumos — ar vidējo darba dienu skaitu mēnesī. Saglabājamās samaksas summu nosaka, dienas vidējo samaksu reizinot ar dienu skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, bet atvaļinājuma samaksas summu nosaka, dienas vidējo samaksu reizinot ar atvaļinājuma darba dienu skaitu pēc kalendāra, ieskaitot sestdienas.

(4) Samaksā vidējās izpeļņas aprēķināšanai ieskaita visas summas, par ko izdarīti sociālā nodokļa maksājumi.

(5) Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību darba nespējas pabalstu un pensiju piešķiršanai nosaka īpaši likumdošanas akti.

 

VI. nodaļa

GARANTIJAS UN KOMPENSĀCIJAS

 

86.pants. Garantijas darbiniekiem ar darbu nesaistīto tiesību vai pienākumu izpildes laikā

(1) No valsts budžeta līdzekļiem darbiniekam garantē vidējo izpeļņu, ja viņam darba laikā jāpilda vai jārealizē šādas ar darbu nesaistītas tiesības un pienākumi:

1) jāierodas pēc izsaukuma izziņas, iepriekšējās izmeklēšanas vai administratīvajās iestādēs, tiesā, prokuratūrā vai notariātā, kā arī jāpiedalās tiesas sēdēs kā piesēdētājam;

2) jāierodas pēc izsaukuma kā lieciniekam pensiju piešķiršanas komisijā, lai dotu liecību par darba stāžu;

3) ja darbinieks piedalās ugunsgrēka dzēšanā, sniedz cietušajam neatliekamu palīdzību dabas katastrofu, avāriju un nelaimes gadījumos.

(2) Vidējo izpeļņu garantē arī citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

(3) Vidējo izpeļņu izmaksā darba devējs, kuram to atbilstoši atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.

 

87.pants. Garantijas darbiniekam izmantot ikgadējo atvaļinājumu

Visiem darbiniekiem, piešķirot ikgadējos atvaļinājumus, saglabā darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu, bet, atlaižot no darba, izmaksā kompensaciju par neizmantoto atvaļinājumu, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja nostrādājis ne mazāk kā sešus mēnešus.

 

88.pants. Garantijas darbiniekam, kuru nosūta mācīties vai celt kvalifikāciju

(1) Darba devēja pienākums ir radīt nepieciešamos apstākļus,kas jāparedz darba koplīgumā vai darba līgumā, lai darbinieks, kas nepārtraucot darbu, iesaistījies arodapmācībā vai mācās mācību iestādē, varētu savienot darbu ar mācībām.

(2) Darbiniekam, kuru darba devējs sūta mācīties vai celt kvalifikāciju, viņam nepārtraucot darbu, šajā laikā saglabā darba vietu (amatu), vidējo izpeļņu un samaksā ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistītos izdevumus.

(3) Pēc arodapmācības pabeigšanas saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu darbiniekam piešķir kvalifikāciju vai amata nosaukumu un dod darbu atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai.

(4) Darbiniekam, kas nepārtraucot darbu, sekmīgi mācās visu veidu mācību iestādēs vai eksternātā, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu, darba devējs var piešķirt mācību atvaļinājumus ar vai bez darba samaksas saglabāšanas, kā arī citus atvieglojumus. Valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomprojekta (diplomdarba) sagatavošanai un aizstāvēšanai jāpiešķir mācību atvaļinājums, kas nav mazāks par 20 kalendāra dienām, saglabājot šajā laikā noteikto minimālo darba samaksu (71.pants).

 

89.pants. Garantijas darbiniekam, kurš ir donors

(1) Darba devējam bez ierunām jālaiž darbinieks uz veselības aizsardzības iestādēm dienā, kad viņš nodod asinis, un jāsaglabā viņam par šo dienu vidējā izpeļņa.

(2) Darbiniekam, kurš ir donors, tieši pēc katras dienas, kad viņš nodevis asinis, piešķir atpūtas dienu, saglabājot vidējo izpeļņu. Ja darbinieks vēlas, šo dienu pievieno ikgadējam atvaļinājumam.

 

90.pants. Garantijas darbiniekam, kuru sūta uz pārbaudi medicīnas iestādē

Darbiniekam, kuram jāiziet medicīniskā pārbaude, par laiku, kamēr viņš atrodas medicīnas iestādē uz pārbaudi, darba vietā saglabā vidējo izpeļņu.

 

91.pants. Samaksa par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darba izpildi

(1) Darbiniekam, kurš nelikumīgi atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no atlaišanas dienas.

(2) Tādā pašā apmērā pēc tiesas sprieduma maksā par darba piespiedu kavējumu, ja nepareizs atlaišanas iemesla formulējums darba grāmatiņā darbiniekam ir bijis par šķērsli iestāties citā darbā.

(3) Darbiniekam, kas nelikumīgi pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu vai lēmumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpību par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk apmaksātu darbu.

 

92.pants. Garantijas un atvieglojumi tēviem un bērnu aizbildņiem

Uz tēviem, kas bez mātes audzina mazgadīgu bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu— invalīdu vecumā līdz 16 gadiem, un uz minētā vecumā bērnu aizbildņiem attiecas arī garantijas un atvieglojumi, kas noteikti šā kodeksa 40.panta 1.punktā, 42., 52., 56., 59.pantā, 62.panta otrajā daļā, 63.panta piektajā daļā, 66.panta pirmās daļas 2.punktā, 68.panta otrajā daļā, 93.panta otrajā un trešajā daļā.

 

93.pants. Garantijas un kompensācijas sakarā ar komandējumu

(1) Komandētajam darbiniekam visu komandējuma laiku saglabājama darba vieta (amats) un darba samaksa.

(2) Nav atļauts sūtīt komandējumā grūtnieces, kā arī sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minēta vecuma bērnu aizbildņus.

(3) Nedrīkst sūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam), tēvus, kuri bez mates audzina minētā vecuma bērnus, kā arī minētā vecuma bērna aizbildņus.

(4) Darbiniekam, kuru darba devējs nosūta komandējumā, samaksā dienas naudu par komandējuma laiku, brauciena maksu līdz paredzētajai vietai un atpakaļ, kā arī izdevumus par dzīvojamo telpu īri.

(5) Dienas naudu par katru komandējuma dienu maksā ne mazāk kā desmit procentu apmērā no noteiktās minimālās mēnešalgas. Ja darbinieks komandējuma laikā katru dienu var atgriezties savā pastāvīgajā dzīvesvietā un tas ir ekonomiski izdevīgi un pamatoti, darba devējs var pieņemt lēmumu par dienas naudas izmaksu piecdesmit procentu apmērā no noteiktās normas.

(6) Izdevumus braukšanai uz komandējuma vietu un atpakaļ uz pastāvīgo darba vietu ar kopējās lietošanas gaisa, dzelzceļa, ūdens un autotransporta līdzekļiem, ieskaitot obligātos transporta pasažieru apdrošināšanas maksājumus, kompensē pilnā apmērā, ja ir iesniegti apstiprinoši braukšanas dokumenti. Ja netiek uzrādīts dokuments, kas apstiprinātu darbinieka braukšanas izdevumus, darba devējs ir tiesīgs atļaut segt braukšanas izdevumus atbilstoši braukšanas minimālajai cenai (tarifam).

(7) Izdevumus par dzīvojamo telpu īri (viesnīcās, kopmītnēs, kempingos un citās vietās) kompensē pēc iesniegtajiem samaksatajiem rēķiniem, bet valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās ne vairāk kā piecdesmit procentu apmērā no noteiktās minimālās mānešalgas diennaktī. Ja netiek iesniegti dokumenti, kas apliecina naktsmītnes izmantošanu, darba devējs ir tiesīgs izmaksāt summu, kas nepārsniedz dienas naudu

(8) Piecu dienu laikā pēc atgriešanās no komandējuma darbinieks iesniedz valsts pārvaldes iestādes, uzņēmuma, organizācijas vadītājam atskaiti par veikto darbu un izlietotajiem līdzekļiem.

(9) Kompensācijas sakarā ar komandejumu uz ārvalstīm valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem, to piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

 

94.pants. Komandējuma ilgums valsts iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbiniekiem

Valsts iestāžu, uzņēmumu, organizāciju darbiniekus nosūtīt komandējumā ir atļauts tikai to vadītājiem uz laiku, kas nepārsniedz divas kalendāra nedēļas. īpašos gadījumos divu kalendāra nedēļu termiņu valsts iestādes, uzņēmuma vai organizācijas vadītājs var pagarināt vēl par vienu kalendāra nedēļu.

 

95.pants. Kompensācija sakarā ar pārbraukšanu uz citu apdzīvotu vietu

(1) Saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu darba devējam, kurš pārceļ vai nosūta darbinieku darbā, kas saistīts ar pārbraukšanu uz citu apdzīvoto vietu pēc esošā administratīvi teritoriālā iedalījuma, jāsamaksā brauciena maksa darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem (izņemot gadījumus, kad darba devējs piešķir attiecīgus transporta līdzekļus) un izdevumi par mantu pārvešanu, kā arī jāizmaksā dienas nauda par katru ceļā pavadīto dienu un vienreizējs pabalsts pašam darbiniekam un katram līdzi braucošajam ģimenes loceklim, darba samaksa par dienām, kad viņš gatavojies ceļam un iekārtojies jaunajā dzīvesvietā,tačū ne vairāk kā par sešām dienām, kā arī par ceļā pavadīto laiku.

(2) Darbiniekam, kurš pārceļas sakarā ar to, ka viņu pieņem darbā citā apdzīvotā vietā, brauciena maksu pašam darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem, maksu par mantu pārvešanu, dienas naudu par ceļā pavadīto laiku, vienreizēju pabalstu pašam darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem, var maksāt pilnīgi vai daļēji pēc darbinieka vienošanās ar darba devēju.

 

96.pants. Kompensācija par instrumentu lietošanu

(1) Darba devējs nodod darbiniekam bezmaksas lietošanā darbam nepieciešamos instrumentus un ierīces.

(2) Darbiniekam, kurš saskaņā ar darba līgumu darba devēja vajadzībām lieto viņam piederošos instrumentus, ir tiesības saņemt kompensāciju par instrumentu nolietošanos (amortizāciju). Šīs kompensācijas lielumu un izmaksas kārtību nosaka darba līgumā.

 

97.pants. Tādu darba samaksas ieturējumu ierobežošana, ko izdara darba devējs

(1) Ieturējumus no darbinieka darba samaksas, lai dzēstu viņa parādu darba devējam, pēc darba devēja rīkojuma var izdarīt:

1) lai atmaksātu avansu, kas izsniegts uz darba samaksas rēķina;

2) lai saņemtu atpakaļ summas, kas pārmaksātas aritmētisku kļūdu dēļ;

3) lai saņemtu atpakaļ neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izsniegts komandējumam vai sakarā ar darbinieka pārcelšanu darbā uz citu apdzīvoto vietu, kā arī saimnieciskajām vajadzībām, ja darbinieks neapstrīd ieturējuma pamatu un ieturējuma apmēru.

(2) Šajos gadījumos darba devējs ir tiesīgs dot rīkojumu par ieturējumu ne vēlāk kā mēnesi no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas dienas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas.

(3) Ja darbinieks apstrīd šajā punktā minēto prasījumu pamatu vai apmēru, darba devējs ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas;

2) ja darbinieku atlaiž pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš saņēmis atvaļinājumu — par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām. Ieturējumu par šīm dienām neizdara, ja darbinieku atlaiž uz šā kodeksa 37.panta 5., 9., 12.punktā, 39.panta 1., 2., 3., 5., 10.punktā minētajiem pamatiem.

(4) Darba samaksu, ko darbiniekam darba devējs pārmaksājis (arī tad, ja nepareizi piemērots likums), nevar piedzīt, izņemot gadījumus kad darba devējs pieļāvis aritmētisku kļūdu.

 

98.pants. No darba samaksas ieturamo summu apmēru ierobežojumi

(1) Visu ieturējumu kopsumma katrā darba samaksas izmaksā nedrīkst pārsniegt trīsdesmit procentus, bet likumdošanas aktos un Latvijas Civilprocesa kodeksa paredzētajos gadījumos — piecdesmit procentus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas.

(2) Izdarot ieturējumus no darba samaksas pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa piecdesmit procentu apmērā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi nav piemērojami ieturējumiem no darba samaksas, piedzenot alimentus nepilngadīgo bērnu uzturēšanai.

(4) Ja nav iespējams apmierināt visus piedziņai iesniegtos prasījumus, jāievēro Latvijas Civilprocesa kodeksā noteikto prasījumu apmierināšanas secīgums.

 

VII. nodaļa

DARBINIEKU MATERIĀLĀ ATBILDČBA

 

 

99.pants. Darbinieka materiālās atbildības jēdziens, pamats un nosacījumi

(1) Darbinieka materiālā atbildība ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīti darba devējam.

(2) Darbinieks, kurš vainīgs zaudējumu nodarīšanā darba devējam, ar kuru viņam ir darba attiecības, ir materiāli atbildīgs vienīgi tad, ja ir tieši reāli zaudējumi. Nesaņemtie ienākumi nav ņemami vērā.

(3) Nav atļauts uzlikt darbiniekam atbildību par tādu zaudējumu, kurš radies normālā ražošanas un saimnieciskā riska rezultātā.

(4) Darba devēja pienākums ir radīt darbiniekam apstākļus, kas nepieciešami normālam darbam un viņam uzticētās mantas pilnīgai saglabāšanai.

 

100.pants. Nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs

(1) Darbinieks ir pilnā apmērā materiāli atbildīgs par zaudējumu, kas, iazpildot darba pienākumus, viņa vainas dēļ nodarīts darba devējam.

(2) Darbiniekiem, kas kopīgi veic atsevišķus darbus, kuri saistīti ar viņiem nodoto vērtību glabāšanu, apstrādi, pārdošanu (izsniegšanu), pārvadāšanu vai izmantošanu darba procesā, ja nav iespējams norobežot katra darbinieka materiālo atboldību, var paredzēt kopējo materiālo atbildību. Kopējās materiālās atbildības piemērošanas noteikumus nosaka darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos.

 

101.pants. Kārtība, kādā atlīdzināms darbinieka nodarītais materiālais zaudējums darba devējam

(1) Zaudējumu nodarījušais darbinieks var labprātīgi to pilnīgi vai daļēji atlīdzināt. Ar darba devēja piekrišanu darbinieks var zaudējuma atlīdzināšanai nodot līdzvērtīgu mantu vai izlabot bojājumu.

(2) Ar darbinieka rakstveida piekrišanu darba devējs ietur zaudējumus no darbinieka darba samaksas likumā pieļautajā apmērā (98.pants). Ja darbinieks nepiekrīt atvilkumam vai tā apmēram, darba strīdu pēc darba devēja pieteikuma izskata tiesa.

(3) Ja darba devējs pretēji noteiktajai kārtībai izdarījis ieturējumus no darba samaksas, ieturētās summas jāatmaksā.

(4) Zaudējums atlīdzināms neatkarīgi no tā, vai darbinieku sauc pie disciplinārās vai kriminālās atbildības par darbību (bezdarbību), ar ko nodarīts zaudējums darba devējam.

 

102.pants. Atlīdzināmā zaudējuma apmēra noteikšana

(1) Darba devējam nodarītā zaudējuma apmēru nosaka atbilstoši faktiskajiem tiešajiem zaudējumiem.

(2) Vairāku darbinieku vainas dēļ nodarītā atlīdzināmā zaudējuma apmēru katram no viņiem nosaka, ievērojot vainas pakāpi.

(3) Tiesa var samazināt atlīdzināmā zaudējuma apmēru, ievērojot darbinieka vainas pakapi, konkrētos apstākļus un materiālo stāvokli.

 

VIII. nodaļa

DISCIPLINĀRĀ ATBILDČBA

 

 

103.pants. Sodi par darba kārtības pārkāpšanu vai darba pienākumu nepildīšanu

(1) Par darba kārtības noteikumu pārkāpšanu vai darba pienākumu nepildīšanu darba devējs var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) atlaišanu no darba (amata).

(2) Likumdošanas aktos vai var paredzēt atsevišķu kategoriju darbiniekiem arī citus disciplinārsodus.

 

104.pants. Disciplinārsodu uzlikšanas kārtība

(1) Pirms disciplinārsodu uzlikšanas no darbinieka jāpieprasa paskaidrojums.

(2) Izvēloties konkrētu disciplinārsoda veidu, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums un apstākļi, kādos tas izdarīts.

(3) Par uzlikto disciplinārsodu darba devējs pret parakstu iepazīstina darbinieku 5 dienu laikā no darba devēja rīkojuma par soda uzlikšanu.

(4) Par katru darba pienākuma nepildīšanu vai darba kārtības pārkāpumu var uzlikt tikai vienu disciplinārsodu.

(5) Darbinieks viņam uzlikto disciplinārsodu var pārsūdzēt tiesā.

 

105.pants. Termiņš disciplinārsoda uzlikšanai

(1) Disciplinārsodu darba devējs uzliek tūlīt pēc pārkāpuma atklāšanas, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā atklāšanas dienas, neieskaitot laiku, kad dabinieks slimojis vai bijis atvaļinājumā.

(2) Disciplinārsodu nevar uzlikt, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas pagājuši vairāk nekā seši mēneši.

 

106.pants. Disciplinārsoda noņemšana

(1) Ja gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas darbinieks nesaņem jaunu disciplinārsodu, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

(2) Disciplinārsodu var noņemt, pirms pagājis gads, ja darbinieks nav izdarījis jaunu pārkāpumu, kas saistīts ar darba pienākumu nepildīšanu vai darba kārtības pārkāpšanu un ir parādījis sevi kā labu un apzinīgu darbinieku.

 

IX. nodaļa

DARBA STRČDI

 

 

107.pants. Darbinieku un darba devēju tiesību aizsardzība

Darbiniekiem un darba devējiem ir tiesības griezties tiesā savu likumīgo interešu aizsardzībai saskaņā ar Latvijas civilprocesa kodeksa normām.

 

108.pants. Darba strīdu pakļautība

Tiesas izskata strīdus:

1) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma;

2) pēc prokurora pieteikuma darbinieka vai darba devēja interesēs.

 

109.pants. Darba strīdu izšķiršanas pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņi

(1) Ar darba strīdu var griezties tiesā darbinieks vai darba devējs viena mēneša laikā no dienas, kad tie uzzināja vai tiem bija jāuzzina par likumīgo interešu vai tiesību aizskārumu.

(2) Darba devējs var griezties tiesā sešu mēnešu laikā par zaudējumu piedziņu, kas radušies darbinieka vainas dēļ, ja darbinieks nedod rakstveida piekrišanu zaudējumu ieturēšanai no darba samaksas.

(3) Ja pieteikuma iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, tiesa to var atjaunot.

(4) Lietas, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, jāsagatavo izskatīšanai ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, bet izņēmuma gadījumos sarežģītām lietām pēc tiesneša motivēta lēmuma šis termiņš var tikt pagarināts līdz divdesmit dienām no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(5) Pēc tam, kad lietas sagatavošana iztiesāšanai pabeigta, tā jāizskata septiņu dienu laikā.

 

110.pants. Darbinieku, kuri griežas tiesā darba lietās, atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas

Darbinieks, kurš griežas tiesā ar prasību, kas izriet no darba attiecībām, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts labā.

 

111.pants. Atjaunošana darbā

Ja darbinieks atlaists bez likumīga pamata vai pārkāpjot noteikto atlaišanas kārtību, vai nelikumīgi pārcelts citā darbā, tiesa to atjauno iepriekšējā darbā.

 

112.pants. Samaksa par darba piespiedu kavējumu vai mazāk samaksāta darba izpildi

(1) Darbiniekam, kas atjaunots iepriekšējā darbā saskaņā ar tiesas spriedumu, izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no atlaišanas dienas līdz tiesas dienai. Tādā pašā apmērā pēc tiesas sprieduma darba devējs samaksā par darba piespiedu kavējumu, ja atlaišanas formulējums darbiniekam bijis par šķērsli noslēgt jaunu darba līgumu.

(2) Darbiniekam, kas nelikumīgi pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, darba devējs samaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpību par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk apmaksātu darbu.

 

113.pants. Termiņš, kādā darba devējam jāizpilda tiesas spriedums

(1) Tiesas spriedums par darbinieka atjaunošanu darbā darba devējam jāizpilda nekavējoties.

(2) Spriedums par darba samaksas piedziņu izpildāms piecu dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā, ja spriedumā nav norādīts citādi. Darba devējam nekavējoties jāsamaksā darbiniekam par vienu mēnesi.

(3) Ja darba devējs novilcina sprieduma izpildi par atjaunošanu darbā vai darba samaksu, darbiniekam pienākas vidējā izpeļņa par novilcināto laiku līdz sprieduma izpildei.

 

114.pants. Amatpersonas vai darba devēja materiālā atbildība par darbinieku nelikumīgu atlaišanu vai pārcelšanu

Darba devējam — valsts vai pašvaldības amatpersonai, kas vainīga darbinieka nelikumīgā atlaišanā vai pārcelšanā citā darbā tiesa uzliek par pienākumu atlīdzināt zaudējumu, kas uzņēmumam, iestādei vai organizācijai nodarīts sakarā ar samaksu par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksātā darba izpildes laiku. Šādu pienākumu uzliek, ja atlaišana vai pārcelšana notikusi acīm redzami pārkāpjot likumu, kā arī, ja darba devējs vai amatpersona vilcinājuši izpildīt tiesas spriedumu.

 

115.pants. Ierobežojumi to summu piedziņai, kas izmaksātas darbiniekam pēc tiesas sprieduma

Piedzīt atpakaļ no darbinieka summas, kas viņam izmaksātas saskaņā ar tiesas spriedumu, ja darba strīds pēc tam izlemts citādi, pieļaujams tikai tad, ja atceltais spriedums ticis pamatots uz darbinieka sniegtajām nepatiesajām ziņām vai viņa iesniegtajiem viltotajiem dokumentiem.

 

116.pants. Naudas prasījuma apmierināšana

Izskatot darba strīdus par naudas prasījumiem, tie ir apmierināmi par darbiniekam pienākošos summu izmaksu ne vairāk kā par vienu gadu, bet par kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu darbinieka atlaišanas gadījumā — ne vairāk kā par diviem gadiem.

 

117.pants. Kolektīvo darba strīdu izskatīšana

Kolektīvos darba strīdus, kas darbinieku arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem rodas ar darba devēju, nosakot vai grozot darba un tā samaksas apstākļus, izlemj vai nu saskaņā ar šā kodeksa 16. panta noteikumiem vai saskaņā ar likumu par streikiem.

 

X. nodaļa

DARBA LIKUMDOŠANAS

UZRAUDZČBA UN KONTROLE

 

 

118.pants. Kontrole un uzraudzība pār darba likumdošanas aktu ievērošanu

(1) Kontroli un uzraudzību pār darba likumdošanas aktu ievērošanu īsteno:

1) speciāli tam pilnvarotas valsts institūcijas, kas savā darbībā ir neatkarīgas no darba devējiem un augstākām institūcijām, veicot valsts kontroli;

2) arodorganizācijas, veicot sabiedrisko kontroli.

(2) Augstāko uzraudzību pār darba likumdošanas aktu precīzu pildīšanu īsteno Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

 

119.pants. Valsts uzraudzība un kontrole pār darba likumdošanas aktu ievērošanu

Valsts uzraudzību un kontroli pār darba likumdošanas aktu ievērošanu īsteno Valsts darba inspekcija, saskaņā ar likumu “Par darba inspekciju”, un citas institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

 

120.pants. Darba devēju un darbinieku atbildība par darba likumdošanas pārkāpumiem

Darba devēji un darbinieki, kas vainīgi darba likumdošanas aktu neievērošanā, ir atbildīgi Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā veidā un kārtībā.

 

Nobeiguma noteikumi

 

 

121.pants. Šai kodeksā paredzēto termiņu aprēķināšana

(1) Šai kodeksā paredzētie darba tiesību un pienākumu rašanās un izbeigšanās termiņi nosakāmi ar kalendāra datumu vai laika posmu, ko aprēķina gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņu var noteikt arī norādot notikumu, kuram noteikti jāiestājas.

(2) Termiņa tecējums sākas nākošajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc notikuma iestāšanās, kas nosaka šī termiņa sākumu.

(3) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā.

(4) Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja mēnešos skaitāmā termiņa beigas ir tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, tad termiņš notek šā mēneša pēdējā dienā.

(5) Termiņš, kas skaitāms nedēļās, notek termiņa pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā.

(6) Ja termiņš notek atpūtas vai svētku dienā, tad par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākošā darba diena.

(7) Ja termiņš noteikts kādas darbības izpildīšanai, šo darbību var izpildīt līdz pulksten divdesmit četriem pēdējā termiņa dienā. Tomēr, ja šī darbība jāizpilda uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, termiņš notek tai stundā, kad uzņēmumā, iestādē vai organizācijā pēc noteikumiem izbeidzas attiecīgās operācijas.

(8) Visi rakstveida iesniegumi un paziņojumi, kas nodoti pastā vai telegrāfā līdz pulksten divdesmit četriem termiņa pēdējā dienā, atzīstami par nodotiem termiņā.

darbiniekiem, kuriem tā ir pamata darba vieta. No pamatdarbā strādājošajiem darbiniekiem, priekšrocība dodama tiem, kuriem ir augstāka darba rādītāji.

Ja darba rādītāji ir vienādi, priekšrocība palikt darbā ir:

1) sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns—invalīds līdz 16 gadu vecumam), vai darbiniekiem, kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie;

2) darbiniekiem, kuru ģimenē nav citu darbinieku ar patstāvīgu izpeļņu;

3) darbiniekiem, kuriem pie attiecīgā darba devēja ir ilgs darba stāžs;

4) invalīdiem, kā arī darbiniekiem, kuri slimo ar staru slimību;

5) darbiniekiem, kuri nepārtraucot darbu, iesaistījušies arodapmācībā ražošanā (apgūst arodu);

6) darbiniekiem, kuri pie attiecīgā darba devēja darbā sakropļoti vai saslimuši ar arodslimību;

7) darbiniekiem, kuri piedalījušies Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos;

8) darbiniekiem, kuriem līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par pieciem gadiem;

9) nepamatoti represētajiem.

 

41.pants. Aizliegums lauzt darba līgumu pēc darba devēja uzteikuma bez arodorganizācijas piekrišanas

Pēc darba devēja iniciatīvas lauzt darba līgumu ar aroda organizācijas biedru nav atļauts bez attiecīgās aroda organizācijas institūcijas iepriekšējas piekrišanas, izņemot šādus gadījumus :

1) ja darbinieku atlaiž sakarā ar uzņēmuma, iestādes vai organizācijas (darba devēja ) likvidāciju (39. pants 1) punkts);

2) ja atlaiž darbinieku, kurš nav pamatdarbā;

3) ja darbinieku atlaiž sakarā ar neapmierinošiem pārbaudes rezultātiem (39.pants 4) punkts);

4) ja darbinieku atlaiž par atrašanos darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī (39.pants 7) punkts);

5) ja sasniegts likumdošanas aktos noteiktais vecums (39.pants 10) punkts).

Darba devējs ir tiesīgs lauzt darba līgumu uz likumā paredzētajiem pamatiem ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemta arodorganizācijas institūcijas piekrišana atlaist darbinieku.

 

42.pants. Aizliegums atlaist grūtnieces un sievietes, kurām ir mazs bērns

Nav atļauts pēc darba devēja uzteikuma atlaist grūtnieces un sievietes, kuras audzina bērnu līdz triju gadu vecumam. Atlaišana atļauta tikai gadījumos, kad uzņēmumu, iestādi vai organizāciju likvidē.

 

43.pants. Darba līguma laušana pēc to institūciju pieprasījuma, kas nav darba līguma puse

Pēc darbinieku arodorganizāciju un darba devēju organizāciju republikānisko un teritoriālo institūciju, Valsts kontroles, Valsts darba inspekcijas, Valsts valodas centra un citu valsts uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma darba devējam valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās jālauž darba līgums ar vadītāju (viņa vietnieku), ja viņš pārkāpj darba likumdošanas aktus, tīši kavē darba koplīguma noslēgšanu vai neizpilda darba koplīguma saistības.

 

44.pants. Atlaišanas pabalsts

(1) Izbeidzot darba līgumu šā kodeksa 37.panta 5., 6., 9. un 11.punktā un 39.panta 1., 2. un 3. punktā minēto iemeslu dēļ, darba devējam jāizmaksā darbiniekam atlaišanas pabalsts šādā apmērā :

1) ne mazāk kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie darba devēja strādājis līdz pieciem gadiem;

2) ne mazāk kā divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie darba devēja strādājis no pieciem līdz desmit gadiem;

3) ne mazāk kā trīs mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja darbinieks pie darba devēja strādājis vairāk nekā desmit gadus.

(2) Izbeidzot darba līgumu sakarā ar darba līguma neatbilstību darba aizsardzības likumdošanas aktu prasībām (37.pants 10) punkts) — ne mazāk kā sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

(3) Šī panta pirmajā daļā noteiktie atlaišnas pabalsta apmēri likumos, darba kolīgumā vai darba līgumā var būt lielāki.

 

45.pants. Darba līguma izbeigšanas iemesla formulējums

(1) Darba līguma izbeigšanas iemesla formulejumam jāatbilst līguma izbeigšanas faktiskajiem apstākļiem un darba likumdošanai.

(2) Ieraksti par darba līguma izbeigšanas iemesliem darba grāmatiņā izdarāmi precīzi saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas aktos noteiktajiem formulējumiem un norādot attiecīgu šā kodeksa vai cita likuma pantu un punktu.

 

46.pants. Izziņas par darbu un darba samaksas izsniegšana

Darba devējam jāizsniedz darbiniekam pēc viņa lūguma izziņa par darbu pie attiecīgā darba devēja. Izziņā jānorāda viņa specialitāte, kvalifikācija, profesija, amats, nostrādātais laiks un darba samaksas apmērs.

 

IV nodaļa

DARBA UN ATPŪTAS LAIKS

 

47.pants. Pilnais darba laiks

(1) Darbinieka pilnais darba laiks pie darba devēja nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.

(2) Viss darba laiks jāizmanto tiešo darba pienākumu veikšanai. Ar darbu nesaistītus pienākumus darbinieks drīkst veikt šā kodeksa 85. pantā paredzētajos gadījumos.

 

48.pants. Saīsināts darba laiks atsevišķām darbinieku kategorijām

Saīsināts darba laiks tiek noteikts:

1) darbiniekiem no 16 līdz 18 gadu vecumam — 35 stundas nedēļā, bet darbiniekiem līdz 16 gadu vecumam — 24 stundas nedēļā;

2) sievietēm, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam — 35 stundas nedēļā;

3) atsevišķām darbinieku kategorijām sakarā ar smagiem vai kaitīgiem darba apstākļiem.

 

49.pants. Piecu un sešu dienu darba nedēļa un darbdienas ilgums

(1) Darbiniekam noteikta piecu dienu darba nedēļa ar divām atpūtas dienām. Darbdienas (maiņas ) ilgumu nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi vai maiņu grafiki, ko apstiprina darba devējs.

(2) Strādājot sešas dienas nedēļā ar vienu brīvdienu, darbdienas ilgums:

1)nedrīkst pārsniegt 7 stundas, ja nedēļas norma ir 40 stundas;

2) nedrīkst pārsniegt 6 stundas, ja nedēļas norma ir 35 stundas:

3) nedrīkst pārsniegt 4 stundas, ja nedēļas norma ir 24 stundas.

 

50.pants. Darbdienas ilgums pirms svētku dienām

Pirms svētku dienām darba dienas ilgums ir četras stundas.

 

51.pants. Darba ilgums nakts laikā

(1) Ja strādā naktī, noteikto darba laiku (maiņu) darba devējs saīsina par vienu stundu. Šo noteikumu nepiemēro tiem darbiniekiem, kuriem jau ir saīsināts darba laiks.

(2) Par nakts darba laiku atzīstams laiks no plkst. 22 līdz plkst. 7 no rīta.

 

52.pants. Nakts darba un dežūru ierobežojumi dažu kategoriju darbiniekiem

(1) Nodarbināt naktī un iesaistīt dežūrās pēc darba dienas beigām naktī nav atļauts :

1) darbiniekus, kas jaunāki par 18 gadiem;

2) grūtnieces, sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus;

3) darba koplīgumā paredzētajos gadījumos.

(2) Sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns—invalīds līdz 16 gadu vecumam) un invalīdus darbā naktī var nodarbinat tikai ar viņu piekrišanu.

 

53.pants. Nepilnais darba laiks

(1) Noslēdzot darba līgumu ar darba devēju, kā arī vēlāk, puses var vienoties noteikt nepilnu darba dienu vai darba laiku.

(2) Ja to lūdz grūtniece, viens no laulātajiem, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam, vai tēvs, kurš bez mātes audzina bērnu līdz 14 gadu vecumam (bērnu—invalīdu līdz 16 gadu vecumam), minētā vecuma bērna aizbildnis vai persona, kas saskaņā ar medicīnisko atzinumu kopj slimu ģimenes locekli, darba devējs nosaka viņiem nepilnu darba laiku.

(3) Darba samaksa tajos gadījumos ir proporcionāla nostrādātajam laikam vai atkarīga no izstrādes.

(4) Darbs pēc nepilna darba laika noteikumiem nevar būt par pamatu nekādiem darbinieka darba tiesību ierobežojumiem.

 

54.pants. Darba laika sākums un beigas

(1) Darba laika sākumu un beigas nosaka darba devējs saskaņā ar iekšējās darba kārtības noteikumiem vai maiņu grafikiem.

(2) Ja strādā maiņās, katrai darbinieku grupai jāstrādā noteiktais darba stundu skaits, ievērojot šai kodeksā noteikto vispārējo darba laika ilgumu.

(3) Viena maiņa nomaina otru maiņu laikā, kāds paredzēts grafikā, ko apstiprina darba devējs.

(4) Ar maiņu grafikiem darbiniekus iepazīstina ne vēlāk kā divas nedēļas pirms to stāšanās spēkā.

(5) Pa maiņām darbinieki mainās vienmērīgi pēc kārtas. Pāreja no vienas maiņas uz otru parasti nosakāma ik pēc nedēļas.

(6) Aizliegts norīkot darbinieku darbā divās maiņās pēc kārtas.

 

55.pants. Summētā darba laika uzskaite

(1) Ja nav iespējams darba apstākļu dēļ attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikt darba laika ilgumu, darba devējs ir tiesīgs ieviest summēto darba laika uzskaiti.

(2) Darba laika uzskaites periods (nedēļa, mēnesis, ceturksnis u.c.) nedrīkst pārsniegt likumdošanā noteikto stundu skaitu.

 

56.pants. Virsstundu darbs un tā ierobežošana

(1) Virsstundu darbs ir darbs, ko veic virs noteiktā darba laika. Tas pieļaujams tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu darba devēja rīkojumam.

(2) Virsstundu darbā nedrīkst nodarbināt ;

1) darbiniekus, kas jaunaki par 18 gadiem;

2) grūtnieces, sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus.

 

57.pants. Maksimālais virsstundu skaits

(1) Virsstundu darba ilgums katram darbiniekam nedrīkst pārsniegt četras stundas pēc kārtas un 120 stundas gadā.

(2) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās virsstundas.

 

58.pants. Pārtraukums atpūtai

(1) Darba devējs piešķir darbiniekiem pārtraukumu atpūtai ne mazāku par pusstundu un ne ilgāku par divām stundām. Pārtraukumu neieskaita darba laikā.

(2) Pārtraukumu atpūtai jādod ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma. Pārtraukuma ilgumu nosaka darba devējs. Darbinieks izmanto pārtraukumu pēc saviem ieskatiem, šajā laikā viņam ir tiesības atstāt darba vietu.

 

59.pants. Pārtraukumi bērna barošanai

(1) Sievietēm, kurām ir bērns līdz pusotra gada vecumam, tēviem, kuri bez mātes audzina minētā vecuma bērnu, kā arī minētā vecuma bērna aizbildņiem piešķir arī papildpārtraukumus bērna barošanai.

(2) Šos pārtraukumus, kas nav mazāki par 30 minūtēm, piešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām.

(3) Ja ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, nosakāms vismaz stundu ilgs pārtraukums.

(4) Pēc mātes vai viņu aizvietojošas personas (91.pants) vēlēšanās pārtraukumus bērna barošanai var apvienot, pievienot pusdienu pārtraukumam vai pārcelt uz darba laika beigām, darba dienu (maiņu) attiecīgi saīsinot.

(5) Pārtraukumu ilgumu un to piešķiršanas kārtību nosaka darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu, ņemot vērā bērna mātes vai viņu aizvietojošas personas vēlēšanos.

(6) Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā , un par tiem samaksā pēc vidējās izpeļņas.

 

60.pants. Atpūtas dienas

(1) Ja ir piecu dienu darba nedēļa, darbiniekam piešķir divas atpūtas dienas nedēļā, bet, ja ir sešu dienu darba nedēļa — vienu atpūtas dienu.

(2) Atsevišķus darbiniekus atpūtas dienās var iesaistīt darbā ar darba devēja rīkojumu.

(3) Par darbu atpūtas dienā samaksā ne mazak kā divkāršā apmērā ( 79. pants) vai piešķir brīvdienu pēc darbinieka izvēles.

 

61.pants. Svētku dienas

(1) Darbiniekam nav jāstrādā šādās svētku dienās :

1) 1. janvārī — Jaungada dienā;

2) Lielajā piektdienā un pirmajās Lieldienās;

3) 1. maijā — Darba svētkos, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienā;

4) maija otrajā svētdienā — Mātes dienā;

5) 23. jūnijā — Līgo dienā;

6) 24.jūnijā — Līgo dienā (vasaras saulgriežos);

7) 18. novembrī — Latvijas Republikas proklamēšanas dienā;

8) 25.un 26. decembrī — Ziemassvētkos (ziemas saulgriežos);

9) 31. decembrī — Vecgada dienā.

(2) Svētku dienās atļauti darbi, kuru pārtraukšana nav iespējama, darbi, kas nepieciešami, lai apkalpotu iedzīvotājus, kā arī neatliekami remonta darbi.

(3) Par darbu svētku dienā pēc darbinieka izvēles samaksā ne mazāk kā divkāršā apmērā (79.pants) vai piešķir brīvdienu.

 

62.pants. Aizliegums iesaistīt darbā (dežūrās) atpūtas dienās un svētku dienās

(1) Nav atļauts iesaistīt darbā (dežūrās) atpūtas dienās un svētku dienās grūtnieces.

(2) Sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus nedrīkst iesaistīt darbā (dežūrās) atpūtas dienās un svētku dienās bez viņu piekrišanas.

 

63.pants. Ikgadējie atvaļinājumi un to piešķiršanas kārtība

(1) Darba devējs visiem darbiniekiem piešķir ikgadējos atvaļinājumus , saglabājot darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu.

(2) Atvaļinājums jāpiešķir katru gadu noteiktā laikā pusēm vienojoties, saskaņā ar atvaļinājuma grafiku, kuru darba devējs apstiprina līdz attiecīgā gada 1.februārim. Ar atvaļinājuma grafiku jāiepazīstina visi darbinieki.

(3) Atvaļinājumu par pirmo darba gadu darba devējs darbiniekam piešķir , kad tas nostrādājis pie darba devēja nepārtraukti ne mazak kā sešus mēnešus.

(4) Sievietei pēc viņas iesnieguma piešķir ikgadējo atvaļinājumu pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā neatkarīgi no darba stāža pie attiecīgā darba devēja.

(5) Sievieti, kurai ir bērns līdz 7 gadu vecumam, tēvam, kurš bez mātes audzina bērnu līdz 7 gadu vecumam un minētā vecuma bērna aizbildņiem ikgadējo atvaļinājumu piešķir vasarā vai pēc darbinieka iesnieguma — citā viņam izdevīgā laikā.

 

64.pants. Aizliegums atvaļinājumu kompensēt naudā

(1) Darba devējs nav tiesīgs atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad darba attiecības tiek izbeigtas.

(2) Izbeidzot darba līgumu, darba devējs izmaksā darbiniekam kompensāciju saskaņā ar šī kodeksa 86.panta nosacījumiem.

 

65.pants. Atvaļinājuma ilgums

(1) Darbiniekam darba devējs piešķir ikgadējo atvaļinājumu, kas nav mazāks par piecām kalendāra nedēļām, neieskaitot svētku dienas.

(2) Pusēm vienojoties, atvaļinājumu var sadalīt un piešķirt pa daļām ar nosacījumu, ka viena atvaļinājuma daļa nav mazāka par divām kalendāra nedēļām.

(3) Atsevišķām darbinieku kategorijām (pedagogiem, tiesnešiem, prokuroriem u.c.) piešķir pagarinātu ikgadējo atvaļinājumu līdz 8 kalendāra nedēļām, ja tas paredzēts īpašos likumdošanas aktos.

 

66.pants. Papildatvaļinājumi

(1) Darba devējam jāpiešķir ikgadējie papildatvaļinājumi :

1) darbiniekiem, kuri strādā kaitīgos, smagos vai citos specifiskos darba apstākļos saskaņā ar likumdošanas aktiem un darba koplīgumiem;

2) sievietēm, kurām ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns—invalīds, kā arī tēviem, kuri bez mātes audzina minētā vecuma bērnus vai minētā vecuma bērnu aizbildņiem — trīs darbdienas;

3) darba koplīgumā paredzētajos gadījumos.

(2) Ikgadējo papildatvaļinājumu var piešķirt darbiniekiem, kuri ilgstoši strādā pie darba devēja, strādā nakts laikā, maiņās vai sekmīgi apvieno darbu ar mācībām visu veidu mācību iestādēs, Šo papildatvaļinājumu ilgumu un piešķiršanas kārtību nosaka darba koplīgums, darba līgums vai rakstveida vienošanās starp darba devēju un darbinieku.

 

67.pants. Darba stāžs, kas dod tiesības uz atvaļinājumu

Darba stāžā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu ieskaita :

1) faktiski nostrādāto laiku;

2) laiku, kad darbinieks nav strādājis, bet viņam saglabāta darba vieta (amats) un pilnīgi vai daļēji saglabāta darba samaksa (arī apmaksātais darba piespiedu kavējums, ja viņš nepareizi atlaists vai pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā);

3) laiku, ko darbinieks faktiski nav strādājis, bet viņam saglabāta darba vieta (amats) un viņš bijis darba nespējīgs slimības dēļ, izņemot apmaksāto atvaļinājumu, kas piešķirts bērna kopšanai uz laiku, līdz bērns sasniedzis triju gadu vecumu.

 

68.pants. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu neieskaitīšana ikgadējos atvaļinājumos

Atvaļinājumu, kuru piešķir sakarā ar grūtniecību un dzemdībān, ikgadējos atvaļinājumos neieskaita.

 

69.pants. Atvaļinājumi bez darba samaksas saglabāšanas

ģimenes apstākļu vai citu darbiniekam svarīgu iemeslu dēļ darba devējs var piešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.

 

V nodaļa

DARBA SAMAKSA

 

70.pants. Darba samaksas jēdziens

Darba samaksa ir atlīdzība par darbu darba algas veidā pēc iepriekš noteiktām normām un citas likumdošanas aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā paredzētās piemaksas un izmaksas (par virsstundu darbu, nakts darbu, darbu brīvdienās un svētku dienās, dīkstāvēm, brāķi, prēmijas u.c.), ko darba devējs regulāri vai periodiski maksā darbiniekam.

 

71.pants. Minimālā darba samaksa

(1) Minimālā mēneša darba samaksa pilna darba laika ietvaros pamatdarbā nedrīkst būt mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā Saeimas noteikto iztikas minimumu.

(2) Darba samaksas maksimālais apmērs netiek ierobežots.

 

72.pants. Minimālās darba algas noteikšana

(1) Valsts, pašvaldību iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību darbinieku minimālās darba algas (stundas, dienas, nedēļas likmes, mēneša algas ) nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

(2) Iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību minimālās darbinieku darba algas nedrīkst būt zemākas par Saeimas noteikto iztikas minimumu.

 

73.pants. Darba samaksas veidu noteikšana

(1) Darba samaksas sistēmas (laika vai gabaldarba samaksa) un materiālās stimulēšanas veidus ( piemaksas, prēmijas u.c.) nosaka darba devējs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem , darba koplīgumu vai pusēm vienojoties.

(2) Par darbu īpašos (specifiskos) darba apstākļos nosaka palielinātu darba samaksu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un darba koplīgumu.

 

74.pants. Darba samaksas organizācija

(1) Darbu novērtējuma sistēmu, darbinieku amatu un profesiju nosaukumus un kodus, amatu un profesiju kvalifikācijas kategorijas nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

(2) Amatu un profesiju nosaukumus un kvalifikācijas prasības darbiniekiem nosaka darba devējs, vadoties no Latvijas Republikas profesiju klasifikatora un izpildāmā darba.

(3) Profesiju klasifikatora lietošana ir obligāta visā valsts teritorijā — valsts un pašvaldību iestādēs, organizācijās, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, neatkarīgi no to īpašuma vai uzņēmējdarbības veida, kā arī fondos, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās.

(4) Konkrētas valsts un pašvaldību iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību darbinieku stundas (dienas, nedēļas) likmes, mēnešalgas, dažādas piemaksas, darba samaksas noteikumus un darba normas, vadoties no profesiju klasifikatora, nosaka Ministru kabineta noteikumi, darba koplīgumi vai darba līgumi darba devēja līdzekļu ietvaros.

(5) Darba samaksu valsts iestāžu, organizāciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vadītājiem (direktoriem) pēc Latvijas Republikas Ministru kabineta normām nosaka attiecīgie ministri.

(6) Darba samaksu pašvaldību iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vadītājiem (direktoriem) nosaka pašvaldību domes (padomes).

(7) Individuālo iestāžu, uzņēmumu, darbiniekiem, arī valsts pilnvarniekiem, darba samaksu nosaka darba devējs.

 

75.pants. Valsts varas un pārvaldes institūciju vēlēto vai apstiprināto amatpersonu un citu darbinieku darba samaksa

Vēlēto augstākās valsts varas institūciju ievēlēto vai apstiprināto amatpersonu, Valdības locekļu, kā arī pašvaldību ievēlēto darbinieku darba samaksas noteikumus nosaka Latvijas Republikas Saeima vai Latvijas Republikas Ministru kabinets.

 

76.pants. Darba samaksa darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem

(1)Darbiniekiem, kuri jaunāki par 18 gadiem un kuri ik dienas strādā saīsinātu darba laiku, par darbu samaksā atbilstoši paveiktajam darbam, bet ne mazāk par noteikto minimālo darba samaksu (70.pants).

(2) Skolu audzēkņiem, kuri no 13 gadu vecuma strādā no mācībām brīvajā laikā (21.panta II daļa), par darbu samaksā proporcionāli nostrādātajam laikam vai paveiktajam darbam. Koplīgumā var noteikt piemaksas skolu audzēkņu darba samaksai.

 

77.pants. Darba samaksa sievietēm

(1) Aizliegts samazināt darba samaksu sievietēm sakarā ar grūtniecību vai bērna kopšanu.

(2) Sievietei, kurai ir bērns līdz triju gadu vecumam un kura ik dienas strādā saīsinātu darba laiku, par darbu samaksā tādā pašā apmērā kā attiecīgās kvalifikācijas darbiniekiem, kuri ik dienas strādā pilnu darba laiku.

(3) Sievietei, kurai ir bērns līdz triju gadu vecumam un kura strādā gabaldarbu, par darbu samaksā pēc gabaldarba izcenojumiem tāpat kā pārējiem darbiniekiem ar piemaksu par to laiku, par kādu viņas darba laiks ir īsāks nekā pārējo darbinieku darba laiks.

 

78.pants. Darbinieku informēšana par jaunu darba samaksas noteikumu ieviešanu vai grozījumiem tajos

Par jaunu darba samaksas noteikumu ieviešanu vai grozījumiem spēkā esošajos noteikumos darba devējam rakstveidā jāinformē darbinieki ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to ieviešanas vai grozījumu izdarīšanu tajos.

 

79.pants. Samaksa par papildu darbu

(1) Darbiniekam, kurš izpilda pie viena un tā paša darba devēja līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, papildu darbu (apvieno darbus, izpilda uz laiku promesošā darbinieka pienākumus) bez atbrīvošanas no pamatdarba, samaksā arī par papildu darba izpildīšanu.

(2) Samaksu par papildu darbu nosaka saskaņā ar darba koplīgumu vai pusēm vienojoties.

 

80.pants. Samaksa par virsstundu darbu, darbu brīvdienās un svētku dienās, kā arī nakts darbu

(1) Par virsstundu darbu (56.pants), darbu brīvdienās , darbu svētku dienās (61.pants) un naktsdarbu (51.pants) samaksā ne mazāk kā divkāršā vidējās izpeļņas apmērā. Konkrētu samaksas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā.

(2) Darbiniekiem par darbu brīvdienā vai svētku dienā pēc viņa vēlēšanās var piešķirt citu atpūtas dienu.

 

81.pants. Samaksa, ja izgatavota brāķa produkcija

(1) Brāķis ir produkcija, kas neatbilst valsts noteiktajiem standartiem, tehniskajiem noteikumiem vai paraugiem. Ja darbinieks nav vainīgs brāķa produkcijas izgatavošanā, viņam par tās izgatavošanu samaksā kā par kvalitatīvu produkciju.

(2) Par pilnīgu brāķi, kurā vainojams darbinieks, viņam nav jāmaksā.

(3) Par daļēju brāķi, kas radies darbinieka vainas dēļ, samaksā pēc pazeminātiem izcenojumiem atkarībā no produkcijas derīguma.

 

82.pants. Samaksa par dīkstāvi

(1) Ja darbinieks nav vainīgs dīkstāvē, viņam par tās laiku samaksā ne mazāk kā vidējās izpeļņas apmērā.

(2) Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņam nemaksā.

 

83.pants. Darba samaksas izmaksas termiņi

(1) Samaksu par darbu jāizdara ne retāk kā reizi mēnesī.

(2) Darba samaksas izmaksas termiņus nosaka darba koplīgumos vai darba līgumā. Ja darba samaksas diena sakrīt ar brīvdienu vai svētku dienu, to izmaksā pirms šīm dienām.

(3) Samaksu par atvaļinājuma laiku un līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.

(4) Darbinieks ir tiesīgs iepazīties ar darba samaksas aprēķinu.

(5) Darbinieku darba samaksa un darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzība ir pirmās kārtas maksājumi, kas jāizdara darba devējam.

 

84.pants. Samaksa, atlaižot no darba

(1) Ja darbinieku atlaiž, samaksu, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksā atlaišanas dienā.

(2) Ja darbinieks atlaišanas dienā nav strādājis, darba samaksa izmaksājama ne vēlāk kā nākošajā dienā pēc tam, kad atlaistais darbinieks pieprasījis aprēķinu.

(3) Ja darbinieku atlaižot radies strīds par viņam pienākošos darba samaksu, darba devējam šajā pantā norādītajā termiņā jāizmaksā summa, kura netiek apstrīdēta.

(4) Ja darba attiecības izbeigušās, un darba samaksa darba devēja vainas dēļ nav savlaicīgi izdarīta, radušies materiālie zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar Civillikuma normu noteikumiem.

 

85.pants. Vidējās samaksas (izpeļņas) aprēķināšana

(1) Visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo kodeksu saglabājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no samaksas par pēdējiem diviem kalendāra mēnešiem.

(2) Mēneša vidējo izpeļņu par diviem kalendāra mēnešiem nosaka, atlīdzības kopsummu dalot ar divi. Ja darbinieks nostrādājis mazāk par diviem mēnešiem, vidējo samaksu aprēķina no samaksas par pēdējo mēnesi, kad darbinieks ir strādājis, dalot to ar nostrādāto dienu skaitu.

(3) Dienas vidējo samaksu atvaļinājuma apmaksai aprēķina, mēneša vidējo samaksu dalot ar 25,4 , bet pārējos gadījumos — ar vidējo darba dienu skaitu mēnesī. Saglabājamās samaksas summu nosaka, dienas vidējo samaksu reizinot ar dienu skaitu, par kurām darbiniekam izmaksājama vidējā izpeļņa, bet atvaļinājuma samaksas summu nosaka, dienas vidējo samaksu reizinot ar atvaļinājuma darbadienu skaitu pēc kalendāra, ieskaitot sestdienas.

(4) Samaksā vidējās izpeļņas aprēķināšanai ieskaita visas summas, par ko izdarīti sociālā nodokļa maksājumi.

(5) Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību darba nespējas pabalstu un pensiju piešķiršanai nosaka īpaši likumdošanas akti.

 

VI nodaļa

GARANTIJAS UN KOMPENSĀCIJAS

 

86.pants. Garantijas darbiniekiem ar darbu nesaistīto tiesību vai pienākumu izpildes laikā

(1) No valsts budžeta līdzekļiem darbiniekam garantē vidējo izpeļņu, ja viņam darba laikā jāpilda vai jārealizē šādas ar darbu nesaistītas tiesības un pienākumi:

1) jāierodas pēc izsaukuma izziņas, iepriekšējās izmeklēšanas vai administratīvajās iestādēs, tiesā, prokuratūrā vai notariātā, kā arī jāpiedalās tiesas sēdēs kā piesēdētājam;

2) jāierodas pēc izsaukuma kā lieciniekam pensiju piešķiršanas komisijā, lai dotu liecību par darba stāžu;

3) ja darbinieks piedalās ugunsgrēka dzēšanā, sniedz cietušajam neatliekamu palīdzību dabas katastrofu, avāriju un nelaimes gadījumos.

(2) Vidējo izpeļņu garantē arī citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

(3) Vidējo izpeļņu izmaksā darba devējs, kuram to atbilstoši atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.

 

87.pants. Garantijas darbiniekam izmantot ikgadējo atvaļinājumu

Visiem darbiniekiem, piešķirot ikgadējos atvaļinājumus, saglabā darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu, bet, atlaižot no darba, izmaksā kompensaciju par neizmantoto atvaļinājumu, ja darbinieks pie attiecīgā darba devēja nostrādājis ne mazāk kā sešus mēnešus.

 

88.pants. Garantijas darbiniekam, kuru nosūta mācīties vai celt kvalifikāciju

(1) Darba devēja pienākums ir radīt nepieciešamos apstākļus,kas jāparedz darba koplīgumā vai darba līgumā, lai darbinieks, kas nepārtraucot darbu, iesaistījies arodapmācībā vai mācās mācību iestādē, varētu savienot darbu ar mācībām.

(2) Darbiniekam, kuru darba devējs sūta mācīties vai celt kvalifikāciju, viņam nepārtraucot darbu, šajā laikā saglabā darba vietu (amatu), vidējo izpeļņu un samaksā ar mācībām un kvalifikācijas celšanu saistītos izdevumus.

(3) Pēc arodapmācības pabeigšanas saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu darbiniekam piešķir kvalifikāciju vai amata nosaukumu un dod darbu atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai.

(4) Darbiniekam, kas nepārtraucot darbu, sekmīgi mācās visu veidu mācību iestādēs vai eksternātā, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu , darba devējs var piešķirt mācību atvaļinājumus ar vai bez darba algas saglabāšanas, kā arī citus atvieglojumus. Valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomprojekta (diplomdarba) sagatavošanai un aizstāvēšanai jāpiešķir mācību atvaļinājums, kas nav mazāks par 20 kalendāra dienām, saglabājot šajā laikā valsts noteikto minimālo darba samaksu.

 

89.pants. Garantijas darbiniekam, kurš ir donors

(1) Darba devējam bez ierunām jālaiž darbinieks uz veselības aizsardzības iestādēm dienā, kad viņš nodod asinis , un jāsaglabā viņam par šo dienu vidējā izpeļņa.

(2) Darbiniekam, kurš ir donors, tieši pēc katras dienas, kad viņš nodevis asinis, piešķir atpūtas dienu, saglabājot vidējo izpeļņu. Ja darbinieks vēlas, šo dienu pievieno ikgadējam atvaļinājumam.

 

90.pants. Garantijas darbiniekam, kuru sūta uz pārbaudi medicīnas iestādē

Darbiniekam, kuram jāiziet medicīniskā pārbaude, par laiku, kamēr viņš atrodas medicīnas iestādē uz pārbaudi, darba vietā saglabā vidējo izpeļņu.

 

91.pants. Samaksa par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksāta darba izpildi

(1) Darbiniekam, kurš nelikumīgi atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no atlaišanas dienas.

(2) Tādā pašā apmērā pēc tiesas sprieduma maksā par darba piespiedu kavējumu, ja nepareizas atlaišanas iemesla formulējums darba grāmatiņā darbiniekam ir bijis par šķērsli iestāties citā darbā.

(3) Darbiniekam, kas nelikumīgi pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu vai lēmumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpību par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk apmaksātu darbu.

 

92.pants. Garantijas un atvieglojumi tēviem un bērnu aizbildņiem

Uz tēviem, kas bez mātes audzina mazgadīgu bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu — invalīdu vecumā līdz 16 gadiem, un uz minētā vecumā bērnu aizbildņiem attiecas arī garantijas un atvieglojumi, kas noteikti šā kodeksa 35.panta 1.punktā, 51.,78.panta pirmās daļas 2.punktā, 170.,171. un 171.1 pantā, 174.panta otrajā daļā, 175. un 177.pantā, 178.panta otrajā daļā.

 

93.pants. Garantijas un kompensācijas sakarā ar komandējumu

(1) Komandētajam darbiniekam visu komandējuma laiku saglabājama darba vieta (amats) un darba samaksa.

(2) Nav atļauts sūtīt komandējumā grūtnieces , kā arī sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam , kā arī minēta vecuma bērnu aizbildņus.

(3) Nedrīkst sūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam), tēvus, kuri bez mates audzina minētā vecuma bērnus, kā arī minētā vecuma bērna aizbildņus.

(4) Darbiniekam, kuru darba devējs nosūta komandējumā, samaksā dienas naudu par komandējuma laiku, brauciena maksu līdz paredzētajai vietai un atpakaļ, kā arī izdevumus par dzīvojamo telpu īri.

(5) Dienas naudu par katru komandējuma dienu maksā ne mazāk kā desmit procentu apmērā no Latvijas Republikas Saeimas vai Valdības noteiktās minimālās mēnešalgas. Ja darbinieks komandējuma laikā katru dienu var atgriezties savā pastāvīgajā dzīvesvietā un tas ir ekonomiski izdevīgi un pamatoti, darba devējs var pieņemt lēmumu par dienas naudas izmaksu 50 % apmērā no noteiktās normas.

(6) Izdevumus braukšanai uz komandējuma vietu un atpakaļ uz pastāvīgo darba vietu ar kopējās lietošanas gaisa, dzelzceļa, ūdens un autotransporta līdzekļiem , ieskaitot obligātos transporta pasažieru apdrošināšanas maksājumus, kompensē pilnā apmērā , ja ir iesniegti apstiprinoši braukšanas dokumenti. Ja netiek uzrādīts dokuments, kas apstiprinātu darbinieka braukšanas izdevumus, darba devējs ir tiesīgs atļaut segt braukšnas izdevumus atbilstoši braukšanas minimālajai cenai (tarifam).

(7) Izdevumus par dzīvojamo talpu īri (viesnīcās, kopmītnēs, kempingos un citās vietās) kompensē pēc iesniegtajiem samaksatajiem rēķiniem, bet valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs, organizācijās ne vairāk kā piecdesmit procentu apmērā no noteiktās minimālās mānešalgas diennaktī. Ja netiek iesniegti dokumenti, kas apliecina naktsmītnes izmantošanu, darba devējs ir tiesīgs izmaksāt summu, kas nepārsniedz dienas naudu

(8) Piecu dienu laikā pēc atgriešanās no komandējuma darbinieks iesniedz valsts pārvaldes iestādes , valsts uzņēmuma, valsts organizācijas vadītājam atskaiti par veikto darbu un izlietotajiem līdzekļiem.

(9) Kompensācijas sakarā ar komandējumu uz ārvalstīm valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu, organizāciju darbiniekiem , to piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

 

94.pants. Komandējuma ilgums valsts iestādes ,uzņēmuma vai organizācijas darbiniekiem

Valsts iestāžu, uzņēmumu, organizāciju darbiniekus nosūtīt komandējumā ir atļauts tikai to vadītājiem uz laiku, kas nepārsniedz divas kalendāra nedēļas. īpašos gadījumos divu kalendāra nedēļu termiņu valsts iestādes, uzņēmuma vai organizācijas vadītājs var pagarināt vēl par vienu kalendāra nedēļu.

 

95.pants. Kompensācija sakarā ar pārbraukšanu uz citu apdzīvotu vietu

(1) Saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu darba devējam, kurš pārceļ vai nosūta darbinieku darbā, kas saistīts ar pārbraukšanu uz citu apdzīvoto vietu pēc esošā administratīvi teritoriālā iedalījuma, jāsamaksā brauciena maksa darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem (izņemot gadījumus, kad darba devējs piešķir attiecīgus transporta līdzekļus) un izdevumi par mantu pārvešanu, kā arī jāizmaksā dienas nauda par katru ceļā pavadīto dienu un vienreizējs pabalsts pašam darbiniekam un katram līdzi braucošajam ģimenes loceklim, darba samaksa par dienām, kad viņš gatavojies ceļam un iekārtojies jaunajā dzīvesvietā,tačū ne vairāk kā par sešām dienām, kā arī par ceļā pavadīto laiku.

(2) Darbiniekam, kurš pārceļas sakarā ar to, ka viņu pieņem darbā citā apdzīvotā vietā, brauciena maksu pašam darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem, maksu par mantu pārvešanu, dienas naudu par ceļā pavadīto laiku, vienreizēju pabalstu pašam darbiniekam un viņa ģimenes locekļiem, var maksāt pilnīgi vai daļēji pēc darbinieka vienošanās ar darba devēju.

 

96.pants. Kompensācija par instrumentu lietošanu

(1) Darba devējs nodod darbiniekam bezmaksas lietošanā darbam nepieciešamos instrumentus un ierīces.

(2) Darbiniekam, kurš saskaņā†ar darba līgumu darba devēja vajadzībām lieto viņam piederošos instrumentus, ir tiesības saņemt kompensāciju par instrumentu nolietošanos (amortizāciju). Šīs kompensācijas lielumu un izmaksas kārtību nosaka darba līgumā.

 

97.pants. Tādu darba samaksas ieturējumu ierobežošana, ko izdara darba devējs

(1)Ieturējumus no darbinieka darba samaksas, lai dzēstu viņa parādu darba devējam , pēc darba devēja rīkojuma var izdarīt:

1) lai atmaksātu avansu, kas izsniegts uz darba samaksas rēķina;

2) lai saņemtu atpakaļ summas, kas pārmaksātas aritmētisku kļūdu dēļ;

3) lai saņemtu atpakaļ neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izsniegts komandējumam vai sakarā ar darbinieka pārcelšanu uz citu apdzīvoto vietu, kā arī saimnieciskajām vajadzībām, ja darbinieks neapstrīd ieturējuma pamatu un ieturējuma apmēru.

(2)Šajos gadījumos darba devējs ir tiesīgs dot rīkojumu par ieturējumu ne vēlāk kā mēnesi no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas dienas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas.

(3) Ja darbinieks apstrīd šajā punktā minēto prasījumu pamatu vai apmēru, darba devējs ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas;

2) ja darbinieku atlaiž pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš saņēmis atvaļinājumu — par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām. Ieturējumu par šīm dienām neizdara, ja darbinieku atlaiž uz šā kodeksa..............panta minētajiem pamatiem.

(4) Darba samaksu, ko darbiniekam darba devējs pārmaksājis (arī tad, ja nepareizi piemērots likums), nevar piedzīt, izņemot gadījumus kad darba devējs pieļāvis aritmētisku kļūdu.

 

98.pants. No darba samaksas ieturamo summu apmēru ierobežojumi

(1)Visu ieturējumu kopsumma katrā darba samaksas izmaksā nedrīkst pārsniegt 30 procentus, bet likumdošanas aktos un Latvijas civilprocesa kodeksa 403. panta pirmās daļas pirmajā punktā īpaši paredzētajos gadījumos — 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas.

(2) Izdarot ieturējumus no darba samaksas pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa piecdesmit procentu apmērā.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi nav piemērojami ieturējumiem no darba samaksas piedzenot alimentus nepilngadīgo bērnu uzturēšanai.

(4) Ja nav iespējams apmierināt visus piedziņai iesniegtos prasījumus, jāievēro Latvijas civilprocesa kodeksā 425.—430. pantā noteikto prasījumu apmierināšanas secīgums.

 

VII nodaļa

DARBINIEKU MATERIĀLĀ ATBILDČBA

 

99.pants. Darbinieka materiālās atbildības jēdziens, pamats un nosacījumi

(1) Darbinieka materiālā atbildība ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas izpildot darba pienākumus, viņa vainas (prettiesiskas darbības vai bezdarbības) dēļ nodarīts darba devējam.

(2) Darbinieks, kurš vainīgs zaudējumu nodarīšanā darba devējam, ar kuru viņam ir darba attiecības, ir materiāli atbildīgs vienīgi tad, ja ir tieši reāli zaudējumi. Nesaņemtie ienākumi nav ņemami vērā.

(3) Nav atļauts uzlikt darbiniekam atbildību par tādu zaudējumu, kurš radies normālā ražošanas un saimnieciskā riska rezultātā.

(4) Darba devēja pienākums ir radīt darbiniekam apstākļus, kas nepieciešami normālam darbam un viņam uzticētās mantas pilnīgai saglabāšanai.

 

100.pants. Nodarītā zaudējuma atlīdzināšanas apmērs

(1) Darbinieks ir pilnā apmērā materiāli atbildīgs par zaudējumu, kas, iazpildot darba pienākumus, viņa vainas dēļ nodarīts darba devējam.

(2) Darbiniekiem, kas kopīgi veic atsevišķus darbus, kuri saistīti ar viņiem nodoto vērtību glabāšanu, apstrādi, pārdošanu (izsniegšanu), pārvadāšanu vai izmantošanu darba procesā, ja nav iespējams norobežot katra darbinieka materiālo atboldību, var paredzēt kopējo materiālo atbildību. Kopējās materiālās atbildības piemērošanas noteikumus nosaka darba koplīgumā.

 

101.pants. Kārtība, kādā atlīdzināms darbinieka nodarītais materiālais zaudējums darba devējam

(1) Zaudējumu nodarījušais darbinieks var labprātīgi to pilnīgi vai daļēji atlīdzināt. Ar darba devēja piekrišanu darbinieks var zaudējuma atlīdzināšanai nodot līdzvērtīgu mantu vai izlabot bojājumu.

(2) Ar darbinieka rakstveida piekrišanu darba devējs ietur zaudējumus no darbinieka algas likumā pieļautajā apmērā (13.pants). Ja darbinieks nepiekrīt atvilkumam vai tā apmēram, darba strīdu pēc darba devēja pieteikuma izskata tiesa.

(3) Ja darba devējs pretēji noteiktajai kārtībai izdarījis ieturējumus no darba samaksas, ieturētās summas jāatmaksā.

(4) Zaudējums atlīdzināms neatkarīgi no tā, vai darbinieku sauc pie disciplinārās vai kriminālās atbildības par darbību (bezdarbību), ar ko nodarīts zaudējums darba devējam.

 

102.pants. Atlīdzināmā zaudējuma apmēra noteikšana

(1) Darba devējam nodarītā zaudējuma apmēru nosaka atbilstoši faktiskajiem tiešajiem zaudējumiem.

(2) Vairāku darbinieku vainas dēļ nodarītā atlīdzināmā zaudējuma apmēru katram no viņiem nosaka, ievērojot vainas pakāpi.

(3) Tiesa var samazināt atlīdzināmā zaudējuma apmēru, ievērojot darbinieka vainas pakapi, konkrētos apstākļus un materiālo stāvokli.

 

VIII nodaļa

DISCIPLINĀRĀ ATBILDČBA

 

103.pants. Sodi par darba kārtības pārkāpšanu vai darba pienākumu nepildīšanu

(1) Par darba kārtības pārkāpšanu vai darba pienākumu nepildīšanu darba devējs var piemērot šādus disciplinārsodus :

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) atlaišanu no darba (amata).

(2) Likumdošanas aktos vai var paredzēt atsevišķu kategoriju darbiniekiem arī citus disciplinārsodus.

 

104.pants. Disciplinārsodu uzlikšanas kārtība

(1) Pirms disciplinārsodu uzlikšanas no darbinieka jāpieprasa paskaidrojums.

(2) Izvēloties konkrētu disciplinārsoda veidu, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums un apstākļi, kādos tas izdarīts.

(3) Par uzlikto disciplinārsodu darba devējs pret parakstu iepazīstina darbinieku 5 dienu laikā no darba devēja rīkojuma par soda uzlikšanu.

(4) Par katru darba pienākuma nepildīšanu vai darba kārtības pārkāpumu var uzlikt tikai vienu disciplinārsodu.

(5)Darbinieks viņam uzlikto disciplinārsodu var pārsūdzēt tiesā.

 

105.pants. Termiņš disciplinārsoda uzlikšanai

(1) Disciplinārsodu darba devējs uzliek tūlīt pēc pārkāpuma atklāšanas, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā atklāšanas dienas, neieskaitot laiku, kad dabinieks slimojis vai bijis atvaļinājumā.

(2) Disciplinārsodu nevar uzlikt, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas pagājuši vairāk nekā seši mēneši.

 

106.pants. Disciplinārsoda noņemšana

(1) Ja gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas darbinieks nesaņem jaunu disciplinārsodu, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

(2) Disciplinārsodu var noņemt, pirms pagājis gads, ja darbinieks nav izdarījis jaunu pārkāpumu, kas saistīts ar darba pienākumu nepildīšanu vai darba kārtības pārkāpšanu un ir parādījis sevi kā labu un apzinīgu darbinieku.

 

IX nodaļa

DARBA STRČDI

 

107.pants. Darbinieku un darba devēju tiesību aizsardzība

Darbiniekiem un darba devējiem ir tiesības griezties tiesā savu likumīgo interešu aizsardzībai saskaņā ar Latvijas civilprocesa kodeksa normām.

 

108.pants. Darba strīdu pakļautība

Tiesas izskata strīdus:

1) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma;

2) pēc prokurora pieteikuma darbinieka vai darba devēja interesēs.

 

109.pants. Darba strīdu izšķiršanas pieteikumu iesniegšanas un izskatīšanas termiņi

(1) Ar darba strīdu var griezties tiesā darbinieks vai darba devējs viena mēneša laikā no dienas, kad tie uzzināja vai bija jāuzzina par likumīgo interešu vai tiesību aizskārumu.

(2) Darba devējs var griezties tiesā divu mēnešu laikā par zaudējumu piedziņu, kas radušies darbinieka vainas dēļ, ja darbinieks nedod rakstveida piekrišanu zaudējumu ieturēšanai no darba samaksas.

(3) Ja pieteikuma iesniegšanas termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, tiesa to var atjaunot.

(4) Lietas, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, jāsagatavo izskatīšanai ne ilgāk kā septiņu dienu laikā, bet izņēmuma gadījumos sarežģītām lietām pēc tiesneša motivēta lēmuma šis termiņš var tikt pagarināts līdz divdesmit dienām no pieteikuma iesniegšanas dienas.

(5) Pēc tam, kad lietas sagatavošana iztiesāšanai pabeigta, tā jāizskata septiņu dienu laikā.

 

110.pants. Darbinieku atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas, kuri griežas tiesā darba lietās

Darbinieks, kurš griežas tiesā ar prasību, kas izriet no darba attiecībām, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas valsts labā.

 

111.pants. Atjaunošana darbā

Ja darbinieks atlaists bez likumīga pamata vai pārkāpjot noteikto atlaišanas kārtību, vai nelikumīgi pārcelts citā darbā, tiesa to atjauno iepriekšējā darbā.

 

112.pants. Samaksa par darba piespiedu kavējumu vai mazāk samaksāta darba izpildi

(1) Darbiniekam, kas atjaunots iepriekšējā darbā saskaņā ar tiesas spriedumu, izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no atlaišanas dienas līdz tiesas dienai. Tādā pašā apmērā pēc tiesas sprieduma darba devējs samaksā par darba piespiedu kavējumu, ja atlaišanas formulējums darbiniekam bijis par šķērsli noslēgt jaunu darba līgumu.

(2) Darbiniekam, kas nelikumīgi pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, darba devējs samaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpību par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk atalgotu darbu.

 

113.pants. Termiņš, kādā darba devējam jāizpilda tiesas spriedums

(1) Tiesas spriedums par darbinieka atjaunošanu darbā darba devējam jāizpilda nekavējoties.

(2) Spriedums par darba samaksas piedziņu izpildāms piecu dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā, ja spriedumā nav norādīts citādi. Darba devējam nekavējoties jāsamaksā darbiniekam par vienu mēnesi.

(3) Ja darba devējs novilcina sprieduma izpildi par atjaunošanu darbā vai darba samaksu, darbiniekam pienākas vidējā izpeļņa par novilcināto laiku līdz sprieduma izpildei.

 

114.pants. Amatpersonas vai darba devēja materiālā atbildība par darbinieku nelikumīgu atlaišanu vai pārcelšanu

Darba devējam — valsts vai pašvaldības amatpersonai, kas vainīga darbinieka nelikumīgā atlaišanā vai pārcelšanā citā darbā tiesa uzliek par pienākumu atlīdzināt zaudējumu, kas uzņēmumam, iestādei vai organizācijai nodarītscsakarā ar samaksu par darba piespiedu kavējumu vai mazāk apmaksātā darba izpildes laiku. Šādu pienākumu uzliek, ja atlaišana vai pārcelšana notikusi acīm redzami pārkāpjot likumu, kā arī, ja darba devējs vai amatpersona vilcinājusis izpildīt tiesas spriedumu.

 

115.pants. Ierobežojumi to summu piedziņai, kas izmaksātas darbiniekam pēc tiesas sprieduma

Piedzīt atpakaļ no darbinieka summas, kas viņam izmaksātas saskaņā ar tiesas spriedumu, ja darba strīds pēc tam izlemts citādi, pieļaujams tikai tad, ja atceltais spriedums ticis pamatots uz darbinieka sniegtajām nepatiesajām ziņām vai viņa iesniegtajiem viltotajiem dokumentiem.

 

116.pants. Naudas prasījuma apmierināšana

Izskatot darba strīdus par naudas prasījumiem, tie ir apmierināmi par darbiniekam pienākošos summu izmaksu ne vairāk kā par vienu gadu, bet par kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu darbinieka atlaišanas gadījumā — ne vairāk kā par diviem gadiem.

 

117.pants. Kolektīvo darba strīdu izskatīšana

Kolektīvos darba strīdus, kas darbinieku arodorganizācijām vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem rodas ar darba devēju, nosakot vai grozot darba un tā samaksas apstākļus, izlemj vai nu saskaņā ar šā kodeksa 16. panta noteikumiem vai saskaņā ar likumu par streikiem.

 

X nodaļa

DARBA LIKUMDOŠANAS UZRAUDZČBA UN KONTROLE

 

118.pants. Kontrole un uzraudzība par darba likumdošanas aktu ievērošanu

(1) Kontroli un uzraudzību par darba likumdošanas aktu ievērošanu īsteno:

1) speciāli tam pilnvarotas valsts institūcijas, kas savā darbībā ir neatkarīgas no darba devējiem un augstākām institūcijām, veicot valsts kontroli;

2) arodorganizācijas, veicot sabiedrisko kontroli.

(2) Augstāko uzraudzību par darba likumdošanas aktu precīzu pildīšanu īsteno Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.

 

119.pants. Valsts uzraudzība un kontrole par darba likumdošanas aktu ievērošanu

Valsts uzraudzību un kontroli par darba likumdošanas aktu ievērošanu īsteno Valsts darba inspekcija, saskaņā ar likumu "Par darba inspekciju", un citas institūcijas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

 

120.pants. Darba devēju un darbinieku atbildība par darba likumdošanas pārkāpumiem

Darba devēji un darbinieki , kas vainīgi darba likumdošanas aktu neievērošanā ir atbildīgi Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

Nobeiguma noteikumi

 

121.pants. Šai kodeksā paredzēto termiņu aprēķināšana

(1) Šai kodeksā paredzētie darba tiesību un pienākumu rašanās un izbeigšanās termiņi nosakāmi ar kalendāra datumu vai laika posmu, ko aprēķina gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņu var noteikt arī norādot notikumu, kuram noteikti jāiestājas.

(2) Termiņa tecējums sākas nākošajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc notikuma iestāšanās, kas nosaka šī termiņa sākumu.

(3) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgajā mēnesī un datumā.

(4) Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā. Ja mēnešos skaitāmā termiņa beigas ir tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, tad termiņš notek šā mēneša pēdējā dienā.

(5) Termiņš, kas skaitāms nedēļās, notek termiņa pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā.

(6) Ja termiņš notek atpūtas vai svētku dienā, tad par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākošā darba diena.

(7) Ja termiņš noteikts kādas darbības izpildīšanai, šo darbību var izpildīt līdz pulksten divdesmit četriem pēdējā termiņa dienā. Tomēr, ja šī darbība jāizpilda uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, termiņš notek tai stundā, kad uzņēmumā, iestādē vai organizācijā pēc noteikumiem izbeidzas attiecīgās operācijas.

(8) Visi rakstveida iesniegumi un paziņojumi, kas nodoti pastā vai telegrāfā līdz pulksten divdesmit četriem termiņa pēdējā dienā, atzīstami par nodotiem termiņā.